Komisijas Direktīva 2001/79/EK

(2001. gada 17. septembris),

ar kuru groza Padomes Direktīvu 87/153/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku barības piedevu novērtējuma pamatnostādnes

(dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīvu 70/524/EEK par barības piedevām [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/46/EK [2], un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1) Ņemot vērā zinātnes un tehnikas jaunākās atziņas, jāgroza Padomes 1987. gada 16. februāra Direktīva 87/153/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku barības piedevu novērtējuma pamatnostādnes [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/11/EK [4].

(2) Ir noskaidrojies, ka pret antibiotikām rezistento baktēriju pieaugošā izplatība ir smaga sabiedrības veselības problēma. Rezistence, ko izraisa antibiotiku izmantošana kā barības piedevas, pastiprina vispārējo rezistences pakāpi. Tādēļ pamatnostādnes attiecībā uz piedevām, kas nav mikroorganismi un fermenti, jāpapildina, ieviešot prasību dosjē iekļaut pretantibiotiku rezistences veidošanās un/vai pārnešanas riska, kā arī jebkuras palielinātas enteropatogēnu persistences un diseminācijas riska novērtējumu, lai nodrošinātu minēto piedevu nekaitīgumu. Šim nolūkam arī jānosaka, kāda informācija ir vajadzīga riska novērtējumam un kāda metodoloģija jāpielieto.

(3) Tās jāpapildina, ieviešot kritērijus patērētāja riska novērtējumam, kas varētu rasties, lietojot pārtiku, kura satur piedevu atliekvielas vai metabolītus. Vajadzības gadījumā jāievieš maksimālie atliekvielu līmeņi (MAL) un zāļu izdalīšanās periodi, ņemot vērā pētījumus par atliekvielām.

(4) Nozīmīga ir barības piedevu ietekme uz vidi, jo piedevas parasti izmanto ilgu laika posmu, un tādēļ iepriekšminētās pamatnostādnes jāpapildina, ieviešot riska novērtējuma kritērijus attiecībā uz piedevu, kurai pašai vai no tās atvasinātiem produktiem ir kaitīga ietekme uz vidi un/vai tāda ietekme rodas, ja tos vidē izdala dzīvnieki. Lai noteiktu šo ietekmi, jāievēro pakāpeniska pieeja, pamatojoties uz pirmo un otro pētījumu fāzi.

(5) Pamatnostādnes jāpapildina ar sīkāku informāciju par to, kādam riskam piedeva pakļauj darbiniekus un lietotājus. Jāsniedz iedarbības novērtējums, lai veiktu atbilstošus pasākumus.

(6) Uzticība dokumentācijas kvalitātei un objektivitātei tiktu uzlabota, ja dokumentāciju papildinātu ar kritisku vērtējumu, ko veic neatkarīga persona, kas ir atzīts eksperts attiecīgajā jomā. Pamatnostādnēs jānosaka jautājumi, par kuriem šajā ziņojumā jāsniedz novērtējums.

(7) Pieredze rāda, ka pamatnostādnes jāpapildina ar specifiskākiem kritērijiem attiecībā uz pētījumiem par iedarbīgumu.

(8) Padomes Direktīvas 70/524/EEK 9.b panta 1. punkts paredz, ka minētās direktīvas 2. panta aaa) punktā norādīto piedevu sākumā atļauj izmantot 10 gadus, pēc tam šādas atļaujas īpašnieks var lūgt atļauju atjaunot uz nākamajiem 10 gadiem. Jāizveido pamatnostādnes, kurās būtu norādīts, kāda informācija jāiekļauj šādā pieteikumā par atjaunošanu un tam pievienotajā dokumentācijā.

(9) Padomes Direktīvas 70/524/EEK 9.c panta 3. punkts paredz, ka 10 gadus pēc vielas pirmreizējās atļaušanas sākotnējās atļaujas dokumentācijā iekļauto datu un informācijas novērtēšanas atzinumus var izmantot citu personu labā, kuras lūdz atļaut minēto vielu laist apgrozībā. Tādēļ jāizveido pamatnostādnes, kurās būtu norādīts, kāda informācija tomēr jāiekļauj pieteikumā un tam pievienotajā dokumentācijā.

(10) Jāņem vērā zinātnes un tehnikas atziņas.

(11) Skaidrības labad pamatnostādnes ieteicams iedalīt tādās, ko piemēro attiecībā uz piedevām, kuras nav mikroorganismi un fermenti, un tādās, ko piemēro attiecībā uz mikroorganismiem un fermentiem.

(12) Šīs pamatnostādnes ir izveidotas, pamatojoties uz Dzīvnieku ēdināšanas zinātniskās komitejas ziņojumu par to, kā pārskatīt dzīvnieku barības piedevu novērtējuma pamatnostādnes (pieņemtas 1999. gada 22. oktobrī).

(13) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 87/153/EEK pielikumu groza šādi.

Pēc tā nosaukuma iestarpina šīs direktīvas pielikumā norādīto tekstu.

2. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai, vēlākais, līdz 2002. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2001. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.

[2] OV L 234, 1.9.2001., 55. lpp.

[3] OV L 64, 7.3.1987., 19. lpp.

[4] OV L 106, 11.5.1995., 23. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

I DAĻA

PIEDEVAS, KAS NAV MIKROORGANISMI UN FERMENTI

VISPĀRĒJIE ASPEKTI

Šis dokuments veidots kā pamatnostādne tādas dokumentācijas izveidošanai par vielām un preparātiem, ko iesniedz, lai lūgtu tos atļaut kā barības piedevas vai pieteiktu jau atļautas piedevas jaunu izmantošanu. Šajās pamatnostādnēs lietotais termins "piedeva" attiecas uz aktīvām vielām vai preparātiem ar noteiktu ķīmisko sastāvu, kuri satur aktīvas vielas tādā stāvoklī, kādā tās pievieno premiksiem vai barībai. Pēc šīm dokumentācijām jāspēj veikt piedevu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka, pamatojoties uz šā brīža zinātnes atziņām, tās atbilstu atļaušanai nepieciešamajiem pamatprincipiem, kuri izriet no Padomes Direktīvas 70/524/EEK 3.a panta noteikumiem.

Ja dokumentācija attiecas uz piedevu, kas sastāv vai kas satur ģenētiski modificētus organismus Padomes Direktīvas 2001/18/EK [1] 2. panta 1. un 2. punkta nozīmē, papildus šajās pamatnostādnēs paredzētajai informācijai dokumentācijā jāiekļauj papildu informācija, kas norādīta Direktīvas 70/524/EEK 7.a panta 1. punktā.

Dokumentācijā jāiekļauj sīki izstrādāti ziņojumi par visiem veiktajiem pētījumiem, sakārtojot tos saskaņā ar šo pamatnostādņu secību un numerāciju. Tajos jāiekļauj atsauces uz visiem publicētajiem zinātniskiem datiem, kas attiecas uz piedevas novērtējumu, kā arī to kopijas. Jābūt pieejamam dokumentācijas elektroniskajam variantam. Pētījumu mērķis ir pierādīt piedevas izmantošanas nekaitīgumu attiecībā uz:

a) mērķa sugām, ja piedevu barībai pievieno paredzētajās koncentrācijās;

b) cilvēkiem, kam, rīkojoties ar piedevu vai arī premiksiem vai barību, kurai tā ir pievienota, ir iespējama saskare ar to ieelpojot, vai tai nonākot saskarē ar gļotādām, acīm vai ādu;

c) patērētājiem, kuri pārtikā lieto produktus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri ir saņēmuši piedevu, un kas var saturēt šīs piedevas atliekvielas vai tās metabolītus; to parasti panāk, nosakot maksimālos atliekvielu līmeņus (MAL) un vielas izdalīšanās periodus;

d) dzīvniekiem un cilvēkiem mikrobu rezistences gēnu veidošanās un izplatīšanās dēļ;

e) vidi, ko veido pati piedeva vai no piedevas atvasināti produkti vai nu tiešā veidā, un/vai dzīvniekiem tos izdalot.

Parasti jāveic pētījumi, kuros nosaka piedevas identitāti, izmantošanas nosacījumus, fizikālķīmiskās īpašības, noteikšanas metodes un iedarbīgumu, kā arī tās metabolismu un atliekvielas, fizioloģisko un toksikoloģisko iedarbību uz mērķa sugām. Ja piedeva paredzēta dzīvnieku kategorijai, kas pieder noteiktai sugai, attiecībā uz šo mērķa kategoriju jāveic pētījumi par iedarbīgumu un atliekvielām. Pētījumi, kas vajadzīgi, lai novērtētu cilvēku veselības vai vides apdraudējumu, būtībā ir atkarīgi no piedevas īpašībām un tās izmantošanas nosacījumiem. Šajā ziņā stingrus noteikumus nepiemēro. Ja vajadzīgs, pieprasa papildu informāciju. Jāpamato katrs gadījums, kad dokumentācijā neiekļauj šajās pamatnostādnēs paredzēto informāciju. Jo īpaši bez mutagenitātes pētījumiem, kancerogenitātes un reproduktīvās funkcijas toksicitātes pētījumiem var iztikt tikai tad, ja ķīmiskais sastāvs, praktiskā pieredze vai citi apsvērumi pamatoti izslēdz šādu iedarbību.

Pētījumi jāveic un par tiem jāziņo saskaņā ar atbilstošiem kvalitātes standartiem (piemēram, labu laboratorijas praksi saskaņā ar Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvu 87/18/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu labas laboratorijas prakses principu izmantošanas jautājumos un par šo principu attiecināšanu uz ķīmisko vielu pārbaudēm [2]).

Jānodrošina ekspertu ziņojumi par kvalitāti, iedarbīgumu un nekaitīgumu. To autoriem, kuriem jābūt atzītiem ekspertiem attiecīgajā jomā ar atbilstošu kvalifikāciju, nav jābūt bijušiem personiski iesaistītiem dokumentācijā iekļauto pārbaužu veikšanā. Ziņojumos jābūt pieteikuma iesniedzēja sniegtā dokumentācijas kritiskam novērtējumam; faktu kopsavilkums vien nav pietiekams.

Fizikālķīmisko, toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko īpašību noteikšanu veic saskaņā ar metodēm, kas noteiktas Kopienas 1967. gada 27. jūnija Direktīvā 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2000/33/EK [4]. Citādu metožu izmantošana ir jāpamato.

Visās dokumentācijās ir atbilstošs kopsavilkums, pielikumā ir priekšlikums, un dokumentācija var ietvert monogrāfiju. Dokumentācijām, kas attiecas uz antibiotikām, kokcidiostatiem un citiem zāļu līdzekļiem, kā arī augšanas veicinātājiem, ir jāpievieno monogrāfija, kas atbilst V iedaļā sniegtajam paraugam un kas attiecīgo piedevu ļauj identificēt un raksturot saskaņā ar Direktīvas 70/524/EEK 9.n pantu. Visas piedevas jānodrošina ar tehnisko specifikāciju, kas atbilst paraugam IV iedaļā.

Piedevas, kas paredzētas tikai un vienīgi lolojumdzīvnieku barībai, ne vienmēr ir jāpakļauj tik pat izsmeļošai hroniskas toksicitātes, mutagenitātes, reproduktīvās funkcijas toksicitātes un kancerogenitātes testu programmai, kā piedevas, kas paredzētas tādu lopu barošanai, no kuriem iegūst produktus lietošanai pārtikā. Pētījumi par atliekvielām lolojumdzīvniekos nav vajadzīgi.

Pētījums par piedevas metabolismu produktīvos mērķa mājdzīvniekos un laboratorijas sugās, ko izmanto toksicitātes testēšanai, ir vajadzīgs, lai:

a) nodrošinātu atbilstošus datus par to, kāda ir toksicitāte pamatpiedevai un visiem metabolītiem, kas rodas mērķa sugās, ar kurām saskarē var nonākt patērētājs. Šim nolūkam nozīmīgs ir salīdzinājums par piedevas metabolismu mērķa sugās un laboratorijas dzīvnieku sugās, ko izmanto toksicitātes testēšanai;

b) identificētu un kvantificētu attiecīgo(-ās) marķieratlieku(-as), ko izmanto MAL un galaprodukta izdalīšanās perioda noteikšanai.

SATURS

1. | I iedaļa. Dokumentācijas kopsavilkums… | 434 |

2. | II iedaļa. Piedevas identitāte, raksturojums un izmantošanas nosacījumi; pārbaudes metodes | 434 |

2.1. | Piedevas identitāte | 434 |

2.2. | Aktīvās(-o) vielas(-u) raksturojums | 434 |

2.3. | Piedevas raksturojums: fizikālķīmiskās un tehnoloģiskās īpašības | 434 |

2.4. | Piedevas izmantošanas nosacījumi | 435 |

2.5. | Pārbaudes metodes | 435 |

3. | III iedaļa. Piedevas iedarbīguma pētījumi | 436 |

3.1. | Pētījumi par ietekmi uz barību | 436 |

3.2. | Pētījumi par ietekmi uz dzīvniekiem | 436 |

3.3. | Pētījumi par dzīvnieku valsts produktu kvalitāti | 437 |

3.4. | Pētījumi par ietekmi uz dzīvniekizcelsmes atkritumu īpašībām | 438 |

4. | IV iedaļa. Pētījumi par piedevu izmantošanas nekaitīgumu | 438 |

4.1. | Mērķa sugu pētījumi | 439 |

4.2. | Pētījumi ar laboratorijas dzīvniekiem | 441 |

4.3. | Nekaitīguma novērtējums attiecībā uz lietošanu pārtikā | 443 |

4.4. | Darbinieku drošības novērtējums | 445 |

4.5. | Ietekmes uz vidi novērtējums | 446 |

5. | V iedaļa. Monogrāfijas forma | 449 |

5.1. | Piedevas identitāte | 449 |

5.2. | Aktīvās vielas specifikācijas | 449 |

5.3. | Piedevas fizikālķīmiskās, tehnoloģiskās un bioloģiskās īpašības | 450 |

5.4. | Pārbaudes metodes | 450 |

5.5. | Piedevas bioloģiskās īpašības | 450 |

5.6. | Informācija par kvantitatīvām un kvalitatīvām atliekvielām izmeklējamos audos, ja tādas atrod dzīvnieku valsts produktos, kas iegūti, lietojot piedevu saskaņā ar noteikumiem | 450 |

5.7. | Piemērotos gadījumos jānorāda PDD, noteiktie MAL un vielas izdalīšanās periods | 450 |

5.8. | Citas piedevas identifikācijai piemērotas īpašības | 451 |

5.9. | Izmantošanas nosacījumi | 451 |

5.10. | Datums | 451 |

6. | VI iedaļa. Tehniskās specifikācijas forma | 451 |

7. | VII iedaļa. Atļaujas atjaunošana piedevām, ko iesniedz, lai saņemtu ar marku saistītu apstiprinājumu | 452 |

8. | VIII iedaļa. Jauns pieteikuma iesniedzējs, balstoties uz pirmo piedevas atļauju, kura ir saistīta ar personu, kas atbild par piedevas laišanu apgrozībā | 453 |

1. I iedaļa. Dokumentācijas kopsavilkums

Kopsavilkumā jābūt ievērotai pamatnostādņu secībai un iekļautām visām dažādajām daļām ar norādi uz attiecīgajām dokumentācijas lapaspusēm. Tajā jābūt priekšlikumam, kas atbilst visiem lūgtās atļaujas nosacījumiem.

2. II iedaļa. Piedevas identitāte, raksturojums un izmantošanas nosacījumi; pārbaudes metodes

2.1 Piedevas identitāte

2.1.1 Ierosinātais(-ie) tirdzniecības nosaukums(-i)

2.1.2 Piedevas veids atbilstoši tās pamatfunkcijai. Ja iespējams, jāiekļauj darbības veida(-u) pierādījums. Jānorāda visas citas aktīvās vielas izmantošanas iespējas.

2.1.3 Kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs (aktīvā viela, citi komponenti, piemaisījumi, katras partijas atšķirības). Ja aktīvā viela ir aktīvo vielu maisījums, kurā katru šo vielu var skaidri definēt, pamatkomponenti jāapraksta katrs atsevišķi un jāsniedz maisījuma attiecība.

2.1.4 Fizikālais stāvoklis, daļiņu izmēru sadalījums, daļiņu forma, blīvums, tilpuma blīvums; šķidrumiem – viskozitāte, virsmas spriegums.

2.1.5 Ražošanas process, iekļaujot jebkādu specifisku pārstrādi.

2.2 Aktīvās(-o) vielas(-u) raksturojums

2.2.1 Vispārīgais nosaukums, ķīmiskais nosaukums saskaņā ar IUPAC nomenklatūru (Starptautiskā teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienība), citi starptautiskie vispārīgie nosaukumi un abreviatūras. Ķīmijas analītisko apskatu indeksa numurs (CAS).

2.2.2 Struktūrformula, molekulārā formula un molekulmasa

Attiecībā uz aktīvām vielām, kas ir fermentācijas produkti – mikrobiālā izcelsme (kultūru kolekcija, kas ir atzīta par starptautisku depozitārija iestādi, nosaukums un atrašanās vieta, ja iespējams, Eiropas Savienībā, kur celms ir nodots glabāšanai, celma depozīta numurs kultūru kolekcijā un visas attiecīgās ar celma identifikāciju saistītās morfoloģiskās, fizioloģiskās, ģenētiskās un molekulārās īpašības). Attiecībā uz ģenētiski modificētiem celmiem jāsniedz informācija par ģenētisko modifikāciju.

2.2.3 Tīrība

Ķīmisku un mikrobiālu piemaisījumu un toksisku vielu identifikācija un kvantitatīva noteikšana, producentorganismu neesības apstiprinājums.

2.2.4 Raksturīgās īpašības

Fizikālās īpašības vielām ar noteiktu ķīmisko sastāvu: disociācijas konstante, pKa, elektrostatiskās īpašības, kušanas temperatūra, viršanas temperatūra, blīvums, tvaika spiediens, šķīdība ūdenī un organiskajos šķīdinātājos, Kow un Koc, masas un absorbcijas spektri, kodolmagnētiskās rezonanses dati, iespējamie izomēri un visas citas attiecīgās fizikālās īpašības.

2.2.5 Ražošanas, attīrīšanas procesi, izmantotā vide un attiecībā uz fermentācijas produktiem – katras partijas atšķirības.

2.3 Piedevas raksturojums. Fizikālķīmiskās un tehnoloģiskās īpašības

2.3.1 Katra piedevas preparāta noturīgums, pakļaujot to tādiem vides apstākļiem kā gaismai, temperatūrai, pH, mitrumam, skābeklim un iesaiņojuma materiālam. Paredzētais piedevas glabāšanas laiks tās realizācijas formā.

2.3.2 Katra piedevas preparāta stabilitāte premiksu un barības gatavošanas un glabāšanas laikā, jo īpaši stabilitāte paredzētajos pārstrādes/glabāšanas apstākļos (karstumā, mitrumā, zem spiediena/pie bīdes, laikā un iesaiņošanas materiālā). Iespējamās noārdīšanās vai sadalīšanās produkti. Paredzētais piedevas glabāšanas laiks.

2.3.3 Citas attiecīgās fizikālķīmiskās vai tehnoloģiskās īpašības, lai iegūtu un saglabātu viendabīgus maisījumus premiksos un barībā, putekļu nomākšanas un elektrostatiskās īpašības, izkliedes spēja šķidrumos.

2.3.4 Nesavienojamība vai mijiedarbība, ko var sagaidīt ar barību, nesējvielām, ar citām apstiprinātām piedevām vai medikamentiem.

2.4 Piedevas izmantošanas veids

2.4.1 Ja piedevai ir nozīmīga tehnoloģiska, kā arī zootehniska iedarbība, tai ir jāatbilst abu šo apgalvojumu prasībām. Jāmin apgalvojumi par katru piedevu, un tiem jābūt pamatotiem.

2.4.2 Paredzētā tehnoloģiskā izmantošana barības ražošanā vai, vajadzības gadījumā, izejmateriālos.

2.4.3 Paredzētais izmantošanas veids dzīvnieku barībā (piemēram, dzīvnieku sugas vai kategorijas un dzīvnieka vecuma grupa/ražošanas posms, barības veids un kontrindikācijas).

2.4.4 Paredzētā metode piedevas pievienošanai premiksiem un barībai vai izejmateriāliem, kā arī tās koncentrācija, ja attiecīgi izteikta kā piedevas un vielu ar noteiktu ķīmisko sastāvu svara attiecība premiksiem, barībai vai, vajadzības gadījumā, izejmateriāliem, līdz ar paredzēto devu barības galaproduktā un līdz ar paredzēto vielas ievadīšanas un, vajadzības gadījumā, izvadīšanas perioda ilgumu.

2.4.5 Jānorāda dati par citām zināmām aktīvās vielas izmantošanas iespējām (piemēram, pārtikas produktos, cilvēku vai veterinārmedicīnā, lauksaimniecībā un rūpniecībā).

2.4.6 Ieteikto materiāla nekaitīguma datu veidlapa, kā to paredz Komisijas Direktīva 91/155/EEK [5], ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu procedūru, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, ieviešot Direktīvas 88/379/EEK [6] 10. pantu, un, vajadzības gadījumā, iecerētie pasākumi arodriska novēršanai un aizsardzības līdzekļi ražošanas, apstrādes, izmantošanas un iznīcināšanas laikā.

2.5 Pārbaudes metodes

2.5.1 Metodes 2.1.3., 2.1.4., 2.2.3., 2.2.4., 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. un 2.3.4. punktā uzskaitīto kritēriju noteikšanai.

2.5.2 Kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzes metožu apraksts regulārai aktīvo vielu pārbaudei premiksos un barībā. Šai metodei jābūt apstiprinātai gadskārtu pārbaudē, kurā iesaistītas vismaz četras laboratorijas, vai tai jābūt iekšēji apstiprinātai, ievērojot starptautiski saskaņotu analīzes metožu iekšējās apstiprināšanas pamatnostādnes [7] attiecībā uz šādiem rādītājiem: piemērojamību, selektivitāti, kalibrēšanu, pareizību, precizitāti, diapazonu, noteikšanas robežu, kvantitatīvās noteikšanas jutības robežu, robustumu un praktiskumu. Jādara pieejami pierādījumi, ka šīs īpašības ir pārbaudītas (2.5.4.).

2.5.3 Kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metožu apraksts aktīvās vielas marķieratliekas(-u) [8] noteikšanai izmeklējamajos audos un dzīvnieku valsts produktos.

2.5.4 Šā punkta 2.5.2. un 2.5.3. apakšpunktā minētās metodes jāpapildina ar informāciju par izmantoto paraugu ņemšanas metodi, procentuālo atgūstamību, specifiskumu, pareizību, noteikšanas robežām, kvantitatīvās noteikšanas robežām un izmantoto izvērtējuma procedūru. Jābūt pieejamiem aktīvās vielas un/vai marķieratliekas(-u) atsauces standartiem, kā arī informācijai par optimālajiem glabāšanas noteikumiem attiecībā uz šiem atsauces standartiem. Izstrādājot metodes, jāņem vērā tas, ka to kvantitatīvās noteikšanas robežām jābūt zemākām par MAL. Turklāt vērā jāņem to piemērotība regulārai analīzei.

3. III iedaļa. Piedevas iedarbīguma pētījumi

3.1 Pētījumi par ietekmi uz barību

Šie pētījumi attiecas uz tehnoloģiskām piedevām, piemēram, antioksidantiem, konservantiem, saistvielām, emulgatoriem, stabilizatoriem, želētājiem, pH pārveidotājām vielām u.c., kuras ir domātas premiksu un barības īpašību uzlabošanai vai stabilizācijai, bet kurām nav tieša bioloģiska iedarbība uz dzīvnieku produkciju. Visi apgalvojumi par piedevas darbību vai ietekmi jāpamato ar zinātnisku informāciju.

Pierādījumi par piedevas iedarbīgumu jānodrošina atbilstošu kritēriju veidā, kas atspoguļoti pieņemamās atzītās metodēs, ievērojot paredzētos izmantošanas nosacījumus, salīdzinot ar attiecīgo kontrolbarību. Šie pētījumi jāplāno un jāveic tā, lai tos varētu statistiski novērtēt.

Jānorāda pilnīga informācija par aktīvajām vielām, preparātiem, premiksiem un barību, ko pārbauda, kā arī partiju atsauces numurs, detalizēti apstrādes un testēšanas apstākļi. Par katru eksperimentu jāapraksta, kāda ir pozitīva un negatīva iedarbība – gan tehnoloģiskā, gan bioloģiskā.

3.2 Pētījumi par ietekmi uz dzīvniekiem

Zootehnisko piedevu pētījumi jāveic ar mērķa sugām/dzīvnieku kategorijām, kurām šī piedeva ir paredzēta, veicot salīdzinājumu ar negatīvās kontroles grupām (bez antibiotikām, augšanas veicinātājiem vai citiem zāļu līdzekļiem) un, iespējams, ar grupām, kas saņem barību, kura satur ES apstiprinātas piedevas ar zināmu iedarbīgumu, lietotas ieteicamajās devās (pozitīvā kontrole).

Dzīvniekiem, kurus izmanto, jābūt veseliem un, ieteicams, no viendabīgas grupas.

Pētījumos jāparedz piedevas iedarbīguma novērtējums saskaņā ar ES lauksaimniecības praksi. Ja iespējams, visos eksperimentos jāizmanto līdzīgi protokoli, lai beigās varētu pārbaudīt datus attiecībā uz viendabīgumu un tos sagrupēt (ja tas norādīts testos) statistiskam novērtējumam.

Vienu vienīgu protokolu izmantot nav ieteicams, lai būtu elastīgums, kas dotu zinātnisku rīcības brīvību pētījumu plānošanā un veikšanā. Eksperimentālo protokolu, ko izmanto, jāpamato saskaņā ar prasību par piedevas izmantošanu un jāiekļauj atbilstošas statistiskās jaudas apsvērums.

3.2.1 Par kokcidiostatiem un citiem zāļu līdzekļiem

Galvenā uzmanība jāpievērš specifiskai iedarbībai (piemēram, kontrolētās sugas, ietekmētais(-ie) dzīves cikla posms(-i)) un jo īpaši profilaktiskajām īpašībām (piemēram, saslimstībai, mirstībai, oocistu skaitam un bojājumu smaguma pakāpei).

Jānorāda informācija par barības efektivitāti un dzīvsvara pieaugumu.

Vajadzīgās ziņas par iedarbīgumu iegūst trīs eksperimentu ar mērķa dzīvniekiem posmos:

a) kontrolēti daudznodalījumu būru eksperimenti (atsevišķas un jauktas infekcijas);

b) kontrolēti pētījumi aplokā uz grīdas (mākslīgi radīti izmantošanas nosacījumi);

c) kontrolēti lauka izmēģinājumi (īsti izmantošanas nosacījumi).

Vajadzības gadījumā pētījumos par iedarbīgumu vienlaikus reģistrē papildu ziņas, lai varētu novērtēt augšanas un barības izmantojamības traucējumus (nobarojamie putni, rezerves dējējvistas un truši), ietekmi uz olu auglību un izperējumu (produktīvie putni).

3.2.2 Par citām zootehniskām piedevām

Jānorāda informācija par ietekmi uz barības uzņemšanas spēju, ķermeņa svaru, barības izmantojamību (vislabāk uz sausnas pamata), produkta kvalitāti un ražu, kā arī jebkuru citu rādītāju par pozitīvu ieguvumu dzīvniekiem, videi, ražotājam vai patērētājam. Pētījumos vajadzības gadījumā jāiekļauj norāde uz devas un reakcijas attiecību.

3.2.3 Izmēģinājumu nosacījumi

Izmēģinājumi jāveic vismaz divās dažādās atrašanās vietās. Par tiem jāziņo atsevišķi, sniedzot sīku informāciju par pārbaudēm un katru eksperimentālo apstrādi. Izmēģinājuma protokols rūpīgi jāsagatavo attiecībā uz šādām vispārēji aprakstošām ziņām:

3.2.3.1 Ganāmpulks vai saime: atrašanās vieta un lielums; barošanas un audzēšanas apstākļi, barošanas metode; ūdensdzīvniekiem – ūdens tvertņu vai aploku lielums un skaits saimniecībā un ūdens kvalitāte.

3.2.3.2 Dzīvnieki: suga (attiecībā uz ūdensdzīvnieku sugām, kuras paredzētas lietošanai pārtikā, jānorāda to nosaukums sarunvalodā, aiz kura iekavās jābūt nosaukumam latīņu valodā vai Linneja klasifikācijas nosaukumam), šķirne, vecums, dzimums, identifikācijas procedūra, fizioloģiskās attīstības stadija un vispārējais veselības stāvoklis.

3.2.3.3 Testa un kontroles grupu skaits, dzīvnieku skaits katrā grupā. Izmēģinājumos iesaistīto dzīvnieku skaitam jābūt tādam, lai varētu veikt statistisko analīzi. Jāizklāsta statistiskā novērtējuma metodes. Jānorāda vismaz trīs neatkarīgi, salīdzinoši pētījumi p < 0,05 pakāpē ar katru no paredzētajām dzīvnieku kategorijām, lai pierādītu minēto iedarbību. Attiecībā uz atgremotājiem varētu pieļaut mazāku varbūtības pakāpi p < 0,10. Ziņojumā jāiekļauj visi dzīvnieki vai eksperimentālās vienības, kas iesaistītas izmēģinājumos. Gadījumi, kurus nevar novērtēt datu trūkuma vai nozaudēšanas dēļ, ir jāpaziņo un jāklasificē to izplatība dzīvnieku grupās.

3.2.3.4 Barošanas režīmi: ražošanas un barošanas režīma(-u) kvantitatīvā sastāva apraksts attiecībā uz izmantotajām sastāvdaļām, attiecīgajām uzturvielām (analizētajām vērtībām) un enerģiju. Barības uzņemšanas pieraksti.

3.2.3.5 Ar kontroles analīzi, izmantojot attiecīgu atzītu metodi, barībā jānosaka aktīvās vielas (un vajadzības gadījumā – salīdzināšanas nolūkā izmantotu vielu) koncentrācija. Partiju atsauces numurs(-i).

3.2.3.6 Testēšanas datums un precīzs ilgums. Veikto pārbaužu datums un raksturs.

3.2.3.7 Devas noteikšanas pētījumi. šo pētījumu mērķis ir izskaidrot motīvus devas vai devu diapazona izvēlei, ko atzīst par optimāli efektīvu. Devu noteikšana ir balstīta uz kontroli (bez antibiotikām, augšanas veicinātājiem vai citiem zāļu līdzekļiem) un vismaz trīs devas vienībām mērķa dzīvniekiem.

3.2.3.8 Jāziņo par visu nevēlamu apstrādes radītu seku laiku un izplatību atsevišķiem dzīvniekiem vai to grupām (jāsniedz sīkāka informācija par pētījumā izmantoto novērošanas programmu).

3.2.3.9 Par visām piedevām, ko pēta fermas apstākļos, jābūt labiem zinātniskajiem datiem par nekaitīgumu to izmantotājam, patērētājam, dzīvniekam un videi. Ja piedeva neatbilst prasībām attiecībā uz nekaitīgumu patērētājam, visiem pētījumiem, ko veic, jābūt plānotiem tā, lai novērstu no izmēģinājuma dzīvniekiem iegūtu produktu iekļūšanu cilvēku pārtikas ķēdē.

3.3 Pētījumi par dzīvnieku valsts produktu kvalitāti

Jāpārbauda dzīvnieku valsts produktu uzturvielu rādītāji, organoleptiskā, higiēniskā un tehnoloģiskā kvalitāte.

3.4 Pētījumi par ietekmi uz dzīvniekizcelsmes atkritumu īpašībām

Ja piedeva izmaina kādu dzīvniekizcelsmes atkritumu īpašību (piemēram, slāpeklis, fosfors, smarža, tilpums), tad ir vajadzīgi pētījumi, kuros to pierāda.

4. IV iedaļa. Pētījumi par piedevas izmantošanas nekaitīgumu

Šajā iedaļā izklāstītie pētījumi ir domāti, lai ļautu novērtēt:

- piedevas nekaitīgumu mērķa sugām,

- jebkādu risku saistībā ar pretantibiotiku rezistences veidošanos un/vai pārnešanu vai palielinātu enteropatogēnu persistenci un disemināciju,

- bīstamību patērētājam, kas uzņem pārtiku, kurā ir šīs piedevas atliekvielas vai tās metabolīti,

- risku to ieelpot vai uzņemt caur gļotādu, acīm vai ādu personām, kas var nonākt saskarē ar piedevu, kā arī ar premiksiem un barību, kurai tā ir pievienota,

- kaitīgas ietekmes uz vidi risks, ko rada piedeva vai no šīs piedevas atvasināti produkti vai nu tiešā veidā, un/vai dzīvniekiem to izdalot.

Vērā jāņem zināma nesavienojamība un/vai mijiedarbība starp piedevu un veterinārajiem medikamentiem, un/vai attiecīgās sugas barošanas režīma sastāvdaļām.

Šie pētījumi parasti ir jāveic pilnībā par katru piedevu, ja vien šajā direktīvā nav norādīts īpašs izņēmums vai grozījums.

Daudz nepilnīgāks iesniegums parasti ir pieļaujams, ja ierosina pagarināt atļauto izmantošanas laiku sugai, kas ir fizioloģiski un metaboliski līdzīga tai, kurai jau ir apstiprināta šīs piedevas izmantošana. Šajā samazinātajā datu kopumā jāpierāda, ka jaunajai sugai piedeva ir nekaitīga un ka nav ievērojamas atšķirības metabolismā un atliekvielās ēdamajos audos. Jāpamato paredzētais MAL un vielas izdalīšanās periods attiecībā uz šo sugu.

Lai novērtētu patērētāja apdraudējumu un līdz ar to noteiktu MAL un izdalīšanās periodu, jāsniedz šāda informācija:

- aktīvās vielas ķīmiskā uzbūve,

- metabolisms iecerētajās mērķa sugās,

- atliekvielu veids šajās mērķa sugās,

- pētījums par atliekvielu izzušanu no audiem,

- dati par aktīvās vielas un tās metabolītu bioloģisko iedarbību.

Var noderēt arī zināšanas par atliekvielu (gan nesaistīto, gan saistīto) bioloģisko pieejamību, proti, ja tiek ražoti daudzi metabolīti, bet nav pierādījumu par marķieratliekām (skat. 4.1.3.3.).

Turklāt informācija par tādu no piedevas iegūtu galveno vielu sastāvu un fizikālķīmiskajām un bioloģiskajām īpašībām, ko izdala dzīvnieki, ir būtiska, lai noteiktu pētījumu apjomu, kas vajadzīgi, lai novērtētu, cik kaitīga ir to ietekme uz vidi, vai persistenci vidē (skat. 4.5.).

4.1 Mērķa sugu pētījumi

4.1.1 Tolerances testi ar mērķa sugām/dzīvnieku kategorijām

Mērķis ir noteikt drošas darbības platumu (t.i., starpību starp maksimālo paredzēto devas koncentrāciju barībā un minimālo koncentrāciju, kas izraisa nelabvēlīgu iedarbību). Tomēr drošas darbības platuma reizinātāju, kas ir vismaz 10, uzskata par pietiekamu, lai turpmāka testēšana nebūtu vajadzīga. Tāds tolerances tests jāveic ar mērķa sugās/dzīvnieku kategorijās, vislabāk, visu ražošanas laiku, lai gan parasti pieņemams būtu viens pārbaudes mēnesis. Tam vajadzīgs vismaz viens klīnisko pazīmju un citu rādītāju novērtējums, lai pārliecinātos par iedarbību uz mērķa dzīvnieku veselību. Jāiekļauj negatīvās kontroles grupa (bez antibiotikām, augšanas veicinātājiem vai citiem zāļu līdzekļiem). Atkarībā no toksikoloģiskajām īpašībām, var būt vajadzīgi arī papildu parametri. Šajā iedaļā jāziņo arī par visu kaitīgo ietekmi, kas konstatēta, veicot pētījumus par iedarbīgumu.

Ja produkts paredzēts izmantošanai dzīvniekiem, kurus izmanto audzēšanai, jāveic pētījumi, lai noteiktu iespējamu vīrišķās vai sievišķās reproduktīvās funkcijas pasliktināšanos vai kaitīgu iedarbību uz pēcnācējiem, kas rodas pētāmās piedevas izmantošanas rezultātā.

4.1.2 Piedevas mikrobioloģiskā nekaitīguma pētījumi.

4.1.2.1 Visi pētījumi jāveic ar lielāko paredzēto devu.

4.1.2.2 Ja aktīvajai vielai piemīt antimikrobiāla iedarbība barībā esošajā koncentrācijā, attiecīgās patogēnās un nepatogēnās, endogēnās un eksogēnās baktērijās, ievērojot standartizētas procedūras, jānosaka minimālā inhibējošā koncentrācija (MIK).

4.1.2.3 Testi, lai noteiktu piedevas spēju:

- izraisīt šķērsrezistenci pret konkrētām antibiotikām,

- faktiskos apstākļos veidot rezistentus baktēriju celmus mērķsugās, un, ja tā ir, jāveic pētījumi par ģenētiskajiem rezistences gēnu pārnešanas mehānismiem.

4.1.2.4 Testi, lai noteiktu piedevas ietekmi:

- uz vairākiem nosacīti patogēniem mikroorganismiem, kas atrodas gremošanas traktā (piemēram, enterobaktērijām, enterokokiem un klostrīdijām),

- uz attiecīgu zoonotisko mikroorganismu, piemēram, salmonellas sugu, kampilobaktēriju sugu, disemināciju vai izdalīšanu.

4.1.2.5 Gadījumos, kad aktīvā viela uzrāda antimikrobiālu darbību, jānodrošina lauka pētījumi, kuros pārrauga bakteriālo rezistenci pret šo piedevu.

4.1.3 Metabolisma un atliekvielu pētījumi

4.1.3.1 Šo pētījumu mērķis ir:

- noteikt aktīvās vielas metabolismu, lai uz tā pamata veiktu toksikoloģisko novērtējumu,

- apzināt atliekvielas un noteikt to kinētiku ēdamajos audos un produktos (pienā, olās),

- apzināt izdalītās vielas, lai novērtētu to ietekmi uz vidi.

Laiku pa laikam, piemēram, ja piedevas ražotas raudzējot, var būt vajadzība šos pētījumus veikt ar citām vielām, ko pievieno vai iegūst raudzēšanas procesa laikā. Šim apstāklim par piemēru varētu derēt toksicitātes īpašība, kas ir nozīmīga attiecībā uz piedevas aktīvo(-ajiem) komponentu(-iem).

4.1.3.2 Farmakokinētika

Plānojot un eksperimentāli projektējot pētījumus, vērā jāņem mērķa populācijas anatomiskās, fizioloģiskās (vecums, tips, dzimums), zootehniskās kategorijas un vides īpatnības. Vajadzības gadījumā jāņem vērā zarnu vai priekškuņģa mikroflora, cirkulācija zarnās un žultsceļos vai procesi aklajā zarnā. Pārbaudāmajam devu režīmam jābūt tādam, ko paredzēts izmantot un, iespējams, devas daudzkārtnim, ja tas ir pamatoti. Aktīvajai vielai (tostarp iezīmētajai vielai) jābūt pievienotai barībai, ja vien nav pamata to nedarīt.

Vajadzīgi šādi pētījumi:

- par vielmaiņas līdzsvaru un kinētiku plazmā/asinīs pēc reizes devas, lai novērtētu absorbcijas, izplatīšanās un izdalīšanās ātrumu un daudzumu (urīnā, fekālijās, žaunās, žultī, izelpotajā gaisā, pienā vai olās),

- par galveno (> 10 %) metabolītu apzināšanu ekskrētos; izņemot, ja mazākumā esošam (< 10 %) metabolītam varētu būt toksikoloģiska nozīme,

- par iezīmētās vielas izplatīšanos audos un produktos pēc reizes devas dzīvniekiem jau stabilā līdzsvara stāvoklī, kas panākts ar neiezīmētu piedevu.

Šīs iedaļas 4.1.3.1. un 4.1.3.2. apakšpunktā minētajos pētījumos jāiekļauj iezīmētais izotops vai attiecīgas alternatīvas metodes.

4.1.3.3 Pētījums par atliekvielām

- To atliekvielu apzināšana (pamatsavienojuma, metabolītu, sadalīšanās produktu, saistīto nogulšņu [9]), kas veido vairāk par 10 % no kopējā atliekvielu daudzuma (izņemot, ja mazākumā esošam metabolītam varētu būt toksikoloģiska nozīme) ēdamajos audos un produktos (pienā, olās) metaboliskajā līdzsvarā, t.i., pēc vairākkārtējas iezīmētās vielas devas ievadīšanas; marķieratlieku attiecība pret kopējo atliekvielu daudzumu,

- kinētisks pētījums par atliekvielām audos (tostarp attiecīgā gadījumā pienā un olās) to izzušanas laikā pēc stabila stāvokļa panākšanas, izmantojot metaboliskās pārvērtības visaugstākajā paredzētajā pakāpē, par izmeklējamo audu [10] un marķieratlieku identifikāciju,

- pētījums par marķieratlieku izzušanu no izmeklējamiem audiem (tostarp attiecīgā gadījumā no piena un olām), kad pēc tās atkārtotas ievadīšanas atbilstoši paredzētajiem izmantošanas nosacījumiem piedeva ir izdalījusies, un ir pagājis pietiekams laiks līdz stabila stāvokļa sasniegšanai, lai noteiktu vielas izzušanas periodu, pamatojoties uz fiksēto MAL,

piedevas izzušanas periods nedrīkst būt īsāks par laiku, kas vajadzīgs, lai marķieratlieku koncentrācija, kas noteikta izmeklējamajos audos, kļūtu mazāka par MAL vērtību (95 % ticamības robeža). Kā minimālā prasība [11] jāņem vērā laika momenti, kas piemēroti izvēlēti saistībā ar aktīvās vielas un tās metabolītu izzušanas fāzi, un vismaz četri dzīvnieki katrā momentā atkarībā no sugas (lieluma, ģenētiskā mainīguma).

4.2 Pētījumi ar laboratorijas dzīvniekiem

Šie pētījumi jāveic ar aktīvo vielu, izmantojot starptautiski atzītas standarta pārbaudes metodes, kā aprakstīts ESAO Nostādnēs attiecībā uz metodiskajiem datiem vai Direktīvā 67/548/EEK, un saskaņā ar labas laboratoriju prakses principiem. Var būt vajadzīgi papildu pētījumi par īpašiem metabolītiem, kurus ražo mērķsugas, ja tie laboratoriski pārbaudāmajās sugās neveidojas pietiekamā daudzumā. Ja ir dati par cilvēkiem, arī tie jāņem vērā, pieņemot lēmumu par to, kādus papildu pētījumus veikt.

4.2.1 Akūta toksicitāte

Vismaz ar divām zīdītāju sugām jāveic pētījumi par akūtu perorālo toksicitāti. Vienu laboratorijas sugu piemērotos gadījumos var aizstāt ar mērķa sugu. Precīza vidējā letālā deva nav jānosaka; parasti ir pietiekami, ja aptuveni nosaka minimālo letālo devu. Lai samazinātu pārbaudīto dzīvnieku skaitu un ciešanas, maksimālā deva nedrīkstētu būt lielāka par 2000 mg/kg ķermeņa svara, un iesaka izmantot alternatīvas metodes (pieļaujamības testu, fiksētās devas metodi, akūtās toksicitātes grupu metodi).

Izmantojot produktu (aktīvo vielu un nesējvielu formā, kādā produkts būs nopērkams), jānovērtē darbinieku apdraudējums. Jāveic pētījumi par ādas kairinājumu, un, ja tajos iegūst pozitīvus rezultātus, jānovērtē gļotādas (piemēram, acu) kairinājums. Iespējamā alerģija – jānovērtē arī ādas jutīguma izraisīšana. Ja produkts var veidot ieelpojamus putekļus vai miglu, jāveic pētījumi par akūtu ieelpošanu.

4.2.2 Genotoksicitātes, tostarp mutagenitātes, pētījumi

Lai noteiktu aktīvās vielas un, piemērotos gadījumos, to metabolītus un sadalīšanās produktus ar mutagēnām un genotoksiskām īpašībām, pavisam jāveic vismaz trīs dažādas izraudzītas genotoksicitātes pārbaudes. Pārbaudēs būtu jāiekļauj prokariotu un eikariotu sistēmas testi, tostarp zīdītāju in vitro un in vivo testu sistēmas. Piemērotos gadījumos testi jāveic bez zīdītāju metaboliskās aktivācijas un ar to.

Jānorāda testu izvēles iemesli attiecībā uz to ticamību, nosakot genotoksisko ietekmi uz dažādiem ģenētiskajiem termiņiem gēna, hromosomas un genoma līmenī. Atkarībā no testu rezultātiem, kā arī ņemot vērā vielas vispārējo toksicitātes raksturu un tās paredzētos mērķus, var nozīmēt papildu testus. Testi jāveic saskaņā ar vispāratzītām un visjaunākajām apstiprinātajām procedūrām. Ja tests tiek izdarīta attiecībā uz kaulu smadzenēm, negatīva rezultāta gadījumā ir vajadzīgs pierādījums par kontrolvielas iedarbību uz šūnām.

4.2.3 Subhroniskās (90 dienu) perorālās toksicitātes pētījumi

Testiem jāilgst vismaz 90 dienas. Attiecībā uz piedevām, ko paredzēts izmantot produktīvu dzīvnieku sugām, pētījumi jāveic ar divām dzīvnieku sugām, no kurām vienai jābūt sugai, kas nav grauzēji, kas var būt mērķa suga. Attiecībā uz piedevām, ko paredzēts izmantot dzīvniekiem, kuri nav domāti lietošanai pārtikā, pētījumi ar mērķa sugu ir pietiekami: aktīvā viela jāievada perorāli vismaz trijos līmeņos papildus kontroles grupai, lai panāktu reakciju uz devu.

Maksimālajai devai jāatklāj kaitīgu seku pazīmes. Mazākajai devai nedrīkstētu būt nekādas toksiskuma pazīmes.

4.2.4 Hroniskas perorālās toksicitātes pētījumi (tostarp kancerogenitātes pētījumi)

Hroniskas toksicitātes pētījums, kurā var iekļaut kancerogenitātes pārbaudi, jāveic vismaz ar vienu grauzēju sugu.

Kancerogenitātes pētījumi var nebūt vajadzīgi, ja aktīvā viela un tās metabolīti:

- virknē attiecīgu genotoksicitātes pārbaužu pastāvīgi iegūst negatīvus rezultātus,

- pēc uzbūves nav radniecīgi zināmajiem kancerogēniem, un

- hroniskas toksicitātes pārbaudēs nerada iedarbību, kas norādītu uz iespējamu neoplāzijas priekšstadiju.

4.2.5 Reproduktīvās toksicitātes, tostarp teratogenitātes, pētījumi

4.2.5.1 Divu paaudžu reproduktīvās toksicitātes pētījums

- Jāveic pētījumi par reproduktīvo funkciju, ietverot vismaz divas nākamās paaudzes (F1, F2), un tos var apvienot ar teratogenitātes pētījumu. Pētāmo vielu ievada vīriešu un sieviešu dzimuma dzīvniekiem pienācīgā termiņā pirms pārošanās. To turpina ievadīt līdz pat F2 paaudzes atšķiršanai no zīdītājas.

- Uzmanīgi jānovēro un jāziņo par visiem attiecīgiem auglības, grūsnības, atnešanās parametriem, mātītes uzvedību, F1 pēcnācēju zīšanu, augšanu un attīstību no apaugļošanas līdz briedumam, kā arī F2 pēcnācēju attīstību līdz atšķiršanai no zīdītājas.

4.2.5.2 Teratogenitātes pētījums

Teratogenitātes pētījumā pēta embriju un fetotoksicitāti. Pētījums jāveic vismaz ar divām sugām.

4.2.6 Metabolisma un izvietošanās pētījumi

Jāveic pētījumi par absorbciju, izplatīšanos ķermeņa šķidrumos un audos, izvadīšanas veidiem. Pētījums par vielmaiņu, tostarp par vielmaiņas līdzsvaru un galveno metabolītu atpazīšanu urīnā un fekālijās, jāveic ar abu dzimumu dzīvniekiem un tādām pašām līnijām, kuras izmantotas toksikoloģiskajos pētījumos. Iezīmētās molekulas (skat. 4.1.3.) reizes deva jāievada stabila līdzsvara stāvoklī, ko panāk, izmantojot neiezīmētā savienojuma devu, kura ir līdzīga vislielākajai paredzētajai devai mērķa dzīvniekiem.

4.2.7 Atliekvielu bioloģiskā pieejamība

Novērtējot patērētāju apdraudējumu attiecībā uz dažām atliekvielām, ko satur dzīvnieku valsts produkti, proti, saistītām nogulsnēm, vērā var ņemt papildu drošības reizinātāju, balstoties uz šo atliekvielu bioloģiskās pieejamības noteikšanu, izmantojot attiecīgus laboratorijas dzīvniekus un atzītas metodes.

4.2.8 Citi īpaši toksikoloģiskie un farmakoloģiskie pētījumi

Turpmāki pētījumi, lai sniegtu papildu informāciju, kas noderīga aktīvās vielas un tās atliekvielu nekaitīguma novērtējumam, jāveic tad, ja ir pamats uztraukumam.

4.2.9 Koncentrācijas bez efekta noteikšana (NOEL)

Visi iepriekšminētie iegūtie dati kopā ar visiem attiecīgiem publicētajiem datiem (tostarp visa piemērotā informācija par aktīvās vielas iedarbību uz cilvēkiem) un, attiecīgā gadījumā, informācija par tuvi radniecīgām ķīmiskām struktūrām jāņem vērā, nosakot NOEL, kas izteikta kā mg/kg ķermeņa masa dienā. Jāizraugās mazākā NOEL.

Tomēr NOEL, ko izmanto PDD aprēķinā, jāizraugās, pamatojoties attiecīgi uz toksikoloģisko vai farmakoloģisko iedarbību. Dažām piedevām, piemēram, antibakteriālajiem līdzekļiem, PDD var labāk noteikt, pamatojoties uz iedarbību uz cilvēka zarnu mikrofloru. Ja nav starptautiski atzītu un apstiprinātu metožu zarnu floras raksturošanai, lietderīgāk izmantot iedarbību uz izraudzītiem, jutīgiem cilvēku zarnu bakteriālajiem celmiem.

4.3 Nekaitīguma novērtējums attiecībā uz lietošanu pārtikā

4.3.1 Priekšlikums par piedevas pieļaujamo dienas devu (PDD)

Attiecīgā gadījumā jāizsaka priekšlikums par PDD.

PDD (izteiktu kā piedevas vai ar piedevu saistītā materiāla mg vienam cilvēkam dienā) iegūst, dalot NOEL mg/kg ķermeņa svara ar attiecīgu drošības reizinātāju un pareizinot ar 60 kg cilvēka vidējā ķermeņa svara. Šo NOEL, izteiktu kā mg/kg ķermeņa svara dienā, var izraudzīties, izmantojot iegūtos toksikoloģiskos vai farmakoloģiskos datus. Dažos gadījumos piemērotāka var būt PDD, kas aprēķināta, pamatojoties uz piedevas mikrobioloģiskajām īpašībām. Izvēle ir atkarīga no tā, kura īpašība ir daudz būtiskāka patērētāja veselības apdraudējuma ziņā.

Drošības reizinātājs, ko izmanto, lai noteiktu PDD konkrētai piedevai, jāizraugās, paturot prātā šo:

- bioloģiskās iedarbības veidu, ko izmanto, lai noteiktu NOEL,

- šīs iedarbības nozīmīgumu cilvēkam un iedarbības atgriezeniskumu,

- to datu diapazonu un kvalitāti, ko izmanto, lai noteiktu NOEL,

- visu informāciju par atliekvielu komponentu iedarbību.

Aprēķinot PDD, ir pieņemts izmantot drošības reizinātāju vismaz 100 (t.i., reizinātāju desmit, lai pieļautu iespējamas atšķirības starp dažādām sugām, un nākamais reizinātājs desmit, lai pieļautu iespējamās reakcijas atšķirības starp atsevišķiem cilvēkiem). Ja ir pieejami dati par aktīvo vielu attiecībā uz cilvēkiem, var pieļaut mazāku drošības reizinātāju.

4.3.2 Priekšlikums par piedevas maksimālajiem atlieku līmeņiem (MAL)

Aprēķinot MAL, pieņem, ka ēdamo audu, piena un olu produktu uzņemšana ir vienīgais iespējamais saskares veids cilvēkam. Ja tas tā nav, jāpieļauj citi saskares veidi.

Vairākas šīs vielas ir izmantotas par barības piedevām vai citām vajadzībām. Šādos gadījumos var sagaidīt, ka aprēķinātie MAL būs tādi paši. Var būt arī tādi gadījumi, kad aiz stingriem zinātniskiem apsvērumiem katrai lietošanas reizei tiek aprēķināti dažādi MAL, ja ievadīšanas veids, daudzums, dozas biežums un dozēšanas ilgums ir pietiekami atšķirīgi, lai to izmantotu par barības piedevu, kad ir pierādījumi, ka kinētikas un/vai metabolisma rezultātā var iegūt dažādas atliekvielas. Šādos apstākļos sagaidāms, ka tiks piemērots visstingrākais MAL.

Lai konstatētu MAL, jānosaka ķīmiskās īpašības ar zālēm saistītajam materiālam, kuru plānots izmantot, lai noteiktu atliekvielu līmeņus audos. Tās sauc par marķieratliekām. Šim atliekvielas komponentam nebūt nav jābūt toksikoloģiski nozīmīgai atliekvielai, bet tā jāizvēlas kā piemērots rādītājs par kopējo nozīmīgo atliekvielu daudzumu. Visos laika momentos pētījumos par izzušanu jānosaka marķieratlieku attiecības pret kopējo atliekvielu daudzumu saistībā ar PDD (t.i., marķieratlieku attiecība pret kopējo radioaktīvo atliekvielu daudzumu, marķieratlieku attiecība pret visām bioloģiski aktīvām atliekvielām). Šai attiecībai jo īpaši jābūt zināmai par laika momentu, ko patur prātā, lai noteiktu MAL. Jābūt arī pieejamai šai atliekvielai piemērotai analīzes metodei, lai nodrošinātu atbilstību MAL.

Nosakot MAL (izteiktus kā marķieratliekas g/kg uz mitro ēdamo audu vai produkta kg), pamatojoties uz PDD, jāpiemēro šādas pārtikas ikdienas patēriņa vērtības:

| Zīdītāji | Putni | Zivis |

Muskuļi | 300 g | 300 g | 300 g [12] |

Aknas | 100 g | 100 g | |

Nieres | 50 g | 10 g | |

Tauki | 50 g [13] | 90 g [14] | |

+ Piens | 1500 g | | |

+ Olas | | 100 g | |

Atliekvielu izzušanas kinētikā jāatspoguļo individuālie MAL dažādos to dzīvnieku sugu audos, kurus paredzēts izmantot. Ir vajadzīga analīzes metode, kurai kvantitatīvās noteikšanas robeža ir mazāka par MAL (skat. II iedaļas 2.5.3.).

Ja viela var radīt atliekvielas audos un produktos, jāparedz tādi MAL, lai kopējais uzņemtais toksikoloģiski (vai mikrobioloģiski) nozīmīgo atliekvielu daudzums [15] dienā būtu mazāks par PDD (skat. tabulu iepriekš tekstā).

MAL jānosaka tikai pēc tam, kad ir ņemti vērā un izslēgti visi citi iespējamie avoti patērētāja saskarei ar šo atliekvielu komponentiem.

Dažas piedevas var radīt atliekvielas mazākā daudzumā par MAL vērtībām pienā, olās vai gaļā, kas īpašās pārtikas pārstrādes procedūrās, piemēram, izmantojot pienu siera gatavošanā, tomēr var ietekmēt pārtikas kvalitāti. Attiecībā uz šādām piedevām papildus MAL vērtībām lietderīgi būtu apsvērt "maksimāli ar (pārtikas produkta) pārstrādi saderīgās atliekvielas".

Dažos gadījumos MAL nav vajadzīgs, piemēram:

- nav atliekvielu bioloģiskās pieejamības un nav kaitīgas iedarbības uz cilvēku zarnām, ieskaitot to mikrofloru,

- mērķa sugās notiek pilnīga sadalīšanās pa uzturvielām vai nekaitīgām vielām,

- PDD "nav noteikta", jo izmēģinājumos ar dzīvniekiem tai ir zema toksicitāte,

- ja piedevu izmanto tikai un vienīgi lolojumdzīvnieku barībā,

- ja viela ir apstiprināta arī kā pārtikas piedeva [16], MAL parasti nav vajadzīgs, ja marķieratlieka ir galvenokārt mātes viela un tā veido pavisam nenozīmīgu daļu pārtikas piedevas pieļaujamajā dienas devā.

4.3.3 Priekšlikums par piedevas izdalīšanās periodu

Izdalīšanās periodu nosaka, pamatojoties uz MAL. Izdalīšanās periods ir laikposms pēc piedevas paredzētā sastāva ievadīšanas pārtraukšanas, kas vajadzīgs, lai ļautu atlieku līmeņiem kļūt zemākiem par MAL (95 % ticamības robeža).

Lai noteiktu izdalīšanās periodu, īpašus ēdamos audus var noteikt par surogātu citiem, un tādā gadījumā tos bieži sauc par izmeklējamajiem audiem.

4.4 Darbinieku drošības novērtējums

Darbiniekiem saskare galvenokārt var būt ieelpojot vai lokāla, ražojot vai apstrādājot, vai izmantojot piedevu, piemēram, fermu strādniekiem ir potenciāla saskare, piedevu apstrādājot vai to jaucot. Jāsniedz papildu informācija par to, kā vielas apstrādā. Jāiekļauj riska novērtējums darbiniekiem.

Bieži vien svarīgs informācijas avots, novērtējot darbinieku apdraudējumu, ir pieredze ražotnē, nonākot saskarē ar pašu piedevu gan ieelpojot, gan lokāli. Īpaša uzmanība jāpievērš piedevām vai ar piedevām apstrādātai barībai un/vai dzīvnieku ekskrementiem, kuri ir pulvera veidā vai tādi var kļūt, un barības piedevām, kuras spēj izraisīt alerģiju.

4.4.1 Toksikoloģiskā riska novērtējums darbinieku drošībai

4.4.1.1 Iedarbība uz elpceļiem

Jāsniedz pierādījumi, ka putekļu koncentrācija gaisā nerada darbinieku veselības apdraudējumu. Vajadzības gadījumā šādos pierādījumos jāiekļauj: inhalācijas testi laboratorijas dzīvniekiem, publicēti epidemioloģiskie dati un/vai pašu pieteikumu iesniedzēju ziņas par viņu darbavietu un/vai kairinājuma un elpceļu sensibilizācijas testiem.

4.4.1.2 Iedarbība uz acīm un ādu

Ja iespējams, jāsniedz tieši pierādījumi par kairinājuma un/vai jutīguma neesību no zināmiem gadījumiem ar cilvēkiem. Tie jāpapildina ar iegūtajiem datiem apstiprinātos izmēģinājumos ar dzīvniekiem attiecībā uz ādas un acu kairinājumu un attiecībā uz iespējamu jutīgumu, izmantojot attiecīgo piedevu.

4.4.1.3 Sistēmiskā toksicitāte

Toksicitātes dati, kas iegūti, lai ievērotu drošības prasības (tostarp atkārtotas devas toksicitāte, mutagenitāte, kancerogenitāte un reproduktīvās funkcijas testēšana), jāizmanto, lai novērtētu citus darbinieku drošības aspektus. To darot, jāatceras, ka ādas inficēšana un/vai piedevas ieelpošana ir visiespējamākie iedarbības veidi.

4.4.2 Iedarbības novērtējums

Jāsniedz informācija par to, kā, izmantojot piedevu, ir iespējams nonākt visa veida saskarē – ieelpojot, caur ādu vai uzņemot ar barību. Šajā informācijā jāiekļauj kvantitatīvs novērtējums, piemēram, ja iespējams, raksturīgo koncentrāciju gaisā, ādas inficēšanu vai uzņemšanu ar barību. Ja kvantitatīvā informācija nav pieejama, jāsniedz pietiekama informācija, lai varētu atbilstoši novērtēt iedarbību.

4.4.3 Iedarbības kontroles pasākumi

Izmantojot toksikoloģiskā un iedarbības novērtējuma informāciju, jāizdara secinājums par izmantotāju veselības apdraudējumu (sistēmiska, toksicitātes, kairinoša vai jutīgumu izraisoša iedarbība), ja izmanto iedarbības kontroles pasākumus, kas attiecīgajos apstākļos ir pamatoti. Ja apdraudējums nav pieņemams, tad jāveic piesardzības pasākumi, lai iedarbību kontrolētu vai likvidētu. Vēlamie risinājumi ir produkta sastāva pārveidošana vai piedevas ražošanas, izmantošanas un/vai realizācijas procedūru maiņa. Individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana jāuzskata vienīgi par galēju pasākumu, lai aizsargātos pret jebkuru nenovērstu risku, kad tiek veikti kontroles pasākumi.

4.5 Ietekmes uz vidi novērtējums

Apsvērums par barības piedevu ietekmi uz vidi ir nozīmīgs, tā kā barības piedevu ievadīšana parasti notiek ilgu laika posmu (pat visu mūžu), var būt iesaistītas lielas dzīvnieku grupas, un daudzas piedevas slikti absorbējas un tādēļ tiek izvadītas diezgan neskartā veidā. Tomēr daudzos gadījumos vajadzība pēc vides novērtējuma var būt ierobežota. Nav lietderīgi izvirzīt noteikumus šajā vispārējā nostādnē. Lai palīdzētu noteikt barības piedevas ietekmi uz vidi, jāievēro pakāpeniska pieeja (skat. spriedumu ciltskoku), kad pirmajā fāzē var skaidri noteikt piedevas, kuras nav turpmāk jātestē. Citām piedevām ir vajadzīga otrā pētījumu fāze (II. A fāze), lai sniegtu papildu informāciju, balstoties uz ko, var apsvērt turpmāku pētījumu (II. B fāzes) vajadzību. Pētījumi attiecīgā gadījumā jāveic saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK.

4.5.1 I fāzes novērtējums

I fāzes novērtējuma mērķis ir noteikt, vai ir iespējama piedevas vai tās metabolītu nozīmīga ietekme uz vidi, galvenokārt pamatojoties uz datiem, kas jau ir konstatēti citam nolūkam.

Atbrīvojumu no II fāzes novērtējuma var izdarīt sakarā ar vienu vai diviem kritērijiem:

a) piedevas ķīmiskās īpašības un bioloģiskā iedarbība un tās izmantošana norāda, ka ietekme būs neliela, t.i., ja piedeva un/vai tās galvenais(-ie) (vairāk nekā 20 % kopējā atliekvielu daudzuma ekskrementos) metabolīts(-i) ir:

- fizioloģiskas/dabiskas vielas (piemēram, vitamīns vai minerālviela), kas neizmainīs koncentrāciju vidē, ja vien nav pamatots iemesls bažām (piemēram, varš),

- piedevas, kas paredzētas mājdzīvniekiem (izņemot zirgus);

b) vissliktākajā gadījumā, paredzamā koncentrācija vidē (PKV) ir pārāk maza, lai radītu bažas.

Sliktākā PKV attiecībā uz augsni varētu rasties no kūtsmēsliem, kas radušies, maksimāli izdalot galvenos atliekvielu komponentus (piedevu un/vai tās galvenos metabolītus), ko izkliedē pa zemi. PKV jānovērtē attiecībā uz katru galveno atliekvielu komponentu kūtsmēslos un katru attiecīgo sektoru. Sauszemes sektorā, ja PKV nepārsniedz 100 μg/kg attiecībā uz galveno atliekvielu komponentiem kūtsmēslos vai ja galveno atliekvielu komponenti kūtsmēslos ir jau sadalījušies (sadalīšanās ātrums 50 < 30 dienas) (ja šie dati ir pieejami) dabīgajās sastāvdaļās vai koncentrācijās līdz 100 μg/kg, vai ja PKV augsnē (5 cm dziļumā) ir līdz μg/kg, tad turpmāk novērtējums nebūs vajadzīgs.

Sliktākā paredzamā koncentrācija ūdenī var rasties, vai nu izšļakstīto barību vai ekskrementus, kas satur piedevu un tās metabolītus, tieši pārnesot ūdenstilpnēs, vai arī ekstrahējot materiālu ekskrementos vai augsni gruntsūdenī. Ja PKV attiecībā uz ūdenstilpņu vai gruntsūdens piesārņojumu ir ticami novērtēta līdz 0,1 μg uz litru, II. A fāzes novērtējums piedevas ietekmei uz vidi ūdens sektorā nav vajadzīgs.

Ja pieteikuma iesniedzējs nevar demonstrēt, ka pieteiktā piedeva pieder kādai no šīm izņēmuma kategorijām vai ka piedeva tiek izlaista tieši vidē (piemēram, akvakultūrā), būs vajadzīgs II fāzes novērtējums.

BARĪBAS PIEDEVU IETEKME UZ VIDI

Spriedumu ciltskoka I fāze

+++++ TIFF +++++

4.5.2 II fāzes novērtējums

II fāzes novērtējumam ir divas daļas: II. A un II. B fāze.

Jānovērtē piedevas un/vai tās galveno metabolītu bioakumulācijas spēja un tās ietekme uz paredzamo drošas darbības platumu. Bioakumulāciju neuzskata par potenciāli nozīmīgu, ja, piemēram, Kow (sadalīšanās koeficients) ir < 3. Attiecīgi II. B fāzes pētījumi parasti būs vajadzīgi, ja šādus drošas darbības platumus nevar konstatēt.

4.5.2.1 II. A fāze

II. A fāzes novērtējuma mērķis ir noteikt vides apdraudējumu:

- uzlabojot PKV aprēķinu,

- nosakot saistību starp iedarbību, piedevas un/vai galveno metabolītu koncentrāciju un īslaicīgu kaitīgu ietekmi attiecīgajā surogātdzīvnieku un surogātaugu sugā attiecīgajā(-os) vides sektorā(-os),

- izmantojot šos iegūtos datus, lai noteiktu paredzamās koncentrācijas, pie kuras nenovēro nelabvēlīgu iedarbību (PNEC), vērtību(-as).

Lai noteiktu apdraudējumu, iesaka šādu secīgu procedūru:

a) Ja tas jau nav izdarīts I fāzē, katram attiecīgajam vides sektoram jāaprēķina precīzāka PKV. Noskaidrojot paredzamo koncentrāciju vidē, jāņem vērā:

- piedevas un/vai tās galveno metabolītu koncentrācija kūtsmēslos pēc piedevas ievadīšanas dzīvniekiem iecerētajā devā. Šajā aprēķinā jāņem vērā ekskrementu tilpumi un dozēšana,

- izdalītā, ar piedevu saistītā materiāla iespējamā atšķaidīšana sakarā ar parastu kūtsmēslu pārstrādes praktizēšanu un glabāšanu pirms to izlietošanas uz zemes,

- piedevas un tās metabolītu adsorpcija/desorbcija augsnē, atliekvielu noturība augsnē (sadalīšanās augsnē DT50 un DT90); nogulsnes akvakultūras gadījumā,

- citi faktori, piemēram, fotolīze, hidrolīze, iztvaicēšana, sadalīšanās augsnes vai ūdens nogulšņu sistēmās, atšķaidīšana aršanas procesā u.c.

II. A fāzes riska novērtējumā jāizmanto vislielākā PKV vērtība, kas iegūta šajos aprēķinos attiecībā uz katru attiecīgo vides sektoru.

Ja stabilā stāvoklī ir paredzama augsta noturība augsnē (DT90 > 1 gads) koncentrācijās, kas pārsniedz 10 g/kg augsnes, var būt vajadzīgs II. B fāzes novērtējums.

b) Kā nākamie jānosaka dažādi trofikas līmeņi attiecīgajos vides sektoros (augsnē, ūdenī), kas izraisa smagu īslaicīgu nelabvēlīgu iedarbību. Šajās pārbaudes jāievēro ESAO [17] vai līdzīgas vispāratzītas nostādnes. Piemērotas pārbaudes sauszemes videi ir: toksicitāte sliekām (50 % letālā koncentrācija, LC50 vērtība), fitotoksiskums (50 % efektīvā koncentrācija, EC50 vērtība) sauszemes augos, iedarbība uz augsnes mikroorganismiem (piemēram, EC50 iedarbībai uz metāna veidošanos un slāpekļa fiksāciju). Ūdens videi: zivis – 96 stundu LC50 pētījums; ūdensblusas (Daphnia magna) – 48 stundu EC50 pētījums; aļģes – LC50 pētījums un pētījums par toksicitāti nogulšņu organismiem.

c) Jāaprēķina PNEC vērtība katram attiecīgajam sektoram. To parasti iegūst, ņemot vismazāko novērojuma vērtību (t.i., rezultātu visjutīgākajām sugām) nelabvēlīgai iedarbībai iepriekšminētajos ekotoksiskuma testos un dalot to ar drošības reizinātāju vismaz 100 atkarībā no rādītāja un izmantoto pārbaudāmo sugu skaita.

d) Jāsalīdzina aprēķinātās PKV un PNEC vērtības. Pieņemamā PKV un PNEC attiecība būs atkarīga no pārbaudes rezultāta specifikas, ko izmanto lai noteiktu PNEC. Parasti tā ir starp 1 un 0,1. Ja nosaka ievērojamāki mazākas attiecības par šo, turpmāki ekotoksiskuma testi, iespējams, nebūs vajadzīgi, ja vien nav paredzama bioakumulācija. Turpretim lielāku attiecību gadījumā būs vajadzīga II. B fāzes testēšana.

4.5.2.2 II. B fāze (sīkāki toksikoloģiskie pētījumi)

Par tām piedevām, par kurām pēc II. A fāzes novērtējuma joprojām ir šaubas attiecībā uz to ietekmi uz vidi, jāveic sīkāki pētījumi par to iedarbību uz bioloģiskajām sugām vides sektorā(-os), kurā(-os) II. A fāzes pētījumi norāda uz iespējamām bažām. Šādā situācijā jāveic turpmākas pārbaudes, lai noteiktu hronisku un specifiskāku iedarbību uz attiecīgajām dzīvnieku, augu sugām un mikrobu celmiem. Iespējams, ka II. A fāzes novērtējumā PKV vērtība ir pārvērtēta. Lai to pierādītu, var būt jāveic koncentrāciju mērījumi vidē un piedevas un/vai tās galveno metabolītu noturības mērījumi reālas izmantošanas gadījumos.

Vairākās publikācijās, piemēram, ESAO nostādnēs, ir izklāstīti piemēroti papildu ekotoksiskuma testi. Var būt jāņem vērā trīs vides sugu kategorijas – dzīvnieki, augi un mikroorganismi. Šādi testi ir jāizvēlas rūpīgi, lai nodrošinātu, ka tie atbilst situācijai, kad piedeva un/vai tās metabolīti var tikt atbrīvoti un izkliedēti vidē.

Ietekmes uz sauszemes sektoru novērtējumā var būt:

- subletāls pētījums par iedarbību uz sliekām, turpmāki pētījumi par ietekmi uz augsnes mikrofloru, fitotoksiskuma testi ar virkni ekonomiski svarīgām augu sugām, pētījumi par pļavas bezmugurkaulniekiem, tostarp insektiem un savvaļas putniem,

- NB:

atsevišķs zīdītāju toksicitātes novērtējums var nebūt vajadzīgs, tā kā šis aspekts var tikt ņemts vērā zīdītāju toksicitātes testēšanā, ko veic, lai noteiktu PDD.

Ietekmes uz ūdens sektoru novērtējumā var:

- iekļaut hroniskas toksicitātes testēšanu visjutīgākajiem ūdens organismiem, kas noteikti II. A fāzes novērtējumā, piemēram: zivju agrīnā dzīves posma tests, dafnijas vairošanās tests, 72 stundu aļģu tests un bioakumulācijas pētījums,

- gadījumos, kad nevar noteikt atbilstošu drošas darbības platumu starp PKV un PNEC vērtībām, jānosaka efektīvi mazināšanas pasākumi, lai ierobežotu ietekmi uz vidi.

5. V iedaļa. Monogrāfijas forma

5.1 Piedevas identitāte

5.1.1 Ierosinātais(-ie) tirdzniecības nosaukums(-i).

5.1.2 Piedevas veids atbilstoši tās pamatfunkcijai. Jāprecizē visi citi aktīvās vielas izmantošanas veidi.

5.1.3 Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs (aktīvā viela, citi komponenti, piemaisījumi, katras partijas atšķirības). Ja aktīvā viela ir aktīvo komponentu maisījums, katrs ķīmiski definējams pamatkomponents jāapraksta atsevišķi, kā arī jāsniedz maisījuma attiecība.

5.1.4 Fizikālais stāvoklis, daļiņu izmēru sadalījums, daļiņu forma, blīvums, tilpuma blīvums; šķidrumiem – viskozitāte, virsmas spriegums.

5.1.5 Ražošanas process, iekļaujot jebkādu specifisku pārstrādi.

5.2 Aktīvās vielas specifikācijas

5.2.1 Vispārīgais nosaukums, ķīmiskais nosaukums saskaņā ar IUPAC nomenklatūru, citi starptautiskie vispārīgie nosaukumi un abreviatūras. Ķīmijas analītisko apskatu indeksa numurs (CAS).

5.2.2 Struktūrformula, molekulārā formula un molekulmasa. Galveno komponentu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs, mikrobiālā izcelsme (kultūru kolekcijas, kur celms ir nodots glabāšanā, nosaukums un atrašanās vieta), ja aktīvā viela ir fermentācijas produkts.

5.2.3 Tīrība

Aktīvo vielu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs, kā arī papildu piemaisījumi un toksiskas vielas, producentorganismu neesības apstiprinājums.

5.2.4 Raksturīgās īpašības

Fizikālās īpašības vielām ar noteiktu ķīmisko sastāvu: disociācijas konstante, pKa, elektrostatiskās īpašības, kušanas temperatūra, viršanas temperatūra, blīvums, tvaika spiediens, šķīdība ūdenī un organiskos šķīdinātājos, Kow un Koc, masas un absorbcijas spektri, kodolmagnētiskās rezonanses dati, iespējamie izomēri un visas citas attiecīgās fizikālās īpašības.

5.3 Piedevas fizikālķīmiskās, tehnoloģiskās un bioloģiskās īpašības

5.3.1 Piedevas stabilitāte vides apstākļu, piemēram, gaismas, temperatūras, pH, mitruma un skābekļa, iedarbībā. Priekšlikums par glabāšanas laiku.

5.3.2 Stabilitāte premiksu un barības gatavošanas laikā, jo īpaši stabilitāte paredzētajos procesa apstākļos (karstumā, mitrumā, zem spiediena/pie bīdes un laikā). Iespējamie noārdīšanās vai sadalīšanās produkti.

5.3.3 Stabilitāte premiksu un pārstrādātas barības glabāšanas laikā noteiktos apstākļos. Priekšlikums par glabāšanas laiku.

5.3.4 Citas attiecīgās fizikālķīmiskās, tehnoloģiskās vai bioloģiskās īpašības, piemēram, izkliedes spēja labvēlīgos apstākļos, lai iegūtu un saglabātu viendabīgus maisījumus premiksos un barībā, putekļu nomākšanas un antistatiskās īpašības, izkliedes spēja šķidrumos.

5.4 Pārbaudes metodes

5.4.1 Metodes 2.1.3., 2.1.4., 2.2.3., 2.2.4., 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. un 2.3.4. punktā uzskaitīto kritēriju noteikšanai.

5.4.2 Kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metožu apraksts aktīvās vielas marķieratlieku noteikšanai izmeklējamos audos un dzīvnieku valsts produktos.

5.4.3 Ja minētās metodes ir publicētas literatūrā, pietiek norādīt atsauces, un jāsniedz atbilstošie novilkumi.

5.4.4 Informācija par optimālajiem glabāšanas apstākļiem attiecībā uz references standartiem.

5.5 Piedevas bioloģiskās īpašības

5.5.1 Dati par profilaktisko iedarbību attiecībā uz kokcidiostatiem un citiem zāļu līdzekļiem (piemēram, saslimstība, mirstība, oocistu skaits un bojājumu smaguma pakāpe).

5.5.2 Zootenhiskām piedevām, kas nav uzskaitītas 5.5.1. punktā, dati par iedarbību uz barības uzņemšanas spēju, ķermeņa svaru, barības efektivitāti, produkta kvalitāti un ražu, kā arī visiem citiem rādītājiem par pozitīvu ieguvumu dzīvniekam, videi, ražotājam vai patērētājam.

5.5.3 Attiecībā uz tehnoloģiskajām piedevām – būtiska tehnoloģiska iedarbība.

5.5.4 Jebkāda nelabvēlīga iedarbība, kontrindikācijas vai brīdinājumi (mērķa dzīvniekam, patērētājam, videi), tostarp bioloģiskā mijiedarbība, kā arī to pamatojoši dati. Jāprecizē visas PDD vai MAL, kas konstatēti citiem aktīvās vielas izmantošanas veidiem.

5.6 Informācija par kvantitatīvām un kvalitatīvām atliekvielām izmeklējamos audos, ja tādas atrod dzīvnieku valsts produktos, kas iegūti, lietojot piedevu saskaņā ar noteikumiem

5.7 Piemērotos gadījumos jānorāda PDD, konstatētie MAL un izzušanas periods

5.8 Citas piedevas identifikācijai piemērotas īpašības

5.9 Lietošanas nosacījumi

5.10 Datums

6. VI iedaļa. Tehniskās specifikācijas veids

1. Piedevas identitāte

1.1 Piedevas veids

1.2 Fizikālais stāvoklis

1.3 Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

1.4 Piedevas un atliekvielu analīzes metode

1.5 Kopienas reģistrācijas numurs (EK numurs)

1.6 Iesaiņojums

2. Aktīvās vielas specifikācijas

2.1 Vispārīgais nosaukums, ķīmiskais nosaukums, CAS numurs

- Vispārīgais nosaukums

- Ķīmiskais nosaukums (IUPAC)

- CAS numurs

2.2 Empīriskā formula

3. Piedevas fizikālķīmiskās, tehnoloģiskās un bioloģiskās īpašības

3.1 Piedevas stabilitāte

3.2 Stabilitāte premiksu un barības gatavošanas laikā

3.3 Stabilitāte premiksu un barības glabāšanas laikā

3.4 Citas īpašības

4. Lietošanas nosacījumi

4.1 Dzīvnieku suga vai kategorija, maksimālais vecums, ja norādīts

4.2 Minimālais un maksimālais saturs barībā

4.3 Kontrindikācijas, mijiedarbība

4.4 Brīdinājumi

5. Persona, kas atbild par laišanu apgrozībā

5.1 Vārds, uzvārds

5.2 Adrese

5.3 Reģistrācijas numurs

6. Ražotājs

6.1 Nosaukums

6.2 Adrese

6.3 Apstiprinājuma numurs vai reģistrācijas numurs, kas piešķirts uzņēmumam vai starpniekam

7. Datums

7. VII iedaļa. To piedevu atļaujas atjaunošana, kuru atļauja ir saistīta ar cilvēku, kas atbild par to laišanu apgrozībā

1. Vispārējie norādījumi

Jāsagatavo precizēta dokumentācija un monogrāfija atbilstoši visjaunākajām nostādnēm un jāsniedz saraksts ar visām jebkura veida modifikācijām pēc atļaušanas laist apgrozībā vai pēdējās atļaujas atjaunošanas reizes.

Jāapstiprina, ka monogrāfija un drošības dokuments ir pielāgots un tajā ir visa jaunā informācija saistībā ar piedevu vai informācija, kas šobrīd ir vajadzīga šajās nostādnēs paredzēto izmaiņu dēļ.

Jāsniedz informācija arī par atļaujas statusu visā pasaulē un pārdošanas apjomu.

2. Aktīvās vielas un piedevas identitāte

Jāsniedz pierādījumi, ka piedeva nav mainīta vai nav izmainīts tās sastāvs, tīrība vai darbība saistībā ar atļauto piedevu. Jāziņo par visām izmaiņām ražošanas procesā.

3. Iedarbīgums

Jāuzrāda pierādījumi, ka piedevai ir saglabāts pieteiktais iedarbīgums saskaņā ar pašreizējiem dzīvnieku produkcijas nosacījumiem Eiropas Savienībā laikā, kad tiek iesniegts pieteikums par atļaujas atjaunošanu. Tajos jāiekļauj pārskats par vispārējo pieredzi piedevas izmantošanā un darbības pārraudzībā.

4. Mikrobioloģija

Īpaša uzmanība jāpievērš iespējamai rezistences attīstībai pret antibakteriāliem līdzekļiem, ilglaicīgi lietojot praktiskos apstākļos. Tādēļ testi jāveic faktiskos apstākļos fermās, kur piedeva ir regulāri izmantota tik ilgi, cik iespējams. Izplatīto zarnu baktēriju izvēle jāizmanto par testa organismiem, un izvēlē jāiekļauj attiecīgie endogēnie un eksogēnie grampozitīvie organismi, kā arī gramnegatīvie organismi.

Ja testi parāda izmaiņas rezistences ainā salīdzinājumā ar sākotnējiem skaitļiem, rezistentās baktērijas jāpārbauda uz šķērsrezistenci pret attiecīgām antibiotikām, ko izmanto cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ārstēšanā. Vissvarīgākās ir antibiotikas, kas pieder tādai pašai grupai kā piedeva, bet pētījumā jāiekļauj arī citas antibiotiku grupas.

Jāziņo par atbilstošu pārraudzības programmu rezultātiem.

5. Nekaitīgums

Jāuzrāda pierādījumi, ka, ņemot vērā pašreizējās zināšanas, piedeva ir joprojām nekaitīga saskaņā ar apstiprinātajiem nosacījumiem attiecībā uz mērķa sugām, patērētājiem, izmantotājiem un vidi. Jāsniedz precizētas dokumentācijas redakcija par nekaitīgumu attiecībā uz laika posmu pēc atļaušanas laist apgrozībā vai pēdējās atļaujas atjaunošanas ar šādu informāciju:

- ziņojumi par nelabvēlīgu iedarbību, tostarp neparedzētiem gadījumiem (agrāk nezināmu iedarbību, jebkāda veida smagu iedarbību, palielinātu zināmas iedarbības sastopamību) mērķa dzīvniekiem, izmantotājam un videi. Ziņojumos par nelabvēlīgu iedarbību jāiekļauj iedarbības veids, cietušo indivīdu vai organismu skaits, iznākums, lietošanas nosacījumi, cēloņa novērtējums,

- ziņojumi par agrāk nezināmu mijiedarbību un šķērskontamināciju,

- attiecīgā gadījumā dati, kas iegūti atliekvielu pārraudzībā,

- visa cita informācija par piedevas nekaitīgumu.

Ja turpmāka informācija par kādu no šiem faktoriem netiek sniegta, skaidri jānorāda iemesli.

8. VIII iedaļa. Jauns pieteikuma iesniedzējs, ņemot vērā pirmo atļauju piedevai, kuras apstiprināšana ir saistīta ar personu, kas atbild par šo piedevu laišanu apgrozībā

Tā kā ir ticams datu novērtējums pirmajā apstiprināšanā, dosjē, kas sagatavots saistībā ar pieteikumu saskaņā ar 9. c panta 3. punktu, jāatbilst vienīgi šādām prasībām.

Piedevu var uzskatīt par identisku tās mērķim, ja aktīvo un neaktīvo komponentu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs un tīrība būtībā ir līdzīga, preparāts ir tāds pats un lietošanas nosacījumi ir identiski.

Ar tādiem produktiem parasti nav jāatkārto farmakoloģiskie, toksikoloģiskie un iedarbīguma pētījumi, un var iesniegt saīsinātu pieteikumu. Tajā jāiekļauj ekspertu ziņojumi.

- Jāiesniedz pilnīga II iedaļā paredzētā informācija un monogrāfija.

- Jāsniedz dati, kas norāda, ka piedevas fizikālo, ķīmisko īpašību specifikācijas diapazons būtībā ir līdzīgs apstiprinātajam produktam.

- Jāapstiprina, ka turpmāka zinātniskā informācija pieejamajā literatūrā par piedevu nav mainījusi sākotnējo novērtējumu par iedarbīgumu pēc sākotnējās piedevas apstiprinājuma laišanai apgrozībā.

- Īpaša uzmanība jāpievērš iespējamai rezistences attīstībai pret antibakteriāliem līdzekļiem ilgstošas aktīvās vielas izmantošanas laikā praktiskos apstākļos. Tādēļ jāveic testi faktiskos apstākļos fermās, kur aktīvā viela ir regulāri izmantota tik ilgi, cik iespējams. Par testa organismiem jāizmanto izplatītās zarnu baktērijas, un to izvēlē jāiekļauj attiecīgie endogēnie un eksogēnie grampozitīvie organismi, kā arī gramnegatīvie organismi.

- Ja testi uzrāda izmaiņas rezistences ainā salīdzinājumā ar sākotnējiem skaitļiem, rezistentās baktērijas jāpārbauda uz šķērsrezistenci pret attiecīgām antibiotikām, ko izmanto cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ārstēšanā. Vissvarīgākās ir antibiotikas, kas pieder tādai pašai grupai kā piedeva, bet pētījumā jāiekļauj arī citas antibiotiku grupas.

- Jāuzrāda pierādījumi, ka, ņemot vērā pašreizējo zinātnisko informāciju pieejamajā literatūrā, piedeva joprojām ir nekaitīga apstiprinātajos nosacījumos attiecībā uz mērķa sugām, patērētājiem, izmantotājiem un videi.

- Jākonstatē vielas izzušanas perioda atbilstība MAL.

II DAĻA

MIKROORGANISMI UN FERMENTI [18]

[1] OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

[2] OV L 15, 17.1.1987., 29. lpp.

[3] OV L 196, 16.8.1967., 1. lpp.

[4] OV L 136, 8.6.2000., 90. lpp.

[5] OV L 76, 22.3.1991., 35. lpp.

[6] OV L 187, 16.7.1988., 14. lpp.

[7] "Metodes izvērtējums – laboratorijas metodiskais līdzeklis", Eurachem sekretariāts, Laboratory of the Government Chemist, Tedingtona, Apvienotā Karaliste, 1996.

[8] Marķieratliekas ir atliekvielas, kuru koncentrācija ir zināmā attiecībā ar ātrumu, kādā kopējā atliekvielu koncentrācija no izmeklējamajiem audiem izzūd līdz maksimālam atlieku līmenim (MAL).

[9] Saistītās nogulsnes ir tā atliekvielu daļa audos, ko nevar ekstrahēt, izmantojot fizikālķīmiskus vai bioloģiskus paņēmienus. Tās iegūst, savienojuma metabolītam veidojot kovalento saiti ar šūnu makromolekulām.

[10] Izmeklējamie audi ir ēdamie audi, kas izvēlēti, lai pārraudzītu kopējo atliekvielu daudzumu mērķa dzīvniekam.

[11] Vielas izzušanas perioda noteikšanai ieteiktais minimālais veselu dzīvnieku skaits, no kuriem ņem paraugus katrā kaušanas reizē vai laika brīdī, ir šāds:

- liellopi laktācijas stadijā, tostarp dzīvnieki otrajā vai sekojošā laktācijas stadijā (četri ļoti produktīvi liellopi agrīnā laktācijas stadijā un četri maz produktīvi liellopi vēlīnā laktācijas stadijā),

- citi lielie dzīvnieki, pa četriem katrā paraugu ņemšanas reizē,

- mājputni, pa sešiem katrā paraugu ņemšanas reizē,

- dējējputni, pa desmit olām katrā laika momentā,

- zivis, pa desmit katrā paraugu ņemšanas reizē.

[12] Muskuļi un āda dabīgās proporcijās.

[13] Cūkām 50 g tauki un āda dabīgās proporcijās.

[14] Tauki un āda dabīgās proporcijās.

[15] Ierosinātais aprēķins: (500 g gaļas (ko veido 300 g muskuļu, 100 g aknu, 50 g nieru, 50 g tauku) vai 500 g mājputnu gaļas (ko veido 300 g muskuļu, 100 g aknu, 10 g nieru, 90 g tauku), vai 300 g zivju) + 1500 g piena + 100 g olu.

[16] Saskaņā ar Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām izmantošanai cilvēka uzturam paredzētos pārtikas produktos (OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.).

[17] ESAO nostādnes attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu.

[18] Skat. Komisijas Direktīvu 94/40/EK (OV L 208, 11.8.1994., 15. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/11/EK.

--------------------------------------------------