Padomes Regula (EK) Nr. 1434/98

(1998. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā Padomes 1977. gada 27. septembra Regula (EEK) Nr. 2115/77, ar ko aizliedz tiešā veidā zvejot un nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis izmantošanai uzturā [3], pamatojas uz pārmērīgu nozveju, kas daudzos ģeogrāfiskos apgabalos vairs nenotiek;

tā kā siļķu krājumi Baltijas jūrā, Beltu un Zunda šaurumā pašlaik nav apdraudēti; tā kā, uzlabojoties šo krājumu izlietošanai tautsaimniecībā, rodas iespēja tās zvejot citām vajadzībām, nevis tikai tiešai izmantošanai uzturā; tā kā nav vajadzības ierobežot, kādiem rūpnieciskiem mērķiem zivis no šiem krājumiem drīkst nogādāt krastā;

tā kā siļķu rūpnieciskā zveja Baltijas jūrā var veicināt ievērojamu mencu mazuļu piezveju; tā kā tādēļ šādu zveju nevajadzētu atļaut mencu mazuļiem bagātos apvidos;

tā kā siļķu krājumu stāvoklis Ziemeļjūrā, Skageraka un Kategata šaurumā rada nopietnas bažas;

tā kā pašreizējā zvejas prakse, piemēram, zvejojot cilvēku patēriņam, kas skar citus siļķu krājumus Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, nodrošina pietiekami lielu nozveju; tā kā tādēļ nebūtu vēlams mainīt zvejas praksi attiecībā uz šiem zivju krājumiem;

tā kā būtu jāierobežo siļķu piezvejas apmēri, zvejojot citas sugas rūpnieciskiem mērķiem; tā kā piezveju, ievērojot šos ierobežojumus, var izmantot rūpniecības vajadzībām;

tā kā 1993. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2847/93, ar ko ievieš uzraudzības sistēmu attiecībā uz kopējo zivsaimniecības politiku [4], paredz zvejas kuģu satelītnovērošanu no 1998. gada 1. jūlija, tiem zvejojot rūpniecības vajadzībām;

tā kā Padomes 1997. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 88/89, ar ko paredz noteiktus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltu un Zunda šaurumā [5], uzliek nosacījumus siļķu zvejai šajos ūdeņos;

tā kā Padomes 1997. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 894/97, ar ko paredz noteiktus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai [6], uzliek nosacījumus, kad var atstāt uz kuģa un nogādāt krastā siļķes, kuras nozvejotas 1. un 2. apgabalā ar zvejas rīkiem, ko pašlaik lieto, zvejojot citiem rūpnieciskiem mērķiem, nevis izmantošanai uzturā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Šajā regulā lieto šādas jūras ūdeņu definīcijas:

1. apgabals:

visi ūdeņi uz ziemeļiem un rietumiem no līnijas, kas sākas no punkta, kurš atrodas 48o ziemeļu platuma un 18o rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 60o ziemeļu platuma, no turienes uz austrumiem līdz 5o rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 60o30 ziemeļu platuma, no turienes uz austrumiem līdz 4o rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 64o ziemeļu platuma, no turienes uz austrumiem līdz Norvēģijas krastam.

2. apgabals:

visi ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem no 48o ziemeļu platuma, izņemot ūdeņus 1. apgabalā, kā arī ICES IIIb, IIIc un IIId zonā.

3. apgabals:

visi ūdeņi, kas atbilst ICES VIII un IX apakšrajonam.

2. ICES IIIb, IIIc un IIId zona, kas sadalītas 11 apakšzonās un numurētas no 22 līdz 32, kuras aplūkotas Regulas (EK) Nr. 88/98 I pielikumā.

2. pants

1. Siļķes, kas nozvejotas:

- 1. un 2. apgabalā ar tīkliem, kuru minimālais acu izmērs ir mazāks par 32 mm, vai

- 3. apgabalā ar tīkliem, kuru minimālais acu izmērs ir mazāks par 40 mm,

nedrīkst atstāt uz kuģa, ja šis loms:

i) nav iegūts ICES IV apakšrajonā, sastāv no siļķu un citu zivju sugu maisījuma, nav šķirots un siļķes pēc svara ir ne vairāk kā 20 % no siļķu un pārējo sugu kopējā kombinētā svara, kas nozvejotas ar šādiem rīkiem un atstātas uz kuģa, vai

ii) nav iegūts ICES IIIa zonā, sastāv tikai no brētliņu un siļķu maisījuma, nav šķirots un siļķes pēc svara ir ne vairāk kā 10 % no siļķu un brētliņu kopējā svara, kas nozvejotas ar šādiem rīkiem un atstātas uz kuģa, vai

iii) nav iegūts ICES IIIa zonā, sastāv no siļķu un citu zivju sugu maisījuma, arī ieskaitot brētliņas, nav šķirots un siļķes pēc svara ir ne vairāk kā 5 % no siļķu un pārējo sugu kopējā svara, kas nozvejotas ar šādiem rīkiem un atstātas uz kuģa, vai

iv) nav iegūts ICES IV apakšrajonā vai ICES IIIa zonā, sastāv no siļķu un citu zivju sugu maisījuma, nav šķirots un siļķes pēc svara ir ne vairāk kā 10 % no siļķu un pārējo sugu kopējā svara, kas nozvejotas ar šādiem rīkiem un atstātas uz kuģa.

2. Siļķes, kas nozvejotas, Kopienas zvejas kuģiem veicot zveju ICES IIIb vai IIIc zonā, vai ICES IIId zonā uz rietumiem no 16o austrumu garuma ar tīkliem, kuru minimālais acu izmērs ir mazāks par 32 mm, drīkst atstāt uz kuģa tikai, ja šis loms sastāv no siļķu un citu zivju sugu maisījuma, nav šķirots un siļķes pēc svara ir ne vairāk kā 20 % no siļķu un pārējo sugu kopējā svara, kas nozvejotas ar šādiem rīkiem un atstātas uz kuģa.

3. Siļķes, kas nozvejotas, Kopienas kuģiem veicot zveju:

- uz austrumiem no 16o austrumu garuma ICES IIId zonas 25. līdz 27. apakšzonā ar tīkliem, kuru minimālais acu izmērs ir mazāks par 32 mm, vai

- ICES IIId zonas 28. apakšzonā vai ICES IIId zonas 29. apakšzonā, kas atrodas uz dienvidiem no 59o 30 ziemeļu platuma, ar tīkliem, kuru acu izmērs ir mazāks par 28 mm, vai

- ICES IIId zonas 30. līdz 32. apakšzonā vai ICES IIId zonas 29. apakšzonas daļā, kas atrodas uz ziemeļiem no 59o 30 ziemeļu platuma, ar tīkliem, kuru acu izmērs ir mazāks par 16 mm,

drīkst atstāt uz kuģa tikai tad, ja šis loms sastāv no siļķu un citu sugu maisījuma, nav šķirots un siļķes pēc svara sastāda ne vairāk kā 45 % no siļķu un pārējo sugu kopējā kombinētā svara, kas nozvejotas ar šādiem rīkiem un atstātas uz kuģa.

3. pants

1. Siļķu lomu, kas iegūts:

- 1. un 2. apgabalā ar velkamā tipa tīkliem, kuru minimālais acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm, vai

- 3. apgabalā ar velkamā tipa tīkliem, kuru minimālais acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 40 mm, vai

- ICES IIIb vai IIIc zonā ar velkamā tipa tīkliem, kuru minimālais acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm, vai

- ICES IIId 24. apakšzonā vai 25. apakšzonas daļā uz rietumiem no 16o 00 austrumu garuma ar velkamā tipa tīkliem, kuru minimālais acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 32 mm, vai

- 1., 2. vai 3. apgabalā, ICES IIIb vai IIIc zonā, vai ICES IIId zonā uz rietumiem no 16o 00 austrumu garuma ar citu zvejas aprīkojumu, nevis velkamā tipa tīkliem,

nedrīkst nogādāt krastā citiem mērķiem, nevis tiešai izmantošanai uzturā, ja to iepriekš nepiedāvā tiešai izmantošanai uzturā un nespēj atrast pircēju.

2. Tomēr:

- siļķes, kas nozvejotas ar jebkuriem zvejas rīkiem ICES IIId zonā uz austrumiem no 16o 00 austrumu garuma, vai

- siļķes, kas nozvejotas ar jebkuriem zvejas rīkiem, ievērojot 2. pantā paredzētos nosacījumus,

drīkst nogādāt krastā citiem mērķiem, nevis tiešai izmantošanai uzturā.

4. pants

Vēlākais 2002. gada 31. decembrī Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un priekšlikumu, lemj par visiem grozījumiem, kas izdarāmi šajā regulā.

5. pants

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 2115/77.

6. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Tā ir piemērojama no 1999. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1998. gada 29. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. Cook

[1] OV C 25, 24.1.1998., 19. lpp.

[2] Atzinums pieņemts 1998. gada 19. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 247, 28.9.1977., 2. lpp.

[4] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2205/97 (OV L 304, 7.11.1997., 1. lpp.).

[5] OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp.

[6] OV L 132, 23.5.1997., 1. lpp.

--------------------------------------------------