Komisijas Regula (EK) Nr. 1092/2001

(2001. gada 30. maijs),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2202/96 piemērošanai, ar kuru ievieš Kopienas atbalsta shēmu konkrētu citrusaugļu audzētājiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu konkrētu citrusaugļu audzētājiem [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2699/2000 [2], un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, 3. panta 4. punktu un 6. pantu,

tā kā:

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 2202/96 paredz atbalsta shēmu tām ražotāju organizācijām, kuras piegādā pārstrādei noteiktus citrusaugļus, kas novākti Kopienā un uzskaitīti minētās regulas 1. pantā.

(2) Tirdzniecības gadi un ekvivalenti laikposmi attiecībā uz citrusaugļiem būtu jāparedz ar mērķi vienveidīgi piemērot minēto shēmu.

(3) Atbalsta shēma konkrētu citrusaugļu audzētājiem ir izstrādāta, balstoties uz līgumiem starp ražotāju organizācijām, kas atzītas vai iepriekšēji atzītas saskaņā ar Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 911/2001 [4], no vienas puses, un pārstrādātājiem, no otras puses. Dažos gadījumos ražotāju organizācijas var darboties arī kā pārstrādātāji. Lai piemērotu atbalsta shēmu, būtu jānorāda līgumu veidi, to darbības termiņi un informācija, kas tajos jāietver.

(4) Attiecībā uz katru no Regulas (EK) Nr. 2202/96 1. pantā minētajiem produktiem līdz dotajam datumam jānoslēdz līgumi, lai ražotāju organizācijas varētu sastādīt plānus un garantēt pārstrādātājiem vienmērīgu piegādi. Lai nodrošinātu, ka shēma ir pēc iespējas efektīvāka, šādām līgumslēdzējām pusēm tomēr būtu jāļauj veikt grozījumus, kas sākotnēji noteiktos daudzumus mainītu atbilstīgi dotajam ierobežojumam.

(5) Lai uzlabotu shēmas darbību, iestādēm būtu jāzina par visām ražotāju organizācijām, kuras pārdod savu dalībnieku saražoto produkciju, citu ražotāju organizāciju dalībnieku un to individuālo ražotāju produkciju, kuri vēlas, lai uz viņiem attiektos minētā shēma. Lai nodrošinātu pareizu shēmas darbību, pārstrādātājiem, kas paraksta līgumu ar šīm ražotāju organizācijām, būtu jānosūta iestādēm prasītā informācija.

(6) Pastāv cieša saikne starp izejvielām, kas piegādātas pārstrādei, un iegūto galaproduktu. Tādēļ izejvielām jāatbilst konkrētām minimālajām prasībām.

(7) Atbalsta pieteikumos par katru produktu jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārbaudītu to atbilstību, ar noteikumu, ka šāda informācija ir līgumos.

(8) Lai nodrošinātu atbilstīgu atbalsta shēmas piemērošanu, ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem jānosūta attiecīgā informācija un regulāri jāatjauno atbilstīgā dokumentācija, bet jo īpaši jānorāda platības, kurās audzē apelsīnus, nelielus citrusaugļus, citronus, greipfrūtus un pampelmūzes, par pamatu ņemot Padomes 1992. gada 27. novembra Regulu (EEK) Nr. 3508/92, ar ko ievieš integrēto administrācijas un kontroles sistēmu konkrētām Kopienas atbalsta shēmām [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 495/2001 [6], un Komisijas 1992. gada 23. decembra Regulu (EEK) Nr. 3887/92, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus integrētās vadības un kontroles sistēmas piemērošanai dažām Kopienas atbalsta shēmām [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2721/2000 [8], ar mērķi veikt visas inspekcijas un pārbaudes, kas tiek uzskatītas par vajadzīgām.

(9) Lai administrētu atbalsta palīdzības shēmu, jāparedz kārtība fiziskās un dokumentu pārbaudes veikšanai attiecībā uz piegādes un pārstrādes darbībām, pārbaudēm jāattiecas uz pietiekami reprezentatīvu skaitu atbalsta pieteikumu un jāparedz konkrētas sankcijas tām ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem, kas pārkāpj noteikumus, jo īpaši sniedzot nepatiesas ziņas deklarācijās, neievērojot līguma noteikumus vai nepārstrādājot piegādātos produktus.

(10) Šajā regulā paredzētie pasākumi aizstāj tos, kas izklāstīti Komisijas 1997. gada 26. jūnija Regulā (EK) Nr. 1196/97, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā jāpiemēro Padomes Regula (EK) Nr. 2200/96 par ražošanas atbalsta sistēmu attiecībā uz augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem [9], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2729/1999 [10]. Tādēļ minētā regula būtu jāatceļ.

(11) Augļu un dārzeņu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DEFINĪCIJAS UN TIRDZNIECĪBAS GADI

1. pants

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

a) "ražotāju organizācijas" ir Regulas (EK) Nr. 2200/96 11. un 13. pantā minētās ražotāju organizācijas un ražotāju organizācijas, kam piešķirta pagaidu atzīšana saskaņā ar minētās regulas 14. pantu;

b) "ražotāju organizāciju apvienība" ir Regulas (EK) Nr. 2200/96 16. panta 3. punktā minētā apvienība;

c) "individuālais ražotājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2202/96 4. panta 1. punktā, kas nav piederīga ražotāju organizācijai un kas savā saimniecībā audzē izejvielas, kas paredzētas pārstrādei;

d) "pārstrādātājs" ir pārstrādes uzņēmums, kurš ekonomiskos nolūkos, un pats uzņemoties atbildību, organizē darbu vienā vai vairākās ražotnēs, kurās ir iekārtas viena vai vairāku Regulas (EK) Nr. 2202/1996 1. pantā minēto produktu ražošanai.

2. pants

1. Regulas (EK) Nr. 2202/96 6. panta nozīmē tirdzniecības gads ilgst

a) no 1. oktobra līdz 30. septembrim

- saldajiem apelsīniem,

- mandarīniem, klementīniem un satsumām,

- greipfrūtiem un pampelmūzēm;

b) no 1. jūnija līdz 31. maijam - citroniem.

2. Atbalstu ražotāju organizācijām, kas piegādā mandarīnus, klementīnus un satsumas, piešķir tikai par tiem produktiem, kas piegādāti pārstrādei no 1. oktobra līdz 30. jūnijam.

3. Dotajā tirdzniecības gadā Regulas (EK) Nr. 2202/96 5. panta 2. punktā minētais "ekvivalents laikposms" ir

- no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam apelsīniem,

- no kārtējā tirdzniecības gada 1. oktobra līdz 30. jūnijam mandarīniem, klementīniem un satsumām,

- no iepriekšējā tirdzniecības gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam greipfrūtiem un apelsīniem,

- no iepriekšējā tirdzniecības gada 1. marta līdz kārtējā gada 28./29. februārim citroniem.

II NODAĻA

LĪGUMI

3. pants

1. Regulas (EK) Nr. 2202/96 2. panta 1. punktā minētos līgumus, pamatojoties uz kuriem ir izstrādāta atbalsta shēma (turpmāk saukti "līgumi"), slēdz rakstiski. Tos slēdz atsevišķi par katru no šīs regulas 1. pantā uzskaitīto pamatproduktu un tam piešķir identifikācijas numuru. Līgumi var būt šādi:

a) līgums starp ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību un pārstrādātāju,

b) apņemšanās veikt piegādes, ja ražotāju organizācija darbojas arī kā pārstrādātājs.

Jebkurā laikā un attiecībā uz katru no Regulas (EK) Nr. 2202/96 1. pantā minētajiem pamatproduktiem var būt spēkā viens viengadīgs līgums un/vai viens ilgtermiņa līgums starp ražotāju organizāciju un pārstrādātāju.

2. Līgumi attiecas uz:

a) visu attiecīgo tirdzniecības gadu, ja noslēgts līgums uz gadu;

b) vismaz uz trim tirdzniecības gadiem, ja noslēgts ilgtermiņa līgums Regulas (EK) Nr. 2202/96 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Attiecībā uz klementīniem jānoslēdz atsevišķi līgumi par diviem iespējamiem pārstrādes veidiem: sulā vai daiviņās.

3. Līgumos jo īpaši norāda:

a) ražotāju organizācijas, kas slēdz līgumu, nosaukumu un adresi;

b) pārstrādātāja nosaukumu un adresi;

c) izejvielu daudzumus, kas jāpiegādā pārstrādei, turklāt ilgtermiņa līgumiem šis daudzums ir jāsadala pa tirdzniecības gadiem;

d) piegāžu grafiku pārstrādātājiem;

e) pārstrādātāju apņemšanos pārstrādāt daudzumus, kas piegādāti atbilstoši attiecīgajam līgumam;

f) cenu, kas jāmaksā ražotāju organizācijai par izejvielām un kas var atšķirties atkarībā no šķirnes un/vai kvalitātes un/vai trīs mēnešu piegādes posma, šo cenu maksā tikai ar bankas vai pasta starpniecību.

Līgumā jānorāda arī piegādes stadija, uz kuru šī cena attiecas, un samaksas noteikumi. Samaksas termiņš nedrīkst pārsniegt 90 dienas no katra sūtījuma piegādes datuma;

g) kompensācija, kas jāmaksā, ja kāda no pusēm nepilda savas līgumsaistības, jo īpaši attiecībā uz maksājumu termiņiem un pienākumu piegādāt un pieņemt līgumā paredzētos daudzumus.

4. Viengadīgo līgumu gadījumā, abām pusēm vienojoties, 3. punkta f) apakšpunktā minēto cenu var mainīt, veicot rakstiskus grozījumus, kas minēti 5. panta 2. punktā, un tikai attiecībā uz šajos grozījumos noteiktajiem papildu daudzumiem.

5. Ilgtermiņa līgumi var attiekties gan uz to ražotāju organizācijas dalībnieku produkciju, kuri paraksta līgumu, gan citu ražotāju organizāciju dalībnieku produkciju, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 2200/96 11. panta 1. punkta c) apakšpunkta 3) daļas otro un trešo ievilkumu.

6. Lai pretendētu uz Regulas (EK) Nr. 2202/96 I pielikuma 2. tabulā minēto atbalstu, daudzumiem, kurus piegādā saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem, jābūt vismaz 1000 tonnām attiecībā uz katru līgumu, produktu un tirdzniecības gadu.

7. Ilgtermiņa līgumiem 3. punkta f) apakšpunktā iepriekš minēto cenu katram tirdzniecības gadam nosaka, parakstot atbilstīgu līgumu. Tomēr, abām pusēm vienojoties, cenu, ko piemēro dotajam tirdzniecības gadam, var pārskatīt, rakstiski izmainot līgumu līdz attiecīgā tirdzniecības gada 1. jūlijam attiecībā uz citroniem un līdz attiecīgā tirdzniecības gada 1. novembrim - pārējiem produktiem.

8. Dalībvalstis attiecībā uz līgumiem var paredzēt papildu noteikumus jo īpaši attiecībā uz kompensāciju, ko maksā pārstrādātāji vai ražotāju organizācijas, ja nepilda savas līgumsaistības.

4. pants

Apņemoties veikt piegādes saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, līgumi, kas attiecas uz attiecīgās ražotāju organizācijas dalībnieku produkciju, ir uzskatāmi par noslēgtiem pēc tam, kad kompetentajai iestādei ir nosūtīta šāda informācija:

a) ikviena ražotāja nosaukums un adrese, uzziņu dati un to zemes gabalu platības, uz kuriem ražotājs audzē izejvielas;

b) prognozētā kopējā raža;

c) daudzums, kas paredzēts pārstrādei, iedalīts pēc līguma veidiem;

d) 3. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētais piegāžu grafiks;

e) ražotāju organizācijas apņemšanās pārstrādāt daudzumus, kas piegādāti saskaņā ar attiecīgo līgumu.

Šo paziņojumu nosūta kompetentajai iestādei, ievērojot 6. pantā minēto termiņu.

5. pants

1. Līgumus noslēdz ne vēlāk kā

a) 1. novembrī attiecībā uz apelsīniem, mandarīniem, klementīniem, satsumām, greipfrūtiem un pampelmūzēm;

b) 1. jūlijā attiecībā uz citroniem.

2. Viengadīgiem līgumiem, abām pusēm vienojoties, daudzumu, kas sākotnēji noteikts 3. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajā pārstrādes līgumā, var izmainīt, izdarot vienu vai divus rakstiskus grozījumus.

Kopējais daudzums, kas minēts grozījumā (grozījumos), nevar pārsniegt 40 % no daudzuma, kas sākotnēji noteikts līgumā. Ja izdara divus grozījumus, katrs drīkst attiekties uz daudzumu, kas nepārsniedz 20 % no minētā sākotnējā daudzuma. Grozījumos ietver līguma, uz kuru tie attiecas, identifikācijas numuru.

Grozījumos ietver daudzumus, ko piegādājuši 8. panta 5. punktā minētie jaunie dalībnieki.

3. Ilgtermiņa līgumos daudzumu, kas sākotnēji noteikts katram gadam 3. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, var izmainīt, abām pusēm rakstiski vienojoties. Grozījumos ietver tā līguma identifikācijas numuru, uz kuru tas attiecas. Grozījumus attiecībā uz citroniem veic līdz attiecīgā gada 1. jūlijam un līdz attiecīgā gada 1. novembrim - attiecībā uz pārējiem produktiem. Daudzums, ko katru gadu jāpiegādā atbilstīgi grozījumā noteiktajam, nedrīkst pārsniegt 40 % no daudzuma, kas sākotnēji attiecīgajam gadam paredzēts līgumā.

6. pants

1. Ražotāju organizācijas, kas paraksta līgumus, vienu katra līguma un tā grozījumu eksemplāru nosūta tās dalībvalsts, kurā atrodas to galvenais birojs, nozīmētajai iestādei, bet vajadzības gadījumā arī tās dalībvalsts nozīmētajai iestādei, kurā notiek pārstrāde. Šiem eksemplāriem jānokļūst kompetentajās iestādēs ne vēlāk kā 10 dienas pēc līguma noslēgšanas vai tā grozījumu izdarīšanas un ne mazāk kā piecas darba dienas līdz piegāžu uzsākšanai.

Kopējais daudzums, ko aptver visi līgumi, kurus ir parakstījusi minētā ražotāju organizācija, attiecībā uz katru produktu nepārsniedz daudzumu, ko attiecīgā ražotāju organizācija atbilstīgi 4. panta c) punktam un 8. panta 1. punkta c) apakšpunktam paredzējusi pārstrādei.

2. Ārkārtējos un attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var akceptēt līgumus un to grozījumus, kurus iestādes saņem pēc 1. punktā minētā termiņa beigām, ar noteikumu, ka šāda novēlota saņemšana nekavē to pārbaudi.

III nodaļa

SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA

7. pants

1. Ražotāju organizācijas, kas vēlas piedalīties Regulas (EK) Nr. 2202/96 3. pantā minētajā atbalsta shēmā, un pārstrādātāji, kuri vēlas parakstīt līgumus ar šādām ražotāju organizācijām, ne vēlāk kā 30 dienas līdz tirdzniecības gada sākumam par to informē iestādi, kuru nozīmējusi tā dalībvalsts, kurā atrodas organizācijas galvenais birojs, un vajadzības gadījumā iestādi, ko nozīmējusi tā dalībvalsts, kurā notiek pārstrāde. Tās paziņo informāciju, kas vajadzīga attiecīgajai dalībvalstij minētās atbalsta shēmas pārbaudīšanai un pārvaldībai. Informācijā jānorāda sulas iegūšanas, pasterizēšanas un koncentrēšanas jauda katrā pārstrādes uzņēmumā. Dalībvalstis var nolemt, ka šāda informācija:

a) jāsniedz tikai jaunām ražotāju organizācijām vai jauniem pārstrādātājiem, ja par pārējiem vajadzīgā informācija jau ir pieejama;

b) attiecas uz vienu, vairākiem tirdzniecības gadiem vai uz neierobežotu laikposmu.

2. Katru tirdzniecības gadu ražotāju organizācijas un pārstrādātāji vismaz piecas darba dienas pirms piegāžu vai pārstrādes uzsākšanas paziņo kompetentajām iestādēm, kurā nedēļā tiks uzsāktas piegādes un pārstrāde. Tiek uzskatīts, ka ražotāju organizācijas un pārstrādātāji ir izpildījuši šo pienākumu, ja viņi iesniedz pierādījumu tam, ka viņi minēto informāciju ir nosūtījuši vismaz astoņas darba dienas pirms minētā termiņa.

3. Ārkārtējos un attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis ražotāju organizāciju un pārstrādātāju paziņojumus var pieņemt pēc 2. punktā minētā termiņa. Tomēr šādos gadījumos palīdzību ražotāju organizācijām vai pārstrādātājiem nepiešķir par daudzumiem, kas jau ir piegādāti vai atrodas piegādes procesā, ja vien atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām netiek veiktas pārbaudes, kas vajadzīgas, lai noteiktu tiesības pretendēt uz palīdzību.

8. pants

1. Ražotāju organizācijas, kuras paraksta līgumus, nosūta iestādei, kuru nozīmējusi dalībvalsts, kurā atrodas organizācijas galvenais birojs, šādu informāciju, kas iedalīta pa produktiem:

a) ikviena ražotāja, uz ko attiecas līgums, nosaukums un adrese, uzziņu dati un to zemes gabalu platība, kur ražotājs audzē izejvielas;

b) prognozētā kopējā raža;

c) pārstrādei paredzētais daudzums;

d) ražotāju organizācijas vidējā raža no hektāra un vidējais procentuālais daudzums no tā daudzuma, kas iepriekšējos divos tirdzniecības gados ir nosūtīts pārstrādei.

2. Ražotāju organizācijas vai attiecīgie individuālie ražotāji 1. punktā minēto informāciju iesniedz ražotāju organizācijai, kura paraksta līgumu, kura, savukārt, to nosūta iestādei, kuru nozīmējusi tā dalībvalsts, kurā ražotāju organizācija, kas paraksta līgumu:

a) pārdod daudzumus, kas paredzēti pārstrādei, un ko saražojuši citu ražotāju organizāciju locekļi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2202/96 11. panta 1. punkta c) apakšpunkta 3) daļas otrajam un trešajam ievilkumam, un/vai

b) nodod atbalsta shēmas priekšrocības individuālajiem ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2202/96 4. panta 1. punktu.

3. Lai saņemtu palīdzību, 2. punktā minētās ražotāju organizācijas un individuālie ražotāji slēdz vienošanās ar ražotāju organizāciju, kura paraksta līgumu.

Šādas vienošanās attiecas uz visiem saražotajiem citrusaugļiem, ko minētās ražotāju organizācijas un attiecīgie individuālie ražotāji ir piegādājuši pārstrādei, kā arī tajās jānorāda vismaz šāda informācija:

a) vienošanās paredzēto tirdzniecības gadu skaits;

b) daudzumi, kas jāpiegādā pārstrādei, kas iedalīti pēc ražotājiem un produktiem, pamatojoties uz 3. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto piegādes grafiku;

c) sekas, ja netiek ievērota vienošanās.

Dalībvalstis var pieņemt papildu noteikumus attiecībā uz pirmajā apakšpunktā minēto vienošanos, jo īpaši attiecībā uz kompensāciju, kas jāmaksā ražotāju organizācijām vai individuālajiem ražotājiem, kuri nepilda savas līgumsaistības.

4. Regulas 1. un 2. punktā minēto informāciju kopā ar 3. punktā minēto vienošanos kopijām 30 dienās kopš attiecīgā tirdzniecības gada sākuma nosūta 1. punktā minētajai iestādei.

5. Ja ražotājs iestājas ražotāju organizācijā pēc 4. punktā minētajiem datumiem, 1. un 2. punktā minēto informāciju un vajadzības gadījumā arī 3. punktā minētās vienošanās, kuras attiecināmas uz šo jauno dalībnieku, nosūta 1. punktā minētajai iestādei ne vēlāk kā 30 dienās kopš datuma, kurā stājas spēkā viņa dalība.

6. Saistībā ar 4. panta a) punktu un šī panta 1. punkta a) apakšpunktu,

- zemes gabalu identificēšana sistēma ir sistēma, ko izmanto Regulas (EEK) Nr. 3508/92 4. pantā minētajai integrētajai sistēmai. Platību deklarē, norādot hektāros ar divām zīmēm aiz komata. Regulas (EEK) Nr. 3887/92 6. panta 7. punktu piemēro ar mērķi pārbaudēs uz vietas noteikt zemes gabalu platību, kā paredzēts 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā,

- ikviena ražotāja nosaukumu un adresi var aizstāt ar jebkuru citu informāciju, ko pieprasa attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, lai nepārprotami noteiktu ražotāju atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām.

IV NODAĻA

IZEJVIELAS

9. pants

Produktiem, ko atbilstīgi līgumam pārstrādātājiem piegādā ražotāju organizācijas, jāatbilst minimālajām prasībām, kas izklāstītas šeit pievienotajā pielikumā.

10. pants

1. Iepriekšējā darba dienā ne vēlāk kā līdz 18.00 ražotāju organizācija par katru piegādi paziņo iestādei, ko nozīmējusi tā dalībvalsts, kurā atrodas organizācijas galvenais birojs, un vajadzības gadījumā iestādei, ko nozīmējusi dalībvalsts, kurā tiek veikta pārstrāde. Šajā paziņojumā norāda piegādājamo daudzumu, precīzu informāciju par izmantotajiem transporta līdzekļiem un tā līguma identifikācijas numuru, kas attiecas uz attiecīgo piegādi. To nosūta elektroniski vai, izmantojot datoru, un iestāde, kurai to adresē, vismaz trīs gadus glabā rakstisku ierakstu par to.

Kompetentā iestāde var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai fiziski pārbaudītu piegādes.

Ja pirmajā apakšpunktā minētos datus izmaina pēc tam, kad tie ir nosūtīti, izmainītie dati jāpaziņo tādā pašā veidā kā sākotnējais paziņojums pirms piegādes uzsākšanas. Sākotnējo paziņojumu var mainīt tikai vienreiz.

2. Par katru produktu partiju, kas piegādāta atbilstīgi līgumam un pārstrādes uzņēmumā pieņemta pārstrādei, izsniedz piegādes sertifikātu, kurā norāda:

a) izkraušanas datumu un laiku;

b) precīzi norāda izmantotos transporta līdzekļus;

c) tā līguma identifikācijas numuru, uz kuru attiecas sūtījums;

d) tā bruto un neto svaru;

e) vajadzības gadījumā samazinājuma likmi, ko aprēķina, par pamatu ņemot minimālos kvalitātes kritērijus, kas izklāstīti pielikumā.

Piegādes sertifikātus gatavo četros eksemplāros. Tos paraksta pārstrādātājs vai tā pārstāvis un ražotāju organizācija vai tās pārstāvis. Pirms parakstīšanas ar roku uzraksta "Saskaņots ar". Katram sertifikātam ir identifikācijas numurs.

Pārstrādātājiem un ražotāju organizācijām paliek viens piegādes sertifikātu eksemplārs. Pārbaudes vajadzībām ražotāju organizācija ne vēlāk kā piektajā darba dienā pēc nedēļas, kurā notikusi piegāde, vienu eksemplāru nosūta 1. punktā minētajām iestādēm.

3. Ja visa partija vai daļa no tās pieder ražotājiem, kā minēts 8. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā, ražotāju organizācija - līgumslēdzēja nosūta katrai ražotāju organizācijai un attiecīgajam individuālajam ražotājam 2. punktā paredzētā sertifikāta kopiju.

4. Par katru ceturksni kopš tirdzniecības gada sākuma ražotāju organizācija ne vēlāk kā nākamā mēneša desmitajā dienā paziņo iestādei, ko nozīmējusi dalībvalsts, kurā atrodas organizācijas galvenais birojs, un vajadzības gadījumā arī iestādei, ko nozīmējusi dalībvalsts, kurā notiek pārstrāde, par piegādātajiem daudzumiem, kas iedalīti pa partijām un produktiem. Saskaņā ar līgumu piegādātie daudzumi tiek iedalīti pēc līgumiem, kā arī pamatojoties uz atbilstīgo palīdzības summu.

5. Dokumentus, kas tiek prasīti saskaņā ar katras dalībvalsts normatīvajiem aktiem, var izmantot šī panta mērķiem, ar noteikumu, ka tajos ir ietverta visa 2. punktā minētā informācija.

11. pants

1. Par katru ceturksni kopš tirdzniecības gada sākuma pārstrādātāji, kuri slēdz līgumus ar ražotāju organizācijām, ne vēlāk kā nākamā mēneša desmitajā dienā paziņo iestādei, ko nozīmējusi dalībvalsts, kurā atrodas organizācijas galvenais birojs, un vajadzības gadījumā arī iestādei, ko nozīmējusi dalībvalsts, kurā notiek pārstrāde, šādu informāciju, kas iedalīta pa produktiem:

a) produkta daudzumu, kas saņemts katrā partijā saskaņā ar katru attiecīgo līgumu, un to produktu daudzumu, kas saņemts ārpus šiem līgumiem;

b) iegūtās sulas daudzumus, kas iedalīti pēc Briksa koncentrācijas, norādot daudzumus, kas iegūti no partijām, kuras piegādātas saskaņā ar līgumu;

c) vidējo no izejvielām iegūtā sulas daudzuma svaru un šīs sulas Briksa koncentrāciju;

d) iegūto daiviņu daudzumus, norādot daudzumus, kas iegūti no saskaņā ar līgumu piegādātajām partijām.

Daudzumus izsaka kā neto svaru.

Paziņojumus paraksta pārstrādātājs, kurš ar to apliecina paziņojumu precizitāti.

2. Pārstrādātāji 45 dienās pēc tirdzniecības gada pārstrādes darbību pabeigšanas par katru produktu 1. punktā minētajai iestādei paziņo sekojošo:

a) saņemtos daudzumus, kas iedalīti pēc iegūtajiem galaproduktiem;

b) daudzumus, kas saņemti atbilstīgi līgumam, kas sadalīti pa piegādes laikposmiem un pēc līguma veidiem (viengadīgs vai ilgtermiņa līgums);

c) saskaņā ar līgumu, saņemtos daudzumus, kas iedalīti pēc iegūtajiem galaproduktiem;

d) to galaproduktu daudzumu, kas iegūts pārstrādājot katru no a) apakšpunktā minētajiem daudzumiem. Attiecībā uz sulu šie daudzumi jāiedala, pamatojoties uz Briksa koncentrāciju;

e) to galaproduktu daudzumu, kas iegūts pārstrādājot katru no c) apakšpunktā minētajiem daudzumiem. Attiecībā uz sulu šie daudzumi jāiedala, pamatojoties uz Briksa koncentrāciju;

f) katra krājumos esošā galaprodukta daudzumus, attiecīgajā tirdzniecības gadā pabeidzot pārstrādes darbības.

Daudzumus izsaka kā neto svaru.

V NODAĻA

ATBALSTA PIETEIKUMI

12. pants

1. Ražotāju organizācijas iesniedz atbalsta pieteikumus pa produktiem un tirdzniecības gadiem iestādei, kuru nozīmējusi tā dalībvalsts, kurā atrodas organizācijas galvenais birojs.

Šādus palīdzības pieteikumus iesniedz:

a) par daudzumiem, kas tirdzniecības gada pirmajā pusē ir pieņemti pārstrādei, ne vēlāk kā:

- 31. decembrī attiecībā uz citroniem,

- 30. aprīlī - citiem produktiem;

b) par daudzumiem, kas tirdzniecības gada otrajā pusē ir pieņemti pārstrādei, izņemot mandarīnus un klementīnus, ne vēlāk kā:

- nākamā tirdzniecības gada 30. jūnijā attiecībā uz citroniem,

- nākamā tirdzniecības gada 31. oktobrī attiecībā uz apelsīniem, greipfrūtiem un pampelmūzēm;

c) attiecībā uz mandarīniem un klementīniem, kas pieņemti pārstrādei tirdzniecības gada trešajā ceturksnī, ne vēlāk kā 31. jūlijā.

2. Ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieņemt atbalsta pieteikumus pēc 1. punktā minēto termiņu beigām, ar noteikumu, ka tas nelabvēlīgi neietekmē ražošanas atbalsta shēmas kontroli.

3. Iesniedzot atbalsta pieteikumus pēc 1. punktā minētajiem termiņiem, atbalsta apjomu samazina par 1 % par katru nokavējuma dienu. Atbalstu nepiešķir, ja nokavējums pārsniedz piecpadsmit dienas. Ja piemēro 2. punktu, šos noteikumus nepiemēro.

4. Attiecībā uz klementīniem jāsagatavo atsevišķi atbalsta pieteikumi diviem iespējamiem izmantošanas veidiem: sulai vai daiviņām.

13. pants

1. Katrā atbalsta pieteikumā, kā minēts 12. pantā, jābūt šādai informācijai:

a) ražotāju organizācijas nosaukums un adrese;

b) daudzums, uz ko attiecas palīdzības pieteikums. Minētais daudzums, kas iedalīts pa līgumiem, par pamatu ņemot atbilstīgo atbalsta apjomu, pēc piemērojamo samazinājuma likmju atskaitīšanas nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas pieņemts pārstrādei;

c) vidējā pārdošanas cena daudzumam, kas piegādāts saskaņā ar līgumu;

d) daudzums, kas piegādāts tajā pašā laikposmā, bet ne saskaņā ar līgumu, un tā vidējā pārdošanas cena.

2. Atbalstu maksā tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ražotāju organizācijai, kura paraksta līgumu, atrodas galvenais birojs, tiklīdz minētā iestāde ir veikusi 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās pārbaudes un ir pārbaudījusi, vai atbalsta pieteikums atbilst 10. panta 2. punktā minētajiem attiecīgā produkta piegādes sertifikātiem.

Ja pārstrāde notiek kādā citā dalībvalstī, attiecīgā dalībvalsts iesniedz dalībvalstij, kurā atrodas tās ražotāju organizācijas, kas paraksta līgumu, galvenais birojs, apliecinājumu tam, ka produkts ir piegādāts un pieņemts pārstrādei.

Atbalstu nepiešķir, ja neiesniedz iepriekšējā daļā minēto apliecinājumu, kā arī pabalstu nepiešķir par daudzumiem, attiecībā uz kuriem nav veiktas pirmajā daļā minētās pārbaudes.

14. pants

Atbalstu izmaksā ražotāju organizācijām:

a) par daudzumiem, kas tirdzniecības gada pirmajā pusē ir pieņemti pārstrādei, ne vēlāk kā:

- 28. vai 29. februārī par citroniem,

- 30. jūnijā par citiem produktiem;

b) par daudzumiem, kas ir pieņemti pārstrādei tirdzniecības gada otrajā pusē, izņemot mandarīnus un klementīnus, ne vēlāk kā:

- nākamā tirdzniecības gada 31. augustam par citroniem,

- nākamā tirdzniecības gada 31. decembrim par apelsīniem, greipfrūtiem un pampelmūzēm;

c) par mandarīniem un klementīniem, kas pieņemti pārstrādei tirdzniecības gada trešajā ceturksnī, - ne vēlāk kā 30. septembrī.

15. pants

15 darba dienās pēc atbalsta saņemšanas ražotāju organizācija saņemtās summas pilnībā ar bankas vai pasta starpniecību izmaksā saviem dalībniekiem, bet vajadzības gadījumā - 8. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktos minētajiem ražotājiem. 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos maksājumu var izdarīt, atverot kredītlīniju.

Ja ražotāju organizācija pilnībā vai daļēji sastāv no dalībniekiem, kuri paši ir juridiskas personas, ko veido ražotāji, šīs dalībnieku organizācijas pirmajā daļā paredzētos maksājumus 15 darba dienu laikā izmaksā ražotājiem.

VI NODAĻA

PĀRBAUDES UN SANKCIJAS

16. pants

1. Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 2200/96 VI sadaļu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus:

a) lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu;

b) lai novērstu un kavētu tās neievērošanu un piemērotu šajā regulā minētās sankcijas;

c) lai atgūtu visas summas, kas zaudētas regulas neievērošanas vai nolaidības dēļ;

d) lai pārbaudītu 17. un 18. pantā paredzētos ierakstus, nodrošinot, ka tie saskan ar ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem pieprasīto uzskaiti atbilstīgi katras dalībvalsts normatīvajiem aktiem;

e) lai atbilstīgajos laika posmos veiktu neizsludinātas pārbaudes, kā minēts 19. pantā.

2. Dalībvalstīm jāplāno pārbaudes, balstoties uz riska analīzi, kurā cita starpā apskata:

a) iepriekšējo gadu pārbaužu rezultātus;

b) sasniegumus kopš iepriekšējā gada;

c) saražoto izejvielu daudzumu pa homogēnajām ražošanas zonām;

d) attiecību starp piegādātajiem daudzumiem un prognozēto kopējo ražu;

e) saražoto izejvielu daudzumu, izsakot kā galaproduktu.

Riska analīzes kritērijus regulāri aktualizē.

3. Atklājot pārkāpumus vai novirzes, dalībvalstis palielina 19. pantā minēto pārbaužu biežumu un procentuālo apjomu, ņemot vērā atklātā smagumu.

17. pants

1. Ražotāju organizācijas, kas piegādā produktus pārstrādei, reģistrē katru piegādāto produktu. Reģistrē šādu informāciju:

a) piegādājot daudzumus atbilstīgi ilgtermiņa līgumiem:

i) katru dienu piegādātās partijas un tā līguma identifikācijas numuru, uz kuru tās attiecas,

ii) katras piegādātās un pārstrādei pieņemtās partijas neto svaru, no kura atskaitīts samazinājums, un attiecīgā piegādes sertifikāta identifikācijas numuru;

b) piegādājot daudzumus atbilstīgi viengadīgiem līgumiem:

i) katru dienu piegādātās partijas un tā līguma identifikācijas numuru, uz kuru tās attiecas,

ii) katras piegādātās un pārstrādei pieņemtās partijas neto svaru, no kura atskaitīts samazinājums, un attiecīgā piegādes sertifikāta identifikācijas numuru,

iii) katru dienu piegādāto kopējo daudzumu, kas iedalīts, pamatojoties uz piemērojamo atbalstu;

c) piegādājot daudzumus, par kuriem nav noslēgts līgums:

i) katru dienu piegādātās partijas un pārstrādātāja nosaukumu un adresi,

ii) katras piegādātās un pārstrādei pieņemtās partijas neto svaru.

2. Regulas 8. panta 2. punktā minētās ražotāju organizācijas un ražotāji katras dalībvalsts inspekcijas iestādēm nodrošina pieeju visai informācijai, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai.

Attiecībā uz katru pamatproduktu minētajai informācijai par katru līgumā minēto ražotāju jābūt pietiekamai, lai noteiktu, vai platības, kopējā raža, kopējie ražotāju organizācijai un pārstrādei piegādātie daudzumi atbilst atbalsta maksājumiem.

8. panta 2. punktā minētās ražotāju organizācijas un ražotāji pakļaujas visām pārbaudēm un kontrolēm, ko kompetentās iestādes uzskata par vajadzīgām, un ved visus papildu reģistrus, ko minētās iestādes ir pieprasījušas vajadzīgo pārbaužu veikšanai.

3. Dalībvalstis var nolemt, kāda materializētā vai elektroniskā veidā ved 1. un 2. punktā minētos reģistrus.

Šī panta mērķiem var izmantot reģistrus vai grāmatvedības dokumentus, kas tiek prasīti saskaņā ar katras dalībvalsts normatīvajiem aktiem, ar noteikumu, ka tajos ir visa 1. punktā minētā informācija.

18. pants

1. Pārstrādātāji reģistrē katru iegādāto produktu. Reģistrē šādu informāciju:

a) iegādājoties daudzumus no ražotāju organizācijām saskaņā ar līgumu:

i) katru dienu saņemtās partijas un tā līguma identifikācijas numuru, uz kuru tās attiecas,

ii) katras saņemtās un pārstrādei pieņemtās partijas neto svaru, attiecīgā piegādes sertifikāta identifikācijas numuru, precīzi norādot izmantotos transporta līdzekļus;

b) attiecībā uz pārējiem iegādātajiem daudzumiem:

i) katru dienu saņemtās partijas un pārdevēja nosaukumu un adresi,

ii) katras saņemtās partijas neto svaru;

c) katru dienu iegūtās sulas daudzumus, kas iedalīti pēc Briksa koncentrācijas, norādot daudzumus, kas iegūti no partijām, kuras piegādātas atbilstīgi līgumam;

d) katru dienu iegūto daiviņu daudzumus, norādot daudzumus, kas iegūti no partijām, kuras piegādātas saskaņā ar līgumu;

e) to galaproduktu daudzumus un cenas, ko katru dienu iepērk pārstrādātājs, norādot pārdevēja nosaukumu un adresi. Attiecībā uz sulu šie daudzumi jāiedala, par pamatu ņemot to Briksa koncentrāciju;

f) katra galaprodukta, kas ik dienas tiek izvests no ražotāja telpām, daudzumus un cenas, norādot saņēmēja nosaukumu un adresi. Attiecībā uz sulu šie daudzumi jāiedala, par pamatu ņemot to Briksa koncentrāciju, turklāt šo informāciju var iereģistrēt, atsaucoties uz attaisnojošiem dokumentiem, kas tiek uzglabāti citur, ar noteikumu, ka tajos ir ietverta iepriekšminētā informācija;

g) katra krājumos esošā galaprodukta daudzumus tirdzniecības gada beigās. Attiecībā uz sulu šie daudzumi jāiedala, par pamatu ņemot to Briksa koncentrāciju.

Daudzumus izsaka kā neto svaru.

2. Pārstrādātāji piecus gadus pēc attiecīgā pārstrādes gada beigām glabā apliecinājumus maksājumiem par visām izejvielām, kas iegādātas atbilstīgi līgumam vai tā rakstiskam grozījumam. Arī pārstrādātāji piecus gadus glabā pārstrādātās sulas pirkuma vai pārdevuma apliecinājumu.

Pārstrādātāji ik dienas aktualizē ierakstus par katrā ražotnē iegūto sulu un/vai daiviņām.

3. Pārstrādātāji pakļaujas visām pārbaudēm un inspicēšanām, ko kompetentās iestādes uzskata par vajadzīgām, un ved visus papildu reģistrus, ko minētās iestādes ir pieprasījušas vajadzīgo pārbaužu veikšanai.

4. Dalībvalstis var nolemt kādā materializētā vai elektroniskā veidā 1. un 3. punktā minētie reģistri jāved.

Šī panta mērķiem var izmantot reģistrus vai grāmatvedības dokumentus, kas tiek prasīti saskaņā ar katras dalībvalsts normatīvajiem aktiem, ar noteikumu, ka tajos ir visa 1. punktā minētā informācija.

19. pants

1. Katrai ražotāju organizācijai, galaproduktam un tirdzniecības gadam:

a) fiziskas pārbaudes veic vismaz:

- 5 % no 4. pantā un 8. panta 1. un 2. punktā minētajām platībām,

- 20 % no daudzumiem, kas atbilstoši katram līgumam ir piegādāti pārstrādei, lai pārbaudītu, vai tie saskan ar 10. panta 2. punktā minētajiem piegādes sertifikātiem un atbilst 9. pantā minētajām minimālajām kvalitātes prasībām;

b) administratīvās un grāmatvedības pārbaudes veic vismaz:

- 5 % no tiem ražotājiem, uz kuriem attiecas līgumi, lai jo īpaši pārbaudītu, vai katra ražotāja visas platības, kopējā raža, ražotāju organizācijai piegādātais daudzums un pārstrādei piegādātais daudzums saskan ar 15. pantā minētajiem atbalsta maksājumiem,

- 10 % no 8. panta 3. punktā minētajām vienošanās;

c) administratīvās un grāmatvedības pārbaudes veic, lai pārbaudītu, vai to produktu daudzumi, kurus 8. panta 1. un 2. punktā minētie ražotāji ir piegādājuši ražotāju organizācijām, pārstrādei piegādātie daudzumi, 10. pantā minētie piegādes sertifikāti un palīdzības pieteikumos norādītie daudzumi atbilst atbalsta apjomam, kas izmaksāts saskaņā ar 15. pantu;

d) administratīvi pārbauda visus atbalsta pieteikumus, kā minēts 12. pantā.

2. Attiecībā uz katru pārstrādātāju, ražotni, saņemtajiem produktiem un tirdzniecības gadu

a) fiziskas pārbaudes veic vismaz

- 10 % no iegūtajiem galaproduktiem, lai pārbaudītu saskaņā ar līgumu un citādi iegūto izejvielu daudzumu;

b) administratīvās un grāmatvedības pārbaudes tiek veiktas vismaz:

- 5 % no partijām, kuras saņemtas atbilstīgi katram līguma veidam (viengadīgs vai ilgtermiņa līgums), tām ir jābūt reāli saistītām ar līgumu, jābūt 10. panta 2. punktā minētajiem piegāžu sertifikātiem, precīzai norādei par izmantotajiem transporta līdzekļiem un jāatbilst 9. pantā noteiktajām obligātajām prasībām,

- 10 % no naudas pārvedumiem, kas minēti 3. panta 3. punkta f) apakšpunktā;

c) vismaz divas reizes gadā attiecībā uz krājumiem veic fiziskās un grāmatvedības pārbaudes, un tās attiecas uz visiem galaproduktu krājumiem, lai pārliecinātos, ka tie atbilst saražoto, iegādāto un pārdoto galaproduktu daudzumiem.

Turklāt atbilstības pārbaudes tiek veiktas, lai nodrošinātu, ka

a) saskan sulas pirkuma un pārdevuma rēķini, un

b) saskan izejvielu, ko saņem pārstrādes nozare, saražotās sulas, iegādātās sulas un pārdotās vai krājumos esošās sulas daudzumi.

20. pants

1. Ja attiecībā uz konkrēto produktu konstatē, ka par jebkuru tirdzniecības gadu pieprasītais atbalsts pārsniedz atbilstīgo apjomu, tad minēto apjomu samazina, ja vien nav skaidri redzams, ka starpība radusies kļūdas dēļ. Samazinājums ir vienāds ar starpību. Ja atbalsts jau ir izmaksāts, saņēmējs atmaksā starpību divkāršā apmērā plus procentus, kas aprēķināti par laiku no maksājuma dienas līdz dienai, kad saņēmējs starpību atmaksā.

Piemēro procentu likmi, ko savām galvenajām refinansēšanas operācijām piemēro Eiropas Centrālā banka, un ko publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā kļūdainās izmaksas dienā, plus 3 procentu punkti.

2. Ja 1. punktā minētā starpība pārsniedz 20 %, saņēmējs zaudē visas tiesības uz atbalstu, un ja atbalsts jau ir izmaksāts, atmaksā visu atbalsta summu, kam pieskaitīti procenti, ko aprēķina saskaņā ar 1. punktu.

Ja starpība pārsniedz 30 %, ražotāju organizācija tiek izslēgta no attiecīgā produkta atbalsta shēmas uz nākošajiem trim tirdzniecības gadiem.

3. Atgūtās summas un procentus maksā kompetentajai aģentūrai, kas ir atbildīga par izmaksām, un tās atskaita no izdevumiem, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds.

4. Dalībvalstis paredz pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 15. pantu tiek ievēroti noteikumi par atbalsta maksājumiem. Tās jo īpaši nodrošina, lai sankcijas, ko piemēro ražotāju organizācijas amatpersonām, atbilstu pārkāpuma smagumam.

5. Izņemot force majeure gadījumus, ja atklājas, ka tirdzniecības gadā produkta daudzums, kas piegādāts saskaņā ar ilgtermiņa līgumu, ir mazāks par 3. panta 6. punktā noteikto minimālo daudzumu, attiecīgajā tirdzniecības gadā atbalstu samazina par 50 %. Ja atbalsts jau ir izmaksāts, atbalsta saņēmējs atmaksā starpību starp izmaksāto atbalstu un pienākošos atbalstu un procentus, kas aprēķināti saskaņā ar 1. punktu.

Ja vienlaikus saskaņā ar trim vai vairākiem ilgtermiņa līgumiem nepiegādā minimālo tirdzniecības gadam noteikto daudzumu, attiecīgā ražotāju organizācija turpmāk nedrīkst parakstīt ilgtermiņa līgumus no brīža, kad šāda neizpilde ir konstatēta. Dalībvalsts nosaka šāda aizlieguma ilgumu, pamatojoties uz pārkāpuma smagumu. Aizliegums ilgst vismaz divus tirdzniecības gadus. Pirmo daļu piemēro ikvienam līgumam.

6. Izņemot force majeure gadījumus, ja atklājas, ka daudzumi, kas saskaņā ar katru 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto līgumu tirdzniecības gadā pieņemti pārstrādei, ir mazāki par konkrētajā tirdzniecības gadā līgumos paredzētajiem, ieskaitot jebkurus to grozījumus, atbilstīgo atbalstu samazina:

- par 20 %, ja neatbilstība starp daudzumiem, kas pieņemti pārstrādei, un daudzumiem, par kuriem noslēgti līgumi, ir vienāda vai lielāka par 20 %, bet mazāka par 30 % no pielīgtajiem daudzumiem,

- par 30 %, ja neatbilstība starp daudzumiem, kas pieņemti pārstrādei, un daudzumiem, par kuriem noslēgti līgumi, ir vienāda vai lielāka par 30 %, bet mazāka par 40 % no pielīgtajiem daudzumiem,

- par 40 %, ja neatbilstība starp daudzumiem, kas pieņemti pārstrādei, un daudzumiem, par kuriem noslēgti līgumi, ir vienāda vai lielāka par 40 %, bet mazāka par 50 % no pielīgtajiem daudzumiem.

Atbalstu nepiešķir, ja neatbilstība starp daudzumiem, kas pieņemti pārstrādei, un daudzumiem, par kuriem noslēgti līgumi, ir vienāda vai lielāka par 50 % no pielīgtajiem daudzumiem.

Ja atbalsts jau ir izmaksāts, ražotāju organizācija atmaksā starpību starp izmaksāto un pienākošos atbalstu, kurai pieskaitīti saskaņā ar 1. punktu aprēķinātie procenti.

Ilgtermiņa līgumu gadījumā, ja iespējams vienlaikus piemērot 5. un 6. punktu, piemērojama smagākā sankcija.

7. Ja atklājas, ka pārstrādes līgums ir pilnībā vai daļēji atcelts pirms termiņa beigām, ražotāju organizācija, kas parakstīja minēto līgumu, atlīdzina 40 % no palīdzības, kas saņemta atbilstīgi minētajam līgumam, un procentus, kas aprēķināti saskaņā ar 1. punkta otro daļu.

Turklāt, ja noslēgts ilgtermiņa līgums:

- ražotāju organizācija, kura vienā un tajā pašā tirdzniecības gadā ir atcēlusi visus vai daļu no diviem vai vairākiem līgumiem, turpmākos trīs tirdzniecības gadus no datuma, kurā attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde uzzina par šādu atcelšanu, nedrīkst slēgt ilgtermiņa līgumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2202/96,

- izņemot gadījumu, ja pārstrādātājs bankrotē, nespēja saskaņā ar līgumu piegādāt produktu vienā no tirdzniecības gadiem tiek uzskatīta par attiecīgā līguma atcelšanu.

8. Ja 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās platības pārbaudē atklāj neatbilstību starp uzrādīto un faktiski noteikto platību, kopējās pārbaudītās platības līmenī, ja vien nav skaidri redzams, ka šāda atšķirība radusies kļūdas dēļ, palīdzību, kas izmaksājama ražotāju organizācijai, samazina:

- par noteiktās neatbilstības procentuālo daudzumu, ja tā pārsniedz 5 %, bet nav lielāka par 20 % no faktiski noteiktās platības,

- par 30 %, ja neatbilstība pārsniedz 20 % no noteiktās platības.

Šādi aprēķināto atbalsta samazinājumu samazina uz pusi, ja uzrādītā platība ir mazāka par noteikto platību.

9. Ja ražotāju organizācija pieļauj vēl kādu pārkāpumu, dalībvalsts anulē šīs organizācijas atzīšanu vai pagaidu atzīšanu, ja ražotāju grupai bija piešķirta pagaidu atzīšana.

21. pants

1. Izņemot force majeure gadījumus, ja atklājas, ka viss produktu daudzums, kas saskaņā ar līgumu ir pieņemts pārstrādei, nav pārstrādāts kādā no Regulas (EK) Nr. 2202/96 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, pārstrādātājs maksā summu, kas vienāda ar divkāršu atbalsta par vienu vienību apmēru, kas pareizināts ar attiecīgās izejvielas nepārstrādāto daudzumu, plus procenti, kas aprēķināti saskaņā ar 20. panta 1. punktu.

Bez tam pārstrādātājs neparaksta jaunus līgumus:

- par to tirdzniecības gadu, kas seko gadam, kurā atklāja pārkāpumu, ja pirmajā daļā minētā starpība nepārsniedz 10 %,

- par tiem diviem tirdzniecības gadiem, kas seko gadam, kurā atklāja pārkāpumu, ja starpība ir lielāka par 10 %, bet nepārsniedz 20 %,

- par tiem trīs tirdzniecības gadiem, kas seko gadam, kurā atklāja pārkāpumu, ja starpība ir lielāka par 20 %.

2. Turklāt dalībvalstis izslēdz pārstrādātāju no Regulā (EK) Nr. 2202/96 minētās atbalsta shēmas:

- ja ražotāju organizācija, sadarbojoties ar pārstrādātāju, sniedz nepatiesas ziņas,

- ja pārstrādātājs nesamaksā 3. panta 3. punkta f) apakšpunktā minēto cenu,

- ja pārstrādātājs nesamaksā 1. punktā minēto soda naudu.

Dalībvalsts lemj par laikposmu, kurā pārstrādātājs nedrīkst iesaistīties pārstrādes shēmā, ņemot vērā nodarījuma smagumu.

7. Atgūtās summas kopā ar procentiem maksā kompetentajai aģentūrai, kas ir atbildīga par atbalsta izmaksu, un atskaita no izdevumiem, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds.

22. pants

1. Atbilstību starp valstu un Kopienas robežvērtībām noskaidro katrā attiecīgajā dalībvalstī, par pamatu ņemot daudzumus, kas piegādāti pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2202/96.

2. Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu savstarpēju administratīvo sadarbību ar mērķi panākt, ka šo regulu atbilstīgi piemēro.

VII NODAĻA

PAZIŅOJUMI KOMISIJAI

23. pants

1. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai:

a) līdz katra tirdzniecības gada sākumam, vai tā ir izmantojusi Regulas (EK) Nr. 2202/96 5. panta 3. punktu un daudzumus no visām attiecīgajām apakšrobežvērtībām;

b) katra produkta, par kuru kārtējā tirdzniecības gadā noslēgts līgums, daudzumu, iedalot pa līgumu veidiem:

i) ne vēlāk kā līdz 15. augustam attiecībā uz citroniem,

ii) ne vēlāk kā līdz 15. decembrim par pārējiem produktiem;

c) katra produkta, kas piegādāts pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2202/96 un 2. panta 3. punkta minētajos laika posmos, daudzumu:

i) ne vēlāk kā līdz kārtējā tirdzniecības gada 1. aprīlim attiecībā uz citroniem,

ii) ne vēlāk kā līdz kārtējā tirdzniecības gada 1. augustam par pārējiem produktiem.

Attiecībā uz klementīniem šis daudzums jāsadala pa produktiem, kas piegādāti pārstrādei daiviņās, no vienas puses, un sulā, no otras puses.

2. Ne vēlāk kā nākamā tirdzniecības gada 1. janvārī katra attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai:

a) katra produkta daudzumus, ko saņēmuši pārstrādātāji, iedalot tos pa iegūtajiem gala produktiem;

b) katra produkta daudzumus, ko saskaņā ar līgumu saņēmuši pārstrādātāji, iedalot tos atbilstīgi līgumu veidiem (viengadīgs vai ilgtermiņa līgums);

c) katra produkta daudzumus, ko saskaņā ar līgumu saņēmuši pārstrādātāji, iedalot tos pa iegūtajiem gala produktiem;

d) to galaproduktu daudzumu, kas iegūts no katra a) apakšpunktā minētā daudzuma. Attiecībā uz sulu šie daudzumi jāiedala, par pamatu ņemot to Briksa koncentrāciju;

e) to galaproduktu daudzumu, kas iegūts no katra c) apakšpunktā minētā daudzuma. Attiecībā uz sulu šie daudzumi jāsadala, par pamatu ņemot to Briksa koncentrāciju;

f) katra krājumos esošā galaprodukta daudzumus, pabeidzot pārstrādes darbības attiecīgajā tirdzniecības gadā;

g) katra produkta daudzumus, attiecībā uz ko noslēgts līgums un kas piegādāti pa līguma veidiem (viengadīgs vai ilgtermiņa līgums);

h) katra piegādātā produkta daudzumus, kas iedalīti, pamatojoties uz atbilstīgo atbalsta apjomu;

i) nacionālajā valūtā izteiktus izdevumus saistībā ar atbalstu, kas izmaksāts ražotāju organizācijām par katru produktu.

Daudzumus izsaka kā neto svaru.

3. Ne vēlāk kā līdz nākamā tirdzniecības gada 1. janvārim attiecībā uz katru produktu sagatavo ziņojumu par pārbaudēm, kas veiktas iepriekšējā tirdzniecības gadā, norādot pārbaužu skaitu un rezultātus, kas iedalīti pēc atzinuma veida.

VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Neraugoties uz 8. panta 6. punktu, 2001./2002. tirdzniecības gadā atsauces uz zemes gabaliem ir kadastrālās atsauces vai kādas citas atsauces, kuras kontroles iestāde atzinusi par līdzvērtīgām.

25. pants

Ar šo, sākot ar 2000./2001. tirdzniecības gada beigām, attiecībā uz visiem attiecīgajiem produktiem Regula (EEK) Nr. 1169/97 tiek atcelta.

26. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 297, 21.11.1996., 49. lpp.

[2] OV L 311, 12.12.2000., 9. lpp.

[3] OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.

[4] OV L 129, 11.5.2001., 3. lpp.

[5] OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp.

[6] OV L 72, 14.3.2001., 6. lpp.

[7] OV L 391, 31.12.1992., 36. lpp.

[8] OV L 314, 14.12.2000., 8. lpp.

[9] OV L 169, 27.6.1997., 15. lpp.

[10] OV L 328, 22.12.1999., 35. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

9. PANTĀ MINĒTĀS MINIMĀLĀS PRASĪBAS

Pārstrādei piegādātajiem produktiem jābūt:

1. veseliem, nebojātiem, ar nevainojamu un tirgus prasībām atbilstošu kvalitāti un piemērotiem pārstrādei. Produkti, kurus skārusi puve, nav pieļaujami.

2. Jāievēro šādas minimālās vērtības:

a) produktiem, ko pārstrādās sulā

| Sulas daudzums | Briksa grādi 1 |

Apelsīni | 30 % | 10° |

Mandarīni | 23 % | 9° |

Klementīni | 25 % | 10° |

Greipfrūti un pampelmūzes | 22 % | 8° |

Citroni | 20 % | 7° |

b) produktiem, ko pārstrādās daiviņās

| Sulas daudzums | Briksa grādi 1 |

Klementīni | 33 % | 10° |

Satsumas | 33 % | 10° |

Lai pārstrādātu daiviņās, klementīniem un satsumām jābūt vismaz 45 mm lieliem.

--------------------------------------------------