Komisijas lēmums

(1999. gada 25. februāris)

par procedūrām, ar kurām Eiropas Komisijas ierēdņiem un darbiniekiem var ļaut piekļuvi klasificētai informācijai, kas ir Komisijas rīcībā

(izsludināts ar dokumenta numuru C(1999) 423)

(1999/218/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 162. panta 2. punktu,

tā kā Līgums par Eiropas Savienību ieviesa kopēju ārpolitiku un drošības politiku, ietverot visus jautājumus saistībā ar Eiropas Savienības drošību, tostarp iespējamo kopējās aizsardzības politikas noteikšanu, kas nākotnē varētu radīt kopēju aizsardzību;

tā kā saskaņā ar minētā Līguma J.4 pantu Rietumeiropas Savienība (RES) ir Eiropas Savienības attīstības sastāvdaļa, kas prasa, lai RES izstrādātu un īstenotu Savienības lēmumus un rīcības, kas ir saistītas ar aizsardzību;

tā kā Savienības kopējā drošības politika var tikt turpmāk izstrādāta pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā; tā kā Eiropas Savienība veiks pasākumus saskaņā ar Protokolu Nr. 1 par jauno 17. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, lai sekmētu sadarbību Eiropas Savienības un RES starpā;

tā kā saskaņā ar J.9 pantu Līgumā par Eiropas Savienību Komisija ir pilnībā saistīta ar darbu, ko veic kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā; tā kā Komisija atbilstoši saņem un sagatavo dokumentus ar klasificētu informāciju, kuras izpaušana varētu kaitēt Eiropas Savienības, Kopienas un tās dalībvalstu interesēm, kā arī starptautisko organizāciju, piemēram, RES un NATO, interesēm;

tā kā ar 1994. gada 30. novembra Lēmumu C(94) 3282 Komisija pieņēma Lēmumu par drošības pasākumiem, ko piemēro klasificētai informācijai, kuru sagatavo vai nosūta saistībā ar Eiropas Savienības darbībām;

tā kā saskaņā ar minētā Lēmuma 6. panta 3. punktu no RES vai NATO saņemto informāciju reglamentē īpaši noteikumi;

tā kā drošības noteikumiem jāattiecas ne tikai uz Komisijas rīcībā esošas klasificētas informācijas fizisku aizsardzību, bet arī uz atļaujas došanu Komisijas ierēdņiem un citiem darbiniekiem, lai varētu piekļūt šādai informācijai;

tā kā būtu jāmaina atļauju izsniegšanas procedūra Komisijas ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kuriem pienākumu dēļ un dienesta vajadzībām ir vajadzīga piekļuve šādai informācijai, un šāda piekļuve būtu jāpiešķir tikai pilnvarotām personām;

tā kā lēmumus piešķirt atļauju pieņems tikai pēc tam, kad kompetentas dalībvalstu iestādes būs veikušas drošības pārbaudes;

tā kā šis lēmums neskars noteikumus, kas reglamentē publisku piekļuvi Komisijas informācijai jomās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienu dibināšanas līgums, un kas paredzēti Komisijas Lēmumā 94/90/EOTK, EK, Euratom [1];

tā kā šis Lēmums neskar konkrētos drošības pasākumus, kas noteikti Padomes Regulā (Euratom) Nr. 3 (1958. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 24. pantu [2];

tā kā saskaņā ar EK Līguma 5. pantu dalībvalstīm ir jāveicina tas, ka iestādes izpilda pienākumus, kas tām ir saistoši saskaņā ar Līgumiem; tā kā dalībvalstu iestādēm ir saistoši sadarboties ar Komisiju, lai saglabātu augsta līmeņa aizsardzību un atbilstīgi veiktu drošības pārbaudi, kā noteikts šajā lēmumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

1. Saskaņā ar Komisijas 1994. gada 30. novembra Lēmumu C(94) 3282, kā arī tādēļ, ka Komisija pilnībā iesaistās Savienības kopējās drošības politikas sagatavošanā un ieviešanā, vienīgās personas, kurām ir atļauts piekļūt Komisijas rīcībā esošajai klasificētajai informācijai, ir Komisijas ierēdņi un citi darbinieki vai visas personas, kuras strādā Komisijā, kurām darba pienākumu un dienesta prasību dēļ vajag zināt vai izmantot šādu informāciju.

2. Lai piekļūtu informācijai, kas ir klasificēta kā "stingri slepena", "slepena" un "konfidenciāla", 1. punktā minētajām personām ir jābūt pilnvarotām saskaņā ar 2. pantu.

3. Atļauju piešķir tikai tām personām, kurām dalībvalstu kompetentās iestādes ir veikušas drošības pārbaudi saskaņā ar 3. pantā noteikto procedūru.

2. pants

1. Komisija piešķir 1. pantā minētās atļaujas pēc dalībvalstu kompetento iestāžu atzinuma saņemšanas, pamatojoties uz pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar 3. un 4. pantu.

2. Atļauja, kas ir derīga piecus gadus, nedrīkst pārsniegt to pienākumu termiņu, uz kuru pamata to piešķīra. Komisija to var atjaunot saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru.

Komisija var anulēt atļauju jebkurā laikā. Visi lēmumi anulēt atļauju ir jādara zināmi attiecīgajai personai, kura var lūgt, lai to uzklausa Komisijas drošības dienesta vadītājs un kompetentā valsts iestāde.

3. Izņēmuma kārtā, ja to prasa dienests, Komisija, pēc paziņojuma nosūtīšanas valsts kompetentajām iestādēm un ar nosacījumu, ka tās mēneša laikā nesniedz atbildi, var piešķirt pagaidu atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, līdz 3. pantā minētās pārbaudes rezultātiem.

3. pants

1. Drošības pārbaudes mērķis ir konstatēt, ka nav iebildumu, ka persona iegūst piekļuvi Komisijas rīcībā esošajai klasificētajai informācijai.

2. Drošības pārbaudes ar attiecīgo personu atbalstu un pēc Komisijas lūguma veic tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras pilsonis pretendē iegūt atļauju. Ja attiecīgā persona dzīvo citas dalībvalsts teritorijā, attiecīgās valsts iestādes var nodrošināt sadarbību ar dzīvesvietas dalībvalsts iestādēm.

3. Veicot pārbaudes procedūru, attiecīgajai personai ir jāaizpilda personas informācijas veidlapa.

4. Pieprasījumā Komisija sīkāk norāda klasificētās informācijas veidu un līmeni, kas jādara pieejams attiecīgajai personai, lai valsts kompetentās iestādes varētu veikt pārbaudes procedūru un sniegt atzinumu par atbilstīgo piešķiramās atļaujas līmeni.

5. Uz visu drošības pārbaudes procedūru kopā ar iegūtajiem rezultātiem attiecas atbilstīgas tiesību normas, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, tostarp tiesību normas par pārsūdzēšanu.

4. pants

1. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz pozitīvu atzinumu, Komisija var piešķirt attiecīgajai personai atļauju saskaņā ar 2. pantu.

2. Valsts kompetento iestāžu negatīvu atzinumu dara zināmu attiecīgajai personai, kura var lūgt, lai to uzklausa Komisija. Ja Komisija uzskata par vajadzīgu, tā var lūgt valsts kompetentajām iestādēm veikt visu iespējamo turpmāko lietas noskaidrošanu. Ja negatīvu atzinumu apstiprina, atļauju nepiešķir.

5. pants

Visas personas, kurām ir piešķirta atļauja 2. panta izpratnē, atļaujas piešķiršanas laikā un turpmāk regulāri saņem visas vajadzīgās instrukcijas par klasificētas informācijas aizsargāšanu un šādas aizsardzības nodrošināšanas līdzekļiem. Šādas personas paraksta deklarāciju par instrukciju saņemšanu un apņemas tās ievērot.

6. pants

Ar šo atceļ 1. panta 2. punktu un 10. līdz 13. pantu 1994. gada 30. novembra Lēmumā C(94) 3282 par drošības pasākumiem, ko piemēro klasificētai informācijai, ko sagatavo vai nosūta saistībā ar Eiropas Savienības darbībām. Ar šo lēmumu piešķirtās atļaujas saglabā spēku to laiku, uz kuru tās izdotas, bet ne ilgāk kā piecus gadus no dienas, kad tās tika piešķirtas, izņemot, ja tās nav bijušas iepriekš anulētas saskaņā ar 2. panta 2. punktu.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 1999. gada 25. februārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

Jacques Santer

[1] OV L 46, 18.2.1994., 58. lpp.

[2] OV 17, 6.10.1958., 406./58. lpp.

--------------------------------------------------