KOMISIJAS DIREKTĪVA 2000/71/EK

(2000. gada 7. novembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK I, II, III un IV pielikumā izklāstītās mērīšanas metodes pielāgo tehnikas attīstībai, kā paredzēts minētās direktīvas 10. pantā

(dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EK[1], un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1) Direktīva 98/70/EK nosaka vides specifikācijas, kas attiecas uz svinu nesaturošu benzīnu un dīzeļdegvielām. Minētajā direktīvā, no I līdz IV pielikumam, ir iekļautas benzīna un dīzeļdegvielu kvalitātes pārbaudes metodes, kas piemērojamas saskaņā ar minētajām vides specifikācijām, un to publicēšanas datumi.

(2) Eiropas standarts 228 un Eiropas standarts 590 nosaka arī benzīna un dīzeļdegvielu kvalitātes specifikācijas, lai nodrošinātu šo produktu pareizu lietošanu. Minētie standarti ir nesen atjaunināti, un 1999. gada 29. oktobrī tos pieņēma Eiropas Standartizācijas komiteja, kā arī dažu kvalitātes rādītāju pārbaudes metodes, kas arī ir iekļautas vides specifikācijās Direktīvā 98/70/EK no I līdz IV pielikumam, ir atjauninātas vai izmainītas, lai atspoguļotu tehnikas attīstību. No I pielikuma līdz IV pielikumam izklāstītajām pārbaudes metodēm vajadzētu būt saskaņā ar Eiropas standartu 228 un 590, lai atvieglotu direktīvas īstenošanu un nodrošinātu tās atjaunināšanu atbilstīgi tehnikas attīstībai.

(3) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura dibināta, lai, inter alia, Komisijai palīdzētu pielāgot tehnikas attīstībai Direktīvu 98/70/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/70/EK I - IV pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I - IV pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2001. gada 1. janvārim nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2000. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Margot Wallström

I PIELIKUMS

VIDES SPECIFIKĀCIJAS, KAS ATTIECAS UZ TIRDZNIECĪBU AR DEGVIELĀM, KURAS IZMANTO TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAM IR MOTORS AR PIESPIEDU AIZDEDZI

Veids: benzīns

Rādītājs Vienība Robežas1 Pārbaude

Zemākā Augstākā Metode Publicēšanas datums

Pētāmās vielas oktānskaitlis 95 EN 25164 1993.

Motora oktānskaitlis 85 EN 25163 1993.

Tvaika spiediens vasarā2 kPa 60,0 pr. EN-13016-1 (DVPE) 1997.

Destilācija: pr. EN-ISO 3405 1998.

iztvaikošana 100 °C temperatūrā % V/V 46,0

iztvaikošana 150 °C temperatūrā % V/V 75,0

Ogļūdeņražu analīze: % V/V

olefīni3, 4, 5 18,06 ASTM D1319 1995.

aromātiskie savienojumi 3, 4, 5 42,0 ASTM D1319 1995.

benzols7 1,0 EN 12177 1998.

EN 238 1996.

Skābekļa saturs8 % m/m 2,7 EN 1601 1997.

pr. EN 13132 1998.

Oksidētie savienojumi9 EN 1601 1997.

pr. EN 13132 1998.

Jāpievieno metilspirts, stabilizatori % V/V 3

Var būt vajadzīgs etanols, stabilizatori % V/V 5

Izopropilspirts % V/V 10

Terciārais butilspirts % V/V 7

Izobutilspirts % V/V 10

Ēteri, kuru molekulā ir 5 vai vairāki oglekļa atomi % V/V 15

Citi oksidētie savienojumi 9 % V/V 10

Sēra saturs10 mg/kg 150 EN ISO 14596 1998.

EN ISO 8754 1995.

EN 24260 1994.

Svina saturs g/l 0,005 EN 237 1996.

1 Specifikācijā norādīti "precīzie lielumi". To robežlielumu noteikšanā izmantots ISO termins 4259 "Naftas produkti - precīzijas datu noteikšana un piemērošana pārbaudes metodēm", un minimālā lieluma noteikšanā ir ņemta vērā minimālā 2R starpība virs nulles (R = reproducējamība). Atsevišķu mērījumu rezultātus interpretē, pamatojoties uz kritērijiem, kas aprakstīti ISO 4259 (publicēts 1995. gadā).

2 Vasara sākas ne vēlāk kā 1. maijā un beidzas ne agrāk kā 30. septembrī. Dalībvalstīs, kurās ir arktiski dabas apstākļi, vasara sākas ne vēlāk kā 1. jūnijā un beidzas ne vēlāk kā 31. augustā, un RVP ierobežojums ir līdz 70 kPA.

3 Oksidēto savienojumu saturu nosaka, lai izdarītu korekcijas saskaņā ar ASTM D 1319:1995 13.2. noteikumu.

4 Ja benzīna paraugā ir etil-terc-butilēteris (ETBE), aromātisko zonu nosaka pēc sārti brūnā gredzena virzienā uz leju no sarkanā gredzena, ko parasti lieto, ja nav ETBE. Vai paraugā ir ETBE, vai nav, var noteikt pēc analīzes, kas aprakstīta 3. piezīmē.

5 Šā standarta nolūkā ASTM D 1319: 1995 piemēro, izlaižot papildu stadiju, kurā paraugu atbrīvo no piecoglekļu ogļūdeņražiem. Tāpēc 6.1., 10.1. un 14.1.1. noteikumu nepiemēro.

6 Izņemot svinu nesaturošu benzīnu ar minimālo motora oktānskaitli 81 un minimālo pētāmās vielas oktānskaitli 91, kura maksimālais olefīnu saturs ir 21 % V/V. Šie ierobežojumi nekavē laist dalībvalsts tirgū citu svinu nesaturošu benzīnu, kura oktānskaitļi ir zemāki nekā šajā pielikumā noteiktie.

7 Strīda gadījumos piemēro EN 12177:1998.

8 Strīda gadījumos piemēro EN 1601:1997.

9 Citi vienvērtīgie spirti, kuru destilācijas beigu punkts nav augstāk par destilācijas beigu punktu, kāds noteikts dalībvalsts specifikācijās vai, ja tādu nav, dzinēju degvielu rūpnieciskajās specifikācijās.

10 Strīda gadījumos piemēro EN ISO 14596:1998.

II PIELIKUMS

VIDES SPECIFIKĀCIJAS, KAS ATTIECAS UZ TIRDZNIECĪBU AR DEGVIELĀM, KURAS IZMANTO TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAM IR MOTORS AR KOMPRESIJAS AIZDEDZI

Veids: dīzeļdegviela

Rādītājs Vienība Robežas1 Pārbaude

Zemākā Augstākā Metode Publicēšanas datums

Cetānskaitlis 51,0 EN ISO 5165 1998.

Blīvums 15 °C temperatūrā2 kg/m3 845 EN ISO 3675 1998.

EN ISO 12185 1996.

Destilācija:

līdz 95 % no kopējā tilpuma °C 360 pr. EN ISO 3405 1998.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži3 % m/m 11 IP 391 1995.

Sēra saturs4 mg/kg 350 EN ISO 14596 1998.

EN ISO 8754 1995.

EN 24260 1994.

1 Specifikācijā norādīti "precīzie lielumi". To robežlielumu noteikšanā izmantots ISO termins 4259 "Naftas produkti - precīzijas datu noteikšana un piemērošana pārbaudes metodēm", un minimālā lieluma noteikšanā ir ņemta vērā minimālā 2R starpība virs nulles (R = reproducējamība). Atsevišķu mērījumu rezultātus interpretē, pamatojoties uz kritērijiem, kas aprakstīti ISO 4259 (publicēts 1995. gadā).

2 Strīda gadījumos piemēro EN ISO 3675:1998.

3 Policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus nosaka, no kopējā aromātisko ogļūdeņražu satura atņemot to aromātisko ogļūdeņražu saturu, kuriem ir viens aromātiskais cikls, un abus minētos lielumus nosaka pēc IP 391.

4 Strīda gadījumos piemēro EN ISO 14596:1998.

III PIELIKUMS

VIDES SPECIFIKĀCIJAS, KAS ATTIECAS UZ TIRDZNIECĪBU AR DEGVIELĀM, KURAS IZMANTO TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAM IR MOTORS AR PIESPIEDU AIZDEDZI

Veids: benzīns

Rādītājs Vienība Robežas1 Pārbaude

Zemākā Augstākā Metode Publicēšanas datums

Pētāmās vielas oktānskaitlis 95 EN 25164 1993.

Motora oktānskaitlis 85 EN 25163 1993.

Tvaika spiediens vasarā2 kPa pr. EN 13016-1 (DVPE) 1997.

Destilācija: % V/V pr. EN ISO 3405 1988.

iztvaikošana 100 °C temperatūrā

iztvaikošana 150 °C temperatūrā

Ogļūdeņražu analīze:

olefīni2, 3, 4 % V/V ASTM D1319 1995.

aromātiskie savienojumi2, 3, 4 % V/V 35,0 ASTM D1319 1995.

benzols5 % V/V EN 12177 1995.

EN 238

Skābekļa saturs6 % m/m EN 1601 1997.

pr. EN 13132 1998.

Sēra saturs7 mg/kg 50 pr. EN ISO/14596 1998.

EN ISO 8754 1995.

EN 24260 1994.

Svina saturs g/l EN 237 1996.

1 Specifikācijā norādīti "precīzie lielumi". To robežlielumu noteikšanā ir lietots ISO termins 4259 "Naftas produkti - precīzijas datu noteikšana un piemērošana pārbaudes metodēm", un minimālā lieluma noteikšanā ir ņemta vērā minimālā 2R starpība virs nulles (R = reproducējamība). Atsevišķu mērījumu rezultātus interpretē, pamatojoties uz kritērijiem, kas aprakstīti ISO 4259 (publicēts 1995. gadā).

2 Oksidēto savienojumu saturu nosaka, lai izdarītu korekcijas saskaņā ar ASTM D 1319:1995 13.2. noteikumu.

3 Ja benzīna paraugā ir etil-terc-butilēteris (ETBE), aromātisko zonu nosaka pēc sārti brūnā gredzena virzienā uz leju no sarkanā gredzena, ko parasti lieto, ja nav ETBE. Vai paraugā ir ETBE vai nav, var noteikt pēc analīzes, kas aprakstīta 2. piezīmē.

4 Šā standarta nolūkā ASTM D 1319:1995 piemēro, izlaižot papildu stadiju, kurā paraugu atbrīvo no piecoglekļu ogļūdeņražiem. Tāpēc 6.1., 10.1. un 14.1. noteikumu nepiemēro.

5 Strīda gadījumos piemēro EN 12177:1998.

6 Strīda gadījumos piemēro EN 1601:1997.

7 Strīda gadījumos piemēro EN ISO 14596:1998.

IV PIELIKUMS

VIDES SPECIFIKĀCIJAS, KAS ATTIECAS UZ TIRDZNIECĪBU AR DEGVIELĀM, KURAS IZMANTO TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAM IR MOTORS AR KOMPRESIJAS AIZDEDZI

Veids: dīzeļdegviela

Rādītājs Vienība Robežas1 Pārbaude

Zemākā Augstākā Metode Publicēšanas datums

Cetānskaitlis EN ISO 5165 1998.

Blīvums 15 °C temperatūrā2 kg/m3 EN ISO 3675 1998.

EN ISO 12185 1996.

Destilācija:

līdz 95 % no kopējā tilpuma °C pr. EN ISO 3405 1998.

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži3 % m/m IP 391 1995.

Sēra saturs4 mg/kg 50 EN ISO 14596 1998.

EN ISO 8754 1995.

EN 24260 1994.

1 Specifikācijā norādīti "precīzie lielumi". To robežlielumu noteikšanā izmantots ISO termins 4259 "Naftas produkti - precīzijas datu noteikšana un piemērošana pārbaudes metodēm", un minimālā lieluma noteikšanā ir ņemta vērā minimālā 2R starpība virs nulles (R = reproducējamība). Atsevišķu mērījumu rezultātus interpretē, pamatojoties uz kritērijiem, kas aprakstīti ISO 4259 (publicēts 1995. gadā).

2 Strīda gadījumos piemēro EN ISO 3675:1998.

3 Policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus nosaka, no kopējā aromātisko ogļūdeņražu satura atņemot to aromātisko ogļūdeņražu saturu, kuriem ir viens aromātiskais cikls, un abus minētos lielumus nosaka pēc IP 391.

4 Strīda gadījumos izmanto EN ISO 14596:1998.

[1] OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.