Vienotā Rīcība

(1997. gada 9. jūnijs),

ko Padome pieņēmusi, pamatojoties uz K.3 pantu Līgumā par Eiropas Savienību, lai precizētu atlases kritērijus, atlases metodes utt., un muitas un policijas informācijas vākšanu

(97/372/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā K.3 panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā turpmākas darbības efektivitātes uzlabošanas nozīmīgumu narkotiku tirdzniecības apkarošanā,

ņemot vērā narkotiku apkarošanas ekspertu grupas ziņojumu, ko apstiprināja Eiropadomes sanāksmē Madridē 1995. gadā un kurš ietvēra ierosinājums precizēt atlases kritērijus, atlases metodes utt., un muitas un policijas informācijas vākšanu,

ņemot vērā 1995. gada 26. jūlija Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām (MIS–Konvencija) [1],

ņemot vērā Padomes 1996. gada 29. novembra Vienoto rīcību par muitas iestāžu un uzņēmējsabiedrību sadarbību narkotiku tirdzniecības apkarošanā [2],

ņemot vērā Padomes 1996. gada 29. novembra Mandātu par pieņemtajiem pārskatītajiem noteikumiem kopīgu muitas uzraudzības operāciju īstenošanai,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 29. novembra Rezolūciju par policijas/muitas nolīgumu izveidošanu narkotiku apkarošanas jomā [3],

tā kā kontroles atlases kritēriji, strukturētas atlases metodes utt., un labāk integrētā muitas un policijas informācijas izmantošana ir svarīgi instrumenti tiesībaizsardzības pasākumu efektīvai plānošanai narkotiku apkarošanas jomā;

tā kā to tiesību aktu īstenošanā, kas pieņemti muitas jomā, atlases kritēriju un strukturēto atlases metožu izmantošana ir vērsta uz to, lai muitas kontroli koncentrētu uz situācijām, kad ir augsts narkotiku kontrabandas risks, tajā pašā laikā pieļaujot ātru muitošanu attiecībā uz likumīgiem pasažieru un kravas pārvadājumiem;

tā kā atlases kritēriju, strukturētu atlases metožu izmantošana utt. ļauj muitas iestādēm labāk noteikt prioritātes tā, lai to resursi tiktu izmatoti pēc iespējas efektīvāk;

tā kā Eiropas Savienībai un starptautiskām institūcijām, piemēram, EDU/Eiropolam, Pasaules Muitas organizācijai un Interpolam ir liela nozīme informācijas apmaiņā;

tā kā muitas iestādēm nepieciešams pastāvīgi pielāgot un atkārtoti novērtēt savas prioritātes atbilstoši mainīgiem apstākļiem un jaunai informācijai, ņemot vērā to, ka narkotiku kontrabandisti parasti ik pa brīdim maina savus kontrabandas maršrutus uz robežām, attiecībā uz kurām, ņemot vērā iepriekšēju informāciju vai citu iemeslu dēļ, uzskata, ka muitas kontrole ir mazāk intensīva,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Dalībvalstu muitas iestādes cenšas optimizēt atlases kritēriju un strukturēto atlases metožu izmantošanu, un muitas un policijas informācijas vākšanu attiecībā uz narkotiku tirdzniecības apkarošanu. Tālab iestādes veic turpmāk minētos pasākumus atbilstoši esošajām tiesiskajām un praktiskajām iespējām, kas minētas 2. līdz 8. pantā.

2. pants

Dalībvalstu muitas iestādes intensīvāk izmanto informāciju, kas pieejama no visām attiecīgajām darbības nozarēm, jo īpaši no transporta nozares.

3. pants

Dalībvalstu muitas iestādes pastiprina ziņu un informācijas savstarpējo apmaiņu, lai veiktu riska analīzi. Kamēr MIS datubāzes darbība nav pilnībā attīstīta, dalībvalstu muitas iestādes intensīvāk izmanto MIS elektroniskā pasta sistēmu augstākminēto ziņu apmaiņai.

4. pants

Dalībvalstu muitas iestādes intensīvāk izmanto visas pieejamās Eiropas muitas informācijas sistēmas attiecībā uz jūras, gaisa, un sauszemes transportu un citiem transporta veidiem (piemēram, AIR–Info, BALKAN–Info, CARGO–Info, MAR–Info, YACHT–Info).

5. pants

Dalībvalstu muitas iestādes uzlabo atlases procedūras, organizējot kopīgus starptautiskus muitas uzraudzības pasākumus, kā izklāstīts pārskatītajos noteikumos, kas attiecas uz šo jomu un ko Padome apstiprinājusi 1996. gada 29. novembrī. Attiecīgā gadījumā šādos pasākumos iesaista trešās valstis.

6. pants

Dalībvalstu muitas iestādes, policija un citas tiesībsargājošās iestādes, ciktāl iespējams, palielina pieejamo ziņu un informācijas savstarpējas apmaiņas intensitāti. Minētos pasākumus piemēro valsts, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī un tie attiecas arī uz Eiropas Savienību un starptautiskām iestādēm.

7. pants

Dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes attiecīgā gadījumā analizē pieejamās ziņas un informāciju.

8. pants

Dalībvalstu muitas iestādes izstrādā pamatnostādnes paraugpraksei, lai veicinātu riska analīzes paņēmienu plašāku izmantošanu.

9. pants

Šī Vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

10. pants

Šo Vienoto rīcību publicē Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 1997. gada 9. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Zalm

[1] OV C 316, 27.11.1995., 33. lpp.

[2] OV L 322, 12.12.1996., 3. lpp.

[3] OV C 375, 12.12.1996., 1. lpp.

--------------------------------------------------