Komisijas Lēmums

(2001. gada 18. jūnijs)

par to, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 507/2001/EK par darbību kopumu attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīklu, kas izveidots, lai savāktu, izveidotu un izplatītu statistiku par preču tirdzniecību Kopienā un starp Kopienu un ārpuskopienas valstīm (Edicom)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2001) 1529)

(2001/490/EK)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Lēmumu Nr. 507/2001/EK par darbību kopumu attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīklu, kas izveidots, lai savāktu, izveidotu un izplatītu statistiku par preču tirdzniecību Kopienā un starp Kopienu un ārpuskopienas valstīm (Edicom) [1], jo īpaši tā 3. pantu,

tā kā:

(1) Lēmums Nr. 507/2001/EK nosaka informācijas tīkla pamatprincipu kopumu, lai savāktu, izveidotu un izplatītu statistiku par preču tirdzniecību Kopienā un starp Kopienu un ārpuskopienas valstīm.

(2) Šajā lēmumā noteiktie pasākumi atbilst mērķiem un nosacījumiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 507/2001/EK.

(3) Daži pasākumi ir pieņemti centralizēti, kamēr citi ir pieņemti tieši tajās dalībvalstīs, kuras savāc un izveido statistikas datus. Mērķi katrā gadījumā saglabājas tie paši.

(4) Atbilstoši Lēmumam Nr. 507/2001/EK Komisija apstiprina ikgadējo darba programmu, tostarp ikgadējo izdevumu sadalījumu.

(5) Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Preču tirdzniecības starp dalībvalstīm statistikas komiteja un Preču tirdzniecības ar ārpuskopienas valstīm statistikas komiteja, kuras izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3330/91 [2] un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1172/93 [3],

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz 2001. gada darba programmu pasākumi, kam var piešķirt Kopienas finansējumu, kurš nav lielāks par šī lēmuma II pielikumā norādītajām summām, ir noteikti I pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2001. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pedro Solbes Mira

[1] OV L 76, 16.3.2001., 1. lpp.

[2] OV L 316, 16.11.1991., 1. lpp.

[3] OV L 118, 25.5.1995., 10. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

EDICOM PASĀKUMI — VISPĀRĪGĀ DARBA PROGRAMMA

Pasākumi tāda augstākas kvalitātes informācijas tīkla ieviešanai atbilstoši Kopienas politikas prasībām, kas izmaksā mazāk un ir ātrāk pieejams

Minētajai 2001. gada darba programmai būs šādi mērķi:

1. Uzlabotu statistikas novērtējumu izveide

Iecerēto pasākumu vispārējais mērķis ir Eiropas līmenī (ES un eiro zonās) radīt provizoriskus rezultātus, kas to apkopojuma pakāpē atbilst kvalitātes minimālajām prasībām. Salīdzinot ikmēneša sākotnēji publicēto statistiku ar statistiku pēc pārskatīšanas, būs iespējams paredzēt regulāri pārskatāmo datu galīgās vērtības, kurām izmantotas attiecīgas ekonometriskās modelēšanas vai citas piemērotas metodes.

2. Ārējās tirdzniecības statistikas pamatdatu kvalitātes uzlabošana

Tas, ka Komisija (Eiropas Kopienu Statistikas birojs) nesen izstrādāja rupju kļūdu identificēšanas rīku, norāda, ka integrēta un pārnesama pieeja ES ārējās un iekšējās tirdzniecības statistikas pamatdatu kvalitātes kontrolei būtu efektīvāka. Jo īpaši ir labāk jāintegrē vērtību, daudzumu un vienību vērtību kontrole šo triju statistikas veidu izstrādē. Metodes, kas statistikas pamatdatu kvalitātes kontrolē izstrādātas dalībvalstīs un Komisijā (Eiropas Kopienu Statistikas birojā), jāsaskaņo un jāvirza uz kopēju platformu. Šāds rīks veiktu koriģēšanu, ļautu pārbaudīt uzņēmumus ar šaubīgiem vai kļūdainiem statistikas datiem, integrētos datu savākšanas vadībā un veiktu vajadzīgo trūkstošo datu ievadīšanu.

Tādējādi iecerēto pasākumu mērķis ir uzlabot statistikas kvalitāti un analizēt dalībvalstīs izstrādātās metodes, lai kontrolētu atsevišķus datus/ierakstus, kas iegūti no uzņēmējsabiedrībām, un metodes, kas izstrādātas dalībvalstīs un Komisijā (Eiropas Kopienu Statistikas birojā) ar mērķi kontrolēt produkcijas un ģeogrāfiskās klasifikācijas datus augstākā apkopojuma pakāpē. Rezultāts būs pilnīgs pašreiz izmantoto metožu novērtējums un kopējas ES līmeņa platformas īstenošanas iespējas novērtējums.

3. Kvalitātes vērtēšanas un ārējās tirdzniecības statistikas uzlabošana

Ārējo plūsmu tradicionāli ir vērtējusi muitas pārvalde, kurai ir savas profesionālās metodes. Jo īpaši tā plaši izmanto grāmatvedības praksi kā nodokļu administrācija, t.i., acīmredzami skaidru dalījumu starp patiesajām vērtībām un kļūdām. Tādējādi daudzās dalībvalstīs nav nekādas tradīcijas attiecībā uz kvalitātes kontroli, kļūdu novērtēšanu un saziņu par ārējās tirdzniecības statistikas ticamību. Šāds stāvoklis vairs nav apmierinošs, īpaši pēc tam, kad ieviesta Intrastat (sistēma informācijas tiešai vākšanai no uzņēmējsabiedrībām), kurā datus statistikas nolūkiem vāc, balstoties uz ciešu saikni ar PVN sistēmu.

Iecerēto pasākumu mērķis ir reaģēt uz šo neapmierinošo stāvokli, uzlabojot kvalitātes vērtēšanu, kontroli un nodrošināšanu.

4. Statistikas rezultātu atjaunināšanas procesa uzlabošana

Iecerēto pasākumu mērķis ir noteikt saskaņotu atjaunināšanas procedūru, lai samazinātu statistikas kvalitāti ietekmējošo faktoru ietekmi. Augsts mainības līmenis, kāds ir atjaunināšanas procesā, kuru izmanto ikmēneša datiem, samazina ārējās tirdzniecības statistikas saskaņotības līmeni. Tādēļ atjaunināšanas process, ko piemēro katra dalībvalsts, jāpēta gan no metodoloģiskā viedokļa, gan no publicēšanas politikas (cik bieži, par kādu laika posmu utt.) viedokļa, lai noteiktu labākās metodes. Tad tiks ierosināta saskaņotāka procedūra/pieeja Savienības līmenī (vai nu paraugprakse, ko izmanto viena vai vairākas dalībvalstis, vai nu pilnīgi jauna pieeja).

5. Statistikas rezultātu koriģēšanas metožu uzlabošana

Intrastat sistēmā līdzīgi kā Extrastat sistēmā dalībvalstis izmanto datu vākšanas robežvērtības, lai ierobežotu slogu tirgotājiem. Pašreiz nav nekādas nepieciešamo koriģēšanas metožu vai instrumentu saskaņošanas. Dalībvalstis ir izstrādājušas dažādas koriģēšanas metodes, lai kompensētu pārāk zemu novērtēšanu attiecībā uz ārējās tirdzniecības statistiku, jo īpaši attiecībā uz ES iekšējās tirdzniecības statistiku. Lai gan šī koriģēšana palīdz uzlabot statistikas kvalitāti, kompensējot datu trūkumu, kas rodas nerespondences un tirdzniecības zem asimilācijas robežvērtības dēļ, tā rada būtiskas atšķirības starp dalībvalstu statistiku, jo nav šo metožu saskaņošanas. Pirmais solis kā aprakstošo un salīdzinošo metožu pētījums, ko izmanto dalībvalstis, tika veikts, analizējot izmantoto metožu atšķirības un līdzības. Izrādījās, ka šīm metodēm tomēr ir ievērojamas līdzības, lai gan tās ir katrā dalībvalstī atšķirīgas.

Lai izraudzītos paraugpraksi un uzlabotu pašreizējās metodes, ir svarīgi veikt simulāciju ar dalībvalstu datiem uzņēmējsabiedrību līmenī, lai apstiprinātu un ierosinātu saskaņotāku pieeju vai metožu kopumu no metodoloģijas, administratīvā, informācijas tehnoloģijas un cilvēkresursu viedokļa, kas jāizmanto dalībvalstīs un Komisijā (Eiropas Kopienu Statistikas birojā). Iecerēto pasākumu mērķis ir rast labākās koriģēšanas metodes un izstrādāt lietotājdraudzīgu un pārnesamu piemērošanu, lai pārbaudītu alternatīvas metodes dalībvalstīs.

6. Rīcība ar Intrastat asimetrijām

ES iekšējās tirdzniecības statistikas savākšanas sistēma Intrastat rada tādas statistikas kopumu, kas nav saskaņota ES iekšējās tirdzniecības līmenī. Divi galvenie spoguļnoviržu iemesli ir saistīti ar pašu Intrastat sistēmu:

1. Savākšanas sistēma piemēro robežvērtību, lai atbrīvotu sīktirgotājus no datu sniegšanas;

2. Rodas nerespondence, jo Intrastat vairs nebalstās uz muitas kontroli, bet uz uzņēmējsabiedrībām, kas datus sniedz tieši valstu kompetentajām iestādēm.

Citi faktori, kas veicina novirzes, ir konfidencialitātes noteikumi, preču klasifikācija, ziņošanas kavēšana, provizoriskie rezultāti un atjaunināšanas process, trīsstūrveida tirdzniecība utt.

Asimetrijas ir ļoti svarīgas, jo tās ietekmē eiro zonas tirdzniecības bilances, kā arī maksājumu bilances un nacionālo kontu (pārējās pasaules konta) ticamību. Asimetrijas neattiecas tikai uz ES iekšējo tirdzniecību un var rasties arī attiecībā uz ES ārējiem partneriem.

Lai risinātu šīs problēmas un uzlabotu lietotāju stāvokli Eiropas līmenī (ES, eiro zonā), iecerēto pasākumu mērķis ir salīdzināt un ieviest īpašus modeļus, lai, pamatojoties uz vairākām metodēm, saskaņotu dažādos datus.

7. Ārējās tirdzniecības statistikas saskaņošana

Ārējās tirdzniecības statistika ir statistikas joma, kas ir īpaša ar to, ka divi tirdzniecības partneri veido attiecīgos datu kopumus. Valstī A reģistrētajai eksporta plūsmai no valsts A uz valsti B jābūt vienādai ar valstī B reģistrēto importa plūsmu no valsts A. Tomēr realitāte ir diezgan atšķirīga. Eksporta un importa plūsmas starp divām valstīm attiecībā uz vienādām precēm un vienādu laika posmu uzrāda atšķirības.

Atšķirības nosaka, salīdzinot importa un eksporta plūsmas, proti, veicot spoguļstatistikas pārbaudi. Nākamais solis ir rast skaidrojumus konstatētām novirzēm un pēc iespējas koriģēt tās, proti, veikt saskaņošanu. Protams, patiesais mērķis ir uzlabot tirdzniecības statistikas kvalitāti.

Ārējās tirdzniecības statistikas saskaņošana starp partnervalstīm ir svarīga darbība statistikas sadarbības programmā. Turklāt saskaņošanu ar galvenajiem tirdzniecības partneriem veic diezgan regulāri, atkarībā no pieejamo resursu apjoma un citiem mainīgajiem apstākļiem.

Statistiķiem spoguļdatu analīze ar mērķi saskaņot tirdzniecības statistiku tomēr ir sarežģīts uzdevums. It īpaši dažas koriģēšanas metodes jāizmanto, lai panāktu kopēju pamatu šādam saskaņošanas darbam, proti, attiecībā uz transporta un apdrošināšanas izmaksām, atpakaļizvešanas ietekmi, nepilnīgas novērtēšanas problēmām utt.

Saskaņošana ar partnervalstīm ir ļoti efektīvs tirdzniecības statistikas kvalitātes pārbaudes un uzlabošanas veids. Tādēļ plānoto darbību mērķis ir radīt tādu statistikas metodoloģiju un datora rīku, ko var izmantot dažādos apstākļos, saskaņojot tirdzniecības datus starp diviem vai vairākiem partneriem. Datora rīku, kas tiek izstrādāts, pārbaudīs, saskaņojot tirdzniecības statistiku starp ES un diviem tās galvenajiem tirdzniecības partneriem — Kanādu un ASV. Precīza, neapstrīdama un saskaņota ārējās tirdzniecības statistika ir ļoti svarīga tirdzniecības sarunās.

Pasākumi, kas attiecas uz tā informācijas tīkla ieviešanu, kurš ir saistošs un atbilstošs lietotāju mainīgajām vajadzībām Ekonomikas un monetārajā savienībā un starptautiskās ekonomikas vidē

Minētajai 2001. gada darba programmai būs šādi mērķi:

1. Pārvaldes uzlabošana attiecībā uz ārvalstu tirdzniecības statistikas izpaušanas novēršanu

Ārvalstu tirdzniecības statistikas vākšana un izplatīšana ir ļoti detalizēts process, kas aptver vairāk nekā 10000 produktus. Daudzos gadījumos šī detalizācijas pakāpe nav saskaņā ar konfidencialitātes normām, kas aizsargā atsevišķos datus, kurus sniegušas uzņēmējsabiedrības. Vajadzības gadījumā dalībvalstis piemēro savas normas datu maskēšanai valsts līmenī un pārsūta sākotnējos datus un attiecīgos atļautos publicēšanas līmeņus Komisijai (Eiropas Kopienu Statistikas birojam).

Pašreizējie datu maskēšanas paņēmieni ir noteikti dalībvalstu līmenī, un tos piemēro tieši apkopotajiem Eiropas Savienības un Monetārās savienības datiem. Izmantojot statistikas algoritmus, jābūt iespējai izplatīt informāciju Savienības līmenī bez atsevišķo datu izpaušanas riska. Turklāt Comext datu bāzes lietotāji vēl nezina par izpaušanas novēršanas ietekmi uz datiem, kas iegūti no šīs datu bāzes: novērtējuma kļūdas risks ir liels, jo izmantotie dati labākajā gadījumā ir nepilnīgi.

Valstu līmenī noteiktās metodes nevar būt saskaņotas Kopienas līmenī. Tādējādi divvirzienu plūsma var būt konfidenciāla vienai dalībvalstij, bet atklāta partnervalstij. No otras puses, detalizēti konfidenciāli dati vienai dalībvalstij nav integrēti apkopotajos datos, kas aprēķināti ES vai Monetārās savienības līmenī, turpretim Eiropas apkopotajos datos bieži var iekļaut valstu informāciju bez atsevišķo datu izpaušanas riska.

Tādēļ iecerēto pasākumu mērķis ir uzlabot un standartizēt metodoloģiju, ko ieviesušas dalībvalstis un Komisija (Eiropas Kopienu Statistikas birojs), lai ievērotu atsevišķo datu konfidencialitāti, vienlaikus nodrošinot būtiskāko datu izplatīšanu.

2. Ārējās tirdzniecības cenu indeksu attīstība

Cieša un īslaicīga ārējās tirdzniecības cenu uzraudzība ir ļoti svarīga ekonomikas un monetārai politikai, jo īpaši šādu iemeslu dēļ:

— eksporta dēļ, lai novērtētu Eiropas Savienības un eiro zonas produkcijas konkurētspēju attiecībā pret ārvalstu tirgu konkurentu produkciju,

— importa dēļ, lai novērtētu importētās inflācijas risku,

— eksporta un importa dēļ, lai izveidotu piemērotus ārējās tirdzniecības deflatorus, ko izmanto, piemēram, nacionālajos kontos.

Uz ārējās tirdzniecības cenu novērtējumu vēl nav attiecināta metodoloģiska saskaņošana Kopienas līmenī. Tāpat kā cenu informācijas avoti, arī metodes indeksu aprēķināšanai ir daudzveidīgas. Tikai dažas eiro zonas valstis veic tiešus izlases veida apsekojumus, lai novērotu eksporta un/vai importa cenas. Šī informācija nav pietiekama, lai sastādītu Eiropas apkopotās vērtības attiecībā uz ES un eiro zonu.

Indeksi, kas ir vistuvāk importa un eksporta cenām, ir vienības vērtības indeksi, kas iegūti no tirdzniecības datiem. Šie indeksi pastāv attiecībā uz abiem virzieniem, importu un eksportu, un arī sniedz informāciju par preču plūsmas izcelsmes valsti un galamērķa valsti. Tādējādi šos datus var apkopot Eiropas indeksos attiecībā uz ES un eiro zonu. Vienības vērtības indeksiem tomēr ir daži raksturīgi trūkumi, kas nopietni ierobežo to iespējamo izmantojumu iepriekšminētai ekonomikas un monetārai analīzei.

Šajā kontekstā plānoto darbību mērķis ir detalizēta pašreizējo valstu eksporta un importa indeksu metodoloģiju izpēte un analīze.

Pasākumi, kas attiecas uz tā informācijas tīkla ieviešanu, kurš ir labāk integrēts vispārējā statistikas sistēmā un pielāgots administratīvās vides attīstībai

Minētajai 2001. gada darba programmai būs šādi mērķi:

1. Tirdzniecības reģistru attīstība un globalizācijas ņemšana vērā

Atvērtajai ES ekonomikai ārējās tirdzniecības statistika ir galvenais informācijas avots, ko plaši izmanto ekonomisti, politikas veidotāji un uzņēmumu apvienības. Tomēr, lai pilnvērtīgi izmantotu šos datus, vairumam lietotāju ir nepieciešams, lai tie ir saistīti ar uzņēmējsabiedrību statistiku, kurai pilns mainīgo lielumu kopums jau ir pieejams ES līmenī.

No otras puses, ir svarīgi lietotājiem sniegt papildu datus, kuros novērtēta starptautisko koncernu ietekme uz tirdzniecības statistiku. Šajā ziņā būtiskas funkcijas jāpilda saiknēm starp komercreģistriem un uzņēmumu reģistriem. Ja koncerni ir noteikti uzņēmumu reģistros, saikne ar tirdzniecības statistiku sniegtu ārējās tirdzniecības tās daļas aprēķinu, ko veikuši starptautiski koncerni.

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija (Eiropas Kopienu Statistikas birojs) turpmākajiem pieciem gadiem ir ierosinājusi rīcības plānu, kas sadalīts divos šādos tematos: komercreģistri un globalizācija. Ir ierosināts tupināt šo darbu.

- Komercreģistri

Iecerēto pasākumu mērķis ir izveidot saiknes starp komercreģistriem un uzņēmumu reģistriem, lai varētu veikt jaunu daudzveidīgu ārējās tirdzniecības statistikas analīzi. Piemēram, būtu iespējams novērtēt tirdzniecības daļu, ko veikusi katra tautsaimniecības nozare, attiecībā uz jebkādu ziņotāja/partnera/izstrādājuma kombināciju. Var arī analizēt saiknes starp tirdzniecības statistiku un uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, piemēram, tirdzniecības ietekmi uz nodarbinātību.

- Globalizācija

Būtiskākā globalizācijas ietekme ir tā, ka uzņēmējsabiedrību darbības jāanalizē un jāvērtē pasaules, kā arī valstu mērogā. Tradicionāli statistikas dati ir koncentrēti uz starptautiskās tirdzniecības jomu, un mazāka uzmanība tiek pievērsta citām svarīgām pārrobežu ekonomiskām attiecībām, piemēram, starpvalstu uzņēmumu aktivitātēm un uzņēmumu iekšējām plūsmām. Rezultāts ir tāds, ka statistika var nepilnīgi atspoguļot pārrobežu ekonomisko darbību apjomu.

Iecerēto pasākumu mērķis ir pārbaudīt, kādu ieguldījumu var sniegt pašreizējā ārējās tirdzniecības statistika šīs informācijas savākšanai, un noteikt tos iespējamos tehniskos uzlabojumus pašreizējām sistēmām, kas var veicināt šo savākšanu.

2. Extrastat pielāgošana un modernizēšana

Muitas deklarācijas (vienotie administratīvie dokumenti) ir galvenais avots statistikas datiem par preču tirdzniecību starp ES un ārpuskopienas valstīm. Tomēr vienotajam administratīvajam dokumentam (VAD) ir acīmredzami ierobežojumi izmantošanai statistikā. Ir plānots novērtēt lietotāju vajadzības un padarīt pilnīgāku muitas deklarāciju izmantošanu, lai iegūtu labākus statistikas datus attiecībā uz šādām jomām: finanšu statistiku, nodokļiem, muitas pasākumu piemērošanu, darījuma veidiem utt. Šī informācija jāvāc, jāpārbauda un jāapstrādā, izmantojot saskaņotas metodes, un jāsaglabā vispārējā datubāzē, no kuras pēc vajadzības var sastādīt dažāda veida statistiku. Īpaša uzmanība tiktu pievērsta ārējai tirdzniecības statistikai pēc transporta veida un saiknei ar transporta statistikas datu sistēmu. Jāanalizē un jāuzlabo informācija, kas nepieciešama tirdzniecības sarunām, jo īpaši TARIC (Eiropas Kopienu integrētā muitas tarifa) datu bāzes statistikas funkcijas.

Tādēļ iecerēto pasākumu mērķi ir:

- izveidot to pieejamo muitas deklarāciju datu uzskaiti, ko neizmanto statistikas nolūkā, un analizēt muitas deklarēšanas pilnīgākas izmantošanas ietekmi saistībā ar valstu pārvaldes iestāžu datu savākšanas un apstrādes sistēmu un ar izplatīšanas sistēmu,

- novērtēt precīzās informācijas vajadzības attiecībā uz tirdzniecības sarunām,

- palielināt TARIC datu bāzes statistikas potenciālu.

3. Intrastat sistēmas sloga atkārtota izvērtēšana attiecībā uz statistikas datu sniedzējiem

Komisija (Eiropas Kopienu Statistikas birojs) 1995./1996. gadā veica divus apsekojumus, vienu starp Intrastat datu lietotājiem un otru starp Intrastat statistikas datu sniedzējiem. Divpadsmit dalībvalstīs, kas veidoja Eiropas Savienību, kad 1993. gadā ieviesa Intrastat, tika aptaujāti apmēram 4700 informācijas sniedzēji. Šīs sabiedriskās domas aptaujas rezultāti tika analizēti un publicēti 1996. gada aprīlī. Nākamajos mēnešos pēc publikācijas priekšlikumi Intratstat sistēmas vienkāršošanai tika analizēti kā SLIM (iekšējā tirgus noteikumu vienkāršošanas) iniciatīvas daļa, kas rezultātā pārtapa Kopienas noteikumu grozījumos.

Iecerēto pasākumu mērķis ir veikt jaunu Intrastat sistēmas sloga izvērtēšanu attiecībā uz statistikas informācijas sniedzējiem, pamatojoties uz 1995./1996. gada novērtējumu, lai pārbaudītu, vai ir nepieciešamība pēc turpmākiem sistēmas pielāgojumiem.

Pasākumi, kas attiecas uz tā tīkla ieviešanu, kurš uzlabo pārvaldēm, lietotājiem un sniedzējiem piedāvātos statistikas pakalpojumus

Minētajai 2001. gada darba programmai būs šādi mērķi:

1. Datu izplatīšana

Ārējās tirdzniecības statistikas lietotājiem nepieciešama ātra pieeja attiecīgajiem datiem. To iespējami jaunāko datu ātra izplatīšana, kas pielāgoti dažādu lietotāju vajadzībām, padarīs Eiropas statistikas sistēmu par iecienītu ES un eiro zonas ārējās un iekšējās tirdzniecības datu piegādātāju. Kamēr citas darba programmas daļas paredz jaunu rādītāju izveidi un pašreizējo datu uzlabošanu, šī daļa ievieš tās sistēmas un darbarīkus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ātru šo datu izplatīšanu. Saskaņā ar Lēmumu 1999/1719/EK attiecīgos gadījumos tiks izmantoti kopējie vispārējie dienesti un darbarīki, kas izveidoti IDA vajadzībām. Daži projekti, kas iecerēti, lai sasniegtu šo mērķi, ir plānoti 2001. gadā.

Ātra pašreizējo un jaunu veidu datu izplatīšana tiks nodrošināta, attīstot makroekonomikas datu bāzi, kas apvienos datus par apkopotām galveno izstrādājumu un partneru vērtībām, kuras vajadzīgas Eiropas Centrālajai bankai un citiem ārējās tirdzniecības datu lietotājiem. Īstermiņa prognozēšanas un novērtēšanas metodes, kas izstrādātas saskaņā ar citām darbībām, tiks izmantotas, lai nodrošinātu to, ka dati ir pēc iespējas pilnīgāki. Datu bāze līdzīgi kā izejas dati par vērtību saturēs sezonāli koriģētus datus un indeksu datus.

Otrajā projektā izveidos modernu, pielāgojamu to rezultātu izplatīšanu, kas nāk no šīs datu bāzes un kam izmanto standarta formātus un rīkus, piemēram, paplašināmās iezīmēšanas valodu. Tie nodrošinās ātru datu izplatīšanu vai nu uz papīra, vai nu ar globālā tīmekļa starpniecību.

Lai nodrošinātu to, ka datu bāze pilnībā atbilst tādu lietotāju kā ECB vajadzībām un cerībām, ir būtiski aizpildīt iztrūkumus hronoloģiskajos datos, piemēram, tos, kas radušies datu nepieejamības dēļ attiecībā uz dalībvalstīm pirms to pievienošanās dienas. Trešajā projektā pētīs un attīstīs rezultātus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu datu bāzes hronoloģiskās daļas pilnīgumu.

Ceturtais projekts izveidos kodolīgu, informatīvu un interesantu ES un eiro zonas ārējās tirdzniecības analīzi, izmantojot tabulu, grafiku un teksta kombināciju. Rezultātā būs divu veidu publikācijas: jaunāko tirdzniecības datu īsa regulāra analīze un garāks ikgadējs pārskats par ES un eiro zonas tirdzniecības struktūru un attīstību.

2. Rīka izstrāde preču klasificēšanai

Kā Edicom 2 programmas daļa ir plānoti vairāki projekti, kas iecerēti, lai veicinātu datorsistēmu un tīklu savstarpēju izmantojamību, tajā skaitā rīku un programmatūras izstrādi statistikas datu savākšanai, lai atvieglotu pārvalžu, kā arī informācijas sniedzēju darbu.

Projekti ietver tādu datu savākšanas metožu ieviešanu, kurās izmanto datorizētu datu apmaiņu, lai izveidotu un pārsūtītu statistikas pārskatus par preču tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Kad savākšana paveikta, pamatojoties uz kodētiem statistikas datiem, ir svarīgi ārvalstu tirdzniecības dalībniekus nodrošināt ar rīku preču klasificēšanai spēkā esošajās nomenklatūrās.

Iecerēto pasākumu galvenais mērķis ir izstrādāt un attīstīt kopēju programmatūras produktu, kas nodrošinātu automātisku preču klasificēšanu.

Produktam jābūt modulāram un savstarpēji izmantojamam Kopienas līmenī, lai to var pielāgot pašreizējiem informācijas savākšanas rīkiem, un jābūt izmantojamam visās Kopienas oficiālajās valodās. Ilgākā laikā arī būs jāparedz tiešsaistes izmantošana ar interneta servera starpniecību.

3. Metadatu izplatīšana

Kā Edicom 2 programmas daļa tiek plānoti vairāki projekti, lai veicinātu datorsistēmu un tīklu savstarpēju savietojamību, tajā skaitā plānota tīkla izveidošana, lai uzlabotu pārvaldēm, datu sniedzējiem un datu lietotājiem piedāvātos statistikas pakalpojumus.

Projektu galvenā iezīme ir pamatinformācija par ārvalstu tirdzniecības statistiku, ieskaitot tādus metadatus kā nomenklatūras, klasifikācijas un atvasinātā produkcija.

Iecerēto pasākumu mērķis ir izstrādāt un attīstīt datora moduļus, kas saskaņotā un lietotājdraudzīgi racionālā komplektā ļaus uzlabot piekļuvi informācijai par tirdzniecības nomenklatūrām un dažādai to atvasinātai produkcijai (skaidrojošām piezīmēm, atslēgvārdiem, alfabētiskiem rādītājiem, transpozīcijas un korelācijas tabulām utt.) un šīs informācijas izplatīšanu.

Galvenokārt tas ir paredzēts ārējās tirdzniecības statistikas lietotājiem, kuriem vajadzīga piekļuve statistikas jēdzieniem un metodēm, bet arī jo īpaši dalībvalstu pārvaldēm, kuras izmanto un izplata Kopienas līmenī izveidotas ārējās tirdzniecības klasifikācijas (KN, valstu un teritoriju nomenklatūru utt.) un to blakusproduktus, un jebkurai personai vai organizācijai, kas ir ieinteresēta nomenklatūru un atvasinātās produkcijas izveidošanā datnes formā.

Pasākumi, kas attiecas uz tā tīkla ieviešanu, kas balstīts uz informācijas savākšanas rīkiem, ņemot vērā jaunākos tehniskos sasniegumus, lai uzlabotu informācijas sniedzējiem pieejamās funkcijas

Minētās 2001. gada darba programmas mērķis ir statistikas datu savākšanas rīku izstrāde.

Datu savākšana no uzņēmējsabiedrībām un to sākotnējā apstrāde ir ārējās tirdzniecības statistikas sistēmas pamatsastāvdaļa. Viens no Edicom I programmas panākumiem bija to Intrastat sistēmas savākšanas rīku izstrāde un ieviešana, ko izmanto liels uzņēmējsabiedrību skaits (IDEP/CN8 un IRIS elektroniskās veidlapas un tīmekļa veidlapas). Saistībā ar tehnoloģiskās vides uzlabojumiem un ņemot vērā iegūto pieredzi, šajā pirmajā programmas posmā iecerēto pasākumu mērķis būs:

- nodrošināt šo rīku nepārtrauktību un izveidi, veicot vajadzīgos tehnoloģiskos un funkcionālos uzlabojumus,

- ņemt vērā jaunās metodoloģiskās prasības,

- ņemt vērā ziņojumu standartizācijas attīstību,

- nodrošināt mūsdienīgu savākšanas rīku attīstīšanu.

Pasākumi, kas attiecas uz integrēta un savstarpēji izmantojama tīkla ieviešanu

Minētajai 2001. gada darba programmai būs šādi mērķi:

Edicom programmai ir metodoloģiski, organizatoriski, likumdošanas un ar datoriem saistīti aspekti, kam nepieciešama saskaņota, integrēta un sinerģiska pieeja. Tādēļ pirmajam gadam ir iecerēti šādi pasākumi:

1. Metodoloģijas informācijas sistēmas izveide

Visi iecerētie metodoloģiskie pasākumi jākoordinē, lai nodrošinātu to konsekvenci, un tiem jābūt vērstiem uz labāku preču tirdzniecības statistikas integrāciju Eiropas statistikas sistēmā. Tiem arī jābūt saistītiem ar pašreizējo metodoloģiju (tostarp acquis communautaire), un tiem jābūt pievienotiem metodiskiem mācību materiāliem.

Ierosināts arī sākt vispusīgas, saskaņotas un vienotas dokumentu bāzes izveidi, lai atbalstītu projektu kopumā un sniegtu iespēju metodoloģisko informāciju izplatīt interaktīvi lietotājdraudzīgā veidā, izmantojot jaunāko tehnoloģiju.

2. Pašreizējās sistēmas analīze

Edicom programmu veido plašs tādu pasākumu loks, kas vērsti uz tā Eiropas komunikāciju tīkla modernizēšanu un uzlabošanu, kas izveidots, lai savāktu, izveidotu un izplatītu statistiku par preču tirdzniecību Kopienā un starp Kopienu un ārpuskopienas valstīm. Ir ierosināts analizēt visus pašreizējā tīkla veidojošos elementus (to struktūru, standartus, metodes, procesus utt.) no programmas uzsākšanas, lai nodrošinātu programmas pasākumu konsekvenci un sinerģiju, kā arī pārbaudīt, kādā mērā var izmantot IDA vispārējos dienestus. Saistībā ar šo pasākumu, prognozējot nākotnes vajadzības, tiks uzlabotas programmatūras atmiņas iespējas un funkcijas ārējās tirdzniecības statistikas izplatīšanai (Comext), un tīkla lietotājiem tiks nodrošinātas mācības par jaunajām funkcijām.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

EDICOM PASĀKUMI — ORIENTĒJOŠS IZMAKSU SADALĪJUMS

EUR (1000) |

| 2001. gads |

Pasākumi tāda augstākas kvalitātes informācijas tīkla ieviešanai atbilstoši Kopienas politikas prasībām, kas izmaksā mazāk un ir ātrāk pieejams

— Centralizēti pasākumi | 1556 |

— Pasākumi, kas jāveic šādās dalībvalstīs: | 1683 |

Beļģijā | 167 |

Dānijā | 210 |

Vācijā | 155 |

Grieķijā | 50 |

Spānijā | 271 |

Itālijā | 121 |

Luksemburgā | 4 |

Nīderlandē | 84 |

Portugālē | 154 |

Somijā | 132 |

Zviedrijā | 115 |

Apvienotajā Karalistē | 220 |

— Centralizēti pasākumi | 481 |

— Pasākumi, kas jāveic šādās dalībvalstīs: | 673 |

Beļģijā | 19 |

Dānijā | 55 |

Vācijā | 80 |

Grieķijā | 142 |

Itālijā | 64 |

Austrijā | 25 |

Portugālē | 28 |

Somijā | 86 |

Zviedrijā | 99 |

Apvienotajā Karalistē | 75 |

Pasākumi, kas attiecas uz tā informācijas tīkla ieviešanu, kurš ir labāk integrēts vispārējā statistikas sistēmā un pielāgots administratīvās vides attīstībai

— Centralizēti pasākumi | 531 |

— Pasākumi, kas jāveic šādās dalībvalstīs: | 318 |

Vācijā | 60 |

Grieķijā | 56 |

Itālijā | 30 |

Portugālē | 79 |

Somijā | 63 |

Zviedrijā | 30 |

Pasākumi, kas attiecas uz tā tīkla ieviešanu, kurš uzlabo pārvaldēm, lietotājiem un sniedzējiem piedāvātos statistikas pakalpojumus

— Centralizēti pasākumi | 1038 |

— Centralizēti pasākumi | 629 |

— Pasākumi, kas jāveic šādās dalībvalstīs: | 1155 |

Beļģijā | 5 |

Dānijā | 29 |

Grieķijā | 148 |

Spānijā | 91 |

Francijā | 73 |

Īrijā | 92 |

Luksemburgā | 6 |

Nīderlandē | 268 |

Portugālē | 132 |

Somijā | 101 |

Zviedrijā | 102 |

Apvienotajā Karalistē | 108 |

Pasākumi, kas attiecas uz integrēta un savstarpēji izmantojama tīkla ieviešanu

— Centralizēti pasākumi | 1220 |

Pasākumi, kas saistīti ar tehnisko un administratīvo palīdzību; atbalsta pasākumi | 630 |

Kopā | 9914 |

--------------------------------------------------

32001D0490