Oficiālais Vēstnesis L 211 , 04/08/2001 Lpp. 0001 - 0019
Padomes Regula (EK) Nr. 1601/2001 (2001. gada 2. augusts), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 9. pantu, ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju, tā kā: A. PROCEDŪRA 1. Pagaidu pasākumi (1) Ar Regulu (EK) Nr. 230/2001 [2] ("pagaidu regula") Komisija noteica pagaidu antidempinga maksājumu dažu veidu dzelzs vai tērauda trosēm un tauvām, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā, un pieņēma saistības, ko deva daži ražotāji eksportētāji no Čehijas Republikas un Turcijas. (2) Importam no Korejas Republikas ("Koreja") un Malaizijas nav noteikti nekādi pagaidu pasākumi, ņemot vērā tā de minimis dempinga starpību. 2. Turpmākā procedūra (3) Pēc tam, kad bija nodoti atklātībai svarīgākie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem pieņēma lēmumu noteikt pagaidu antidempinga pasākumus, vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus komentārus. Pusēm, kas to pieprasīja, bija iespēja izteikt savu viedokli. (4) Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, kuru uzskatīja par vajadzīgu galīgā secinājumu sagatavošanai. (5) Visas puses tika informētas par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt: a) noteikt galīgo antidempinga maksājumu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importam, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā, un galīgi iekasēt summas, kas noteiktas kā pagaidu maksājumi; b) pabeigt pārbaudes attiecībā uz dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Korejā un Malaizijā, pasākumus nenosakot. (6) Tām tika dots arī laiks, kurā pēc atzinuma nodošanas atklātībai iesniegt savas pretenzijas. (7) Ņēma vērā pušu mutiski un rakstiski sniegtos komentārus, un attiecīgos gadījumos galīgajos secinājumos izdarīja vajadzīgos grozījumus. B. ATTIECĪGIE PRODUKTI UN LĪDZĪGI PRODUKTI 1. Attiecīgie produkti (8) Pagaidu regulā attiecīgais produkts aprakstīts kā troses un tauvas, ieskaitot slēgtas konstrukcijas tauvas, no dzelzs vai tērauda, izņemot nerūsējošo tēraudu, ar maksimālo šķērsgriezuma laukumu virs 3 mm, ar garnitūru vai bez tās (ko ražotāji sauc par tērauda stiepļu trosēm vai "SWR"). (9) Vairākas ieinteresētās personas atkārtoti paziņoja, ka SWR būtu iedalāmas divās grupās: dažas no tām SWR iedala vispārējas nozīmes un paaugstinātas stiprības SWR, bet dažas – standarta vispārējas nozīmes trosēs un speciālajās trosēs. Šīs personas apgalvoja, ka ņemot vērā atšķirīgos fiziskos un tehniskos raksturlielumus, dažādās ražošanas metodes, to, ka troses nav savstarpēji aizstājamas un tām ir dažāds tirgus, un nav būtiskas konkurences, tās nevar uzskatīt par vienu produktu. (10) Šajā sakarībā vispirms būtu jānorāda, ka lai arī ražo daudzu dažādu veidu SWR, kuras ir fizikāli un tehniski zināmā mērā atšķirīgas, tām ir vienādas fiziskās īpašības (t.i., tērauda stieples, kas savītas daudzstiepļu vados, kuri apvīti serdenim, veidojot trosi), un tādām pašām galvenajām tehniskajām īpašībām (visām ir noteikts skaits stiepļu, kas savītas vados, noteikts skaits daudzstiepļu vadu tauvā, noteikts diametrs un noteikta struktūra). Lai gan produkti no nomenklatūras sākuma un beigām nav savstarpēji aizstājami, savstarpēji aizstājami ir produkti no blakus grupām. Tāpēc tika izdarīts secinājums, ka dažādu grupu SWR zināmā mērā pārklājas un starp tām pastāv konkurence. Turklāt vienas grupas produktiem var būt dažāds pielietojums. (11) Otrkārt, vispārējas nozīmes un paaugstinātas stiprības SWR šādi iedala pēc lietošanas veida, t.i., SWR, kas piemērotas dažādiem izmantošanas veidiem, un SWR, kuras var izmantot tikai kādām konkrētām vajadzībām. Būtu jāpiebilst, ka ieinteresētās personas nevarēja precīzi norādīt šo abu grupu būtiskās atšķirības. Turklāt ražojumus iedalot šādi, netiek ņemts vērā, ka ir blakus grupas, kurās vispārējas nozīmes SWR tieši konkurē ar speciālas nozīmes SWR, un tāpēc ir savstarpēji aizvietojamas. (12) Visbeidzot, iedalījumu standarta un speciālajās SWR pamato ar to, ka standarta SWR ražo atbilstīgi standartam (ISO, DIN, u.c.), bet speciālās standartam neatbilst ("speciālās SWR"; dažkārt tās ir standarta SWR paveids), neatkarīgi no konkrētā lietojuma. Bez tam būtu jāpiebilst, ka gan standarta, gan speciālajām SWR ir kopēji fizikālie un tehniskie parametri. Turklāt ir blakus grupas, kurās standarta SWR konkurē ar speciālajām SWR, jo tās var izmantot tām pašām vajadzībām, un tāpēc tās ir savstarpēji aizvietojamas. (13) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 9. līdz 13. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. 2. Līdzīgi produkti (14) Pagaidu regulā secināts, ka Kopienas ražošanas nozares ražotās un pārdotās SWR ir tādas pašas kā uz attiecīgajām valstīm no Kopienas eksportētās SWR un SWR, ko ražo attiecīgajās valstīs un pārdod to iekšējā tirgū. Tāpat arī Korejā ražotās un tās iekšējā tirgū pārdotās SWR ir tādas pašas kā Krievijā ražotās un uz Kopienu eksportētās. (15) Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares Kopienā pārdotās SWR nav tādas pašas, kā no attiecīgajām valstīm importētās. Jo īpaši tika norādīts, ka no attiecīgajām valstīm importētās SWR ir vispārējas nozīmes, bet Kopienas ražošanas nozare galvenokārt pārdod paaugstinātas stiprības SWR ; tāpēc pārbaudes, ja tās ir vajadzīgas, būtu ierobežojamas ar paaugstinātas stiprības SWR. Tika pieprasīts arī, lai no pasākumu darbības jomas izslēgtu SWR būvniecībai, jo Kopienas ražošanas nozare ir to praktiski vienīgais piegādātājs Kopienas tirgū. (16) Jānorāda, ka antidempinga procedūrās jēdzieni "attiecīgais produkts" un "līdzīgs produkts" definēti, ņemot vērā galvenās fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās īpašības un to galveno izmantojumu. Pēc tam, kad attiecīgais produkts, t.i., attiecīgajās valstīs ražotais un uz Kopienu eksportētais produkts ir definēts, ir jāpārbauda, vai attiecīgajās valstīs ražotais un to iekšējā tirgū pārdotais produkts un Kopienas ražošanas nozares ražotais un pārdotais ražojums ir tādi paši kā attiecīgais produkts. Šajā sakarā tas, ka kādu noteiktu produkta veidu neražo Kopienā, nav būtiski. (17) Jo īpaši attiecībā uz SWR būvniecībai, kuras izgatavo atbilstīgi klienta prasībām, un saražo pēc līgumu noslēgšanas, par kuriem parasti rīko konkursu, būtu jāpiebilst, ka tām ir tādas pašas galvenās fizikālās īpašības un tehniskie raksturlielumi kā pārējām SWR. Jebkurā gadījumā arī tad, ja Kopienas ražošanas nozarei ir skaidri redzamas priekšrocības nelielā attāluma dēļ, būtu jāuzsver, ka ražotājiem eksportētājiem ir jāpiedalās konkursos. (18) Tāpēc ir secināts, ka svarīgākās fizikālās īpašības, tehniskie raksturlielumi un galvenie izmantošanas veidi no attiecīgajām valstīm importētajām SWR ir tādas pašas kā Kopienas ražošanas nozares ražotajām un Kopienā pārdotajām SWR. (19) Ņemot vērā visu iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 14. līdz 16. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. C. DEMPINGS 1. Vispārīgā metodoloģija a) Normālā vērtība (20) Daži ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās pārbaudēs, apstrīdēja metodi, pēc kuras noteikta peļņa, ko pieskaita ražošanas, kā arī pārdošanas, vispārējām un administrācijas izmaksām saliktās normālās vērtības noteikšanai. Krievijas un Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija varētu nesamērīgi palielināt peļņas normu, nosakot kopējo tīro peļņu tikai pēc parasto tirdzniecības darījumu apjoma, nevis pēc attiecīgā produkta pārdošanas kopējā apgrozījuma iekšējā tirgū. Čehijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, Komisijai vajadzētu neņemt vērā to SWR veidu pārdošanas apjomu iekšējā tirgū, kurš nepārsniedz 5 % no tā paša veida SWR eksporta apjoma uz Kopienu. Šādas pārdošanas cenas parasti neņem vērā, nosakot normālo vērtību, jo tās nav reprezentatīvas, tāpēc tās nevajadzētu ņemt vērā, arī nosakot peļņas normu. (21) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 ("pamatregula") 2. panta 6. punkta ievadteikumu peļņa jāaprēķina pēc datiem, ja tādi ir pieejami, kuri attiecas uz līdzīga produkta ražošanu un pārdošanu eksportētājvalsts iekšējā tirgū saskaņā ar parasto tirdzniecības praksi. Tādējādi nav iemesla noteikt saprātīgu peļņas normu pēc datiem, kuros ietilpst ziņas par pārdošanu, kuras nevar ņemt vērā, jo attiecas uz pārdošanu ārpus parastās tirdzniecības prakses. Tāpēc arī pēc tam, kad konstatēts, ka līdzīga produkta pārdošana vietējā tirgū ir reprezentatīva saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, uzskatāms, ka visa pārdošana ir veikta saskaņā ar parasto tirdzniecības praksi. Turklāt peļņu, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai, aprēķina uzņēmuma līmenī un ņemot vērā līdzīgus produktus. Pēc pārdošanas vietējā tirgū saskaņā ar parasto tirdzniecības praksi var iegūt kļūdainus rezultātus, ja tās apjoms nav reprezentatīvs salīdzinājumā ar eksporta apjomu. Šīs pārdošanas cenas tāpēc neņem vērā kā neatbilstošas salīdzināmā eksportētā parauga normālās vērtības noteikšanai. Iespējami neatbilstošu datu ietekme tiek novērsta, uzņēmuma līmenī nosakot visu modeļu kopējo pārdošanas apjomu iekšējā tirgū, ar nosacījumu, ka kopējais pārdošanas apjoms iekšējā tirgū parastos tirdzniecības darījumos ir lielāks par 5 % no eksporta kopējā apjoma uz Kopienu. (22) Turklāt arī Taizemes ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apšaubīja pēc minētās metodes noteiktās peļņas normas pamatotību. Peļņas norma noteikta pēc datiem, ko iesniedzis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, tieši izmantojot attiecīgo metodi. (23) Tāpēc prasības tika noraidītas. (24) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 18. līdz 25. un 68. līdz 70. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. b) Eksporta cena un salīdzināšana (25) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par vispārīgo metodoloģiju eksporta cenas noteikšanai un normālās vērtības salīdzināšanai ar eksporta cenu, apstiprina pagaidu regulas 26. līdz 28. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. c) Dempinga starpība uzņēmumiem, kuros veic pārbaudes (26) Apstiprina pagaidu regulas 29. apsvērumā noteikto vispārīgo metodoloģiju dempinga starpības noteikšanai uzņēmumiem, kuros veic pārbaudes. (27) Visbeidzot būtu jāpiebilst, ka gadījumos, kad ražotājs eksportētājs uz Kopienu eksportējis vairāku veidu produktus, noteica vidējo svērto dempinga starpību katram veidam, neizslēdzot normālās vērtības un eksporta cenas negatīvās starpības atsevišķiem veidiem. d) Dempinga starpība uzņēmumiem, kas nesadarbojas (28) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par vispārīgo metodoloģiju atlikušās dempinga starpības noteikšanai, apstiprina pagaidu regulas 30. līdz 34. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus 2. Čehijas Republika (29) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par vienu Čehijas Republikas ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojas, apstiprina pagaidu regulas 35. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. a) Normālā vērtība (30) Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas ŽDB a.s. iesniedza papildu paskaidrojumus par pārdošanas, vispārējām un administrācijas izmaksām. Pārdošanas, vispārējās un administrācijas izmaksas pārskatīja, atskaitot pozīcijas, kuras pēc Komisijas uzskatiem nav saistītas ar attiecīgā produkta ražošanu un pārdošanu. b) Eksporta cena (31) ŽDB a.s. paziņoja, ka, nosakot eksporta cenu, nebūtu jāņem vērā eksports uz Kopienu ar saistītā eksportētāja starpniecību. To pamatoja tādējādi, ka saistītais eksportētājs nevarētu turpināt SWR eksportu uz Kopienu, jo ŽDB a.s. vienu no saviem uzņēmumiem, kurā ražoja lielāko daļu SWR, ko procedūras uzsākšanas laikā pārdeva saistītais eksportētājs, ir slēgusi 2000. gada septembrī (pēc pārbaudes laika posma beigām). (32) Šis arguments nebūtu pieņemams. Norises pēc procedūras var ņemt vērā tikai izņēmuma gadījumos, ja pamatojoties uz procedūras uzsākšanu noteiktā antidempinga maksājuma likme ir acīmredzami nepiemērota. Šīs norises varētu ņemt vērā tikai tad, ja to ietekme būtu acīmredzama, neapšaubāma, ilgstoša, negrozāma, un to neradītu ieinteresēto personu apzināta rīcība. Fakts, ka viens no ražošanas uzņēmumiem ir slēgts, saistītajam eksportētājam neliedz pārdot otrā ŽDB a.s. uzņēmumā ražotās SWR. Protams, būtu jānorāda, ka atsevišķos gadījumos saistītais eksportētājs procedūras uzsākšanas laikā pārdevis arī šajā otrajā uzņēmumā ražotās SWR. Tāpēc secināja, ka nav ievēroti priekšnoteikumi, lai ŽDB a.s. eksporta cenas noteikšanai ņemtu vērā saistītā eksportētāja zaudēto SWR eksportu, kas ir apstrīdams. (33) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 38. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. c) Salīdzinājums (34) ŽDB a.s.apstrīdēja 5 % korekciju, kas kā nosacīta komisijas maksa atskaitīta no cenām, kuras saistītais eksportētājs noteicis neatkarīgiem pircējiem Kopienā, jo tā nebūtu saistāma ar faktisko komisijas maksu. Tā turklāt paziņoja, ka saistītais eksportētājs būtu uzskatāms par ŽDB a.s. eksporta nodaļu. Abi uzņēmumi ir saistīti, un veido vienu ekonomisko vienību, un nosacītā komisijas maksa nebūtu pamatota. (35) Pārbaudēs noskaidrojies, ka saistītais eksportētājs neaizstāj ŽDB a.s. eksporta nodaļu. Tik tiešām, ŽDB a.s. eksporta nodaļa arī veic eksportu bez saistītā eksportētāja līdzdalības. Pareizam salīdzinājumam ražošanas posmā, nosacītā komisijas maksa atskaitāma no cenām, kuras saistītais eksportētājs noteicis neatkarīgiem pircējiem Kopienā, atspoguļojot saistītā eksportētāja lomu, kuru var salīdzināt ar tirgotāju, kas nodarbojas ar komisijas tirdzniecību. Tāpēc 5 % korekcija ir pamatota. (36) ŽDB a.s. prasīja saliktās normālās vērtības korekciju iepakošanas izdevumiem, jo šie izdevumi iekļauti pārdošanas, vispārējās un administrācijas izmaksās, un izdarīja eksporta cenas korekciju, ņemot vērā spoļu izmaksas. Komisija konstatēja, ka apstrīdētās iepakošanas izmaksas iekļautas eksporta cenā, un normālā vērtība ražošanas posmā nav noteikta. Patiešām, pārdošanas, vispārējās un administrācijas izmaksās transporta, apdrošināšanas un iepakošanas izdevumos nav iekļauts iepakojums, jo tie ir vienādi ar summu, kas minēta kā korekcija tikai par pārvadājumiem un apdrošināšanu. Arī pieņemot, ka ŽDB a.s., pieprasot normālās vērtības korekciju, nav atsevišķi izdalījusi transporta, apdrošināšanas un iepakojuma izmaksas, prasība nav pamatota, jo korekcija veikta par norādīto transporta un apdrošināšanas izmaksu summu. Tāpēc prasību noraidīja. (37) Attiecībā uz vienu darījumu pārskatīja transporta izdevumus, ņemot vērā faktiskās izmaksas, kas sākotnēji, trūkstot citai informācijai, tika novērtētas, pamatojoties uz aprēķiniem. (38) Tāpēc, un izņemot iepriekšminēto korekciju, apstiprina pagaidu regulas 39. līdz 40. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. d) Dempinga starpība (39) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram attiecīgā produkta veidam salīdzināja ar tā vidējo svērto eksporta cenu. (40) Pēc aprēķinu pārbaudes, galīgi noteiktā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa. - ŽDB a.s ir: 30,7 %; (41) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas, apstiprina pagaidu regulas 43. apsvērumā izklāstīto metodoloģiju atlikušās dempinga starpības noteikšanai. Ievērojot to, atlikusī dempinga starpība ir 47,1 %. 3. Korejas Republika a) Normālā vērtība (42) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par vispārīgo metodoloģiju normālās vērtības noteikšanai, apstiprina pagaidu regulas 45. līdz 49. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. b) Eksporta cena (43) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par metodi eksporta cenas noteikšanai, apstiprina pagaidu regulas 50. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. c) Salīdzinājums (44) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par salīdzināšanas metodi, apstiprina pagaidu regulas 51. līdz 54. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. d) Dempinga starpība (45) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram attiecīgā produkta veidam salīdzināja ar tā vidējo svērto eksporta cenu. (46) Pēc aprēķinu pārbaudes, galīgi noteiktā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa, ir: - Kiswire Ltd: 0 % - Chung Woo Rope Co.: 0 % - DSR Wire Corp.: 0 %. (47) pagaidu regulas 57. apsvērumā teikts, ka, izdarot salīdzinājumu ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja publicētajiem datiem ir konstatēts, ka trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, veic visu attiecīgā produkta eksporta apjomu no Korejas uz Kopienu. Sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka tie ražotāji no Korejas, kuri nesadarbojas pārbaudēs, procesa uzsākšanas laikā ir veikuši eksportu uz Kopienu, un tāpēc no tiem vajadzētu noteikt nodokli par atlikuma summu. Komisija varētu pēc tam apstiprināt, ka tiešām vismaz viens ražotājs, kas nesadarbojas, pārbaudes laika posmā ir veicis eksportu uz Kopienu. (48) lai gan sadarbība notika augstā līmenī, konstatēja, ka viens ražotājs apzināti nav sadarbojies, un tāpēc atlikušo dempinga starpību noteica pēc lielākās dempinga starpības reprezentatīviem darījumiem, ko veikuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. (49) visbeidzot, Korejai pārrēķināta arī vidējā svērtā dempinga starpība. Šim nolūkam eksporta apjoms uz Kopienu no eksportētājiem, kuri nesadarbojas, bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tādēļ tika izmantoti dati par tādu pašu produktu, kuri iegūti iepriekšējās pārbaudēs. Noteiktā dempinga starpība Korejai, izteikta kā procentuālā daļa no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa, nepārsniedz 2 %. Tāpēc, ievērojot pamatregulas 9. panta 3. punktu, pārbaudes attiecībā uz Korejas Republiku vajadzētu beigt. 4. Malaizija a) Normālā vērtība (50) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par normālās vērtības noteikšanas metodi, apstiprina pagaidu regulas 59. līdz 60. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. b) Eksporta cena (51) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par eksporta cenas noteikšanas metodi, apstiprina pagaidu regulas 61. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. c) Salīdzinājums (52) tā kā nav nekādas jaunas informācijas par salīdzināšanas metodi, apstiprina pagaidu regulas 62. un 63. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. d) Dempinga starpība (53) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, vidējo svērto normālo vērtību katram attiecīgā produkta veidam salīdzināja ar tā vidējo svērto eksporta cenu. (54) Pēc aprēķinu pārbaudes, galīgi noteiktā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa, ir: - Kiswire Sdn. Bhd.: 0 %. (55) Sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka ražotāji no Malaizijas, kas nesadarbojās, pārbaudes laika posmā varētu būt veikuši eksportu uz Kopienu. Tā kā nav iesniegti pierādījumi, kas to apliecinātu, Komisija nevarēja apstiprināt, ka pārbaudes laika posmā ražotāji, kas nesadarbojās, būtu veikuši eksportu uz Kopienu. (56) Tādējādi apstiprina pagaidu secinājumus, kas ietverti pagaidu regulas 66. apsvērumā. Tāpēc ievērojot pamatregulas 9. panta 3. punktu, pārbaudes attiecībā uz Malaiziju vajadzētu beigt. 5. Taizeme a) Normālā vērtība (57) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par normālās vērtības noteikšanas metodi, apstiprina pagaidu regulas 68. un 70. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. b) Eksporta cena (58) Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, paziņoja, ka Komisijai būtu jāizmato dati par peļņas normu, kurus ieguvuši tā saistītie importētāji, nosakot eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Viņš iesniedza izskatīšanai arī jautājumu par to, ka saistītie importētāji darbojušies arī kā nesaistīti tādu līdzīgu produktu importētāji, kuru izcelsme ir trešās valstīs, un būtu jāizmanto šādu darījumu peļņas norma. (59) Tomēr pamatregulas 2. panta 9. punktā noteikts, ka eksporta cenas noteikšanai izmantojamajai peļņas normai ir jābūt saprātīgai. Jāpiebilst, ka vienam no attiecīgajiem saistītajiem importētājiem nebija peļņas, bet pārējo saistīto importētāju peļņa ir tikai 0,8 % no apgrozījuma. Šādu peļņu nevar uzskatīt par ticamu, jo īpaši, ja to salīdzina ar datiem par peļņas normu, kuri iegūti no nesaistītajiem importētājiem, kas sadarbojās agrāk veiktajās pārbaudēs attiecībā uz to pašu produktu. (60) Turklāt ir apšaubāmi, vai saistītā importētāja peļņas normu, kuru tas guvis kā nesaistīts importētājs, var uzskatīt par ticamu, jo, visticamāk, to ietekmēs saistīto pušu darījumi par transfertcenām. (61) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 71. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. c) Salīdzinājums (62) Ražotājs, kas sadarbojās, paziņoja, ka Komisijas izmantotā metode normālās vērtības koriģēšanai, lai to padarītu iespējami precīzi salīdzināmu ar eksporta cenas līmeni, nav pareiza, jo tajā, papildus ražošanas izmaksu atšķirībām ietilpst arī pārdošanas, vispārējās un administrācijas izmaksas, kuras iekļaut nevajadzētu. (63) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu korekcija pēc "fizisko īpašību" atšķirībām atbilst konkrētās atšķirības tirgus vērtības saprātīgam novērtējumam. Tāpēc saprātīgs novērtējums neaprobežojas tikai ar ražošanas izmaksu atšķirībām, un tajā jāietver zināma pārdošanas, vispārējo un administrācijas izmaksu, kā arī peļņas daļa. (64) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 72. līdz 73. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. d) Dempinga starpība (65) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram attiecīgā produkta veidam salīdzināja ar tā vidējo svērto eksporta cenu. (66) Pēc aprēķinu pārbaudes, galīgi noteiktā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa, ir: - Usha Siam Steel Industries Public Company Limited: 28,9 %. (67) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par atlikušās dempinga starpības noteikšanas metodi, pagaidu secinājumi, kas izteikti pagaidu regulas 76. apsvērumā, ir apstiprinājušies, un atbilstoši tiem noteiktā galīgā atlikusī dempinga starpība ir 42,8 %. 6. Turcija a) Normālā vērtība un eksporta cena (68) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par normālo vērtību un eksporta cenu, apstiprina pagaidu regulas 78. līdz 80. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. c) Salīdzinājums (69) Attiecībā uz korekciju līdz normālajai vērtībai, viens ražotājs eksportētājs iesniedza jaunus pierādījumus par 3 % nodokli, kas samaksāts par importētajām izejvielām, kuras pirktas ar atlikto maksājumu, un kas nebūtu jāmaksā par izejvielām SWR ražošanai, ko varētu eksportēt. Komisijai tika pierādīts, ka 3 % nodoklis noteikts izejvielām, kas izmantotas iekšējā tirgū pārdodamo SWR ražošanai, bet kas nav jāmaksā par izejvielām, kuras izmantotas uz Kopienu eksportēto SWR ražošanai. Tāpēc prasību apmierināja. (70) Viens ražotājs eksportētājs atkārtoti iesniedza prasību veikt korekciju līdz normālajai vērtībai, lai noteiktu atšķirības tirdzniecības posmos, to pamatojot tādējādi, ka viss eksports uz Kopienu bija mazumtirgotājiem, bet pārdošana iekšējā tirgū – mazumtirgotājiem un lietotājiem. Iesniedza papildu paskaidrojumus un pierādījumus par to, ka šim ražotājam eksportētājam abos izplatīšanas kanālos bijušas atšķirīgas funkcijas. Minēto informāciju iesniedza pārbaužu pašās beigās, un līdz šim tā nekur vēl nav minēta, lai gan jautājumi par funkciju atšķirībām attiecībā uz vietējiem lietotājiem un mazumtirgotājiem tika uzdoti pēc aptaujas anketu atbilžu izskatīšanas, un pēc tam uz vietas. Atbildēs uz aptaujas anketas jautājumiem par papildu informāciju un paskaidrojumiem cenu atšķirības pamatotas tikai ar to, ka mazumtirgotājiem produkts pēc tam jāpārdod vēlreiz, un tiem nav pieņemamas lietotāju līmeņa cenas. Turklāt Komisija atkārtoti pārbaudīja, vai, ņemot vērā augsto inflāciju Turcijā pārbaudes laika posmā, ir pastāvīgas cenu atšķirības, pa mēnešiem salīdzinot par viena un tā paša SWR veida lietotājiem un mazumtirgotājiem noteiktās cenas. Salīdzinājumā noskaidrojās, ka ir lielas cenu atšķirības vienas kategorijas pircējiem vietējā tirgū, un ka ne vienmēr lietotājiem noteiktās cenas ir augstākas. Ņemot vērā iepriekšminēto, prasību noraida, un apstiprina pagaidu regulas 83. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. (71) Tāpēc, un izņemot iepriekšminēto korekciju, apstiprina pagaidu regulas 81. un 83. līdz 88. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. d) Dempinga starpība (72) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram attiecīgā produkta veidam salīdzināja ar tā vidējo svērto eksporta cenu. (73) Pēc aprēķinu pārbaudes, galīgi noteiktā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa, ir: - Celik Halat ve Tālr.: Sanayii A.S: 55,2 % - Has Celik ve Halat San Tic A.S: 17,8 %. (74) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas, apstiprina pagaidu regulas 91. apsvērumā izklāstīto metodi atlikušās dempinga starpības noteikšanai. Tādējādi noteiktā galīgā atlikusī dempinga starpība noteikta tādā pašā līmenī kā lielākā starpība uzņēmumiem, kas sadarbojās, t.i., 55,2 %. 7. Krievija a) Vispārīgi aspekti i) Tirgus ekonomikas statusa analīze (75) Tā kā nav attiecīgas jaunas informācijas, apstiprina secinājumu, ka viens Krievijas ražotājs eksportētājs uzskatāms par uzņēmumu, kas nesadarbojās. Pēc pagaidu regulas publicēšanas, ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, iesniedza komentārus par tirgus ekonomikas statusa ("TES") noteikšanu, pēc paziņojuma par paredzēto TES statusa noteikšanu, kopā ar atbildēm pēc pagaidu secinājumu izziņošanas, pārsvarā atkārtoja jau iepriekš iesniegtos paskaidrojumus. Būtu jāatzīmē, ka tāpēc, ka JSC ChSPZ jau bijusi iespēja sniegt komentārus pēc paredzētās TES noteikšanas, un tā kā tajos nebija nekādu jaunu faktu vai apsvērumu, saskaņā ar kuriem Komisijas secinājumi būtu nepareizi, atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam TES noteikšana paliek spēkā pārbaužu laikā. Jebkurā gadījumā, pēc pagaidu regulas publicēšanas celtajām pretenzijām nevajadzētu ietekmēt TES. (76) Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apstrīdēja tā TES pieteikuma noraidījumu, minot trīs galvenos motīvus. Uzņēmums paziņoja, ka: i) trīs mēnešu termiņa neievērošana pārkāpusi tā likumīgi pamatotas cerības, tiesības uz aizstāvību un labas pārvaldības principus; ii) prasība pilnībā aizpildīt aptaujas anketu par dempingu (ieskaitot datus, kas attiecas uz normālās vērtības noteikšanu), uzņēmumam radījusi nevajadzīgu pārslodzi; un iii) TES noteikšana pamatota ar nepareizu pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta interpretāciju, un pretendenta faktiskās situācijas nepareizu interpretāciju vai analīzi. Īpaši tas uzskata, ka izmaksas, kas norādītas kā tirgus vērtību būtiski neraksturojošas, nav lielas; tam bija viens komplekts galveno grāmatvedības pārskatu (konkrēti, komplekts, kas sastādīts atbilstīgi Krievijas tiesību aktos noteiktajām prasībām); pārskatiem veikts neatkarīgs audits, ievērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, kā arī Krievijas un starptautisko grāmatvedības standartu atšķirības, kuru dēļ varētu veikt korekcijas vai saskaņošanu, nevis noraidīt TES prasību; maksājumiem parādu atlīdzināšanai pārbaudes laika posmā bija izņēmuma raksturs, un tos veica pēc tirgus faktiskās vērtības, attiecīgie nelielo izmaksu faktori nav saistīti ar attiecīgo produktu, un tie nav uzskatāmi par bartera/maiņas tirdzniecību vai kompensācijas tirdzniecību. (77) Lai gan netiek apstrīdēts, ka Komisijai nebija iespējams pabeigt TES noteikšanu trīs mēnešu laikā pēc pārbaužu sākšanas, secinājumus paziņoja uzņēmumam, tiklīdz to uzskatīja par iespējamu, ievērojot labas pārvaldības principu. Netika pārkāptas uzņēmuma tiesības uz aizstāvību un likumīgi pamatotās cerības, ka tam varētu būt iespēja sniegt komentārus par šādiem priekšlikumiem un attiecīgu informāciju, ņemot vērā, ka šāda noteikšana tam nekādi nekaitē, jo tas bija saņēmis uzaicinājumu izteikt savu viedokli un pretargumentus par paredzēto TES noteikšanu, un šim nolūkam dots pietiekami ilgs laiks. Uzņēmumu aicināja arī sniegt komentārus par analogās valsts izvēli. Kā minēts iepriekš, komentāros, kas saņemti pēc paziņojuma par TES noteikšanu, nebija nekādu jaunu faktu vai apsvērumu, ar kuriem varētu apstrīdēt Komisijas secinājumus. (78) Atzina par vēlamu lūgt pilnīgi aizpildīt aptaujas anketu, lai gadījumā, ja TES ir pamatots, Komisija varētu noteikt normālo vērtību pēc datiem, kurus iesniedzis uzņēmums. Attiecībā uz darba apjomu, kas jāveic aptaujas anketas aizpildīšanai, daļa tajā iekļautās informācijas būtu jāsniedz TES pieteikuma veidlapā. Katrā ziņā tika ņemti vērā uzņēmuma apstākļi, kuram pēc sākotnējā termiņa beigām divreiz tika piešķirts nedēļu ilgs termiņa pagarinājums. (79) Pretēji uzņēmuma iesniegtajos dokumentos norādītajam, pārbaudē uz vietas uzņēmumā un pēc uzņēmuma paskaidrojumiem izrādījās, ka vairākas svarīgas izmaksas būtiski neatspoguļo tirgus vērtību. Noteikti jāpiebilst, ka uzņēmumam ir vairāki finanšu pārskatu komplekti. Tas iesniedzis: i) finanšu pārskatus ASV dolāros, kas sastādīti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, bet ir neauditēti, un ii) finanšu pārskatus, kas auditēti atbilstīgi Krievijas standartiem, kuri atšķiras no starptautiski pieņemtiem grāmatvedības standartiem. Lai gan uzņēmumam vairākas reizes lūdza, tas nesniedza nekādus paskaidrojumus par to, kā saskaņot šo abu finanšu pārskatu komplektu atšķirības, un tādējādi nav apliecinājis, ka tam ir tikai viena vienota grāmatvedības uzskaite. Turklāt nav sniegti nekādi pierādījumi par to, ka šiem pārskatiem veikts neatkarīgs audits saskaņā ar starptautiski pieņemtiem grāmatvedības standartiem. Finanšu pārskatos, kas par 1998. gadu sastādīti ASV dolāros, norādīti daudzi "trīsstūrveida" darījumi. Uzņēmums nevarēja iesniegt šādus pārskatus par 1999. gadu, lai konstatētu, vai pārbaudes laika posmā šāda prakse ir izbeigta, un Komisija konstatēja daudzus darījumus (maksu par zemes lietošanu 1999. gadā, ūdensapgādi, t.i., vispārīgos izdevumus, kas attiecas uz visiem produktiem), par kuriem maksājumus daļēji kārtojis cits uzņēmums, vai tie kārtoti savstarpējos norēķinos, un pats uzņēmums atzinis, ka šāda prakse pastāv. ii) Analogās valsts izvēle (80) Pēc pagaidu regulas publicēšanas, sūdzības iesniedzējs apšaubīja Korejas kā analogās valsts izvēli Čehijas Republikas vietā. Pēdējo (kopā ar Brazīliju) minēja kā piemērotu analogo valsti paziņojumā par pārbaužu uzsākšanu. Sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka Korejas izvēle Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir neizdevīga, par ko liecina Krievijai un Čehijas Republikai noteikto dempinga pagaidu starpību atšķirības. Ievērojot faktu, ka Čehijas un Krievijas ražotāju katalogos piedāvā tādu pašu SWR sortimentu vietējam tirgum un eksportam, varētu būt nepareizs pagaidu regulas 99. apsvērumā izklāstītais pamatojums tam, kāpēc neizvēlas Čehijas Republiku. (81) Pārbaudes laika posmā savlaicīgi visām ieinteresētajām personām paziņoja iemeslus, kāpēc kā piemērotākā trešā valsts ar tirgus ekonomiku ir paredzēta Koreja. Komentārus sniedza tikai tie saistītie ražotāji eksportētāji, kuri šo izvēli atbalstīja. Tā kā iebildumu nebija, par piemērotāko analogo valsti izvēlējās Koreju. Turklāt šajā gadījumā nav nozīmes faktam, ka Čehijas Republikas un Krievijas ražotāju katalogos ir vienādu veidu SWR, jo pārbaudes laika posmā tikai nedaudz pārklājās Krievijas ražotāju eksportētāju uz Kopienu eksportēto SWR sortiments ar sortimentu, ko Čehijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārdod vietējā tirgū. Neizvirzīja nekādus citus argumentus, kas liktu apšaubīt Korejas kā analogās valsts piemērotību. (82) Šādos apstākļos lēmumu noteikt Koreju par analogo valsti atzina par pamatotu. iii) Atsevišķs režīms (83) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par atsevišķu režīmu, apstiprina pagaidu regulas 101. līdz 105. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. b) Normālā vērtība (84) Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, iebilda, ka, izmantojot normālo salikto vērtību, nepamatoti paaugstina tam noteikto dempinga starpību. Viņš ierosināja paplašināt vietējā tirgus cenu izmantošanu, mīkstinot dažus parametrus, pēc kuriem nosaka SWR modeļu un veidu atšķirības, un tādējādi palielinot to veidu skaitu, ko pārdod Korejas tirgū, un kas ir salīdzināmi ar SWR veidiem, kurus tas eksportē uz Kopienu. (85) Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka attiecībā uz importu no tādām trešām valstīm kā Krievija, normālo vērtību nosaka pēc cenas vai saliktās vērtības trešās valsts tirgus ekonomikā, ja vien ražotājs eksportētājs atbilst kritērijiem, kas noteikti minētā punkta c) apakšpunktā. Tāpēc šo prasību izpildīt nav iespējams. (86) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 106. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. c) Eksporta cena (87) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par eksporta cenu, apstiprina pagaidu regulas 107. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. d) Salīdzinājums (88) Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apstrīdēja analogās valsts izmaksu izmantošanu eksporta cenu korekcijas noteikšanai attiecībā uz transportu un saistītajiem izdevumiem (kravu apstrāde, iekraušana un papildu izmaksas). Viņš apgalvoja, ka šiem aprēķiniem būtu izmantojami viņa paša izdevumi, jo tie maksāti neatkarīgam pārvadātājam un apdrošinātājiem, un tāpēc atbilst tirgus cenām. Šāda pieeja atbilstu Komisijas pieejai attiecībā uz korekcijām, ņemot vērā komisijas maksu, iepakojumu un kredīta izmaksas. Tomēr ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pieprasīja pārbaudīt transporta izmaksas, kuras tas uzskata par nepamatotām. (89) Nevarēja apmierināt prasību transporta un saistīto izmaksu korekcijai izmantot Krievijas ražotāja eksportētāja faktiskos izdevumus. Šis ražotājs nav ieguvis uzņēmuma statusu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Turklāt neiesniedza pierādījumus, ka šīs izmaksas atspoguļo tirgus stāvokli. Transporta izmaksu aprēķiniem izmantoti analogajā valstī savāktie un pārbaudītie dati. Ievērojot prasību, rezultātu pārbaudīja un apstiprināja. (90) Pēc šīs prasības, un ievērojot secinājumus, kuri izklāstīti iepriekš, Komisija pārskatīja savu pieeju attiecībā uz iepakojuma izmaksām, un korekcijām izmantoja no analogās valsts ražotāja iegūtus datus. (91) Eksporta cenu korekcijas, ņemot vērā kredīta izmaksas un komisijas maksu, atstātas bez izmaiņām, jo tās nemainās vidē, kurā nedarbojas tirgus ekonomikas principi. (92) Tāpēc, un izņemot iepriekšminēto korekciju, apstiprina pagaidu regulas 108. un 109. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. e) Dempinga starpība (93) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, vidējo svērto normālo vērtību katram attiecīgā produkta veidam salīdzināja ar tā vidējo svērto eksporta cenu. (94) Pēc aprēķinu pārbaudes, galīgi noteiktā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa, ir: - Cherepovetsky Staleprokatny Zavod: 36,1 %. (95) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas, apstiprina pagaidu regulas 112. apsvērumā izklāstīto metodi atlikušās dempinga starpības noteikšanai. Ievērojot to, atlikusī dempinga starpība ir 50,7 %. D. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE (96) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par Kopienas ražošanas nozari, apstiprina pagaidu regulas 114. līdz 120. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. E. ZAUDĒJUMI 1. Datu vākšana par zaudējumiem (97) Dažas ieinteresētās personas nepiekrita Komisijas pieņemtajai metodei pieprasīt informāciju no visas Kopienas ražošanas nozares, kas saistīta ar attiecīgā produkta ražošanu, ražošanas jaudām to izmantošanu, pārdošanu, krājumiem un nodarbinātību, un atlikušo zaudējumu rādītājus noteikt, analizējot Kopienas ražošanas nozares uzņēmumu paraugus. Tās paziņoja, ka šāda metode nav piemērota Komisijas pienākumu veikšanai, kas tai noteikti pamatregulas 3. panta 5. punktā. (98) Izdarot pagaidu secinājumus, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija novērtēja visus attiecīgos ekonomikas faktorus un ekonomiskos rādītājus, kas raksturo nozares stāvokli, un izmantoja pamatregulas 17. pantā aprakstīto paraugu metodi. Tāda paraugu metode, kas pilnībā atbilst pamatregulas 3. panta 5. punktā noteiktajām prasībām, bija vajadzīga, ņemot vērā sūdzību iesniedzēju/sadarbojušos Kopienas ražotāju lielo skaitu, un vajadzību ierobežot pārbaudes līdz pietiekamam pušu skaitam, kuras varētu pietiekami izpētīt noteiktajā laikā (paraugs no pieciem uzņēmumiem). Būtu jāpiebilst, ka neviena ieinteresētā persona nav apstrīdējusi ne paraugu izvēli, ne to reprezentativitāti. (99) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 123. līdz 125. apsvērumā aprakstīto metodi. 2. Kopienas šķietamais patēriņš (100) Viena ieinteresētā persona apstrīdēja 128. apsvērumā izteikto apgalvojumu, ka šķietamā patēriņa samazināšanos 1999. gadā varētu izskaidrot ar to, ka importētāji/tirgotāji pārdevuši 1998. gadā izveidotos preču krājumus. Tā apgalvoja, ka šķietamā patēriņa samazināšanās iemesls ir lēmumi, ko pieņēmušas Kopienas kuģniecības un zivsaimniecības nozares, pirkt SWR trešās valstīs, nemaksājot muitu Kopienā, un dažu importētāju lēmumi, izvairoties no antidempinga pasākumu noteikšanas ietekmes, palielināt SWR pārdošanu tādu naftas platformu atklātā jūrā vajadzībām, kas atrodas ārpus Kopienas. (101) Pirmkārt, ir noteikti jānorāda, ka nav iegūti nekādi pierādījumi, kas apstiprinātu šo pieņēmumu. (102) Otrkārt, jāatgādina, ka šķietamais patēriņš, t.i., Kopienas ražotāju pārdošanas apjoms un tādu preču importa apjoms Kopienā, kuru izcelsme ir trešās valstīs, var neraksturot konkrēto lietotāju faktisko patēriņu. (103) Visbeidzot, ņemot vērā SWR izmaksu nelielo daļu lietotāju kopējā izdevumu struktūrā, kā tas noskaidrots iepriekšējās pārbaudēs, maz ticams, ka zivsaimniecības un kuģniecības nozares pieņēmušas lēmumu pirkt SWR atbilstīgi saviem maršrutiem. (104) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 126. līdz 128. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. 3. Attiecīgo importu ietekmes kumulatīvais novērtējums (105) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par attiecīgo importu ietekmes kumulatīvo novērtējumu, apstiprina pagaidu regulas 129. līdz 132. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. 4. Imports no attiecīgajām valstīm a) Importa dempinga apjoms un tirgus daļa (106) Ražotājs eksportētājs no Taizemes apgalvoja, ka attiecīgajā laika posmā eksporta apjoms uz Kopienu nav bijis vērā ņemams. (107) Tādu SWR imports, kuru izcelsme ir Taizemē, 1999. gadā bija 1,5 %, bet pārbaudes laika posmā – 2 %, un tāpēc saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu, nav bijis vērā neņemams. Turklāt tas 1999. gadā bija 4,6 % no attiecīgā produkta importa kopējā apjoma Kopienā ar izcelsmi trešās valstīs, bet pārbaudes laika posmā – attiecīgi 6,5 %, kas tādējādi bija virs 3 % robežas, kas noteikta PTO Antidempinga nolīgumā. (108) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 133. līdz 134. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. b) Importa dempinga cenas i) Cenu veidošanās (109) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par cenu veidošanos, apstiprina pagaidu regulas 135. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. ii) Cenas samazinājums (110) Viena ieinteresētā persona paziņoja, ka Komisijas divkārt veiktā valūtas konvertācija – vispirms no rēķinā norādītās valūtas eksportētājvalsts valūtā un pēc tam eiro – pārkāpj PTO Antidempinga nolīguma 2.4.1. pantu. (111) Šajā sakarā būtu jānorāda, ka PTO Antidempinga nolīguma 2.4.1. pants neattiecas uz cenu samazinājuma aprēķiniem, bet tikai uz dempinga fakta noteikšanu. Tomēr, lai novērstu neprecizitātes, kas rodas, valūtu divreiz konvertējot, ievērojot prasību, tika pārskatīti aprēķini par visiem ražotājiem eksportētājiem. Pēc attiecīga valūtas maiņas kursa ražotāju eksportētāju norādītā CIF vērtība konkrētajā valūtā tika tieši pārrēķināta eiro. (112) Viens ražotājs eksportētājs no Turcijas apgalvoja, ka korekcija pēc tirdzniecības posma veikta, nepareizi izvēloties importētāju, kas nebija ne ražotāja eksportētāja pircējs, ne SWR importētājs no Turcijas. Turklāt viņš apgalvoja, ka korekcijas līmenis ir pārlieku zems. Šo apgalvojumu ražotājs eksportētājs pamatoja ar savu rēķinu paraugiem par dažu veidu SWR, kas izdoti nesaistītam importētājam Kopienā, un šā importētāja rēķiniem, kurus tas izrakstījis pircējiem Kopienā. Turpmāk pārbaudes laika posmā šīs prasības pamatošanai iesniegti arī nesaistītā importētāja finanšu pārskati. Tādējādi noteiktā cenu samazinājuma starpība, kas raksturo visu pirkšanas un tālākpārdošanas darījumu kopējo starpību, bija augstāka par Komisijas sākotnēji noteikto. (113) Vispirms jānorāda, ka trūkstot šādai pamatotai informācijai no vienīgā nesaistītā importētāja, kas sadarbojās, ražotāju eksportētāju cenu korekcijas atkarībā no tirdzniecības posma tika veiktas, izmantojot pieejamo informāciju, t.i., pēc datiem, kurus sniegusi Kopienas importētāju apvienība, un kurus apstiprina viena tās biedra iesniegtie pierādījumi. Šajā ziņā būtu jāpiebilst, ka Komisija pārbaudes laika posma sākumā vērsās pie nesaistītā importētāja, ko ieteica ražotājs eksportētājs no Turcijas, taču nesaņēma ne atbildi uz aptaujas anketu, nedz arī kādu citu informāciju. Importētāju apvienību informēja par korekciju, un tā necēla nekādus iebildumus. Turklāt, korekcijā tika ņemtas vērā visas attiecīgās izmaksas, kas nesaistītajiem importētājiem radās no ievešanas līdz pārdošanai tieši no ražotāja, un tādējādi neatspoguļo kopējo starpību posmā no pirkšanas līdz tālākpārdošanai, kā paziņojis ražotājs eksportētājs no Turcijas. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir atzīts, ka korekcija, kas veikta pārbaudes laika posma sākumā, adekvāti atspoguļo tirdzniecības posmu atšķirības. Tāpēc prasību noraidīja. (114) Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pretēji Komisijas paziņojumam 137. apsvērumā, galvenais faktors, pēc kura nosaka cenu, ir stiepes izturība, un prasīja šo kritēriju izmantot, lai nepaaugstinātu cenu samazinājuma starpību. (115) Lai gan uzņēmumu līmenī analīze pēc konkrēto veidu stiepes izturības neliecina par šā rādītāja vērā ņemu ietekmi uz cenu, ražotāju eksportētāju cenu salīdzinājums ar Kopienas ražošanas nozares cenām liecina, ka stiepes izturība ir faktors, kas patiešām ietekmē cenu. Cenu samazinājumu tādējādi pārrēķināja, produkta klasifikācijā izmantojot arī stiepes izturību. (116) Pamatojoties uz metodi, kas izklāstīta pagaidu regulas 136. līdz 139. apsvērumā, un ņemot vērā iepriekšminētās izmaiņas, kā arī pārrakstīšanās kļūdu labojumus, noteikta cenu samazinājuma norma procentos no Kopienas ražošanas nozares vidējās svērtās cenas (ražotāja cenas), t.i., cenu samazinājuma starpība, kas noteikta tabulā: Valsts | Uzņēmums | Cenu samazinājuma starpība (%) | Čehijas Republika | ŽDB a.s. | 24,1 | Krievija | Cherepovetsky Staleprokatny Zavod | 41,8 | Taizeme | Usha Siam Steel Industries Plc. | 14,2 | Turcija | Celik Halat ve Tālr.: Sanayii A.Ş. | 16,4 | Has Celik ve Halat San Tic A.S. | 27,0 | 5. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis a) Investīcijas un spēja piesaistīt kapitālu (117) Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka investīciju ietekmi nevar noteikt tikai pēc amortizācijas un procentu maksājumiem par investīciju finansēšanu, bet analīzē būtu ietverama arī kredītspēja, nemateriālā vērtība un finanšu resursu izmantošanas efektivitāte. (118) Jāpiebilst, ka kredītspējas analīze veikta pagaidu regulas 153. apsvērumā. (119) Nemateriālā vērtība, ko var noteikt kā papildu summu, kas jāmaksā par strādājoša uzņēmuma vai tā daļas iegādi virs uzņēmumam piederošo aktīvu tīrās vērtības (nopirktu nemateriālo vērtību kapitalizē kā aktīvu). Kā tādu to varētu analizēt tikai tad, ja nemateriālās vērtības amortizācija ietekmē rentabilitāti, kā tas šajā gadījumā nav. (120) Visbeidzot, Kopienas ražošanas nozares investīciju izmaksu un peļņas analīze, kas pārsniedz analīzi par investīciju ietekmi uz rentabilitāti, uz pārbaudēm neattiecas. (121) Tās pašas ieinteresētās personas norādīja, ka iepriekšējās antidempinga procedūras laikā Komisija konstatēja, ka investīciju apjoms Kopienas ražošanas nozarē no 1994. gada līdz 1998. gadam ievērojami palielinājies, un ka būtu jāanalizē arī to ietekme uz amortizāciju un procentu maksājumiem attiecīgajā periodā. (122) Lai gan attiecīgajā periodā amortizācija palielinājusies par 9 %, iekārtu un ierīču amortizācija samazinājusies par 3 %, kas liecina par to, ka investīcijas nav bijušas pārlieku lielas, bet bijušas vajadzīgas veco, pilnībā nolietoto iekārtu nomaiņai. Amortizācijas rādītāji atspoguļo amortizācijas maksājumus par investīcijām, kas izdarītas līdz apskatāmajam laika posmam. Kā minēts pagaidu regulas 152. apsvērumā, rentabilitātes ietekme uz amortizācijas palielināšanos ir neliela. (123) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 151. līdz 153. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. b) Citi faktori (124) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par attiecīgo zaudējumu faktoriem, apstiprina pagaidu regulas 141. līdz 150. apsvērumā un 154. līdz 157. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. c) Secinājums par zaudējumiem (125) Pamatojoties uz iepriekšminēto, ir apstiprinājies, ka pēc tam, kad 1999. gadā noteica antidempinga pasākumus, pārbaudes laika posmā situācija Kopienas ražošanas nozarē stabilizējas, lai gan tā joprojām ir vāja: ražošana ir visumā stabila, ražošanas jaudu izmantošana nepalielinās, bet preču krājumi ir apmēram tādā pašā līmenī. Lai gan pārdošanas apjoms nedaudz palielinājies no 66331 tonnas 1999. gadā līdz 67671 tonnām pārbaudes laika posmā, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa nepalielinājās, taču tika atjaunota efektīva konkurence ar valstīm, kurām noteikti antidempinga pasākumi. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas visumā saglabājušās iepriekšējā līmenī, lai gan 1999. gadā noteikti antidempinga pasākumi. (126) Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, lai gan salīdzinot ar laiku, kad nozare radīja 1,4 % lielus zaudējumus, situācija ir nedaudz uzlabojusies, pārbaudes laika posmā rentabilitāte joprojām ir tik zema, ka nevar nodrošināt Kopienas ražošanas nozares ilgtermiņa dzīvotspēju. (127) Tāpēc Kopienas ražošanas nozarei nebija liela labuma no antidempinga pasākumu noteikšanas 1999. gadā, jo palielinās importa apjoms no attiecīgajām valstīm par cenām, kas ir ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. (128) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu secinājumus, kas ietverti pagaidu regulas 158. līdz 161. apsvērumā, t.i., ka Kopienas ražošanas nozare pamatregulas 3. panta nozīmē cietusi ievērojamus zaudējumus. F. CĒLOŅSAKARĪBA (129) Pēc pagaidu secinājumu izziņošanas, dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka nav cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām un zaudējumiem, kurus cietusi Kopienas ražošanas nozare, un ka zaudējumi, ja tādi ir, būtu saistāmi ar šādu faktoru kopumu: šķietamā patēriņa samazināšanos; zaudējumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare sev radījusi, pieņemot kļūdainus lēmumus par investīcijām un ražošanas jaudām; un importu no citām trešām valstīm, ieskaitot importu, kura izcelsme ir Korejā un Malaizijā, un kas veikts par dempinga cenām. (130) Tā kā nav iesniegta jauna informācija par citu Kopienas ražotāju stāvokli un izejvielu cenu izmaiņām, apstiprina pagaidu regulas 172., 173. un 180. līdz 182. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. 1. Šķietamā patēriņa izmaiņas (131) Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjoma samazināšanās atbilst šķietamā patēriņa izmaiņu tendencēm, kas liecina, ka tieši šķietamais patēriņš, un nevis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm bijis Kopienas ražošanas nozarei radīto zaudējumu cēlonis. (132) Attiecībā uz šķietamā patēriņa izmaiņām, ir lietderīgi atgriezties pie secinājumiem, kas ietverti pagaidu regulas 126. līdz 128. un 169. līdz 171. apsvērumā. (133) Lai gan šķietamais patēriņš 1998. gadā ievērojami palielinājās (9 %), Kopienas ražošanas nozarei no tā bija maz labuma (pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Kopienā palielinājās par 2 %), lai gan tajā pašā gadā, laikā, kad vēl nebija noteikti antidempinga pasākumi, eksports no attiecīgajām valstīm uz Kopienu palielinājās par 42 %. Šķietamā patēriņa spējais samazinājums 1999. gadā (– 14 %), kas sakrīt ar antidempinga pasākumu noteikšanu, attiecīgās valstis neietekmēja, jo to eksporta apjoms uz Kopienu palielinājās vēl par 89 %. Tas skaidri parāda, ka Kopienas ražošanas nozarei zaudējumus rada nevis patēriņa samazināšanās, bet citi faktori, piemēram, pastāvīga un strauja tāda importa apjoma palielināšanās par dempinga cenām, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs. (134) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 169. līdz 171. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. 2. Pašas nozares radītie zaudējumi, pieņemot kļūdainus lēmumus par investīcijām (135) Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares zemās rentabilitātes (0 %) cēlonis pārbaudes laika posmā ir Kopienas nozares kļūdainie lēmumi par investīciju palielināšanu. (136) Iepriekš 122. apsvērumā minēts, ka attiecīgajā periodā iekārtu un ierīču amortizācija samazinājusies par 3 %, kas liecina par to, ka investīcijas nav bijušas pārlieku lielas, bet bijušas vajadzīgas veco, pilnībā nolietoto iekārtu nomaiņai. Šīs investīcijas acīmredzami palielinājušas ražošanas jaudas, bet bija nepieciešams saglabāt Kopienas ražošanas nozares konkurētspēju. Kopienas ražošanas nozares zemās rentabilitātes galvenie iemesli ir pārdošanas apjoma samazināšanās un fakts, ka tai bija jāpazemina cenas līdz importa preču cenu līmenim, kas ievestas par dempinga cenām, un kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs. (137) Tās pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka daži Kopienas ražotāji nav pārkārtojušies, pielāgojoties konkurencei, jo nav investējuši jaunās ražošanas tehnoloģijās, nav uzlabojuši savu produkciju, veicot šim nolūkam vajadzīgos pētījumus un izstrādes, un nav racionalizējuši savu darbību kopumā. (138) Ir konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozare investēja jaunās ražošanas tehnoloģijās, bija spējīga modernizēt un racionalizēt savu darbību. Attiecībā uz pēdējo jautājumu jāpiemin daudzu Kopienas ražotāju veiktā ražošanas un pārdošanas reorganizācija. (139) Tāpēc izdarīts secinājums, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pārbaudes laika posmā nav saistāms ar kļūdainiem lēmumiem, ko Kopienas nozare pieņēmusi attiecībā uz tās veiktajām investīcijām. 3. Imports no citām trešām valstīm (140) Attiecībā uz citām trešām valstīm, dažas ieinteresētās personas pieprasījušas nodrošināt, ka importa ietekme no citām trešām valstīm netiek saistīta ar importu no attiecīgajām valstīm. Ražotāji eksportētāji no Krievijas paziņoja, ka imports, kura izcelsme ir Rumānijā, pazemina ne tikai Kopienas ražošanas nozares cenas, bet arī viņu cenas. a) Koreja un Malaizija (141) Attiecīgajā laika posmā ievērojami (288 %) palielinājies importa kopējais apjoms no Korejas un Malaizijas, un šo valstu tirgus daļa, kas 1997. gadā bija 2,4 %, pārbaudes laika posmā pieaugusi līdz 10 %. Konstatēts, ka arī to cenas, izņemot viena Korejas ražotāja eksportētāja cenas, pārbaudes laika posmā pazemina Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas. (142) Tāda importa apjoma pieaugums, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs, attiecīgajā periodā bija zemāks (215 %), šo valstu tirgus daļa pārbaudes laika posmā (10,8 %), joprojām ir lielāka nekā Korejai un Malaizijai. Turklāt kopējā cenu samazinājuma starpība, kas pārbaudes laika posmā noteikta Korejai un Malaizijai, ir ievērojami zemāka nekā attiecīgajām valstīm. (143) Tāpēc, lai arī pastāv konkurence ar importu, kura izcelsme ir Korejā un Malaizijā, Kopienas ražošanas nozarei būtu visas iespējas palielināt savas produkcijas pārdošanas apjomu, ja nebūtu importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Tāpēc imports no Korejas un Malaizijas nesarauj cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un situāciju Kopienas ražošanas nozarē. b) Pārējās trešās valstis, izņemot Koreju un Malaiziju (144) Imports no pārējām trešām valstīm, izņemot šajās pārbaudēs ietvertās valstis, attiecīgajā periodā samazinājās par 63 %, galvenokārt tāpēc, ka imports no tām samazinājās ieviesto antidempinga pasākumu dēļ. Šajā sakarā pārējo trešo valstu tirgus daļa (izņemot attiecīgās valstis, Koreju un Malaiziju), kas 1997. gadā bija 24,6 %, samazinājās līdz 9,7 % pārbaudes laika posmā. No valstīm, ko ieinteresētās personas vainoja zaudējumu nodarīšanā Kopienas ražošanas nozarei, pārbaudes laika posmā tikai Polijas un Rumānijas tirgus daļa bija lielāka par 1 %. (145) Attiecībā uz Poliju, attiecīgajā laika posmā tās tirgus daļa samazinājās no 3,3 % līdz 2,9 %, un tās pārdošanas cenas palielinājās par 23 % uz kilogramu. Tāpēc nevar teikt, ka Polija radījusi būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. (146) Rumānijas tirgus daļa attiecīgajā laika posmā bija stabila (1997. gadā 0,9 %, 1998. gadā 1,1 %, 1999. gadā 0,9 % un 1 % pārbaudes laika posmā), lai gan importa apjoms, kura izcelsme ir šajā valstī un kurš 1997. gadā bija 1398 tonnas jeb 8 %, pārbaudes laika posmā palielinājās līdz 1510 tonnām. Attiecīgajā periodā Rumānijā ražoto SWR cenas par kilogramu, izņemot 1998. gadu, pastāvīgi bija augstākas par Krievijas ražotāju eksportētāju cenām, un zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Var pieņemt, ka, ņemot vērā Rumānijas stabilo tirgus daļu (kas 1997. un 1999. gadā bija neliela), tās ietekme nebija tāda, kas sarauj cēloņsakarību starp importu no šīs valsts un situāciju Kopienas ražošanas nozarē. (147) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 174. līdz 179. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. 4. Slēdziens (148) Ir apstiprināts, ka, lai gan citiem faktoriem, konkrēti, importam no Korejas, Malaizijas un Rumānijas, varētu būt negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli pārbaudes laika posmā, šī ietekme nesarauj cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un situāciju Kopienas ražošanas nozarē. Tāpēc ir konstatēts, ka imports no attiecīgajām valstīm rada būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, kuri aprakstīti pagaidu regulas 164. līdz 168. apsvērumā. G. KOPIENAS INTERESES 1. Informācijas vākšana un Kopienas ražošanas nozares intereses (149) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par informācijas vākšanu un Kopienas ražošanas nozares interesēm, apstiprina pagaidu regulas 186. līdz 196. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. 2. Piegādātājas nozares intereses (150) Viena ieinteresētā persona norādīja, ka pasākumu noteikšanai varētu būt negatīva ietekme uz izejvielu piegādātājiem, jo Komisija nav ņēmusi vērā nelabvēlīgo ietekmi, kāda spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir uz tiem velmēto stiepļu piegādātājiem, kas eksportē ražotājiem trešās valstīs, kurām noteikti pasākumi. (151) Vienīgais izejvielu piegādātājs, kas sadarbojās (tērauda stiepļu ražotājs) norādīja, ka pasākumu noteikšanai varētu būt labvēlīga ietekme uz viņa uzņēmējdarbību. Šis uzņēmums eksportēja arī uz trešām valstīm, tostarp valstīm, par kurām veikta iepriekšējās un pašreizējās pārbaudes. Turklāt pagaidu regulā izteiktos secinājumus par piegādātāja nozares interesēm nav apstrīdējis neviens izejvielu piegādātājs. (152) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 197. līdz 201. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. 3. Importētāju/tirgotāju intereses (153) Viena importētāju apvienība norādīja, ka SWR imports ir importētāju lielākās daļas galvenais darbības veids, un tāpēc tiem ir svarīgi pastāvīgi nodrošināt pietiekamu pārdošanas apjomu. Tā sīkāk paskaidroja, ka Kopienas ražotājiem ir pašiem savi integrēti izplatīšanas kanāli, un tie nepārdod produktus ar neatkarīgu tirgotāju starpniecību. Ņemot vērā ievērojamo to valstu skaitu, kurām noteikti antidempinga pasākumi, importētāju stāvoklis tādējādi kļūtu arvien nedrošāks. (154) Pirmkārt, par šiem jautājumiem ieinteresētās personas nav iesniegušas neko jaunu, kas varētu mainīt sākotnējā posmā izdarītos secinājumus. (155) Turklāt ir konstatēts, ka esošajiem pasākumiem nav pakļauti alternatīvie piegādes avoti, tostarp arī Kopienas ražošanas nozare. Lai gan daudziem Kopienas ražotājiem patiešām ir pašiem savi integrēti izplatīšanas kanāli, Kopienas ražošanas nozares sniegtā informācija liecina, ka arī tie pārdod produkciju nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem Kopienā. Tāpēc minētais arguments ir noraidāms. (156) Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka pasākumi varētu likvidēt importa konkurenci par labu Korejas un Malaizijas SWR, kas pārpludinās Kopienas tirgu. Tas Kopienas ražošanas nozarei radīs vēl lielākus zaudējumus, ierobežos piegādes avotus un diskriminēs pircējus, kas iegādāsies SWR, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs. (157) Lai gan ir iespējams, ka Korejas un Malaizijas ražotāji eksportētāji palielinās savu tirgus daļu, diezin vai tie pārpludinās Kopienas tirgu, ņemot vērā tā augsto patēriņa līmeni un ievērojot faktu, ka šīm valstīm konstatētais cenu samazinājums nav tik liels (bet vienam Korejas ražotājam eksportētājam nav konstatēts vispār) kā attiecīgajām valstīm. Attiecībā uz diskrimināciju, ir svarīgi atzīmēt, ka tās šajā ziņā nav, jo ir konstatēts, ka imports no Korejas un Malaizijas, atšķirībā no pārējām attiecīgajām valstīm, netiek veikts par dempinga cenām. Tāpēc arguments ir noraidāms. (158) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 202. līdz 207. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. 4. Lietotāju intereses (159) Tā kā nav nekādas jaunas informācijas par lietotāju interesēm, apstiprina pagaidu regulas 208. līdz 211. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus. 5. Secinājums par Kopienas interesēm (160) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 212. līdz 215. apsvērumā ietvertos pagaidu secinājumus, t.i., ņemot vērā Kopienas intereses, nav iemesla nenoteikt antidempinga pasākumus. H. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI 1. Zaudējumu novēršanas līmenis (161) Pamatojoties uz metodi, kas sīki izskaidrota pagaidu regulas 216. līdz 219. apsvērumā, un ņemot vērā izmaiņas, kas minētas iepriekš 111. un 115. apsvērumā un pārrakstīšanās kļūdu labojumu, SWR vidējo svērto eksporta cenu salīdzināja ar Kopienas ražošanas nozares noteiktajām cenām Kopienas tirgū – koriģējot ar 5 % peļņas normu. Starpību tad izteica procentos no ražotāju eksportētāju CIF eksporta cenas uz Kopienas robežas. 2. Galīgie antidempinga pasākumi (162) Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskata, ka galīgais antidempinga maksājums būtu jānosaka atbilstoši konstatētajai dempinga starpībai, izņemot divas valstis – Taizemi un Turciju, kurām maksājums būtu nosakāms atbilstoši zaudējumu starpībai, kas ir zemāka, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu. Valsts | Uzņēmums | Galīgais maksājums (%) | Čehijas Republika | ŽDB a.s. | 30,7 | Visi pārējie uzņēmumi | 47,1 | Krievija | Cherepovetsky Staleprokatny Zavod | 36,1 | Visi pārējie uzņēmumi | 50,7 | Taizeme | Usha Siam Steel Industries Plc. | 24,8 | Visi pārējie uzņēmumi | 42,8 | Turcija | Celik Halat ve Tālr.: Sanayii A.Ş, | 31,0 | Has Celik ve Halat San Tic A.S. | 17,8 | Visi pārējie uzņēmumi | 31,0 | 3. Pārbaužu izbeigšana attiecībā uz Koreju un Malaiziju, nenosakot antidempinga pasākumus (163) Ņemot vērā pārbaužu rezultātus attiecībā uz Koreju un Malaiziju, un ievērojot, ka šīm divām valstīm konstatētā dempinga starpība nepārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto 2 % robežu, pārbaudes būtu izbeidzamas, nenosakot antidempinga pasākumus attiecīgā produkta importam, kura izcelsme ir Korejā un Malaizijā. Pārbaudes attiecībā uz importu, kura izcelsme ir Korejā un Malaizijā, izbeigtas ar Komisijas 2001. gada 26. jūlija Lēmumu 2001/602/EK, ar kuru pieņem piedāvātās saistības attiecībā uz antidempinga procedūrām par noteiktu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Korejas Republikā, Malaizijā, Krievijā, Taizemē un Turcijā, un par pārbaužu izbeigšanu attiecībā uz importu, kura izcelsme ir Korejas Republikā un Malaizijā [3]. 4. Saistības (164) Sākotnējā posmā pieņēma Čehijas Republikas un Turcijas ražotāju eksportētāju saistības. Ievērojot pārbaužu galīgos secinājumus, mainītas iepriekš noteiktās minimālās cenas. (165) Pēc pagaidu secinājumu paziņošanas, ražotāji eksportētāji no Krievijas un Taizemes ir piedāvājuši koriģēt savas cenas saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Tādējādi tie piekrituši pārdot attiecīgo produktu par cenām, kas novērš dempinga kaitīgo ietekmi, vai ir par to augstākas. Uzņēmumi Komisijai regulāri sniegs arī sīku informāciju par savu eksportu uz Kopienu, tādējādi ļaujot Komisijai efektīvi kontrolēt saistību ievērošanu. Turklāt produkta īpašības, uzņēmumu struktūra un pārdošanas veids ir tādi, ka iespējas pārkāpt saistības ir ierobežotas. (166) Tāpēc uzņēmumu piedāvātās saistības tiek uzskatītas par pieņemamām, un attiecīgie uzņēmumi ir informēti par svarīgākajiem faktiem, apsvērumiem un pienākumiem, pamatojoties uz kuriem tās pieņemtas. (167) Lai Komisijai radītu papildu iespējas uzraudzīt, kā uzņēmumi ievēro savas saistības, pēc pieprasījuma attiecīgajā muitas iestādē izlaist preces brīvam apgrozījumam, atbrīvojumu no antidempinga maksājuma piešķir, ja iesniedz rēķins, kurā ir vismaz pielikumā minētā informācija. Šī informācija vajadzīga arī tāpēc, lai radītu muitas iestādēm iespējas pietiekami precīzi pārbaudīt, vai preču sūtījumi atbilst komercdokumentiem. Ja šādu rēķins neiesniedz vai ja tas neatbilst muitā uzrādītajam produktam, pēc attiecīgas likmes būs jāmaksā antidempinga maksājums. (168) Būtu jāievēro, ka minēto saistību pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā, vai rodoties aizdomām par to pārkāpšanu, var ieviest antidempinga maksājumu saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. un 10. punktu. (169) Turklāt saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. punktu, pārbaudes attiecībā uz dempingu, zaudējumiem un Kopienas interesēm attiecīgajās valstīs pabeidzas neatkarīgi no saistību pieņemšanas pārbaužu laikā. Divu Taizemes un Krievijas ražotāju eksportētāju saistības pieņemtas ar Lēmumu 2001/602/EK. IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants 1. Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu dzelzs vai tērauda trosēm un tauvām (izņemot slēgtas konstrukcijas tauvas no nerūsējošā tērauda), kuru šķērsgriezuma lielākais izmērs ir virs 3 mm, ar garnitūru vai bez tās, ar KN kodu 73121082, KN kodu 73121084, KN kodu 73121086, KN kodu 73121088 un KN kodu, un kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā. 2. Antidempinga galīgā maksājuma likme produktiem ar izcelsmi turpmāk uzskaitītajās valstīs, kas piemērojama to neto CIF cenai uz Kopienas robežas pirms nodokļiem, ir šāda: Valsts | Maksājuma likme (%) | TARIC papildu kods | Čehijas Republika | 47,1 | A999 | Krievija | 50,7 | A999 | Taizeme | 42,8 | A999 | Turcija | 31,0 | A999 | 3. Iepriekšminētās likmes nepiemēro turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražojumiem, kuriem uzliek antidempinga maksājumu pēc šādas likmes: Valsts | Uzņēmums | Maksājuma likme (%) | TARIC papildu kods | Čehijas Republika | ŽDB a.s. Bezručova 300, 735 93 Bohumín,Čehijas Republika | 30,7 | A216 | Krievija | Open Joint Stock Company CherepovetskyStaleprokatny Zavod,Russia, 162600,Cherepovets | 36,1 | A217 | Taizeme | Usha Siam Steel Ind. Public Company Limited 888/116 Mahatun Plaza Building,Ploenchit Road, Bangkok 10330,Taizeme | 24,8 | A218 | Turcija | Celik Halat ve Tel Sanayii A.Ş. Fahrettın Kerım Gokaı Cad. No 14 Denızcıler iş Merkezı A. Blok Kat. 1 | 31,0 | A219 | Has Çelik ve Halat Sanayi Ticaret A.S. Hacilar Yolu 8. Km Kayseri Turkiye | 17,8 | A220 | 4. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem. 2. pants 1. Importu pēc kāda no norādītajiem TARIC papildu kodiem, ko ražojuši un tieši eksportējuši (t.i., nosūtījuši un izrakstījuši rēķinu) šādi uzņēmumi uzņēmumiem Kopienā, kuri darbojas kā importētāji, atbrīvo no 1. pantā noteiktā antidempinga maksājuma, ja imports veikts saskaņā ar šā panta 2. punktu: Valsts | Uzņēmums | TARIC papildu kods | Čehijas Republika | ŽDB a.s. Bezručova 300, 735 93 Bohumín,Čehijas Republika | A216 | Krievija | Open Joint Stock Company CherepovetskyStaleprokatny Zavod,Russia, 162600, Cherepovets | A217 | Taizeme | Usha Siam Steel Ind. Public Company Limited 888/116 Mahatun Plaza Building,Ploenchit Road, Bangkok 10330,Taizeme | A218 | Turcija | Celik Halat ve Tel Sanayii A.Ş. Fahrettın Kerım Gokaı Cad. No 14 Denızcıler iş Merkezı A. Blok Kat. 1 | A219 | Has Çelik ve Halat Sanayi Ticaret A.S. Hacilar Yolu 8. Km Kayseri Turkiye | A220 | 2. Importu, kas minēts 1. punktā, atbrīvo no maksājuma ar nosacījumu, ka: a) rēķinu, kurā ir vismaz pielikumā minētā informācija, iesniedz dalībvalstu muitas iestādēm, noformējot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā; un b) deklarētās un muitai uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam rēķinā. 3. pants 1. Attiecībā uz 1. panta 1. punktā aprakstītā ražojuma importu, kura izcelsme ir Čehijas Republikā, Taizemē un Turcijā, antidempinga pagaidu maksājumu, kas noteikts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 2. februāra Regulu (EK) Nr. 230/2001, iekasē pēc galīgi noteiktās antidempinga maksājuma likmes. Atmaksā summas, kas iekasētas virs antidempinga galīgā maksājuma likmes. 2. Attiecībā uz 1. panta 1. punktā aprakstītā ražojuma importu, kura izcelsme ir Krievijā, antidempinga pagaidu maksājumu, kas noteikts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 2. februāra Regulu (EK) Nr. 230/2001, iekasē pēc antidempinga maksājuma pagaidu likmes. 4. pants Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2001. gada 2. augustā Padomes vārdā — priekšsēdētājs L. Michel [1] OV L 56, 30.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2000 (OV L 257, 27.3.1999., 2. lpp.). [2] OV L 34, 3.2.2001., 4. lpp. [3] Skat. OV L 211, 4.8.2001., 47. lpp. -------------------------------------------------- PIELIKUMS Rēķinā norādāmā informācija, pārdošanā ievērojot saistības 1. Virsraksts "RĒĶINS PAR PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS". 2. Rēķina izdevēja uzņēmuma nosaukums, kas minēts 2. panta 1. punktā. 3. Rēķina numurs. 4. Rēķina izdošanas diena. 5. TARIC papildu kods, ar kuru rēķinā minētās preces var muitot uz Kopienas robežām. 6. Precīzs preču apraksts, kurā ietilpst: - produkta koda numurs (PCN) (kas norādīts attiecīgā ražotāja eksportētāja piedāvātajās saistībās), - daudzstiepļu vadu skaits; stiepļu skaits daudzstiepļu vadā; stiepļu vijums daudzstiepļu vadā (piemēram, standarta, krusteniskais, Varingtonas, u.c.); tauvas īpašības (nesavērpjoša, presēta, u.c.), - uzņēmuma produkta koda numurs (CPC) (ja ir), - KN kods, - daudzums (jānorāda masa un garums). 7. Pārdošanas noteikumu apraksts, norādot: - kilograma cenu, - piemērojamos maksāšanas noteikumus, - piemērojamos piegādes noteikumus, - kopējās atlaides un rabatus. 8. Uzņēmuma importētāja nosaukums, kuram eksportētājs uzņēmums ir tieši izrakstījis rēķinu. 9. Uzņēmuma amatpersonas, kas izsniedz rēķinu, vārds un šāda parakstīta deklarācija: "Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka to preču, uz kurām attiecas šis rēķins, pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Kopienu tiek veikta saskaņā ar to saistību jomu un nosacījumiem, ko piedāvājis [uzņēmums] un ir pieņēmusi Eiropas Komisija ar Lēmumu 2001/602/EK. Es apliecinu, ka informācija, kas sniegta rēķinā, ir pilnīga un pareiza." --------------------------------------------------