Komisijas Lēmums

(1998. gada 4. februāris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārbaudēm uz vietas, ko veterinārajā jomā izdara Komisijas eksperti dalībvalstīs

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(98/139/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/433/EEK par veselības problēmām, kas Kopienā ietekmē tirdzniecību ar svaigu gaļu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/23/EK [2], un jo īpaši tās 12. pantu, un attiecīgos noteikumus pārējās direktīvās un lēmumos veterinārajā jomā, īpaši tos, kas attiecas uz veselības problēmām, kuras Kopienā ietekmē tirdzniecību ar dzīvnieku izcelsmes produktiem un ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kuras Kopienā piemērojamas tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem un kuras attiecas uz dzīvnieku un svaigas gaļas pārbaudi, lai noteiktu atliekvielas tajos, un ar ko ievieš dažu slimību kontroles vai apkarošanas pasākumus, nosakot dzīvnieku labturības standartus, un ar ko ievieš dažus finansiālus pasākumus dažu slimību apkarošanai un izdevumiem veterinārajā jomā,

tā kā Komisijai jāpieņem vispārīgie īstenošanas noteikumi, ar ko nosaka nosacījumus, saskaņā ar kuriem, sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, jāizdara attiecīgajās direktīvās un lēmumos minētās pārbaudes klātienē;

tā kā pārbaudēs klātienē, kas paredzētas Direktīvas 64/433/EEK 12. pantā un 10. pantā Padomes 1971. gada 15. februāra Direktīvā 71/118/EEK par veselības problēmām, kuras ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/23/EK [4], Komisija bez brīdinājuma drīkst pārbaudīt, kā piemēro noteikumus, kas ir Padomes 1985. gada 29. janvāra Direktīvā 85/73/EEK par to veterināro pārbaužu un ekspertīžu finansējumu, uz kurām attiecas Direktīva 89/662/EEK, 90/425/EEK, 90/675/EEK un 91/496/EEK [5], kur jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/43/EK [6];

tā kā tad, ja vajag nodrošināt Kopienas tiesību aktu vienotu piemērošanu, pārbaudes klātienē ir jāiekļauj programmās, kas izveidotas, apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm un apmainoties viedokļiem Pastāvīgajā veterinārijas komitejā;

tā kā šī sadarbība jāturpina pārbaudēs uz vietas, turklāt jābūt tādai iespējai, ka Komisijas ekspertus pavada eksperti, kurus izraudzījusies Komisija un kuriem ir noteikti pienākumi, un kuriem atmaksā ceļa un uzturēšanās izdevumus;

tā kā efektivitātes nolūkos jānosaka termiņi, kuros Komisijai jānosūta klātienē izdarīto pārbaužu rezultāti tām dalībvalstīm, kurās šīs pārbaudes izdarītas, un termiņi, kuros no minētajām dalībvalstīm jāsaņem atsauksmes;

tā kā jānodrošina tas, ka attiecīgās dalībvalstis ņem vērā uz vietas izdarīto pārbaužu rezultātus;

tā kā pārredzamības nolūkos atbilstīgi līgumam un īpaši, lai ievērotu dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu, kas noteikts līguma 214. pantā, Eiropas Parlaments, patērētājs un ražotājs pastāvīgi jāinformē par klātienē izdarīto pārbaužu rezultātiem un no tiem izrietošajiem rīcības ieteikumiem;

tā kā jāparedz arī ātra procedūra, kas vajadzības gadījumā ļauj pieņemt Kopienas lēmumus, īpaši gadījumos, kad pārbaudēs uz vietas atklāj nopietnu apdraudējumu veselībai vai konstatē, ka pēc pārbaudēm klātienē nav veikti pasākumi, kuri atzīti par nepieciešamiem;

tā kā skaidrības labad jāatceļ Komisijas Lēmums 96/345/EK [7];

tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās veterinārijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo lēmumu nosaka dažus noteikumus, kas attiecas uz pārbaudēm uz vietas, kuras Komisijas eksperti veterinārajā jomā izdara dalībvalstīs.

Šajā lēmumā "pārbaudes uz vietas veterinārajā jomā" (še turpmāk "pārbaudes") ir audita darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka atbilstību Kopienas tiesību aktu noteikumiem nodrošina vienoti.

2. Šā lēmuma noteikumi, neskarot noteikumus nevienā tādā nolīgumā par sanitārajiem pasākumiem, kas piemērojami tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku produktiem, kas panākti starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm.

2. pants

Pārbaudes izdara visās dalībvalstīs. Komisijai izveido vispārīgu pārbaužu programma attiecīgajā likumdošanā un iesniedz viedokļus apmaiņai Pastāvīgajā veterinārijas komitejā.

Vispārīgajā programmā iekļauj informāciju par visām darbībām, ko Komisija veic saistībā ar pārbaudēm.

3. pants

1. Pārbaužu programmu organizē un izpilda sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti, kas šim nolūkam izraugās vienu ekspertu vai vairākus ekspertus.

2. Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti, var atlikt vai paātrināt dažas pārbaudes vai izdarīt papildu pārbaudes, ja Komisija tās uzskata par nepieciešamām, īpaši veselības un veterinārajos nolūkos, dzīvnieku labturības nolūkos vai, pamatojoties uz iepriekšējo pārbaužu rezultātiem.

3. Visos gadījumos attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par pārbaužu programmas sākšanu vismaz desmit darbdienu iepriekš.

4. pants

1. Papildus pārbaudāmās dalībvalsts ekspertiem Komisijas ekspertus pārbaudēs var pavadīt viens eksperts vai vairāki eksperti, kas saskaņā ar 2. punktu iekļauti sarakstā no vienas vai vairākām dalībvalstīm.

Organizējot pārbaudes, tā dalībvalsts, kurā jāizdara šīs pārbaudes, drīkst atteikt atļauju citas dalībvalsts ekspertam piedalīties pārbaudē. Šo iespēju drīkst izmantot tikai vienu reizi.

2. Katra dalībvalsts piedāvā Komisijai vismaz divus ekspertus ar specifisku pieredzi izraudzītajās kompetences jomās un paziņo tai viņu vārdu, pieredzes jomas, precīzu viņu oficiālo adresi, faksa un tālruņa numuru.

Komisija saglabā šo ekspertu saraksts un apspriežas ar eksperta dalībvalsts kompetento iestādi, pirms ekspertu uzaicina pavadīt Komisijas ekspertus pārbaudēs, kas minētas 1. punktā.

Ja dalībvalsts uzskata, ka viens no tās piedāvātajiem ekspertiem jāsvītro no saraksta, tad tā par to informē Komisiju. Ja tāpēc ekspertu skaits samazinās zem vajadzīgā minimuma, tad dalībvalsts svītroto ekspertu aizstāj ar citu.

5. pants

1. Pārbaudēs dalībvalsts ekspertam vai ekspertiem, ko izraudzījusies Komisija, jāatbilst Komisijas administratīvajiem noteikumiem.

2. Iegūto informāciju vai secinājumus, ko dalībvalsts eksperts vai eksperti izdara pārbaudēs, nekādā veidā nedrīkst izmantot personiskiem nolūkiem vai izpaust personām, kuras nepieder pie Komisijas vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3. Ceļa un uzturēšanās izdevumi, kas rodas dalībvalsts ekspertam vai ekspertiem, kurus izraugās Komisija, atmaksā saskaņā ar tās noteikumiem, ar ko reglamentē ceļa un uzturēšanās izdevumus, kuri rodas personām, kas nav Komisijas amatpersonas un kas ir uzaicinātas pildīt eksperta uzdevumus.

6. pants

1. Dalībvalsts, kuras teritorijā saskaņā ar šo lēmumu izdara pārbaudes, sniedz Komisijas ekspertiem un Komisijas izraudzītajiem ekspertiem palīdzību viņu uzdevumu izpildei. Jo īpaši arī ekspertiem, līdzīgi kompetentās iestādes amatpersonām, tiek nodrošināta pieeja visām attiecīgajām personām, informācijai un dokumentācijai, kā arī pieeja vietām, uzņēmumiem, iekārtām un transportlīdzekļiem pārbaužu veikšanai.

2. Veicot pārbaudes, ekspertiem jāatbilst administratīvajiem noteikumiem, kas jāievēro 1. punktā minētajām dalībvalsts kompetentajām iestādēm, neskarot 5. panta 1. punktu.

7. pants

1. Pēc pārbaudēm Komisijas eksperti mutiski informē attiecīgo dalībvalsti par secinājumiem un vajadzības gadījumā par korekcijas pasākumiem, ko viņi uzskata par vajadzīgiem, un to steidzamības pakāpi.

Komisija pārbaužu rezultātus apstiprina 20 darba dienās ar rakstisku ziņojumu, ja tā saņem papildu informāciju, kas lūgta pārbaudēs, bet tajā laikā nav bijusi pieejama.

Dalībvalsts sniedz atsauksmes 25 darba dienu laikā pēc Komisijas rakstiskā ziņojuma saņemšanas.

Tomēr steidzamības gadījumā vai, ja pārbaudē klātienē ir konstatēts nopietns apdraudējums veselībai vai dzīvnieku labturībai, tad dalībvalsts par komandējuma rezultātiem jāinformē rakstiski, cik ātri iespējams, un nekādā gadījumā ne vēlāk par desmit darba dienām pēc komandējuma beigām. Arī dalībvalsts atsauksmes sniedz, cik ātri iespējams, un nekādā gadījumā ne vēlāk par desmit darba dienām pēc Komisijas rakstiskā ziņojuma saņemšanas.

Informējot par komandējumu rezultātiem, Komisijai īpaši nodrošina atbilstība prasībām, kas noteiktas līguma 214. pantā.

Šie noteikumi neskar Komisijas pilnvaras veikt pagaidu aizsardzības pasākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktu noteikumiem veterinārajā jomā.

2. Dalībvalsts veic korekcijas pasākumus, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā pārbaužu rezultātus.

3. Ja Komisijas eksperti pārbaudēs kādā dalībvalstī vai tās vienā reģionā vai vairākos reģionos atklāj nozīmīgu neatbilstību Kopienas tiesību aktiem, tad pēc Komisijas lūguma šai dalībvalstij rūpīgi jāizpēta stāvoklis attiecīgajā apgabalā. Vajadzības gadījumā dalībvalsts, apspriežoties ar Komisiju, pētījumu drīkst ierobežot ar attiecīgo pārbaužu programmas reģionu; tā Komisijas noteiktā termiņā paziņo Komisijai par pārbaudes rezultātiem un pasākumiem, ko veic, lai stāvokli uzlabotu.

4. Ja noteiktā periodā pēc pārbaudēm attiecīgā dalībvalsts neveic piemērotus korekcijas pasākumus, īpaši, ja pārbaudēs ir atklāts nopietns sabiedrības veselības vai dzīvnieku veselības, vai dzīvnieku labturības apdraudējums, tad Komisijai saskaņā ar procedūru, kas noteikta Padomes Direktīvas 89/662/EEK [8] 17. pantā, veic visus pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem.

8. pants

1. Komisija ar rakstiskiem ziņojumiem regulāri paziņo visām Pastāvīgās veterinārijas komitejas dalībvalstīm visās dalībvalstīs klātienē izdarīto pārbaužu rezultātus un no tiem izrietošos rīcības ieteikumus.

Par rezultātiem un ieteikumiem Komisija informē Eiropas Parlamentu.

Komisija šos rezultātus un ieteikumus regulāri dara pieejamus plašai sabiedrībai.

2. Sākot šajā pantā paredzētās darbības, Komisija un dalībvalstis īpaši nodrošina atbilstību līguma 214. pantā noteiktajām prasībām.

9. pants

Šā lēmuma noteikumus pārskata līdz 1998. gada 31. decembrim, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu dalībvalstīm.

10. pants

Lēmumu 96/345/EK atceļ.

11. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 1998. gada 4. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Emma Bonino

[1] OV 121, 29.7.1964., 2012./64. lpp.

[2] OV L 243, 11.10.1995., 7. lpp.

[3] OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp.

[4] OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

[5] OV L 32, 5.2.1985., 14. lpp.

[6] OV L 162, 1.7.1996., 1. lpp.

[7] OV L 133, 4.6.1996., 29. lpp.

[8] OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

--------------------------------------------------