Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr. 50/2002/EK

(2001. gada 7. decembris),

ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību centienos apkarot sociālo atstumtību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 137. panta 2. punkta otro un trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma [4] 251. pantā noteikto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2001. gada 18. septembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma 2. pantu Kopienas uzdevums ir augsta nodarbinātības līmeņa un sociālās aizsardzības veicināšana, dzīves standarta un dzīves kvalitātes paaugstināšana visā Kopienā, kā arī ekonomiskā un sociālā kohēzija.

(2) Saskaņā ar Līguma 136. pantu Kopiena un dalībvalstis par mērķi izvirza atstumtības apkarošanu, ņemot vērā politikas pamatprincipus, kas noteikti, piemēram, Eiropas Sociālajā hartā, kura parakstīta Turīnā 1961. gada 18. oktobrī, pārskatītajā Eiropas Padomes Sociālajā hartā (1996), jo īpaši tās 30. pantā par tiesībām uz aizsardzību pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī 1989. gada Kopienas Hartā par darba ņēmēja sociālajām pamattiesībām, turklāt ņemot vērā tiesības un principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā [5], kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija kopā izsludināja 2000. gada 7. decembrī.

(3) Padome Ieteikumā 92/441/EEK [6] ieteic dalībvalstīm atzīt personas pamattiesību uz pietiekamiem līdzekļiem un sociālo palīdzību, lai tā spētu dzīvot cilvēka cienīgos apstākļos. Ieteikumā 92/442/EEK [7] Padome ieteic dalībvalstīm garantēt līdzekļus tādā līmenī, lai tie būtu cilvēka cienīgi. Padome 1999. gada 17. decembra Secinājumos [8] apņemas veicināt sociālo integrāciju — vienu no sociālās aizsardzības sistēmas modernizācijas un uzlabošanas mērķiem.

(4) Eiropas Parlaments, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja ir aicinājuši Kopienu veicināt dalībvalstu centienus novērst un apkarot sociālo atstumtību.

(5) Komisijas 2000. gada 1. marta paziņojumā "Veidot integrētu Eiropu" aprakstīts sociālās atstumtības un nabadzības jautājums un īstenoto politiku sniegtās atbildes dalībvalstu un Kopienas līmenī, kā arī piedāvāta iespēja veidot Eiropas Savienībā jaunu sadarbības iniciatīvu šajā jomā.

(6) Eiropas Padomes 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas sanāksmē sociālās integrācijas veicināšanu iekļāva Eiropas Savienības kopīgajā stratēģijā, lai sasniegtu stratēģisko mērķi nākamajā desmitgadē tapt par viskonkurētspējīgāko un visdinamiskāko, uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, ar darbavietām, kuru kļūst aizvien vairāk un kuras kļūst aizvien labākas, un ar plašāku sociālo kohēziju.

(7) Uzzinot to cilvēku skaitu, kas Eiropas Savienībā nepieļaujamā kārtā dzīvo zem nabadzības robežas un sociālā atstumtībā, Eiropas Padome minētajā Lisabonas sanāksmē uzskatīja par vajadzīgu rīkoties, lai izšķirīgi ietekmētu nabadzības novēršanu, nosakot attiecīgus mērķus. Vienošanās par šiem mērķiem notika Eiropas Padomes sanāksmē Nicā 2000. gada 7., 8. un 9. decembrī.

(8) Minētajā Lisabonas sanāksmē Padome turklāt atzina, ka jaunajā, zināšanu sabiedrībā rodams potenciāls sociālās atstumtības mazināšanai, gan izveidojot labklājības veicināšanas ekonomiskos priekšnoteikumus, kuri izpaužas kā izaugsmes un nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, gan paverot jaunus ceļus līdzdalībai sabiedrībā. Vienlaikus no tā izriet risks, ka paplašināsies plaisa starp cilvēkiem, kam jaunās zināšanas ir pieejamas, un atstumtajiem. Tā atzina, ka politika jāvērš tieši uz šā riska novēršanu un jaunā potenciāla palielināšana līdz maksimumam un ka labākais drošības pasākums pret sociālo atstumtību ir nodarbinātība.

(9) Minētajā Eiropas Padomes sanāksmē notika vienošanās, ka sociālās atstumtības apkarošanas politiku pamatā jābūt atklātai koordinācijas metodei, kas apvienotu gan valstu rīcības plānus, gan Komisijas sadarbības iniciatīvu.

(10) Minētā Komisijas iniciatīva, kas sastāv no priekšlikuma par daudzgadu rīcības programmu, kura paredzēta, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, jāveido ar mērķi attīstīt zināšanas, uzlabot informācijas un paraugprakses apmaiņu, kā arī izvērtēt pieredzi, lai uzlabotu atstumtības apkarošanas politiku efektivitāti un lietderīgumu.

(11) Sagatavojot saskaņotus pārskatus un analīzes, kā arī pētot kopā noteiktos kvalitātes un kvantitātes rādītājus, tiks veidots koordinācijas atvērtās metodes pamats.

(12) Cīnoties pret sociālo atstumtību un nabadzību, jāatvieglo pieeja kvalitatīvam darbam un visiem resursiem, tiesībām, precēm un pakalpojumiem.

(13) Sociālās atstumtības apkarošanas pasākumu mērķim jābūt tādam, lai ikviens spētu apmierināt savas vajadzības, strādādams algotu darbu vai citādi, un integrēties sabiedrībā.

(14) Sociālās aizsardzības komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/436/EK [9], lai uzlabotu dalībvalstu sadarbību sociālās aizsardzības politiku jomā, veicina rīcības programmas izstrādi un sistemātiski kontrolē darbu, kurš veikts, modernizējot sociālo aizsardzību un veicinot sociālo integrāciju saskaņā ar Eiropas Padomes 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas sanāksmes un 2000. gada 19. un 20. jūnija Feiras sanāksmes secinājumiem.

(15) Daudzām dažāda (vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas) līmeņa nevalstiskajām organizācijām ir pieredze un īpašas zināšanas, kas gūtas, cīnoties ar sociālo atstumtību, kā arī aizstāvot sociāli atstumtos cilvēkus Eiropas līmenī. Arī vietējām un reģionālajām varasiestādēm ir pieredze un zināšanas šajā jomā. Tādēļ nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri un vietējās un reģionālās varasiestādes var dot būtisku ieguldījumu Eiropas līmenī, lai izprastu sociālās atstumtības dažādos veidus un sekas un nodrošinātu, ka programmas plānošanā un īstenošanā, kā arī paveiktā darba kontrolē ņem vērā sociāli atstumto cilvēku pieredzi.

(16) Pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka procedūras, kas jāveic, lai īstenotu Komisijai uzticētās izpildu pilnvaras [10].

(17) Lai palielinātu Kopienas rīcības vērtību, Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, visos līmeņos jānodrošina, lai saskaņā ar šo lēmumu īstenotā rīcība būtu saskanīga un komplementāra ar visiem pārējiem attiecīgajiem Kopienas, jo īpaši struktūrfondu, instrumentiem, politiku un rīcību.

(18) Īpaša uzmanība jāpievērš sociālajai atstumtībai, ņemot vērā Eiropas Savienības turpmāko paplašināšanos.

(19) Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līgums) noteikts, ka jāattīsta sadarbība sociālajā jomā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces (EBTA/EEZ valstis), no otras puses. Jāparedz, ka šajā programmā var piedalīties Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas līgumos, to papildprotokolos un Asociācijas padomes sanāksmju lēmumos, kā arī Kipra, Malta un Turcija, finansējot šos pasākumus no papildu apropriācijām saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar šīm valstīm.

(20) Īstenojot šo programmu, īpašu interesi radīs citu starptautisko organizāciju, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Starptautiskās darba organizācijas un Eiropas Padomes paveiktais darbs.

(21) Šis lēmums kopējam programmas darbības laikam nosaka kopējo finansējuma summu, kas ir pamats budžeta lēmējinstitūcijai gada budžeta procedūras īstenošanā atbilstīgi 33. punktam Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, kas 1999. gada 6. maijā noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju [11]. Kopējā finansējuma summa, kas ieteikta programmā, ir saskaņojama ar spēkā esošo finanšu plānu.

(22) Vienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem ir būtisks pārnozaru jautājums, kas ievērojami ietekmē atstumtības cēloņus un sekas. Turklāt atbilstīgi Līguma 2. un 3. pantam nevienlīdzības likvidēšana starp vīriešiem un sievietēm un viņu vienlīdzības veicināšana ir daļa no Kopienai uzticētā uzdevuma — tam jābūt mērķim visās tās darbībās.

(23) Ir ārkārtīgi svarīgi uzraudzīt un izvērtēt programmas īstenošanu, lai nodrošinātu tās mērķu sasniegšanu.

(24) Dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt iecerētās rīcības programmas mērķus attiecībā uz Kopienas ieguldījumu sociālās atstumtības apkarošanai, jo to kavē vairāki iemesli, arī vajadzība veidot daudzpusējas partnerattiecības, starptautiska informācijas apmaiņa un labas prakses īstenošana visā Kopienā, tādēļ šos mērķus iecerētās rīcības mēroga un ietekmes dēļ labāk būtu iespējams sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šis lēmums paredz tikai to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šos mērķus,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. pants

Programmas izveide

Kopienas rīcības programma, kas paredzēta, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību centienos apkarot sociālo atstumtību, še turpmāk "programma", tiek pieņemta uz laiku no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. pants

Principi

1. Programma ir daļa no dalībvalstu savstarpējās koordinācijas atklātās metodes, kas paredzēta, lai dotu izšķirīgo impulsu sociālās atstumtības un nabadzības novēršanā, nosakot attiecīgus mērķus Kopienas līmenī un īstenojot valsts rīcības plānus.

2. Programma un valsts rīcības plāni veicina labāku sociālās atstumtības izpratni, atstumtības apkarošanas izvirzīšanu dalībvalstu un Kopienas politiku un pasākumu degpunktā un tās prioritārās rīcības izvēršanu, ko dalībvalstis izvēlējušās atbilstīgi konkrētajai situācijai.

3. Plānojot, īstenojot darbības, uz ko attiecas programma, un pārbaudot to rezultātus, jāņem vērā visos līmeņos iesaistīto dalībvalstu, sociāli atstumto un nabadzīgo cilvēku, kā arī sociālo partneru, nevalstisko un brīvprātīgo organizāciju, sociālo pakalpojumu sniedzēju un citu cīņā pret sociālo atstumtību un nabadzību iesaistīto dalībnieku pieredze.

3. pants

Mērķi

Saistībā ar 2. panta 1. punktā minēto koordinācijas atklāto metodi programma atbalsta sadarbību, kas Kopienai un dalībvalstīm ļauj uzlabot sociālās atstumtības apkarošanas politiku lietderīgumu un efektivitāti:

a) uzlabojot izpratni par sociālo atstumtību un nabadzību, jo īpaši ar salīdzināmiem rādītājiem;

b) organizējot īstenoto politiku apmaiņu un veicinot mācīšanos citam no cita inter alia saistībā ar valstu rīcības plāniem, jo īpaši ar salīdzināmiem rādītājiem;

c) attīstot dalībnieku spēju efektīvi reaģēt uz sociālo atstumtību un nabadzību un veicināt jauninājumus, jo īpaši dibinot sakarus Eiropas līmenī un veicinot dialogu ar visām iesaistītajām personām gan valsts, gan reģionālajā līmenī.

4. pants

Kopienas rīcība

1. Lai sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus, šādu Kopienas rīcību var īstenot starptautiskā līmenī:

a) sociālās atstumtības īpatnību, cēloņu, procesu un tendenču analīze, tostarp statistikas datu vākšana par dažādiem sociālās atstumtības veidiem, lai salīdzinātu šos datus, pētītu kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, veidotu kopēju metodiku un veiktu tematiskos pētījumus;

b) informācijas un paraugprakses apmaiņa ar nolūku stimulēt kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju izstrādi, pamatojoties uz mērķiem, par kuriem Eiropas Parlaments vienojies ar Padomi, uz novērtēšanas kritērijiem, rādītājiem un pārraudzību, novērtēšanu un lietpratēju veiktu salīdzinošu novērtējumu;

c) dialoga veicināšana, iesaistot dažādus dalībniekus un atbalstot attiecīgu sakaru veidošanu Eiropas līmenī starp organizācijām, kas aktīvi cīnās pret nabadzību un sociālo atstumtību, jo īpaši nevalstiskajām organizācijām.

2. Šā panta 1. punktā aprakstītās Kopienas rīcības īstenošanas pasākumi ir izklāstīti pielikumā.

5. pants

Īstenošana un sadarbība ar dalībvalstīm

1. Komisija:

a) nodrošina programmā ietvertās Kopienas rīcības īstenošanu;

b) regulāri veic viedokļu apmaiņu ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un sociālajiem partneriem Eiropas līmenī par programmām, kā arī ar to saistīto politikas ieviržu izstrādi, īstenošanu un paveiktā darba kontroli. Tāpēc Komisija nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem dara pieejamu noderīgu informāciju. Komisija informē komiteju, ko izveido saskaņā ar šā lēmuma 8. pantu;

c) veicina aktīvu partnerattiecību veidošanu un dialogu starp visiem programmā iesaistītajiem partneriem, lai sekmētu integrētu un koordinātu pieeju cīņā pret sociālo atstumtību un nabadzību.

2. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic pasākumus, kas vajadzīgi:

a) lai veicinātu visu attiecīgo personu iesaistīšanos programmā;

b) lai nodrošinātu saistībā ar programmu veiktās Kopienas rīcības rezultātu izplatīšanu;

c) lai sniegtu attiecīgu informāciju, nodrošinātu publicitāti un kontroli darbam, kas paveikts saistībā ar Kopienas rīcību, kuru atbalsta programma.

6. pants

Finansējums

1. Ar šo nosaka, ka laikposmā, kas minēts 1. pantā, programmas īstenošanas finanšu bāze ir EUR 75 miljoni, ietverot tehniskos un administratīvos izdevumus.

2. Gada apropriācijas, arī ar cilvēkresursiem saistītās, apstiprina budžeta lēmējiestāde, ievērojot finanšu perspektīvas.

7. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz turpmāk minētajiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto vadības procedūru:

a) programmas Kopienas līmeņa rīcības īstenošana gada laikā un gada darba plāns;

b) līdzekļu sadalījums starp dažādajām programmas jomām;

c) pasākumi, kas veicami, lai izvēlētos darbības un organizācijas Kopienas atbalstam;

d) programmas novērtēšanas kritēriji, tostarp rentabilitātes kritēriji, un rezultātu izplatīšanas un tālāknodošanas pasākumi.

2. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz visiem pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 8. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

8. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir divi mēneši.

3. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

9. pants

Sadarbība ar citām komitejām un saikne ar Sociālās aizsardzības komiteju

1. Lai nodrošinātu šīs programmas un citu 10. pantā minēto pasākumu saskanību un komplementaritāti, Komisija regulāri informē komiteju par pārējo Kopienas rīcību, kas palīdz apkarot sociālo atstumtību. Vajadzības gadījumā Komisija izveido regulāru un strukturētu sadarbību starp šo komiteju un pārraudzības komitejām, kas nodibinātas saistībā ar citu attiecīgajām politikām, instrumentiem un rīcību.

2. Komisija izveido vajadzīgo saikni ar Sociālās aizsardzības komiteju attiecībā uz šajā lēmumā minēto Kopienas rīcību.

10. pants

Saskanība un komplementaritāte

1. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nodrošina vispārēju saskanību ar pārējām attiecīgajām Kopienas politikām, instrumentiem un rīcību, jo īpaši, veidojot piemērotus mehānismus, lai koordinētu šajā programmā paredzētās darbības ar attiecīgajām darbībām, kas saistītas ar pētījumiem, nodarbinātību, ekonomisko, rūpniecisko un uzņēmējdarbības politiku, nediskrimināciju, imigrāciju, vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, sociālo aizsardzību, izglītību, mācību un jaunatnes politiku, veselību, kā arī paplašināšanās un Kopienas ārējo sakaru jomā.

2. Dalībvalstis pieliek visas pūles, lai nodrošinātu saskanību un komplementaritāti starp šīs programmas darbībām un tām darbībām, kas veic valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

3. Komisija un dalībvalstis nodrošina saskanību un komplementaritāti starp rīcību, uz kuru attiecas šī programma, un rīcību, ko veic nodarbinātības jomā, kā arī ar Kopienas rīcību, kura saistīta ar struktūrfondiem, jo īpaši Kopienas iniciatīvu EQUAL.

11. pants

EBTA/EEZ valstu, Viduseiropas un Austrumeiropas asociēto valstu, Kipras, Maltas un Turcijas dalība

Programmā var piedalīties:

- EBTA/EEZ valstis saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem,

- asociētās Viduseiropas un Austrumeiropas valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas līgumos, to papildprotokolos un attiecīgo asociācijas padomju lēmumos,

- Kipra, Malta un Turcija, tās finansē no papildu apropriācijām saskaņā ar procedūrām, par ko vienojas ar katru valsti.

12. pants

Pārraudzība un vērtēšana

1. Komisija regulāri veic šīs programmas pārraudzību, sadarbojoties ar dalībvalstīm, atbilstīgi 8. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

2. Komisija ziņo par politiku kopējo saskanību ar sociālo kohēziju, tostarp par programmas izpildes gaitu, iesniedzot gada pārskata ziņojumu Eiropas Padomes pavasara sesijā, Eiropas Parlaments noteiktā laikā par to izsaka viedokli.

3. Komisija novērtē programmu trešā gada beigās un, beidzoties programmas darbības laikam, tai palīdz neatkarīgi eksperti. Šajā novērtēšanā vērtē īstenoto darbību svarīgumu, efektivitāti un rentabilitāti attiecībā uz 3. pantā minētajiem mērķiem. Tiek arī pārbaudīta programmas ietekme kopumā. Novērtēšanā pārbauda arī komplementaritāti starp rīcību, uz kuru attiecas programma, un citām attiecīgajām Kopienas politikām, instrumentiem un rīcību.

4. Komisija 2006. gada 31. decembrī iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai nobeiguma ziņojumu par programmas īstenošanu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2001. gada 7. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. Durant

[1] OV C 337 E, 28.11.2000., 130. lpp. unOV C 96 E, 27.3.2001, 229. lpp.

[2] OV C 14, 16.1.2001., 69. lpp.

[3] OV C 144, 16.5.2001., 52. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2000. gada 16. novembra Atzinums (OV C 223, 8.8.2001., 284. lpp.), Padomes 2001. gada 12. februāra Kopīgā nostāja (OV C 93, 23.3.2001, 11. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2001. gada 17. maija Lēmums. Eiropas Parlamenta 2001. gada 15. novembra Lēmums un Padomes 2001. gada 21. novembra Lēmums.

[5] OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

[6] OV L 245, 26.8.1992., 46. lpp.

[7] OV L 245, 26.8.1992., 49. lpp.

[8] OV C 8, 12.1.2000., 7. lpp.

[9] OV L 172, 12.7.2000., 26. lpp.

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[11] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR PROGRAMMAS ĪSTENOŠANU

1. Darbības jomas

Lai sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus un īstenotu 4. pantā noteikto Kopienas rīcību, turpmāk minētos pasākumus var īstenot starptautiskā līmenī.

1. Joma.

Sociālās atstumtības īpatnību, procesu, cēloņu un tendenču analīze

Lai uzlabotu izpratni par sociālās atstumtības parādību, atbalstīt var šādus pasākumus:

1.1. Pētījumi un sapulces par kopējas metodikas izstrādāšanu, lai novērtētu un izprastu sociālo atstumtību un nabadzību, to apmēru, īpatnības, procesus, cēloņus un tendences, kā arī par tehnisko darbu ar rādītājiem.

1.2. Statistikas datu vākšana dalībvalstīs un Kopienas līmenī par dažādiem sociālās atstumtības veidiem un šo datu izplatīšana, lai varētu tos efektīvi salīdzināt. Šim pasākumam jāatbalsta sadarbība starp valstu statistikas birojiem un Komisiju un jāuzlabo statistikas atsauču avoti Kopienas līmenī, kā arī to ieguldījums sociālās atstumtības un nabadzības analīzē.

1.3. Jauninājumu veicināšana, tematisko pētījumu attīstīšana, kas veicina izpratnes attīstīšanos par sociālo atstumtību, lai atbildētu uz kopējiem jautājumiem saistībā ar politikas attīstību dalībvalstīs, tostarp uz tiem jautājumiem, kas nupat radušies attiecībā uz zināšanu sabiedrību.

Ir svarīgi atspoguļot to personu pieredzi, kuras ir saskārušās ar sociālo atstumtību un nabadzību, un izmantot visus attiecīgos, arī nevalstisko organizāciju, informācijas avotus par sociālo atstumtību un nabadzību.

Analizējot sociālo atstumtību un nabadzību, īpašu vērību veltī to daudzveidīgajām izpausmēm un skarto sociālo grupu atšķirīgajām situācijām, tostarp bērnu nabadzībai un ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuros sastopams sociālās atstumtības risks.

2. Joma.

Sadarbība politikas jomā un informācijas un paraugprakses apmaiņa

Lai veicinātu sadarbību politikas jomā un mācīšanos citam no cita saistībā ar atsevišķo valstu rīcības plāniem, atbalstīt var šādas darbības.

2.1. Starptautiskās apmaiņas, kuru mērķis ir nodot informāciju un labu praksi un veicināt lietpratēju veiktu salīdzinošu novērtējumu sapulcēs/praktiskajās sanāksmēs/semināros par rādītājiem vai par politikām un praksēm, vai cita veida apmaiņa, tāda kā kopēja stratēģiju izstrāde un kopēja informācijas izplatīšana, apmeklējumi dabā un personāla u. c. apmaiņa, ko organizē pēc kādas dalībvalsts un/vai citu galveno dalībnieku iniciatīvas, aktīvi iesaistoties dalībvalstīm vai Eiropas organizācijām. Šajā jomā var atbalstīt arī starptautisko apmaiņu starp valsts novērotājiem vai tamlīdzīgām atzītām institūcijām.

2.2. Ekspertu darbs un tehniskie pētījumi, kas saistīti ar indikatoru un rādītāju izmaiņām, arī ietverot tos, kas saistīti ar zināšanu sabiedrību.

2.3. Gada ziņojums par sociālo atstumtību, tajā norādīta veiktās rīcības, jo īpaši valstu rīcības plānu, izpilde galvenajās politikās un jomās, kur cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību ir īpaši svarīga.

Ņemot vērā, ka sociālā atstumtība ir daudzdimensionāla parādība, īpaša uzmanība jāveltī attiecīgās politikas attīstībai sociālās aizsardzības, nodarbinātības, izglītības un mācību, veselības un mājokļa jomā.

3. Joma.

Dažādu dalībnieku piedalīšanās un atbalsts sakaru dibināšanai Eiropas līmenī

Lai veicinātu dialogu ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, atbalstīt var šādus pasākumus.

3.1. Pamatfinansējums galvenajiem Eiropas sadarbības tīkliem, kas iesaistīti cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību; pamatfinansējuma augšējā robeža ir 90 % no atbalstam piemērotajiem izdevumiem. Šo augšējo robežu drīkst sasniegt vienīgi ārkārtējos apstākļos.

3.2. Ikgadējā Eiropas Savienības apaļā galda konference par sociālo atstumtību. Konferenci organizē ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības Padomes prezidentūru un sagatavo, apspriežoties ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp ar sociālajiem partneriem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kam ir pieredze šajā jomā, un Eiropas Parlamenta, Padomes, Ekonomisko un sociālo lietu komitejas un Reġionu komitejas pārstāvjiem.

2. Piekļuve programmai

Ievērojot šajā pielikumā noteiktos nosacījumus un īstenošanas pasākumus, programma ir atvērta visām publiskajām un/vai privātajām organizācijām, dalībniekiem un institūcijām, kas iesaistītas cīņā pret sociālo atstumtību, tās jo īpaši ir:

a) dalībvalstis;

b) vietējās un reģionālās iestādes;

c) institūcijas, kas atbildīgas par cīņu ar sociālo atstumtību;

d) sociālie partneri;

e) institūcijas, kas sniedz sociālos pakalpojumus;

f) nevalstiskās organizācijas;

g) universitātes un pētniecības institūti;

h) valstu statistikas biroji;

i) plašsaziņas līdzekļi.

3. Vispārīgi apsvērumi

Programmā tiek ņemti vērā to sagatavošanas pasākumu un darbību rezultāti, uz kuriem attiecas citas attiecīgās Kopienas politikas, instrumenti un rīcība.

Plānojot, īstenojot, kontrolējot un novērtējot darbības, uz kurām attiecas programma, jāņem vērā to cilvēku pieredze, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī sociālie partneri, nevalstiskas organizācijas un citas cīņā pret sociālo atstumtību un nabadzību iesaistītās institūcijas. Visās darbībās programmās respektē vīriešu un sieviešu līdztiesīguma principu.

4. Atbalsta pieteikumu iesniegšana

1. joma | Pasākumus, ko ietver šī joma, galvenokārt īsteno konkursa kārtā. Attiecībā uz sadarbību ar valstu statistikas birojiem piemēro Eurostat procedūras. |

2. joma | Pasākumus, ko ietver 2.1. punktā norādītā joma, galvenokārt īsteno, atsaucoties uz ikgadējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus (dažas sanāksmes/seminārus par politiku var organizēt tieši Komisija). Priekšlikumus iesniedz institūcijas, dalībnieki un organizācijas no vismaz trim dalībvalstīm, un Komisijai tos var iesniegt dalībvalstis un/vai citi galvenie dalībnieki, aktīvi iesaistoties dalībvalstīm vai Eiropas organizācijām. Jomās, kas norādītas 2.2. un 2.3. punktā, ir vajadzīgi īpaši izsludināti konkursi. |

3. joma | Atbalstu 3.1. punktā norādītajā jomā var sniegt Eiropas sadarbības tīkliem, kas atbilst Komisijas noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru. Jomu, kas norādīta 3.2. punktā, var atbalstīt, pamatojoties uz subsīdiju pieteikumiem no dalībvalstīm. |

5. Darbību veikšana.

Veicamās darbības var finansēt, noslēdzot līgumus par pakalpojumu sniegšanu — tos piešķir konkursa kārtā, vai ar subsīdijām kopfinansējumam ar citiem avotiem. Pēdējā gadījumā Komisijas finansiālā palīdzība parasti nedrīkst pārsniegt 80 % no izmaksām, kas radušās saņēmējam.

Īstenojot programmu, Komisija var pieprasīt papildu līdzekļus, tostarp atbalstu ekspertiem. Lēmums par minētajiem pieprasījumiem tiks pieņemts saistībā ar Komisijas pastāvīgo novērtējumu par resursu sadalījumu.

Īstenojot programmu, Komisija var izmantot tehnisko un/vai administratīvo palīdzību (definēšana, sagatavošana, vadība, pārraudzība, revīzija un kontrole) Komisijas un to personu savstarpējās interesēs, kuras gūst labumu no programmas.

Komisija var veikt arī darbības, kas saistītas ar informēšanu, publicēšanu un izplatīšanu. Tā var veikt arī izvērtēšanas pētījumus un rīkot seminārus, praktiskās nodarbības vai citas ekspertu tikšanās.

Uz veiktajām darbībām pilnībā attiecas datu aizsardzības principi.

--------------------------------------------------