Padomes Regula (EK) Nr. 2320/97

(1997. gada 17. novembris),

ar ko ievieš galīgos antidempinga maksājumus atsevišķu dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, kuru izcelsme ir Ungārijā, Polijā, Krievijā, Čehijas Republikā, Rumānijā un Slovākijas Republikā, ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 1189/93 un pārtrauc procedūru attiecībā uz tādu importu, kura izcelsme ir Horvātijas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā ir šādi apsvērumi:

A. PROCEDŪRA

(1) Ar Regulu (EEK) Nr. 1189/93 [2] Padome ieviesa galīgos antidempinga maksājumus atsevišķu dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, kuru izcelsme ir Ungārijā, Polijā un Horvātijas Republikā. Nodokļa likme Ungārijai bija 21,7 %, Polijai – 10,8 % un Horvātijas Republikai – 17,4 %. Bez tam Komisija piekrita Ungārijas, Polijas un Horvātijas eksportētāju piedāvātajām saistībām [3].

(2) 1996. gada 31. augustā ar Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī [4] publicētu paziņojumu Komisija paziņoja par Regulas (EEK) Nr. 1189/93 starpposma pārbaudes uzsākšanu attiecībā uz atsevišķu dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, kuru izcelsme ir Ungārijā, Polijā un Horvātijas Republikā, un uzsāka izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 (turpmāk – "pamatregula") 11. panta 3. punktu.

(3) Šī atkārtotā starpposma izmeklēšana tika uzsākta paralēli tajā pašā datumā [5] uzsāktajai izmeklēšanai attiecībā uz tādu importu, kura izcelsme ir Krievijā, Čehijas Republikā, Rumānijā un Slovākijas Republikā, pēc Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu rūpniecības aizsardzības komitejas iesniegtas sūdzības.

(4) Ar Regulu (EK) Nr. 981/97 [6] (še turpmāk – regulas projekts) Komisija ieviesa antidempinga pagaidu maksājumu apspriežamā ražojuma importam Kopienā, kura izcelsme ir Krievijā, Čehijas Republikā, Rumānijā un Slovākijas Republikā.

(5) Pēc antidempinga pagaidu pasākumu ieviešanas atsevišķas ieinteresētas personas rakstiski iesniedza atsauksmes.

Personām, kas to pieprasīja, bija iespēja, Komisijai izteikt savu viedokli.

Komisija turpināja iegūt un pārbaudīt visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu galīgo atzinumu izdarīšanai.

(6) 1997. gada 22. maijā Asociācijas padomes, kas izveidotas saskaņā ar Nolīgumiem starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgi Čehijas Republika, Rumānija un Slovākijas Republika, no otras puses, ar vēstuli tika informētas par Komisijas nodomu ieviest pagaidu pasākumus.

Čehijas, Rumānijas un Slovākijas institūcijas visas iebilda, ka Komisija ir rīkojusies, pārkāpjot Eiropas nolīgumu (un jo īpaši tā 34. panta 2. punktu), neveicot apspriedes pirms procedūras uzsākšanas, uzreiz pēc tās uzsākšanas vai pirms pagaidu maksājumu ieviešanas.

Jāatgādina, ka, saņemot sūdzību, Komisijai jāizmeklē tajā ietvertie apgalvojumi. Ja Komisija ir pārliecināta, ka sūdzība sniedz pietiekamus pierādījumus izmeklēšanai, tās pienākums saskaņā ar tiesību aktiem antidempinga jomā ir uzsākt procedūru. Attiecībā uz Kopienas juridiskajiem pienākumiem saskaņā ar Eiropas nolīgumiem tiek uzskatīts, ka tie ir izpildīti pilnīgi. Nolīgumos noteikts, ka Asociācijas padomes jāinformē par jebkuru dempinga gadījumu, tiklīdz importētājvalsts institūcijas ir uzsākušas izmeklēšanu. Šo prasību Komisija izpildīja.

Bez tam Eiropas nolīgumi nosaka, ja 30 dienu laikā netiek panākts Asociācijas padomei nodotās lietas apmierinošs risinājums, importētājs var pieņemt atbilstošus pasākumus. Tā kā noteiktajā laikā netika rasts risinājums, Komisija bija tiesīga veikt atbilstošus pasākumus; tā tos veica 1997. gada 31. maijā. Faktiskais lēmums par pagaidu maksājumu ieviešanu netika pieņemts līdz 21. maijam, tikai īsi pirms likumā noteiktā termiņa beigām. Tomēr Komisija nekavējoties informēja Asociācijas padomi un sniedza tai informāciju, pamatojoties uz kuru tika pieņemts lēmums. Dažu dienu laikā tika uzsāktas apspriedes vispirms ar valsts institūcijām un tad ar pašiem eksportētājiem/ražotājiem un tika turpinātas visas izmeklēšanas laikā, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Tādēļ Kopiena ir pilnīgi ievērojusi Eiropas nolīgumu prasības un jo īpaši tā 34. panta 2. punktu un 34. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(7) Atkārtotajā starpposma izmeklēšanā Komisija oficiāli informēja Ungārijas, Polijas un Horvātijas ražotājus/eksportētājus un zināmos saistītos importētājus, eksportētājvalstu pārstāvjus un sūdzības iesniedzēju un deva iespēju tieši saistītajām personām rakstiski paust savus uzskatus un pieprasīt uzklausīšanu. Ieinteresētajām personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja, lai tās uzklausītu Komisija. Tās arī iesniedza rakstiskus iesniegumus, darot zināmus savu uzskatus par atzinumiem.

(8) Komisija visām zināmajām saistītajām personām nosūtīja anketas un saņēma atbildes no Kopienas ražotājiem sūdzību iesniedzējiem, no pieciem uzņēmumiem Čehijas Republikā, no septiņiem – Rumānijā, no viena – Slovākijas Republikā, no sešiem – Krievijā, no viena – Ungārijā, no sešiem – Polijā un no viena – Horvātijas Republikā. Komisija saņēma arī atbildes no četriem nesaistītiem importētājiem Kopienā, no Kopienas importētāja, kas saistīts ar vienu Čehijas uzņēmumu, un no diviem importētājiem, kuri saistīti ar Slovākijas ražotāju, viens no kuriem atrodas Kopienā, bet otrs – Šveicē.

Tika veikti šādu uzņēmumu apmeklējumi pārbaudes nolūkā attiecībā uz abām izmeklēšanām:

Kopienas ražotāji

- Voest Alpine, Kindberga, Austrija,

- Vallourec Industries, Buloņa–Bijankūra, Francija,

- Benteler AG, Pāderborna, Vācija,

- Mannesmannröhren–Werke AG, Mīlheima pie Rūras, Vācija,

- Dalmine S.p.A., Dalmine, Itālija,

- Productos Tubulares S.A., Valledetrapaga, Spānija,

- Tubos Reunidos S.A., Amurio, Spānija,

- Ovako Steel AB Tube Division, Hoforsa, Zviedrija,

- ESW Röhrenwerke GmbH, Ešveilere, Vācija,

- Rohrwerk Neue Maxhütte GmbH, Zulcbaha–Rozenberga, Vācija.

Ar eksportētājiem nesaistīti importētāji

- Jannone ARM S.p.A., Neapole, Itālija,

- Geminvest S.R.L., Limbiate, Itālija,

- Starval, Marli, Francija,

- Voest Alpine Stahlhandel AG, Linca, Austrija.

Jaunajai izmeklēšanai pakļautie eksportētāji un importētāji/tirdzniecības uzņēmumi

Ar diviem Čehijas ražotājiem saistīts importētājs:

- Topham Eisen und Stahlhandelges.m.b.H., Vīne, Austrija.

Ar Slovākijas ražotāju saistīti importētāji:

- Pipex International AG, Nidau, Šveice,

- Pipex Italia S.p.A., Milāna, Itālija (iepriekšminētā meitasuzņēmums).

Eksportētāji Čehijas Republikā:

- Vítkovice a.s. and Vítkovice Export a.s., Ostrava,

- Nová Hut a.s., Ostrava,

- Válcovny trub Dioss and Dioss Trading, Chomutov a.s.,

- Ferromet Long Products Ltd, Prāga (ar Nová Hut saistīts tirdzniecības uzņēmums),

- Incos s.r.o., Prāga (nesaistīts tirdzniecības uzņēmums).

Eksportētāji Rumānijā:

- Artrom SA,

- Silcotub SA,

- Petrotub SA,

- Republica SA,

- Intertube Ltd., Bukareste (ar SC Republica SA saistīts tirgotājs),

- SC Metalexportimport SA, Bukareste (nesaistīts eksportētājs/tirgotājs),

- Sota Company, Bukareste (nesaistīts eksportētājs/tirgotājs).

Eksportētāji Slovākijas Republikā:

- Železiarne Podbrezová a.s., Podbrezová.

Atkārtotajai izmeklēšanai pakļautie eksportētāji

Eksportētājs Ungārijā:

- Csepel Tubes Co. Ltd, Budapešta.

Eksportētāji Polijā:

- Huta Andrzej SA, Zavacke,

- Huta Batory SA, Čorživa,

- Stalexport SA (saistīts tirgotājs), Katovice.

Eksportētājs Horvātijas Republikā:

- Zeljezara Sisak, Sisak Steel Pipe Works, Sisaka.

Izmeklēšanas gaitā Horvātijas eksportētājs informēja Komisiju, ka uzņēmums ir nomainījis savu nosaukumu uz Zeljezara Sisak – Sisak Tubemills Ltd. Komisija secināja, ka nosaukuma maiņa neietekmēja izmeklēšanā gūtos atzinumus.

(9) Abās izmeklēšanās dempings tika pārbaudīts laika posmā no 1995. gada 1. septembra līdz 1996. gada 31. augustam – "izmeklēšanas laika posms". Kaitējuma pārbaude un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespēja aptvēra laika posmu no 1992. gada janvāra līdz izmeklēšanas laika posma beigām.

(10) Visas saistītās personas tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika paredzēts ieteikt galīgo pasākumu ieviešanu vai esošo galīgo pasākumu grozījumu. Tām tika dots arī laiks, lai iesniegtu iebildumus un/vai piedāvātu saistības pēc šīs izziņošanas.

B. IZMEKLĒŠANAI PAKĻAUTAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(11) Abām izmeklēšanām pakļautais ražojums ir:

a) tāda veida dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadi, ko izmanto naftas vai gāzes cauruļvados, ar ārējo diametru ne lielāku par 406,4 mm;

b) auksti stieptas vai auksti velmētas dzelzs vai neleģētā tērauda apaļa šķērsgriezuma bezšuvju caurules, kas nav precīzijas caurules, un

c) pārējās dzelzs vai neleģētā tērauda apaļa šķērsgriezuma caurules, kas nav ar uzgrieztu vai uzgriežamu vītni, ar ārējo diametru ne lielāku par 406,4 mm,

kuras patlaban klasificējamas ar KN kodu 73041010, 73041030, 73043199, 73043991 un 73043993.

Saskaņā ar Padomes pieņemto nostāju Regulā (EEK) Nr. 1189/93 un kā apstiprināts regulas projekta 10) apsvērumā, visi bezšuvju cauruļvadi un caurules, uz kurām attiecas minētie KN kodi, gan jaunās izmeklēšanas, gan atkārtotās izmeklēšanas nolūkā tiek uzskatīti par vienu ražojumu (turpmāk tesktā – "attiecīgais ražojums").

2. Līdzīgs ražojums

(12) Tika konstatēts, ka visi abām izmeklēšanām pakļautie bezšuvju cauruļvadi un caurules ir līdzīgas pēc savām fiziskajām un tehniskajām pamatīpašībām un galīgā lietojuma neatkarīgi no tā, vai tās ražotas Kopienā vai izmeklēšanām pakļautajās valstīs.

Daži eksportētāji apgalvoja, ka to ražojumi nav uzskatāmi par Kopienas ražotāju ražojumiem vai citu ražotāju eksportētāju ražojumiem līdzīgiem ražojumiem, jo pastāv kvalitātes un tehniskās atšķirības, kā arī izplatīšanas kanālu, lietojuma un tirgus izpratnes atšķirības.

Tomēr tika konstatēts, ka attiecīgo ražojumu izplata pa līdzīgiem kanāliem. Pamatlietojums un vispārējais lietojums ir līdzīgs. Pastāv augsta savstarpējas aizvietojamības un rezultātā konkurences pakāpe starp visiem abām izmeklēšanām pakļautajiem ievestajiem ražojumiem un Kopienas ražotāju ražojumiem. Tika konstatēts arī, ka visu šo ievesto ražojumu tehniskās un fiziskās pamatīpašības, neskatoties uz nelielām atšķirībām, bija identiskas vai ļoti līdzinājās Kopienas ražotāju ražojumu tehniskajām un fiziskajām pamatīpašībām.

Tātad izmeklēšanai pakļautie ražojumi, kuru izcelsme ir dažādās valstīs, un Kopienā ražotie un pārdotie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGS

ANTIDEMPINGA IZMEKLĒŠANA

1. Čehijas Republika

a) Sadarbība

(13) Uzņēmums, kas tika atzīts par tādu uzņēmumu, kas nesadarbojas, vēlāk rakstīja Komisijai, lai iebilstu pret šo traktējumu, apgalvojot, ka tam nav piemērojami pamatregulas 18. panta noteikumi. Tas uzsvēra, ka tā nodoms nebija maldināt, un apgalvoja, ka uzņēmums ir darījis visu iespējamo; tas nozīmēja, ka lai gan tika atzīts, ka informācija par iekšzemes un eksporta pārdošanas darījumu sarakstiem, kredītzīmju sarakstiem, apgrozījuma datiem attiecībā uz klientiem un ražošanas izmaksām ir tālu no ideāla, Komisijas pienākums bija to ņemt vērā. Tas kritizēja Komisiju arī par to, ka tā nav pietiekami ņēmusi vērā uzņēmuma privatizācijas problēmas un Čehijas Republikas īpašās problēmas pārejā uz tirgus ekonomiku. Visbeidzot, tas apgalvoja, ka tā kā 1997. gada aprīlī uzņēmums ir mainījis īpašuma tiesības (pārtraucis ražošanu iepriekšējā mēnesī), būtu netaisnīgi ieviest sankcijas jaunajam īpašniekam.

Iemesli, kas Komisijai vienu no Čehijas uzņēmumiem lika uzskatīt par uzņēmumu, kas nesadarbojas izmeklēšanā, ir izklāstīti regulas projekta 14. apsvērumā. Šeit ir vērts atgādināt, ka Komisijai iesniegtajos sarakstos uzņēmuma atbildē uz anketu tika konstatēti vairāki simti iekšzemes un eksporta darījumu, kuri nekad nav notikuši. Tas bija ne tikai ļoti maldinoši, bet nozīmēja to, ka Komisija droši nespēja noteikt ticamu normālo vērtību vai ticamu eksporta cenu. Neatkarīgi no tā iemesliem (un šobrīd Komisija norādītu, ka uzņēmuma sākotnēji sniegtais paskaidrojums bija galīgi neapmierinošs un pilnīgi atšķirīgs no vēlāk rakstiski sniegtā paskaidrojuma) nevar teikt, ka tas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Šajos apstākļos Komisijai nebija citas izvēles, kā noraidīt atbildi un piemērot pamatregulas 18. pantu, vismaz tādēļ, ka rīkojoties citādi, tiktu diskriminēti citi uzņēmumi, kuri pilnīgi sadarbojas izmeklēšanā.

Kas attiecas uz īpašuma tiesību maiņas jautājumu, tā kā tā notika pēc izmeklēšanas laika posma beigām, tas nav faktors, ko var uzskatīt par svarīgu šai procedūrai (sk. pamatregulas 6. panta 1. punktu).

b) Normālā vērtība

(14) Viens no Čehijas ražotājiem apšaubīja Komisijas lietoto metodi, lai noteiktu vienas ražojumu grupas normālo vērtību (sk. regulas projekta 16) apsvērumu); īpaši tas apgalvoja, ka pamatregulā nav attaisnojuma tam, ka Komisija aprēķina normālo vērtību, pamatojoties tikai uz rentablo pārdošanas darījumu vidējo rādītāju, nevis pamatojoties uz visu pārdošanas darījumu vidējo rādītāju grupā. Tas pats ražotājs iebilda pret to, ka Komisija, nosakot normālo vērtību atsevišķām grupām, lietoja peļņas normu, kas gūta par rentabliem iekšzemes pārdošanas darījumiem citās ražojumu grupās.

Šai prasībai nevarēja piekrist, jo tā ir pretrunā gan pamatregulai, gan Kopienas iestāžu konsekventai praksei. Attiecībā uz pirmo punktu, kad pārdošanas apjoms vietējā tirgū zem vienības pašizmaksas veido vairāk nekā 20 % no pārdošanas apjoma, normālā vērtība pamatojas tikai uz rentabliem pārdošanas darījumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punkta trešo apakšpunktu. Attiecībā uz otro punktu Komisija rīkojās saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, piemērojot izmeklēšanai pakļauta eksportētāja vai ražotāja līdzīgā ražojuma peļņas normu par pārdošanu "parastā tirdzniecības apritē".

Viens ražotājs iebilda arī pret savu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo (turpmāk tekstā – TV un A) izmaksu aizstāšanu ar tā saistītā uzņēmuma TV un A izmaksām (sk. regulas projekta 16) apsvērumu), jo šīs izmaksas ir jābalsta uz "faktiskajiem datiem", kas attiecas uz izmeklēšanai pakļauto ražotāju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu. Komisija uzskatīja, ka ražotāja iesniegtie attiecīgie uzskaites dokumenti nepietiekami pamatoja iesniegtos skaitļus atbildē uz anketu. Pēc informēšanas par Komisijas nodomiem uzņēmums sniedza papildu paskaidrojumus un tabulas, bet tā kā tie veidoja papildu informāciju, kas nebija pārbaudāma, šo informāciju nevarēja ņemt vērā.

Abi ražotāji, kas sadarbojas, apšaubīja savstarpējo pārdošanas darījumu izslēgšanu no darījumu saraksta, jo tie nebija saistīti un pat tad, ja tie būtu saistīti, Komisija nepierādīja, ka šīs attiecības ietekmēja cenas.

Tam nevarēja piekrist. Tā kā abiem uzņēmumiem ir kopīgs akcionārs (sk. regulas projekta 22) apsvērumu un turpmāk 17) apsvērumu), tie ir saistīti. Bez tam pamatregulas 2. panta 1. punkts skaidri nosaka, ka "cenas starp personām, kuras šķiet saistītas (…) nevar aplūkot parastā tirdzniecības apritē (…), ja vien netiek konstatēts, ka šīs attiecības tās neietekmē". Tā kā netika konstatēts, ka tas tā ir, apstrīdētie darījumi netika atjaunoti.

Attiecībā uz normālo vērtību citas atsauksmes netika saņemtas, un tādēļ Padome apstiprina regulas projektā izklāstītos atzinumus.

c) Eksporta cena

(15) Attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu atsauksmes netika saņemtas. Tomēr attiecībā uz saistītu Austrijas importētāju tika veikta peļņas normas atskaitījuma neliela korekcija (sk. regulas projekta 18) apsvērumu) pēc nesaistītu importētāju peļņas normu pārbaudes izmeklēšanas gaitā.

d) Salīdzinājums

(16) Par šo pozīciju atsauksmes netika saņemtas un tādēļ tiek apstiprināti Komisijas atzinumi.

e) Dempinga starpība

(17) Uzņēmumi, kas sadarbojas, iebilda pret Komisijas lēmumu noteikt dempinga starpību, pamatojoties uz vidējo svērto normālo vērtību salīdzinājumu ar atsevišķām eksporta cenām (nevis vidējām svērtām eksporta cenām), apgalvojot, ka Komisija neesot sniegusi pietiekamu pamatojumu savai pieejai regulas projekta 21) apsvērumā.

Tajā regulā Komisija noteica, ka tās pieeju attaisnoja nepieciešamība atspoguļot visu praktizētā dempinga pakāpi un ka eksporta cenu modelis būtiski atšķīrās starp dalībvalstīm un laika posmiem. Komisija ir pārbaudījusi savus aprēķinus un secinājusi, ka eksporta cenu atšķirības starp valstīm neatspoguļo pietiekami skaidru modeli. Tomēr Komisija atbalsta savu atzinumu, ka starp laika posmiem eksporta cenu modelis noveda pie dempinga būtiska pieauguma (veidojot skaidru modeli) pēc kvantitatīvo ierobežojumu termiņa beigām 1995. gada 31. decembrī, un tādēļ tiek apstiprināta regulas projektā pieņemtā nostāja.

Bija iebildumi pret Komisijas lēmumu abus ražotājus, kas sadarbojas, aplūkot kā saistītus, un rezultātā noteikt tiem vienotu dempinga starpību, jo abi uzņēmumi tiek pārvaldīti neatkarīgi viens no otra, un tiem ir atšķirīgas izmaksu un cenu noteikšanas struktūras. Turklāt tika apgalvots, ka akciju kontrolpaketes turētājs (Valsts īpašuma fonds) rīkojās tikai kā uzticības persona un neietekmēja uzņēmumu komerciālo vadību.

Komisija uzskata, ka tirgus ekonomikas valstī akciju kontrolpaketes turētājs izlemj, kādā juridiskā formā tas organizē savas uzņēmējdarbības intereses eksportētājvalstī. Tā kontrole vai potenciālā kontrole pār šīm interesēm parasti ir tāda pati, ja tās ir vienas juridiskas personas sastāvdaļa vai ja tās organizētas dažādās juridiskās personās. Konkrētāk, atšķirīgu dempinga starpību noteikšana saistītiem uzņēmumiem ir saistīta ar risku, ka eksportu var īstenot ar uzņēmuma starpniecību ar viszemāko dempinga starpību. Šā iemesla dēļ tika secināts, ka dažādi ražotāji eksportētājvalstī šīs procedūras nolūkā tomēr jāaplūko kā viens vienots uzņēmums, ja visu šo uzņēmumu kontrole atrodas tā paša akcionāra rokās.

(18) Pamatojoties uz regulas projekta 14)–23) apsvērumā aprakstītajiem Komisijas pagaidu atzinumiem un ņemot vērā iepriekš 15) apsvērumā aprakstīto korekciju, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas kā procenti no Kopienas brīvas robežpiegādes CIF importa vērtības, kuras noteiktas abiem uzņēmumiem, kas sadarbojas, ir šādas:

— Nová Hut a.s. | 5,1 %, |

— Vítkovice a.s. | 5,1 %. |

Pārskatīja atlikušās dempinga starpības aprēķinu. Abiem Čehijas ražotājiem konstatēto visaugstāko normālo vērtību izmantošanas vietā galīgajā noteikšanā tika lietotas vidējās svērtās normālās vērtības. Pamatojoties uz to, atlikusī dempinga starpība, kas izteikta kā procenti no Kopienas brīvas robežpiegādes CIF importa vērtības, kura noteikta abiem uzņēmumiem, kas sadarbojas, tagad ir 28,6 %.

2. Rumānija

a) Normālā vērtība

(19) Viens uzņēmums pieprasīja, ka uzkrājumi izmaksām, kas iekļauti uzņēmuma TV un A izmaksās, jāizslēdz, ņemot vērā to, ka neizlietotie uzkrājumi gada beigās tika anulēti. Ja uzkrājumi patiešām tika anulēti un citas izmaksas tad neaizstāja šos uzkrājumus, un ciktāl no atbildē uz anketu ietvertās vai pārbaudē uz vietas sniegtās informācijas varēja skaidri redzēt, ka uzkrājumi neatspoguļo reālas izmaksas, TV un A izmaksu aprēķins tika koriģēts.

Viens uzņēmums izvirzīja prasību, ka ražošanas izmaksas jākoriģē, lai atspoguļotu tirdzniecības izmaksu neesamību, galvenokārt par iesaiņošanu, kuras rodas par pārdošanu vietējā tirgū. Tika argumentēts, ka šīs tirdzniecības izmaksas, kuras Komisija iekļāva normālās vērtības aprēķinā, uzņēmumam faktiski atlīdzināja tā klienti. Komisija tam piekrita, un tādēļ tika attiecīgi pārskatīts ražošanas izmaksu aprēķins šim uzņēmumam.

Viens uzņēmums pieprasīja, lai Komisija, nosakot normālo vērtību, izmantotu visus pārdošanas darījumus, ieskaitot tos, kas nav parastā tirdzniecības apritē, t.i., pārdošana ar zaudējumiem. Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, ņēma vērā, ka pārdošana ar zaudējumiem jāizslēdz no normālās vērtības noteikšanas, ja šī pārdošana veido vairāk nekā 20 % no visiem pārdošanas darījumiem vietējā tirgū. Tādēļ šā uzņēmuma prasību nevarēja pieņemt, ievērojot pamatregulas noteikumus un iestāžu konsekvento praksi normālās vērtības noteikšanā.

Divi uzņēmumi apgalvoja, ka, lai ievērotu Eiropas nolīgumu, Komisijai, nosakot normālās vērtības, vienmēr jāizvēlas uzņēmumiem vislabvēlīgākā metode, atsaucoties uz nolīguma 34. panta 2. punktu. Šis arguments tika noraidīts, jo nolīguma 34. panta 2. punkts attiecas tikai uz pasākumu izvēli, kas Komisijai jāievieš, kad ir konstatēts dempings, kaitējums, cēlonība un Kopienas intereses, nevis uz noteikšanā lietotajām faktiskajām aprēķina metodēm.

Viens uzņēmums tikai ļoti vēlā procedūras posmā (atsauksmju uzklausīšanā par pagaidu izziņošanu) pieprasīja, ka pārdošana no krājumiem jāizslēdz no normālās vērtības aprēķina, jo tiem nav kvalitātes sertifikātu un tādēļ tie neveido līdzīgo ražojumu, un ka tāpat jāizslēdz visa pārdošana, kas veikta, par maksāšanas līdzekli izmantojot kompensāciju, jo tā nav parastā tirdzniecības aprite. Šīs prasības netika izvirzītas piemērotā veidā, neizvirzot tās ne atbildē uz anketu, ne uz vietas, ne vēlākā procedūras posmā, kad uzņēmums tika aicināts sniegt atsauksmes. Nevienā uzņēmuma iesniegtajā dokumentā Komisija nevarēja pārdošanu no krājumiem vai citādi atšķirt no pārdošanas ar vai bez kvalitātes sertifikātiem. Bez tam izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka pārdošana, kas veikta, izmantojot kompensāciju, patiešām tika veikta parastā tirdzniecības apritē. Rezultātā abas prasības tika noraidītas.

Papildu atsauksmes netika saņemtas. Ņemot vērā iepriekš minētās izmaiņas, tiek apstiprināti atzinumi attiecībā uz normālo vērtību, kas izziņoti regulas projektā.

b) Eksporta cena

(20) Netika veiktas metodes izmaiņas, ko lieto, lai aprēķinātu eksporta cenas. Tādēļ tiek apstiprināti atzinumi attiecībā uz eksporta cenām, kas izziņoti regulas projektā.

c) Salīdzinājums

(21) Attiecībā uz pagaidu atzinumiem Komisija noraidīja divu Rumānijas uzņēmumu prasību veikt normālās vērtības korekciju, ievērojot kredīta noteikumus. Abi uzņēmumi vairākkārt atkārtoja savu prasību. Tomēr izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka lielākajā daļā gadījumu Rumānijā darījumu norēķinos faktiski nenotika apmaiņa ar naudu. Faktiski maksājums parasti tika veikts ar "kompensāciju", kuru veidoja bartera darījums vai tirdzniecības vekseļu apmaiņa. Pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunkts nosaka, ka kredīta korekcija jāveic ar nosacījumu, ka tas ir faktors, ko ņem vērā iekasēto cenu noteikšanā. Izmeklēšana pierādīja, ka šīs izmaksas nav faktors, kas tiek ņemts vērā iekasēto cenu noteikšanā. Faktiski gadījumos, kad maksāšanas līdzeklis bija kompensācija, nenotika apmaiņa ar naudu, un tādēļ tas neietekmēja uzņēmumu finanšu stāvokli. Bez tam izmeklēšana pierādīja, ka attiecībā uz visiem maksāšanas līdzekļiem parasti netika ievēroti norēķina datumi. Tādēļ atkal tika noraidītas prasības par kredītu korekciju.

Viens uzņēmums apgalvoja, ka par eksporta pārdošanu atsevišķiem klientiem Kopienā netika maksāta komisijas maksa un ka nav jāveic no šiem klientiem iekasēto eksporta cenu korekcija. Komisija attiecīgi pārskatīja savus aprēķinus.

Viens uzņēmums pieprasīja veikt normālās vērtības korekciju par tirdzniecības līmeņa atšķirībām. Tā kā šāda prasība nevienā izmeklēšanas brīdī netika izvirzīta pirms uzņēmuma atsauksmēm par Komisijas pagaidu atzinumiem, to nevarēja uzskatīt par pamatotu. Bez tam tā nebija pamatota ar pierādījumiem un bija pretrunā informācijai, kuru uzņēmums bija sniedzis atbildē uz anketu un pārbaudē uz vietas.

Attiecībā uz salīdzinājumu netika saņemtas pap(ildu atsauksmes. Pagaidu atzinumi tādēļ tiek apstiprināti.

d) Dempinga starpība

(22) Viens uzņēmums pieprasīja, lai dempinga starpības aprēķinu neveic, pamatojoties uz vidējo svērto normālo vērtību salīdzinājumu ar katras atbilstošās grupas koriģēto eksporta cenu katrā atsevišķā darījumā, bet pamatojoties uz vidējā svērtā apjoma salīdzinājumu ar vidējo svērto apjomu.

Šī prasība tika noraidīta pēc tam, kad tika vēlreiz apsvērta visiem Rumānijas uzņēmumiem lietotā metode, un tika konstatēts, ka:

- vienam uzņēmumam nebija dempinga starpības starp abām metodēm, jo visi eksporta darījumi tika veikti par dempinga cenām,

- trim uzņēmumiem tika konstatēts eksporta cenu modelis, kas būtiski atšķīrās pēc galamērķa vai laika posma.

Ņemot vērā iepriekšminēto, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, galīgās noteikšanas nolūkā tika saglabāta metode, kas salīdzina vidējo svērto normālo vērtību pa laika posmiem ar atsevišķām koriģētām eksporta cenām katrā atsevišķā darījumā.

Visi Rumānijas ražotāji/eksportētāji, kas sadarbojas, apstrīdēja faktu, ka Komisija sakarā ar kopīgu akciju kontrolpaketi ieviesa vienotu dempinga starpību, un tie attiecīgi pieprasīja atsevišķu izvērtējumu. 17) apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ šai prasībai nevarēja piekrist.

Divi uzņēmumi apgalvoja, ka Komisijai bija jāatklāj tiem visi dempinga aprēķina elementi visiem uzņēmumiem, jo tie tika lietoti, lai noteiktu vispārējo dempinga starpību; to nedarot, Komisija ir pārkāpusi aizstāvības tiesības. Komisija saskaņā ar pamatregulas 20. panta 1. punktu katram uzņēmumam ir sīki paskaidrojusi pamatfaktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā aprēķināja šā uzņēmuma atsevišķo dempinga starpību, un bez tam paskaidrojusi metodi, kas lietota, lai noteiktu vienoto dempinga starpību. Tā kā visiem uzņēmumiem ir tas pats akciju kontrolpaketes turētājs, tie var viegli apmainīties ar visu informāciju ar šā kopīgā akcionāra starpniecību un tādējādi pilnīgi izmantot savas aizstāvības tiesības.

Papildu atsauksmes netika saņemtas. Tādēļ tiek apstiprināti regulas projektā izziņotie atzinumi.

(23) Vidējās svērtās dempinga starpības, kuras galīgi noteiktas četriem ražotājiem, kas sadarbojas, izteiktas procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes CIF importa vērtības, ir

— SC Artrom SA: | 9,8 % |

— SC Petrotub SA: | 9,8 % |

— SC Republica SA Trade Company: | 9,8 % |

— SC Silcotub SA: | 9,8 %. |

Atlikusī dempinga starpība, kas izteikta kā procenti no Kopienas brīvas robežpiegādes CIF importa vērtības, paliek nemainīga 38,2 %.

3. Slovākijas Republika

a) Normālā vērtība

(24) Slovākijas ražotājs apšaubīja Komisijas lietoto metodi, lai noteiktu divu ražojumu grupu normālo vērtību (sk. regulas projekta 31) apsvērumu); konkrēti tas apgalvoja, ka Komisija kļūdījās, aprēķinot normālo vērtību, pamatojoties tikai uz rentablu pārdošanas darījumu vidējo rādītāju, un ka tai tā vietā bija jāizmanto visu pārdošanas darījumu vidējais rādītājs grupās. Iemesls, ko tas minēja, bija tas, ka grupas kopumā bija rentablas, un tādēļ visas izmaksas tika atgūtas izmeklēšanas laika posmā, pamatojoties uz vidējo svērto rādītāju. Bez tam tika apgalvots, atsaucoties uz Eiropas nolīguma 34. panta 2. punktu, ka Komisijai pēc saviem ieskatiem bija jāizmanto metode, kas "vismazāk traucē [šā] nolīguma darbību".

Abi šie argumenti tika noraidīti to pašu iemeslu dēļ, kas minēti iepriekš 19) apsvērumā.

Attiecībā uz normālo vērtību netika saņemtas papildu atsauksmes un tādēļ tika apstiprināti Komisijas atzinumi, kas izziņoti regulas projektā.

b) Eksporta cena

(25) Uzņēmums iebilda pret Komisijas eksporta cenas noteikšanu (sk. regulas projekta 32) apsvērumu) un īpaši pret tās lēmumu atskaitīt 4 % peļņas normu no tā Itālijas meitasuzņēmuma iekasētajām cenām. Tas argumentēja, ka šī norma ir pārāk liela un ka Komisijai bija jāizmanto Itālijas uzņēmuma paša skaitļi. Tas arī apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi uzņēmuma iesniegtos TV un A skaitļus un ka tā sekas bija TV un A likmes un rezultātā dempinga starpības pieaugums. Tas arī ierosināja, ka pareizāka pieeja būtu bijusi apvienot uzņēmumu TV un A izmaksas un piemērot vienotu likmi.

Komisija noteica 4 % normu, pamatojoties uz peļņas normu vidējo rādītāju četriem nesaistītajiem importētājiem, kuri uzskaitīti regulas projekta 6) apsvēruma c) apakšpunktā. Tomēr tā ir pārskatījusi skaitļus un secinājusi, ka galīgās noteikšanas nolūkā jāpiemēro koriģēts skaitlis – 3,8 %. Lai gan tika iebilsts, ka divi no četriem importētājiem faktiski bija saistīti ar Kopienas ražotājiem, Komisija pārliecinājās, ka šiem uzņēmumiem konstatētās peļņas normas atspoguļoja peļņu par pārdošanu neatkarīgiem klientiem Kopienā. Attiecībā uz TV un A likmi Kopiena pārskatīja skaitļus un secināja ne tikai to, ka izmaksas patiešām bija pārspīlētas, bet arī to, ka būtu bijis piemērotāk apvienot Šveices un Itālijas tirdzniecības uzņēmumu skaitļus, ņemot vērā to, ka tiem bija līdzīgas attiecības ar Slovākijas eksportētāju un tie galvenokārt darbojās tajās pašās telpās. Tika attiecīgi piemērota vispārējā TV un A likme.

c) Salīdzinājums

(26) Uzņēmums ir pieprasījis "izplatīšanas kanāla atlaidi", kuru Komisija, kā tas apgalvoja, nav ņēmusi vērā, veicot pagaidu noteikšanu. Tas apgalvoja, ka šī atlaide ir pamatota, lai atspoguļotu to, ka uzņēmums pārdeva tieši uzglabātājiem vietējā tirgū, ievērojot to, kas tas pārdeva ar saistītu Itālijas un Šveices uzņēmumu starpniecību Kopienas tirgū; tas arī apgalvoja, ka atlaide ir nepieciešama, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu ar noteikto eksporta pārdošanas cenu.

Šī prasība ietverta pie uzņēmumam jau piešķirtām atlaidēm un daudzuma atlaides. Pamatregulas 2. panta 10. punkts skaidri nosaka, ka "veicot korekcijas, jāizvairās no dublēšanās, īpaši attiecībā uz atlaidēm, rabatiem, daudzumiem un tirdzniecības līmeni". Tā kā normālā vērtība jau bija samazināta, lai atspoguļotu to, ka pārdošana Kopienā galvenokārt bija paredzēta nozīmīgiem klientiem, nav pamatojuma papildu atlaides piešķiršanai.

Papildu atsauksmes netika saņemtas un tādēļ tika apstiprināti Komisijas atzinumi.

d) Dempinga starpība

(27) Uzņēmums iebilda pret Komisijas lēmumu noteikt dempinga starpību, pamatojoties uz vidējo svērto koriģēto normālo vērtību salīdzinājumu ar atsevišķām eksporta cenām (nevis vidējām svērtām eksporta cenām), apgalvojot, ka Komisija nav sniegusi pietiekamu pamatojumu savai pieejai regulas projekta 34) apsvērumā.

Lai gan Komisija paliek pie sava pamatojuma, kas izklāstīts minētajā 34) apsvērumā, labojumi, kurus tā kopš tā laika ir veikusi skaitļos, kas izmantoti, lai aprēķinātu dempinga starpību, noveda pie tā, ka atšķirība starp abām metodēm vairs nav tik liela, lai attaisnotu tās sākotnējo pieeju. Tādēļ galīgās noteikšanas nolūkā tā nolēma atgriezties pie vidējās svērtās normālās vērtības salīdzināšanas metodes ar vidējo svērto eksporta cenu. Attiecīgi tika izdarīti grozījumi pagaidu atzinumos.

(28) Pamatojoties uz regulas projekta 31)–35) apsvērumā aprakstītajiem Komisijas iepriekšējiem atzinumiem un ņemot vērā iepriekš minētās izmaiņas, dempinga starpība, kas izteikta procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes CIF importa vērtības, kura noteikta ražotājam, kas sadarbojas, ir

— Železiarne Podbrezová a.s.: | 7,5 %. |

Atlikusī dempinga starpība noteikta tajā pašā līmenī.

4. Krievija

a) Sadarbība

(29) Pieci no sešiem Krievijas uzņēmumiem rakstīja Komisijai, lai iebilstu pret tās lēmumu aplūkot tos kā uzņēmumus, kas nesadarbojas. Komisijas lēmuma iemesli izklāstīti regulas projekta 36) apsvērumā. Uzņēmumi argumentēja, ka neskatoties uz trūkumiem, kas varētu būt atbildēs, tie paši vēlas sadarboties izmeklēšanā un ir gatavi sniegt jebkuru papildu informāciju, ko Komisija varētu pieprasīt. Atsevišķi uzņēmumi pieprasīja atsevišķu izvērtējumu vai piedāvāja uzņemties atsevišķas saistības, vai lūdza ņemt vērā to salīdzināmās priekšrocības.

Tomēr Komisija joprojām uzskata, ka nesniedzot informāciju, kas ir precīza, pilnīga un pieprasītajā formā, Krievijas uzņēmumi ir zaudējuši savas tiesības, lai tie tiktu uzskatīti par personām, kas sadarbojas izmeklēšanā. Lai gan netiek apstrīdēts, ka dažas atbildes bija detalizētākas nekā citas, tās visas bija nepietiekamas vienā, primārajā ziņā – tās neļāva Komisijai precīzi noteikt normālo vērtību vai eksporta cenu sakarā ar veidu, kā bija kopā sagrupēti atsevišķi ražojumi un darījumi. Daži uzņēmumi iesniedza papildu informāciju pēc tam, kad Komisija tos informēja par savu lēmumu piemērot pamatregulas 18. pantu, un daži turpināja iesniegt jaunu vai uzlabotu informāciju pat pēc regulas projekta publicēšanas. Tomēr jākonstatē, ka Komisijas rīcībā esošā informācija atbilžu iesniegšanas termiņa beigās tika uzskatīta par nepietiekamu attiecībā uz visiem sešiem uzņēmumiem. Būtu diskriminējoši pret citām ieinteresētajām personām, kas sadarbojas izmeklēšanā, ja tiktu ņemta vērā informācija, kas tika iesniegta dienas, nedēļas un dažreiz mēnešus pēc iesniegšanas termiņa beigām.

Tādēļ tiek apstiprināti Komisijas atzinumi.

b) Dempinga starpība

(30) Komisija pārrēķināja Krievijas dempinga starpību, izmantojot tās pašas normālās vērtības, kas tika izmantotas, pārskatot Čehijas atlikušo starpību (sk. 18) apsvērumu). Pamatojoties uz to, tika noteikta dempinga starpība, kas izteikta procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes CIF importa vērtības, 26,8 %.

ATKĀRTOTA IZMEKLĒŠANA

1. Vispārīgi noteikumi

(31) Ražotāji/eksportētāji Polijā un Ungārijā nesniedza detalizētu informāciju par atsevišķiem ražojumiem, kā Komisija pieprasīja preču apraksta tabulā, kas iekļauta visās nosūtītajās anketās, bet sniedza to sadalītu pa ražojumu grupām, aptverot daudzus ražojumus, kas klasificēti kopā pēc atsevišķiem kritērijiem, piem., sienu biezumiem. Tādēļ dažos gadījumos grupās bija ražojumi, kas klasificēti ar dažādiem KN kodiem. Šā iemesla dēļ un sakarā ar detalizētākas informācijas ievākšanas neiespējamību uz vietas, Komisija varēja veikt aprēķinus, pamatojoties tikai uz ražojumu grupām, nevis uz atsevišķiem ražojumiem.

2. Ungārija

a) Normālā vērtība

(32) Izmeklēšanas laika posmā vienīgais Ungārijas ražotājs/eksportētājs pārdeva četras ražojumu grupas Eiropas Kopienā. Uz 1., 2. un 3. grupu pilnīgi attiecās KN kods 73043991, turpretim 4. grupā bija iekļauti dažādi modeļi, uz kuriem daļēji attiecās KN kods 73043991 un daļēji KN kods 73043993. Sniegtā un pārbaudītā tehniskā informācija nebija pietiekami detalizēta, lai Komisija varētu sadalīt 4. ražojumu grupu divos KN kodos. Ņemot vērā to, ka Eiropas Kopienu Statistikas biroja statistika izmeklēšanas laika posmā uzrādīja ievērojamus ievestos daudzumus, uz kuriem attiecas KN kods 73043993, un ka tikai viens Ungārijas ražotājs/eksportētājs ir pārdevis attiecīgo ražojumu Kopienai tā paša perioda laikā, Komisija uzskatīja, ka uz 4. ražojumu grupu pilnīgi attiecas KN kods 73043993.

Uz vietas tika konstatēts, ka nevar paļauties uz uzņēmuma sniegtajiem detalizētajiem eksporta skaitļiem, jo bija izlaists viens Kopienas klients, kurš veido 7 % no uzrādītā attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma Kopienai, un tika arī konstatēts, ka eksporta darījumu datne ir nepareiza citā ziņā – tas bija trūkums, kuru uzņēmums nevarēja novērst. Tad tika veikta 5 % vispārējā pārstāvniecības pārbaude, salīdzinot vietējā tirgū pārdotos daudzumus ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja importa statistiku no Ungārijas, ko Komisija izvēlējās kā neatkarīgu informācijas avotu saskaņā ar pamatregulas 18. panta 5. punktu. Pamatojoties uz to, tika noteikts, ka visos gadījumos pārdošanas darījumus vietējā tirgū var uzskatīt par raksturīgiem normālās vērtības noteikšanai gan vispārējā līmenī, gan ražojumu grupas līmenī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu.

Attiecībā uz katru no iepriekš minētajām četrām grupām tad tika noteikts, vai pārdošanas darījumus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz 2. un 3. grupu rentabli pārdošanas darījumi veidoja mazāk nekā 10 % no šo ražojumu grupu pārdošanas apjoma vietējā tirgū. Tādēļ attiecībā uz šīm grupām normālā vērtība bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Tas tika izdarīts, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kurām pieskaitīta TV un A izmaksu summa un peļņa. Šim nolūkam tika ņemti vērā ražotāja/eksportētāja faktiskie dati, kas attiecas uz ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē. Kas attiecās uz 1. un 4. ražojumu grupu, 10 % – 80 % pārdošanas darījumu vietējā tirgū bija rentabli. Tādējādi šīm abām grupām normālās vērtības tika noteiktas, pamatojoties tikai uz rentabliem pārdošanas darījumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tā kā uzņēmuma noteiktās četras ražojumu grupas atbilda KN kodiem 73043991 un 73043993, Komisija nolēma noteikt vienu normālo vērtību pēc KN koda. Tā kā eksporta darījumu saraksti tika atzīti par neuzticamiem un tos nevarēja izmantot par pamatu, lai izsvērtu pirmās trīs ražojumu grupas, nebija iespējams noteikt trim grupām noteikto normālo vērtību vidējo svērto rādītāju. Tādēļ tika ņemts vērā trim attiecīgajām ražojumu grupām aprēķināto normālo vērtību vidējais aritmētiskais, lai noteiktu normālo vērtību KN kodam 73043991. Kā paskaidrots iepriekš, Komisija uzskatīja, ka KN kods 73043993 atbilst 4. ražojumu grupai. Tādējādi normālā vērtība KN kodam 73043993 bija tā, kas noteikta 4. ražojumu grupai.

b) Eksporta cena

(33) Kā paskaidrots iepriekšējā apsvērumā, pārbaudes nolūkā veiktā apmeklējuma laikā vienīgā saistītā Ungārijas eksportētāja telpās izrādījās, ka anketas atbildē sniegtie dati par eksportu uzrādīja būtiskas novirzes no uzņēmuma sākotnējās uzskaites.

Papildus apmeklējumam pārbaudes nolūkā uzņēmums tika rakstiski informēts, ka, sakarā ar būtiskām uz vietas konstatētajām anomālijām un nespēju pienācīgi noteikt reālos eksporta skaitļus, nebija iespējams izmantot sniegto informāciju eksporta cenas noteikšanai uz Kopienu un ka atzinumi par eksporta cenu bija jāpamato uz pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tajā pašā laikā uzņēmumam tika dota iespēja iesniegt atsauksmes. Šajā laikā tika iesniegta pilnīgi jauna datne, kas, ņemot vērā uzņēmuma apgalvojumu, bija eksporta darījumu saraksta pareizais variants. Komisija šo datni noraidīja, jo jauno informāciju nevarēja pārbaudīt.

Lai noteiktu Ungārijas eksporta cenas, Komisija izvēlējās neatkarīgu informācijas avotu – Eiropas Kopienu Statistikas biroja publicēto oficiālo importa statistiku saskaņā ar pamatregulas 18. panta 5. punktu. Tomēr tika ņemti vērā tajā uzrādītie daudzumi tikai abiem KN kodiem, kurus šis ražotājs eksportēja uz Eiropas Kopienu.

c) Salīdzinājums

(34) Taisnīga salīdzinājuma nolūkā starp normālo vērtību un ražotāja noteikto eksporta cenu tika piešķirta pienācīga atlaide korekciju veidā tām atšķirībām, kuras tika pieprasītas un par kurām tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām un kredīta izmaksām.

Kas attiecas uz prasībām par korekcijām

- ievedmuitai un netiešiem nodokļiem,

- atlaidēm, rabatiem un daudzumiem,

- tirdzniecības līmenim,

- pārrēķināšanai citā valūtā,

jāievēro turpmāk minētais.

Ievedmuita un netiešie nodokļi

Uzņēmums pieprasīja 8 % atlaidi par papildu muitas nodokļiem, kas samaksāti par ievestajām izejvielām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu. Tomēr pārbaudē uz vietas Komisijas amatpersonas konstatēja, ka par eksportētajiem ražojumiem nodokļi netiek atmaksāti. Tādēļ prasība tika uzskatīta par nepamatotu.

Atlaides, rabati un daudzumi

Uzņēmums pieprasīja korekciju 4 % apmērā atšķirībām starp apjomiem, ko iegādājās vietējie un Kopienas klienti, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta c) apakšpunktu, apgalvojot, ka par lielākiem pasūtījumiem tiek maksātas zemākas cenas. Tā kā šīs prasības pamatošanai netika sniegti nekādi pierādījumi, tā tika noraidīta.

Tirdzniecības līmenis

Uzņēmums pieprasīja 12 % atlaidi sakarā ar izplatīšanas kanālu atšķirībām starp Kopienu un vietējo tirgu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu. Tika apgalvots, ka visi Kopienas klienti ir neatkarīgi tirgotāji, bet 49 % vietējo klientu ir tiešie lietotāji. Šis skaitlis, kas uzrādīts tabulā, kurā aprakstīti izplatīšanas kanāli anketas sadaļā par pārdošanas apjomiem vietējā tirgū, nesaskanēja ar datiem, kas ietverti vietējo klientu sarakstā, kur visi vietējie klienti uzskaitīti kā "neatkarīgi tirgotāji", t.i., tāda situācija, kas līdzvērtīga tai, kāda dominē Kopienas tirgū. Eksportētājs apgalvoja, ka šī neatbilstība ir saistīta ar "valodas kļūdu". Nav svarīgi, vai tā patiešām ir vai nav "valodas kļūda", jo papildus šai neatbilstībai uzņēmuma atbildē Komisijas amatpersonas konstatēja arī, ka neatkarīgi no klienta veida uzņēmuma piemērotās cenas vietējā tirgū ir pakļautas tādai pašai cenu politikai/cenrādim. Tādēļ šo prasību nevarēja ņemt vērā.

Pārrēķināšana citā valūtā

Kas attiecas uz eksporta cenas pārrēķināšanu, eksportētājs argumentēja, ka bija jālieto mēneša valūtas maiņas kursi, nevis gada kurss. Tomēr jāatgādina, ka eksporta cenas noteikšana pamatojās uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, jo nevarēja izmantot eksportētāja iesniegto sarakstu par atsevišķiem darījumiem. Tā kā Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati nenorāda pārdošanas datumu, bet gan importētāja muitas deklarācijas datumu, mēneša datu izmantošana nebūtu atbilstošāk atspoguļojusi pārdošanas noteikumus. Tādēļ eksportētāja iesniegtajai prasībai nevarēja piekrist.

d) Dempinga starpība

(35) Vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu salīdzinājums, pamatojoties uz KN kodiem, atklāja dempinga esamību, dempinga starpību, kas atbilda summai, par kuru normālā vērtība pārsniedz eksporta cenu.

Izteikta procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes CIF importa vērtības, dempinga starpība vienīgajam Ungārijas ražotājam/eksportētājam, t.i.,

— Csepel Tubes Co. Ltd: | 36,5 %. |

Tā kā vienīgais zināmais ražotājs veidoja gandrīz visu Ungārijas attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu, tad atlikusī dempinga starpība tika noteikta tādā pašā līmenī.

3. Polija

a) Sadarbība

(36) Atbildes uz Kopienas anketu tika saņemtas no sešiem uzņēmumiem, trīs no tām (kuras iesniedza divi ražotāji/eksportētāji un viens saistītais tirdzniecības uzņēmums) tika atzītas par nepietiekamām. Tādēļ tika secināts, ka šie trīs uzņēmumi noteiktajos termiņos nesniedza informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu izmeklēšanā, un uzņēmumi tika informēti par Komisijas nodomu piemērot pamatregulas 18. panta 1. punktu un pamatot atzinumus uz pieejamajiem faktiem.

Trīs citi uzņēmumi, kuru atbildes tika uzskatītas par pietiekamām (divi ražotāji/eksportētāji un viens tirdzniecības uzņēmums, kas saistīts ar ražotāju/eksportētāju), pēc tam tika pārbaudīti uz vietas. Tomēr viens no abiem ražotājiem/eksportētājiem atteicās sniegt Komisijas amatpersonām pamatdokumentu kopijas, piemēram, iekšzemes pārdošanas darījumu, klientu un cenu sarakstus, oriģinālos iekšzemes pārdošanas darījumu rēķinus un eksporta klientu sarakstu, kas atbilst kodiem tā eksporta pārdošanas darījumu sarakstā. Pārbaudē tika noskaidrots arī, ka uzņēmums savā atbildē neuzrādīta pārdošanas darījumus Kopienai izmeklēšanas laika posmā, kuri tika veikti ar saistītā uzņēmuma starpniecību. Ņemot vērā šos trūkumus un nespēju pārbaudīt uzņēmuma sniegtās informācijas pamatdaļas, Komisija nespēja izmantot informāciju, kas sniegta normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanai uz Kopienu. Tādējādi uzņēmums pēc tam tika informēts, ka nesadarbošanās rezultātā Komisija pamatos savus atzinumus uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

b) Normālā vērtība

Personas, kas sadarbojas

(37) Kā minēts 36) apsvērumā, tikai vienu Polijas ražotāju/eksportētāju un vienu Polijas tirdzniecības uzņēmumu varēja uzskatīt par personām, kas sadarbojas šajā atkārtotajā izmeklēšanā. Tā kā tirdzniecības uzņēmuma gadījumā atsevišķs dempinga aprēķins nav nozīmīgs, tika noteikta viena normālā vērtība vienīgajam ražotājam/eksportētājam, kas sadarbojas.

Izmeklēšanas laika posmā vienīgais ražotājs/eksportētājs, kas sadarbojas, pārdeva sešas ražojumu grupas gan vietējā tirgū, gan Kopienā. Vispārējā pārstāvniecības pārbaude pierādīja, ka tajā pašā laika posmā attiecīgā ražojuma kopējais daudzums, kas pārdots vietējā tirgū, vairāk nekā divas reizes pārsniedza uz Kopienu eksportēto daudzumu. Tad tika veikta 5 % pārbaude, pamatojoties uz ražojumu grupām, no kuras izrietēja, ka visas sešas ražojumu grupas tika pārdotas pietiekamos daudzumos vietējā tirgū, un tādējādi tās varēja uzskatīt par raksturīgām normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu.

Rentabilitātes pārbaude pierādīja, ka no sešām ražojumu grupām cenas vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē varēja izmantot par pamatu normālās vērtības noteikšanā piecām ražojumu grupām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Atlikušajai ražojumu grupai bija nepietiekams rentablās pārdošanas apjoms un normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām plus TV un A izmaksu summa un peļņa, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Šim nolūkam tika ņemti vērā ražotāja/eksportētāja faktiskie dati, kas attiecas uz līdzīga ražojuma ražošanu un pārdošanu vietējā tirgū un parastā tirdzniecības apritē.

Personas, kas nesadarbojas

Četrām personām, kas nesadarbojas, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 6. punktu normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz tā ražotāja, kas sadarbojas, ražojumu grupu, kas atbilda visaugstākajai normālajai vērtībai, jo jebkura cita izvēle būtu atlīdzinājusi nesadarbošanos. Tomēr to mazināja tas, ka visu to ražotāju, kas sadarbojas, vietējā tirgū pārdotie ražojumi pieder pie lielāka diametra ražojumu grupām, uz kurām attiecās šī izmeklēšana, kuri ir samērā lētāki par mazāka diametra ražojumu grupām, kuras eksportē vienīgi personas, kas nesadarbojas.

c) Eksporta cena

Personas, kas sadarbojas

(38) Izmeklēšanas laika posmā ražotājs, kas sadarbojas, pārdeva attiecīgo ražojumu Kopienā gan tieši, gan ar saistīta Polijas starpnieka starpniecību. Eksporta cena tika noteikta, ņemot vērā tiešos darījumus, kā arī darījumus, kas veikti ar viena no saistīto tirdzniecības uzņēmumu starpniecību. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti ar tirdzniecības uzņēmuma starpniecību, eksporta cena tika noteikta, atsaucoties uz tam faktiski samaksātām vai maksājamām cenām. Tā kā saistītā tirgotāja funkcijas var uzskatīt par līdzīgām tāda tirgotāja funkcijām, kas darbojas, pamatojoties uz komisijas maksu, komisijas maksa tika noteikta, pamatojoties uz tirdzniecības uzņēmuma uzcenojumu, kas tika pārbaudīts tā telpās. Šis uzcenojums tika atskaitīts no cenām, kuras saistītais uzņēmums iekasēja no neatkarīgiem klientiem Kopienā.

Personas, kas nesadarbojas

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 5. punktu Komisija kā neatkarīgu informācijas avotu izvēlējās Eiropas Kopienu Statistikas biroja importa statistiku par attiecīgajiem KN kodiem trijiem ražotājiem/eksportētājiem, kas nesadarbojas. Tad uz šī pamata tika noteikta eksporta cena pēc to preču daudzuma un vērtības atskaitīšanas no kopējā importa, kuru ražotājs, kas sadarbojas, pārdeva Kopienā gan tieši, gan ar tāda saistītā tirdzniecības uzņēmuma starpniecību, kas sadarbojas.

d) Salīdzinājums

(39) Taisnīga salīdzinājuma nolūkā starp normālo vērtību un ražotāja noteikto eksporta cenu tika piešķirta pienācīga atlaide korekciju atšķirībām, kuras tika pieprasītas un par kurām tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz fiziskajām īpašībām, transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, komisijas maksu un kredīta izmaksām.

e) Dempinga starpība

(40) Dempinga starpība ražotājam, kas sadarbojas, tika noteikta, pamatojoties uz ražojumu grupu, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Izteikta kā procenti no Kopienas brīvas robežpiegādes CIF kopējās importa vērtības, dempinga starpība vienīgajam ražotājam, kas sadarbojas ir

— Huta Batory SA: | 7,1 %. |

Personām, kas nesadarbojas, atlikusī dempinga starpība tika aprēķināta, salīdzinot normālo vērtību, kā noteikts 37) apsvēruma pēdējā daļā, ar eksporta cenu, kā noteikts 38) apsvēruma pēdējā daļā. Atlikusī starpība, kas izteikta kā procenti no Kopienas brīvas robežpiegādes CIF importa vērtības, ir 33,2 %.

4. Horvātijas Republika

(41) Ņemot vērā atzinumus par kaitējumu attiecībā uz Horvātijas Republiku (sk. 51) un 69) apsvērumu), netika uzskatīts par nepieciešamu veikt dempinga izmeklēšanu.

D. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

(42) Abās izmeklēšanās sadarbojās tie paši Kopienas ražotāji (sk. 8) apsvērumu). Šie uzņēmumi pārstāvēja vairāk nekā 90 % no Kopienas izmeklēšanai pakļautā ražojuma kopējās ražošanas un tādēļ veidoja lielāko daļu no attiecīgā ražojuma kopējās ražošanas Kopienā.

(43) Daudzi eksportētāji argumentēja, ka atsevišķi Kopienas ražotāji sūdzības iesniedzēji iegādājās un importēja to ražojumus. Tie pieprasīja šos ražotājus izslēgt no Kopienas ražošanas nozares noteikšanas kaitējuma novērtēšanas nolūkā saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Netika sniegti pamatojoši pierādījumi šā apgalvojuma apstiprināšanai. Bez tam Komisijas veiktā izmeklēšana ir pierādījusi, ka neviens no Kopienas ražotājiem neieveda attiecīgos ražojumus un atsevišķi importētāji, kas saistīti ar šiem Kopienas ražotājiem, izmeklēšanas laika posmā ieveda nelielus attiecīgā ražojuma daudzumus. Šie saistītie importētāji šo importu tālāk pārdeva Kopienas tirgū, par kuriem tika konstatēts, ka tie rīkojās neatkarīgi un darbojās, pat konkurējot ar viņiem saistīto ražotāju pārdošanas nodaļām. Jebkurā gadījumā faktu pārbaudē tika atklāts, ka šī importa apjoms veidoja mazāk nekā 3 % no šo ražojumu kopējā pārdošanas apjoma Kopienas tirgū katram no Kopienas ražotājiem.

Tādēļ tiek uzskatīts, ka šāds zems importa līmenis nevarēja radīt kaitējumu Kopienas ražotājiem un rezultātā nav pamata šo ražotāju izslēgšanai.

Rezultātā 8) apsvērumā minētie ražotāji še turpmāk tiks dēvēti par "Kopienas ražošanas nozari" pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

E. KAITĒJUMS

1. Ievadpiezīme

(44) Jāpiemin, ka antidempinga pasākumi, kas patlaban ir spēkā attiecībā uz Ungāriju, Poliju un Horvātijas Republiku, ir pasākumi, kas apvieno kvantitatīvus ierobežojumus un atsevišķas cenu noteikšanas saistības ar atlikušajiem procentuālajiem nodokļiem.

Papildus jāatzīmē, ka visu bezšuvju cauruļvadu un cauruļu imports (tādēļ ieskaitot attiecīgo ražojumu), kura izcelsme ir Čehijas Republikā un Slovākijas Republikā, no 1993. gada līdz 1995. gadam bija pakļauts tarifu kvotu sistēmai, t.i., bez muitas nodokļa atbilstīgi kvantitatīvajam ierobežojum; tiklīdz tika sasniegta maksimālā robeža, tika uzlikts 30 % nodoklis. Šī sistēma zaudēja spēku 1995. gada beigās.

(45) Jāatgādina arī, ka šī regula apvieno divu izmeklēšanu rezultātu, viena no kurām noveda pie regulas projekta publicēšanas. Visi atzinumi par kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesi jālasa kopā ar regulas projektā aprakstītajiem atzinumiem.

2. Patēriņš

(46) Regulas projekta 48) apsvērumā tika noteikts, ka Kopienas patēriņš tonnās mēnesī bija 89900 tonnas 1992. gadā, 69700 – 1993. gadā, 84070 – 1994. gadā, 92730 –1995. gadā un 92130 – izmeklēšanas laika posmā. Šie atzinumi netika apstrīdēti un tiek apstiprināti.

3. Importa dempings

a) Uzkrāšanās

(47) Regulas projektā Komisija secināja, ka importa dempings no Krievijas, Čehijas Republikas, Rumānijas un Slovākijas Republikas kaitējuma analīzes nolūkā jānovērtē kumulatīvi, jo no katras eksportētājvalsts tika ievesti būtiski attiecīgo ražojumu daudzumi, tiem bija nozīmīga tirgus daļa un tie konkurēja viens ar otru un ar Kopienas ražošanas nozares ražojumiem.

(48) Daži eksportētāji pieprasīja, lai sakarā ar importa apjoma un pieauguma tempu, kā arī sakarā ar konkurences apstākļu atšķirībām šo eksporta ietekme uz Kopienu pārbaudītu katrā gadījumā atsevišķi.

(49) Šajā ziņā Komisija atgādina, ka tika konstatēts, ka ir ievēroti pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie kritēriji, lai uzkrātu importu no visām četrām attiecīgajām valstīm, proti:

- dempinga starpība, kas noteikta un attiecas uz katru valsti, pārsniedza de minimis (t.i., no 5,1 % līdz 38,2 %),

- importa apjoms no katras valsts nebija neliels; nevienai no eksportētājvalstīm nebija minimālā tirgus daļa, proti, mazāka par 1 %, jo to tirgus daļas bija no 3 % līdz 8,3 %,

- attiecībā uz konkurences apstākļiem gan starp ievestajiem ražojumiem, gan starp Kopienas ražošanas nozares pārdotajiem ražojumiem tika konstatēts, ka ievestie ražojumi ir savstarpēji aizvietojami, tiem ir līdzīgas cenu tendences, līdzīgi izplatīšanas kanāli un līdzīga zemu cenu politika, kas rada pārlieku lielu cenu samazinājumu (t.i., no 17,5 % līdz 43,2 %), tie ir vienlaicīgi pārstāvēti tajos pašos ģeogrāfiskajos apgabalos un tādēļ konkurē viens ar otru un ar Kopienas ražošanas nozares ražojumiem.

Tas, ka attiecīgā ražojuma imports, kura izcelsme ir Čehijas Republikā un Slovākijas Republikā, līdz 1995. gada 31. decembrim tika pakļauts tarifu kvotu sistēmai, nemaina secinājumu, ka šis imports atbilst pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Jebkurā gadījumā jāatzīmē, ka pēc šīs sistēmas termiņa beigām attiecīgā importa tirgus daļas palielinājās no 6,7 % 1995. gadā līdz 9,6 % 1996. gada pirmajos astoņos mēnešos Čehijas importam un no 2,1 % līdz 3,4 % tā paša perioda laikā Slovākijas importam.

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ tiek secināts, ka jāsaglabā regulas projekta 49) apsvērumā izdarītie secinājumi.

(50) Ņemot vērā abas vienlaicīgās izmeklēšanas, tika pārbaudīts arī, vai importa ietekme no Ungārijas, Polijas un Horvātijas jānovērtē kumulatīvi ar jaunās izmeklēšanas ietekmi;

(51) Attiecībā uz importu no Horvātijas tika konstatēts, ka tā daļa Kopienas tirgū samazinājās no 1,8 % 1992. gadā līdz 0,7 % izmeklēšanas laika posmā. Ņemot vērā šā importa zemo un strauji samazinošos līmeni, situācija, kas ir pretēja tai, kāda konstatēta citam importam, netika uzskatīta par piemērotu, ka šis imports jāanalizē kumulatīvi. Ņemot vērā to, ka imports no Horvātijas tiek pakļauts antidempinga pasākumiem, šis secinājums tiek izdarīts arī, ņemot vērā turpmāk 70) apsvērumā minētos atzinumus par kaitējuma atkārtošanās neiespējamību.

(52) Attiecībā uz importu no Ungārijas un Polijas tika konstatēts, ka tāpat kā ar importu jaunajā izmeklēšanā, ievestie daudzumi un dempinga starpības bija nenozīmīgas.

Tika apgalvots, ka imports, kura izcelsme ir Ungārijā, ir neliels un tādēļ nav ņemams vērā uzkrāšanas nolūkā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu. Tomēr izmeklēšana nepierādīja, ka šis imports patiesībā bija neliels.

Bez tam abās izmeklēšanās konstatētie konkurences apstākļi starp ievestajiem ražojumiem un starp ievestajiem ražojumiem un Kopienas ražojumiem bija līdzīgi, īpaši tādēļ, ka visi ražojumi tika uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem un tika pārdoti par cenām, kas ir būtiski zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām (t.i., no 17 % līdz 21,3 % Polijai, 25,4 % Ungārijai). Tas, ka šis imports attiecīgajā laika posmā tika pakļauts kvantitatīvām saistībām, neietekmē secinājumu, ka tos var uzkrāt ar citu importu, ko izmeklē kaitējuma pārbaudes nolūkā. Patiešām pat tad, ja būtu ierobežojumi uz Kopienu izvestajiem daudzumiem un zināms to cenas līmeņa paaugstinājums salīdzinājumā ar eksportētāju cenām jaunajai izmeklēšanai pakļautajās valstīs, imports, kura izcelsme ir Ungārijā un Polijā, tomēr turpinājās par dempinga cenām, kuras bija būtiski zemākas par Kopienas ražotāju cenā.

(53) Tādēļ iepriekš minētie apsvērumi par uzkrāšanu noveda pie secinājuma, ka ir attaisnots importa dempinga ietekmes kumulatīvs novērtējums no abām izmeklēšanām pakļautajām valstīm, izņemot Horvātiju (turpmāk tekstā – "eksportētājvalstis").

b) Importa dempinga uzkrātais apjoms un tirgus daļa

(54) Netika apstrīdēti un tādēļ tiek apstiprināti pagaidu atzinumi, pēc kuriem kumulatīvi imports samazinājās no 201920 tonnām 1992. gadā līdz 96080 tonnām 1993. gadā un tad palielinājās līdz 195220 tonnām 1994. gadā , 230810 tonnām 1995. gadā un 268670 tonnām izmeklēšanas laika posmā.

Tas pats attiecas uz attiecīgajām tirgus daļām, kas veidoja 18,7 % 1992. gadā, 11,5 % 1993. gadā, 19,4 % 1994. gadā, 20,7 % 1995. gadā un 24,3 % izmeklēšanas laika posmā.

c) Importa dempinga preču cenas

(55) Cenu samazinājuma noteikšanai attiecībā uz eksportētājvalstīm analizētie dati attiecās uz izmeklēšanas laika posmu. Šim nolūkam tika veikts salīdzinājums starp attiecīgo eksportētājvalstu vidējām svērtajām pārdošanas cenām un Kopienas ražotāju vidējām svērtajām pārdošanas cenām par attiecīgajām tērauda bezšuvju caurulēm. Cenu salīdzinājums tika veikts, pamatojoties uz pārdošanu pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā. Lai nodrošinātu salīdzināmību, Kopienas ražotāju cenas un attiecīgā gadījumā ievesto ražojumu cenas pārredzamu izmaksu ziņā tika pielāgotas ražotāja vai Kopienas robežpiegādes CIF līmenim. Bez tam importa cenas tika koriģētas ar importētāja peļņas normu, ieskaitot muitošanu, pārkraušanas izmaksas, komisijas maksu, finansēšanas izmaksas un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

Salīdzinājuma rezultāti uzrādīja cenu samazinājuma starpības visām attiecīgajām valstīm un eksportētājiem. Vidējās svērtās cenu samazinājuma starpības, kas izteiktas kā procenti no Kopienas ražotāju cenām, bija šādas:

— Čehijas Republika – | no 21,2 % līdz 43,2 % |

— Ungārija – | 25,7 % |

— Polija – | no 17 % līdz 21,3 % |

— Rumānija – | 25,8 % |

— Krievija – | 41,5 % |

— Slovākijas Republika – | 17,5 %. |

4. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(56) Vienkāršības labad regulas projektā jau uzrādītie rezultāti par Kopienas ražošanas nozares stāvokli tiek tālāk uzrādīti vēlreiz un apstiprināti galīgās noteikšanas nolūkā, jo puses tos neapstrīdēja.

a) Jauda, ražošana un izmantošanas rādītājs

(57) No 1992. gada līdz izmeklēšanas laika posmam vienpadsmit ražošanas uzņēmumi un ražotnes pārtrauca ražošanu, kas ir samazinājums par aptuveni vienu ceturto daļu no tērauda bezšuvju cauruļu kopējās ražošanas jaudas Kopienā laika posma sākumā.

Kopienas ražošanas nozares apjomi samazinājās no 1136640 tonnām 1992. gadā līdz 996036 tonnām 1995. gadā un līdz 938184 tonnām izmeklēšanas laika posmā. Atbilstīgi būtiskajam jaudas samazinājumam attiecīgie jaudas izmantošanas rādītāji palielinājās no 63,5 % līdz 75,9 % un samazinājās līdz 71,3 % tā paša perioda laikā.

b) Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(58) Kopienas ražotāju pārdošanas apjoms samazinājās no 781770 tonnām 1992. gadā līdz 775721 tonnām 1995. gadā un līdz 722042 tonnām izmeklēšanas laika posmā.

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 75,2 % 1992. gadā līdz 72,1 % 1995. gadā un izmeklēšanas laika posmā samazinājās vēl par 4,8 % līdz 67,3 %.

c) Pārdošanas cenas

(59) Vidēji Kopienas ražotāju Kopienas tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma vienības cenas, kas izteiktas EUR par tonnu, bija 576 1992. gadā, 578 1995. gadā un 593 izmeklēšanas laika posmā, kas atbilst vidējam palielinājumam par 3 %.

d) Rentabilitāte

(60) Kopienas ražošanas nozarei bija finanšu zaudējumi par līdzīgā ražojuma pārdošanu apskatāmajā laika posmā. No 1992. gada līdz 1994. gadam šie zaudējumi veidoja vidēji 8 %. Tam sekoja peļņas no pārdošanas uzlabošanās 1995. gadā (–2,1 %) un izmeklēšanas laika posmā, nesasniedzot peļņas un zaudējumu slieksni. Rentabilitātes procentuālie līmeņi bija šādi:

1992 | 1993 | 1994 | 1995 | Izmeklēšanas laika posms |

– 7,0 | – 12,2 | – 7,9 | – 2,2 | – 0,7 |

Šis zaudējumu samazinājums ievērojamā mērā bija iespējams sakarā ar šajā nozarē spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem. Ja šo pasākumu nebūtu, finanšu zaudējumu samazinājums būtu pat vēl mazāks, ja tāds būtu vispār. Bez tam neliela uzlabošanās notika laika posmā, kad tika veikta būtiska pārstrukturēšana, kas, tai skaitā, noveda pie iepriekšminētās ražotņu slēgšanas. Tomēr šie notikumi nebija pietiekami, lai gūtu tāda līmeņa ieņēmumus, kas būtu nepieciešami Kopienas ražošanas nozarei, lai segtu pieaugošās ražošanas izmaksas un lielos ieguldījumus pārstrukturēšanā, gūtu pieņemamu peļņu, atgūtos pēc iepriekšējo gadu zaudējumiem un nodrošinātu tās ilgtermiņa dzīvotspēju.

e) Nodarbinātība

(61) Nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē pastāvīgi samazinājās par aptuveni 35 % no 1992. gada līdz izmeklēšanas laika posma beigām, absolūtā izteiksmē zaudējot aptuveni 2800 darbavietu.

5. Galīgais secinājums par kaitējumu

(62) Kopienas ražošanas nozares saimnieciskās darbības rezultātu pārbaude apskatāmajā laika posmā uzrādīja, ka no 1992. gada līdz 1996. gada augustam samazinājās ražošana, pārdošanas apjoms un tirgus daļa, kā arī samazinājās nodarbinātība, neskatoties uz ievērojamo pārstrukturēšanu, kas bija paredzēta, lai samazinātu ražošanas izmaksas.

Šī pārstrukturēšana un ieviestie pasākumi ļāva Kopienas ražošanas nozarei palielināt jaudas izmantojumu un uzlabot finanšu rezultātus, kuri izmeklēšanas laika posmā tomēr saglabājās negatīvi (–0,7 %), t.i., zem peļņas un zaudējumu sliekšņa, un nebija pietiekami, lai ļautu Kopienas ražošanas nozarei nodrošināt tās ilgtermiņa dzīvotspēju.

Tādēļ tiek secināts, ka apskatāmajā laika posmā Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē samazināta pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudēšanas, samazinātas nodarbinātības un finanšu zaudējumu veidā.

F. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Importa dempinga ietekme

a) Kumulatīvās sekas importam no Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Krievijas un Slovākijas Republikas

(63) Lai gan patēriņš Kopienā saglabājās samērā stabils, imports no Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Krievijas un Slovākijas Republikas palielināja to kopējo tirgus daļu par aptuveni 5,6 procentu punktiem no 18,7 % 1992. gadā līdz 24,3 % izmeklēšanas laika posmā. Turpretim Kopienas ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu par aptuveni 7,9 procentu punktiem no 75,2 % līdz 67,3 % tajā pašā laika posmā. Paturot prātā to, ka attiecībā uz katru eksportētājvalsti tika konstatēts nozīmīgs cenu samazinājums, un ievērojot, ka attiecīgā importa dempinga tirgus daļas palielināšanās sakrita ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, tiek secināts, ka, kopā ņemot, imports no attiecīgajām sešām valstīm negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

b) Importa ietekme, kura izcelsme ir Horvātijā

Apsverot atsevišķi, importu, kura izcelsme ir Horvātijā, nevar uzskatīt par tādu, kas lielā mērā nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei sakarā ar tās apjoma un tirgus daļas samazināšanos.

2. Citu faktoru ietekme

a) Cits imports

(64) Atsevišķi eksportētāji apgalvoja, ka no citām valstīm, piemēram, Argentīnas, importa daudzums un cenas nodarīja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Pārbaudē atklājās, ka imports no citām trešām valstīm, uz kurām neattiecās abas izmeklēšanas, palielināja to tirgus daļu no 4,3 % 1992. gadā līdz 6,5 % 1995. gadā un līdz 7,7 % izmeklēšanas laika posmā. Lai gan to apjoms palielinājās, pamatojoties uz pieejamajiem statistikas datiem, tika konstatēts, ka šā importa cenas ir stipri augstākas par importa dempinga cenām, un nebija pazīmju, ka imports no trešām valstīm, kas nebija pakļautas abām izmeklēšanām, bija par dempinga cenām. Tādēļ tiek secināts, ka cits apspriežamais imports nedaudz, ja vispār, ietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

b) Vispārējais ekonomikas stāvoklis

(65) Kā noteikts regulas projektā, 1993. gadā Kopienas patēriņš samazinājās sakarā ar pasaules ekonomikas lejupslīdi, kas īpaši ietekmēja attiecīgā ražojuma lietotājus (autorūpniecību, celtniecību utt.). Tajā gadā importa apjoms un attiecīgo eksportētājvalstu attiecīgā tirgus daļa arī sasniedza zemu līmeni, un Kopienas ražošanas nozares rezultāti Kopienas tirgū pārdošanas apjoma, cenu un rentabilitātes ziņā bija vissliktākie.

Pamatojoties uz to, ir redzams, ka tirgus pasliktināšanās 1993. gadā negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

Tomēr, izņemot ārkārtas situāciju 1993. gadā, patēriņš kopumā saglabājās stabils apskatāmajā laika posma pārējo gadu laikā (1992. gadā un no 1994. gada līdz izmeklēšanas laika posmam). Tomēr šī stabilitāte galvenokārt deva labumu importa dempingam no attiecīgajām valstīm, kuru tirgus daļa palielinājās tajā laikā, kad Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa pastāvīgi samazinājās. Tādēļ vispārējo ekonomikas stāvokli nevar uzskatīt par faktoru, kas pastāvīgi nosaka Kopienas ražošanas nozares joprojām nedrošo stāvokli. Patiešām, ņemot vērā ievērojamo racionalizāciju un pārstrukturēšanu, ko veica Kopienas ražotāji, un šajā laika posmā spēkā esošos tirdzniecības aizsardzības pasākumus, Kopienas ražošanas nozarei bija nepārprotami lielā mērā jāatgūstas un jāgūst apmierinošāki rezultāti 1995. un 1996. gadā.

c) Kopienas ražošanas nozares pārstrukturēšana

(66) Atsevišķi eksportētāji apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares neapmierinošie darbības rezultāti pārbaudāmajā laika posmā bija saistīti nevis ar importa dempinga ietekmi, bet gan ar ražošanas nozarē tajā laikā veikto pārstrukturēšanu.

Kopienas ražošanas nozares pārstrukturēšanas process sakarā ar jaudas pārpalikumu neapšaubāmi būtu ietekmējis ražošanas, pārdošanas un nodarbinātības zināmu samazināšanos. Tomēr, ņemot vērā attiecīgo valstu importa dempinga apjomu un tirgus daļu, kā arī konstatēto cenu samazinājuma starpību, ir skaidrs, ka importa dempingam atsevišķi bija nozīmīga loma Kopienas ražošanas nozarei nodarītajā būtiskajā kaitējumā.

3. Secinājums

(67) Lai gan pasaules ekonomikas lejupslīdei 1993. gadā, kā arī Kopienas ražošanas nozares pārstrukturēšanai varēja būt zināma negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares darbības rezultātiem apskatāmajā laika posmā, jāsecina, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ka importa dempinga no Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Krievijas un Slovākijas Republikas kumulatīvā ietekme ar būtisku cenu samazinājumu un nozīmīgiem importa dempinga daudzumiem, ir radījusi būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un ka esošie pārbaudāmie antidempinga pasākumi nav pilnīgi sasnieguši paredzēto mērķi. Importu, kura izcelsme ir Horvātijā, aplūkojot atsevišķi, nevar uzskatīt par tādu, kas ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

Noderīgi atzīmēt, ka dempinga nodarītais kaitējums Kopienas ražošanas nozarei varētu tikai pastiprināties, ja tiktu atcelti pasākumi, kuri attiecas uz atsevišķu uzkrāto importu. Patiešām, Ungārijā un Polijā eksportam uz Kopienu ir pieejami lieli jaudas apjomi, ņemot vērā, ka iekšējais patēriņš vai eksports uz trešām valstīm nevarētu absorbēt papildu jaudu. Bez tam jāatzīmē, ka jauda Polijā pēc izmeklēšanas laika posma palielinājās par aptuveni 15 %.

G. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJA – HORVĀTIJA

(68) Izmeklēšana attiecībā uz Ungāriju, Poliju un Horvātijas Republiku bija starpposma pārbaude, kas tika uzsākta paralēli jaunajai izmeklēšanai, lai vispārēji pārbaudītu stāvokli saistībā ar visu bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu Kopienā. Tika konstatēts faktisks kaitējums, ko radīja importa dempings, kas tika novērtēts kumulatīvi tā ietekmes novērtēšanas nolūkā. Tādēļ nebija nepieciešamības turpmāk pārbaudīt, vai pastāv būtiska kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespēja, ja tiktu atcelti vai mainīti esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz importu, kura izcelsme ir Ungārijā un Polijā.

Tomēr šāda pārbaude ir jāveic Horvātijas izcelsmes importa gadījumā, kas netika uzkrāts ar izmeklēšanai pakļauto citu importu.

(69) Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas imports no Horvātijas strauji samazinājās no 19201 tonnām 1992. gadā līdz 8077 tonnām izmeklēšanas laika posmā, kas veidoja tirgus daļas samazināšanos no 1,8 % līdz 0,7 %, kā noteikts 51) apsvērumā.

Apskatāmajā laika posmā Horvātijas ražotāja eksports uz Kopienu saglabājās stipri zemāks par 1993. gadā pieņemto kvantitatīvo saistību līmeni. Sakarā ar kara stāvokli Horvātijā pēdējos gados bezšuvju cauruļu ražotnes tika daļēji bojātas un ievērojami samazinājās darbaspēks. Tā rezultātā tika izmantota tikai viena ceturtā daļa no teorētiskās ražošanas jaudas – aptuveni 35000 tonnas gadā. Attiecīgā produkta izlaide samazinājās no aptuveni 34000 1992. gadā līdz 10515 tonnām izmeklēšanas laika posmā, tādējādi samazinot jaudas izmantošanu no 97 % līdz 37 %. Pārdošanas apjomi vietējā tirgū tajā pašā laika posmā samazinājās no 8000 tonnām līdz 2100 tonnām un eksports uz ārpuskopienas valstīm bija neliels.

Nav sagaidāmi lieli eksporta apjomu pieaugumi uz Kopienu un jebkuram cenu samazinājumam ierobežoti jāietekmē cenu samazināšanās vai cenu pieaugumu novēršana Kopienas ražotājiem. Turklāt pieaugošiem atjaunošanas darbiem bijušajā Dienvidslāvijā jāpalielina pārdošanas apjomi vietējā tirgū un jākoncentrē Horvātijas eksports uz tirgiem šajā apgabalā.

Ja tiktu atcelti Horvātijai spēkā esošie pasākumi, šķiet, nebūtu skaidri prognozējamu draudu sakarā ar pieaugošiem importa apjomiem no Horvātijas. Rezultātā nepastāv būtiska kaitējuma atkārtošanās iespēja.

Secinājums

(70) Attiecībā uz Horvātiju tiek uzskatīts, ka ir maz ticama kaitējuma atkārtošanās, ja tiks atcelti esošie antidempinga pasākumi, un ka konstatētajos apstākļos šie pasākumi tādēļ vairs nav nepieciešami.

H. KOPIENAS INTERESE

1. Ievads

(71) Ievērojot to, ka gan jaunā antidempinga izmeklēšana, gan starpposma pārbaude attiecās uz to pašu tirgu, t.i., apspriežamo Kopienas bezšuvju cauruļvadu un cauruļu tirgu, Kopienas intereses jautājuma pārbaude tika veikta kopīgi abām izmeklēšanām. Šīs analīzes mērķis bija noteikt pasākumu iespējamo ietekmi un pasākumu neveikšanas sekas visām abos procesos iesaistītajām personām.

(72) Šajā ziņā jāatgādina, ka regulas projekta 68) un turpmākie apsvērumi ietvēra visu iespējamo interešu novērtēšanu, ieskaitot Kopienas ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju un pakārtoto patērētāju nozaru intereses. Pamatojoties uz regulas projekta laikā pieejamo informāciju, Komisija secināja, ka nebija obligāta iemesla neatlīdzināt kaitējumu radošā dempinga kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību.

(73) Pēc regulas projekta publicēšanas neviena attiecīgā persona nesniedza atsauksmes par Kopienas pagaidu secinājumiem par Kopienas intereses jautājumu.

Tomēr, lai gan neviena patērētāju nozare nebija sadarbojusies pagaidu pārbaudes gaitā, Komisija veica izmeklēšanu, lai pabeigtu analīzi par pasākumu iespējamo ietekmi uz šīm nozarēm. Tā šai ziņā vērsās pie sūdzības iesniedzēja, importētāja un dažādu pārstrādes rūpniecību federācijas, kuras, tostarp, izmanto attiecīgo ražojumu. Pamatojoties uz šiem avotiem, tika identificēti septiņi rūpnieciskie izmantotāji un katram no tiem tika nosūtītas ad hoc anketas. Nozīmīgas atsauksmes vai atbildes tika saņemtas tikai no četriem lietotāju uzņēmumiem.

Pamatojoties uz papildu informāciju, kas iegūta no šīm atbildēm, un ņemot vērā atsauksmju neesamību par regulas projektā ietvertajiem atzinumiem, var izdarīt šādus secinājumus.

2. Ietekme uz Kopienas ražošanas nozari

a) Antidempinga pasākumu ieviešanas iespējamā ietekme

(74) Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas var sagaidīt ievestā ražojuma cenu paaugstināšanos. Tas atspoguļotos ievesto apjomu samazinājumā un tirgus piedāvājuma samazinājumā, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei palielināt jaudu un pārdošanas apjomus.

Kopienas ražošanas nozares cenas, iespējams, zināmā mērā palielināsies, bet noteikti ne par maksājuma līmeni, ņemot vērā iepriekš aprakstīto jaudas pārpalikumu un tirgus pārskatāmību.

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoma pieaugums novestu pie augstāka jaudas izmantošanas rādītāja un tādējādi attiecīgā ražojuma vienības pašizmaksas samazinājuma, kas rezultātā ļautu Kopienas ražošanas nozarei panākt apmierinošāku finanšu stāvokli.

b) Pasākumu neieviešanas iespējamā ietekme

(75) Lai gan Kopienas ražošanas nozares stāvoklis apskatāmajā laika posmā ir nedaudz uzlabojies, tas joprojām ir neapmierinošs. Šajos apstākļos, ja netiek ieviesti vai saglabāti antidempinga pasākumi, varētu sagaidīt, ka situācija atkal pasliktināsies samazinātu ražošanas apjomu un jaudas izmantošanas rādītāju, tirgus daļas zaudēšanas, finanšu zaudējumu un nodarbinātības samazināšanās ziņā. Tas papildus apdraudētu jaudu, lai ražotu visu ražojumu klāstu par konkurētspējīgām cenām.

Kā atzīmēts regulas projekta 73) apsvērumā, apspriežamā nozare ir atkarīga no pieņemama jaudas izmantošanas rādītāja. To var panākt tikai ar standartizētu komerciālo vai naftas cauruļu apmierinošu ražošanas līmeni, kuras tieši konkurē ar dempinga ražojumiem. Šo standarta cauruļvadu ražošanas samazinājums apdraudētu augstākas kvalitātes ražojumu kategoriju ražošanu un tādēļ visas bezšuvju cauruļu nozares dzīvotspēju.

3. Pasākumu ietekme uz importētājiem/tirgotājiem

(76) Regulas projekta 74) apsvērumā Komisija secināja, ka sakarā ar to, ka ir zināms, ka Kopienas importētāji parasti tirgo visus tērauda ražojumus un tikai nelielu to apgrozījuma daļu veido apspriežamās bezšuvju caurules, var sagaidīt, ka pasākumiem būs ne vairāk kā minimāla ietekme uz to vispārējo stāvokli, ņemot vērā to tirgoto ražojumu lielo dažādību.

Nesaņemot papildu atsauksmes šajā ziņā, ir pamats secināt, ka antidempinga pasākumi patiešām tikai minimāli, ja vispār, ietekmēs attiecīgā ražojuma importētāju/tirgotāju stāvokli.

4. Ietekme uz pakārtotiem rūpnieciskiem izmantotājiem

(77) Kā norādīts regulas projekta 71) apsvērumā, ir vairākas attiecīgā produkta pakārtotas patērētāju nozares, t.i., mašīnbūve, šķidrumu (naftas, gāzes, ūdens utt.) transportēšana, ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība, spēkstacijas (ieskaitot kodolelektrostacijas), automašīnu un celtniecības nozare.

No saņemto atsauksmju vai atbilžu analīzes, kā minēts iepriekš (73) apsvērums) tiek secināts, ka cenu paaugstinājumu ietekme uz pakārtotām patērētāju nozarēm antidempinga pasākumu ieviešanas vai turpināšanas rezultātā būtu nenozīmīga.

Bez tam jāatzīmē, ka vismaz 85 % importa dempinga no valstīm, kuras pakļautas gan jaunajai antidempinga izmeklēšanai, gan starpposma pārbaudei, tiek pārdoti lieliem tirgotājiem, kuri, šķiet, izmanto dempinga cenas, lai uzlabotu peļņas normas. Ciktāl tirgotāji pielāgo normas, lai ņemtu vērā visas pasākumu sekas vai to daļu, tās vispār nevar atspoguļot to pārdošanas cenās.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka antidempinga pasākumu ietekme uz cenām būs neliela attiecībā uz pakārtotiem rūpnieciskiem izmantotājiem.

5. Secinājums

(78) Pamatojoties uz iepriekš minētajiem elementiem, tiek secināts, ka nav obligāta iemesla neatlīdzināt kaitējumu radoša dempinga tirdzniecību kropļojošo ietekmi un ka aizsardzības pasākumu attiecīga ieviešana un turpināšana ir Kopienas interesēs.

I. GALĪGAIS MAKSĀJUMS

1. Jaunajai izmeklēšanai pakļautās valstis

(79) No regulas projekta 78) un turpmākajiem apsvērumiem jāatgādina, ka, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko rada attiecīgais importa dempings pirms procedūras beigām, Komisija nolēma ieviest antidempinga pasākumus pagaidu maksājumu veidā.

a) Kaitējuma apmērs

(80) Lai noteiktu, kāds maksājuma līmenis būtu piemērots, lai novērstu dempinga nodarīto kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika apsvērts, ka jāaprēķina cenu līmenis, pamatojoties uz Kopienas ražotāju ražošanas izmaksām plus pieņemama peļņas norma. 5 % peļņas norma tika uzskatīta par piemērotu minimumu, ņemot vērā nepieciešamību pēc ilgtermiņa ieguldījumiem un peļņu, ko Kopienas ražošanas nozare varētu pamatoti sagaidīt kaitējumu radoša dempinga neesamības gadījumā.

Kaitējuma novēršanas līmenis tika aprēķināts, salīdzinot vidējās svērtās CIF importa cenas, kas pienācīgi koriģētas, ņemot vērā neatkarīga importētāja peļņas normu, ar Kopienas ražotāju kaitējumu neradošu cenu, kas noteikta, kā iepriekš, tajā pašā tirdzniecības līmenī. Summas šā aprēķina rezultātā tika izteiktas procentos no ievesto preču Kopienas brīvas robežpiegādes vidējās svērtās vērtības. Zaudējuma apmērs, kas aprēķināts uz šā pamata, izklāstīts turpmāk.

— Čehijas Republika: | no 37,4 % līdz 97,9 % |

— Rumānija: | 48,3 % |

— Krievija: | 87,8 % |

— Slovākijas Republika: | 31 %. |

Nesaņemot papildu atsauksmes šai ziņā, tiek apstiprināta iepriekš minētā kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšana.

b) Galīgais maksājums

(81) Tā kā iepriekš noteiktie kaitējuma novēršanas apmēri ir lielāki par aprēķinātajām dempinga starpībām, galīgie antidempinga maksājumi jānosaka aprēķināto dempinga starpību līmenī saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu. Šie maksājumi, kas izteikti procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes cenām, ir šādi.

— | Čehijas Republika: | |

Vítkovice a.s.: | 5,1 % |

Nová Hut a.s.: | 5,1 % |

Pārējais imports: | 28,6 % |

— | Rumānija: | |

SC Artrom SA: | 9,8 % |

SC Silcotub SA: | 9,8 % |

SC Petrotub SA: | 9,8 % |

SC Republica SA Trade Company: | 9,8 % |

Pārējais imports: | 38,2 % |

— | Slovākijas Republika: | |

Železiarne Podbrezová a.s.: | 7,5 % |

Pārējais imports: | 7,5 % |

— | Krievija: | |

Viss imports: | 26,8 % |

2. Atkārtotajai izmeklēšanai pakļautās valstis

a) Ungārija un Polija

(82) Atzinumu rezultātā par Ungāriju un Poliju, kas apstiprina, ka, neskatoties uz esošajiem pasākumiem, dempings ir radījis kaitējumu un ievērojot to, ka Kopienas interesēs ir saglabāt antidempinga pasākumus attiecībā uz šīm abām valstīm, tika noteikts pārskatītais nodoklis.

Zaudējuma apmēri, kas nepieciešami, lai novērstu kaitējumu, ko radīja Ungārijas un Polijas izcelsmes imports un kas aprēķināts, pamatojoties uz to pašu metodi, kas lietota jaunajai izmeklēšanai pakļautajām valstīm, kā izskaidrots iepriekš 80) apsvērumā, ir

— | Ungārijai: | |

(Csepel Tubes Co. Ltd., vienīgais Ungārijas ražotājs) | 45,9 % |

— | Polijai: | |

Huta Batory SA: | 37,2 % |

Citi: | 30,1 %. |

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu nodokļa likmes jābalsta uz noteikto kaitējuma novēršanas līmeni vai dempinga starpību atkarībā no tā, kurš no tiem ir zemāks.Ja dempinga starpības attiecībā uz Polijas ražotāju Huta Batory un vienīgo Ungārijas ražotāju ir zemākas par konstatēto zaudējuma apmēru, maksājums jābalsta uz šo zemāko līmeni. Attiecībā uz citiem Polijas ražotājiem maksājums tiek ierobežots līdz noteiktajam zaudējuma apmēram.

(83) Pamatojoties uz šo, esošie antidempinga maksājumi, kas ir 10,8 % Polijai un 21,7 % Ungārijai, jāaizstāj ar turpmāk norādītajiem maksājumiem.

— | Ungārija: | |

Csepel Tubes Co. Ltd.: | 36,5 % |

Citi: | 36,5 % |

— | Polija: | |

Huta Batory SA: | 7,1 % |

Citi: | 30,1 %. |

b) Horvātijas Republika

(84) Pamatojoties uz 51) apsvērumā izdarītajiem secinājumiem un ņemot vērā to, ka nav nepārprotami prognozējamu draudu par importa apjomu palielināšanos no Horvātijas Republikas (sk. 69) apsvērumu) un to, ka šajos apstākļos nedraud būtiska kaitējuma atkārtošanās, attiecībā uz Horvātijas Republiku netika noteikts galīgais maksājums.

J. GALĪGIE PASĀKUMI

(85) Iepriekš izdarītie secinājumi par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesi pieprasa galīgus pasākumus gan attiecībā uz jaunajai izmeklēšanai pakļautajām valstīm, gan atkārtotajai izmeklēšanai pakļautajām valstīm, izņemot Horvātiju, attiecībā uz kuru antidempinga procedūra jāpārtrauc. Šiem pasākumiem jābūt procentuālā nodokļa veidā, kura likmes ir noteiktas atsevišķi uzņēmumiem, kas sadarbojas. Turpretim uzņēmumi, kas nesadarbojas, jāpakļauj atlikušajiem maksājumiem.

(86) Tomēr attiecībā uz Ungāriju, Poliju, Čehijas Republiku, Rumāniju un Slovākijas Republiku, tika atzīts par piemērotu, ņemot vērā iepriekšējo antidempinga procedūru īpašo vēsturi attiecībā uz šo ražojumu, kad šīs valstis tika pakļautas kvantitatīviem ierobežojumiem vai tarifu kvotām, lai ieviestu cenu saistības, kas katram atsevišķam uzņēmumam tika piedāvātas līdz noteiktam daudzuma limitam. Citiem vārdiem, kaitējuma novēršana tiek panākta ar diviem līdzekļiem: pirmkārt, cenu saistības līdz ikgadējā apjoma limitam, kas atbrīvots no nodokļa un tad procentuālais nodoklis atlikumam.

Lai nodrošinātu, ka no procentuālā nodokļa atbrīvotā importa daudzums nepārsniedz daudzumu, attiecībā uz kuru ir piedāvātas saistības, atbrīvojumam jābūt atkarīgam no derīga ražošanas sertifikāta iesniegšanas dalībvalstu muitas dienestos, kurā skaidri identificēts attiecīgais ražojums un pielikumā uzskaitītā informācija. Šaubu gadījumā Komisijai jānosaka sertifikāta derīgums un jāveic attiecīgi pasākumi.

(87) Kas attiecas uz Krieviju, Komisija ir pārbaudījusi kopuzņēmuma piedāvājumu, ko izteica trīs no sešiem uzņēmumiem, kuri par sevi informēja izmeklēšanas laikā, un ir apsvērusi iespēju, ka šie Krievijas ražotāji gūst labumu no līdzīga veida saistībām kā ražotāji asociētajās valstīs. Tomēr šis piedāvājums netika pieņemts, jo tajā nebija ietvertas nepieciešamās garantijas no Krievijas institūciju puses, kas nodrošinātu pienācīgu uzraudzību, īpaši, attiecībā uz beznodokļu limitu. Šajos apstākļos jāuzliek procentuālais nodoklis galīgi noteiktajā līmenī.

Tomēr Padome atzīmē, ka pasākumu attiecībā uz Krieviju varētu mainīt, ja kādreiz apstākļi mainītos tā, ka tiktu izpildīti nosacījumi saistību pieņemšanai.

K. PAGAIDU MAKSĀJUMA IEKASĒŠANA ATTIECĪBĀ UZ JAUNAJAI IZMEKLĒŠANAI PAKĻAUTAJĀM VALSTĪM

(88) Ņemot vērā pašreizējās izmeklēšanas apstākļus, t.i., galīgo pasākumu formas un rakstura izmaiņas, salīdzinot ar pagaidu procentuālajiem nodokļiem, kas tiek uzlikti importam no Čehijas Republikas, Rumānijas un Slovākijas Republikas, un ar esošajām saistībām attiecībā uz importu no Ungārijas, Polijas un Horvātijas Republikas, Padome apsver, ka nav jāpiemēro pagaidu maksājumu iekasēšana. Tādēļ Padome ir nolēmusi saskaņā ar pamatregulas 10. panta 2. punktu, ka jāatlaiž summas, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu, ko ievieš saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 981/97 par attiecīgā ražojuma importu, kura izcelsme ir Krievijā, Čehijas Republikā, Rumānijā un Slovākijas Republikā.

L. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(89) Komisija apspriedās ar padomdevēju komiteju par šo saistību pieņemšanu, un tā kā tika izteikti daži iebildumi, nosūtīja Padomei ziņojumu par šīm apspriedēm. Padomei neizlemjot pret saistību pieņemšanu, piedāvātās saistības tika pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 97/790/EK [7] saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo ievieš galīgos antidempinga maksājumus šādam importam, kura izcelsme ir Ungārijā, Polijā, Krievijā, Čehijas Republikā, Rumānijā un Slovākijas Republikā:

a) tāda veida dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadi, ko izmanto naftas cauruļvados un gāzesvados, ar ārējo diametru ne lielāku par 406,4 mm (uz kuriem patlaban attiecas KN kodi 73041010 un 73041030);

b) dzelzs vai neleģētā tērauda auksti stieptas vai auksti velmētas apaļa šķērsgriezuma bezšuvju caurules, izņemot precīzijas caurules (uz kurām patlaban attiecas KN kods 73043199);

c) citas dzelzs vai neleģētā tērauda apaļa šķērsgriezuma caurules, kas nav ar uzgrieztu vai uzgriežamu vītni, ar ārējo diametru ne lielāku par 406,4 mm (uz kurām patlaban attiecas KN kods 73043991 un 73043993).

2. Galīgo antidempinga maksājumu likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenām pirms nodokļa, ir šādas.

Valsts | Ražotājs | Nodokļa likme (%) | TARIC papildu kods |

Ungārija | Csepel Tubes Co. Ltd (likvidējams) | 36,5 % | 8717 |

Citi | 36,5 % | 8900 |

Polija | Huta Batory SA | 7,1 % | 8476 |

Huta Andrzej SA | 30,1 % | 8719 |

Huta Czestochowa | 30,1 % | 8482 |

Huta Jednosc SA | 30,1 % | 8493 |

Citi | 30,1 % | 8900 |

Krievija | Visi uzņēmumi | 26,8 % | |

Čehijas Republika | Vítkovice a.s. | 5,1 % | 8058 |

Nová Hut a.s. | 5,1 % | 8463 |

Válcovny trub Chomutov a.s. | 28,6 % | 8464 |

Citi | 28,6 % | 8900 |

Rumānija | Artrom SA | 9,8 % | 8059 |

Silcotub SA | 9,8 % | 8467 |

Petrotub SA | 9,8 % | 8468 |

Republica SA | 9,8 % | 8469 |

Citi | 38,2 % | 8900 |

Slovākijas Republika | Železiarne Podbrezová a.s. | 7,5 % | 8060 |

Citi | 7,5 % | 8900 |

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Imports jāatbrīvo no antidempinga maksājumiem, kurus ievieš ar 1. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka to ražo un pārdod eksportam uz Kopienu 4. punktā uzskaitītie uzņēmumi, kuri ir piedāvājuši saistības, kuras Komisija ir pieņēmusi, un ar nosacījumu, ka tiek izpildīti 2., 3. un 4. punkta nosacījumi.

2. Iesniedzot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, atbrīvojums no nodokļa būs atkarīgs no viena no 4. punktā uzskaitīto uzņēmumu derīga, oriģināla ražošanas sertifikāta iesniegšanas kompetento dalībvalstu muitas dienestiem. Ražošanas sertifikātam jāatbilst šiem sertifikātiem noteiktajām prasībām, kas izklāstītas Komisijas pieņemtajās saistībās, kura pamatelementi uzskaitīti pielikumā.

3. Šā panta 2. punktā minētais ražošanas sertifikāts jāiesniedz trīs mēnešu laikā no tā izdošanas datuma. Dalībvalstu muitas dienestiem iesniegtie daudzumi importam Kopienā bez antidempinga maksājuma nedrīkst pārsniegt sertifikātā noteiktos daudzumus. Ja pārsniegti sertifikātā noteiktie daudzumi, pārsniegumam piemēro nodokli, un tie jādeklarē ar attiecīgo TARIC papildu kodu, kas noteikts 1. panta 2. punktā.

4. Imports, kam pievienots ražošanas sertifikāts, jādeklarē ar šādiem TARIC papildu kodiem:

Valsts | Preces ražotājs | TARIC papildu kods |

Ungārija | Csepel Tubes Co. Ltd (likvidējams) | 8521 |

Polija | Huta Batory SA | 8517 |

Huta Andrzej SA | 8518 |

Huta Czestochowa | 8519 |

Huta Jednosc SA | 8520 |

Čehijas Republika | Valcovny trub Chomutov a.s. | 8507 |

Rumānija | Artrom SA | 8508 |

Silcotub SA | 8509 |

Petrotub SA | 8514 |

Republica SA | 8515 |

Slovākijas Republika | Železiarne Podbrezová a.s. | 8516 |

3. pants

Dalībvalstu ziņojumos Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 14. panta 6. punktu par katru laišanu brīvā apgrozībā jānorāda ievešanas gads un mēnesis, KN, TARIC kods un TARIC papildu kods, pasākuma veids, izcelsmes valsts, daudzums, vērtība, antidempinga maksājums, importētāja dalībvalsts un attiecīgā gadījumā ražošanas sertifikāta sērijas numurs.

4. pants

Ar šo tiek atcelta Regula (EEK) Nr. 1189/93.

5. pants

Ar šo tiek pārtraukta antidempinga procedūra pret attiecīgā ražojuma importu, kura izcelsme ir Horvātijā.

6. pants

Jāatlaiž ar antidempinga pagaidu maksājumiem nodrošinātās summas, ko ievieš saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 981/97 par attiecīgā ražojuma importu, kura izcelsme ir Krievijā, Čehijas Republikā, Rumānijā un Slovākijas Republikā.

7. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1997. gada 17. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-C. Juncker

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2331/96 (OV L 317, 6.12.1996., 1. lpp.)

[2] OV L 120, 15.5.1993., 34. lpp.

[3] OV L 120, 15.5.1993., 42. lpp.

[4] OV C 253, 31.8.1996., 25. lpp.

[5] OV C 253, 31.8.1996., 26. lpp.

[6] OV L 141, 31.5.1997., 36. lpp.

[7] OV L 322, 25.11.1997., 63. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

2. panta 2. punktā minētā ražošanas sertifikāta galvenie elementi [1]

a) Sertifikāta numurs.

b) Identifikācija, kas norāda, vai sertifikāts ir oriģināls.

c) Sertifikāta termiņa izbeigšanās datums.

d) Šāds teksts:

"Ražošanas sertifikāts, ko izdevis (uzņēmuma nosaukums) saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2320/97 2. panta 2. punktu atsevišķu tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu eksportam uz Eiropas Kopienu ar TARIC papildu kodu xxxx."

e) Uzņēmuma nosaukums un pilna adrese, un iespējamais identifikācijas numurs, piemēram, valsts reģistrācijas numurs statūtsabiedrībām.

f) Uzņēmuma klienta nosaukums un pilna adrese Kopienā, kurš ieved preces, vai nesaistītā tirgotāja nosaukums un pilna adrese ārpus Kopienas, kurš izved preces.

g) Uzņēmuma rēķina numurs, uz kuru attiecas ražošanas sertifikāts.

h) Precīzs preču apraksts, tostarp:

- pietiekams preču apraksts, lai identificētu ražojumus, kas būs identisks preču aprakstam rēķinā,

- KN kods,

- daudzums (metriskās tonnās).

i) Uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kas ir atbildīga par sertifikāta izsniegšanu, un šāds parakstīts paziņojums:

"Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā sertifikātā norādīto preču pārdošana eksportam uz Eiropas Kopienu tiek veikta atbilstīgi (uzņēmuma nosaukums) saistībām un saskaņā ar to nosacījumiem, kā arī importa bez antidempinga maksājuma atļautajā apjomā Kopienā, kas izklāstīts saistībās, kuras Komisija pieņēma saskaņā ar Lēmumu 97/790/EK. Es paziņoju, ka šajā sertifikātā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza."

j) Vieta, ko izmanto Kopienas kompetentās iestādes.

[1] Saskaņā ar piedāvātajām un Komisijas pieņemtajām saistībām katra aile sertifikātā būs četrās valodās – ražotāja valsts valodā, angļu, franču un vācu valodā.

--------------------------------------------------