Komisijas Direktīva (1999/11/EK)

(1999. gada 8. marts),

ar ko pielāgo tehnikas sasniegumiem labas laboratoriju prakses principus, kas norādīti Padomes Direktīvā 87/18/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvu 87/18/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu[1]un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā Direktīvā 87/18/EEK norādītie labas laboratoriju prakses principi (GLP) ir grozīti ar ESAO Padomes Lēmumu [C(97)186 (Galīgo lēmumu)];

tā kā norāde uz Direktīvā 87/18/EEK noteiktajiem GLP principiem jākoriģē, lai ņemtu vērā šos grozījumus un, pilnībā publicējot pārskatītos GLP principus, veicinātu to vienādu interpretāciju un piemērošanu;

tā kā šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja to direktīvu pielāgošanai tehnikas sasniegumiem, kuras attiecas uz tehnisko šķēršļu likvidēšanu tirdzniecībā ar bīstamām vielām un preparātiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 87/18/EEK 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu.

"1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to laboratoriju, kuras saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK veic ķīmisku preparātu testēšanu, atbilstību šās direktīvas pielikumā izklāstītajiem labas laboratoriju prakses principiem."

2. pants

Šīs direktīvas pielikumu pievieno kā pielikumu Direktīvai 87/18/EEK.

3. pants

1. Dalībvalstis pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, ne vēlāk kā līdz 1999. gada 30. septembrim un tūlīt par to informē Komisiju.

2. Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka procedūru, kas jāievēro, pievienojot šādu atsauci.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1999. gada 8. martā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Martin Bangemann

PIELIKUMS

ESAO LABAS LABORATORIJU PRAKSES PRINCIPI (GLP)

Saturs

I iedaļa

Ievads

Priekšvārds

1. Darbības joma

2. Terminu definīcijas

2.1. Laba laboratoriju prakse

2.2. Termini attiecībā uz pārbaudes iestādes organizāciju

2.3. Termini attiecībā uz veselības un vides drošuma neklīnisku izpēti

2.4. Termini attiecībā uz pārbaudāmo vienību

II iedaļa

LABAS LABORATORIJU PRAKSES PRINCIPI

1. Pārbaudes iestādes organizācija un personāls

1.1. Pārbaudes iestādes vadības pienākumi

1.2. Pētījuma vadītāja pienākumi

1.3. Galvenā izpētes veicēja pienākumi

1.4. Pētījuma personāla pienākumi

2. Kvalitātes nodrošināšanas programma

2.1. Vispārēji norādījumi

2.2. Kvalitātes nodrošināšanas personāla pienākumi

3. Aprīkojums

3.1. Vispārēji norādījumi

3.2. Testa sistēmas aprīkojums

3.3. Aprīkojums manipulācijām ar pārbaudāmajām vienībām un standartvienībām

3.4. Arhivēšanas aprīkojums

3.5. Atkritumu apglabāšana

4. Iekārtas, materiāli un reaģenti

5. Testa sistēmas

5.1. Fizikālās/ķīmiskās

5.2. Bioloģiskās

6. Pārbaudāmās vienības un standartvienības

6.1. Saņemšana, novietošana, paraugu ņemšana un glabāšana

6.2. Raksturojums

7. Darba standartprocedūras

8. Pētījuma izpilde

8.1. Pētījuma plāns

8.2. Pētījuma plāna saturs

8.3. Izpētes veikšana

9. Pētījuma rezultātu paziņošana

9.1. Vispārēji norādījumi

9.2. Beigu ziņojuma saturs

10. Reģistru un materiālu uzglabāšana un saglabāšana

I iedaļa

IEVADS

Priekšvārds

Valdība un nozares vadība ir nobažījusies par veselības un vides drošuma neklīniskas izpētes, uz ko pamatojas bīstamības novērtējums, kvalitāti. Tādēļ ESAO dalībvalstis noteikušas šo pētījumu izpildes kritērijus.

Lai izvairītos no dažādām ieviešanas sistēmām, kas varētu kavēt starptautisko tirdzniecību ar ķīmiskām vielām, ESAO dalībvalstis veikušas testēšanas metožu un labas laboratorijas prakses starptautisku saskaņošanu. Starptautiska ekspertu grupa, kas izveidota saskaņā ar speciālu programmu ķīmisku vielu kontrolei, 1979. un 1980. gadā izstrādāja "ESAO labas laboratoriju prakses principus" (GLP), izmantojot kopīgu pārvaldes un zinātnisko praksi un no dažādiem attiecīgo valstu un starptautiskiem avotiem gūtu pieredzi. ESAO padome apstiprināja šos GLP principus 1981. gadā kā pielikumu padomes lēmumam par datu savstarpēju atzīšanu ķīmisku vielu novērtēšanas jomā. [C(81)30(Galīgais lēmums)].

Šo principu pārskatīšanai un aktualizēšanai 1995. un 1996. gadā izveidoja jaunu ekspertu grupu. Pašreizējais spēkā esošais dokuments pieņemts ar grupas vienprātīgu lēmumu. Tas anulē un aizstāj 1981. gadā pieņemtos sākotnējos principus.

Šo labas laboratoriju prakses principu mērķis ir veicināt testu pilnvērtīgu datu iegūšanu. Salīdzināma testu datu kvalitāte ir valstu datu savstarpējas atzīšanas pamatā. Ja atsevišķas valstis var pārliecināti paļauties uz citās valstīs iegūtiem testu datiem, iespējams izvairīties no dublējošas pārbaudes, tādējādi ietaupot laiku un līdzekļus. Šo principu piemērošanai jāpalīdz izvairīties no tehnisku šķēršļu radīšanas tirdzniecībā un turpmāk jāuzlabo cilvēku veselības un vides aizsardzība.

1. Darbības joma

Šie labas laboratoriju prakses principi jāpiemēro, lai veiktu neklīnisku drošuma testēšanu tādām pārbaudāmām vienībām, ko satur farmaceitiski preparāti, pesticīdi, kosmētikas līdzekļi, veterinārie medikamenti, kā arī pārtikas piedevas, barības piedevas un rūpniecības ķimikālijas. Šīs pārbaudāmās vienības bieži ir sintētiskas ķimikālijas, bet tās var būt arī dabiskas vai bioloģiskas izcelsmes, zināmos apstākļos tie var būt dzīvi organismi. Šo pārbaudāmo vienību testēšanas mērķis ir iegūt datus par to īpašībām un/vai drošumu attiecībā uz cilvēku veselību un/vai vidi.

Veselības un vides drošuma neklīniska izpēte, uz ko attiecas labas laboratoriju prakses principi, ietver darbu laboratorijā, siltumnīcās un uz lauka.

Ja vien attiecīgās valsts tiesību akti nenosaka citādi, šie labas laboratoriju prakses principi attiecas uz visa veida veselības un vides neklīniskiem pētījumiem, kas regulā noteikti farmaceitisku līdzekļu, pesticīdu, pārtikas piedevu un barības piedevu, kosmētikas līdzekļu, veterināro medikamentu un tamlīdzīgu izstrādājumu reģistrēšanas vai licencēšanas nolūkā vai rūpniecības ķimikāliju reglamentēšanas nolūkā.

2. Terminu definīcijas

2.1. Laba laboratoriju prakse

Laba laboratoriju prakse (GLP) ir kvalitātes sistēma, kas attiecas uz veselības un vides drošuma neklīniskas izpētes plānošanas, izpildes, uzraudzības, reģistrācijas, arhivēšanas un ziņošanas organizatorisko procesu un nosacījumiem.

2.2. Termini attiecībā uz pārbaudes iestādes organizāciju

1. Pārbaudes iestāde ir personāls, telpas un darbības vienība(-s), kas vajadzīgas veselības un vides drošuma neklīniskas izpētes veikšanai. Attiecībā uz daudzobjektu pētījumiem, ko veic vairākās vietās, pārbaudes iestāde ietver pētījuma vadītāja atrašanās vietu un visas atsevišķās pārbaužu vietas, ko atsevišķi vai kopumā var uzskatīt par pārbaudes iestādi.

2. Pārbaudes vieta ir vieta(-s), kur veic kādu pētījuma stadiju(-as).

3. Pārbaudes iestādes vadība ir persona(-as), kurai ir pilnvarojums un formāla atbildība par pārbaudes iestādes organizāciju un darbību atbilstīgi šiem labas laboratoriju prakses principiem.

4. Pārbaudes vietas vadība (ja tāda iecelta) ir persona(-as), kas ir atbildīga par to, ka pētījuma stadiju, par ko tā atbild, veic atbilstīgi šiem labas laboratoriju prakses principiem.

5. Iniciators ir iestāde, kas pasūta, atbalsta un/vai piesaka veselības un vides drošuma neklīnisku pētījumu.

6. Pētījuma vadītājs ir persona, kas atbild par veselības un vides drošuma neklīniska pētījuma veikšanu kopumā.

7. Galvenais izpētes veicējs ir persona, kura attiecībā uz vairākās vietās veiktu pētījumu rīkojas pētījuma vadītāja vārdā un kurai ir noteikta atbildība par pētījuma deleģētām stadijām. Pētījuma vadītāja atbildību par pētījuma veikšanu kopumā nevar deleģēt galvenajam izpētes veicējam(-iem); tas attiecas uz pētījuma plāna apstiprināšanu un grozījumiem, beigu ziņojuma apstiprināšanu un visu piemērojamo labas laboratoriju prakses principu ievērošanu.

8. Kvalitātes nodrošināšanas programma ir noteikta sistēma, ietverot personālu, kas nav atkarīga no izpētes veikšanas un ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka pārbaudes iestādes vadība ievēro šos labas laboratoriju prakses principus.

9. Darba standartprocedūras (SOP) ir dokumentētas procedūras, kurās aprakstīts, kā veikt testus vai pasākumus, kas parasti nav sīki precizēti pētījumu plānos vai testu pamatnostādnēs.

10. Pamata grafiks ir ziņu kopums, lai palīdzētu novērtēt darba apjomu un varētu izsekot pētījumam pārbaudes iestādē.

2.3. Termini attiecībā uz veselības un vides drošuma neklīnisku izpēti

1. Veselības un vides drošuma neklīniska izpēte, še turpmāk "izpēte", ir eksperiments vai eksperimentu sērija, kurā pārbaudāmo vienību pēta laboratorijas apstākļos vai attiecīgajā vidē, lai iegūtu datus par tās īpašībām un/vai drošumu, kurus paredzēts iesniegt attiecīgajām regulatīvajām iestādēm.

2. Īslaicīgs pētījums ir pētījums, ko veic īsā laikposmā, izmantojot vispārpielietojamus, ierastus paņēmienus.

3. Pētījuma plāns ir dokuments, kurā noteikti izpētes mērķi un izpildes eksperimentālais projekts un iekļauti visi grozījumi.

4. Pētījuma plāna grozījums ir pētījuma plānā paredzētās izmaiņas pēc pētījuma uzsākšanas dienas.

5. Atkāpes no pētījuma plāna ir neparedzētas novirzes no pētījuma plāna pēc pētījuma uzsākšanas dienas.

6. Testa sistēma ir pētījumā izmantotā bioloģiskā, ķīmiskā vai fizikālā sistēma vai to apvienojums.

7. Izejas dati ir pārbaudes iestādes visi reģistru un dokumentu oriģināleksemplāri vai to apstiprinātas kopijas, kas sastādīti pētījuma gaitā veikto sākotnējo novērojumu un pasākumu rezultātā. Izejas dati var iekļaut arī, piemēram, fotogrāfijas, mikrofilmu vai mikrofišu kopijas, datorlasāmus datu nesējus, diktofonā ierakstītus novērojumus, no automātiskiem mehānismiem reģistrētus datus vai jebkuru citu informācijas uzglabātāju, kas atzīts par drošu informācijas uzglabāšanai laikposmā, kurš noteikts turpmāk 10. iedaļā.

8. Paraugs ir jebkurš materiāls, kas iegūts no testa sistēmas izpētei, analīzei vai saglabāšanai.

9. Izmēģinājuma sākuma diena ir diena, kurā ievāc pirmos konkrētos datus izpētei.

10. Izmēģinājuma pabeigšanas diena ir pēdējā diena, kurā savāc pētījuma datus.

11. Pētījuma uzsākšanas diena ir diena, kurā pētījuma vadītājs paraksta pētījuma plānu.

12. Pētījuma pabeigšanas diena ir diena, kurā pētījuma vadītājs paraksta beigu ziņojumu.

2.4. Termini attiecībā uz pārbaudāmo vienību

1. Pārbaudāmā vienība ir izstrādājums, kas ir pētījuma priekšmets.

2. Standartvienība ("kontrolvienība") ir jebkurš izstrādājums, ko izmanto kā bāzi salīdzinājumam ar pārbaudāmo vienību.

3. Partija ir pārbaudāmās vienības vai standartvienības konkrēts daudzums vai sērija, kas iegūta noteiktā ražošanas ciklā tādā veidā, ka šīs vienības varētu būt vienveidīgas un kā tādas tās arī apzīmējamas.

4. Saistviela ir jebkura viela, kas noder kā nesējs, kuru izmanto pārbaudāmās vienības vai standartvienības samaisīšanai, iemaisīšanai vai izšķīdināšanai, lai veicinātu tās ievadīšanu/lietošanu testa sistēmā.

II iedaļa

LABAS LABORATORIJU PRAKSES PRINCIPI

1. Pārbaudes iestādes organizācija un personāls

1.1. Pārbaudes iestādes vadības pienākumi

1. Katras pārbaudes iestādes vadībai jānodrošina labas laboratoriju prakses principu ievērošana attiecīgajā iestādē.

2. Vadībai obligāti:

a) jānodrošina tāda pārskata esamība, kurā norādīta persona(-s), kas pārbaudes iestādē pilda vadības pienākumus, kā noteikts šajos labas laboratoriju prakses principos;

b) jānodrošina pietiekama skaita kvalificēta personāla, atbilstīgu iekārtu, aprīkojuma un materiālu pieejamība pētījuma savlaicīgai un pienācīgai veikšanai;

c) jānodrošina kvalifikācijas, izglītības, pieredzes un darba apraksta dokumentācija attiecībā uz katru profesionālo un tehnisko darbinieku;

d) jānodrošina, ka personāls skaidri izprot veicamās funkcijas un, ja nepieciešams, jānodrošina mācības šo funkciju veikšanai;

e) jānodrošina atbilstīgu un tehniski derīgu darba standartprocedūru ieviešana un ievērošana un jāapstiprina visas sākotnējās un pārskatītās darba standartprocedūras,;

f) jānodrošina kvalitātes nodrošināšanas programma ar attiecīgi norīkotiem darbiniekiem un jāgarantē kvalitātes nodrošināšanas pienākuma izpilde saskaņā ar šiem labas laboratoriju prakses principiem;

g) jānodrošina, ka vadība attiecībā uz katru pētījumu līdz tā uzsākšanai ieceļ par pētījuma vadītāju darbinieku ar attiecīgu kvalifikāciju, izglītību un pieredzi; pētījuma vadītāja aizstāšana veicama saskaņā ar noteikto kārtību un ir dokumentējama;

h) vairākobjektu pētījuma gadījumā jānodrošina, ka vajadzības gadījumā norīko tādu galveno izpētes veicēju, kurš ir atbilstīgi sagatavots, kvalificēts un pieredzējis, lai pārraudzītu pētījuma deleģēto(-ās) fāzi(-es); galvenā izpētes veicēja aizstāšana veicama saskaņā ar noteikto kārtību un ir dokumentējama;

i) jānodrošina dokumentēts pētījuma vadītāja apstiprinājums pētījuma plānam;

j) jānodrošina, ka pētījuma vadītājs ir darījis apstiprināto pētījuma plānu pieejamu kvalitātes nodrošināšanas personālam;

k) jānodrošina visu darba standartprocedūru hronoloģiskās dokumentācijas saglabāšana;

l) jānodrošina par arhīva(-u) pārvaldību atbildīgā persona;

m) jānodrošina pamata grafika saglabāšana;

n) jānodrošina pārbaudes iestādes piegāžu atbilstība attiecīgajām prasībām par to izmantošanu pētījumā;

o) attiecībā uz vairākobjektu pētījumu jānodrošina pētījuma vadītāja, galvenā izpētes veicēja, kvalitātes nodrošināšanas programmas un pētījumā nodarbinātā personāla brīvas savstarpējo sakaru līnijas;

p) jānodrošina pārbaudāmo vienību un standartvienību atbilstīgs raksturojums;

q) jānosaka procedūras, lai nodrošinātu datorizēto sistēmu atbilstību paredzētajam nolūkam, kā arī to izvērtējumu, ekspluatāciju un apkopi saskaņā ar šiem labas laboratoriju prakses principiem.

3. Ja pētījuma fāzi(-es) veic pārbaudes vietā, iepriekš noteiktie pienākumi būs jāveic pārbaudes vietas vadībai (ja tāda iecelta), izņemot: 1.1.2 punkta g), i), j) un o) apakšpunktu.

1.2. Pētījuma vadītāja pienākumi

1. Pētījuma vadītājs realizē pētījuma vienotu kontroli un atbild par pētījuma kopējo norisi un beigu ziņojumu.

2. Šie pienākumi ietver, bet neaprobežojas ar turpmāk minētajām funkcijām. Pētījuma vadītāja kompetencē ir:

a) apstiprināt ar datētu parakstu pētījuma plānu un pētījuma plāna grozījumus;

b) nodrošināt, lai kvalitātes nodrošināšanas personālam savlaicīgi būtu pētījuma plāna kopija un visi tā grozījumi, un nodrošināt efektīvu saziņu ar kvalitātes nodrošināšanas personālu pētījuma veikšanas gaitā;

c) nodrošināt pētījuma plānu un to grozījumu un darba standartprocedūru pieejamību personālam, kas veic pētījumu;

d) nodrošināt, ka pētījuma plānā un beigu ziņojumā attiecībā uz vairākobjektu pētījumu ir norādītas un noteiktas galvenā(-o) izpētes veicēja(-u) funkcijas un visas pētījuma veikšanā iesaistītās pārbaudes iekārtas un pārbaudes vietas;

e) nodrošināt pētījuma plānā precizēto procedūru ievērošanu, izvērtēt un dokumentēt atkāpju no pētījuma plāna ietekmi uz pētījuma kvalitāti un viengabalainību un vajadzības gadījumā veikt attiecīgus izlabošanas pasākumus; apstiprināt pētījuma veikšanas laikā izdarītās atkāpes no darba standartprocedūrām;

f) nodrošināt, ka visi sniegtie izejas dati ir pilnībā dokumentēti un reģistrēti;,

g) nodrošināt pētījumā izmantojamo datorizēto sistēmu apstiprināšanu;

h) parakstīt un datēt beigu ziņojumu, lai norādītu atbildības uzņemšanos par datu spēkā esamību, un norādīt, ciktāl pētījums atbilst šiem labas laboratoriju prakses principiem;

i) nodrošināt pētījuma plāna, beigu ziņojuma, izejas datu un papildmateriālu arhivēšanu pēc pētījuma pabeigšanas (tostarp pētījuma izbeigšanu).

1.3. Galvenā izpētes veicēja pienākumi

Galvenais izpētes veicējs nodrošina pētījuma deleģēto fāžu veikšanu saskaņā ar spēkā esošajiem labas laboratoriju prakses principiem.

1.4. Pētījuma personāla pienākumi

1. Visam pētījuma veikšanā iesaistītajam personālam jāzina tās labas laboratoriju prakses principu daļas, kas attiecas uz personāla iesaisti pētījumā.

2. Pētījuma personālam ir pieejams pētījuma plāns un attiecīgās darba standartprocedūras, kas attiecas uz personāla iesaisti pētījumā. Personāla pienākums ir izpildīt šajos dokumentos sniegtos norādījumus. Visas atkāpes no šiem norādījumiem ir jādokumentē un par tām jāziņo tieši pētījuma vadītājam un/vai, vajadzības gadījumā, galvenajam(-iem) izpētes veicējam(-iem).

3. Visi pētījumā veikšanā iesaistītie darbinieki atbild par izejas datu tūlītēju un precīzu reģistrēšanu saskaņā ar šiem labas laboratoriju prakses principiem, ka arī atbild par savu sniegto datu kvalitāti.

4. Pētījumā iesaistītais personāls piemēro veselības aizsardzības pasākumus, lai mazinātu savu pakļautību riskam un nodrošinātu pētījuma viengabalainību. Darbiniekiem jāziņo attiecīgajai personai par visiem zināmajiem veselības vai medicīniskiem apstākļiem, lai viņus varētu atbrīvot no darbībām, kas var ietekmēt pētījumu.

2. Kvalitātes nodrošināšanas programma

2.1. Vispārēji norādījumi

1. Pārbaudes iestādē jābūt dokumentētai kvalitātes nodrošināšanas programmai, lai garantētu pētījumu izpildi saskaņā ar šiem labas laboratoriju prakses principiem.

2. Kvalitātes nodrošināšanas programma jāveic personai vai personām, kuras norīkojusi vadība un kuras ir tieši atbildīgas vadībai, un kurām ir zināmas testa metodes.

3. Šī(-s) persona(-as) nav jāiesaista nodrošināmā pētījuma veikšanā.

2.2. Kvalitātes nodrošināšanas personāla pienākumi

Kvalitātes nodrošināšanas personāla pienākumi ietver šādas funkcijas, bet neaprobežojas ar tām. Darbinieku pienākums ir:

a) saglabāt visu apstiprināto pētījumu plānu un darba standartprocedūru, ko izmanto pārbaudes iestādē, kopijas, un viņiem jābūt pieejamām visām precizētajām pamatgrafika kopijām;

b) pārbaudīt, vai pētījuma plānā ir ietverta vajadzīgā informācija šo labas laboratoriju prakses principu ievērošanai; šī pārbaude ir jādokumentē;

c) veikt pārbaudes, lai noteiktu, vai visus pētījumus veic saskaņā ar šiem labas laboratoriju prakses principiem; pārbaudēs arī jānosaka, vai pētījumu plāni un darba standartprocedūras ir pieejamas pētījuma veikšanā iesaistītajam personālam, un vai tās ievēro.

Kā noteikts kvalitātes nodrošināšanas programmas darba standartprocedūrās, var būt triju veidu pārbaudes:

- pētījuma pārbaudes,

- iestādes pārbaudes,

- procesa pārbaudes;

šādu pārbaužu dokumentācija jāsaglabā;

d) pārbaudīt beigu ziņojumus, lai apstiprinātu, ka metodes, procedūras un novērojumi ir aprakstīti precīzi un pilnīgi un paziņotie rezultāti precīzi un pilnībā atspoguļo pētījumu izejas datus;

e) nekavējoties rakstiski ziņot par pārbaudes rezultātiem vadībai un pētījuma vadītājam un, vajadzības gadījumā, galvenajam(-iem) izpētes veicējam(-iem) un attiecīgajai vadībai;

f) sagatavot un parakstīt pārskatu, kas iekļaujams beigu ziņojumā, kurā precizēti pārbaužu veidi un datumi, tostarp pārbaudītās pētījuma fāzes, un datumi, kad pārbaužu rezultāti paziņoti vadībai un pētījuma vadītājam un, vajadzības gadījumā, galvenajam izpētes veicējam; šis pārskats tāpat apstiprina, ka beigu ziņojumā ir atspoguļoti izejas dati.

3. Aprīkojums

3.1. Vispārēji norādījumi

1. Pārbaudes iestādes apjomam, konstrukcijai un atrašanās vietai jābūt atbilstīgai pētījuma prasībām un iespējami jāsamazina traucējumi, kas varētu ietekmēt pētījuma ticamību.

2. Pārbaudes iestādes plānojumā jāparedz dažādo darbību adekvāta nodalīšanas pakāpe, lai nodrošinātu katra pētījuma pareizu veikšanu.

3.2. Testa sistēmas aprīkojums

1. Pārbaudes iestādē jābūt pietiekamam skaitam telpu vai teritoriju, lai nodrošinātu testa sistēmu nošķiršanu un atsevišķu projektu nošķiršanu, ietverot vielas vai organismus, par kuriem ir zināms vai pastāv aizdomas, ka tie ir bioloģiski bīstami.

2. Slimību diagnosticēšanas, ārstēšanas un kontroles mērķiem jābūt pieejamām atbilstīgām telpām vai teritorijām, lai novērstu testa sistēmu nepieļaujamu piesārņošanas pakāpi.

3. Iestādē jābūt glabāšanas telpām vai teritorijām, kādas vajadzīgas barības krājumiem un iekārtām. Glabāšanas telpām vai teritorijām jābūt nodalītām no telpām vai teritorijām, kurās atrodas testa sistēmas, un tajās jābūt atbilstīgai aizsardzībai pret zoorganismu invāziju, piesārņojumu un/vai stāvokļa pasliktināšanos.

3.3. Aprīkojums pārbaudāmo vienību un standartvienību apstrādei

1. Lai novērstu piesārņojumu vai sajaukšanos, jābūt atsevišķām telpām vai teritorijām pārbaudāmo vienību un standartvienību saņemšanai un glabāšanai un pārbaudāmo vienību sajaukšanai ar saistvielu.

2. Pārbaudāmo vienību glabāšanas telpām vai teritorijām jābūt nodalītām no telpām vai teritorijām, kur atrodas testa sistēmas. Tām jābūt piemērotām, lai saglabātu vienību identitāti, koncentrāciju, tīrību un noturīgumu un nodrošinātu bīstamu vielu drošu uzglabāšanu.

3.4. Arhivēšanas aprīkojums

Arhivēšanas aprīkojums jāparedz pētījumu plānu, izejas datu, beigu ziņojumu, pārbaudāmo vienību paraugu un eksemplāru drošai uzglabāšanai. Arhīva plānojumam un apstākļiem jānodrošina satura aizsardzība pret nesavlaicīgu bojāšanos.

3.5. Atkritumu apglabāšana

Atkritumu apstrāde un apglabāšana jāveic tā, lai neapdraudētu pētījumu viengabalainību. Te ietilpst atbilstīgu savākšanas, uzglabāšanas un apglabāšanas iekārtu, kā arī dezaktivācijas un transportēšanas nodrošināšana.

4. Iekārtas, materiāli un reaģenti

1. Iekārtām, tostarp apstiprinātām datorizētām sistēmām, ko izmanto datu radīšanai, uzglabāšanai un izgūšanai un ar pētījumu saistītu vides faktoru kontrolei, jābūt piemēroti izvietotām, atbilstīgi projektētām un ar pietiekamu jaudu.

2. Pētījumā izmantojamās iekārtas ir regulāri jāpārbauda, jātīra, jāuztur un jākalibrē atbilstīgi darba standartprocedūrām. Šie pasākumi ir jāreģistrē. Kalibrēšana vajadzības gadījumā jāveic atbilstīgi valsts vai starptautiskajiem mērījumu standartiem.

3. Pētījumā izmantojamie aparāti un materiāli nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt testa sistēmas.

4. Ķimikālijas, reaģenti un šķīdumi jāmarķē, lai norādītu iepakojumu saturu (vajadzības gadījumā arī koncentrāciju), derīguma termiņu un īpašas instrukcijas par uzglabāšanu. Jābūt pieejamai informācijai par to izcelsmi, sagatavošanas datumu un noturīgumu. Derīguma termiņu var pagarināt, pamatojoties uz dokumentētu novērtējumu vai analīzi.

5. Testa sistēmas

5.1. Fizikālās/ķīmiskās

1. Iekārtām, ko izmanto fizikālu/ķīmisku datu iegūšanai, jābūt piemēroti izvietotām, atbilstīgi projektētām un ar pietiekamu jaudu.

2. Jānodrošina fizikālo/ķīmisko testa sistēmu integritāte.

5.2. Bioloģiskās

1. Lai nodrošinātu datu kvalitāti, jāizveido un jāuztur piemēroti apstākļi bioloģisko testa sistēmu uzglabāšanai, izvietošanai, apstrādei un aprūpei.

2. No jauna saņemtas dzīvnieku un augu testa sistēmas jānošķir, kamēr novērtē to veselības stāvokli. Mirstības vai saslimstības gadījumos šo partiju nedrīkst izmantot pētījumos un, kad iespējams, tā jāpakļauj bezsāpju iznīcināšanai. Pētījuma izmēģinājuma sākuma dienā testa sistēmām jābūt bez jebkādām slimībām vai tādā stāvoklī, kas nevar traucēt pētījuma veikšanu vai likt atkāpties no tā mērķa. Testa sistēmas, kas pētījuma gaitā saslimušas vai ievainotas, jānošķir un jāārstē, ja jāsaglabā pētījuma viengabalainība. Pirms pētījuma vai tā gaitā veikta saslimšanas diagnostika un ārstēšana ir jāreģistrē.

3. Dokumentācija par testa sistēmu avotu, saņemšanas datumu un stāvokli, kādā tās saņemtas, ir jāsaglabā.

4. Bioloģiskās testa sistēmas uz pietiekamu laikposmu jāaklimatizē pārbaudes vidē līdz pirmajai pārbaudāmās vienības vai standartvienības ievadīšanai/lietošanai.

5. Visa informācija, kas vajadzīga testa sistēmu pienācīgai identifikācijai, jānorāda uz sistēmas mitekļa vai konteinera. Atsevišķām testa sistēmām, kas pētījuma veikšanas gaitā jāpārvieto no to mitekļa vai konteineriem, jābūt pēc iespējas atbilstīgi marķētām.

6. Izmantošanas laikposmā testa sistēmu mitekļi vai konteineri regulāri jātīra un jāveic to sanitārā apstrāde. Nevienam materiālam, kas nonāk saskarē ar testa sistēmu, nedrīkst būt tādas pakāpes piesārņojums, kurš varētu traucēt pētījumu. Pakaiši dzīvniekiem jāmaina atbilstīgi labai zootehnikas praksei. Kaitēkļu apkarošanas līdzekļu izmantošana ir jādokumentē.

7. Lauka pētījumos izmantojamās testa sistēmas jāizvieto tā, lai izvairītos no traucējumiem pētījumā novirzītas izsmidzināšanas vai agrāk lietotu pesticīdu dēļ.

6. Pārbaudāmās vienības un standartvienības

6.1. Saņemšana, novietošana, paraugu ņemšana un glabāšana

1. Uzskaites dati, ietverot pārbaudāmo vienību un standartvienību raksturojumu, saņemšanas datumu, derīguma termiņu, saņemtos daudzumus un pētījumā izmantotos daudzumus, ir jāsaglabā.

2. Jānorāda novietošanas, paraugu atlases un uzglabāšanas metode, lai pēc iespējas nodrošinātu homogenitāti un noturīgumu un nepieļautu piesārņojumu un sajaukšanos.

3. Uz uzglabāšanas konteineriem jābūt marķējumam, derīguma termiņam un konkrētām uzglabāšanas instrukcijām.

6.2. Raksturojums

1. Katrai pārbaudāmai vienībai un standartvienībai jābūt attiecīgi marķētai (piem., kods, ķīmijas analītisko apskatu indeksa (CAS) numurs, nosaukums, bioloģiskie parametri).

2. Attiecībā uz katru pētījumu jābūt zināmiem atpazīšanas datiem, ietverot partijas numuru, tīrību, sastāvu, koncentrāciju vai citus raksturlielumus, lai pienācīgi noteiktu katru pārbaudāmo vienību vai standartvienību partiju.

3. Ja pārbaudāmo vienību piegādā iniciators, jābūt iniciatora un pārbaudes iestādes savstarpējā sadarbībā izstrādātam mehānismam, lai pārliecinātos par pārbaudāmās vienības, uz ko attiecas pētījums, identitāti.

4. Attiecībā uz visiem pētījumiem jābūt zināmam pārbaudāmo vienību un standartvienību noturīgumam glabāšanas un testa apstākļos.

5. Ja pārbaudāmo vienību ievada vai piemēro saistvielā, jānosaka pārbaudāmās vienības homogenitāte, koncentrācija un noturīgums attiecīgajā saistvielā. Attiecībā uz pārbaudāmajām vienībām, ko izmanto uz lauka (piem., tvertņu maisījumiem), šīs īpašības var noteikt atsevišķos laboratorijas izmēģinājumos.

6. Attiecībā uz visiem pētījumiem, izņemot īslaicīgus pētījumus, analītiskiem mērķiem jāsaglabā paraugs no katras pārbaudāmo vienību partijas.

7. Darba standartprocedūras

1. Pārbaudes iestādē rakstiskā veidā jābūt iestādes vadības apstiprinātām darba standartprocedūrām, kas paredzētas, lai nodrošinātu minētās iestādes sniegto datu kvalitāti un integritāti. Darba standartprocedūru izmaiņas jāapstiprina pārbaudes iestādes vadībai.

2. Katrā atsevišķā pārbaudes iestādē vai teritorijā jābūt nekavējoties pieejamām spēkā esošajām darba standartprocedūrām, kas attiecas uz attiecīgajā iestādē vai teritorijā veiktajiem pasākumiem. Kā papildinājumu šīm darba standartprocedūrām var izmantot publicētas mācību grāmatas, analītiskas metodes, rakstus un rokasgrāmatas.

3. Atkāpes no darba standartprocedūrām, kas attiecas uz pētījumu, jādokumentē un jāapstiprina pētījuma vadītājam un, vajadzības gadījumā, galvenajam izpētes veicējam.

4. Darba standartprocedūrām jābūt pieejamām attiecībā uz turpmāk minētajiem, bet ne tikai, pārbaudes iestādes šādu kategoriju pasākumiem. Informācija zem katra virsraksta uzskatāma par ilustratīvu piemēru.

1. Pārbaudāmās vienības un standartvienības:

saņemšana, identificēšana, marķēšana, novietošana, paraugu ņemšana un glabāšana.

2. Iekārtas, materiāli un reaģenti:

a) iekārtas:

izmantošana, apkope, tīrīšana un kalibrēšana;

b) datorizētās sistēmas:

validācija, ekspluatācija, apkope, drošība, izmaiņu kontrole un dublējums;

c) materiāli, reaģenti un šķīdumi:

sagatavošana un marķēšana.

3. Lietvedība, ziņošana, datu saglabāšana un izguve:

pētījumu kodēšana, datu vākšana, ziņojumu sagatavošana, sistēmu indeksēšana, datu apstrāde, ieskaitot datorizēto sistēmu izmantošanu.

4. Testa sistēmas (ja nepieciešams):

a) telpu sagatavošana un telpu vides nodrošināšana testa sistēmām;

b) procedūras testa sistēmu saņemšanai, nodošanai, atbilstīgai izvietošanai, raksturojumam, identifikācijai un aprūpei;

c) testa sistēmu sagatavošana, novērošana un pārbaudes pirms pētījuma, pētījuma gaitā un pētījuma noslēgumā;

d) manipulācijas ar testa sistēmas indivīdiem, kas pētījuma gaitā atrasti mirstoši vai nobeigušies;

e) paraugu vākšana, identificēšana un apstrāde, ietverot autopsiju un histopatoloģisko izmeklēšanu;

f) testa sistēmu izvietošana un novietošana kontrollaukumos.

5. Kvalitātes nodrošināšanas līdzekļi:

kvalitātes nodrošināšanas personāla darbība plānošanas, grafiku sastādīšanas, izpildes, dokumentēšanas un ziņošanas pārbaudēs.

8. Pētījuma veikšana

8.1. Pētījuma plāns

1. Attiecībā uz katru pētījumu pirms pētījuma uzsākšanas jābūt rakstiskam plānam. Pētījuma plānu ar datētu parakstu apstiprina pētījuma vadītājs, un kvalitātes nodrošināšanas personāls pārbauda šo plānu attiecībā uz atbilstību GLP principiem, kā noteikts II iedaļas 2.2. punkta b) apakšpunktā. Pētījuma plāns jāapstiprina arī pārbaudes iestādes vadībai un iniciatoram, ja to paredz attiecīgais regulējums vai tiesību akti valstī, kurā veic pētījumu.

2. a) pētījuma plāna grozījumi ir jāpamato un ar datētu parakstu jāapstiprina pētījuma vadītājam, un tie jāsaglabā kopā ar pētījuma plānu,

b) atkāpes no pētījuma plāna savlaicīgi apraksta, paskaidro, apstiprina un datē pētījuma vadītājs un/vai galvenais(-ie) izpētes veicējs(-i), un tās saglabājamas kopā ar pētījuma izejas datiem.

3. Attiecībā uz īslaicīgiem pētījumiem var izmantot vispārīgu pētījuma plānu, kam pievienots konkrēts papildinājums par attiecīgo pētījumu.

8.2. Pētījumu plāna saturs

Pētījuma plānā jāiekļauj, bet ne tikai, šāda informācija:

1. Pētījuma, pārbaudāmās vienības un standartvienības identifikācija:

a) specifikācijas nosaukums;

b) izziņa, kurā norāda pētījuma būtību un mērķi;

c) pārbaudes vienības identifikācija pēc koda vai nosaukuma (IUPAC, CAS numurs, bioloģiskie parametri u.c.);

d) izmantojamā standartvienība.

2. Informācija par iniciatoru un pārbaudes iestādi:

a) iniciatora vārds vai nosaukums un adrese;

b) pārbaudes iestādes un visu attiecīgo pārbaudes vietu nosaukums un adrese;

c) pētījuma vadītāja vārds, uzvārds un adrese;

d) galvenā(-o) izpētes veicēja(-u) vārds, uzvārds un adrese, pētījuma fāze(-es), ko deleģējis pētījuma vadītājs un par ko atbild galvenais(-ie) izpētes veicējs(-i).

3. Datumi:

a) datums, kad pētījuma plāns apstiprināts ar pētījuma vadītāja parakstu; datums, kad pētījuma plāns apstiprināts ar pārbaudes iestādes vadības un iniciatora parakstu, ja to paredz attiecīgais regulējums vai tiesību akti valstī, kurā veic pētījumu;

b) ierosinātais izmēģinājumu uzsākšanas un pabeigšanas datums.

4. Testa metodes:

atsauce uz ESAO testa norādījumiem vai citiem testa norādījumiem, vai izmantojamo metodi.

5. Atsevišķi jautājumi (vajadzības gadījumā):

a) testa sistēmas izvēles pamatojums;

b) testa sistēmas raksturojums, piemēram, suga, līnija, apakšlīnija, piegādes avots, skaits, ķermeņa svara diapazons, dzimums, vecums un pārējā atbilstīgā informācija;

c) lietošanas paņēmiens un tā izvēles iemesls;

d) devas apjomi un/vai koncentrācija, ievadīšanas/lietošanas biežums un ilgums;

e) sīka informācija par izmēģinājuma projektu, ietverot pētījuma hronoloģiskās norises aprakstu, visas metodes, materiālus un apstākļus, analīžu veidu un biežumu, veicamos mērījumus, novērojumus un izmeklēšanas un izmantojamās statistikas metodes (ja tādas ir).

6. Dokumentācija:

saglabājamās dokumentācijas saraksts.

8.3. Izpētes veikšana

1. Katram pētījumam jāpiešķir unikāls marķējums. Visām vienībām, kas saistītas ar šo pētījumu, jābūt ar attiecīgo marķējumu. Paraugi, kas iegūti pētījumā, jāmarķē, lai apstiprinātu to izcelsmi. Šādam marķējumam jānodrošina attiecīgā parauga un pētījuma izsekojamība.

2. Pētījums jāveic saskaņā ar pētījuma plānu.

3. Visi pētījuma veikšanas gaitā iegūtie dati personai, kas tos ieraksta, jāreģistrē tieši, nekavējoties, precīzi un salasāmi. Šiem ierakstiem jābūt parakstītiem vai parafētiem un datētiem.

4. Visas izejas datu izmaiņas jāizdara tā, lai būtu saprotams iepriekšējais ieraksts, jānorāda izmaiņu iemesls, un tās datē un paraksta vai parafē persona, kas izdara šīs izmaiņas.

5. Datus, kas ievadīti tieši datorā, to ievades laikā identificē persona(-s), kura atbild par tiešu datu ieeju. Datorizētās sistēmas projektā vienmēr jāparedz pilnīga datu revīzijas izsekojamības saglabāšana, lai parādītu visas datu izmaiņas, saglabājot sākotnējos datus. Jānodrošina iespēja norādīt visu datu izmaiņu saikni ar personām, kas izdarījušas šīs izmaiņas, piemēram, izmantojot parakstus, kuriem fiksēts laiks un datums (elektroniski). Izmaiņas jāpamato.

9. Pētījuma rezultātu paziņošana

9.1. Vispārēji norādījumi

1. Par katru pētījumu jāsagatavo beigu ziņojums. Attiecībā uz īslaicīgiem pētījumiem var sagatavot standartizētu beigu ziņojumu, kam pievieno īpašu pielikumu par konkrēto pētījumu.

2. Galvenie izpētes veicēji un pētījumā iesaistītie zinātnieki savus ziņojumus paraksta un datē.

3. Beigu ziņojums jāparaksta un jādatē pētījuma vadītājam, lai norādītu atbildības uzņemšanos par datu ticamību. Ziņojumā jānorāda, kādā apmērā ir ievēroti šie labas laboratoriju prakses principi.

4. Beigu ziņojuma labojumiem un papildinājumiem jābūt grozījumu formā. Grozījumos skaidri jānorāda labojumu vai papildinājumu iemesls, un tos paraksta un datē pētījuma vadītājs.

5. Beigu ziņojuma pārformatēšana, lai tas atbilstu attiecīgās valsts reģistrācijas vai regulatīvās iestādes prasībām par ziņojuma iesniegšanu, nenozīmē beigu ziņojuma labojumus, papildinājumus vai grozījumus.

9.2. Beigu ziņojuma saturs

Beigu ziņojumā jāiekļauj, bet ne tikai, šāda informācija.

1. Pētījuma, pārbaudāmās vienības un standartvienības identifikācija:

a) specifikācijas nosaukums;

b) pārbaudāmās vienības identifikācija pēc koda vai nosaukuma (IUPAC, CAS numurs, bioloģiskie parametri u.c.);

c) standartvienības identifikācija pēc nosaukuma;

d) pārbaudāmās vienības raksturojums, ietverot tīrības pakāpi, noturīgumu un homogenitāti.

2. Informācija par iniciatoru un pārbaudes iestādi:

a) iniciatora vārds vai nosaukums un adrese;

b) pārbaudes iestādes un visu attiecīgo pārbaudes vietu nosaukums un adrese;

c) pētījuma vadītāja vārds, uzvārds un adrese;

d) galvenā(-o) izpētes veicēja(-u) vārds, uzvārds un adrese un, vajadzības gadījumā, pētījuma deleģētā(-s) fāze(-s);

e) to zinātnieku vārdi un adreses, kuri pievienojuši savus ziņojumus beigu ziņojumam.

3. Datumi:

izmēģinājumu uzsākšanas un pabeigšanas datums.

4. Pārskats:

kvalitātes nodrošināšanas programmas pārskats, kurā uzskaitīti izdarīto pārbaužu veidi un datumi, ietverot pārbaudītās pētījuma fāzes, un datumi, kuros pārbaužu rezultāti ir paziņoti vadībai un, vajadzības gadījumā, pētījuma vadītājam un galvenajam(-iem) izpētes veicējam(-iem); šis pārskats arī apstiprina, ka beigu ziņojumā ir atspoguļoti izejas dati.

5. Materiālu un testa metožu apraksts:

a) izmantoto metožu un materiālu apraksts;

b) atsauce uz ESAO testa norādījumiem vai citiem testa norādījumiem vai metodēm.

6. Rezultāti:

a) rezultātu kopsavilkums;

b) visa pētījuma plānā prasītā informācija un dati;

c) rezultātu noformējums, ietverot aprēķinus un konstatācijas, kam ir statistiska nozīme;

d) rezultātu novērtējums un apspriešana un, vajadzības gadījumā, secinājumi.

7. Glabāšana:

vieta(-as), kur uzglabājami pētījumu plāni, pārbaudāmo vienību un standartvienību paraugi, sugu īpatņi, izejas dati un beigu ziņojumi.

10. Dokumentācijas un materiālu glabāšana un uzglabāšana

10.1. Arhīvos uz attiecīgo iestāžu noteiktu laikposmu jāsaglabā šādi dokumenti:

a) pētījuma plāns, izejas dati, pārbaudāmo vienību un standartvienību paraugi, sugu īpatņi un beigu ziņojums par katru pētījumu;

b) kvalitātes nodrošināšanas programmas darbinieku visu veikto pārbaužu protokoli, kā arī pamatgrafiki;

c) personāla kvalifikācijas, izglītības, pieredzes un darba aprakstu dokumentācija;

d) dokumentācija un ziņojumi par iekārtu apkopi un kalibrēšanu;

e) datorizēto sistēmu validācijas dokumentācija;

f) visu darba standartprocedūru hronoloģiskā dokumentācija;

g) vides kontroles reģistri.

Ja dokumentu saglabāšanas termiņš nav noteikts, visu pētījuma dokumentu galīgā iznīcināšana jādokumentē. Ja pārbaudāmo vienību un standartvienību paraugus un sugas īpatņus kāda iemesla dēļ iznīcina pirms noteiktā saglabāšanas termiņa beigām, tas jāpamato un jādokumentē. Pārbaudāmo vienību un standartvienību paraugi un sugas īpatņi saglabājami tikai tik ilgi, kamēr iespējams novērtēt attiecīgā preparāta kvalitāti.

10.2. Arhīvos glabātajiem materiāliem jābūt indeksētiem, lai atvieglotu to sistematizētu glabāšanu un datu izguvi.

10.3. Piekļuve arhīviem ir tikai vadības pilnvarotiem darbiniekiem. Materiālu pārvietošana arhīvos un ārpus tiem ir attiecīgi jādokumentē.

10.4. Ja pārbaudes iestāde vai arhivēšanas iestāde pārtrauc darbību un tai nav likumīga pārņēmēja, arhīvs jānodod pētījuma(-u) iniciatora(-u) arhīvos.

[1] OV L 15, 17.1.1987., 29. lpp.