Komisijas Regula (EK) Nr. 1685/2000

(2000. gada 28. jūlijs),

ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu kompensējamību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem [1], un jo īpaši tās 30. panta 3. punktu un 53. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Līguma 147. pantā minēto komiteju, Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteju un Zivsaimniecības un ūdenssaimniecības struktūru komiteju,

tā kā:

(1) Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/99 (1999. gada 17. maijs), ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī groza un atceļ dažas regulas [2], 1. panta 3. punktā norādīts, ka lauku attīstības pasākumos, kas iekļauti pasākumos, kuri sekmē atpalikušo reģionu attīstību un struktūru pielāgošanu (1. mērķis), vai papildina pasākumus, kas attiecīgajos reģionos atbalsta to rajonu ekonomisku un sociālu pārveidi, kur ir struktūras grūtības (2. mērķis), saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ņem vērā īpašus Kopienas atbalsta mērķus atbilstīgi struktūrfondiem. Regulas (EK) Nr. 1257/1999 2. pants norāda darbības, uz ko var attiekties atbalsts lauku attīstībai.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1783/1999 (1999. gada 12. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu [3] 2. pantā norādīts, kādas darbības ERAF var palīdzēt finansēt.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1784/1999 (1999. gada 12. jūlijs) par Eiropas Sociālo fondu [4] 3. pantā norādīts, kādas darbības var palīdzēt finansēt ESF.

(4) Padomes Regulas (EK) Nr. 1263/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI) [5] 2. pantā norādīts, kādas darbības var palīdzēt finansēt ZVFI. Padomes Regula (EK) Nr. 2792/1999 [6] paredz sīki izstrādātus noteikumus un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē.

(5) Regulas (EK) Nr. 1260/1999 30. panta 3. punkts paredz, ka izdevumu piemērotību regulē attiecīgās valsts normas, ja vien Komisija neuzskata par vajadzīgu pieņemt normas Kopienas līmenī; lai visā Kopienā garantētu vienādu un objektīvu struktūrfondu īstenojumu, dažu veidu darbībām Komisija uzskata par vajadzīgu pieņemt vispārēju noteikumu kopumu par piemērotiem izdevumiem. Kādas normas pieņemšana attiecībā uz īpaša veida darbību neskar fondus, atbilstīgi kuriem šo darbību var līdzfinansēt. Šo normu pieņemšana nedrīkst liegt dalībvalstīm dažos gadījumos, kas ir jānorāda, piemērot stingrākus valsts noteikumus. Normas attiecas uz visiem izdevumiem, kas veikti laika posmā starp dienām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1260/1999 30. panta 2. punktā.

(6) Regulas (EK) Nr. 1257/1999 36. panta 1. punkts paredz, ka Regula (EK) Nr. 1260/1999 attiecas uz ELVGF (Garantiju nodaļas) finansētiem lauku attīstības pasākumiem reģionos, ko aptver 2. mērķis, ja vien saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999 nav paredzēts citādi. Tāpēc šajā regulā izvirzītās normas attiecas uz tādiem pasākumiem, kas ir 2. mērķa reģionu programmu daļa, izņemot pretējus noteikumus Regulā (EK) Nr. 1257/1999 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1750/1999 [7], kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai.

(7) Līguma 87. un 88. pants attiecas uz darbībām, ko līdzfinansē struktūrfondi. Komisijas lēmums, kas apstiprina atbalstu, nevar skart izvērtējumus, kas veikti attiecībā uz noteikumiem par valsts atbalstu, un neatbrīvo dalībvalsti no tās pienākumiem saskaņā ar šo pantu noteikumiem.

(8) Šajā regulā noteiktie pasākumi atbilst Reģionu attīstības un pārveides komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikuma normas piemēro, kad ir jānosaka, vai izdevumi ir piemēroti saskaņā ar atbalsta formām, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1260/1999 9. panta e) apakšpunktā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 28. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Michaele Schreyer

[1] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

[2] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[3] OV L 213, 13.8.1999., 1. lpp.

[4] OV L 213, 13.8.1999., 5. lpp.

[5] OV L 161, 26.6.1999., 54. lpp.

[6] OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp.

[7] OV L 214, 13.8.1999., 31. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

PIEMĒROTĪBAS NORMAS

1. norma: faktiski veiktie izdevumi

1. GALĪGO IEGUVĒJU VEIKTI MAKSĀJUMI

1.1. Galīgo ieguvēju maksājumi saskaņā ar 32. panta 1. punkta 3. daļu Regulā (EK) Nr. 1260/1999 (turpmāk saukta par "Vispārīgo regulu") ir maksājumi naudā, ievērojot izņēmumus, kas norādīti 1.4. punktā.

1.2. Attiecībā uz atbalsta sistēmām saskaņā ar Līguma 87. pantu un atbalstu, ko piešķir dalībvalstu izraudzītas iestādes, ar "galīgo ieguvēju maksājumiem" saprot atbalstu, ko atsevišķiem saņēmējiem maksā iestādes, kuras piešķir atbalstu. Galīgo ieguvēju veiktajiem maksājumiem no atbalsta ir jābūt pamatotiem no atbalsta nosacījumu un mērķu viedokļa.

1.3. Gadījumos, kas nav minēti 1.2. punktā, "maksājumi, ko veikuši galīgie ieguvēji" ir maksājumi, kurus veic tādas organizācijas vai publisko vai privāto tiesību sabiedrības, kas atbilst tipiem, kas definēti programmas pielikumā atbilstīgi Vispārīgās regulas 18. panta 3. punkta b) apakšpunktam un kas tieši atbild par īpašās darbības vadību.

1.4. Saskaņā ar 1.5., 1.6. un 1.7. punktā izvirzītajiem nosacījumiem amortizācija, iemaksas natūrā un pieskaitāmās izmaksas arī var būt daļa no 1.1. punktā minētajiem maksājumiem. Tomēr struktūrfondu līdzfinansējums nepārsniedz kādas darbības kopējos piemērotos izdevumus darbības beigās, atskaitot iemaksas natūrā.

1.5. Tāda nekustamā īpašuma vai iekārtu amortizācijas izmaksas, kam ir tieša saikne ar darbības mērķiem, ir piemēroti izdevumi, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) valsts vai Kopienas subsīdijas nav izmantotas šāda nekustamā īpašuma vai iekārtu iegādei;

b) amortizācijas izmaksas ir aprēķinātas saskaņā ar attiecīgajiem grāmatvedības noteikumiem; un

c) izmaksas attiecas vienīgi uz attiecīgās darbības līdzfinansēšanas periodu.

1.6. Iemaksas natūrā ir piemēroti izdevumi, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) tiek ieguldīta zeme vai nekustamais īpašums, iekārtas vai materiāli, pētniecības vai profesionāla darbība vai brīvprātīgs darbs bez atlīdzības;

b) tie nav veikti atbilstīgi finansēšanas tehnikas pasākumiem, kas minēti 8., 9. un 10. normā;

c) to vērtību var neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt;

d) ieguldot zemi vai nekustamo īpašumu, vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts novērtētājs vai tam apstiprināta oficiāla iestāde;

e) attiecībā uz brīvprātīgu darbu bez atlīdzības minētā darba vērtību nosaka, ņemot vērā darbam veltīto laiku un veiktā darba parasto stundas un dienas algas likmi;

f) attiecīgā gadījumā ir izpildīti 4., 5. un 6. normu noteikumi.

1.7. Pieskaitāmās izmaksas ir piemēroti izdevumi ar nosacījumu, ka to pamatā ir faktiskās izmaksas, kas ir saistītas ar struktūrfondu līdzfinansētās darbības īstenošanu, un tās ir iedalītas proporcionāli darbībai saskaņā ar pienācīgi pamatotu godīgu un objektīvu metodi.

1.8. Pielikuma 1.4. līdz 1.7. punkta noteikumi ir piemērojami individuāliem saņēmējiem, kas minēti 1.2. punktā, attiecībā uz atbalsta sistēmām saskaņā ar Līguma 87. pantu un atbalstu, ko piešķīrušas dalībvalstu izraudzītas iestādes.

1.9. Dalībvalstis var noteikt stingrākas valsts normas tādu izdevumu noteikšanai, kas piemēroti saskaņā ar 1.5., 1.6. un 1.7. punktu.

2. IZDEVUMU PAMATOJUMS

Vispārējs noteikums ir, ka galīgo ieguvēju veiktos maksājumus pamato ar kvitētiem rēķiniem. Kad to nevar izdarīt, maksājumus pamato ar grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība.

Turklāt, ja par darbību izpildi nerīko konkursu, galīgo ieguvēju maksājumi jāpamato ar izdevumiem (ieskaitot 1.4. punktā minētos izdevumus), kurus faktiski veikušas tās iestādes vai publisko vai privāto tiesību sabiedrības, ieviešot darbību.

3. APAKŠUZŅĒMUMI

3.1. Neietekmējot stingrāku valsts normu piemērošanu, struktūrfondu līdzfinansējumam nav piemēroti izdevumi, kas saistās ar šādiem apakšuzņēmuma līgumiem:

a) apakšuzņēmuma līgumi, kas sadārdzina darbības izpildi, nenodrošinot proporcionālu pievienoto vērtību;

b) apakšuzņēmumu līgumi ar starpniekiem vai padomdevējiem, kur maksājums noteikts procentuāli no projekta kopējām izmaksām, ja vien galīgais ieguvējs maksājumu nav pamatojis, atsaucoties uz veiktā darba vai pakalpojuma faktisko vērtību.

3.2. Attiecībā uz visiem apakšuzņēmumu līgumiem apakšuzņēmējs uzņemas revīzijas un kontroles iestādēm sniegt visu vajadzīgo informāciju par apakšuzņēmuma darbībām.

2. norma: ieņēmumu grāmatvedības apstrāde

1. "Ieņēmumi" šajā normā aptver ienākumus, kas kādas līdzfinansētas darbības izpildes periodā vai garākā dalībvalsts noteiktā laika periodā līdz atbalsta izbeigšanas brīdim gūti no tirdzniecības, nomas/īres, pakalpojumiem, reģistrācijas maksām, vai citus līdzīgus ieņēmumus, izņemot:

a) ieņēmumus, kuri gūti visā līdzfinansēto ieguldījumu ekonomiskās darbības laikā un uz kuriem attiecas Vispārīgās regulas 29. panta 4. punkta īpašie noteikumi;

b) ieņēmumus, kas gūti atbilstīgi finansēšanas tehnikas pasākumiem, kas minēti 8., 9. un 10. normā;

c) privātā sektora ieguldījumus līdzfinansētās darbībās, ko attiecīgā atbalsta finansējuma sarakstos uzrāda līdzās publisko tiesību subjektu ieguldījumiem.

2. Ieņēmumi, kas paredzēti 1. punktā, ir resursi, kas samazina konkrētajai darbībai vajadzīgo struktūrfondu līdzfinansējuma summu. Pirms aprēķina struktūrfondu līdzfinansējuma summu, kā arī ne vēlāk par atbalsta izbeigšanas brīdi, tos kopumā vai procentuāli atskaita no darbības piemērotiem izdevumiem atkarībā no tā, vai tie pilnīgi vai daļēji gūti līdzfinansētajā darbībā.

3. norma: finanšu un citi maksājumi un juridiskas izmaksas

1. FINANŠU MAKSĀJUMI

Debeta procenti (izņemot procentu subsīdijas, kas paredzētas, lai samazinātu aizņēmuma izmaksas uzņēmumiem saskaņā ar apstiprinātu valsts atbalsta sistēmu), maksas par finanšu darījumiem, komisijas nauda un zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tīri finansiāli izdevumi nav piemēroti struktūrfondu līdzfinansējumam. Tomēr vienīgi vispārēju subsīdiju gadījumā debeta procentu maksājumi, ko izraudzīta starpniekiestāde veikusi pirms galīgā atbalsta atlikuma izmaksāšanas, ir piemēroti, pēc tam, kad atskaitīti kredīta procenti attiecībā uz avansa maksājumiem.

2. MAKSĀJUMI PAR BANKU KONTIEM

Ja darbības īstenošanai struktūrfondu līdzfinansējuma vajadzībām jāatver atsevišķs konts vai konti, tad maksājumi par banku kontu atvēršanu un pārvaldi ir piemēroti.

3. JURIDISKU KONSULTĀCIJU IZMAKSAS, NOTĀRA NODEVAS, TEHNISKAS VAI FINANŠU EKSPERTĪZES IZMAKSAS, KĀ ARĪ GRĀMATVEDĪBAS UN REVĪZIJAS IZMAKSAS

Izmaksas ir piemērotas, ja tās ir tieši saistītas ar darbību un ir vajadzīgas tās sagatavošanai vai īstenošanai vai, grāmatvedības vai revīzijas izmaksu gadījumā, ja tās attiecas uz vadošās iestādes prasībām.

4. BANKU UN CITU FINANŠU IESTĀŽU SNIEGTO GARANTIJU IZMAKSAS

Izmaksas ir piemērotas tādā mērā, kādā garantijas prasa valsts vai Kopienas tiesību akti vai Komisijas lēmums par atbalsta apstiprināšanu.

5. SODA NAUDAS, NAUDAS SODI UN TIESVEDĪBAS IZDEVUMI

Šie izdevumi nav piemēroti.

4. norma: lietotu iekārtu pirkums

Lietotu iekārtu pirkuma izmaksas ir piemērotas struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai, ja ir ņemti vērā turpmāk minētie trīs nosacījumi, neietekmējot stingrāku valsts normu piemērošanu:

a) attiecīgās iekārtas pārdevējs sniedz deklarāciju, kurā noteikta tās izcelsme un apliecināts, ka nevienā brīdī iepriekšējo septiņu gadu laikā tā nav pirkta ar kādu valsts vai Kopienas atbalstu;

b) iekārtu cena nepārsniedz tirgus vērtību un ir mazāka par līdzīgu jaunu iekārtu cenu; un

c) iekārtām ir attiecīgajai darbībai vajadzīgie tehniskie parametri un tā atbilst piemērojamajām normām un standartiem.

5. norma: zemes pirkums

1. VISPĀRĪGA NORMA

1.1. Neapbūvētas zemes pirkuma izmaksas ir piemērotas struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai, ja ir ņemti vērā turpmāk minētie trīs nosacījumi, neietekmējot stingrāku valsts normu piemērošanu:

a) starp zemes pirkumu un līdzfinansētās darbības mērķiem ir tieša saikne;

b) izņemot 2. punktā aprakstītos gadījumus, zemes pirkuma izmaksas nepārsniedz 10 % no darbības kopējiem piemērotajiem izdevumiem, ja vien augstāka proporcija nav noteikta atbalstā, ko apstiprinājusi Komisija;

c) no neatkarīga kvalificēta novērtētāja vai apstiprinātas oficiālas iestādes saņemta apliecība, kas apstiprina, ka iepirkuma cena nepārsniedz tirgus vērtību.

1.2. Līguma 87. pantā paredzēto atbalsta sistēmu gadījumā zemes pirkuma piemērotību novērtē attiecībā uz atbalsta sistēmu kopumā.

2. VIDES SAGLABĀŠANAS DARBĪBAS

Attiecībā uz vides saglabāšanas darbībām, lai izdevumi būtu piemēroti, ir jāizpilda visi turpmāk minētie nosacījumi:

- par pirkumu ir vadošās iestādes pozitīvs lēmums,

- zemi izmanto paredzētajos nolūkos laika periodā, kas noteikts šajā lēmumā,

- zeme nav paredzēta lauksaimniecības nolūkiem, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kurus apstiprinājusi vadošā iestāde,

- par pirkumu ir atbildīga kāda publiskā iestāde vai publisko tiesību organizācija.

6. norma: nekustama īpašuma pirkums

1. VISPĀRĪGA NORMA

Nekustama īpašuma, t.i., jau uzceltu ēku un zemes zem tām pirkuma cena ir piemērota struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai, ja starp pirkumu un attiecīgās darbības mērķiem ir tieša saikne, ievērojot 2. punkta nosacījumus un neietekmējot stingrāku valsts normu piemērošanu.

2. PIEMĒROTĪBAS NOSACĪJUMI

2.1. Ir jābūt apliecībai, ko izdevis neatkarīgs kvalificēts novērtētājs vai apstiprināta oficiāla iestāde, kas apstiprina, ka pirkuma cena nepārsniedz tirgus vērtību. Cita starpā šī apliecība apstiprina, ka attiecīgā ēka atbilst valsts tiesību aktiem, vai norāda uz aspektiem, kas tiem neatbilst un kurus galīgais ieguvējs attiecīgajā darbībā paredzējis izlabot.

2.2. Pēdējo desmit gadu laikā ēka nedrīkst būt saņēmusi kādu valsts vai Kopienas subsīdiju, kas gadījumā, ja pirkumu līdzfinansētu struktūrfondi, būtu divkāršs atbalsts.

2.3. Nekustamo īpašumu izmanto tādā nolūkā un laika posmā, ko paredzējusi vadošā iestāde.

2.4. Ēku var izmantot vienīgi saskaņā ar darbības mērķiem. Jo īpaši ēku var izmantot, lai nodrošinātu telpas valsts pārvaldes dienestiem, kad šāds izmantojums saskan ar attiecīgajam struktūrfondam piemērotām darbībām.

7. norma: PVN un citi nodokļi un nodevas

1. PVN nav piemēroti izdevumi, izņemot gadījumus, kad tos reāli un galīgi maksā galīgais ieguvējs vai individuāls saņēmējs atbalsta sistēmās saskaņā ar Līguma 87. pantu, kā arī tāda atbalsta gadījumā, ko piešķīrušas dalībvalstu izraudzītas iestādes. Par piemērotu nevar uzskatīt PVN, kas jebkādā veidā ir atgūstams, pat tad, ja galīgais ieguvējs vai individuālais saņēmējs faktiski to nav atguvis.

2. Ja uz galīgo ieguvēju vai individuālo saņēmēju attiecas vienotas likmes sistēma saskaņā ar XIV sadaļu Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK par PVN [1], samaksāto PVN 1. punkta nolūkiem uzskata par atgūstamu.

3. Kopienas līdzfinansējums nekad nepārsniedz kopējos piemērotos izdevumus bez PVN.

4. Citi nodokļi un nodevas (jo īpaši tiešie nodokļi un sociālās drošības iemaksas no algas), kas saistās ar struktūrfondu līdzfinansējumu, nav piemēroti izdevumi, izņemot gadījumus, kad tos reāli un galīgi maksā galīgais ieguvējs vai individuāls saņēmējs.

8. norma: riska kapitāla (venture capital) un aizdevumu fondi

1. VISPĀRĪGA NORMA

Struktūrfondi var līdzfinansēt riska kapitāla fondus un/vai aizdevumu fondus vai riska kapitāla līdzdalības fondus (turpmāk saukti par "fondiem") saskaņā ar 2. punktā izvirzītajiem nosacījumiem. Šajā normā "riska kapitāla fondi un aizdevumu fondi" ir ieguldījumu līdzekļi, kas īpaši izveidoti, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas definēti Komisijas Ieteikumā 96/280/EK [2], nodrošinātu pašu kapitālu vai cita veida riska kapitālu, ieskaitot aizdevumus. "Riska kapitāla līdzdalības fondi" ir fondi, kas izveidoti, lai ieguldītu vairākos uzņēmējdarbības un aizdevumu fondos. Struktūrfondu dalību fondos var papildināt citu Kopienas finansēšanas instrumentu līdzieguldījumi vai garantijas.

2. NOSACĪJUMI

2.1. Fonda līdzfinansētāji vai sponsori iesniedz pārdomātu komercdarbības plānu, cita starpā precizējot mērķa tirgu, finansēšanas kritērijus, noteikumus un nosacījumus, fonda darbības budžetu, īpašumu un līdzfinansētājus, vadības profesionalitāti, kompetenci un neatkarību, fonda statūtus, struktūrfondu iemaksu pamatojumu un paredzēto izmantojumu, ieguldījumu izņemšanas politiku, fondu likvidēšanas noteikumus, cita starpā to, kā paredzēts atkārtoti izmantot ienākumus, kas attiecināmi uz struktūrfondu ieguldījumu. Komercdarbības plānu uzmanīgi izvērtē un tā izpildi uzrauga vadošā iestāde.

2.2. Fondu izveido kā neatkarīgu juridisku vienību, kuru regulē akcionāru savstarpēji noslēgti līgumi, vai kā atsevišķu finanšu bloku kādā pastāvošā finanšu iestādē. Pēdējā minētajā gadījumā uz fondu attiecas atsevišķs izpildes līgums, kas jo īpaši paredz atsevišķu grāmatvedību, kas jaunos fondā ieguldītos resursus (ieskaitot struktūrfondu ieguldījumus) šķir no sākotnējiem attiecīgā fonda resursiem. Visi fonda dalībnieki iemaksas izdara naudā.

2.3. Komisija nevar kļūt par fonda biedru vai akcionāru.

2.4. Uz struktūrfondu iemaksām attiecas limiti, kas noteikti Vispārīgās regulas 29. panta 3. un 4. punktā.

2.5. Fondi var ieguldīt vienīgi mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) uzņēmumu izveides, darbības sākšanas vai izvēršanas posmā (ieskaitot sākuma kapitālu) un vienīgi darbībās, ko fonda vadītāji uzskata par ekonomiski stabilām. Stabilitātes novērtējumā ir jāņem vērā visi konkrēto uzņēmumu ienākumi avoti. Fondi neiegulda uzņēmumos, kam ir grūtības saskaņā ar Kopienas nostādnēm par valsts palīdzību grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai [3].

2.6. Ir jāveic piesardzības pasākumi, lai mazinātu konkurences traucējumus riska kapitāla vai aizdevumu tirgū. Proti, ienākumus no kapitāla ieguldījumiem un aizdevumiem (mīnus vadības izmaksu proporcionāla daļa) vispirms var piešķirt privātā sektora akcionāriem, nepārsniedzot atlīdzības līmeni, kas noteikts akcionāru līgumā, un pēc tam tos proporcionāli sadala visiem akcionāriem un struktūrfondiem. Fonda ienākumus, kas attiecināmi uz struktūrfondu iemaksām, vēlreiz izmanto MVU attīstībai tajā pašā piemērotajā jomā.

2.7. Atbalsta laikā vadības izmaksas gadā nevar pārsniegt vidēji 5 % no apmaksātā kapitāla, ja vien pēc konkursa neizrādās, ka ir vajadzīga augstāka proporcija.

2.8. Brīdī, kad darbība tiek izbeigta, fonda (galīgā ieguvēja) piemērotie izdevumi ir attiecīgais fonda kapitāls, kas ieguldīts vai aizdots MVU, ieskaitot veiktās vadības izmaksas.

2.9. Uz iemaksām fondos no struktūrfondiem un citiem publiskiem avotiem, kā arī uz šo fondu ieguldījumiem atsevišķos MVU attiecas normas par valsts atbalstu.

3. IETEIKUMI

3.1. Komisija iesaka piemērot labas prakses normas, kas 3.2. līdz 3.6. punktā izvirzītas attiecībā uz fondiem, kuros iegulda struktūrfondi. Šo ieteikumu ievērošanu Komisija uzskatīs par pozitīvu elementu, izskatot fondu atbilstību normām par valsts atbalstu. Ieteikumi nav saistoši izdevumu piemērotības nolūkiem.

3.2. Privātā sektora finanšu iemaksām jābūt būtiskām un jāpārsniedz 30 %.

3.3. Fondiem ir jābūt pietiekami nozīmīgiem un jāaptver pietiekami plaša iedzīvotāju mērķa daļa, lai nodrošinātu to darbību ekonomisku stabilitāti; to ieguldījumu grafikam ir jābūt saderīgam ar struktūrfondu dalības periodu, un jākoncentrējas sektoros, kas ir vājākie tirgus posmi.

3.4. Grafiks, pēc kura tiek veikti kapitāla maksājumi fondā, struktūrfondiem un akcionāriem ir viens, un tas ir proporcionāls parakstītajam ieguldījumam.

3.5. Fondu vadībā ir jābūt neatkarīgām profesionālām komandām ar pietiekamu uzņēmējdarbības pieredzi, lai pierādītu uzticamību un spējas, kādas vajadzīgas, lai vadītu riska kapitāla fondu. Vadību komandas atlasa konkursā, ņemot vērā paredzēto honorāru līmeni.

3.6. Principā fondiem nav jāiegūst akciju kontrolpakete uzņēmumos un jāievēro mērķis īstenot visus ieguldījumus fonda pastāvēšanas laikā.

9. norma: garantiju fondi

1. VISPĀRĪGA NORMA

Struktūrfondi var līdzfinansēt garantiju fondu kapitālu saskaņā ar nosacījumiem, kas izvirzīti 2. punktā. Šajā normā "garantiju fondi" ir finansēšanas instrumenti, kas garantē riska kapitāla un aizņēmumu fondus atbilstīgi 8. normai un citas MVU riska finansēšanas shēmas (ieskaitot aizdevumus) attiecībā uz zaudējumiem, ko rada to ieguldījumi mazos un vidējos uzņēmumos, kas definēti Ieteikumā 96/280/EK. Šie fondi var būt kopfondi, kas saņem atbalstu no publiskiem avotiem un kuros piedalās MVU, komerciālas vadības fondi ar privātā sektora biedriem, vai tikai publiski finansēti fondi. Struktūrfondu dalību fondos var papildināt citu Kopienas finansēšanas instrumentu daļējas garantijas.

2. NOSACĪJUMI

2.1. Fonda līdzfinansētāji vai sponsori iesniedz pārdomātu komercdarbības plānu, tāpat kā riska kapitāla fondu gadījumā (8. norma), mutatis mutandis, veicot vajadzīgās izmaiņas un precizējot mērķa garantijas portfeli. Komercdarbības plānu uzmanīgi izvērtē un tā izpildi uzrauga vai par uzraudzību atbild vadošā iestāde.

2.3. Komisija nevar kļūt par fonda biedru vai akcionāru.

2.4. Fondi var garantēt vienīgi ieguldījumus darbībās, kas atzītas par potenciāli ekonomiski stabilām. Fondi nesniedz garantijas uzņēmumiem, kam ir grūtības saskaņā ar Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

2.5. Jebkuru struktūrfondu iemaksas daļu, kas palikusi pāri pēc tam, kad nokārtotas attiecīgās garantijas, atkārtoti izmanto MVU attīstībai tajā pašā piemērotajā jomā.

2.6. Atbalsta laikā vadības izmaksas gadā nevar pārsniegt vidēji 2 % no apmaksātā kapitāla, ja vien pēc konkursa neizrādās, ka ir vajadzīga augstāka proporcija.

2.7. Brīdī, kad darbība tiek izbeigta, fonda (galīgā ieguvēja) piemērotie izdevumi ir attiecīgais fonda apmaksātais kapitāls, kas pēc neatkarīgas revīzijas atzīts par vajadzīgu, lai segtu noteiktās garantijas, ieskaitot veiktās vadības izmaksas.

2.8. Struktūrfondu un citu publisko tiesību subjektu iemaksām garantijas fondos, kā arī garantijām, ko šādi fondi sniedz individuāliem MVU, piemēro noteikumus par valsts atbalstu.

10. norma: līzings

1. Izdevumi, kas veikti attiecībā uz līzinga darbībām, ir piemēroti struktūrfondu līdzfinansējumam, ievērojot 2., 3. un 4. punkta normas.

2. PALĪDZĪBA, KO PIEŠĶIR LĪZINGA DEVĒJAM

2.1. Līzinga devējs ir tāda Kopienas līdzfinansējuma tiešais saņēmējs, kuru izmanto, lai samazinātu līzinga maksas maksājumus, ko līzinga ņēmējs maksā attiecībā uz lietām, kas ir līzinga līguma objekti.

2.2. Līzinga līgumi, par ko tiek maksāta Kopienas palīdzība, paredz izpirkuma iespēju vai tādu minimālo līzinga termiņu, kas ir vienāds ar attiecīgās līgumā paredzētās lietas kalpošanas laiku.

2.3. Kad līzinga līgumu bez iepriekšēja kompetento iestāžu apstiprinājuma izbeidz pirms minimālā līzinga termiņa beigām, līzinga devējs apņemas atmaksāt attiecīgajām valsts iestādēm (attiecīgā fonda kontā) to Kopienas atbalsta daļu, kas atbilst līzinga termiņa atlikumam.

2.4. Attiecīgās lietas pirkums, ko veic līzinga devējs, ko pamato kvitēts rēķins vai uzskaites dokuments, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ir līdzfinansējumam piemēroti izdevumi. Maksimālā summa, kas ir piemērota Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai, nepārsniedz līzinga lietas tirgus vērtību.

2.5. Izmaksas, kas saistās ar līzinga līgumu (jo īpaši nodoklis, līzinga devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, apdrošināšanas izmaksas), kuras nav 2.4. punktā minētie izdevumi, nav piemēroti izdevumi.

2.6. Kopienas atbalstu, kas tiek izmaksāts līzinga devējam, pilnīgi izmanto līzinga ņēmēja labā, vienmērīgi samazinot līzinga maksu līzinga termiņā.

2.7. Līzinga devējam ir jāpierāda, ka Kopienas palīdzība pilnīgi tiks nodota līzinga ņēmējam, sastādot līzinga maksu sadalījumu vai piemērojot citu metodi, kas sniedz līdzvērtīgu pierādījumu.

2.8. Izmaksas, kas minētas 2.5. punktā, tas, kā tiek izmantoti finanšu ieguvumi no līzinga darījuma, kā arī citi līguma nosacījumi ir vienādi ar tiem, ko piemēro tad, kad nav paredzēta Kopienas finansiāla palīdzība.

3. ATBALSTS, KO SAŅEM LĪZINGA ŅĒMĒJS

3.1. Līzinga ņēmējs ir Kopienas līdzfinansējuma tiešais saņēmējs.

3.2. Līzinga maksas, ko līzinga ņēmējs samaksājis līzinga devējam, ko pamato kvitēts rēķins vai uzskaites dokuments, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ir piemēroti izdevumi līdzfinansējuma saņemšanai.

3.3. Tādu līzinga līgumu gadījumā, kas paredz izpirkuma iespēju vai minimālo līzinga termiņu, kas ir vienāds ar līgumā paredzētās lietas kalpošanas laiku, maksimālā summa, kas piemērota Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai, nepārsniedz līzinga lietas tirgus vērtību. Pārējās izmaksas, kas saistās ar līzinga līgumu (nodoklis, līzinga devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, apdrošināšanas izmaksas utt.), nav piemēroti izdevumi.

3.4. Kopienas atbalstu attiecībā uz līzinga līgumiem, kas minēti 3.3. punktā, līzinga ņēmējam izmaksā vienā vai vairākās daļās saskaņā ar faktiski samaksātām līzinga maksām. Kad līzinga līguma termiņš pārsniedz pēdējo dienu, kas paredzēta, lai ņemtu vērā maksājumus saskaņā ar Kopienas atbalstu, vienīgi izdevumus attiecībā uz līzinga maksām, kas maksājamas un ko līzinga ņēmējs samaksājis pirms pēdējās maksājuma dienas saskaņā ar palīdzību, var uzskatīt par piemērotiem.

3.5. Attiecībā uz līzinga līgumiem, kas neparedz izpirkuma iespēju un kuru termiņš ir mazāks par līzinga lietas kalpošanas laiku, līzinga maksas ir piemērotas Kopienas līdzfinansējuma saņemšanai proporcionāli piemērotās darbības periodam. Tomēr līzinga ņēmējam ir jāspēj pierādīt, ka līzings bijis visizdevīgākā metode, lai iegūtu iekārtu lietošanā. Ja izmaksas būtu bijušas zemākas, izmantojot citu metodi (piemēram, iekārtas nomu), papildu izmaksas atskaita no piemērotajiem izdevumiem.

3.6. Dalībvalstis var noteikt stingrākas valsts normas piemērotu izdevumu noteikšanai saskaņā ar 3.1. līdz 3.5. punktu.

4. PĀRDOŠANA UN SAŅEMŠANA ATPAKAĻ NOMĀ (ATGRIEZENISKAIS LĪZINGS)

Nomas maksas, ko maksājis nomnieks saskaņā ar shēmu "pārdošana un saņemšana atpakaļ nomā", var būt piemēroti izdevumi saskaņā ar noteikumiem, kas izvirzīti 3. punktā. Lietas iegādes izmaksas nevar saņemt Kopienas līdzfinansējumu.

11. norma: izmaksas, kas veiktas struktūrfondu vadības un izpildes jomā

1. VISPĀRĪGA NORMA

Izmaksas, ko dalībvalstis veikušas struktūrfondu vadības, izpildes, uzraudzības un kontroles jomā, nav piemērotas līdzfinansējuma saņemšanai, izņemot gadījumus, kas paredzēti 2. punktā, un kategorijas, kas definētas 2.1. punktā.

2. VADĪBAS, IZPILDES, UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES IZDEVUMU KATEGORIJAS, KAS IR PIEMĒROTAS LĪDZFINANSĒJUMAM

2.1. Šādas izdevumu kategorijas ir piemērotas līdzfinansējuma saņemšanai, ievērojot 2.2 līdz 2.7. punkta nosacījumus:

- izdevumi, kas saistās ar atbalsta un darbību sagatavošanu, atlasi, izvērtējumu un uzraudzību (izņemot izdevumus attiecībā uz vadības, uzraudzības un izvērtēšanas datorizēto sistēmu iegādi un uzstādīšanu),

- izdevumi, kas veikti attiecībā uz uzraudzības komiteju un apakškomiteju sanāksmēm saistībā ar atbalsta īstenošanu. Šie izdevumi var būt arī ekspertu un citu šo komiteju dalībnieku izmaksas, ieskaitot dalībniekus no trešām valstīm, ja šo komiteju priekšsēdētājs atzinis viņu dalību par būtisku atbalsta efektīvai īstenošanai,

- izdevumi, kas saistās ar revīziju un darbību pārbaudēm uz vietas.

2.2. Izdevumi, kas saistīti ar algām, ieskaitot sociālās drošības iemaksas, ir piemēroti vienīgi šādos gadījumos:

a) valsts civildienesta ierēdņi vai citas valsts amatpersonas, kas ar oficiālu kompetentās iestādes lēmumu uz laiku komandētas veikt uzdevumus, kas minēti 2.1. punktā;

b) pārējie darbinieki, ko nodarbina 2.1. punktā minēto uzdevumu veikšanai.

Komandējuma vai darba periods nepārsniedz pēdējo dienu, kas noteikta lēmumā attiecībā uz izdevumu piemērotību, ar kuru apstiprina atbalstu.

2.3. Struktūrfondu ieguldījums izdevumos saskaņā ar 2.1. punktu nepārsniedz maksimālo summu, kas noteikta Komisijas apstiprinātajā atbalstā, un 2.4 un 2.5. punktā norādītos limitus.

2.4. Attiecībā uz visiem atbalsta pasākumiem, izņemot Kopienas iniciatīvas, īpašo programmu PEACE II un jauninājumu darbības, limits ir šādu lielumu summa:

- 2,5 % no tādiem kopējiem struktūrfondu ieguldījumiem, kuri ir mazāki vai vienādi ar 100 miljoniem EUR,

- 2,00 % no tādiem kopējiem struktūrfondu ieguldījumiem, kuri pārsniedz 100 miljonus EUR, bet ir mazāki vai vienādi ar 500 miljoniem EUR,

- 1,00 % no tādiem kopējiem struktūrfondu ieguldījumiem, kuri pārsniedz 500 miljonus EUR, bet ir mazāki vai vienādi ar 1000 miljoniem EUR,

- 0,5 % no tādiem kopējiem struktūrfondu ieguldījumiem, kuri pārsniedz 1000 miljonus EUR.

2.5. Kopienas iniciatīvām, jauninājumiem un īpašajai programmai PEACE II limits ir 5 % no struktūrfondu kopējā ieguldījuma. Kad šāds atbalsts saistīts ar vairāku dalībvalstu dalību, šo limitu var paaugstināt, ņemot vērā vadības un izpildes augstās izmaksas, un tas ir jānorāda Komisijas lēmumā.

2.6. Aprēķinot šīs normas 2.4. un 2.5. punktā minēto limitu lielumus, struktūrfondu kopējais ieguldījums ir kopējā summa, kas norādīta katrā atbalsta pasākumā, ko apstiprinājusi Komisija.

2.7. Par šīs normas 2.1. līdz 2.6. punkta īstenošanu vienojas Komisija un dalībvalstis, un to nosaka atbalsta pasākumā. Ieguldījuma likmi nosaka saskaņā ar Vispārīgās regulas 29. panta 7. punktu. Uzraudzības nolūkiem uz 2.1. punktā minētajām izmaksām attiecas īpašs pasākums vai pakārtots pasākums atbilstīgi tehniskai palīdzībai.

3. PĀRĒJIE IZDEVUMI TEHNISKĀ ATBALSTA SAKARĀ

Darbībām, ko var līdzfinansēt saskaņā ar tehnisko atbalstu, kas nav norādītas 2. punktā (tādām kā mācības, semināri, informācijas darbības, izvērtējums, vadības uzraudzības un izvērtēšanas datorizētu sistēmu iegāde un uzstādīšana), nepiemēro nosacījumus, kas izvirzīti 2.4., 2.5. un 2.6. punktā. To valsts civildienesta ierēdņu un citu valsts amatpersonu algu izdevumi, kuri veic šādas darbības, nav piemēroti.

4. VALSTS PĀRVALDES IZDEVUMI, KAS SAISTĀS AR DARBĪBU IZPILDI

Līdzfinansējumam ārpus tehniskā atbalsta ir piemēroti šādi valsts pārvaldes izdevumi, ja tie attiecas uz kādas darbības izpildi, ar nosacījumu, ka tie neizriet no attiecīgiem likumā paredzētiem valsts iestāžu uzdevumiem vai iestādes ikdienas vadības, uzraudzības un kontroles uzdevumiem:

a) tādu profesionālu pakalpojumu izmaksas, kurus sniedz valsts dienests kādas darbības izpildē. Izmaksām ir jābūt ierakstītām rēķinā uz galīgā ieguvēja (publiska vai privāta) vārda vai apstiprinātām, pamatojoties uz dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, tādējādi ļaujot noskaidrot faktiskās izmaksas, ko veicis attiecīgais valsts dienests sakarā ar minēto darbību;

b) tādas darbības izpildes izmaksas, ieskaitot izdevumus saistībā ar pakalpojumiem, ko sedz kāda valsts iestāde, kas pati ir galīgā ieguvēja un kura uz savu rēķinu īsteno darbību bez ārēju finansētāju vai citu uzņēmumu palīdzības. Paredzētajām izmaksām ir jāattiecas uz izdevumiem, kas ir faktiski un tieši samaksāti līdzfinansētās darbības izdevumi, un tās jāapstiprina, pamatojoties uz dokumentiem, kas ļauj noskaidrot faktiskās izmaksas, ko veicis attiecīgais valsts dienests attiecībā uz minēto darbību.

12. norma: darbību piemērotība atkarībā no atrašanās vietas

1. VISPĀRĪGA NORMA

Parasti struktūrfondu līdzfinansētās darbības notiek reģionā, uz ko attiecas atbalsts.

2. IZŅĒMUMS

2.1. Ja reģions, uz ko attiecas atbalsts, pilnīgi vai daļēji iegūst no darbības, kas notiek ārpus reģiona, vadošā iestāde var akceptēt darbības līdzfinansējumu, ja vien izpildīti nosacījumi, kas izvirzīti 2.2., 2.3. un 2.4. punktā. Pārējos gadījumos kādu darbību var atzīt par līdzfinansējumam piemērotu saskaņā ar 3. punkta procedūru. Darbībām, kas finansētas saskaņā ar Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta (ZVFI) līdzekļiem, vienmēr piemēro procedūru, kas paredzēta 3. punktā.

2.2. Darbībai ir jānotiek attiecīgās dalībvalsts III līmeņa NUTS teritorijā, kura atrodas tieši blakus reģionam, uz ko attiecas palīdzība.

2.3. Darbības piemēroto izdevumu maksimumu nosaka proporcionāli tiem ieguvumiem no attiecīgās darbības, ko paredzēts gūt attiecīgajā reģionā, un pamato ar izvērtējumu, ko sniegusi no vadošās iestādes neatkarīga iestāde. Ieguvumus izvērtē, ņemot vērā īpašus atbalsta mērķus un tā gaidāmo ietekmi. Darbība nav piemērota līdzfinansējumam, ja ieguvumu proporcija nesasniedz 50 %.

2.4. Katram atbalsta pasākumam saskaņā ar 2.1. punktu akceptēto darbību piemērotie izdevumi nedrīkst pārsniegt 10 % no pasākuma kopējiem izdevumiem. Turklāt visu saskaņā ar 2.1. punktu akceptēto darbību piemērotie izdevumi nedrīkst pārsniegt 5 % no pasākuma kopējiem piemērotiem izdevumiem.

2.5. Darbības, ko vadošā iestāde akceptējusi saskaņā ar 2.1. punktu, norāda gada un galīgajos atbalsta izpildes ziņojumos.

3. PĀRĒJIE GADĪJUMI

Attiecībā uz darbībām, kas notiek ārpus reģiona, uz ko attiecas atbalsts, bet kuras neizpilda 2. punkta nosacījumus, un darbībām, kas finansētas saskaņā ar ZVFI, to, vai darbība ir piemērota līdzfinansējumam, katrā atsevišķā gadījumā iepriekš apstiprina Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts iesniegta lūguma, ņemot vērā jo īpaši darbības tuvumu attiecīgajam reģionam, paredzamo reģiona ieguvumu līmeni, izdevumu daudzumu proporcionāli attiecīgā pasākuma un palīdzības kopējiem izdevumiem. Tādas palīdzības gadījumā, kura saistās ar visattālākajiem reģioniem, piemēro šā punkta procedūru.

[1] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.

[2] OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.

[3] OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

--------------------------------------------------

32000R1685