Padomes Lēmums

(2000. gada 28. septembris),

ar ko izveido Eiropas Bēgļu fondu

(2000/596/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [4],

tā kā:

(1) Kopējās patvēruma politikas, tostarp Eiropas kopējā patvēruma režīma, izstrādāšana ir viens no Eiropas Savienības mērķiem, kas vērsti uz to, lai pakāpeniski radītu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kura ir atvērta tiem, kas apstākļu spiesti likumīgi meklē aizsardzību Eiropas Savienībā.

(2) Īstenojot šo politiku, jāpamato ar dalībvalstu solidaritāti un jāizmanto mehānismi, kuru mērķis ir atvieglot dalībvalstu pūliņus saistībā ar bēgļu un pārvietoto personu uzņemšanu un radušos seku pārvarēšanu. Tālab ir jāizveido Eiropas Bēgļu fonds.

(3) Jāatbalsta dalībvalstu pūliņi nodrošināt pienācīgus uzņemšanas apstākļus bēgļiem un pārvietotajām personām, tostarp taisnīgu un efektīvu patvēruma piešķiršanas procedūru, lai aizsargātu to personu tiesības, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība.

(4) Bēgļu integrēšana tās valsts sabiedrībā, kurā tie apmetušies, ir viens no Ženēvas konvencijas mērķiem, un tālab ir jāatbalsta dalībvalstu rīcība, kas vērsta uz viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, ciktāl tas veicina ekonomisko un sociālo kohēziju, kuras nodrošināšana un stiprināšana ir viens no Kopienas pamatmērķiem, kas minēti Līguma 2. pantā un 3. panta 1. punkta k) apakšpunktā.

(5) Gan dalībvalstu, gan attiecīgo personu interesēs ir tas, ka bēgļiem un pārvietotajām personām, kurām atļauts uzturēties dalībvalstu teritorijā, tiek dota iespēja strādāt un nodrošināt sev iztiku.

(6) Lai veicinātu integrāciju, ir jāatbalsta īpaši pasākumi, kas ļauj bēgļiem un pārvietotajām personām pilnībā izmantot piedāvātās programmas, jo struktūrfondu atbalstītie pasākumi un citi Kopienas pasākumi izglītības un arodapmācību jomā paši par sevi ir nepietiekami.

(7) Vajadzīgs konkrēts atbalsts priekšnosacījumu radīšanai vai uzlabošanai, lai dotu bēgļiem un pārvietotajām personām iespēju pieņemt apzinātu lēmumu atstāt dalībvalstu teritoriju un atgriezties mājās, ja viņi to vēlas.

(8) Jārod praktiski risinājumi jaunas rīcības izmēģināšanai šajā jomā un jāveicina pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm ar mērķi izraudzīties un sekmēt visefektīvākos paņēmienus.

(9) Jāņem vērā pieredze, kas gūta, īstenojot Padomes Vienoto rīcību 1999/290/TI [5] saistībā ar bēgļu, pārvietoto personu un patvēruma meklētāju uzņemšanu un brīvprātīgu repatriāciju.

(10) Jāizveido finanšu rezerve ārkārtas pasākumu veikšanai, lai nodrošinātu pagaidu aizsardzību bēgļu masveida pieplūduma gadījumā, kā to aicinājusi darīt Eiropadome savā 1999. gada 15. un 16. oktobra sanāksmē Tamperē.

(11) Taisnīguma labad resursi ir jāatvēl proporcionāli katras dalībvalsts veikumam, ņemot vērā tās pūliņus bēgļu un pārvietoto personu uzņemšanā.

(12) Eiropas Bēgļu fonda sniegtais atbalsts būs iedarbīgāks un mērķtiecīgāks, ja piemērotās rīcības līdzfinansējums pamatosies uz katras dalībvalsts pieprasījumu, ņemot vērā esošo stāvokli un vajadzības.

(13) Lai paātrinātu un vienkāršotu līdzfinansēšanas procedūras, ir jānošķir Komisijas pienākumi no dalībvalstu pienākumiem. Tādēļ ir jāparedz, ka pēc dalībvalstu līdzfinansējuma pieteikumu izskatīšanas Komisija pieņem lēmumus par līdzfinansējumu, bet dalībvalstis nodrošina rīcības vadību.

(14) Šādai decentralizētai rīcības īstenošanai, ko veic dalībvalstis, ir jānodrošina pietiekamas garantijas attiecībā uz īstenošanas veidu un kvalitāti, rīcības rezultātiem un to novērtējumu, kā arī finanšu saprātīgu vadību un tās pārraudzību.

(15) Viens no veidiem, kā nodrošināt Eiropas Bēgļu fonda efektīvu darbību, ir prasmīga uzraudzība. Tāpēc ir jāformulē šādas uzraudzības nosacījumi.

(16) Neierobežojot Komisijas kompetenci, veicot finanšu kontroli, ir jāparedz dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā.

(17) Jānorāda dalībvalstu pienākumi cīņā pret pārkāpumiem un nelikumībām un to novēršanā, kā arī Komisijas pienākumi gadījumos, kad dalībvalstis nepilda savas saistības.

(18) Eiropas Bēgļu fonda atbalstītās rīcības efektivitāte un panākumi ir atkarīgi arī no to novērtējuma, ir jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi šajā jomā un procedūras, kas nodrošina novērtējuma ticamību.

(19) Rīcība ir jānovērtē, sagatavojot termiņa starpposma pārskatu un izvērtējot tās rezultātus, kā arī iekļaujot šo novērtējumu rīcības uzraudzībā.

(20) Pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, ir jāapstiprina saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [6].

(21) Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, kas izklāstīti Līguma 5. pantā, paredzētās rīcības mērķus, proti, uzskatāmi parādīt dalībvalstu solidaritāti, atvieglojot dalībvalstu pūliņus saistībā ar bēgļu un pārvietoto personu uzņemšanu un radušos seku pārvarēšanu, dalībvalstis vienas pašas nevar sasniegt pietiekamā mērā un tāpēc, ņemot vērā darbības mērogu vai sekas, tos vieglāk sasniegt Kopienas mērogā. Šis lēmums neparedz neko tādu, kas nav tieši saistīts ar šo mērķu sasniegšanu.

(22) Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, šis lēmums attiecas uz Apvienoto Karalisti un Īriju atbilstīgi šo valstu sniegtajiem paziņojumiem.

(23) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tāpēc Dānijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Eiropas Bēgļu fonda izveidošana un tā mērķi

1. Eiropas Bēgļu fonds (še turpmāk Fonds) tiek izveidots, lai atbalstītu un veicinātu dalībvalstu pūliņus saistībā ar bēgļu un pārvietoto personu uzņemšanu un radušos seku pārvarēšanu.

2. Fonds darbojas no 2000. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim.

2. pants

Finanšu noteikumi

1. Bāzes finansējums šā lēmuma īstenošanai ir EUR 216 miljoni.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānā noteiktos limitus. Budžeta lēmējinstitūcija sadala gada apropriācijas šā lēmuma 4. un 6. pantā minētajiem pasākumiem.

3. pants

Rīcības mērķgrupas

Šajā lēmumā mērķgrupas veido šādas kategorijas:

1) jebkuri trešās valsts pilsoņi vai bezvalstnieki, kuru statuss atbilst definīcijai 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļu statusu un kam kā bēgļiem atļauts dzīvot kādā no dalībvalstīm;

2) jebkuri trešās valsts pilsoņi vai bezvalstnieki, kam dalībvalsts piešķīrusi starptautiskās aizsardzības veidu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi;

3) jebkuri trešās valsts pilsoņi vai bezvalstnieki, kuri pieteikuši kādu no aizsardzības veidiem, kas aprakstīti 1. un 2. punktā;

4) jebkuri trešās valsts pilsoņi vai bezvalstnieki, kas bauda pagaidu aizsardzības režīmu dalībvalstī;

5) personas, kuru tiesības uz pagaidu aizsardzību tiek izskatītas dalībvalstī.

4. pants

Pasākumi

1. Lai sasniegtu 1. pantā aprakstītos mērķus, un ja tas attiecas uz 3. pantā minētajām personu kategorijām, Fonds atbalsta dalībvalstu rīcību, kas attiecas uz:

a) uzņemšanas apstākļiem;

b) to personu integrāciju, kas ilgstoši un/vai pastāvīgi uzturas dalībvalstī;

c) repatriāciju, ja vien attiecīgās personas nav ieguvušas jaunu pavalstniecību un nav atstājušas dalībvalsts teritoriju.

2. Kas attiecas uz uzņemšanas apstākļiem un patvēruma piešķiršanas procedūru pieejamību, šī rīcība var jo īpaši attiekties uz infrastruktūru vai izmitināšanas dienestiem, materiālā atbalsta sniegšanu, veselības aprūpi, sociālo palīdzību vai palīdzību administratīvo un tiesisko formalitāšu kārtošanai, tostarp juridisko palīdzību. Šajā sakarā var arī ņemt vērā vismazāk aizsargāto personu īpašās vajadzības.

3. Kas attiecas uz 1. punkta b) apakšpunktā minēto personu un viņu ģimenes locekļu integrāciju sabiedrībā pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī, šī rīcība jo īpaši paredz sociālo palīdzību tādās jomās kā nodrošināšana ar mājokli un uzturlīdzekļiem un veselības aprūpe vai palīdz tās saņēmējiem iekļauties dalībvalsts sabiedrībā un panākt materiālo pašnodrošināšanu.

4. Kas attiecas uz repatriāciju, šī rīcība var jo īpaši nodrošināt informāciju un konsultācijas par brīvprātīgas atgriešanās programmām un par stāvokli dzimtenē, un/vai vispārējo vai arodizglītību un palīdzību sakarā ar pārcelšanos.

5. pants

Kopienas rīcība

1. Bez dalībvalstu veiktajiem pasākumiem līdz 5 % Fondam pieejamo resursu var izmantot pēc Komisijas iniciatīvas novatorisku darbības finansēšanai vai darbībai, kurās ieinteresēta visa Kopiena, tostarp pētījumus, pieredzes apmaiņu un sadarbības veicināšanu Kopienas mērogā, kā arī darbības realizācijas novērtēšanai un tehniskai palīdzībai.

2. Komisija izskata pieteikumus, ko iesniedz divas vai vairākas dalībvalstis ar mērķi kopīgi realizēt starptautisku rīcību.

3. Fonds var nodrošināt līdz 100 % finansējuma šādai rīcībai.

6. pants

Ārkārtas pasākumi

1. Padomei pieņemot vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas ierosinājuma, no Fonda var finansēt arī ārkārtas pasākumus neatkarīgi no 4. pantā minētās rīcības un papildus tai, lai palīdzētu vienai vai vairākām dalībvalstīm gadījumos, kad pēkšņi novēro bēgļu vai pārvietoto personu masveida pieplūdumu vai tad, kad tie ir jāevakuē no trešās valsts, jo īpaši, ja tā ir atbilde uz starptautisku organizāciju aicinājumu.

Kad būs stājusies spēkā direktīva par pagaidu aizsardzību, Padome, pieņemot šā punkta pirmajā daļā paredzēto lēmumu, ņems vērā minētajā direktīvā izklāstītos nosacījumus.

2. Apstākļos, kas minēti 1. punktā, veicamie ārkārtas pasākumi iekļauj šāda veida rīcību:

a) uzņemšanu un izmitināšanu;

b) nodrošināšanu ar iztikas līdzekļiem, tostarp pārtiku un apģērbu;

c) medicīnisko, psiholoģisko un citu palīdzību;

d) sedz personāla un pārvaldes izdevumus sakarā ar bēgļu uzņemšanu un pasākumu veikšanu;

e) sedz loģistikas un transporta izmaksas.

II NODAĻA

SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI

7. pants

Īstenošana

Dalībvalstis atbild par Fonda atbalstītās rīcības īstenošanu. Tālab katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kas uztur visus sakarus ar Komisiju. Būdama valsts pārvaldes iestāde, tā var deleģēt savus īstenošanas pienākumus citai valsts pārvaldes vai nevalstiskai organizācijai.

8. pants

Līdzfinansējuma pieteikumi

1. Saskaņā ar 11. pantā noteikto grafiku dalībvalstis katru gadu nosūta Komisijai pieteikumu savas ikgadējās īstenošanas programmas līdzfinansēšanai, kurā iekļauta šāda informācija par katru 4. pantā minēto jomu:

a) stāvoklis dalībvalstī un vajadzības, kas nosaka nepieciešamību saņemt Fonda atbalstu piemērotu pasākumu veikšanai;

b) darbības, ko iecerējušas veikt dalībvalsts, norādot:

i) to būtību un mērķi;

ii) gaidāmos skaitliskos rezultātus;

iii) to izmaksas, kā arī dalībvalsts un, attiecīgā gadījumā, iesaistītās organizācijas(–u) finansējums.

2. Bez tam pirmajā līdzfinansējuma pieteikumā iekļauj tās sistēmas aprakstu, ko dalībvalsts ieviesusi:

a) rīcības koordinācijas un saskanības nodrošināšanai;

b) projektu atlasei un procedūras pārredzamības nodrošināšanai;

c) projektu vadīšanai, pārraudzīšanai, pārbaudei un novērtēšanai.

3. Pieteikumā iekļauj pietiekami detalizētu informāciju par katru 1. un 2. punktā minēto pozīciju, lai Komisija varētu pārliecināties par tā atbilstību šā lēmuma noteikumiem un spēkā esošajiem finanšu normatīviem.

9. pants

Atlases kritēriji

1. Par atsevišķu projektu izvēli un Fonda atbalstīto projektu finanšu un administratīvo vadību atbild pašas dalībvalstis, tās pienācīgi ievēro Kopienas politikas nostādnes un piemērotības kritērijus.

2. Pēc publiska uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus valsts iestādes (valsts, reģionu vai vietējā līmenī, centralizētās vai decentralizētās), izglītības vai pētniecības iestādes, mācību iestādes, sociālie partneri, valsts aģentūras, starptautiskas organizācijas vai nevalstiskas organizācijas atsevišķi vai sadarbībā ar citiem piedāvā projektus, kas nedrīkst būt vērsti uz peļņas gūšanu, lai saņemtu finansējumu no Fonda.

3. Kompetentā iestāde atlasa projektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a) stāvoklis attiecīgajā dalībvalstī un tās vajadzības;

b) projekta izmaksu lietderība, ņemot vērā cilvēku skaitu, uz kurām attieksies šis projekts;

c) finansējumu pieteikušās organizācijas un sadarbības organizāciju pieredze, kompetence, uzticamība un finansiālais ieguldījums;

d) cik lielā mērā projekti papildina citu rīcību, ko finansē no Eiropas Kopienu budžeta vai kas ir valsts programmās.

10. pants

Resursu sadale

1. Katra dalībvalsts 2000.–2004. gadā saņem šādu iepriekš noteiktu summu no Eiropas Bēgļu fonda ikgadējā piešķīruma:

2000. gadā — EUR 500000,

2001. gadā — EUR 400000,

2002. gadā — EUR 300000,

2003. gadā — EUR 200000,

2004. gadā — EUR 100000.

2. Atvēlēto līdzekļu atlikušo daļu proporcionāli sadala starp dalībvalstīm šādā veidā:

a) 65 % proporcionāli 3. panta 3., 4. un 5. punktā minēto personu skaitam, kas ieceļojušas pēdējo trīs gadu laikā;

b) 35 % proporcionāli to personu skaitam, kas pēdējo trīs gadu laikā iekļautas kādā no 3. panta 1. un 2. punktā minētajām kategorijām.

3. Kā bāzes skaitli izmanto jaunākos datus, ko noteicis Eiropas Kopienu Statistikas birojs.

11. pants

Grafiks

1. Vēlākais līdz 1. jūnijam Komisija katru gadu paziņo dalībvalstīm aptuvenas summas, ko tām atvēlēs nākamajā gadā no kopējiem līdzekļiem, kas piešķirti gada budžeta procedūrā.

2. Vēlākais līdz 1. oktobrim dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai 7. pantā minētā līdzfinansējuma pieteikumu.

3. Komisija trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas apstiprina līdzfinansējuma pieteikumu, veicot 8. panta 2. punktā paredzētās pārbaudes.

12. pants

Tehniska un administratīva palīdzība

Tehniskai un administratīvai palīdzībai, sagatavojot, pārraugot un novērtējot darbības, kas ir dalībvalsts kompetencē saskaņā ar 7. pantu, var atlicināt summu, kura nepārsniedz 5 % no kopējā piešķīruma.

III NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

13. pants

Finansējuma struktūra

Fonda ieguldījums nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām pasākuma izmaksām.

Tā īpatsvaru var palielināt līdz 75 % dalībvalstīs, kas saņem līdzekļus no Kohēzijas fonda.

14. pants

Atbilstības kritēriji

1. Izdevumiem nav tiesību uz atbalstu no Fonda, ja tie faktiski veikti pirms dienas, kurā Komisija ir apstiprinājusi dalībvalsts pieteikumu līdzfinansējumam. Minētā diena kalpo kā sākumpunkts tiesībām uz izdevumiem.

2. Saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem noteikumus, kas reglamentē izdevumus, kuri dod tiesības.

15. pants

Lēmums par līdzfinansējumu no Fonda

Pēc līdzfinansējuma pieteikuma izskatīšanas Komisija pieņem lēmumu par līdzfinansējumu no Fonda saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru. Šajā lēmumā norāda dalībvalstij atvēlēto summu.

16. pants

Budžetā paredzētās saistības

Kopienas budžetā paredzētās saistības nosaka, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par līdzfinansējumu.

17. pants

Maksājumi

1. Fonda finansiālo ieguldījumu Komisija izmaksā kompetentajai iestādei atkarībā no attiecīgajām budžetā paredzētajām saistībām.

2. Pirmo iemaksu dalībvalstij par attiecīgo gadu, kura veido 50 % no summas, veic uzreiz pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par Fonda finansiālo ieguldījumu. Starpposma maksājumu, kas var sasniegt 30 %, izdara tad, kad dalībvalsts paziņo, ka tā faktiski iztērējusi pusi no pirmās iemaksas.

Atlikumu izmaksā trīs mēnešu laikā pēc dalībvalsts iesniegto norēķinu un gada pārskata par programmas īstenošanu apstiprināšanas.

IV NODAĻA

PĀRBAUDES UN NOVĒRTĒJUMS

18. pants

Pārbaudes

1. Neierobežojot Komisijas kompetenci Eiropas Kopienu kopbudžeta izpildē, pirmām kārtām dalībvalstis uzņemas atbildību par rīcības finanšu kontroli. Tālab tās veic šādus pasākumus:

a) pārliecinās, ka ir ieviestas vadības un kontroles sistēmas, kas spēj nodrošināt Kopienas līdzekļu efektīvu un pareizu izmantošanu;

b) nosūta Komisijai šo sistēmu aprakstu;

c) nodrošina rīcības vadību saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem un to rīcībā nodoto līdzekļu izmantošanu saskaņā ar saprātīgas finanšu pārvaldības principiem;

d) apliecina, ka Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas ir precīzas un nodrošina, ka tās ir sagatavotas, izmantojot grāmatvedības sistēmas, kuru pamatā ir pārbaudāmi attaisnojošie dokumenti;

e) nepieļauj, atklāj un novērš pārkāpumus, par tiem paziņojot Komisijai saskaņā ar noteikumiem, kā arī informējot Komisiju par uzsākto administratīvo lietu vai ierosinātās tiesvedības gaitu;

f) sadarbība ar Komisiju nodrošina Kopienas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar saprātīgas finanšu pārvaldības principiem;

g) atgūst summas, kas zaudētas uzieto pārkāpumu dēļ un, vajadzības gadījumā, iekasē procentus par novēlotiem maksājumiem.

2. Komisija, kuras kompetencē ir Eiropas Kopienu kopbudžeta izpilde, pārliecinās, ka dalībvalstīs veiksmīgi darbojas vadības un kontroles sistēmas, kas nodrošina Kopienas līdzekļu efektīvu un pareizu izmantošanu.

Tālab neatkarīgi no Revīzijas palātas pilnvarām un pārbaudēm, ko dalībvalstis veic saskaņā ar saviem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas amatpersonas vai darbinieki saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar dalībvalstīm sakarā ar 1. punkta f) apakšpunktā minēto sadarbību, var pārbaudīt uz vietas, arī veicot pārbaudes izlases kārtā, Fonda finansētos pasākumus un vadības un kontroles sistēmas, brīdinot par tām vismaz vienu darbdienu iepriekš. Komisija par to paziņo attiecīgajai dalībvalstij, lai saņemtu vajadzīgo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vai darbinieki var piedalīties šādās pārbaudēs.

Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par viena vai vairāku darījumu pareizību. Komisijas amatpersonas vai darbinieki var piedalīties šādās pārbaudēs.

3. Izdarot nepieciešamās pārbaudes, Komisija var apturēt starpposma maksājumus šādos gadījumos:

a) dalībvalsts veic darbību, neievērojot lēmumu par līdzfinansējumu; vai

b) rīcība daļēji vai pilnībā neatbilst līdzfinansējumam no Fonda, kopumā vai kādai tā daļai.

Šādos gadījumos Komisija, minot iemeslus, lūdz dalībvalsti sniegt savas piezīmes un, vajadzības gadījumā, veikt korekcijas norādītajā termiņā.

4. Beidzoties Komisijas noteiktajam termiņam, ja nav panākta vienošanās un ja dalībvalsts nav veikusi korekcijas, Komisija, ņemot vērā dalībvalsts piezīmes, trīs mēnešu laikā var pieņemt lēmumu:

a) samazināt starpposma maksājumu, kas minēts 17. panta 2. punktā; vai

b) izdarīt vajadzīgās finanšu korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot Fonda finansiālo ieguldījumu attiecīgajā rīcībā.

Ja nav pieņemts lēmums saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, starpposma maksājuma apturēšana uzreiz zaudē spēku.

19. pants

Finanšu korekcijas

1. Pirmām kārtām dalībvalstu pienākums ir izmeklēt pārkāpumus, pamatojoties uz jebkurām ievērojamām atkāpēm, kas attiecas uz rīcības īstenošanas vai pārraudzības nosacījumiem un veidu, un veicot vajadzīgās finanšu korekcijas.

Dalībvalsts veic vajadzīgās finanšu korekcijas sakarā ar atsevišķiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem. Dalībvalsts veiktās korekcijas paredz pilnībā vai daļēji anulēt Kopienas ieguldījumu. Dalībvalsts var atkal izmantot šādi atbrīvotos Kopienas līdzekļus rīcībai tajā pašā jomā, kā tas minēts 4. pantā, ievērojot kārtību, kas jānosaka saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Ja, izdarot vajadzīgās pārbaudes, Komisija secina, ka dalībvalsts neievēro saistības, kuras izriet no šā panta 1. punkta, tiek piemērots 18. panta 3. un 4. punkts.

3. Jebkuru nepamatoti saņemtu un atgūstamu summu atmaksā Komisijai kopā ar kavējuma naudu.

20. pants

Pārraudzība un novērtējums

1. Katrā dalībvalstī kompetentā iestāde dara visu, kas nepieciešams rīcības pārraudzībai un novērtēšanai.

Tālab vienošanās un līgumos, ko tā slēdz ar organizācijām, kurām uzticēta rīcības īstenošana, iekļauj noteikumus, kas paredz, ka tām vismaz vienreiz gadā jāsagatavo ziņojums, kurā sīki izklāsta rīcības īstenošanas un nosprausto mērķu izpildes gaitu.

Bez tam kompetentā iestāde veic realizētās rīcības īstenošanas un to rezultātu neatkarīgu novērtēšanu.

2. Kompetentā iestāde katru gadu sagatavo kopsavilkuma ziņojumu par realizējamās rīcības izpildi, ko pievieno 8. pantā minētajam līdzfinansējuma pieteikumam.

3. Sešu mēnešu laikā, beidzoties termiņam, kas noteikts lēmumā par līdzfinansējumu, kompetentā iestāde nosūta Komisijai nobeiguma ziņojumu, kurā iekļauj:

a) finanšu norēķinus un pārskatu par rīcības īstenošanu saskaņā ar noteikumiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši 21. panta 2. punktā minētajai procedūrai;

b) novērtējuma ziņojumu, kas minēts 1. punktā.

4. Vēlākais līdz 2002. gada 31. decembrim Komisija iesniedz starpposma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un nobeiguma ziņojumu iesniedz vēlākais līdz 2005. gada 1. septembrim.

V NODAĻA

KOMITEJA

21. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

4. Komiteja var aplūkot jebkuru jautājumu saistībā ar šo lēmumu pēc priekšsēdētāja vai dalībvalsts pārstāvja ierosinājuma.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR ĀRKĀRTAS PASĀKUMIEM

22. pants

Īpaši noteikumi par ārkārtas pasākumiem

1. Šā panta 2. līdz 5. punkta noteikumi attiecas uz 6. pantā paredzēto ārkārtas pasākumu īstenošanu.

2. Finansiālo palīdzību no Fonda var saņemt tikai sešus mēnešus, un tā nedrīkst pārsniegt 80 % no atsevišķa pasākuma izmaksām.

3. Dalībvalsts vai dalībvalstis, kurās novēro 6. panta 1. punktā minēto bēgļu masveida pieplūdumu, nodod Komisijai savu vajadzību izklāstu un ārkārtas pasākumu realizācijas plānu, pievienojot paredzēto pasākumu un par to izpildi atbildīgo organizāciju aprakstu.

4. Pieejamos resursus sadala starp dalībvalstīm atkarībā no katrā dalībvalstī ieceļojušo personu skaita, kas rada 6. panta 1. punktā minēto bēgļu masveida pieplūdumu.

5. Piemēro 9. pantu un 18. līdz 21. pantu.

VII NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

23. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no 11. panta, 2000. un 2001. finanšu gadā izmanto šādu īstenošanas grafiku:

- nākamajā dienā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās Komisija paziņo dalībvalstīm tām atvēlētās aptuvenās summas. Ja Eiropas Kopienu Statistikas biroja rīcībā vēl nav visu vajadzīgo statistikas datu sakarā ar 10. pantu, izmanto dalībvalstu paziņotos skaitļus; šajā gadījumā saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem noteikumus dalībvalstu paziņoto statistikas datu interpretēšanai,

- dalībvalstis ne vēlāk kā 2000. gada 20. novembrī iesniedz Komisijai pieteikumus 8. pantā minētajam līdzfinansējumam,

- Komisija apstiprina līdzfinansējuma pieteikumus trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas, iepriekš pārbaudot 8. panta 2. punktā paredzētos datus, un attiecībā uz 2000. finanšu gadu, ņemot vērā apropriāciju pārnešanu uz 2001. finanšu gadu,

- atkāpjoties no 14. panta, finansiālo atbalstu no Fonda var attiecināt uz izdevumiem, kas faktiski veikti no 2000. gada 1. janvāra līdz termiņam, kas noteikts lēmumā par līdzfinansējumu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Īstenošana

1. Par šā lēmuma īstenošanu atbild Komisija.

2. Vajadzības gadījumā Komisija pieņem jebkurus citus noteikumus, kas nepieciešami šā lēmuma īstenošanai saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

25. pants

Atkārtotas izskatīšanas klauzula

Vēlākais līdz 2004. gada 31. decembrim Padome pārskata šo lēmumu pēc Komisijas ierosinājuma.

26. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2000. gada 28. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Vaillant

[1] OV C 116 E, 26.4.2000., 72. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2000. gada 11. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 168, 16.6.2000., 20. lpp.

[4] Atzinums sniegts 2000. gada 15. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[5] OV L 114, 1.5.1999., 2. lpp.

[6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------