Padomes Regula (EK) Nr. 2826/2000

(2000. gada 19. decembris)

par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar nozarē spēkā esošajiem noteikumiem, Kopiena iekšējā tirgū var īstenot veicināšanas pasākumus attiecībā uz virkni lauksaimniecības produktu.

(2) Ņemot vērā stāvokli tirgos un gūto pieredzi, kā arī lai sniegtu patērētājiem pilnīgu informāciju, būtu jāievēro vispusīga un saskaņota informācijas un veicināšanas politika iekšējā tirgū attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un to ražošanas metodēm, un pakārtotā veidā – attiecībā uz pārtikas produktiem, līdzīgi kā paredzēts attiecībā uz trešām valstīm, bet nemudinot patērēt produktus to īpašās izcelsmes dēļ.

(3) Šāda politika lietderīgi papildinās un stiprinās dalībvalstu īstenotās shēmas, izceļot produktu tēlu Kopienas patērētāju acīs, jo īpaši attiecībā uz ražošanas metožu un pārtikas produktu nekaitīgumu, kvalitāti un uzturvērtību.

(4) Būtu jāparedz attiecīgo produktu un nozaru izvēles kritēriji, kā arī Kopienas kampaņas tematika.

(5) Lai nodrošinātu programmu saderību un efektivitāti, attiecībā uz katru produktu vai nozari būtu jānosaka pamatnostādnes, kurās ietver vispārēju pieeju programmu pamatelementiem.

(6) Ņemot vērā veicamo uzdevumu tehnisko raksturu, Komisijai vajadzētu būt iespējai apspriesties ar komunikāciju ekspertu komiteju vai tehniskajiem asistentiem.

(7) Jāparedz finansējuma noteikumi: vispārējs noteikums, lai pasākumus ierosinājušās organizācijas un dalībvalstis uzņemtos atbildību, ir tāds, ka Kopienai būtu jāsedz tikai daļa no pasākumu izmaksām. Tomēr izņēmuma gadījumos var būt lietderīgāk neprasīt nekādu finansiālu ieguldījumu no attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecībā uz informāciju par konkrētām Kopienas shēmām saistībā ar produktu izcelsmi, bioloģisko lauksaimniecību, attiecīgiem logotipiem un marķējumu, kā arī grafiskiem simboliem, kā paredzēts minētajos tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz visattālākajiem apvidiem, finansējuma sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm var pamatot ar vajadzību sniegt informāciju sabiedrībai par šīm relatīvi jaunajām shēmām.

(8) Lai nodrošinātu vislielāko rentabilitāti, pasākumu veikšana, ievērojot attiecīgas procedūras, būtu jāuztic organizācijām, kam ir vajadzīgā struktūra un pieredze.

(9) Lai pārliecinātos par programmu pienācīgu īstenošanu un to ietekmi, dalībvalstīm būtu rūpīgi jākontrolē programmu izpilde, un pasākumu ietekme būtu jānovērtē neatkarīgai organizācijai.

(10) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanas kārtību [4].

(11) Pasākumu finansēšanas izdevumus un Eiropas tehnisko palīdzību būtu jāuzskata par intervences izdevumiem saskaņā ar 1. panta 2. punkta e) apakšpunktu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [5].

(12) Nozares tiesību aktos ietvertie veicināšanas pasākumi atšķiras to izpildes noteikumu ziņā un tie ir bieži grozīti. Rezultātā tos ir sarežģīti piemērot. Tos vajadzētu standartizēt, vienkāršot un apkopot vienā dokumentā. Attiecīgi būtu jāatceļ nozaru normas un noteikumi attiecībā uz veicināšanu.

(13) Būtu jāparedz pasākumi pārejai no nozaru normām un noteikumiem uz šajā regulā paredzēto jauno kārtību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Kopiena var pilnībā vai daļēji finansēt tās teritorijā veiktos informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, to ražošanas metodēm un pārtikas produktiem.

2. Pasākumi, kas minēti 1. punktā, nedrīkst būt orientēti uz firmas zīmēm, nedz veicināt produkta patēriņu tā konkrētās izcelsmes dēļ. Šis noteikums neizslēdz iespēju norādīt tāda produkta izcelsmi, uz ko attiecas 2. pantā minētie pasākumi, ja apzīmējums ir saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

2. pants

Pasākumi, kas minēti 1. pantā, ietver:

a) sabiedrisko attiecību darbu, veicināšanu un reklāmu, kas jo īpaši vērš uzmanību uz Kopienas produktiem raksturīgām īpašībām un priekšrocībām, sevišķi pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, īpašām ražošanas metodēm, uzturvērtību un veselīgumu, marķējumu, augstiem dzīvnieku labturības standartiem un draudzīgumu pret vidi;

b) līdzdalību valsts vai Eiropas līmeņa pasākumos, gadatirgos un izstādēs, jo īpaši ar stendiem, kuru eksponēšanas mērķis ir uzlabot Kopienas produktu tēlu;

c) informācijas pasākumus, sevišķi par Kopienas sistēmām attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN), aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), garantētām tradicionālām īpatnībām (GTĪ), bioloģisko lauksaimniecību, marķējumu, un arī grafiskiem simboliem, kā paredzēts tiesību aktos, jo īpaši saistībā ar visattālākajiem apvidiem;

d) informācijas pasākumus par Kopienas sistēmu attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem (NRR kvalitatīvie vīni), vīniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi;

e) pētījumus, kuros novērtē informācijas un veicināšanas pasākumu rezultātus.

3. pants

Nozares un produktus, uz kuriem var attiecināt 1. pantā minētos pasākumus, nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:

a) vēlamību pievērst uzmanību attiecīgo produktu kvalitātei, raksturīgajām īpašībām, īpašajai ražošanas metodei, uzturvērtībai un veselīgumam, nekaitīgumam, labturībai vai draudzīgumam pret vidi, izmantojot tematiskas vai mērķorientētas kampaņas;

b) marķēšanas sistēmas ieviešanu patērētāju informācijai un produktu izsekojamības un kontroles sistēmas ieviešanu;

c) vajadzību pārvarēt konkrētas vai īslaicīgas grūtības atsevišķās nozarēs;

d) vēlamību sniegt informāciju par Kopienas shēmām attiecībā uz ACVN/AĢIN, GTĪ un bioloģisko lauksaimniecību;

e) vēlamību sniegt informāciju par Kopienas sistēmu attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, vīniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi.

4. pants

1. Ik pēc diviem gadiem Komisija saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru sastāda 3. pantā minēto tēmu un produktu sarakstu. Līdz tam vajadzības gadījumā to var grozīt saskaņā ar minēto procedūru.

2. Pirms 1. punktā minētā saraksta sastādīšanas Komisija var apspriesties ar Veselīgu un nekaitīgu lauksaimniecības produktu padomdevējas komitejas Lauksaimniecības produktu reklāmas pastāvīgo grupu.

5. pants

1. Attiecībā uz katru izvēlēto nozari vai produktu Komisija saskaņā ar 13. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem stratēģiju, ar ko nosaka pamatnostādnes, ar kurām saskaņā jābūt informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumiem.

2. Nosakot 1. punktā minētās pamatnostādnes, Komisija var apspriesties ar Veselīgu un nekaitīgu lauksaimniecības produktu padomdevējas komitejas Lauksaimniecības produktu veicināšanas pastāvīgo grupu.

3. Šajās pamatnostādnēs sniedz vispārīgas norādes, jo īpaši par:

a) mērķiem un uzdevumiem;

b) vienu vai vairākām tēmām, kurām piemēros izvēlētos pasākumus;

c) veicamo darbību veidiem;

d) programmu ilgumu;

e) programmas finansēšanai paredzēto Kopienas līdzekļu paredzamo sadalījumu pa tirgiem un pasākumu veidiem.

6. pants

1. Attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 2. panta a), b) un d) punktā, un ievērojot 5. pantā minētās pamatnostādnes, arodu vai starparodu organizācija(s), kas pārstāv attiecīgo nozari, sadarbībā ar īstenotāju iestādi, kuru tās izvēlējušās, pienācīgā veidā izsludinot konkursu, sastāda informācijas un veicināšanas programmu, kuras maksimālais darbības ilgums ir 36 mēneši. Programma var atteikties uz vienu vai vairākām ieinteresētajām dalībvalstīm, kas izstrādā specifikāciju, kurā nosaka programmu vērtēšanas kritērijus. Programmas var iesniegt Eiropas līmeņa organizācijas vai organizācijas, kas darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pēdējo iesniegtajām programmām dod priekšroku.

2. Attiecīgā(s) dalībvalsts(-is) pārbauda katras programmas piemērotību un atbilstību, kā arī piedāvātās īstenotājas iestādes piemērotību un atbilstību šīs regulas noteikumiem, pamatnostādnēm un attiecīgajai specifikācijai. Tās arī pārbauda, vai programma atbilst izdevīguma principam. Pēc tam dalībvalstis sastāda pagaidu sarakstu, kurā ietver atbilstoši pieejamo līdzekļu daudzumam izvēlētās programmas un īstenotājas iestādes, kā arī apņemas piedalīties šo programmu finansēšanā.

3. Dalībvalstis nosūta Komisijai izvēlēto programmu un īstenotāju iestāžu pagaidu sarakstu, kā arī programmu kopijas.

Ja Komisija konstatē, ka iesniegtā programma nesaskan ar Kopienas noteikumiem vai pamatnostādnēm, tā termiņā, kas vēl jānosaka, paziņo attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) par minētās programmas pilnīgu vai daļēju neatbilstību. Ja minētais termiņš ir beidzies, programmu uzskata par atbilstīgu.

Dalībvalstis ņem vērā visus apsvērumus, ko Komisija darījusi zināmus minētajā laikposmā. Pēc tā beigām dalībvalsts(-is) sastāda un tūlīt nosūta Komisijai izvēlēto programmu galīgo sarakstu.

Komisija iespējami drīz informē 13. pantā minēto pārvaldības komiteju par izvēlētajām programmām un atbilstīgo budžetu.

7. pants

1. Ja 6. pantā minētās organizācijas neiesniedz informācijas programmas attiecībā uz vienu vai vairākiem 2. panta c) punktā minētajiem pasākumiem, tad katra ieinteresētā dalībvalsts, pamatojoties uz Komisijas izstrādātajām pamatnostādnēm, sastāda savu specifikāciju un atklātā konkursā izvēlas īstenotāju iestādi programmai, ko tā apņemas daļēji finansēt.

2. Tā nosūta Komisijai izvēlēto programmu, kam pievieno pamatotu atzinumu par tās piemērotību un atbilstību, kā arī par piedāvātās īstenotājas iestādes piemērotību un atbilstību šīs regulas noteikumiem un pamatnostādnēm, un par programmas izdevīgumu.

3. Attiecībā uz Komisijas veikto programmu pārbaudi un programmu galīgo apstiprinājumu, ko veic dalībvalstis, piemēro 6. panta 3. punkta otro, trešo un ceturto daļu.

8. pants

1. Lai izstrādātu 5. pantā minētās pamatnostādnes, Komisija var aicināt palīgā neatkarīgu komunikācijas ekspertu veidotu komiteju vai tehniskos asistentus.

2. Komisija, izsludinot atklātu vai slēgtu konkursu, izvēlas:

a) tehnisko(s) asistentu(s), kas minēti 1. punktā;

b) organizāciju vai organizācijas, kas atbild par to pasākumu ietekmes novērtējumu, kas veikti saskaņā ar 6. un 7. pantu.

9. pants

1. Kopiena finansē:

a) pilnībā 2. panta e) punktā minētos pasākumus;

b) daļēji citus 2. pantā minētos informācijas un veicināšanas pasākumus.

2. Kopienas ieguldījums 1. punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu finansēšanā nedrīkst pārsniegt 50 % no to faktiskajām izmaksām.

Neatkarīgi no 4. punkta dalībvalstis finansē 20 % no 2. punktā minēto pasākumu faktiskajām izmaksām, bet atlikušās izmaksas sedz pasākumus ierosinājušās organizācijas. Dalībvalstu un/vai arodu vai starparodu organizāciju veiktajiem maksājumi var nākt no citiem parafiskālajiem maksājumiem.

3. Tomēr, ja tas ir pamatoti un programma acīmredzami ir Kopienas interesēs, var tikt nolemts, ievērojot 13. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ka programmas iesniedzēja organizācija atbild par visu finansējumu, ko nenodrošina Kopiena.

4. Attiecībā uz 7. pantā minētajiem pasākumiem dalībvalstis atbild par to daļu finansējuma, ko nenodrošina Kopiena.

Dalībvalstu veiktie maksājumi var nākt no citiem parafiskālajiem maksājumiem.

10. pants

1. Īstenotājai(ām) iestādei(ēm), kam uztic veikt 6. panta 1. punktā un 7. panta 1. punktā minētos pasākumus, jābūt pieredzei darbā ar attiecīgajiem produktiem un tirgiem, kā arī resursiem, kas vajadzīgi pasākumu ļoti efektīvai īstenošanai Eiropas mērogā.

2. Dalībvalstis ir atbildīgas par uzraudzību un maksājumiem attiecībā uz visiem pasākumiem, kas nav minēti 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

11. pants

Uz Kopienas finansējumu par 1. pantā minētajiem pasākumiem attiecina Regulas (EK) Nr. 1258/1999 1. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

12. pants

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

13. pants

1. Komisijai palīdz Eļļas un tauku pārvaldības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK [6] 37. pantu, kā arī pārvaldības komitejas, kuras izveidotas saskaņā ar atbilstošajiem pantiem citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopējo organizāciju (še turpmāk –"Komitejas").

2. Gadījumos, ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

3. Komitejas pieņem savus reglamentus.

14. pants

Ik pēc diviem gadiem un pirmoreiz līdz 2003. gada 31. decembrim Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, konkrēti iztirzājot izvēlētās programmas un tām atvēlēto līdzekļu izmantošanu, un attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstīgus priekšlikumus.

15. pants

1. Svītro šādus noteikumus:

a) 11. pantu Padomes 1966. gada 22. septembra Regulā Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopēju organizāciju [7];

b) 2. pantu Padomes 1970. gada 29. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1308/70 par linu un kaņepju tirgus kopējo organizāciju [8];

c) 20. panta 4. punktu Padomes 1991. gada 16. decembra Regulā (EEK) Nr. 3763/91, ar ko ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem par labu Francijas aizjūras departamentiem [9];

d) 1. un 2. pantu Padomes 1992. gada 18. maija Regulā (EEK) Nr. 1332/92, ar ko ievieš īpašus pasākumus attiecībā uz galda olīvām [10];

e) 31. panta 4. punktu Padomes 1992. gada 15. jūnija Padomes Regulā (EEK) Nr. 1600/92 par īpašiem pasākumiem Azoru salām un Madeirai attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem [11];

f) 26. panta 4. punktu Padomes 1992. gada 15. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1601/92 par īpašiem pasākumiem Kanāriju salām attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem [12];

g) 1. panta otrās daļas otro ievilkumu un 2. panta 1. punkta otro daļu Padomes 1994. gada 21. februāra Regulā (EK) Nr. 399/94 par īpašiem pasākumiem attiecībā uz žāvētām vīnogām [13];

h) 54. pantu Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulā (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju [14];

i) 35. panta 5. punktu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju [15].

2. Regulā (EK) Nr. 399/94 vārdus un veicināšana un d) un e) apakšpunkts svītro attiecīgi no 1. panta pirmās daļas un 2. panta 2. punkta.

3. Atceļ Padomes 1990. gada 7. maija Regulu (EEK) Nr. 1195/90 par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai palielinātu ābolu patēriņu un izmantošanu [16]; Padomes 1990. gada 7. maija Regulu (EEK) Nr. 1201/90 par pasākumiem citrusaugļu patēriņa palielināšanai [17]; Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2067/92 par pasākumiem, lai veicinātu kvalitatīvas liellopu un teļa gaļas tirdzniecību [18]; Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2073/92 par piena un piena produktu patēriņa veicināšanu Kopienā un tirgu paplašināšanu [19]; Padomes 1996. gada 22. novembra Regulu (EK) Nr. 2275/96, ar ko ievieš konkrētus pasākumus attiecībā uz dzīviem augiem un puķkopības produktiem [20] un Padomes 1998. gada 28. septembra Regulu (EK) Nr. 2071/98 par reklāmas pasākumiem attiecībā uz liellopa un teļa gaļas marķējumu [21].

4. Šā panta 1. un 2. punktā paredzētās normas un noteikumus turpina piemērot veicināšanas un informācijas programmās, kas pieņemtas pirms stājas spēkā regula, ar ko piemēro šo regulu.

16. pants

Komisija saskaņā ar 13. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu pāreju no 15. pantā minētajiem noteikumiem uz šīs regulas noteikumiem.

17. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2001. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 19. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Glavany

[1] OV C 365 E, 19.12.2000., 270. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2000. gada 15. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] Atzinums sniegts 2000. gada 15. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[5] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[6] OV L 172, 30.9.1966., 3025. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2702/1999 (OV L 327, 21.12.1999., 7. lpp.).

[7] OV L 172, 30.9.1966., 3025. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2702/1999 (OV L 327, 21.12.1999., 7. lpp.).

[8] OV L 146, 4.7.1970., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2702/1999.

[9] OV L 356, 24.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2598/95 (OV L 267, 9.11.1995., 1. lpp.).

[10] OV L 145, 27.5.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1267/95 (OV L 123, 3.6.1995., 4. lpp.).

[11] OV L 173, 27.6.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2348/96 (OV L 320, 11.12.1996., 1. lpp.).

[12] OV L 173, 27.6.1992., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2348/96.

[13] OV L 54, 25.2.1994., 3. lpp.

[14] OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999 (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).

[15] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1622/2000 (OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp.).

[16] OV L 119, 11.5.1990., 53. lpp.

[17] OV L 119, 11.5.1990., 65. lpp.

[18] OV L 215, 30.7.1992., 57. lpp.

[19] OV L 215, 30.7.1992., 67. lpp.

[20] OV L 308, 29.11.1996., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2702/1999.

[21] OV L 265, 30.9.1998., 2. lpp.

--------------------------------------------------