Padomes lēmums

(2002. gada 3. jūnijs)

par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) sesto pamatprogrammu par kodolpētniecību un apmācības pasākumiem, kas arī veicina Eiropas Pētniecības telpas izveidošanu (2002. — 2006.)

(2002/668/Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma 7. pantu var pieņemt pamatprogrammu, kas aptvertu visas pētniecības darbības, tostarp demonstrāciju pasākumus un apmācības pasākumus kodolenerģētikas jomā, kuras īsteno ar pētniecības un apmācības programmām.

(2) Komisija 2000. gadā iesniedza divus paziņojumus attiecīgi par Eiropas Pētniecības telpas izveidošanas izredzēm un par tās izveidošanas mērķiem, un par Eiropas Pētniecības telpas īstenošanu un Eiropas Savienības pētniecības darbībām laikposmā no 2002. līdz 2006. gadam. 2000. gadā Komisija arī iesniedza paziņojumu par jauninājumiem ekonomikā, kas balstīta uz zinātnes atziņām.

(3) Eiropadome Lisabonā 2000. gada martā, Santamarija de Feirā 2000. gada jūnijā un Stokholmā 2001. gada martā pieņēma secinājumus, kas vērsti uz strauju Eiropas Pētniecības un jauninājumu telpas izveidošanu, ar mērķi — ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, lielāka nodarbinātība un sociālā kohēzija; Gēteborgas Eiropadome 2001. gada jūnijā vienojās par noturīgas attīstības stratēģiju un Lisabonas stratēģijai pievienoja trešo — vides aspektu.

(4) Eiropas Parlaments [4], [5], Padome [6], [7], Ekonomikas un sociālo lietu komiteja [8] un Reģionu komiteja [9] arī ir atbalstījusi Eiropas Pētniecības telpas izveidošanu.

(5) Komisija 2000. gada 19. oktobrī iesniedza kopā ar tās apsvērumiem to Kopienas darbību īstenošanas un darbību rezultātu neatkarīga novērtējuma secinājumus, kas veiktas piecu gadu laikā pirms šā novērtējuma.

(6) Tāpēc ir svarīgi pieņemt jaunu pamatprogrammu laikposmam no 2002. līdz 2006. gadam, veicinot arī Eiropas Pētniecības telpas izveidošanu un veicinot jauninājumus.

(7) Sestā pamatprogramma izklāsta zinātniskus un tehnoloģiskus paredzēto darbību mērķus un prioritātes, kā arī norāda šo darbību vispārīgas nostādnes, ko ieviesīs saskaņā ar mērķi aizsargāt Kopienas finansiālās intereses; ir svarīgi nodrošināt pareizu sestās pamatprogrammas finanšu vadību.

(8) Neskarot Līgumā noteiktās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, šajā Lēmumā visam pamatprogrammas laikam ir iekļauts bāzes finansējums, kas paredzēts 34. punktā 1999. gada 6. maija iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnas ievērošanu un budžeta procedūras uzlabošanu, ko noslēdzis Eiropas Parlaments, Padome un Komisija [10].

(9) Kopīgais pētniecības centrs veicina pamatprogrammas īstenošanu, sniedzot neatkarīgu, uz patērētājiem orientētu atbalstu Kopienas politikas formulēšanā un īstenošanā, tostarp šādas politikas īstenošanas uzraudzīšanu tā konkrētās kompetences jomās.

(10) Veicot pētniecības darbības sestās pamatprogrammas kontekstā, jāievēro ētikas pamatprincipi, ietverot tos, kas atspoguļoti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī jāievēro, lai šīs darbības būtu sabiedriski pieņemamas.

(11) Ievērojot Komisijas paziņojumu "Sievietes un zinātne" un Padomes 1999. gada 20. maija [11] un 2001. gada 26. jūnija [12] Rezolūciju, un Eiropas Parlamenta 2000. gada 3. februāra [13] Rezolūciju par šo tematu, īsteno rīcības plānu, lai nostiprinātu sieviešu pozīciju un palielinātu to lomu zinātnē un pētniecībā Eiropā, kas nodrošinās cieņu pret iespēju vienlīdzību neatkarīgi no dzimuma.

(12) Komisijas Zaļā grāmata "Ceļā uz Eiropas stratēģiju drošai energoapgādei" ir viens no tematiem debatēs par līdzekļiem klimata pārmaiņu novēršanai un Eiropas atkarības no importētās enerģijas samazināšanai.

(13) Komisijai ir ieteicams iesniegt regulārus darba pārskatus Eiropas Parlamentam un Padomei par sestās pamatprogrammas īstenošanu un, pirms iesniegt priekšlikumu par nākamo pamatprogrammu, saņemt neatkarīgu novērtējumu attiecībā uz darbību īstenošanas savlaicīgumu; novērtēšana notiek atklāti visiem attiecīgajiem dalībniekiem.

(14) Starptautiskais un vispārējais mērogs Eiropas pētniecības darbībās ir svarīgs savstarpēju labumu gūšanas interesēs; sestajā pamatprogrammā var piedalīties valstis, kas noslēgušas vajadzīgos nolīgumus šajā sakarā, un projektu līmenī uz savstarpēja izdevīguma pamata var piedalīties personas no trešām valstīm, kā arī no starptautiskām zinātniskās sadarbības organizācijām.

(15) Sestajai pamatprogrammai jāveicina paplašināšanās, sniedzot zinātnisku un tehnoloģisku atbalstu kandidātvalstīm Kopienas acquis īstenošanai un integrācijai Eiropas Pētniecības telpā; iespējamiem dalībniekiem informāciju par iespējām piedalīties programmā jāsniedz laicīgi un pilnīgi.

(16) Komisija ir apspriedusies ar Zinātnes un tehnikas komiteju, kas ir sniegusi savu atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo uz laikposmu no 2002. līdz 2006. gadam pieņem dauzgadu pamatprogrammu par kodolpētniecību un apmācības pasākumiem, še turpmāk "sestā pamatprogramma".

2. Sesto pamatprogrammu veido pētniecība, tehnoloģiskā attīstība, starptautiskā sadarbība, izplatīšanas un izmantošanas darbības, kā arī apmācība sekojošās sadaļās:

- vadāma kodolsintēze,

- radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana,

- radiācijaizsardzība,

- citas darbības kodoltehnoloģiju un drošības jomā,

- Kopīgā pētniecības centra kodoldarbības.

3. Zinātniskie un tehnoloģiskie mērķi un saistītās prioritātes, kā arī paredzēto darbību vispārīgās nostādnes ir izklāstītas I pielikumā.

2. pants

1. Sestās pamatprogrammas īstenošanai paredzētais bāzes finansējums laikposmam no 2002. gada līdz 2006. gadam ir EUR 1230 miljoni. Katras darbības finansējuma īpatsvars ir noteikts II pielikumā.

2. Izpildes kārtību Kopienas finansiālai līdzdalībai reglamentē Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam un kas papildināta ar III pielikumu, un attiecīgos gadījumos ar pētniecības un apmācības programmu vai programmām, kuras Padome pieņems, lai ieviestu šo Lēmumu.

3. pants

Visas saskaņā ar sesto pamatprogrammu veicamās pētniecības darbības realizē atbilstīgi ētikas pamatprincipiem.

4. pants

Sesto pamatprogrammu īsteno ar pētniecības un apmācības programmām. Šīs programmas nosaka noteiktus mērķus un sīki izstrādātus noteikumus to īstenošanai.

5. pants

1. Komisija ar neatkarīgu, kvalificētu ekspertu palīdzību pastāvīgi un sistemātiski uzrauga sestās pamatprogrammas īstenošanu, kā arī tās pētniecības un apmācības programmas.

2. Sestās pamatprogrammas īstenošanā gūtos panākumus un jo īpaši panākumus tās mērķu un prioritāšu sasniegšanā, tostarp tās finanšu aspektus, uzrāda sīki izstrādātā ziņojumā, kas Komisijai saskaņā ar Līguma 7. pantu jāiesniedz katru gadu.

6. pants

Pirms iesniegt priekšlikumu par nākamo pamatprogrammu, Komisija pilnvaro neatkarīgus, augsti kvalificētus ekspertus, lai noteiktu Kopienas darbību īstenošanu un panākumus piecus gadu laikposmā pirms šā novērtējuma.

Komisija šā novērtējuma secinājumus, pievienojot tās apsvērumus, dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Luksemburgā, 2002. gada 3. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. C. Aparicio Pérez

[1] OV C 180 E, 26.6.2001., 177. lpp.

[2] OV C 140 E, 13.6.2002., 371. lpp.

[3] OV C 260, 17.9.2001., 3. lpp.

[4] 2000. gada 18. maija rezolūcija (OV C 59, 23.2.2001., 250. lpp.).

[5] 2001. gada 15. februāra rezolūcija (OV C 276, 1.10.2001., 271. lpp.).

[6] 2000. gada 15. jūnija rezolūcija (OV C 205, 19.7.2000., 1. lpp.).

[7] 2000. gada 16. novembra rezolūcija (OV C 374, 28.12.2000., 1. lpp.).

[8] 2000. gada 24. maija atzinums (OV C 204, 18.7.2000., 70. lpp.).

[9] 2000. gada 12. aprīļa atzinums (OV C 226, 8.8.2000., 18. lpp.).

[10] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[11] OV C 201, 16.7.1999., 1. lpp.

[12] OV C 199, 14.7.2001., 1. lpp.

[13] OV C 309, 27.10.2000., 57. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ZINĀTNISKIE UN TEHNOLOĢISKIE MĒRĶI, DARBĪBU UN PRIORITĀŠU VISPĀRĪGA NOSTĀDNE

Lai sasniegtu kodolpētniecības un apmācības pasākumu mērķus kā izklāstīts Euratom līgumā un lai sekmētu Eiropas Pētniecības telpas izveidošanu, sesto pamatprogrammu (Euratom), še turpmāk "šī programma", strukturēs kā norādīts turpmāk tekstā.

Piedalīšanās šajā programmā kopumā ir iespējama visām valstīm, kas šajā nolūkā noslēgušas asociācijas līgumus ar Kopienu. Citas trešās valstis var piedalīties šajā programmā, izmantojot divpusējus sadarbības nolīgumus. Pētnieki un organizācijas no trešām valstīm atsevišķos gadījumos arī var piedalīties projektos.

1. PRIORITĀRĀS TEMATISKĀS PĒTNIECĪBAS JOMAS

1.1. Vadāma kodolsintēze

Vadāma kodolsintēze var veicināt ilglaicīgu energoapgādi un, tādējādi, noturīgas attīstības prasību izpildi par drošas centralizētas sazemētas elektrības piegādi.

Fizikas pamatzināšanu un atrisināmo tehnoloģisko problēmu sarežģītības dēļ, attīstība, kas vajadzīga iespējamai sintēzes lietošanai enerģijas ražošanā, noteikti izvērtīsies par vairāku pakāpju procesu, no kurām katra ietekmēs nākamo. Tomēr īsākā laikā pētījums par sintēzes tehnoloģijām varētu radīt noderīgus tehnoloģiskus aspektus.

Pūles, kas pieliktas integrētas Eiropas pētniecības programmas par vadāmu kodolsintēzi sakarā, ir ļāvušas Eiropai kļūt par pasaules līderi sintēzes pētniecībā ar magnētisko hermetizāciju.

Pētniecības panākumi un iegūtie rezultāti, jo īpaši ar Eiropas JET Tokamak, tagad paver iespēju apsvērt virzību uz "Nākamo soli", kas ietver tādas iekārtas būvi, kura spējīga izraisīt sintēzes reakcijas apstākļos, kas pielīdzināmi apstākļiem enerģijas ražošanas reaktorā.

Sagatavošanas darbu pabeigšana attiecībā uz "Nākamā soļa" projekta sīku izstrādi ITER starptautiskā sadarbības projekta kontekstā, ļauj pieņemt lēmumu par šī projekta sākšanu un par iekārtas būvi.

Tā mērķis būs parādīt zinātnes un tehnoloģijas iespējas ražot kodoltermisko enerģiju, ņemot vērā sociālekonomiskos aspektus. Precīzi noteikumi projekta īstenošanai būs atkarīgi no pašreiz notiekošu sarunu iznākuma starptautiskas sadarbības un sekojošas attīstības kontekstā; jo īpaši lēmumi, kas pieņemti attiecībā uz Eiropas ieguldījumu ITER projektā un vietā, kur jāuzstāda iekārta. Vajadzēs izveidot attiecīgu tiesisku regulējumu.

Piedaloties ITER iniciatīvā, veic pievienotās programmas īstenošanu, ietverot šādus elementus:

- JET iekārtas darbināšana tādā veidā, lai gūtu labumu no pašreiz veidotajiem uzlabojumiem. Iespējamā līdzdalība pētniecības darbībās, lai pārtrauktu ekspluatēt sintēzes iekārtas,

- pētniecības turpināšana par sintēzes fiziku un tehnoloģijām, ietverot magnētiskās hermetizācijas formulu izpēti un novērtēšanu jo īpaši par Wendelstein 7-X "stellarator" būvniecības turpināšanu un pašreizējo iekārtu darbību Euratom asociācijās, koordinētas darbības attiecībā uz tehnoloģisko pētniecību un jo īpaši sintēzes materiālu pētniecību.

1.2. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana

Kodolenerģija šodien nodrošina 35 % no elektrības Kopienā. Tā ir viena no tēmām debatēs par līdzekļiem klimata pārmaiņu novēršanai un Eiropas atkarības no importētās enerģijas samazināšanai. Dažas pašreizējās "paaudzes" spēkstacijas turpinās izmantot vismaz 20 gadus.

Šo iemeslu dēļ, kodolenerģijas izmantošana enerģijas ražošanā prasa risināt atkritumu problēmu un jo īpaši apsaimniekošanas tehnisko risinājumu rūpnieciskās īstenošanas jautājumu atkritumiem ar lielu pussabrukšanas periodu.

Eiropas valsts un privātā sektora pētījumi attiecībā uz kodolatkritumu apstrādes un glabāšanas tehnoloģijām ir nozīmīgi. Kopienas rīcības koordinējošā iedarbība šajā jomā ļauj apkopot tos kritiskā daudzumā un nodrošināt attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju un ražošanas nozaru pieņemto pamatnostādņu saskaņotību.

Rīcība aptvers gan atkritumu apsaimniekošanas problēmu, gan jautājumu par to ietekmes samazināšanu. Šajā sakarā tā pievērsīsies šādiem aspektiem:

- pētījumi par ilglaicīgas glabāšanas procesiem ģeoloģiskajos noslāņojumos, sasaistot darbības, kas veiktas dažādās vietās trīs galvenajos ģeoloģiskajos veidojumos,

- pētījumi, kas vērsti uz atkritumu ietekmes samazināšanu, jo īpaši attīstot jaunas tehnoloģijas, lai ar sadalīšanas un pārvēršanas paņēmienu palīdzību samazinātu ar atkritumiem saistītās briesmas, kā arī pētījumi par koncepcijām, kas kodolenerģijas radīšanā paredz ražot mazāk atkritumu.

1.3. Radiācijaizsardzība

Joprojām ir vajadzīga piesardzība, lai nodrošinātu Kopienas izcilos drošības rezultātus. Savienības paplašināšanās arī rada jaunus izaicinājumus. Radiācijaizsardzības uzlabošana joprojām ir prioritāra joma. Šajā programmā šīs darbības veiks galvenokārt šādās jomās:

- ar zema līmeņa iedarbību saistīto risku noteikšana,

- medicīniska iedarbība un dabisku avotu iedarbība,

- radioekoloģija,

- riska un ārkārtēju situāciju vadība,

- darba vietas un vides aizsardzība.

2. CITAS DARBĪBAS KODOLTEHNOLOĢIJU UN KODOLDROŠĪBAS JOMĀ

Darbības, kas veiktas saskaņā ar šo pantu, ir vērstas uz to:

- lai atbilstu zinātnes un tehnikas vajadzībām Kopienas politikas veselības, enerģijas un vides jomā,

- lai nodrošinātu, ka augstā līmenī ir uzturētas Eiropas spējas attiecīgajās jomās, ko neaptver prioritārās tematiskās jomas,

- lai veicinātu Eiropas Pētniecības telpas izveidošanu.

Šīs darbības veiks galvenokārt šādās jomās:

- jaunas idejas: iespējamo jauno ideju novērtēšana, kas sniedz priekšrocības attiecībā uz drošību, ietekmi uz vidi, resursu izmantošanu, izplatīšanās izturību, uzlabotu un drošāku procesu attīstība kodolenerģijas jomā,

- izglītība un apmācība attiecībā uz kodoldrošību un radiācijaizsardzību, lai integrētu un konsolidētu valstu centienus sasniegt mēroga ekonomiju, un papildus aptverot šādas jomas — mobilitāte un cilvēkresursi, starptautiska piekļūšana infrastruktūrai, koordinējošas darbības,

- pasākumi esošo kodoliekārtu drošībai.

3. KOPĪGĀ PĒTNIECĪBAS CENTRA (KPC) DARBĪBAS KODOLENERĢIJAS JOMĀ

KPC darbību mērķis būs atbalstīt Kopienas politiku un īpašās Līguma saistības. Vēršot savas darbības uz jomām, kurās Kopienas iesaistīšanās ir atbilstīga, KPC darbojas, ja tā Eiropas identitāte pievieno papildus vērtību, un ja tā darbība ir pamatota ar kodoldrošības pārrobežu aspektiem vai ar sabiedrības interesēm. Galvenais uzdevums būs turpmāka sadarbības attīstība, veidojot tīklu, kas novestu pie vispārējas vienprātības par daudziem no šiem jautājumiem Eiropas un pasaules līmenī. Īpašu uzmanību pievērsīs sadarbībai ar kandidātvalstīm. Apmācības pasākumi būs svarīga KPC palīdzības sastāvdaļa Kopienai, lai nodrošinātu Kopienu ar turpmāku zinātnieku paaudzi ar vajadzīgo kompetenci un pieredzi. Tāpēc galvenās pētniecības darbības jomas būs šādas [1]:

3.1. Kodoldrošība

Pētījumi par atkritumu apstrādi un uzglabāšanu (jo īpaši aktinīdu ar lielu pussabrukšanas periodu atdalīšanas un pārvēršanas paņēmieni) un radiācijaizsardzība; dažāda veida reaktoru drošība ar prioritāti attiecībā uz reaktoriem kandidātvalstīs un kontroles metožu attīstību attiecībā uz skaldmateriāliem, kā arī tehniskais kodolneizplatīšanās atbalsts. Nodrošinās personālu, kas uzraudzīs novecojušu kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu.

3.2. Mērījumi un standartmateriāli

Radionuklīdu metroloģija jo īpaši zemas aktivitātes un koppētījumu gadījumā ekselences laboratoriju tīklā; mijiedarbība starp neitroniem un vielu izejas datu radīšanai pētījumiem attiecībā uz atkritumu pārvēršanu un jaunu sistēmu attīstību. Šī darbība galvenokārt sniegs horizontālo palīdzību darbībām, kas iepriekš minētas 3.1. punktā.

[1] Papildus KPC ir tiesīgs piedalīties visās pētniecības darbībās tādā pašā kārtībā kā tie, kas izveidoti dalībvalstīs.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KOPĒJĀ MAKSIMĀLĀ SUMMA, ATTIECĪGĀS DAĻAS UN PAREDZAMAIS SADALĪJUMS

(miljoni EUR) |

1. | Prioritārās tematiskās pētniecības jomas | | 890 |

1.1. Vadāma kodolsintēze | 750 | |

1.2. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana | 90 | |

1.3. Radiācijaizsardzība | 50 | |

2. | Citas darbības kodoltehnoloģiju un kodoldrošības jomā | | 50 |

3. | Kopīgā pētniecības centra (KPC) kodoldarbības | | 290 |

Kopā | | 1230 |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

LĪDZEKĻI

Ievads

Kopienas budžeta finansējums netiešajās darbībās (t.i., tajās, ko neveic KPC) ir vērsts uz pētniecības centriem, universitātēm, uzņēmumiem, valstu un starptautiskajām organizācijām, kas atrodas dalībvalstīs, un Eiropas asociētām valstīm, kas veic pētījumus. Eiropas asociētās valstis var darboties arī kā Kopienas budžeta finansējuma starpnieces. Vajadzības gadījumā, lai sasniegtu programmas mērķus, organizācijas jaunās neatkarīgās valstīs (NIS), kā arī starptautiskās organizācijas izņēmuma kārtā var saņemt Kopienas finansējumu.

1. KODOLTERMISKĀS ENERĢIJAS LĪDZEKĻI

Kodoltermiskās enerģijas pētījumu jomā saskaņā ar I pielikuma 1.1. sadaļu šajā jomā veikto darbību attiecīgais raksturs liek ieviest īpašus noteikumus. Uzsāktos projektus īstenos, pamatojoties uz procedūrām, kas izklāstītas:

- asociācijas līgumos,

- Eiropas kodolenerģētikas attīstības nolīgumā (EFDA),

- jebkurā citā daudzpusējā nolīgumā, kas var tikt noslēgts starp Kopienu un asociētām organizācijām un/vai juridiskām personām pēc tam, kad kompetentā padomdevēja komiteja ir sniegusi savu viedokli,

- citā ierobežota laika līgumā jo īpaši ar organizācijām dalībvalstīs vai valstīs, kas saistītas ar Euratom pamatprogrammu,

- starptautiskajos līgumos, kas aptver projektus, ko īsteno sadarbības ar citām valstīm sakarā, piemēram, ar ITER.

Darbības, lai koordinētu un atbalstītu kodoltermiskās enerģijas pētījumus, var attiekties uz pētījumiem par šo darbību atbalstu, informācijas apmaiņas atbalstu, citu pieredzes izmantošanu, ietverot darbību neatkarīgu novērtēšanu, sadraudzības un apmācības shēmas, publikācijas un citas darbības, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu.

2. LĪDZEKĻI CITĀS JOMĀS

Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un radiācijaizsardzības jomās, kas saskaņā ar I pielikuma 1.2. un 1.3. sadaļu ir prioritārās tematiskās pētījumu jomas, kā arī citās darbībās saskaņā ar 2. sadaļu, Kopiena saskaņā ar īpašām programmām un dalības noteikumiem stiprinās:

- izcilības tīklus, lai stiprinātu un attīstītu Kopienas zinātnes un tehnoloģisko izcilību, Eiropas līmenī integrējot pētniecības iespējas, kas pašreiz pastāv vai rodas gan valsts, gan reģionālajā līmenī,

- integrētus projektus, kas paredzēti Kopienas konkurētspējas veicināšanai vai svarīgāko sociālo vajadzību risināšanai, mobilizējot pētījumu un tehnoloģiskās attīstības resursu un kompetences kritisko masu,

- īpašus mērķprojektus, kas paredzēti jaunu zināšanu gūšanai par to, kā ievērojami uzlabot esošos vai attīstīt jaunus produktus, procesus vai pakalpojumus, vai, lai sasniegtu citus sabiedrības un Kopienas politikas mērķus vai demonstrētu tādu jauno tehnoloģiju dzīvotspēju, kas piedāvā potenciālu ekonomisko izdevīgumu, bet ko nevar laist tirgū tieši,

- darbības, lai veicinātu un attīstītu cilvēkresursus un mobilitāti,

- koordinējošas darbības, kas domātas, lai veicinātu un atbalstītu tādu daudzu pētījumu un jauninājumu dalībnieku koordinētas iniciatīvas, kuras vērstas uz uzlabotu integrāciju,

- īpaša atbalsta darbības, piemēram, darbības, kas vērstas uz pētījumu un zināšanu nodošanas rezultātiem un darbībām, kas atbalsta pētījumu infrastruktūru, piemēram, attiecībā uz pārrobežu piekļūšanu vai sagatavošanu tehniskajām darbībām (ietverot priekšizpēti),

- integrētas infrastruktūras iniciatīvas, vienā darbībā savienojot vairākas, kas būtiskas pētījumu infrastruktūras nostiprināšanai un attīstībai, lai sniegtu pakalpojumus Eiropas līmenī.

3. TIEŠĀS DARBĪBAS — KOPĪGAIS PĒTNIECĪBAS CENTRS

Tiešās darbības īstenos KPC.

--------------------------------------------------