Komisijas Regula (EK) Nr. 531/2000

(2000. gada 10. marts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2848/98, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 660/1999 [2], un jo īpaši tās 7. pantu, 9. panta 5. punktu un 11. pantu,

tā kā:

(1) Komisijas Regulas (EK) Nr. 2848/98 [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2637/1999 [4], 18. panta 4. punktā un 20. panta 4. punktā paredzēts, ka dalībvalstīm vai pirmapstrādātājam piemaksu maksājumi jāveic ar bankas pārskaitījumu vai pasta pārvedumu uz vienu kontu. Šā noteikuma piemērošana rada grūtības ražotāju grupām, jo sistēma nav tāda, ka fonda pārvaldību varētu vienmērīgi veikt visā teritorijā, un grūtības iegūt apgrozāmo līdzekļu aizņēmumu no bankām, kas neveic operācijas ar piemaksām. Tādēļ jāparedz noteikums par to, ka piemaksas jāiemaksā kontos, kas norādīti piemaksu maksājumiem, un kontu numuri jāpaziņo kompetentajai kontroles iestādei.

(2) Saskaņā ar iepriekšminētās regulas 20. pantu dažām dalībvalstīm uz diviem gadiem ir atļauts izmaksāt piemaksas ražotājiem ar pirmapstrādātāja starpniecību bez iespējas saņemt avansa maksājumu. Minētā situācija ir radījusi naudas plūsmas problēmas ražotājiem, jo nauda netiek maksāta, kamēr viņi pilnībā nav piegādājuši savu produkciju. Tādēļ būtu jādod iespēja šiem ražotājiem saņemt avansa maksājumus ar pirmapstrādātāja starpniecību ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izklāstīti 19. pantā par ražotājiem, kas saņem piemaksas tieši no dalībvalstīm.

(3) Minētās regulas 29. pantā noteikts, ka jāveido inter alia kvotu valsts rezerve, atbrīvojot to lineārā samazinājumā līdz 2 % no daudzumiem, kas bijuši pastāvīgi pārnesti. Saskaņā ar 22. panta 3. punktu valsts rezerve jāpiešķir līdz februāra beigām, un minētā termiņa dēļ nevar izmantot no pastāvīgās pārnešanas iegūtās kvotas par to pašu ražošanas gadu. Tādēļ jāparedz noteikums par to, ka pastāvīgi pārnestie daudzumi jāattiecina uz kārtējo ražu, un šajā nolūkā minētie daudzumi jāsadala audzēšanas līgumu noslēgšanai noteiktajā termiņā.

(4) Minētās regulas 33. panta 3. punktā noteikts, ka ražošanas kvotu pārnešanu var neattiecināt uz daudzumiem, kas mazāki par 100 kg. Minētais noteikums būtu jāatceļ, lai tabakas ražotājiem, kuru kvota attiecīgajā šķirņu grupā ir mazāka par 100 kg, būtu atļauts to pārnest kopumā.

(5) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tabakas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2848/98 groza šādi:

1. Tās 18. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"4. Šīs regulas 1. un 2. punktā minēto summu izmaksu ražotāju grupām, kā arī iepirkuma cenas nomaksu, ko pirmapstrādātājs maksā ražotājam, var veikt tikai ar bankas pārskaitījumu vai pasta pārvedumu uz kontiem, kas norādīti šādiem maksājumiem un kā numuri paziņoti kompetentajai kontroles iestādei, un kam ražotāju grupas gadījumā jābūt saistītai ar maksājumiem atsevišķiem grupas biedriem."

2. Regulas 19. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

"19. pants

1. Saskaņā ar 2. līdz 8. punktu dalībvalstis piemēro avansu sistēmu ražotājiem paredzētajām piemaksām.

2. Pirmajā punktā minēto avansu pēc ražotāja iesnieguma par 2000. gada ražu maksā pirmapstrādātājs, pamatojoties uz paziņojumu par tiesībām saņemt avansu, ko sagatavojusi kompetentā kontroles iestāde.

3. Ražotāja iesniegumiem par avansa izmaksu jāpievieno šādi dokumenti, ja vien dalībvalsts nav noteikusi citādi, pamatojoties uz to, ka attiecīgie dokumenti jau ir tās rīcībā:

a) ražotāja noslēgtā un uz viņa vārda izsniegtā audzēšanas līguma kopija;

b) tā kvotas paziņojuma kopija, kurš izsniegts ražotājam un uz kuru attiecas minētais audzēšanas līgums;

c) attiecīgā ražotāja rakstiska deklarācija, kurā konkretizēti tabakas daudzumi, ko viņš gatavojas piegādāt kārtējās ražas laikā.

4. Ja 3. punktā minētie dokumenti ir pārbaudīti un ražotāja iesniegtā rakstiskā deklarācija ir pamatota, tad kontroles iestāde izsniedz paziņojumu, kas minēts 2. punktā.

Ja pirmapstrādātājs ir ieinteresēts, tad minēto paziņojumu izsniedz, pamatojoties uz viņa noslēgtajiem audzēšanas līgumiem un paredzētajām vai veiktajām piegādēm.

5. Uz avansa maksājumu, kura maksimālā summa ir vienāda ar maksājamās piemaksas fiksēto daļu, attiecina tāda saistību nodrošinājuma iesniegšanu, kurš ir vienāds ar avansa summu plus 15 %.

Avansu izmaksā no ražas gada 16. oktobra, un tas jāizmaksā 30 dienu laikā pēc 2. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas un pēc tam, kad iesniegts pierādījums par nodrošinājuma iesniegšanu, izņemot gadījumus, ja pieteikums iesniegts pirms 16. septembra, tad laika posmu pagarina līdz 77 dienām.

6. Ja ražotāju grupai vai pirmapstrādātājam piešķirts avanss, bet 30 dienu saņemšanas laikā nav izmaksāts tās biedriem vai ražotājiem, kam ir tiesības to saņemt, vai atmaksāts dalībvalstij, par pieejamo summu maksā procentus, kuru likme jānosaka dalībvalstij. Procentus aprēķina no dienas, kad avanss saņemts un iegrāmatots Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondā (ELVGF).

7. Izmaksāto avansu nosaka pēc piemaksas summas, kas maksājama saskaņā ar 18. panta 1. punktu vai 20. panta 1. punktu, sākot no pirmās veiktās piegādes.

Iesniegto nodrošinājumu atbrīvo pēc tam, kad uzrādīts kontroles sertifikāts par attiecīgo tabakas daudzumu un pierādījums par to, ka piemaksai atbilstīgā summa izmaksāta ražotājiem, kam uz to ir tiesības. Dalībvalstis nosaka visus turpmākos nosacījumus, jo īpaši tabakas piegādes laiku vai minimālos daudzumus, par ko var sastādīt kontroles sertifikātu.

Ja 50 % no piemaksas ir pienācīgi samaksāti, tad atbrīvo 50 % no nodrošinājuma.

Iesniegto nodrošinājumu atbrīvo, ja viss izmaksātais avanss ir atņemts no maksājamajām piemaksām.

8. Ja (izņemot force majeure gadījumus) piegādes nav veiktas 16. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, kas ļautu pilnībā atskaitīt izmaksāto avansu no maksājamās piemaksas, tad iesniegto nodrošinājumu zaudē pēc likmes, kas vienāda ar neatgūtā avansa summu.

9. Dalībvalstis nosaka visus turpmākos nosacījumus, kas reglamentē avansu piešķiršanu, un jo īpaši pieteikumu iesniegšanas termiņu. Ražotāji var neiesniegt pieteikumu par avansu, ja viņi sākuši veikt piegādes."

3. Minētās regulas 20. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"4. Pirmajā punktā minēto summu maksājumu var veikt vienīgi ar bankas pārskaitījumu vai pasta pārvedumu uz kontiem, kas norādīti šādiem maksājumiem un kā numurus paziņo kompetentajai kontroles iestādei, un kam ražotāju grupas gadījumā jābūt saistītiem ar maksājumiem atsevišķiem ražotāju grupas biedriem."

4. Minētās regulas 29. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

"Ražošanas kvotas, kas izriet no 2. punkta otrās daļas pirmā ievilkuma piemērošanas, var sadalīt termiņā, kas noteikts audzēšanas līgumu noslēgšanai."

5. Minētās regulas 33. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"3. Ražošanas kvotu pārnesumos, kā minēts 1. punktā, nedrīkst ietvert daudzumus, kas mazāki par 100 kg, izņemot gadījumus, kad ražošanas kvotas ir mazākas par 100 kg un tiek pārnestas pilnībā. Tomēr, ja pārnes mazāk nekā 100 kg, par to jāpaziņo Komisijai."

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2000. gada ražas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 10. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.

[2] OV L 83, 27.3.1999., 10. lpp.

[3] OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.

[4] OV L 323, 15.12.1999., 8. lpp.

--------------------------------------------------