Padomes Regula (EK) Nr. 2603/2000

(2000. gada 27. novembris),

ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts par dažu Indijas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes polietilēna tereftalātu importu, un izbeidz antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz dažu Indonēzijas, Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes polietilēna tereftalātu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 14. un 15. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1741/2000 [2] ("pagaidu regula") par dažu Indijas, Malaizijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēna tereftalātu importu Kopienā noteica kompensācijas pagaidu maksājumus.

(2) Paralēlas antidempinga izmeklēšanas rezultātā saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1742/2000 [3] par dažu Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Korejas Republikas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēna tereftalātu importu Kopienā noteica antidempinga pagaidu maksājumus.

(3) Jāatgādina, ka subsidēšanas un zaudējumu izmeklēšana ilga no 1998. gada 1. oktobra līdz 1999. gada 30. septembrim ("izmeklēšanas laiks", "IL"). To procesu izpēte, kam ir būtiska nozīme zaudējumu analīzē, aizņēma laiku no 1996. gada 1. janvāra līdz IL beigām ("analīzes laiks").

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(4) Pēc tam, kad atklātībai nodeva būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem pieņēma lēmumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas piezīmes. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 ("pamatregula") 11. panta 5. punkta noteikumiem Komisija uzklausīja visas ieinteresētās personas, kas vēlējās, lai tās uzklausītu.

(5) Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo secinājumu izdarīšanai.

(6) Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo kompensācijas maksājumu noteikšanu un to summu galīgo iekasēšanu, kas bija iemaksātas kā pagaidu maksājumi.

Tām arī deva laiku, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja paust savu viedokli.

(7) Ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes izskatīja un attiecīgā gadījumā ņēma vērā, izdarot galīgos secinājumus.

(8) Pēc pagaidu secinājumu izskatīšanas, pamatojoties uz savākto informāciju, secina, ka ar šo ir jāapstiprina pagaidu regulā izklāstītie galvenie secinājumi.

C. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1. Attiecīgais ražojums

(9) Pagaidu regulā attiecīgais ražojums bija raksturots kā polietilēna tereftalāts (PET) ar viskozitātes koeficientu 78 ml/g vai vairāk saskaņā ar DIN (Deutsche Industrienorm) 53728, uz kuru attiecas KN kods 39076020 un KN kodu ex39076080 (TARIC kods 3907608010). Tā kā saistībā ar šo definīciju jaunus faktus nesaņēma, ar šo apstiprina pagaidu secinājumus par attiecīgo ražojumu.

2. Līdzīgi ražojumi

(10) Pagaidu regulas 16. apsvērumā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozarē ražotie un Kopienas tirgū pārdotie PET, kā arī attiecīgajās valstīs ražotie un uz Kopienu eksportētie PET ir līdzīgi ražojumi, jo esošo dažādo PET veidu fiziskās un tehniskās pamatīpašības un lietojums ir vienāds. Tā kā šajā sakarā jaunus pierādījumus nesaņēma, apstiprina pagaidu secinājumus par līdzīgajiem ražojumiem.

D. SUBSĪDIJAS

(11) Ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas secinājumus par kompensējamām subsīdijām, ko saņem ražotāji eksportētāji, ja vien šajā regulā nav skaidri noteikts citādi.

I. INDIJA

Vispārīgi jautājumi

1. Uzsākšana

(12) Indijas valdība apgalvo, ka Komisija ir uzsākusi šo izmeklēšanu, pārkāpjot pamatregulas 10. pantu un PTO Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) 11. panta 2. punktu. Indijas valdība apgalvo, ka informācija, kas sniegta sūdzībā par subsidēšanu un zaudējumiem, ir bijusi neprecīza un nepilnīga, un tajā sniegtie pierādījumi nav bijuši pietiekami, lai uzsāktu šo procedūru.

(13) Atbildot uz šo argumentu, konstatēja, ka sūdzībā ietvertie pierādījumi par subsidēšanu un zaudējumiem pamatregulas 10. panta 2. punkta un ASCM 11. panta 2. punkta nozīmē ir bijuši pietiekami. Sūdzība ietvēra sūdzības iesniedzējam pamatoti pieejamu informāciju par subsidēšanu, zaudējumiem un cēloņsakarību. Attiecībā uz subsidēšanu ir jāatceras arī, ka lielākā daļa Indijā pieejamo programmu ir izskatītas un uz tām ir attiecināti kompensācijas pasākumi, jau agrāk izmeklējot importu no Indijas, piemēram, PET loksnes, plakani tērauda velmējumi u.c. Komisija pārbaudīja sūdzībā ietverto pierādījumu precizitāti un atbilstību saskaņā ar pamatregulas 10. panta 3. punktu, un atzina tos par pietiekamiem, lai uzsāktu izmeklēšanu. Tādēļ šo apgalvojumu nevar pieņemt.

2. Paziņojums par izmeklēšanas uzsākšanu

(14) Indijas valdība apgalvo, ka paziņojums par izmeklēšanas uzsākšanu [4] neatbilst ASCM 22. panta 2. punkta kritērijiem, jo tajā nav sniegta informācija, uz ko pamatojas apgalvojums par subsidēšanu, un nav to faktoru kopsavilkuma, uz kuriem pamatojas apgalvojums par zaudējumiem.

(15) ASCM 22. panta 2. punktā ir norādīts, ka publisks paziņojums par izmeklēšanu ietver atbilstīgu informāciju, inter alia, par subsidēšanas praksi un to faktoru kopsavilkumu, uz ko pamatojas apgalvojums par zaudējumiem. Attiecībā uz apgalvojumu par subsidēšanu, izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā bija norādīts, ka "Apgalvo, ka attiecīgā ražojuma ražotāji Indijā ir guvuši labumu no vairākām subsīdijām, ko piešķīrusi Indijas valdība. Šīs subsīdijas ir atbrīvojums no ienākuma nodokļa, izejvielu un ražošanas līdzekļu imports bez ievedmuitas un atvieglojumi uzņēmējsabiedrībām, kas orientējas uz eksportu, un uzņēmējsabiedrībām, kas atrodas eksportam atbrīvotās rūpniecības zonās", un ka "Apgalvo, ka iepriekšminētās shēmas ir subsīdijas, jo tās ietver Indijas valdības finansiālu ieguldījumu un saņēmēji, t.i., polietilēna tereftalāta eksportētāji, no tām gūst labumu. Apgalvo, ka tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, un tāpēc tās ir konkrētas un kompensējamas." Attiecībā uz apgalvojumu par zaudējumiem, izmeklēšanas uzsākšanas paziņojumā bija norādīts, ka "sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, ka attiecīgā ražojuma imports no Indijas, Indonēzijas, Korejas Republikas, Malaizijas, Taivānas un Taizemes kopumā ir palielinājies gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas izteiksmē" un turklāt "Apgalvo, ka attiecīgā importētā ražojuma apjomi un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Kopienas ražotāju tirgus daļu un cenu līmeni, kas būtiski un negatīvi ir ietekmējis Kopienas ražošanas nozares vispārējo darbību un finanšu stāvokli".

Iepriekšminētais teksts ir to apgalvojumu atbilstīgs kopsavilkums, kuri attiecas uz subsidēšanu un zaudējumiem.

Subsīdijas

1. Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (DEPB)

a) DEBP pirms eksportēšanas

(16) Indijas valdība norāda, ka 2000. gada 1. aprīlī DEBP pirms eksportēšanas atcēla. Tāpēc kompensācijas maksājumi saskaņā ar šo programmu nav jānosaka, jo maksājumu noteikšana būtu pretrunā pamatregulas 15. pantam.

(17) Pēc secinājumu nodošanas atklātībā Indijas valdība iesniedza pierādījumus, ka šī programma faktiski ir beigusies un Indijas ražotāji eksportētāji no tās vairs negūs labumu. Tāpēc šo prasību pieņem, un minēto subsīdiju izslēdz no subsīdiju likmju aprēķina. Tā kā šai programmai vairs neparedz kompensācijas pasākumus, tad citas prasības, ko attiecībā uz šo programmu iesniegušas ieinteresētās personas, nav jāizskata.

b) DEBP pēc eksportēšanas

(18) Indijas valdība norāda, ka Komisija ir acīmredzami kļūdījusies, novērtējot šīs shēmas kompensējamību. Komisija jo īpaši ir izdarījusi nepareizu secinājumu par to, ka Indijas valdība nav ieviesusi pārbaudes sistēmu, ar ko pārbauda, kuras izejvielas ir patērētas ražošanas procesā, kā arī par šīs sistēmas efektīvu piemērošanu. Turklāt Indijas valdība apgalvo, ka Komisija nav pareizi novērtējusi saskaņā ar šīm shēmām gūto labumu, jo tikai pārmērīgu nodokļu atmaksāšanu varētu uzskatīt par subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 2. pantu.

(19) Lai noteiktu, vai DEBP pēc eksportēšanas ir kompensējama subsīdija, un ja tā, lai aprēķinātu gūtā labuma apjomu, Komisija izmantoja šādu metodi. Ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, secina, ka šī shēma ietver Indijas valdības finansiālu ieguldījumu, jo valdība negūst ieņēmumus (t.i., ievedmuitu par importu), ko citos gadījumos tā saņem. Arī saņēmējs gūst labumu, jo ražotājiem eksportētājiem nav jāmaksā parastā ievedmuita.

(20) Tomēr pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā ir paredzēts izņēmums no vispārējiem noteikumiem, inter alia, attiecībā uz shēmām nodokļu atmaksāšanai un nodokļu atmaksāšanai attiecībā uz aizvietojumu, kas atbilst stingrajiem noteikumiem I pielikuma i) punktā un II pielikumā (definīcija un nodokļu atmaksāšanas noteikumi), un III pielikumā (definīcija un noteikumi nodokļu atmaksāšanai attiecībā uz aizvietojumu).

(21) Analizējot konstatēja, ka DEBP pēc eksportēšanas nav shēma nodokļu atmaksāšanai un nodokļu atmaksāšanai attiecībā uz aizvietojumu. Izmeklētajā shēmā nav iestrādāts pienākums importēt tikai tās preces, ko patērē eksportēto preču ražošanai (pamatregulas II pielikums). Turklāt nav ieviesta pārbaudes sistēma, lai pārbaudītu, vai importētās preces faktiski patērē ražošanas procesā. Tā nav arī shēma nodokļu atmaksāšanai attiecībā uz aizvietojumu, jo nav vajadzīgs tāds pats importēto preču daudzums ar tādām pašām īpašībām, kā vietējās izcelsmes izejvielām, ko izmanto eksporta produkcijas ražošanai (pamatregulas III pielikums). Visbeidzot, eksporta produkcijas ražotāji ir tiesīgi gūt labumu no DEBP neatkarīgi no tā, vai tie vispār importē jebkādas izejvielas. Eksportētājs gūst labumu, vienkārši eksportējot preces, un tam nav jāpierāda, ka izejvielas patiešām ir importētas; tādējādi ražotāji eksportētāji, kas iepērk visas izejvielas vietējā tirgū un neimportē preces, ko var izmantot par izejvielām, joprojām ir tiesīgi gūt labumu no DEBP. Tāpēc DEBP pēc eksportēšanas neatbilst nevienam noteikumam I līdz III pielikumā. Tā kā līdz ar to nepiemēro izņēmumu no 2. pantā dotās subsīdijas definīcijas, ir jākompensē atbrīvojums no ievedmuitas kopumā, ko parasti iekasē par visām importētajām precēm.

(22) No iepriekšminētā nepārprotami izriet, ka pārmērīgu atbrīvojumu no ievedmuitas izmanto par pamatu labuma apjoma aprēķināšanai tikai tajos gadījumos, kad runa ir par pieļaujamām shēmām nodokļu atmaksāšanai un nodokļu atmaksāšanai attiecībā uz aizvietojumu. Tā kā ir konstatēts, ka DEBP pēc eksportēšanas neietilpst nevienā no šīm divām kategorijām, labums ir kopējais atbrīvojums no ievedmuitas, nevis jebkurš varbūtējs pārmērīgs atbrīvojums.

(23) Attiecībā uz pārbaudes sistēmu šis arguments ir saistīts ar jautājumu par to, vai DEBP pēc eksportēšanas var uzskatīt par shēmu nodokļu atmaksāšanai vai shēmu nodokļu atmaksāšanai attiecībā uz aizvietojumu. Tā kā ir konstatēts, ka DEBP pēc eksportēšanas nav pamatregulas II un III pielikumā definētā shēma nodokļu atmaksāšanai vai shēma nodokļu atmaksāšanai attiecībā uz aizvietojumu, tad izskatīšana nav jāturpina. Pat ja DEBP atbilstu II un III pielikuma kritērijiem, secinātu, ka pienācīgas pārbaudes sistēmas nav. Izejvielu/ražojumu normas ir uzskaitījums, kas ietver iespējamās pozīcijas un šo pozīciju apjomus, ko var patērēt ražošanas procesā. Izejvielu/ražojumu normas tomēr nav pārbaudes sistēma pamatregulas II pielikuma 5. punkta nozīmē. Šīs normas neparedz to izejvielu pārbaudi, ko faktiski patērē ražošanas procesā, un nenodrošina pārbaudes sistēmu, pēc kuras noteikt, vai šīs izejvielas tiešām ir importētas.

(24) Iepriekšminēto iemeslu dēļ, šo prasību nevar pieņemt, un apstiprina pagaidu secinājumus attiecībā uz šīs shēmas kompensējamību un labuma aprēķināšanu.

2. Eksportam atbrīvotās rūpniecības zonas ((EPZ)/Uz eksportu orientētas struktūras (EOU))

(25) Viens ražotājs eksportētājs un Indijas valdība apgalvoja, ka saskaņā ar EOU shēmu iegūtie labumi nav jāuzskata par subsīdiju, jo saskaņā ar šo shēmu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa un nodevas piešķir tikai par to izejvielu daudzumu, kas patērēts eksportētā galaprodukta ražošanā. Apgalvo, ka tā ir shēma nodokļu atmaksāšanai atbilstīgi pamatregulas I pielikuma i) punktā un II pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

(26) Divi Indijas eksportētāji atrodas EOU. Neskarot jautājumu par to, vai tā ir shēma nodokļu atmaksāšanai atbilstīgi pamatregulas noteikumiem, Komisija pēc sīkākas pārbaudes pieņem, ka nevienai attiecīgai uzņēmējsabiedrībai faktiski nav piešķirts pārmērīgs atbrīvojums no nodokļiem. Tāpēc pašreizējā izmeklēšanā neparedzēs kompensācijas pasākumus attiecībā uz atbrīvojumu no nodokļa par izejvielām, kas piešķirts šīm uzņēmējsabiedrībām.

(27) Tāpēc subsīdiju apjomi abām uzņēmējsabiedrībām, kas atrodas EPZ/EOU, nepārsniedz atbrīvojumu no muitas nodevām par ražošanas līdzekļiem un attiecīgi ir samazināti līdz 0,37 % un 4,43 %.

3. Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (EPCGS)

(28) Indijas valdība norādīja, ka saskaņā ar EPCG shēmu labuma guvējam nav pienākuma eksportēt visus ražojumus, kas izgatavoti ar attiecīgajiem ražošanas līdzekļiem, un licences īpašniekam ir tiesības pārdot daļu produkcijas vietējā tirgū. Tāpēc Indijas valdība apgalvoja, ka visi labumi, ko gūst saskaņā ar šo shēmu, ir jāsadala uz visu produkciju.

(29) Atbildot uz šo argumentu, ir jāuzsver, ka atbilstīgi pagaidu regulas 52. apsvērumā sniegtajam paskaidrojumam atkarībā no eksporta saistību apjoma, kādu uzņēmējsabiedrība ir gatava uzņemties, uzņēmējsabiedrībai atļaus importēt ražošanas līdzekļus, piemērojot nodokļa nulles likmi vai samazinātu likmi. Tāpēc shēma juridiski ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo labumu nevar gūt, neuzņemoties saistības eksportēt preces. Tāpēc to uzskata par konkrētu labumu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta noteikumiem. Tā kā subsīdija ir eksporta subsīdija, tad uzskata, ka no tās gūst labumu tikai tad, ja preces eksportē pārdošanai. Tātad pareizais kopsaucējs ir eksporta preču kopējais pārdošanas apjoms.

(30) Tā kā pēc pagaidu secinājumu nodošanas atklātībā citas piezīmes par šo shēmu nesaņēma, tad ar šo apstiprina secinājumus pagaidu regulas 50. līdz 57. apsvērumā.

4. Kompensējamo subsīdiju apjoms

(31) Visas konstatētās subsīdijas atzina par eksporta subsīdijām. Kompensējamo eksporta subsīdiju apjoms, izteikts procentos, aplūkotajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāds:

Subsīdijas veids | DEPB | EPCGS | EPZ/EOU | Kopā |

Pēc eksportēšanas |

Reliance Industries Limited | 6,52 % | 1,71 % | 8,23 % |

Futtura Polymer Limited | | | 0,37 % | 0,37 % |

Pearl Engineering Polymers Limited | 5,01 % | 0,79 % | | 5,8 % |

Elque Polyesters Limited | | | 4,43 % | 4,43 % |

Pārējie | | | | 8,23 % |

(32) Vidējā svērtā valsts subsīdijas norma visiem aplūkotajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nodrošina vairāk nekā 90 % no attiecīgā Indijas izcelsmes ražojuma eksporta uz Kopienu, pārsniedz šai valstij noteikto minimālo normu, kas ir 3 %.

(33) Ņemot vērā ciešo sadarbību, atlikušo likmi uzņēmējsabiedrībām, kas nesadarbojās, noteica kā to uzņēmējsabiedrību, kas sadarbojās, likmi ar visaugstāko subsīdijas normu, t.i., 8,23 %.

II. INDONĒZIJA

(34) Tā kā pēc pagaidu secinājumu nodošanas atklātībā būtiskas piezīmes nesaņēma, ar šo apstiprina pagaidu regulas secinājumus 78. apsvērumā un secinājumu, ka Indonēzijas subsīdijas norma ir jāuzskata par nelielu. Tāpēc procedūra attiecībā uz Indonēziju ir jāizbeidz.

III. KOREJA

(35) Tā kā pēc pagaidu secinājumu nodošanas atklātībā piezīmes nesaņēma, tad ar šo apstiprina secinājumus pagaidu regulas 79. apsvērumā un secinājumu, ka Korejas subsīdijas norma ir jāuzskata par nelielu. Tāpēc procedūra attiecībā uz Koreju ir jāizbeidz.

IV. MALAIZIJA

1. Ievads

(36) Pagaidu regulas 132. apsvērumā no aizsācēja statusa gūto labumu nepareizi klasificēja kā eksporta subsīdiju. Tomēr apstiprina 93. līdz 95. apsvēruma secinājumus par shēmas kā konkrētas iekšzemes subsīdijas kompensējamību. Tas nozīmētu, ka konstatētās subsīdijas apjoms vairs nav jākompensē ar antidempinga maksājumu.

(37) Tā kā pēc pagaidu secinājumu nodošanas atklātībā citas piezīmes nesaņēma, tad apstiprina pagaidu regulas secinājumus 80. līdz 133. apsvērumā, izlabojot atsevišķas kļūdas aprēķinos.

2. Kompensējamo subsīdiju apjoms

(38) Kompensējamo eksporta subsīdiju apjoms saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, izteikts procentos, aplūkotajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāds:

Subsīdijas veids | Eksports | Vietējais tirgus | Vietējais tirgus | Eksports | Kopā |

Divkārši atvilkumi | Aizsācēja statuss | Atbrīvojums no ievedmuitas un tirdzniecības nodokļa | Atbrīvojums no ievedmuitas un tirdzniecības nodokļa |

Hualon Corporation (M) Sdn. Bhd. | 0 | 3,3 % | 0 | 0,27 % | 3,57 % |

MPY Polyester Idustries Sdn. Bhd | 0 | 0 | 0,91 % | 0 | 0,91 % |

Pārējie | | | | | 3,57 % |

(39) Vidējā svērtā valsts subsīdijas norma visiem aplūkotajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nodrošina vairāk nekā 90 % no attiecīgā Malaizijas izcelsmes ražojuma eksporta uz Kopienu, pārsniedz šai valstij noteikto minimālo normu, kas ir 2 %.

V. TAIVĀNA

(40) Viena uzņēmējsabiedrība apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu aprēķinos attiecībā uz šīs uzņēmējsabiedrības gūto labumu saskaņā ar shēmu atbrīvojumam no ievedmuitas par iekārtām. Saskaņā ar šo shēmu gūto labumu pārrēķināja, konstatējot, ka aprēķinos ir pieļauta kļūda. Kļūdu izlaboja, un labumu saskaņā ar šo programmu samazināja no 1,92 % līdz 0,27 %.

(41) Pēc tam Komisija uzsāka visas Taivānas dokumentācijas rūpīgu pārbaudi, pārbaudot arī aprēķinus par visiem četriem ražotājiem eksportētājiem, lai izpētītu minētās pārskatīšanas ietekmi uz noteikto valsts subsīdijas normu.

(42) Konstatēja, ka pēc minētās uzņēmējsabiedrības subsīdijas likmes samazināšanas valsts norma ir samazinājusies līdz 0,94 %, kas ir mazāk par šai valstij noteikto miniālo robežvērtību 1 % apjomā. Tāpēc ir jāizbeidz izmeklēšana attiecībā uz Taivānas izcelsmes importu.

VI. TAIZEME

1. Vispārīgi norādījumi

(43) Pagaidu posmā konstatēja, ka, lai gan viena Taizemes zona (3. zona) ir precīzi noteikts ģeogrāfisks apgabals, kas atbilst neizdevīgā stāvoklī esoša reģiona definīcijai saskaņā ar pamatregulas 4. panta 3. punktu – dažādu subsīdiju shēmu labumu saņemšana ir atkarīga no nozares, jo programmas ir pieejamas tikai atsevišķām nozarēm. Taizemes valdība apgalvo, ka shēmas ir pieejamas daudzām nozarēm un tādējādi tās ir vispārpieejamas.

(44) Konstatēja, ka Taizemes valdība ir noteikusi to aktivitāšu ierobežotu sarakstu, kurās var pretendēt uz ieguldījumu veicināšanu, un šāda prakse saskaņā ar definīciju ierobežo subsīdiju pieejamību, jo uzņēmējsabiedrības, kas izgatavo ražojumus, uz kuriem neattiecas veicināšanas pasākumi, nevar pretendēt uz labumiem saskaņā ar Ieguldījumu veicināšanas likumu. Turklāt šis saraksts ir jāuzskata par atļauto sarakstu, kurā skaidri noteikti konkrēti ražojumi, kuru ražotāji salīdzinājumā ar citiem izmanto labvēlīgāku režīmu. Nav būtiski, ka saskaņā ar Ieguldījumu veicināšanas likumu attiecīgi labumi ir pieejami par 200 dažādiem ražojumiem, jo uzņēmējsabiedrības, kas neizgatavo šos ražojumus, nesaņem nekādu labumu. Tāpēc apstiprina pagaidu secinājumus attiecībā uz specifiskumu.

(45) Pagaidu regulas 193. un 196. apsvērumā konstatēja, ka projektiem, par kuriem pieprasa palīdzību no Ieguldījumu padomes, jāatbilst 20 % pievienotās vērtības standartam. Provizoriski konstatēja, ka šis nosacījums rosina uzņēmumus vairāk izmantot vietējās preces, nekā ievestās preces, un tādējādi tas saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu ir specifisks nosacījums.

(46) Pēc secinājumu nodošanas atklātībā Taizemes valdība iesniedza pierādījumus, ka pievienotās vērtības kritērijs neliek PET ražotājiem izmantot vietējās izejvielas importēto izejvielu vietā. Taizemes valdība iesniedza pierādījumus, kas apliecina, ka pievienotās vērtības kritēriju var izpildīt pat tad, ja galaprodukta ražošanā izmanto tikai importētas izejvielas. Tāpēc attiecībā uz aplūkojamo ražojumu šī programma nav atkarīga no vietējo preču izmantošanas importēto preču vietā pamatregulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

2. Atbrīvojums no uzņēmuma ienākuma nodokļa

(47) Ražotājs eksportētājs apgalvo, ka tā vietā, lai saņemtu atbrīvojumu no uzņēmuma ienākuma nodokļa, tas ir izvēlējies ar kārtējo peļņu, kas apliekama ar nodokli, kompensēt iepriekšējo gadu uzkrātos tīros zaudējumus, un līdz ar to izmeklēšanas laikā tas nav guvis nekādu labumu.

(48) Konstatēja, ka uzņēmējsabiedrība, kas var saņemt atbrīvojumu no ienākuma nodokļa un vienlaikus var ar peļņu kompensēt uzkrātos iepriekšējo gadu zaudējumus saskaņā ar parastajiem nodokļu noteikumiem, var izvēlēties jebkuru no abām iespējām. To apstiprināja Nodokļu ministrija un Taizemes Ieguldījumu padome. Konkrētajā gadījumā konstatēja, ka ražotājs eksportētājs ir izmantojis atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, jo uzkrātos tīros zaudējumus nekompensēja ar maksājamo nodokļu apjomu. Pēdējā finanšu gadā uzkrātie tīrie zaudējumi faktiski palielinājās (no 1655089790 bātiem līdz 1704894309 bātiem). Ja ražotājs eksportētājs būtu izvēlējies kompensēt uzkrātos tīros zaudējumus ar peļņu, tas nebūtu aizpildījis sadaļu par ienākumu, ko neapliek ar nodokli, jo šo sadaļu aizpilda tikai attiecībā uz ienākumu, uz kuru attiecas Investīciju padomes atbrīvojums. Turklāt PTO Apelācijas institūcija Kanādas civilās aviācijas gaisakuģu lietā [5] atzina, ka, nosakot, vai finansiāls ieguldījums ASCM 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas nozīmē piešķir "labumu", t.i., priekšrocību, jākonstatē, vai finansiāls ieguldījums rada saņēmējam izdevīgāku stāvokli nekā tad, ja šāda finansiāla ieguldījuma nebūtu. Kā minēts iepriekš, izmantojot atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ražotājs eksportētājs atrodas izdevīgākā stāvoklī, nekā tad, ja tas neizmantotu šo atbrīvojumu, jo tas ir varējis atstāt lielāku uzkrāto zaudējumu apjomu izmantošanai nākotnē. Tādēļ ražotājs eksportētājs ir izmantojis atbrīvojumu no ienākumu nodokļa, gūstot labumu, un šo apgalvojumu nevar pieņemt.

3. Atbrīvojums no ievedmuitas par iekārtām

(49) Tā kā par šo shēmu piezīmes nesaņēma, tad apstiprina secinājumus pagaidu regulas 202. līdz 208. apsvērumā.

4. Kompensējamo subsīdiju apjoms

(50) Pamatojoties uz piezīmēm, ko saņēma pēc pagaidu secinājumu nodošanas atklātībā, saskaņā ar pamatregulas noteikumiem kompensējamo subsīdiju apjomu, kas izteikts procentos, aplūkotajam ražotājam eksportētājam nosaka pēc šādas likmes:

| Atbrīvojums no ienākuma nodokļa | Atbrīvojums no ievedmuitas par iekārtām | Kopā |

Thai Shingkong, Industry Corporation Limited | 8,13 % | 0,35 % | 8,4 % |

(51) Tā kā aplūkotais ražotājs eksportētājs faktiski viens pats importē visu attiecīgo Taizemes izcelsmes ražojumu uz Kopienu, tad vidējā svērtā valsts subsīdiju norma ievērojami pārsniedz piemērojamo minimālo subsidēšanas normu 2 % apmērā.

E. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(52) Tā kā nav iesniegta jauna informācija attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares definīciju, apstiprina pagaidu regulas 226. līdz 231. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

F. ZAUDĒJUMI

1. Iepriekšējas piezīmes

(53) Atsevišķas ieinteresētās personas bija neizpratnē, kāpēc Kopienas ražošanas nozares iesniegtos datus izmantoja tikai attiecībā uz laikposmu no 1996. gada, bet tirgus tendenču noteikšanai pirms šā laikposma izmantoja neatkarīgu tirgus izpētes informāciju.

(54) Komisija uzskatīja, ka Kopienas ražošanas nozares iesniegtos datus par 1995. gadu nevar izmantot sakarā ar Kodak un Eastman sašķelšanos 1995. gadā un Shell darbības pārstrukturēšanu. Ne Shell, ne Eastman nevarēja iesniegt pilnīgus datus par šo gadu.

(55) Komisija tomēr uzskatīja, ka ir būtiski sniegt pārskatu par deficītu Kopienas tirgū 1995. gadā, ņemot vērā šā notikuma ietekmi gan uz cenām, gan uz Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Neatkarīgas tirgus izpētes informācijas izmantošanu vispār uzskatīja par atbilstīgu, lai noteiktu vajadzīgos pamatdatus Kopienas ražošanas nozares stāvokļa novērtēšanai analīzes laikā, kā paskaidrots 236. apsvērumā.

2. Patēriņš

(56) Tā kā nav iesniegta jauna informācija, kas liecinātu par pretējo, tad apstiprina secinājumus par attiecīgā ražojuma patēriņu Kopienā, kas izklāstīti pagaidu regulas 239. un 240. apsvērumā.

3. Imports no attiecīgajām valstīm

Korejas, Indonēzijas un Taivānas izcelsmes imports

(57) Apstiprina pagaidu regulas 242. apsvērumā izklāstītos secinājumus par minimālajām subsīdijas normām Korejas un Indonēzijas izcelsmes importam. Līdz ar to abas valstis no zaudējumu novērtēšanas izslēdz.

(58) Ņemot vērā iepriekš aprakstītos jaunos secinājumus, Taivānas izcelsmes importam konstatētās subsīdijas normas tagad atbilst minimālājam apjomam, un tāpēc, novērtējot zaudējumus, šo importu neņem vērā.

Indijas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes imports

a) Kumulācija

(59) Taizemes valdība apgalvoja, ka šīs valsts izcelsmes imports nav jāvērtē kopā ar attiecīgo importu no citām valstīm, jo Taizemes izcelsmes importa tirgus daļa ir vismazākā triju aplūkoto valstu vidū, un tas nesamazina Kopienas ražošanas nozares cenas, tādējādi norādot, ka Taizemes eksportētāja izturēšanās atšķīrās no citu valstu eksportētāju izturēšanās. Uzskatīja, ka šie atzinumi nav nekas jauns, tāpēc šo apgalvojumu noraidīja un apstiprināja, ka Taizemes izcelsmes imports ir jāvērtē kopā ar Indijas un Malaizijas izcelsmes importu.

(60) Indijas un Malaizijas valdības apgalvoja, ka kopā ir jāvērtē tikai šo valstu subsidētais imports. Tā kā ir noteikts, ka visām aplūkotajām Indijas un Malaizijas izcelsmes importa precēm vidējās svērtās valsts subsīdijas normas pārsniedz piemērojamās minimālās subsīdijas normas, jāņem vērā viss šo valstu eksports uz Kopienu. Tādējādi šo apgalvojumu noraidīja un secināja, ka viss Indijas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes imports ir jāaplūko kopā, lai novērtētu Kopienas nozarei nodarītos zaudējumus.

b) Importa apjoms

(61) Kā parādīts turpmāk dotajā tabulā, Indijas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes importa apjoms ievērojami palielinājās no 1996. gada līdz izmeklēšanas laikam (gandrīz septiņkārtīgs palielinājums) un sasniedza

123563

tonnas.

Imports | 1996. | 1997. | 1998. | IL |

Kopā: Indija, Malaizija, Taizeme | 17831 t | 44708 t | 118113 t | 123563 t |

Indekss (1996. = 100) | 100 | 251 | 662 | 693 |

(62) Pēc straujā pieauguma laikā no 1996. gada līdz 1998. gadam, kad importa apjomi katru gadu palielinājās gandrīz divkārt, no 1998. gada līdz izmeklēšanas laikam importa apjomu pieaugums nostabilizējās. Jānorāda, ka importa apjomi tomēr turpināja palielināties, kaut arī lēnākā tempā, neraugoties uz Kopienas ražošanas nozares centieniem izturēt subsidētā importa cenu konkurenci un atgūt tirgus daļu.

c) Tirgus daļas

(63) Attiecīgā importa tirgus daļa veidojās šādi:

Imports | 1996. | 1997. | 1998. | IL |

Kopā: Indija, Malaizija, Taizeme | 2,2 % | 4,1 % | 9,0 % | 9,2 % |

Indekss (1996. = 100) | 100 | 190 | 417 | 424 |

(64) Indijas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes importa tirgus daļa izmeklēšanas laikā sasniedza 9,2 %. Šis skaitlis vairāk nekā četras reizes pārsniedza 1996. gada līmeni, kad uzsāka analīzi. No 1998. gada līdz izmeklēšanas laikam šā importa tirgus daļa nostabilizējās sakarā ar iepriekš aprakstīto importa apjomu pieauguma tempa samazināšanos.

d) Importa cenas

(65) Attiecīgā Indijas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes importa ražojumu cenas no 1996. gada līdz izmeklēšanas laikam samazinājās par 34 %. No 1996. gada līdz 1997. gadam tās samazinājās par 16 %, no 1997. gada līdz 1998. gadam – par 5 %, un no 1998. gada līdz izmeklēšanas laikam – par 13 %. Izmeklēšanas laikā šo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējā CIF cena pirms nodokļa nomaksas bija 516 EUR/t. Izmeklēšanas laikā apstiprinājās, ka daudzi eksportētāji pārdod savus ražojumus Kopienā ar zaudējumiem, kas norāda uz agresīvu cenu politiku attiecībā uz Kopienas tirgu.

e) Cenu samazinājums

(66) Apstiprina šādu subsidētā importa izraisīto cenu samazinājumu, kas aprēķināts, kā norādīts pagaidu regulas 254. apsvērumā:

Samazinājuma ierobežojumi: noteiktās robežas |

Indija | Malaizija | Taizeme |

1,2 – 7,9 % | 11,8 – 12,9 % | 0 % |

(67) Tā kā ieinteresētās personas nav iesniegušas iebildumus un jaunu informāciju, kas liecinātu par pretējo, apstiprina secinājumus par cenu samazinājumu, kas izklāstīti pagaidu regulas 254. apsvērumā. Īpaši jānorāda, ka zemais vidējais samazinājums bija saistīts ar cenu samazinājumu, ko izraisīja attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju rīcība, kuri pārdeva attiecīgo ražojumu Kopienas tirgū par cenām, kuras bija ne tikai subsidētas, bet arī radīja viņiem zaudējumus.

4. Attiecīgā importa apjoma izmaiņu ietekme uz zaudējumu un cēloņsakarības novērtējumu

(68) Jānorāda, ka Taivānas izcelsmes importa izslēgšana no zaudējumu analīzes nemaina pagaidu regulā konstatētās tendences saistībā ar attiecīgo importu. Tādējādi secina, ka iepriekšminētā pārskatītā informācija nemaina pagaidu regulā ietvertos secinājumus par attiecīgā importa ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli un cēloņsakarību.

5. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(69) Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu izpēte par subsidētā importa ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to būtisko faktoru un rādītāju novērtējumu, kas ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

Izpēte ietvēra visus faktorus, kas ir konkrēti uzskaitīti pamatregulas 8. panta 5. punktā. Atsevišķus faktorus tomēr sīki neaplūkoja, jo konstatēja, ka tiem nav būtiskas nozīmes Kopienas ražošanas nozares stāvokļa novērtēšanā izmeklēšanas gaitā (skatīt turpmāk – algas un krājumi). Attiecībā uz kompensācijas subsīdiju nozīmes ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, jāsaka, ka šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu, ņemot vērā no attiecīgajām valstīm importēto ražojumu apjomu un cenas.

Pagaidu regulā aplūkotie faktori

— Ieguldījumi:

(70) Konstatēja, ka pagaidu posmā nav ņemti vērā daži ieguldījumi, ko veicis Kopienas ražotājs, kas sadarbojas. Ieguldījumu stāvoklis pēc šo rādītāju iekļaušanas nemaina iepriekš konstatētās tendences.

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares ieguldījumu apjoms 1998. gadā liecina par labu finansiālo stāvokli. Citi norādīja, ka izmeklēšanas laikā ieguldījumu līmenis ir bijis zems iepriekšējo gadu dēļ, kad Kopienas ražošanas nozarei bija zaudējumi, un ka to nevar saistīt ar subsidētā importa ietekmi izmeklēšanas laikā.

Šajā sakarā izmeklēšana ir skaidri parādījusi, ka ieguldījumu izdevumi 1997. gadā, 1998. gadā un izmeklēšanas laikā galvenokārt izrietēja no 1995. gadā pieņemtajiem lēmumiem, kad PET nozares izredzes bija labas (kaut arī 1996. gadā tai bija zaudējumi, šo stāvokli uzskatīja par īslaicīgu). Tādā ražošanas nozarē būtiskāk ir izskatīt ieguldījumu plānus, nevis noteikt faktisko izdevumu rašanās laiku. Kā norādīts pagaidu regulas 264. apsvērumā, apstiprina, ka sakarā ar finansiālā stāvokļa turpmāku pasliktināšanos izmeklēšanas laikā saistībā ar subsidēšanu, kas rada zaudējumus, Kopienas ražošanas nozarē nav plānota būtiska jaudas palielināšana, lai apmierinātu lielāku pieprasījumu nākotnē.

— Algas un krājumi:

Izskatīja arī algas un krājumus, tomēr algas neuzskatīja par būtisku faktoru, ņemot vērā to, ka algu daļa vispārējās izmaksās ir maza un visā analīzes laikā tā nemainījās. Attiecībā uz krājumiem, ņemot vērā PET tirgus sezonālo raksturu, konstatēja, ka krājumu līmenis gada laikā būtiski mainās, un tāpēc to izmantošana zaudējumu analīzē nav uzskatāma par lietderīgu.

— Izaugsme:

Kaut arī pagaidu regulā tas nebija skaidri minēts, Komisija tirgus daļas analīzes laikā izpētīja arī izaugsmi, kā rezultātā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozarei analīzes laikā ir nodarīti nelieli zaudējumi.

Citi aplūkotie faktori

(71) Vēl aplūkoja Kopienas ražošanas nozares stāvokli attiecībā uz šādiem rādītājiem:

- Spēja piesaistīt kapitālu:

Kā jau minēts pagaidu regulā, izmeklēšanas laikā radīto zaudējumu līmenis bija tāds, ka izmeklēšanas laikā nevarēja panākt vienošanos par jaunu ieguldījumu plānu. Tas, protams, neuzlaboja Kopienas ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu šajā laikposmā, neraugoties uz paredzamo pieprasījuma pieaugumu.

- Produktivitāte:

Produktivitāte, izteikta saražotajās tonnās uz vienu darbinieku, no 1996. gada līdz izmeklēšanas laikam pieauga par 67 % un no 1998. gada līdz izmeklēšanas laikam – par 21 %. Šāds ievērojams produktivitātes pieaugums liecina, ka Kopienas ražošanas nozare ir pielikusi visas iespējamās pūles, lai saglabātu konkurētspēju.

- Ienākums no ieguldījumiem:

| 1996. | 1997. | 1998. | IL |

Peļņa no ieguldītā kapitāla [6] | – 6 % | – 7 % | 1 % | – 8 % |

Iepriekšminētais rādītājs atspoguļo Kopienas ražošanas nozares vispārējo stāvokli (ietverot galvenokārt uzņēmējdarbību PET jomā). Pārbaude parādīja, ka negatīvā tendence izmeklēšanas laikā lielākoties ir attiecināma uz PET nozari. Šis rādītājs atbilst Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes kritumam.

- Naudas plūsma:

(EUR) |

1996. | Ienākošās un izejošās naudas plūsmas neto starpība saimnieciskajā darbībā | –79002884 |

1997. | Ienākošās un izejošās naudas plūsmas neto starpība saimnieciskajā darbībā | 84901988 |

1998. | Ienākošās un izejošās naudas plūsmas neto starpība saimnieciskajā darbībā | 132915718 |

IL | Ienākošās un izejošās naudas plūsmas neto starpība saimnieciskajā darbībā | 51115757 |

Iepriekšminētais rādītājs atspoguļo Kopienas ražošanas nozares vispārējo stāvokli (ietverot galvenokārt uzņēmējdarbību PET jomā). Tas atspoguļo šo uzņēmējsabiedrību darbības bruto rezultātu pirms finansiāliem izdevumiem, amortizācijas un rezervēm. Pārbaudē konstatēja, ka izmeklēšanas laikā PET nozares stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies.

6. Pārējie izvirzītie argumenti

a) Vispārēji argumenti, kas attiecas uz Komisijas secinājumiem

(72) Dažas ieinteresētās personas apšaubīja Komisijas secinājumus par zaudējumiem, jo daži zaudējumu rādītāji norādīja uz pieauguma vai stabilas attīstības tendencēm. Šajā sakarā vairākas ieinteresētās personas norādīja uz zemo cenu samazinājumu, pārdošanas apjoma pieaugumu un tirgus daļas vispārējo stabilitāti. Šīs ieinteresētās personas uzskatīja, ka minētie rādītāji liecina par Kopienas ražošanas nozares labo stāvokli un, kaut arī cenas bija ļoti zemas, tās bija normālas, ņemot vērā dominējošos tirgus apstākļus.

(73) Šo argumentu nevarēja pieņemt. Kā minēts pagaidu regulā, noieta pieaugums un tirgus daļas atgūšana izmeklēšanas laikā pēc zaudējumiem 5 % apmērā no 1997. gada līdz 1998. gadam notika tad, kad Kopienas ražošanas nozare ievērojami samazināja savas cenas, lai tās atbilstu importa preču subsidētajām cenām. Kā paskaidrots pagaidu regulā, konstatēja importēto ražojumu cenu subsidēšanu. Šajā sakarā zemo cenu samazinājumu noteica tas, ka Kopienas ražošanas nozares cenas izmeklēšanas laikā jau bija samazinātas. Šo cenu samazinājumu izraisīja subsidētais imports, kura apjoms un tirgus daļa bija ievērojama un kas lika Kopienas ražošanas nozarei reaģēt, samazinot cenas.

b) Tendences pēc izmeklēšanas laika beigām.

(74) Daudzas ieinteresētās personas un dalībvalstu pārstāvji lūdza Komisiju analizēt un ņemt vērā atsevišķas tendences, kas novērotas pēc izmeklēšanas laika beigām. Šīs personas jo īpaši uzsvēra Kopienas ražošanas nozares PET cenu straujo un ievērojamo palielinājumu saistībā ar izejvielu izmaksu pieaugumu. Kā norādīja minētās personas, kopš izmeklēšanas laika beigām Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir ievērojami uzlabojies un, iespējams, Kopienas ražošanas nozarei vairs nav būtisku zaudējumu.

(75) Jāatceras, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 1. punktu parasti nav jāņem vērā informācija, kas attiecas uz laika posmu pēc izmeklēšanas laika beigām. Pamatojoties uz Eiropas Kopienu Tiesas praksi, tendences pēc izmeklēšanas laika beigām var ņemt vērā tikai tad, ja tās liecina, ka kompensācijas pasākumi ir ļoti nepiemēroti.

(76) Komisija analizēja tendences PET tirgū deviņu mēnešu ilgā laikposmā pēc izmeklēšanas laika beigām, t.i., no 1999. gada 1. oktobra līdz 2000. gada 30. jūnijam. Konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares cenas, pārdodot PET Kopienas tirgū, pastāvīgi turpina pieaugt. Deviņu mēnešu laikā vidējā pārdošanas cena bija apmēram par 40 % augstāka nekā izmeklēšanas laikā konstatētā vidējā cena. Šis pieaugums bija straujāks nekā izmaksu pieaugums (apmēram 20 %), kā rezultātā uzlabojās Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis. Šo deviņu mēnešu laikā Kopienas ražošanas nozares vidējie ieņēmumi no pārdošanas tomēr bija negatīvi: – 2 %, kas norāda, ka finansiālie rezultāti joprojām ir neapmierinoši un nesasniedz tādu līmeni, kas var nodrošināt šīs nozares dzīvotspēju.

(77) Šīs ievērojamās cenu izmaiņas lielā mērā ir saistītas ar jēlnaftas cenu pieaugumu kopš 1999. gada vidus, kas dažus mēnešus vēlāk būtiski ietekmēja visas polimēru cenas. Jānorāda, ka uz subsidētā importa rēķina stabili turpina pieaugt Kopienas ražošanas nozares noiets un tirgus daļa. Taču subsidētā importa apjoma samazinājums varētu būt saistīts ar antisubsidēšanas izmeklēšanas uzsākšanu. Konkrētajā gadījumā arī ASV dolāra/eiro maiņas kursa izmaiņas ir samazinājušas attiecīgā importa pievilcīgumu.

(78) Jāpiebilst, ka maiņas kursi un jēlnaftas cenas ļoti svārstās, un izmaiņas var būt īslaicīgas. Turklāt, ja notiekošo antisubsidēšanas izmeklēšanu izbeigtu bez pasākumu noteikšanas, tad subsidētais imports ātri varētu atgūt tirgus daļu.

(79) Pamatojoties uz iepriekšminēto, secināja, ka pēc izmeklēšanas laika beigām novērotās tendences neliecina, ka ir novērsti subsidētā importa nodarītie zaudējumi. Tātad kompensācijas pasākumu noteikšana nav uzskatāma par ļoti nepiemērotu.

7. Secinājums par zaudējumiem

(80) Ņemot vērā to, ka citus argumentus par Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem zaudējumiem nesaņēma, apstiprina secinājumu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi pamatregulas 8. panta nozīmē, kā izklāstīts pagaidu regulas 265. līdz 268. apsvērumā.

G. CĒLOŅSAKARĪBA

(81) Vairākas ieinteresētās personas joprojām apgalvoja, ka Komisija ir izdarījusi nepareizus secinājumus par to, ka Kopienas ražošanas nozares zaudējumu cēlonis ir bijis attiecīgo valstu izcelsmes imports, jo pēc minēto personu domām šādu nozares stāvokli un cenu līmeni Kopienas tirgū izraisījis citu faktoru kopums. Šajā sakarā ieinteresētās personas atkārtoti norādīja uz faktoriem, kuri bija aplūkoti jau pagaidu posmā (to skaitā izejvielu cena, jaudas pārpalikums, PET ražotāju savstarpējā konkurence).

(82) Ņemot vērā to, ka par Kopienas ražošanas nozares zaudējumu cēloni jauni argumenti nav saņemti, apstiprina pagaidu regulas 290. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka PET imports no attiecīgajām valstīm ir nodarījis zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

H. KOPIENAS INTERESES

1. Noteikto pasākumu iespējamā ietekme uz pakārtoto rūpniecību

a) Turpmāka izmeklēšana

(83) Ņemot vērā lietotāju vājo sadarbību izmeklēšanas pirmajā posmā, Komisija nolēma veikt turpmāku izmeklēšanu par noteikto pasākumu iespējamo ietekmi uz pakārtoto rūpniecību. Tāpēc Komisija izsūtīja 90 jaunas, vienkāršākas anketas PET lietotājiem – ar dažiem Komisija jau bija sazinājusies, bet tie nebija snieguši atbildes. 19 uzņēmējsabiedrības, kas agrāk nebija sadarbojušās, noteiktajā termiņā iesniedza derīgas atbildes.

Jaunās uzņēmējsabiedrības,

- kas sadarbojas, ir:

trīs sagatavju/pudeļu ražošanas (pārstrādes) uzņēmumi:Lux PET GmbH & Co. (Luksemburga)

Puccetti SpA (Itālija)

EBP SA (Spānija)

- četri PET lokšņu un plēvju ražotāji, kas izmanto attiecīgo ražojumu:

RPC Cobelplast Montonate Srl (Itālija)

Moplast SpA (Itālija)

Alusuisse Thermoplastic (Apvienotā Karaliste)

Klöckner Pentaplast BV (Nīderlande)

- četri atspirdzinošo dzērienu ražotāji:

L'Abeille (Francija)

Pepsico Food Beverages Intl. Ltd (Itālija)

Pepsico France (Francija)

Europe Embouteillage Snc (Francija)

- astoņi minerālūdens un avota ūdens ražotāji:

Aguas Minerales Pasqual SL (Spānija)

Eycam Perrier SA (Spānija)

Font Vella SA & Aguas de Lanjarón SA (Spānija)

Italaquae SpA (Itālija)

Neptune SA (Francija)

Roxane SA (Francija)

San Benedetto (Itālija)

Società generale delle acque minerali arl (Itālija).

Kopumā to uzņēmējsabiedrību dati, kas aizpildīja vai nu pirmo vai otro anketu, atbilda 26 % no Kopienas PET patēriņa izmeklēšanas laikā. Uzskata, ka izmaksu rādītāji, ko noteica, apkopojot šo informāciju, ir reprezentatīvi attiecībā uz dažādu lietotāju apakšnozarēm, jo atsevišķu uzņēmējsabiedrību sniegtā informācija lielā mērā atbilda informācijai, kuru sniedza pārējās uzņēmējsabiedrības tajās pašās apakšnozarēs.

(84) Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas saņēma vairākus lietotāju vai to pārstāvju asociāciju iesniegumus. Tajos galvenokārt bija piezīmes par PET tirgus attīstību pagātnē un diskusijas par pasākumu iespējamo ietekmi uz lietotāju nozarēm. Šos iesniegumus iesniedza

- Schmalbach–Lubeca, lielākais pārstrādes uzņēmums Eiropā (18 % no Kopienas PET patēriņa);

- Eiropas Plastmasas pārstrādes uzņēmumu asociācija (EUPC);

- UNESDA, asociācija, kas pārstāv atspirdzinošo dzērienu ražotājus;

- Nestlé koncerns, kas atkārtoja, ka rādītāji par Francijas tirgu ir reprezentatīvi attiecībā uz visu šā koncerna tirgu Eiropā. (Koncerna kopējie PET iepirkumi Eiropā veido apmēram 9 % no Kopienas PET patēriņa, no kuriem 3 % attiecas tikai uz Francijas tirgu).

Šie iesniegumi, kā arī ūdens ražotāju pārstāvju asociāciju (kas iesaistījās izmeklēšanas pirmajā posmā) iesniegumi ir ņemti vērā, un visi iesniegumi kopā pārstāv vismaz pusi no tirgus.

b) Lietotāju nozaru apraksts

(85) Pēc visas iesniegtās informācijas izanalizēšanas konstatēja, ka lietotāju nozari, ko agrāk iedalīja trijās grupās (sagatavju ražotāji, ūdens ražotāji un integrētie atspirdzinošo dzērienu ražotāji), precīzāk raksturo iedalījums divās grupās:

- Pārstrādes uzņēmumi, to skaitā sagatavju un pudeļu ražotāji un plēvju ražotāji. Šie lietotāji nodarbojas ar vienkāršu pārstrādi; tāpēc PET izmaksas tiem ir galvenais izmaksu elements. Pudeļu un sagatavju ražotāji lielāko daļu no savas produkcijas pārdod uzņēmumiem, kas pilda pudelēs atspirdzinošos dzērienus. Plēvju ražotāji, kas veido tikai nelielu daļu no pārstrādes uzņēmumu nozares, pārdod savu produkciju daudzām dažādām nozarēm, kas plēves izmanto galvenokārt preču iepakošanai.

- Uzņēmumi, kas pilda pudelēs bezalkoholiskos dzērienus, to skaitā ūdeni, gāzētus un negāzētus atspirdzinošos dzērienus, pienu, augļu sulas u.c. Šo lietotāju grupu nav būtiski iedalīt ūdens ražotājos un atspirdzinošo dzērienu ražotājos, jo daudzos gadījumos viens un tas pats ražotājs pilda pudelēs gan ūdeni, gan atspirdzinošos dzērienus. Būtiskāk ir veidot dalījumu atkarībā no ražoto dzērienu veida, jo relatīvā izteiksmē PET īpatsvars šo uzņēmumu ražošanas izmaksās ir atkarīgs no šiem dzērieniem raksturīgajām izmaksām (gāzētajiem dzērieniem vai augļu sulām ir vajadzīgas dārgākas izejvielas, nekā ūdenim). Jebkurā gadījumā PET ir diezgan nozīmīgs izmaksu elements, un problēmas attiecībā uz PET piegādēm, ar kurām sastopas pudeļu pildītāji uzņēmumi, ir līdzīgas neatkarīgi no tā, kādu produktu tie pilda pudelēs.

(86) Jāpiebilst, ka starp pārstrādes uzņēmumiem (izņemot plēvju ražotājus) un pudeļu pildītājiem uzņēmumiem ir ļoti cieša operatīvā saikne.

- Pudeļu pildītāji iepērk gandrīz visu pārstrādes uzņēmumu produkciju.

- Katram pārstrādes uzņēmumam ir ļoti ierobežots klientu skaits (bieži tikai viens).

- Pārstrādes uzņēmumi sadarbojas ar klientiem, pamatojoties uz līgumu, un šajos līgumos bieži vien ir iekļauti noteikumi par to, ka PET cenu izmaiņas ņem vērā automātiski un vai arī, ka regulāri rīko atkārtotas sarunas par šo cenu.

Līdz ar to turpmāk aprakstīto pasākumu ietekme nav jākumulē, jo pasākumu ietekme lielākoties tiks tieši pārnesta uz pārstrādes uzņēmumu galvenajiem klientiem, t.i., uzņēmumiem, kas pilda pudelēs bezalkoholiskos dzērienus.

c) Paredzamā pasākumu ietekme uz lietotājiem

(87) Ņemot vērā jaunos iegūtos rādītājus, to lietotāju stāvoklis, kuri iesniedza pilnu skaitlisku informāciju, bija šāds:

| PET patēriņš, % no Kopienas patēriņa | PET, % no ražošanas izmaksām | Darbinieki, kas iesaistīti tādu produktu ražošanā, kuros izmanto PET |

Pārstrādes uzņēmumi | Sagatvju un pudeļu ražotāji | 7 | 66 | 770 |

Plēvju ražotāji | 1 | 55 | 186 |

Uzņēmumi, kas pilda pudelēs bezalkoholiskos dzērienus | Minerālūdens un avota ūdens | 18 | 24 | 6766 |

Atspirdzinošie dzērieni | 1 | 9 | 298 |

KOPĀ | | 26 | | 8020 |

d) Ietekme uz pārstrādes uzņēmumiem

(88) Paredzēja, ka piedāvāto kompensācijas pasākumu noteikšana, ņemot vērā attiecīgo valstu izcelsmes PET iepirkumu apjomus izmeklēšanas laikā, novedīs pie sagatavju un pudeļu ražošanas pārstrādes uzņēmumu ražošanas izmaksu pieauguma par 0,75 %. Tajā pašā laikā plēvju ražotāju ražošanas izmaksas pasākumu ietekmē palielināsies par aptuveni 0,4 %. Sakarā ar pārstrādes uzņēmumu līgumsaistībām ar klientiem, ir iespējams, ka pārstrādes uzņēmumi varēs pārnest lielāko daļu no šā izmaksu pieauguma uz klientiem. Tāpēc ir paredzams, ka kompensācijas pasākumu ietekme uz šo uzņēmējsabiedrību rentabilitāti būs ļoti neliela.

e) Ietekme uz uzņēmumiem, kas pilda pudelēs bezalkoholiskos dzērienus

(89) Paredzēja, ka ierosināto kompensācijas pasākumu noteikšana, ņemot vērā attiecīgo valstu izcelsmes PET iepirkumu apjomus izmeklēšanas laikā, radīs ražošanas izmaksu vidējo pieaugumu, kas ir mazāks par 0,2 % pudeļu pildītājos uzņēmumos, kas pilda pudelēs bezalkoholiskos dzērienus. Līdz ar to var uzskatīt, ka izmaksu pieaugums būs neliels.

2. Dzērienu mazumtirdzniecības cena

(90) Konstatēja, ka pudelēs iepildīta ūdens un bezalkoholisko dzērienu cenas pēdējos desmit gados ir relatīvi stabili palielinājušās (par 1–2 % gadā) (Eurostat mazumtirdzniecības cenu indeksu statistikas dati). Tajā pašā laikā PET cenas ir bijušas ļoti mainīgas, tomēr neietekmējot pudelēs iepildīta ūdens un bezalkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības cenas. Tāpēc noraida apgalvojumu par pasākumu iespējamo ietekmi uz pudelēs iepildīta ūdens un bezalkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības cenām, izraisot to pieaugumu.

3. Noteikto pasākumu iespējamā ietekme uz Kopienas ražošanas nozari un iepriekšējām nozarēm

(91) Visticamāk, ka piedāvātie pasākumi nāks par labu Kopienas ražošanas nozarei, kas ir parādījusi gatavību arī turpmāk darboties strauji augošajā Kopienas tirgū, pārstrukturējot savu darbību un ievērojami palielinot produktivitāti. Pasākumu noteikšana ļaus šai nozarei uzlabot rentabilitāti un dos tai iespēju veikt jaunus ieguldījumus, kas tādai kapitāla ietilpīgai nozarei ir būtiski, lai nodrošinātu ilgtermiņa darbību Kopienā.

(92) Tā kā Kopienas iepriekšējās nozares stāvoklis ir atkarīgs no Kopienas PET ražotāju finansiālā stāvokļa, šo ražotāju stāvokļa uzlabošanās sakarā ar pasākumu noteikšanu nāks par labu arī iepriekšējai nozarei. To ir apstiprinājušas iepriekšējo nozaru uzņēmējsabiedrības, kas sadarbojas.

4. Secinājumi par Kopienas interesēm

(93) Pamatojoties uz lietotāju sniegto papildu informāciju, secina, ka pasākumu ietekme uz lietotājiem būs neliela. Tā kā pārstrādes uzņēmumi var pārnest lielāko daļu no izmaksu pieauguma uz klientiem, ir paredzams, ka kopējā pasākumu ietekme uz dzērienu ražotājiem būs nenozīmīga, salīdzinot ar šīs nozares kopējo rentabilitāti.

(94) Turklāt ir apstiprināts, ka sagatavju ražošanas pārvietošana ārpus Kopienas acīmredzot nav iespējama, ka PET cenu svārstības parasti īpaši neietekmē bezalkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības cenas un ka pasākumu noteikšana nepārprotami atbilst Kopienas ražošanas nozares un iepriekšējo nozaru interesēm.

(95) Ņemot vērā to, ka citi argumenti par Kopienas interesēm nav saņemti, apstiprina pagaidu regulas 344. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka nav pārliecinošu iemeslu pasākumus nenoteikt.

I. NEAPLIKŠANA AR NODOKĻIEM

(96) Ņemot vērā iepriekšminētos secinājumus, ka vidējā svērtā valsts subsīdijas norma attiecībā uz Indonēzijas, Korejas un Taivānas izcelsmes importu ir minimāla, galīgi nolemj kompensācijas pasākumus šo valstu izcelsmes importam nenoteikt. Līdz ar to ir jāizbeidz procedūra attiecībā uz importu no šīm valstīm.

J. GALĪGĀ RĪCĪBA

(97) Ņemot vērā izdarītos secinājumus par subsīdijām, zaudējumiem, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, uzskata, ka jāpieņem galīgi kompensācijas pasākumi, lai Kopienas ražošanas nozarē nepieļautu turpmākus zaudējumus, ko izraisa subsidēts imports no Indijas, Malaizijas un Taizemes.

(98) Tā kā jaunas informācijas nav, apstiprina pagaidu regulas 349. un 350. apsvērumā aprakstīto metodi, pēc kuras nosaka zaudējumu novēršanas pakāpi.

(99) Lai izvairītos no tā, ka jēlnaftas cenu svārstību radītās PET cenu svārstības izraisa lielāku nodokļu iekasēšanu, uzskata par lietderīgu noteikt maksājumus konkrētā apmērā par tonnu. Šīs summas izriet no kompensācijas maksājuma likmes piemērošanas CIF eksporta cenām, ko izmanto zaudējumu novēršanas pakāpes aprēķināšanā izmeklēšanas laikā.

(100) Tāpēc ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas, ir noteiktas šādas kompensācijas maksājumu likmes (EUR par tonnu):

a) INDIJA

Reliance Industries Limited | 41,3 EUR/t |

Pearl Engineering Polymers Limited | 31,3 EUR/t |

Elque Polyesters Limited | 22,0 EUR/t |

Futura Polymer Limited | 0 |

b) MALAIZIJA

MPI Polyester Industries Sdn. Bhd. | 0 |

Hualon Corporation (M) Sdn. Bhd. | 16,6 EUR/t |

c) TAIZEME

Thai Shinkong Industry Corporation Limited | 49,1 EUR/t |

(101) Lai neatbalstītu nesadarbošanos, uzskata par lietderīgu noteikt uzņēmumiem, kas nesadarbojās, visaugstāko maksājuma likmi, kāda noteikta jebkuram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojas, t.i., 41,3 EUR/t Indijas ražotājiem, 16,6 EUR/t Malaizijas ražotājiem un 49,1 EUR/t Taizemes ražotājiem.

(102) Atsevišķu uzņēmumu konkrētie kompensācijas maksājumi, kas precizēti šajā regulā, ir noteikti, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tie atspoguļo izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajām uzņēmējsabiedrībām. Šos maksājumus (pretstatā valsts līmenī noteiktam maksājumam, ko piemēro "visiem pārējiem uzņēmumiem") tādējādi piemēro tikai konkrētajām nosauktajām juridiskajām personām. Uz importētajiem ražojumiem, ko izgatavojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums nav minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, to skaitā uzņēmumi, kas saistīti ar tajā minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šo maksājuma likmi, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kuru piemēro "visiem pārējiem uzņēmumiem".

(103) Jebkurš lūgums piemērot minētās individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai [7], pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, kas saistīta, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Komisija pēc konsultēšanās ar padomdevēju komiteju vajadzības gadījumā izdara attiecīgus grozījumus šajā regulā, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam noteiktas individuālas maksājuma likmes.

K. PAGAIDU MAKSĀJUMA IEKASĒŠANA

(104) Ņemot vērā ražotājiem eksportētājiem konstatēto kompensējamo subsīdiju apmēru, kā arī Kopienas ražošanas nozarei nodarītos būtiskos zaudējumus, uzskata par vajadzīgu uzlikto galīgo maksājumu apmērā galīgi iekasēt summas, kas iemaksātas kā pagaidu kompensācijas maksājumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1741/2000. Ja galīgie maksājumi ir lielāki par pagaidu maksājumiem, tad galīgi iekasē tikai tās summas, kas iemaksātas pagaidu maksājumu apmērā. Atmaksā summas, kas iemaksātas kā pagaidu kompensācijas maksājumi par atsevišķiem Taizemes izcelsmes polietilēna tereftalātiem.

L. SAISTĪBAS

(105) Pēc pagaidu kompensācijas maksājumu noteikšanas divi Indijas ražotāji eksportētāji saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu piedāvāja uzņemties cenu saistības.

(106) Komisija uzskata, ka Reliance Industries Limited un Pearl Engineering Polymers Limited piedāvātās saistības var pieņemt [8], jo tās novērš subsidēšanas radītos zaudējumus. Turklāt regulārie un detalizētie ziņojumi, ko uzņēmējsabiedrības apņēmās sūtīt Komisijai, ļaus veikt efektīvu uzraudzību. Turklāt šo uzņēmējsabiedrību izmantotā pārdošanas struktūra ir tāda, ka Komisija risku attiecībā uz izvairīšanos no saistībām uzskata par minimālu.

(107) Lai nodrošinātu saistību efektīvu izpildi un uzraudzību pēc tam, kad ir iesniegts lūgums par laišanu brīvā apgrozībā, ievērojot saistības, atbrīvojumu no maksājuma saņem ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalsts muitas dienestam ir iesniegts spēkā esošs saistību rēķins, ko izsniedzis ražotājs eksportētājs, kura saistības ir pieņemtas, un kurā ir ietverta pielikumā norādītā informācija. Ja tādu rēķinu neiesniedz vai ja tas neatbilst ražojumam, kas iesniegts muitas dienestiem, tad jāmaksā attiecīgā kompensācijas maksājuma likme, lai nodrošinātu saistību efektīvu izpildi.

(108) Minēto saistību neizpildes gadījumā vai ja notiek atkāpšanās no saistībām, var noteikt kompensācijas pasākumu, ievērojot pamatregulas 13. panta 9. un 10. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Nosaka galīgu kompensācijas maksājumu par tādu importētu polietilēna tereftalātu ar viskozitātes koeficientu 78 ml/g vai vairāk saskaņā ar DIN (Deutsche Industrienorm) 53728, uz ko attiecas KN kods 39076020 un KN kods ex39076080 (TARIC kods 3907608010).

2. Izņemot 3. punktā paredzētos gadījumus, galīgā kompensācijas maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes cenai pirms nodokļa nomaksas attiecībā uz turpmāk minēto valstu ražojumiem ir šāda:

Valsts | Galīgais maksājums, EUR par tonnu | TARIC papildu kods |

Indija | 41,3 | A999 |

Malaizija | 16,6 | A999 |

Taizeme | 49,1 | A999 |

3. Iepriekšminētās likmes neattiecas uz turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražojumiem, kam piemēro šādas kompensācijas maksājumu likmes:

Valsts | Uzņēmējsabiedrība | Galīgais maksājums (EUR par tonnu) | TARIC papildu kods |

Indija | Reliance Industries Limited | 41,3 | A181 |

Indija | Pearl Engineering Polymers Limited | 31,3 | A182 |

Indija | Elque Polyesters Limited | 22,2 | A183 |

Indija | Futtura Polymer Limited | 0 | A184 |

Malaizija | MPI Polyester Industries Sdn. Bhd. | 0 | A185 |

Malaizija | Hualon Corporation (M) Sdn. Bhd. | 16,6 | A186 |

Taizeme | Thai Shingkong Industry Corporation Limited | 49,1 | A190 |

4. Par precēm, kas pirms laišanas brīvā apritē ir bojātas, un tāpēc muitas vērtības noteikšanas nolūkā faktiski samaksāto vai maksājamo cena ir aprēķināta proporcionāli saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 [9] 145. pantu, kompensācijas maksājuma summu, kura aprēķināta pēc še iepriekš norādītajām summām, samazina par tādu procentu, kas ir proporcionāls faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai.

5. Neatkarīgi no 1. punkta galīgo maksājumu nepiemēro importa ražojumiem, kas laisti brīvā apgrozībā saskaņā ar 2. panta noteikumiem.

6. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Importētos ražojumus atbrīvo no kompensācijas maksājumiem, kas noteikti ar 1. pantu, ar noteikumu, ka tie ir ražoti un tieši eksportēti (t.i., kuriem pievienots rēķins un kuri nosūtīti) uzņēmumam, kas darbojas kā 3. punktā minēto uzņēmumu importētājs Kopienā, un ka tie ir deklarēti ar atbilstīgo TARIC papildu kodu un ar noteikumu, ka ir izpildīti 2. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Kad iesniedz lūgumu par laišanu brīvā apritē, atbrīvojumu no maksājuma saņem ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalsts muitas dienestam ir iesniegts spēkā esošs uzņēmuma rēķins, ko izsnieguši 3. punktā minētie eksporta uzņēmumi un kurā ietvertas šīs regulas pielikumā uzskaitītās būtiskās sastāvdaļas. Nākamā prasība, lai saņemtu atbrīvojumu no maksājuma, ir šāda: precēm, kas deklarētas un iesniegtas muitai, precīzi jāatbilst aprakstam uzņēmuma rēķinā.

3. Importētos ražojumus, kam pievienots uzņēmuma rēķins, deklarē ar šādiem TARIC papildu kodiem:

Uzņēmējsabiedrība | Valsts | TARIC papildu kods |

Reliance Industries Limited | Indija | A181 |

Pearl Engineering Polymers Limited | Indija | A182 |

3. pants

Summas, kas iemaksātas kā pagaidu kompensācijas maksājumi par atsevišķu Indijas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes politeliēna tereftalātu importu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1741/2000, iekasē pēc galīgi noteiktā maksājuma likmes. Iemaksātās summas, kas pārsniedz kompensācijas maksājuma galīgās likmes, atmaksā.

4. pants

Antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz atsevišķu Indonēzijas, Korejas Republikas un Taivānas polietilēna tereftalātu importu izbeidz.

5. pants

Atmaksā summas, kas, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1741/2000, iemaksātas kā pagaidu kompensācijas maksājumi par atsevišķu Taizemes izcelsmes polietilēna tereftalātu importu.

6. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 27. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. Fabius

[1] OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp.

[2] OV L 199, 5.8.2000., 6. lpp.

[3] OV L 199, 5.8.2000., 48. lpp.

[4] OV C 319, 6.11.1999., 2. lpp.

[5] Kanāda – Pasākumi, kas skar civilās aviācijas gaisakuģu eksportu, Apelācijas institūcijas ziņojums, Dok. WT/DS70/AB/R, 1999. gada 2. augusts (149. un turpmākie apsvērumi).

[6] Peļņa no ieguldītā kapitāla ir noteikta kā pirmsnodokļu peļņa pēc jebkuru privileģēto akciju dividenžu, debetu un ilgtermiņa aizdevumu peļņas procentu izmaksu/saskaņošanas, nonākot pie rezultāta, kas dalīts ar kopējo akciju kapitālu un ir kopā ar debetiem un citiem ilgtermiņa aizņēmumiem.

[7] European CommissionDirectorate–General TradeDirectorate CTERV 0/13Rue de la Loi/Wetstraat 200B-1049 Brussels

[8] OV L 301, 30.11.2000., 88. lpp.

[9] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 502/1999 (OV L 65, 12.3.1999., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Informācija, kas jānorāda uzņēmuma rēķinā, kas minēts 2. panta 2. punktā:

1. Uzņēmuma rēķina numurs.

2. TARIC papildu kods, ar kuru rēķinā minētās preces var muitot uz Kopienas robežām (kā precizēts regulā).

3. Precīzs preču apraksts, norādot:

- ražojuma koda atsauces numuru (PRC) (kāds noteikts attiecīgā ražotāja eksportētāja piedāvātajās saistībās),

- KN kodu,

- daudzumu (vienībās).

4. Tirdzniecības noteikumu apraksts, norādot

- cenu par vienību,

- piemērojamos maksāšanas noteikumus,

- piemērojamos piegādes noteikumus,

- kopējās atlaides un rabatus.

5. Tā uzņēmuma nosaukums, kas darbojas kā importētājs un kam uzņēmums ir tieši izrakstījis rēķinu.

6. Tās uzņēmuma amatpersonas vārds, kas izsniegusi uzņēmuma rēķinu, kā arī šāda parakstīta deklarācija:

"Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka to preču pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Kopienu, uz kurām attiecas šis rēķins, tiek veikta saskaņā ar saistībām, ko piedāvājis … [uzņēmums] un pieņēmusi Eiropas Komisija ar Lēmumu 2000/745/EK. Es apliecinu, ka informācija, kas sniegta rēķinā, ir pilnīga un pareiza."

--------------------------------------------------