Padomes Regula (EK) Nr. 2698/2000

(2000. gada 27. novembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1488/96 par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem (MEDA) ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas – Vidusjūras reģiona partnerattiecībās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 1488/96 [3] 15. panta 6. punkts paredz, ka līdz 1999. gada 30. jūnijam Padome pārskatīs šo regulu un ka Komisija vajadzības gadījumā iesniegs Padomei tās grozījumu priekšlikumus.

(2) Vidusjūras reģions ir Eiropas Savienības prioritāra joma, un Vidusjūras reģiona partneru politiska, ekonomiska un sociāla attīstība kļūst arvien aktuālāks jautājums.

(3) Ir svarīgi īstenot un intensificēt sadarbību, kas sākta atbilstīgi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībai, kura tika izveidota ar 1995. gada 27. novembra Barselonas Deklarāciju.

(4) Jaunie Eiropas un Vidusjūras reģiona asociācijas līgumi tagad sāk stāties spēkā un, lai tos sagatavotu un īstenotu, Vidusjūras reģiona partneriem ir jāveic svarīgi pielāgošanās pasākumi. Kopienai ir jāatbalsta šie pasākumi.

(5) Laikā no 1995. gada līdz 1998. gadam Regulas (EK) Nr. 1488/96 piemērošana notikusi kā paredzēts, bet tagad lēmumu pieņemšanas procedūras jāpaātrina, lai Kopienas palīdzību varētu īstenot efektīvāk.

(6) Provizoriskajā plānošanā tāpēc vajadzētu skaidrāk izpausties, kādu ietekmi gaida no plānotajām MEDA finansētām darbībām sakarā ar Vidusjūras reģiona partneru reformu procesu un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības izveidi.

(7) Stratēģijas dokumentiem un valsts un reģionālām indikatīvajām programmām būtu jādefinē Kopienas atbalsta galvenie mērķi, pamatnostādnes un prioritārās nozares.

(8) Uz indikatīvajām programmām balstītu valsts un reģionālo finansējuma plānu ieviešana sekmē lēmumu pieņemšanas procedūru racionalizāciju.

(9) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību [4] izveido vispārēju tiesisku regulējumu attiecībā uz visām Kopienu pašu resursu un izdevumu jomām. Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par inspekcijām un pārbaudēm uz vietas, ko veic Komisija, lai Eiropas Kopienu finanšu intereses aizsargātu no krāpšanas un citiem pārkāpumiem [5], attiecas uz visām Kopienu darbības jomām, neskarot Kopienas īpašos noteikumus atsevišķās politikas jomās.

(10) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāparedz saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [6].

(11) Komisija un Eiropas Investīciju banka apņēmušās nodrošināt to, lai savstarpējā sadarbība arvien uzlabotos, īstenojot darbības ar riska kapitālu un procentu likmes subsīdijas.

(12) Šajā regulā visam tās darbības laikam ir paredzēts bāzes finansējums atbilstīgi 34. punktam 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [7], kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, tomēr neskarot budžeta lēmējiestāžu pilnvaras, kas noteiktas Līgumā,

(13) tāpēc jāgroza Regula (EK) Nr. 1488/96,

(14) Līgums šīs regulas pieņemšanai neparedz citas pilnvaras kā tās, kas paredzētas 308. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1488/96 groza šādi.

1. Regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Kopiena īsteno pasākumus atbilstīgi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības principiem un prioritātēm, lai atbalstītu darbības, ko Vidusjūras reģiona trešās valstis un teritorijas, kas uzskaitītas I pielikumā, (še turpmāk "Vidusjūras reģiona partneri") sāks, lai pārveidotu savas ekonomikas un sociālās struktūras, uzlabotu trūcīgo iedzīvotāju apstākļus un mīkstinātu visas sociālās vai ekoloģiskās sekas, ko varētu izraisīt ekonomikas attīstība."

2. Regulas 1. panta 3. punkta pirmo apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"3. Bāzes finansējums šīs programmas izpildei laika posmā no 2000. gada līdz 2006. gadam ir 5350000000 eiro."

3. Regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Šos atbalsta pasākumus īsteno, ņemot vērā mērķi sasniegt noturīgu attīstību, kas turpmāk var nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti un labklājību. Īpašu uzmanību pievērš tam, kā ekonomikas pāreja ietekmē ekonomiku, sabiedrību un vidi, reģionālai un zemāka līmeņa sadarbībai un tam, lai nostiprinātu Vidusjūras reģiona parteru spēju integrēties pasaules ekonomikā. Attiecīgo procedūru mērķi un nosacījumi ir norādīti II pielikumā."

4. Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"4. pants

1. Komisija, saziņā ar dalībvalstīm un pamatojoties uz abpusēju un regulāru informācijas apmaiņu, arī informācijas apmaiņu uz vietas, jo īpaši attiecībā uz stratēģijas dokumentiem, valsts indikatīvajām programmām (VPP), gada finansējuma plāniem, projektu sagatavošanu un to izpildi, nodrošina efektīvu koordināciju palīdzības darbībām, ko sākusi Kopiena, kā arī Eiropas Investīciju banka (še turpmāk "Banka") un atsevišķas dalībvalstis, lai uzlabotu sadarbības programmu saskaņotību un savstarpēju atbilstīgumu. Cita starpā Komisija sekmē koordināciju un sadarbību ar starptautiskajām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas sadarbības programmām un citiem finansētājiem. Konkrētos noteikumus attiecībā uz koordināciju uz vietas regulē pamatnostādnes, kuras ir jāapstiprina komitejai, kas paredzēta 11. pantā.

2. Šajā regulā paredzētos pasākumus Kopiena var apstiprināt neatkarīgi vai kā līdzfinansējuma pasākumus kopīgi ar pašiem Vidusjūras reģiona partneriem vai dalībvalstu publiskām vai privātām struktūrām un Banku, no vienas puses, un daudzpusējām organizācijām vai trešām valstīm, no otras puses. Komisija vajadzības gadījumā sekmē šādus līdzfinansējuma pasākumus, pamatojoties uz abpusēju un laikus veiktu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm."

5. Regulas 5. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu 2. līdz 6. punktu:

"2. Stratēģijas dokumentus, kas attiecas uz laika posmu no 2000. līdz 2006. gadam, izstrādā valsts un reģionu līmenī saziņā ar Banku. Šajos stratēģijas dokumentos ir jādefinē ilgtermiņa sadarbības mērķi un jānorāda intervences prioritārās jomas. Šajā nolūkā ņem vērā visus attiecīgos izvērtējumus, izmanto problēmu pētījumus un apvieno atsevišķas sīkākas jautājumu izpētes. Ja iespējams, izstrādā īstenošanas kritērijus, lai atvieglinātu sadarbības mērķu sasniegšanas izvērtējumu. Ja radušies neparedzēti apstākļi vai saskaņā ar 15. panta 4. pantā paredzētā izvērtējuma rezultātiem, šos stratēģijas dokumentus pārskata.

3. Valsts un reģionālās trīs gadu indikatīvās programmas pamatojas uz atbilstošiem stratēģijas dokumentiem. Tās tiek noteiktas valsts un reģionu līmenī saziņā ar Banku, un tajās attiecīgi var paredzēt procentu likmes subsīdijas un riska kapitālu.

Tajās ņem vērā prioritātes, kas noteiktas ar Vidusjūras reģiona partneriem, tostarp ekonomiskā dialoga secinājumus.

Programmas definē galvenos Kopienas atbalsta mērķus, pamatnostādnes un prioritāros sektorus jomās, kas paredzētas II pielikuma II iedaļā, kā arī šo programmu izvērtējuma elementus. Tās paredz provizoriskas summas (kopējas un pēc prioritātes sektora) un attiecīgās programmas finansējuma kritēriju sarakstu.

Šīs programmas vajadzības gadījumā ik gadu atjaunina. Tās var grozīt atbilstoši gūtai pieredzei vai Vidusjūras reģiona partneru panākumiem attiecībā uz struktūru reformām, makroekonomikas stabilizāciju, rūpniecisko attīstību un pozitīvām sociālām pārmaiņām, vai atbilstoši sadarbības iznākumiem, īstenojot jaunos asociācijas līgumus. Šajās programmās raksturo reformas, kas partneriem jāīsteno prioritātes sektoros, un izvērtē panākumus, kas gūti šajā sakarā.

4. Finansējuma plāni pamatojas uz indikatīvajām programmām, kas paredzētas 3. punktā, un parasti tiek pieņemti vienam gadam. Tos nosaka valsts un reģionu līmenī saziņā ar Banku. Projekti attiecībā uz procentu likmes subsīdijām ir valsts finansējuma plānu daļa, un tos, kas attiecas uz riska kapitālu, iekļauj reģionālā finansējuma plānos.

Šajos plānos ietilpst finansējamo projektu saraksts. Katru projektu pārbauda, pārliecinoties par to, kā tas iekļaujas finansējuma plānā kopumā. Plānu saturu apraksta pietiekami precīzi, lai tos varētu pieņemt saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

5. Komisija saziņā ar Banku nodrošina to, ka plānošanas pasākumi attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un riska kapitālu papildina un saskan ar valsts un reģionālās stratēģijas dokumentiem, indikatīvajām programmām un finansējuma plāniem. Pasākumu īstenošanas posmā Banka gādā, lai tie būtu saskaņā ar šo regulu un tās sakarā pieņemtajiem lēmumiem.

Attiecībā uz procentu likmes subsīdijām ierosinātos projektus Komisija parasti attiecīgi integrē valsts finansējuma plānos, pamatojoties uz Bankas priekšlikumiem.

Attiecībā uz riska kapitālu ierosinātos projektus Komisija parasti attiecīgi integrē valsts finansējuma plānos, pamatojoties uz Bankas priekšlikumiem. Projekti ir riska kapitāla finansēšanas sistēma, ko veido līdzekļi, kas piešķirti, lai finansētu darbības ar riska kapitālu vairāku gadu laika posmā.

6. Finansējuma lēmumi pamatojas uz atbilstošo indikatīvo programmu, ja attiecīgie projekti nav finansējuma plāna daļa."

6. Regulas 6. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pēdējo teikumu svītro;

b) 1. punktam pievieno šādu daļu:

"Bankas aizdevumus, kas saistīti ar procentu likmes subsīdijām, uzrāda un izmaksā eiro. Piemērojamo procentu likmi nosaka katram maksājumam, ņemot vērā konkrētās finanšu darbības pazīmes; katram maksājumam piemērotā subsīdiju likme ir puse no procentu likmes, kas piemērojama konkrētajam maksājumam, lai gan šī subsīdijas likme nepārsniedz 3 % nominālo likmi.";

c) 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"3. Finansējuma lēmumi, kā arī visas vienošanās par finansējumu un saistītie līgumi cita starpā paredz finanšu uzraudzību un kontroli, ko veic Komisija (arī Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)), tostarp pārbaudes uz vietas un kontroli saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 [8], kā arī revīzijas, ko veic Revīzijas palāta, vajadzības gadījumā uz vietas. Komisija veic pasākumus saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 11. panta 2. punktā, lai nodrošinātu pienācīgu Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 [9].";

d) 4. punktā iekļauj šādu otro daļu:

"Riska kapitālu vispirms izmanto, lai stiprinātu privāto sektoru un jo īpaši finanšu sektoru MEDA valstīs. Tas nepārprotami nodrošina pievienotu vērtību, piedāvājot finanšu produktus un nosacījumus, kas uz vietas nav pieejami.";

e) 4. punktā trešās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šo:

"Riska kapitāls, ko nodrošina un pārvalda Banka, jo īpaši var būt:";

7. Regulas 7. pantu groza šādi:

a) 1. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"1. Pasākumus saskaņā ar šo regulu var veikt, lai segtu tādu preču un pakalpojumu importēšanas izdevumus, kā arī vietējos izdevumus, kādi vajadzīgi, lai īstenotu projektus un programmas. Tieša budžeta palīdzība par labu saņēmējam partnerim tāpat var tikt segta, lai atbalstītu apstiprinātās reformas programmas, jo īpaši, izmantojot struktūru pielāgošanas sektoru pasākumus, kas minēti II pielikuma I daļas b) punktā. Kopienas finansējums nesedz nodokļus, nodevas un maksas.";

b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Tāpat var segt izmaksas, kas bijušas vajadzīgas programmu vai projektu noteikšanai, sagatavošanai, vadībai, uzraudzībai un kontrolei. Pie šādām izmaksām var pieskaitīt izmaksas, kas saistītas ar tehnisku un administratīvu palīdzību, ja tās nāk par labu gan Komisijai, gan saņēmējiem un nav valsts dienesta parastie uzdevumi."

8. Regulas 8. pantu groza šādi:

a) 2. punkta pēdējo ievilkumu svītro;

b) 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"4. Komisija saziņā ar dalībvalstīm pēc pieprasījuma sniedz visiem ieinteresētajiem uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm visā Kopienā dokumentus par MEDA programmu vispārējiem aspektiem un prasībām, kas jāievēro, lai varētu piedalīties šajās programmās, vajadzības gadījumā izmantojot internetu.

5. Finansējuma vienošanās dokumentos, kas minēti 9. panta 6. punktā, vai finansējuma priekšlikumos iekļauj norādes par gaidāmajiem līgumiem, tostarp par provizoriskajām summām, to piešķiršanas procedūru un datumiem, kas plānoti konkursam.";

c) panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"7. Konkursa rezultātus, tostarp datus par saņemto pieteikumu skaitu, līguma piešķiršanas dienu, veiksmīgo pretendentu vārdu vai nosaukumu un adresi publicē Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesī un ievieto Internetsā. Komisija ik pēc sešiem mēnešiem sniedz 11. pantā paredzētajai komitejai konkrētu sīku informāciju par līgumiem, kas noslēgti, īstenojot MEDA programmas un projektus."

9. Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"9. pants

1. Informatīvos nolūkos Komisija nosūta savu finanšu plānu un tā pamatojumu saskaņā ar stratēģijas dokumentiem, norādot valsts un reģionālajām indikatīvajām programmām paredzēto kopsummu, kā arī saskaņā ar šīm programmām apstiprinātās kopējās summas sadalījumu pēc saņēmējvalsts un prioritātes sektora.

2. Stratēģijas dokumentus, indikatīvās programmas, finanšu plānus un visus to grozījumus Komisija pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3. Finansējuma lēmumus, uz kuriem neattiecas valsts vai reģionālie finansēšanas plāni, Komisija pieņem atsevišķi saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ievērojot šā panta 5. punktu.

4. Lēmumus, ar ko groza 3. punktā minētos finansējuma lēmumus, pieņem Komisija, ja tie neparedz būtiskus grozījumus vai papildu saistības, kas pārsniedz 20 % no sākotnējām saistībām. Par visiem šādiem lēmumiem Komisija tūlīt informē 11. pantā minēto komiteju.

5. Finansējuma lēmumus, kas nepārsniedz 2000000 eiro, pieņem Komisija, ja tie ir daļa no vispārēja asignējuma. Vispārēju asignējumu pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 11. panta 2. punktā. Komiteju, kas paredzēta 11. pantā, regulāri un ātri, un katrā ziņā pirms tās nākamās sanāksmes informē par pasākumu finansējuma lēmumiem, kas nepārsniedz 2000000 eiro.

6. Neskarot 106. pantu 1977. gada 21. decembra Finanšu regulā, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [10], (še turpmāk "Finanšu regula";), finansējuma līgumus informatīvos nolūkos nosūta 11. pantā paredzētās komitejas locekļiem divas nedēļas pirms parakstīšanas.

7. Citu procedūru, kura paredzēta 12. pantā, piemēro attiecībā uz procentu likmes subsīdijām, kad Banka piešķīrusi aizdevumus projektiem, kas finansēti vides jomā. Citu procedūru, kura paredzēta 13. pantā, piemēro attiecībā uz riska kapitālu.";

10. Regulas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Finansējuma lēmumos, kas pieņemti saskaņā šo regulu, un 15. pantā minētajos novērtējumos un izvērtējumos Komisija ievēro stabilas finanšu pārvaldības principus, jo īpaši Finanšu regulā minēto taupības principu un izmaksu lietderības principu."

11. Regulas 11. pantu groza šādi:

a) panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"1. Tiek izveidota pārvaldības komiteja (še turpmāk "MED komiteja";). Bankas pārstāvis piedalās tās darbā bez balsstiesībām.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

3. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir trīs mēneši.";

b) panta 5. punktu aizstāj ar šo punktu:

"5. Komiteja pieņem savu reglamentu ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma 205. panta 2. punktu.";

c) panta 7. punktu svītro.

12. Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"12. pants

1. Banka nosūta Komisijai ierosināto projektu attiecībā uz procentu likmes subsīdijām vai nu iekļaušanai finanšu plānā, vai arī individuāla finansējuma lēmuma pieņemšanai, kā tas attiecīgi paredzēts 9. panta 2. un 3. punktā. Komisija pārbauda ierosinātā projekta atbilstību šai regulai un saskaņā ar to pieņemtajiem attiecīgajiem lēmumiem.

2. Komisija dara Bankai zināmu katru lēmumu attiecībā uz procentu likmes subsīdijām, neatkarīgi no tā, vai tas pieņemts atbilstīgi finansējuma plānam vai kā atsevišķs finansējuma lēmums.

3. Saskaņā ar 2. punktā minēto lēmumu, ja tas paredz procentu likmes subsīdijas piešķiršanu, Banka var piešķirt aizdevumu, kas atbilst minētajai subsīdijai, ja vien 14. pantā minētā komiteja un Komisijas pārstāvis, kas darbojas tajā, sniedz pozitīvu atzinumu.

4. Par to Banka informē Komisiju."

13. Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"13. pants

1. Projektu, kas ierosināts attiecībā uz riska kapitālu un ir riska kapitāla finansēšanas sistēma, Banka nosūta Komisijai iekļaušanai reģionālā finansējuma plānā. Komisija pārbauda, vai šā projekta nosacījumi atbilst šai regulai un saskaņā ar to pieņemtajiem attiecīgajiem lēmumiem.

2. Katru lēmumu, kas saskaņā ar 9. panta 2. punktu pieņemts attiecībā uz reģionālā finansējuma plānu, kurā paredzēts riska kapitāls, Komisija tā izpildes nolūkā dara zināmu Bankai.

3. Pamatojoties uz to, Banka, lai saņemtu 14. pantā minētās komitejas atzinumu, dara tai zināmas atsevišķas darbības, ar ko īsteno riska kapitāla projektu, kas paredzēts reģionālā finansējuma plānā. Komisijas pārstāvis dara zināmu minētajai komitejai savas iestādes nostāju attiecībā uz konkrēto darbību un jo īpaši attiecībā uz tās atbilstību reģionālā finansējuma plānam.

4. Pamatojoties uz to un saņemot pozitīvu atzinumu, ko sniegusi 14. pantā minētā komiteja un Komisijas pārstāvis tajā, atsevišķās riska kapitāla darbības dara zināmas Bankai, lai tā veiktu attiecīgus pasākumus.

5. Par to Banka informē Komisiju."

14. Regulas 14. panta 3. un 4. punktā atsauci uz Līguma 148. panta 2. punktu aizstāj ar atsauci uz Līguma 205. panta 2. punktu.

15. Regulas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"15. pants

1. Komisija kopā ar Banku izvērtē, cik daudz paveikts, īstenojot saskaņā ar šo regulu sāktos pasākumus, un ne vēlāk par nākamā gada 30. jūniju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu. Ziņojumā iekļauj informāciju par gada laikā finansētajiem pasākumiem, ievērojot konfidencialitāti, un informāciju par uzraudzības pasākumu iznākumu, kā arī novērtē sasniegtā vispārēju atbilstību stratēģijas dokumentiem.

2. Komisija ik gadu informē dalībvalstis par iepriekšējā gada budžeta izpildi, norādot saistības un maksājumus.

3. Komisija un Banka veic pagaidu izvērtējumu un galīgo izvērtējumu attiecībā uz saviem projektiem un intervences galvenajiem sektoriem, lai noteiktu, vai ir sasniegti izvirzītie mērķi, un lai formulētu pamatnostādnes turpmāko darbību efektivitātes uzlabošanai. Izvērtējuma ziņojumus, ievērojot konfidencialitāti, nosūta MED komitejai un Eiropas Parlamentam. Attiecībā uz Bankas vadītajām darbībām šos ziņojumus nosūta MED komitejai.

4. Reizi trijos gados Komisija sadarbībā ar Banku sniedz ziņojumu, kurā vispārēji izvērtēta Vidusjūras reģiona partneriem sniegtā palīdzība un programmu efektivitāte un pārskatīti stratēģijas dokumenti. Šo ziņojumu tūlīt nosūta MED komitejai.

5. Līdz 2006. gada 30. jūnijam Padome pārskata šo regulu. Šajā nolūkā Komisija līdz 2005. gada 31. decembrim tai nosūta izvērtējuma ziņojumu un priekšlikumus attiecībā uz šīs regulas nākotni un, vajadzības gadījumā, tās grozījumiem."

16. Regulas (EK) Nr. 1488/96 II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 27. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

L. Fabius

[1] OV C 89 E, 28.3.2000., 4. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2000. gada 6. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 189, 30.7.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 780/98 (OV L 113, 13.4.1998., 3. lpp.).

[4] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[5] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[7] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[8] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[9] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[10] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2673/1999 (OV L 326, 18.12.1999., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"

II PIELIKUMS

Regulas 2. panta īstenošanas mērķi un noteikumi

I. a) Atbalsts ekonomikas pārejai un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības zonas izveidei jo īpaši sniedzams šādās jomās:

- darba vietu radīšana un privātā sektora attīstība, jo īpaši uzņēmējdarbības apstākļu uzlabošana un atbalsts MVU,

- tirgu atvēršana, investīciju, rūpnieciskās sadarbības un Eiropas Kopienas un Vidusjūras reģiona partneru savstarpējās tirdzniecības, kā arī pašu partneru savstarpējās tirdzniecības sekmēšana,

- ekonomikas infrastruktūras uzlabošana, kas varētu aptvert finanšu un nodokļu sistēmas.

b) Darbības, kas paredzētas partnervalstu reformu programmu atbalstam, tiek īstenotas, ievērojot šādus principus:

- atbalsta programmas ir paredzētas tam, lai atjaunotu vai vajadzības gadījumā nostiprinātu finansiālo līdzsvaru un radītu paātrinātai izaugsmei labvēlīgu vidi, reizē tiecoties uzlabot iedzīvotāju labklājību,

- atbalsta programmas tāpat sekmē reformas, kas tiek veiktas svarīgākajos sektoros, lai radītu brīvas tirdzniecības zonu ar Eiropas Kopienu,

- atbalsta programmas īpaši tiek pielāgotas katras valsts vajadzībām, un tajās ņem vērā ekonomiskos un sociālos apstākļus,

- atbalsta programmās paredz pasākumus, kas jo īpaši domāti tam, lai attiecībā uz sociālajiem apstākļiem un nodarbinātību papildinātu ekonomikas pāreju un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības zonas izveidi un mazinātu negatīvās sekas, kādas šim procesam var būt attiecībā uz vistrūcīgākajām iedzīvotāju slāņiem sociālo apstākļu un nodarbinātības ziņā,

- atbalsta izmaksu veic pa daļām kā tiešu budžeta palīdzību atbilstoši īstenotajiem mērķiem un/vai nozaru uzdevumiem, kas noteikti atbalsta programmā.

Jābūt ievērotiem šādiem atbilstības kritērijiem:

- attiecīgai valstij, ievērojot reformu uzdevumus un efektivitāti, ir jāpieņem Bretonvudas iestāžu apstiprināta reformu programma vai jāīsteno programmas, kas atzītas par analogām, sadarbojoties ar šīm iestādēm, taču šo iestāžu finansiāls atbalsts nav obligāts,

- ir jāņem vērā valsts ekonomikas stāvoklis makroekonomikas līmenī (parādsaistības, parādu apkalpošanas izmaksas, maksājumu bilance, budžeta stāvoklis, monetārais stāvoklis, ieņēmumu līmenis uz vienu iedzīvotāju un bezdarba līmenis) un nozaru reformu līmenī, lai izveidotu brīvas tirdzniecības zonu ar Eiropas Kopienu.

II. Atbalsts noturīgai ekonomikas un sociālai attīstībai aptver šādas jomas:

- pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju grupu dalība attīstības plānošanā un īstenošanā,

- sociālo pakalpojumu uzlabošana, jo īpaši tādās jomās kā veselības aizsardzība, ģimenes plānošana, ūdensapgāde, sanitārija un mājokļu nodrošinājums,

- izaugsmes radīto labumu plašas un vienlīdzīgas sadales sekmēšana, īpaši ņemot vērā tos mērķus un uzdevumus, kuri noteikti ANO apspriedēs sakarā ar nabadzības apkarošanu un atzīti par starptautiskiem mērķiem attīstības jomā,

- harmoniska un saskaņota lauku attīstība un pilsētvides uzlabošana,

- sadarbības nostiprināšana lauksaimniecības jomā, īpaši attiecībā uz kvalitāti un standartiem,

- sadarbības nostiprināšana zvejniecībā un noturīga jūras resursu izmantošana,

- vides aizsardzība un uzlabošana, īpaši ievērojot piesardzības un preventīvas darbības principus ekonomikas attīstības sekmēšanā, plašāk izvēršot sadarbību ekoloģijas jautājumos,

- ekonomikas infrastruktūru uzlabošana, īpaši transporta, enerģētikas, lauku un pilsētu attīstības jomās, ar informācijas sabiedrību, informācijas tehnoloģijām un telekomunikācijām saistītu darbību nostiprināšana,

- cilvēkresursu saskaņota attīstība, lai papildinātu dalībvalstu programmas, īpaši attiecībā uz turpmāko profesionālo izglītību sakarā ar sadarbību rūpniecībā, kā arī zinātniskās un tehnoloģiskās izpētes potenciāla uzlabošana,

- demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un aizsardzības nostiprināšana jo īpaši, izmantojot nevalstiskās organizācijas Eiropas Kopienā un Vidusjūras reģiona partnervalstīs,

- sadarbība kultūras jomā un jauniešu apmaiņas,

- sadarbība un tehniska palīdzība, lai nostiprinātu sadarbību tādās jomās kā migrācija un nelikumīgas migrācijas apkarošana, kā arī nelikumīgo ieceļotāju repatriācija,

- sadarbība un tehniska palīdzība, apkarojot organizēto noziedzību, tostarp narkotiku nelikumīgu tirdzniecību un cilvēku tirdzniecību,

- sadarbības nostiprināšana jomās, kas saistītas ar tiesiskumu, piemēram, sadarbība krimināllietu izmeklēšanā un tiesvedībā, to iestāžu nostiprināšana, kas garantē tiesu sistēmas neatkarību un efektivitāti, valstu iekšējas drošības dienestu mācības un civilā aizsardzība.

III. Reģionālo sadarbību, zemāka līmeņa sadarbību un pārrobežu sadarbību atbalsta,

a) veidojot un uzlabojot Vidusjūras reģiona partneru, kā arī šo partnervalstu un Eiropas Savienības un dalībvalstu savstarpējās reģionālās sadarbības struktūras;

b) - veidojot reģionālai tirdzniecībai vajadzīgās fiziskās infrastruktūras, jo īpaši transporta, sakaru un enerģētikas jomās,

- uzlabojot tiesiskā regulējuma un maza mēroga infrastruktūras projektus sakarā ar robežu šķērsošanas aprīkojumu,

- sadarbojoties lielu ģeogrāfisku reģionu līmenī un veicot pasākumus, kas papildina tos, kas šajā jomā īstenoti Eiropas Kopienā, ieskaitot atbalstu Vidusjūras reģiona partneru transporta un enerģētikas sistēmu savienošanai ar Eiropas komunikāciju tīkliem;

c) veicot citus reģionālus pasākumus, tostarp Eiropas un arābu valstu dialoga pasākumus;

d) veicot apmaiņas Eiropas Kopienas un Vidusjūras reģiona partneru pilsonisko sabiedrību starpā; šajā sakarā īstenos decentralizētu sadarbību,

- kuras mērķis būs noteikt Kopienas palīdzības nevalstiskos saņēmējus,

- kas būs vērsta uz to, lai iedibinātu sakarus starp universitātēm un zinātniekiem, vietējām kopienām, asociācijām, politiskās zinātnes fondiem, arodbiedrībām un nevalstiskām organizācijām, masu sakaru līdzekļiem, privātajiem uzņēmumiem un kultūras iestādēm visplašākajā nozīmē, kā arī citām IV punktā uzskaitītajām organizācijām.

Programmās ir jāpievērš uzmanība tam, lai tiktu veicināta partnervalstu pilsoniskās sabiedrības dalība un organizēšanās, jo īpaši, sekmējot informācijas plūsmu starp sakaru tīkliem un sakaru tīklu partneru saišu stabilitāti.

IV. Sakārtota vadība ir jāsekmē, atbalstot galvenās iestādes un galvenos pilsoniskās sabiedrības spēkus, proti, vietējas pašvaldības, lauku un ciematu iedzīvotāju grupas, savstarpējas palīdzības asociācijas, arodbiedrības, masu informācijas līdzekļus un uzņēmumu atbalsta organizācijas, kā arī palielinot valsts pārvaldes jaudu, lai izstrādātu politiku un virzītu tās īstenošanu.

V. Pasākumos, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu, ir jāņem vērā pētījums attiecībā uz sieviešu un vīriešu vajadzībām un potenciālu saimnieciskajā un sociālajā dzīvē, lai dzimumu vienlīdzības jautājumi tiktu ņemti vērā plānošanā un attīstībai paredzētas sadarbības īstenošanā. Īpaša nozīme piešķirama izglītībai un sievietēm paredzētu darba vietu radīšanai.

Pasākumos jāņem vērā arī tas, ka jāveicina jauniešu izglītība un viņiem domātu darba vietu radīšana, lai atvieglotu viņu sociālu integrēšanos.

VI. Darbības, kas finansētas saskaņā ar šo regulu, galvenokārt ir tehniska palīdzība, mācības, iestāžu izveide, informācija, semināri, pētījumi, projekti investīcijām mikrouzņēmumos, mazos un vidējos uzņēmumos, infrastruktūrās, kā arī darbībās, kas popularizē to, ka palīdzību sniedz Kopiena. Decentralizēta sadarbība izmantojama tad, kad tā var būt efektīva. Darbības ar riska kapitālu un procentu likmes subsīdijas finansē sadarbībā ar Banku.

VII. Sagatavojot un īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek ņemti vērā ekoloģiski apsvērumi.

"

--------------------------------------------------