Komisijas Lēmums

(2002. gada 17. jūlijs)

par anketu, kas attiecas uz Padomes Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas

(izziņots ar dokumenta numuru C(2002) 2656)

(2002/605/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas [1], jo īpaši tās 19. panta 4. punktu,

tā kā:

(1) 96/82/EK 19. panta 4. punkts liek dalībvalstīm reizi trijos gados ziņot par šīs direktīvas īstenošanu.

(2) Šis ziņojums ir jāsastāda, izmantojot anketu vai plānu, ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar procedūru, kura izklāstīta 1991. gada 23. decembra Direktīvas 91/692/EEK 6. pantā, kas standartizē un racionalizē pārskatus par dažu ar vides aizsardzību saistītu direktīvu īstenošanu [2].

(3) Trīs gadu laikposmam ir jāattiecas uz 2003. līdz 2005. gadu ieskaitot.

(4) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 91/692/EEK 6. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek pieņemta lēmuma pielikumā iekļautā anketa.

2. pants

Saskaņā ar pielikumā sniegto anketu dalībvalstis sagatavo ziņojumu par laikposmu no 2003. līdz 2005. gadam ieskaitot.

3. pants

Minēto ziņojumu dalībvalstis iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2006. gada 30. septembrī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Margot Wallström

[1] OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.

[2] OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Anketa ziņojuma sagatavošanai par 3 gadu laikposmu, kā minēts 19. panta 4. punktā Direktīvā 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (Seveso II)

1. Vispārīgas ziņas

a) Kuras ir galvenās kompetentās iestādes, kas atbild par Seveso II direktīvas izpildi, un kādi ir to galvenie uzdevumi?

b) Par katru no trim gadiem, uz ko attiecas pārskata posms [1]:

i) cik ir uzņēmumu, kam piemēroti noteikumi par 6. panta, nevis 9. panta pārņemšanu ("zemākas bīstamības" uzņēmumi)?

ii) cik ir uzņēmumu, kam piemēroti noteikumi par 9. panta pārņemšanu ("augstākas bīstamības" uzņēmumi)?

iii) cik ir uzņēmumu, uz kuriem direktīva agrāk neattiecās un kuri ir iekļauti "zemākas bīstamības" kategorijā sakarā ar direktīvas grozījumiem vai bīstamo vielu iedalījuma shēmu (uzņēmumi, uz kuriem direktīva neattiecās un uz kuriem tagad — pirmo reizi kārtējā gada laikā — attiecas zemākās bīstamības noteikumi sakarā ar pārmaiņām tiesību aktos)?

iv) cik ir "ārpus Seveso" uzņēmumu, kas iekļauti "augstākās bīstamības" kategorijā sakarā ar direktīvas grozījumiem vai bīstamo vielu iedalījuma shēmu (uzņēmumi, uz kuriem direktīva neattiecās un uz kuriem tagad attiecas augstākās bīstamības noteikumi)?

v) cik ir "Seveso zemākās bīstamības" uzņēmumu, kas ir iekļauti "augstākās bīstamības" kategorijā sakarā ar direktīvas grozījumiem vai bīstamo vielu iedalījuma shēmu (zemākās bīstamības uzņēmumi, kas kļuvuši par augstākās bīstamības uzņēmumiem)?

vi) cik ir "Seveso zemākās bīstamības" uzņēmumu, uz kuriem direktīva vairs neattiecas sakarā ar direktīvas grozījumiem vai bīstamo vielu iedalījuma shēmu (zemākās bīstamības uzņēmumi, uz kuriem vairs neattiecas Seveso noteikumi)?

vii) cik ir "Seveso augstākās bīstamības" uzņēmumu, kas iekļauti "zemākās bīstamības" kategorijā sakarā ar direktīvas grozījumiem vai bīstamo vielu iedalījuma shēmu?

viii) cik ir "Seveso augstākās bīstamības" uzņēmumu, uz kuriem direktīva vairs neattiecas sakarā ar direktīvas grozījumiem vai bīstamo vielu iedalījuma shēmu (augstākās bīstamības uzņēmumi, uz ko vairs neattiecas Seveso noteikumi)?

2. Drošības pārskats

a) To uzņēmumu kopskaits, uz kuriem attiecas 9. pants un kuri vēl nav iesnieguši nevienu drošības pārskatu (kopš direktīvas stāšanās spēkā) katra tā gada beigās, uz ko attiecas pārskata posms.

b) Cik ir tādu augstākās bīstamības uzņēmumu, kas līdz 2005. gada 31. decembrim:

i) savu drošības pārskatu pēdējo reizi ir atjauninājuši pirms 2003. gada 1. janvāra;

ii) savu drošības pārskatu pēdējo reizi ir atjauninājuši 2003. gadā;

iii) savu drošības pārskatu pēdējo reizi ir atjauninājuši 2004. gadā;

iv) savu drošības pārskatu pēdējo reizi ir atjauninājuši 2005. gadā;

v) kuru pēdējās pārskata atjaunināšanas datums nav zināms?

c) Cik ilgs laiks vidēji paiet no drošības pārskata saņemšanas dienas līdz dienai, kad uzņēmumu informē par secinājumiem?

d) Atbildēšana uz šo jautājumu ir fakultatīva. Attiecībā uz drošības pārskata pārskatīšanu, ko prasa 9. panta 5. punkts, uzņēmums var pārskatīt drošības pārskatu un pēc tam nolemt to nemainīt. Šādā gadījumā — cik ir tādu augstākās bīstamības uzņēmumu, kas līdz 2005. gada 31. decembrim:

i) pēdējo reizi ir pārskatījuši savu drošības pārskatu pirms 2003. gada 1. janvāra un pēc pārskatīšanas drošības pārskatu nav mainījuši;

ii) pēdējo reizi ir pārskatījuši savu drošības pārskatu 2003. gadā un pēc pārskatīšanas drošības pārskatu nav mainījuši;

iii) pēdējo reizi ir pārskatījuši savu drošības pārskatu 2004. gadā un pēc pārskatīšanas drošības pārskatu nav mainījuši;

iv) pēdējo reizi ir pārskatījuši savu drošības pārskatu 2005. gadā un pēc pārskatīšanas drošības pārskatu nav mainījuši;

v) kuru pēdējās pārskatīšanas datums nav zināms?

3. Operatīvās rīcības plāns

1. Cik ir tādu augstākās bīstamības uzņēmumu, kam nav iekšējā operatīvās rīcības plāna [2], ko prasa direktīvas 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts?

2. Cik ir tādu augstākās bīstamības uzņēmumu, kam ir iekšējais operatīvās rīcības plāns, ko prasa direktīvas 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts?

3. Cik ir tādu augstākās bīstamības uzņēmumu, kur stāvoklis attiecībā uz iekšējā operatīvā plāna esamību ir novērtēšanas stadijā?

4. Cik ir tādu augstākās bīstamības uzņēmumu, kam ir ārējais operatīvās rīcības plāns, kuru nav sastādījušas norīkotās iestādes, kā minēts direktīvas 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā? (Ja atbilde nav "0", jāpievieno īss paskaidrojums.)

5. Īsi paskaidrot, kā pārbauda ārējos operatīvos plānus (piemēram, daļēja pārbaude, pilna pārbaude, iesaistot avārijas dienestus, izmantojot datoru u. c.), un precizēt kritērijus, ko izmanto, lai noteiktu, ka ārējais operatīvais plāns ir pārbaudīts.

6. Cik ir tādu augstākās bīstamības uzņēmumu, kuru ārējo operatīvo plānu pēdējo reizi pārbaudīja 2003. gadā?

7. Cik ir tādu augstākās bīstamības uzņēmumu, kuru ārējo operatīvo plānu pēdējo reizi pārbaudīja 2004. gadā?

8. Cik ir tādu augstākās bīstamības uzņēmumu, kuru ārējo operatīvo plānu pēdējo reizi pārbaudīja 2005. gadā?

9. Cik gadījumos, ņemot vērā drošības pārskatā ietverto informāciju, kompetentās iestādes ir nolēmušas nepiemērot prasību par ārējā operatīvās rīcības plāna sastādīšanu, uz ko attiecas 11. panta 6. punkts? Sniegt īsu paskaidrojumu un pamatojumu.

4. Ķēdes reakcija

a) Sniegt vispārīgas ziņas par metodiku, ko izmanto 9. panta 1. pantā minēto uzņēmumu vai uzņēmumu grupu noteikšanā.

b) Cik ir tādu identificētu uzņēmumu un uzņēmumu grupu, kur smagu nelaimes gadījumu varbūtība un iespējamība vai sekas varētu palielināties sakarā ar uzņēmumu izvietojumu vai tuvumu, kā minēts direktīvas 8. panta 1. punktā par ķēdes reakciju?

c) Kāds ir uzņēmumu vidējais skaits grupā? (Fakultatīvi)

d) Cik uzņēmumu ir vismazākajā grupā? (Grupa ar vismazāko uzņēmumu skaitu) (Fakultatīvi)

e) Cik uzņēmumu ir vislielākajā grupā? (Grupa ar vislielāko uzņēmumu skaitu) (Fakultatīvi)

f) Kāda stratēģija tiek izmantota, lai nodrošinātu noderīgas informācijas apmaiņu atbilstīgā veidā starp uzņēmumiem, kurus var skart ķēdes reakcija? Ilustrēt stratēģiju ar vienu vai diviem konkrētiem piemēriem un norādīt, ar kādām grūtībām nācies sastapties praksē.

5. Teritorijas apsaimniekošana

Sniegt vispārīgas ziņas par konkrētiem pasākumiem, lai sasniegtu 12. pantā minētos mērķus kopumā un, jo īpaši, lai kontrolētu jaunu objektu celtniecību ap esošajiem objektiem, kā arī jaunu teritoriju apbūvi.

6. Ziņas par drošības pasākumiem

1. Cik ir tādu uzņēmumu, kas no 2003. gadam līdz 2005. gadam ir informējuši sabiedrību saskaņā ar 13. pantu vismaz vienu reizi?

2. Cik ir tādu uzņēmumu, par kuriem kompetentās iestādes citām dalībvalstīm ir darījušas pieejamu pietiekamu informāciju, lai tās varētu sagatavot 13. panta 2. punktā pieprasītos operatīvās rīcības plānus?

3. Cik ir tādu uzņēmumu, par kuriem kompetentās iestādes no citām dalībvalstīm ir saņēmušas pietiekamu informāciju, lai varētu sagatavot 13. panta 2. punktā pieprasītos operatīvās rīcības plānus?

4. Cik gadījumos kompetentās iestādes ir sniegušas ziņas citai dalībvalstij par uzņēmumiem, kas atrodas netālu no citas dalībvalsts robežām un nerada smagu nelaimes gadījumu briesmas ārpus savas valsts robežām, kā minēts 13. panta 3. punktā?

5. Īsi raksturot sabiedrības informēšanas stratēģiju. Kas ir atbildīgs par sabiedrības informēšanu? Kādus līdzekļus izmanto, lai informētu sabiedrību? Kas sedz minētās informēšanas izmaksas? Vai ir sabiedrības informēšanas izmaksu novērtējums? Vai informācija patiešām ir pieejama sabiedrībai, un kā to pārrauga? Vai sabiedrības informēšanas stratēģijas kvalitāti un precizitāti pārbauda regulāri, un kādā veidā?

7. Ekspluatācijas aizliegšana

1. Kādus dažādus piespiedu līdzekļus var izmantot, ja konstatē tiesību aktu pārkāpumu (administratīvi tiesiski pasākumi, finansiālas sankcijas, 17. pantā minētā uzņēmumu ekspluatācijas aizliegšana u. c.)?

2. Cik gadījumos minētie līdzekļi ir izmantoti?

8. Kontrole

a) Sniegt pārskatu par kontroles stratēģiju un līdzekļiem, ieskaitot aptuvenu novērtējumu par kontroles iestādes cilvēkstundu kopapjomu, direktīvā noteikto prasību izpildi, kontrolieru uzdevumiem un viņu obligāto kvalifikāciju.

b) Par katru no trim gadiem, uz ko attiecas pārskata posms — cik augstākās bīstamības uzņēmumu ir vismaz vienu reizi pārbaudīti [3]?

c) Par katru no trim gadiem, uz ko attiecas pārskata posms, — cik zemākās bīstamības uzņēmumu ir vismaz vienu reizi pārbaudīti?

d) Cik ir tādu augstākās bīstamības uzņēmumu, kas nav ne reizes pārbaudīti 2003., 2004. un 2005. gadā?

e) Cik ir tādu zemākās bīstamības uzņēmumu, kas nav ne reizes pārbaudīti 2003., 2004. un 2005. gadā?

9. Ostas un šķirotavas (fakultatīvi)

Lai nodrošinātu direktīvā paredzēto drošības līmeni, dalībvalstis, ievērojot Līgumu un attiecīgus Kopienas tiesību aktus, var paturēt spēkā vai paredzēt piemērotus pasākumus attiecībā uz dokos, piestātnēs un šķirotavās veiktām ar transportu saistītām darbībām, kas nav iekļautas direktīvā. Tāpēc šā izvēles jautājuma nolūks ir dalīties informācijā par pieņemtajiem pasākumiem un smagiem nelaimes gadījumiem šajā jomā.

a) Sniegt pārskatu par dažādiem "Seveso tipa" pasākumiem (ārējie operatīvie plāni, teritorijas apsaimniekošana, sabiedrības informēšana u. c.), ko zināmā mērā var piemērot ostām un/vai šķirotavām.

b) Cik smagu nelaimes gadījumu, kas atbilst direktīvas VI pielikumā norādītajiem nelaimes gadījumu ziņošanas kritērijiem, ir noticis ostā?

c) Cik smagu nelaimes gadījumu, kas atbilst direktīvas VI pielikumā norādītajiem nelaimes gadījumu ziņošanas kritērijiem, ir noticis šķirotavā?

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

[1] Turpmākie jautājumi no i) līdz viii) attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kuras nav iesniegušas Komisijai attiecīgās ziņas, izmantojot SPIRS sistēmu.

[2] Var pieņemt, ka uzņēmumam ir iekšējais operatīvais plāns, ja, pamatojoties uz drošības pārskata izskatīšanu, kompetento iestāžu rīcībā nonāk liecības par iekšējā operatīvā plāna esamību. Ja vien citi fakti neliecina par pretējo, pieņem, ka uzņēmumam nav iekšējā operatīvā plāna, ja nav iesniegts drošības pārskats vai ja drošības pārskats ir izskatīts un tajā nav liecību par iekšējā operatīvā plāna esamību. Ja drošības pārskats ir saņemts, bet vēl nav izskatīts, stāvokli kvalificē kā "izskatīšanas stadiju".

[3] 8. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā minētais vārds "pārbauda" attiecas uz pārbaudēm, kuru rezultātā top 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais ziņojums.

--------------------------------------------------