Komisijas Lēmums

(1995. gada 25. jūlijs),

ar ko groza 1992. gada 27. jūlija Lēmumu 92/446/EEK par aptaujas anketām saistībā ar direktīvām ūdensapgādes jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(95/337/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [1], kura grozīta ar Direktīvu 91/692/EEK (1991. gada 23. decembris), ar ko standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi [2], un jo īpaši tās 13. panta 1. punktu, kā arī Direktīvas 91/692/EEK I pielikumā minēto pārējo direktīvu attiecīgos noteikumus,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 75/440/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens kvalitāti dalībvalstīs [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK, un jo īpaši tās 9.a pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 80/778/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par lietošanai pārtikā paredzētā ūdens kvalitāti [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK, un jo īpaši tās 17.a pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 76/160/EEK (1975. gada 8. decembris) par peldvietu ūdens kvalitāti [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK, un jo īpaši tās 13. pantu,

tā kā dalībvalstīm ir jāsagatavo ziņojums par konkrētu Kopienas direktīvu īstenošanu, pamatojoties uz Komisijas izstrādātajām aptaujas anketām vai jautājumiem; tā kā saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK 6. pantu Komisijai jāizstrādā minētās aptaujas anketas vai jautājumi, turklāt tai šā uzdevuma izpildē palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvji;

tā kā Komisija ar Lēmumu 92/446/EEK [6] ir noteikusi aptaujas anketu jautājumus, pamatojoties uz kuriem dalībvalstīm ir jāsagatavo ziņojumi par Kopienas direktīvu īstenošanu ūdensapgādes jomā;

tā kā, ņemot vērā turpmākās apspriedes ar Komiteju, šādās aptaujas anketās jāietver paskaidrojumi un jāsaskaņo pilnīgi izstrādātas tabulas, lai precizētu ziņojuma saistības, kuras izvirzītas dalībvalstīm, un lai nodrošinātu, ka dalībvalstu Komisijai sniegtā informācija ir vispusīga, viendabīga un salīdzināma;

tā kā tādēļ jāgroza Komisijas Lēmums 92/446/EEK, neskarot minētās ziņojuma prasības;

tā kā Komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 91/962/EEK 6. pantu, tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nesniedza atzinumu par šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 92/446/EEK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 1995. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Ritt Bjerregaard

[1] OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.

[2] OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.

[3] OV L 194, 25.7.1975., 26. lpp.

[4] OV L 229, 30.8.1980., 11. lpp.

[5] OV L 31, 5.2.1976., 1. lpp.

[6] OV L 242, 27.8.1992., 6. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

JAUTĀJUMU SARAKSTS

I. Aptaujas anketas jautājumi šādām direktīvām:

- Padomes Direktīvai 76/464/EEK (1976. gada 4. maijs) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē,

- Padomes Direktīvai 82/176/EEK (1982. gada 22. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes rūpniecībā [1],

- Padomes Direktīvai 83/513/EEK (1983. gada 26. septembris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām [2],

- Padomes Direktīvai 84/156/EEK (1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze [3],

- Padomes Direktīvai 84/491/EEK (1984. gada 9. oktobris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz heksahlorcikloheksāna emisijām [4] un

- Padomes Direktīvai 86/280/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā [5],

kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

II. Aptaujas anketas jautājumi Padomes Direktīvai 78/659/EEK (1978. gada 18. jūlijs) par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

III. Aptaujas anketas jautājumi Padomes Direktīvai 78/176/EEK (1978. gada 20. februāris) par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem, kas grozīta ar Direktīvu 83/29/EEK [7], un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

IV. Aptaujas anketas jautājumi Padomes Direktīvai 79/923/EEK (1979. gada 30. oktobris) par kvalitātes prasībām ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus [8], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

V. Aptaujas anketas jautājumi Padomes Direktīvai 80/68/EEK (1979. gada 17. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu [9], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

VIA. Aptaujas anketas jautājumi Padomes Direktīvai 75/440/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens kvalitāti dalībvalstīs, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

VIB. Aptaujas anketas jautājumi Padomes Direktīvai 79/869/EEK (1979. gada 9. oktobris) par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens mērīšanas metodēm un paraugu ņemšanas un analīžu biežumu dalībvalstīs [10], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

VII. Aptaujas anketas jautājumi Padomes Direktīvai 80/778/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par lietošanai pārtikā paredzētā ūdens kvalitāti, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

VIII. Aptaujas anketas jautājumi Padomes Direktīvai 76/160/EEK (1975. gada 8. decembris) par peldvietu ūdens kvalitāti, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK.

I. APTAUJAS ANKETAS JAUTĀJUMI DIREKTĪVAI 76/464/EEK UN PAPILDDIREKTĪVĀM

(Tabulas galīgais projekts tiks izstrādāts vēlāk kopā ar precīzu katra jautājuma skaidrojumu)

1. papildinājums. : Kopsavilkuma tabula par jautājumiem, uz kuriem pēc pirmā ziņojuma jāatbild tikai tad, ja ir kādas izmaiņas.

2. papildinājums. : Attiecīgo rūpniecības nozaru/procesu saraksts par jautājumiem, kas attiecas uz I sarakstā iekļautajām vielām.

3. papildinājums. : Paskaidrojumi un piemēri [11]

Vispārīgas piezīmes.

(*) Ja iespējams, neobligātie dati.

(**) Skaitlim/ciparam jābūt saistītam ar katras galvenās upes baseinu (ūdensteci, kā norādīts I pielikumā Padomes Lēmumam 77/795/EEK, OV L 334, 24.12.1977., 29. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 86/574/EEK, OV L 335, 28.11.1986., 44. lpp., un piekrastes zonām (teritoriālajiem/iekšējiem piekrastes ūdeņiem un estuāra ūdeņiem), lai iegūtu reģionālu informāciju.

A. Pasākumi, kas attiecas uz Direktīvas 76/464/EEK I sarakstā iekļautajām vielām

1. Atļaujas tiešām izplūdēm virszemes ūdeņos (**)

Attiecībā uz II pielikumā iekļautajām rūpniecības nozarēm/procesiem norādīt visu piešķirto atļauju skaitu, kuras joprojām ir derīgas tiešām izplūdēm ūdeņos. Iekavās norādīt, uz kādu procentuālo daļu visu izplūžu atļaujas attiecas. Turpmāk skatīt A6. jautājumu [12].

(3.1. pants)

+++++ TIFF +++++

2. Atļaujas izplūdēm kanalizācijā (**)

Attiecībā uz II pielikumā iekļautajām rūpniecības nozarēm/procesiem norādīt visu tādu piešķirto atļauju skaitu, kuras joprojām ir derīgas izplūdēm kanalizācijas caurulēs. Iekavās norādīt, uz kādu procentuālo daļu visu izplūžu atļaujas attiecas. Turpmāk skatīt A6. jautājumu [13].

(3.1. un 3.2. pants)

+++++ TIFF +++++

3. Emisijas standarti tiešām izplūdēm virszemes ūdeņos (**)

Kādi emisijas standarti parasti ir noteikti atļaujām tiešām izplūdēm ūdeņos [14]?

(3.2. pants, 5. pants un 6.1. pants)

NB.

a) Tikai vērtību diapazons, kuru pamatā ir vai kas aizgūtas no spēkā esošajiem valsts/reģionālajiem standartiem vai EEK direktīvām.

b) Iekavās norādīt gadu, kad šādi emisijas standarti stājās spēkā.

c) Norādīt emisijas standartus, kas aizgūti no:

- labākajiem pieejamajiem tehniskajiem līdzekļiem (6.1. pants),

- kvalitātes mērķiem (6.2. pants),

- konkrētiem ekotoksikoloģiskajiem nosacījumiem (5.2. pants).

d) Kā emisijas standartus nosaka, mēra un uzrauga (izmantotās standartmetodes vai citas)?

+++++ TIFF +++++

4. Emisijas standarti izplūdēm kanalizācijā (**)

Kādi emisijas standarti parasti ir noteikti atļaujām izplūdēm kanalizācijā [15]?

(3.2. pants, 5. pants un 6.1. pants)

NB.

Tādas pašas piezīmes kā 3. jautājuma a) līdz d) apakšpunktā.

+++++ TIFF +++++

5. Atļauju un/vai emisiju termiņi

Kādi termiņi parasti tiek noteikti, lai izpildītu atļaujās (derīguma termiņš) un emisijas standartos paredzēto?

(3.3., 3.4. un 6.4. pants)

+++++ TIFF +++++

6. Emisijas (piesārņojuma slodzes) virszemes ūdeņos (**)

Norādīt I sarakstā iekļauto izplūdušo vielu atļauto emisiju kopējo daudzumu.

NB.

1998. gadam var sagatavot prognozes.

+++++ TIFF +++++

7. Uzskaite

Uzskaitīt piecus lielākos piesārņotājus katrai no I sarakstā iekļautajām 17 vielām un atļauju nosacījumus.

(11. pants)

+++++ TIFF +++++

8. Virsmas ūdeņiem izvirzītie kvalitātes mērķi (**)

Kādus kvalitātes standartus/mērķus attiecībā uz emisiju atļaujām nosaka virsmas ūdeņiem, nosēdumiem un dzīviem organismiem?

(5.2. un 6.2. pants)

NB.

a) Virszemes ūdeņi ir:

- iekšējie virszemes ūdeņi,

- estuāri,

- iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāri,

- teritoriālie jūras ūdeņi.

b) Iekavās norādīt gadu, kad šādi kvalitātes mērķi stājās spēkā.

c) Norādīt savu nosēdumu un dzīvu organismu, piemēram, nosēdumu ar vai bez suspendētā materiāla definīciju (kāds ir daļiņu lieluma diapazons), un kāds ir dzīvu organismu veids?

1 — 17. (Vielas nosaukums)

Ūdens | ( ) | ( ) | ( ) | ( ) |

Nosēdumi | ( ) | ( ) | ( ) | ( ) |

Dzīvi organismi | ( ) | ( ) | ( ) | ( ) |

… | | | | |

9. Monitorings (mērīšanas stacijas) (**)

Cik daudz monitoringa staciju ūdens vides (ūdens, nosēdumu, dzīvo organismu) monitoringam katrai no I saraksta 17 bīstamajām vielām darbojas (skatīt A8.)? Vai tiek ievēroti kvalitātes mērķi [17]?

(skatīt, piemēram, Direktīvas 82/176/EEK 4. pantu, Direktīvas 83/513/EEK 4. pantu,…)

NB.

a) Gads, kad mērījumi uzsākti.

b) Norādīt pielietotās monitoringa un mērīšanas metodes.

c) Norādīt un izskaidrot attiecīgo robežvērtību pārsniegumu, tostarp paraugu skaitu un paraugu ņemšanas biežumu.

Monitoringa staciju skaits ūdens videi [18]

Ūdens tips | Iekšējie virszemes ūdeņi | Iekšējie virszemes ūdeņi | — | — | — | — | — | Teritoriālie ūdeņi |

Staciju skaits | 120 | (30) | (50) | 70 | 80 | 30 | 50 | … |

Darbojas kopš (gads) | … | … | … | … | … | … | … | … |

Monitoringa/mērījumu rezultāti [20] [21]

+++++ TIFF +++++

10. Īpašās programmas

Kuras īpašās programmas katrai no I sarakstā iekļautajām 17 bīstamajām vielām ir izstrādātas (vai tiek gatavotas) saskaņā ar Direktīvas 86/280/EEK 5. pantu un pantiem ar līdzīgu saturu papilddirektīvās (skatīt Direktīvas 84/156/EEK 4. pantu)?

Sniegt īsu ziņojumu:

1. Vielas nosaukums.

2. Norāde uz difūzo/vairākkārtējo avotu(-iem) vai jebkuru citu avotu(-iem), kas nav ietverti jautājumā A3 vai A4.

3. Programmas mērķi.

4. Norāde uz programmā ietverto (ģeogrāfisko) apgabalu.

5. Programmas statuss (t.i., obligāts vai orientējošs).

6. Paredzamā emisijas samazināšanās attiecīgajā (ģeogrāfiskajā) apgabalā (piesārņojuma slodze vai procentuāli).

7. Programmas pieņemšanas gads.

8. Gads, kad programmas termiņš beidzas.

9. Vajadzības gadījumā īss jaunās paredzētās programmas apraksts.

B. Pasākumi, kas attiecas uz II sarakstā iekļautajām vielām

1. Programmas piesārņojuma samazināšanai par II sarakstā iekļautajām vielām, ieskaitot I sarakstā iekļautos kandidātus (**)

(7. pants)

Kuras īpašās programmas ir izstrādātas (vai tiek gatavotas) atbilstīgi Direktīvas 76/464/EEK 7. pantam?

Sniegt īsu ziņojumu:

1. Vielas(-u) nosaukums.

2. Norāde uz difūzo/vairākkārtējo avotu(-iem) vai stacionāro avotu(-iem).

3. Programmas mērķi (vielām, rūpniecības nozarēm, ģeogrāfiskajām zonām utt.).

4. Norāde uz programmā ietverto (ģeogrāfisko) apgabalu.

5. Programmas statuss (t.i., obligāts vai orientējošs).

6. Paredzamā emisijas samazināšanās attiecīgajā (ģeogrāfiskajā) apgabalā (piesārņojuma slodzes vai procentuāli).

7. Programmas pieņemšanas gads.

8. Gads, kad programmas termiņš beidzas.

9. Vajadzības gadījumā īss jaunas paredzētās programmas apraksts.

2. Pirmsattīrīšana iztekā (**)

Vai ir nepieciešama pirmsattīrīšana iztekā attiecībā uz I sarakstā iekļautajiem kandidātiem vai II sarakstā iekļautajām vielām?

NB.

Īsumā aprakstīt pielietoto kontroles pieeju, jo īpaši to, kuras vielas un kuras šādu emisiju robežvērtības ir ņemtas vērā.

3. Emisijas standarti tiešām izplūdēm virszemes ūdeņos (**)

Kādi emisijas standarti parasti ir noteikti izskatīšanai un iepriekšējai atļaujai tiešām izplūdēm ūdeņos saistībā ar kvalitātes mērķiem [22]?

(7.2. pants)

NB.

a) Tikai tādu vērtību diapazons, kuru pamatā ir/kas aizgūtas no esošajiem valsts/reģionālajiem standartiem vai EEK direktīvām.

b) Iekavās norādīt gadu, kad šādi emisijas standarti stājās spēkā.

c) Emisijas standarti, kas aizgūti no:

- kvalitātes mērķiem (7.3. pants),

- jaunākās ekonomiski realizējamās tehniskās attīstības (7.4. pants).

d) Kā emisijas standartus nosaka un mēra?

+++++ TIFF +++++

4. Emisijas standarti izplūdēm kanalizācijas caurulēs (**)

Kādi emisijas standarti parasti ir noteikti atļaujām izplūdēm kanalizācijas caurulēs saistībā ar kvalitātes mērķiem [23]?

(7.2. pants)

NB.

Tādas pašas piezīmes kā 3. jautājuma a) līdz d) apakšpunktā.

+++++ TIFF +++++

5. Atļauju un/vai emisiju termiņi

Kādi termiņi parasti ir noteikti, lai izpildītu atļaujās (derīguma termiņš) un emisijas standartos paredzēto?

+++++ TIFF +++++

6. Emisijas (piesārņojuma slodzes) virszemes ūdeņos (**)

Norādīt galveno vielu atļauto emisiju kopējo izplūdušo daudzumu (izmantot zemu emisijas robeždaudzumu 50 kg/gadā) [24].

NB.

a) 1998. gadam var sagatavot prognozes.

b) Norādīt visu to emisiju procentuālo daudzumu, uz kurām attiecas atļauja, un tādu procentu, kuru sekmē emisijas, tām samazinoties zem emisijas robežvērtībām.

+++++ TIFF +++++

7. Virszemes ūdeņiem izvirzītie kvalitātes mērķi (**)

Kādus kvalitātes standartus/mērķus parasti nosaka virszemes ūdeņiem attiecībā uz atļaujām izplūdēm virszemes ūdeņos (skatīt B3./B4. jautājumu)?

(7.2. pants)

NB.

a) Virszemes ūdeņos ir:

- iekšējie virszemes ūdeņi,

- estuāri,

- iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāri,

- teritoriālie jūras ūdeņi.

b) Iekavās norādīt gadu, kad minētie mērķi stājās spēkā.

8. Monitorings (mērīšanas stacijas) (**)

Cik daudz monitoringa staciju I sarakstā iekļauto kandidātu un II sarakstā iekļauto vielu kvalitātes mērķu uzraudzībai darbojas (skatīt B7. jautājumu)?

NB.

a) Norādīt vielas, kuras mērītas.

b) Norādīt gadu, kad mērījumi uzsākti.

c) Norādīt pielietotās monitoringa un mērīšanas metodes.

d) Kādi citi parametri tiek pārraudzīti (piemēram, Lēmuma 77/795/EEK II pielikumā iekļautie)?

e) Nepieciešamo monitoringa rezultātu tips un noformējuma veids ir norādīts A9. punktā.

C. Pasākumi, kas attiecas uz I un II sarakstā iekļautajām vielām

1. Izdevumi (izmaksas)

Norādīt ieguldījumu summu, ko veic kanalizācijas cauruļu un visu attiecīgo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecībā.

+++++ TIFF +++++

1. papildinājums

DARBA KĀRTĪBA

Kopsavilkuma tabula par jautājumiem, uz kuriem pēc pirmā ziņojuma jāatbild obligāti tikai tad, ja ir kādas izmaiņas

(Aptaujas anketas jautājumi, kas attiecas uz Direktīvu 76/464/EEK un papilddirektīvām)

I saraksts | LVs | EQOs | Otrais un turpmākie ziņojumi |

| |

A1 | Atļaujas tiešām izplūdēm virszemes ūdeņos | X | X | O |

A2 | Atļaujas izplūdēm kanalizācijas caurulēs | X | X | O |

A3 | Emisijas standarti tiešām izplūdēm virszemes ūdeņos | X | N | O |

A4 | Emisijas standarti izplūdēm kanalizācijas caurulēs | X | N | O |

A5 | Atļauju un/vai emisiju termiņi | X | N | O |

A6 | Emisijas (piesārņojuma slodzes) virszemes ūdeņos | X | N | X |

A7 | Uzskaite | X | X | O |

A8 | Virszemes ūdeņiem izvirzītie kvalitātes mērķi | N | X | O |

A9 | Monitorings (mērīšanas stacijas) | X | X | X |

A10 | Īpašās programmas | X | X | X |

II saraksts | Pirmais ziņojums | Otrais un turpmākie ziņojumi |

| |

B1 | Piesārņojuma samazināšanas programmas | X | O |

B2 | Pirmapstrāde iztekā | X | O |

B3 | Emisijas standarti tiešām izplūdēm virszemes ūdeņos | X | O |

B4 | Emisijas standarti izplūdēm kanalizācijas caurulēs | X | O |

B5 | Atļauju un/vai emisiju termiņi | X | O |

B6 | Emisijas (piesārņojuma slodzes) virszemes ūdeņos | N | N |

B7 | Ūdenstilpēm izvirzītie kvalitātes mērķi | X | O |

B8 | Monitorings (mērīšanas stacijas) | X | O |

(LVs) robežvērtības nolaišanās

(EQOs) vides kvalitātes mērķu pieejai

X obligātie noteikumi

N dati pēc izvēles

O atbildēt tikai, ja ir kādas izmaiņas

Y obligāti saskaņā ar pieejamo informāciju

I un II saraksts | LVs | EQOs | Otrais un turpmākie ziņojumi |

| |

C1 | Izdevumi (izmaksas) | Y | Y | Y |

2. papildinājums

Attiecīgo rūpniecības nozaru un/vai procesu saraksts Direktīvas 76/464/EEK I sarakstā iekļautajām vielām [1]

1. Dzīvsudrabs (Direktīva 82/176/EEK un 84/156/EEK)

1.1. Sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes nozare (otrreizējā pārstrādē iegūtais sāls šķīdums).

1.2. Sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes nozare (izlietotais sāls šķīdums).

1.3. Ķīmiskā rūpniecība, kurā vinilhlorīda ražošanā izmanto dzīvsudraba katalizatorus.

1.4. Ķīmiskā rūpniecība, kurā ķīmiskās rūpniecības procesos izmanto dzīvsudraba katalizatorus.

1.5. Vinilhlorīda ražošanā izmantojamo dzīvsudraba katalizatoru ražošana.

1.6. Citi procesi, kuros iesaistīta organisko un neorganisko dzīvsudraba savienojumu ražošana.

1.7. Nepārlādējamo bateriju ražošana.

1.8. Krāsaino metālu rūpniecība (dzīvsudraba reģenerācijas, kā arī krāsaino metālu iegūšanas un attīrīšanas iekārtas).

1.9. Dzīvsudrabu saturošu toksisko atkritumu pārstrādes iekārtas.

1.10. Papīra ražošana [2].

1.11. Tērauda ražošana [3].

1.12. Termoelektrocentrāles [4].

2. Kadmijs (Direktīva 83/513/EEK)

2.1. Cinka ieguves, svina un cinka attīrīšanas, kadmija metāla un krāsaino metālu rūpniecība.

2.2. Kadmija savienojumu ražošana.

2.3. Pigmentu ražošana.

2.4. Stabilizatoru ražošana.

2.5. Nepārlādējamo un pārlādējamo bateriju ražošana.

2.6. Elektrogalvanizācija [5].

2.7. Fosforskābes un/vai fosfora minerālmēslu ražošana no fosforu saturošiem iežiem [6].

3. Heksahlorcikloheksāns (HCH) (Direktīva 84/491/EEK)

3.1. HCH ražošanas uzņēmumi.

3.2. Lindāna ekstrahēšanas uzņēmumi.

3.3. Uzņēmumi, kuros veic HCH ražošanu un lindāna ekstrahēšanu.

3.4. Lindāna preparātu ražošanas uzņēmumi (kuros ražo augu, kokmateriālu, kabeļu aizsarglīdzekļus) [7].

4. Tetrahlorogleklis (Direktīva 86/280/EEK)

4.1. Tetrahloroglekļa ražošana perhlorējot (process, kurā izmanto mazgāšanu).

4.2. Iepriekš minētie procesi, kuros neizmanto mazgāšanu.

4.3. Hlormetānu ražošana, hlorējot metānu (tostarp ražojot hloru augstspiediena elektrolīzē), un no metilspirta.

4.4. Hlorfluorogļūdeņražu ražošana [8].

4.5. Uzņēmumi, kuros kā šķīdinātāju izmanto tetrahloroglekli [9].

5. DDT (Direktīva 86/280/EEK)

5.1. DDT ražošana, iekļaujot DDT preparātu gatavošanu tajā pašā ražotavā.

5.2. Uzņēmums, kurš DDT gatavo ārpus ražotavas.

5.3. Dikofola ražošana.

6. Pentahlorfenols (PCP) (Direktīva 86/280/EEK)

6.1. Nātrija pentahlorfenolāta ražošana heksahlorbenzola hidrolīzē.

6.2. Nātrija pentahlorfenolāta ražošana pārziepošanas procesā [10].

6.3. Pentahlorfenolāta ražošana hlorējot [11].

7.-10. Aldrīns, dieldrīns, endrīns, izodrīns (Direktīva 88/347/EEK)

7.-10.1. Aldrīna un/vai dieldrīna un/vai endrīna ražošana, tostarp šādu vielu preparātu ražošana vienā un tai pašā ražotavā.

7.-10.2. Uzņēmumi, kas ražo aldrīna un/vai dieldrīna un/vai endrīna preparātus ārpus ražotavas [12].

11. Heksahlorbenzols (HCB) (Direktīva 88/347/EEK)

11.1. HCB ražošana un pārstrāde.

11.2. Perhloretilēna (PER) un tetrahloroglekļa (CCl4) ražošana perhlorējot.

11.3. Trihloretilēna un/vai perhloretilēna ražošana ar kādu citu procesu [13].

11.4. Uzņēmumi, kas ražo kvintozēnu un teknazēnu [14].

11.5. Uzņēmumi, kas ražo hloru sārmu metālu hlorīdu elektrolīzē ar grafīta elektrodiem [15].

11.6. Rūpnieciskā kaučuka pārstrādes uzņēmumi [16].

11.7. Uzņēmumi, kas ražo pirotehniskus izstrādājumus [17].

11.8. Uzņēmumi, kas ražo vinilhlorīdu [18].

12. Heksahlorbutadiēns (HCBD) (Direktīva 88/347/EEK)

12.1. Perhloretilēna (PER) un tetrahloroglekļa (CCl4) ražošana perhlorējot.

12.2. Trihloretilēna un/vai perhloretilēna ražošana kādā citā procesā [19].

12.3. Rūpniecības uzņēmumi, kuros HCBD izmanto tehniskiem mērķiem [20].

13. Hloroforms (CHCl3) (Direktīva 88/347/EEK)

13.1. Hlormetānu ražošana no metilspirta vai no metilspirta un metāna maisījuma (hidrohlorējot metilspirtu, pēc tam hlorējot metilhlorīdu).

13.2. Hlormetānu ražošana, hlorējot metānu.

13.3. Hlorfluorogļūdeņraža ražošana.

13.4. Vinilhlorīda monomēra ražošana, izmantojot dihloretāna pirolīzi [21].

13.5. Balinātas celulozes ražošana [22].

13.6. Uzņēmumi, kuros kā šķīdinātāju izmanto CHCl3 [23]

13.7. Uzņēmumi, kuros dzesēšanas ūdeņus vai citus notekūdeņus hlorē [24].

14. 1,2-dihloretāns (EDC) (Direktīva 90/415/EEK)

14.1. Tikai 1,2-dihloretāna ražošana (bez pārstrādes vai izmantošanas tajā pašā ražotavā).

14.2. 1,2-dihloretāna ražošana un pārstrāde vai izmantošana tajā pašā ražotavā, izņemot 14.5. punktā noteikto izmantošanu.

14.3. 1,2-dihloretāna pārstrāde vielās, kas nav vinilhlorīds, piemēram, etilēndiamīnā, etilēnpoliamīnā, 1,1,1-trihloretānā, trihloretilēnā un perhloretilēnā.

14.4. EDC izmantošana metālu attaukošanai (ārpus ražotavas, kas minēta 14.2. punktā).

14.5. EDC izmantošana jonītu ražošanā [25].

15. Trihloretilēns (TRI) (Direktīva 90/415/EEK)

15.1. Trihloretilēna (TRI) un perhloretilēna (PER) ražošana.

15.2. TRI izmantošana metālu attaukošanai.

16. Perhloretilēns (PER) (Direktīva 90/415/EEK)

16.1. Trihloretilēna (TRI) un perhloretilēna (PER) ražošana (TRI — PER procesi).

16.2. Tetrahloroglekļa un perhloretilēna ražošana (TETRA — PER procesi).

16.3. PER izmantošana metālu attaukošanai.

16.4. Hlorfluorogļūdeņražu ražošana [26].

17. Trihlorbenzols (TCB) (Direktīva 90/415/EEK)

17.1. TCB ražošana, dehidrohlorējot HCH un/vai pārstrādājot TCB.

17.2. Hlorbenzolu ražošana un/vai pārstrāde, hlorējot benzolu.

3. papildinājums

PASKAIDROJUMS

(Direktīvas 76/464/EEK un papilddirektīvu aptaujas anketai)

Ievads

Šis paskaidrojums paredz tabulu galīgo projektu kopā precīzu katra jautājuma skaidrojumu, kā paziņots Komisijas 1992. gada 27. jūlija Lēmumā 92/446/EEK par aptaujas anketām saistībā ar direktīvām ūdensapgādes jomā. Tajā arī atbilstīgi Direktīvas 91/692/EEK 6. pantā prasītajam iekļauj piemērus, kuros uzrādīts, kā atbildēt uz jautājumiem, un saskaņotās izmaiņas, kā arī ārkārtīgi precīzus jautājumu variantus.

Dalībvalstis, ja tās to vēlas, atbildēm uz atsevišķiem jautājumiem var pievienot savas atsauksmes.

Atbildot uz aptaujas anketas jautājumiem, būs jāņem vērā dalībvalstu pievienošanās datum [1] un tas, ka tām ir tiesības parādīt atbilstību robežvērtībām (LVs) vai vides kvalitātes mērķiem (EQOs), kā noteikts Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 3. punktā. Aptaujas anketas neietekmē noteikumus attiecībā uz I sarakstā iekļautajām vielām. Uz jautājumiem A3./A4., A5./A6. un A8. cik vien iespējams jāatbild, ievērojot minēto noteikumu un I pielikumā paredzētos nosacījumus.

Paskaidrojums virsraksta tekstam

1. Standartizēti ziņojumi par datu sistēmām

Lai savāktu konkrētus datus un informāciju iekļautu datu sistēmā, vajadzības gadījumā atbilstošas procedūras un formāti tiks nodrošināti vēlāk.

2. Informācijas reģionalizācija

Ja Lēmuma 77/795/EEK I pielikumā noteiktie virszemes ūdeņi nesniedz priekšstatu par visiem dalībvalsts galveno upju baseiniem, jāpievieno visi virszemes ūdeņi vai upju baseini, kas ir nepieciešami, lai aptvertu teritoriju kopumā. Vajadzības gadījumā ir atļauts arī cits reģionālais dalījums, piemēram, apgabalos vai administratīvajās teritorijās.

Sīkākai precizēšanai iesniedzamajiem ziņojumiem jāpievieno hidrogrāfiskās vai ģeogrāfiskās kartes.

Paskaidrojumi A1./A2. jautājumā

A1. un A2. jautājumā iekļautajā informācijā jābūt pārskatam par visu (tieši virszemes ūdeņos vai netieši caur kanalizācijas caurulēm) atļauto izplūžu skaitu 2. papildinājumā minētajās rūpniecības nozarēs/procesos. Izplūžu divkāršo skaitīšanu var novērst, skaidri attiecinot uz A1. vai A2. jautājumu. A daļā ietvertie jautājumi neattiecas uz sadzīves atkritumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pat, ja tās izvada I sarakstā iekļautās vielas, ko izraisa izplūdes kanalizācijas caurulēs (divkāršās skaitīšanas nav).

Attiecināšana uz A1. un A2. jautājumiem nav atkarīga no (komunālās vai rūpnieciskās) attīrīšanas iekārtas apsaimniekotāja, bet ir jautājums par to, vai tiek piemērots noteikts rūpniecisko notekūdeņu, tostarp sadzīves notekūdeņu, attīrīšanas veids. Šaubu gadījumā šādas atļaujas jāattiecina uz A1. jautājumu. Jautājums A1./A2. koncentrējas uz to, lai uz izplūdēm apzināti attiektos iepriekšējā atļauja, lai kontrolētu un samazinātu attiecīgo bīstamo vielu emisijas. Tas a apriori netraucē summas parametru vai rādītāju izmantošanā. Pēc tam tas jāizskaidro un jāpamato A3. un A4. jautājumā.

Divkāršā skaitīšana var rasties, uzskaitot rūpniecības nozares vai procesus, piemēram, 4.1. punkts ar 12.1. punktu, 4.3. punkts ar 13.1. un 13.2. punktu, 4.4. punkts ar 13.4. punktu. Šāda informācija piemērotā veidā jānorāda tabulās, precizējot divkāršās vai vairākkārtējās skaitīšanas skaitu.

Informācija par lielāko daļu izplūžu aprobežojas ar tiem gadījumiem, kuros tiek pārsniegtas konkrētajā papilddirektīvā iekļautās robežvērtības, skatīt 2. papildinājumu.

Paskaidrojums un piemērs A3./A4. jautājumā

Izvēlētā informācija par emisijas standartiem, kas atbilst Direktīvas 82/176/EEK noteikumiem — šāds piemērs nav piemērots, ja rūpniecības nozarei/procesam nosaka atšķirīgus emisijas standartus. Ir jāapkopo atļautais emisijas standartu diapazons.

Ja piemēro precīzas EEK robežvērtības, šajā posmā nekāds sīkāks apraksts nav nepieciešams. Minētajā gadījumā norādīt tikai "EK" un vajadzības gadījumā atzīmēt atbilstošās novirzes, kas var būt radušās, ieviešot robežvērtības un/vai ieviešot monitoringu. Attiecīgajai vides kvalitātes mērķu pieejai sniegt kopsavilkumu tikai par robežvērtībām.

Piemērs NB. a) un b) apakšpunktiem

Attiecīgās rūpniecības nozares/procesi | EEK robežvērtības kā: |

kopējā piesārņojuma slodze (kg/a) | emisijas daudzums pret ražošanas jaudu/izmantoto daudzumu (g/t) | koncentrācija (mg/l) |

1 | 2 | 3 |

1.Dzīvsudrabs | Kas aizgūts no 3. ailes | | |

1.1.Sārmu metālu hlorīdu elektrolīze (otrreizējā pārstrādē iegūts sālsūdens) | 50 × 10-6 × gada plūsma | 0,5 (2) (3) | 50 (1) (3) × 10-3 maksimālais mēneša vidējais rādītājs (1986. gadā) |

| kas aizgūts no 2. ailes 0,5 × 10-6 × gada jauda | 1,0 (1)maksimālais mēneša vidējais rādītājs (1986. gadā) | |

| | 4 × 0,5(2)(3) 4 × 1,0 (1) maksimālais dienas vidējais rādītājs (4) (1986. gadā) | 4 × 50 (1) (3) × 10-3 maksimālais dienas vidējais rādītājs (4) (1986. gadā) |

Piemērs NB. c) apakšpunktam

Šādu emisijas standartu iegūst saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 1. punktu, izmantojot labākos pieejamos tehniskos līdzekļus.

Piemērs NB. d) apakšpunktam

Emisijas standarta definīcija

1) Piemērojams kopējam dzīvsudraba daudzumam, kurš ir visos dzīvsudrabu saturošos ūdeņos, kas izplūst no rūpniecības uzņēmuma vietas.

2) Piemērojams dzīvsudrabam, kurš ir notekūdeņos, kas izplūst no hlora ražošanas iekārtas.

3) Maksimālais atļautais ūdens patēriņš parasti atbilst 10 m3/t no atļautās ražošanas jaudas, un emisijas faktors ir 0,5 g/t (saražotais), ko iegūst no labākajiem pieejamajiem tehniskajiem līdzekļiem. Tomēr, tā kā dzīvsudraba koncentrācija notekūdeņos ir atkarīga no izmantotā ūdens tilpuma, kas dažādiem procesiem un uzņēmumiem atšķiras, visos gadījumos jāievēro robežvērtības, kas izteiktas kā izplūdušā dzīvsudraba daudzums pret tabulā noteikto uzstādīto hlora ražošanas iekārtu jaudu.

4) Dienas vidējās robežvērtības ir četras reizes lielākas par attiecīgajām mēneša vidējām robežvērtībām.

Monitorings

Lai pārbaudītu, vai izplūdes atbilst emisijas standartiem, kas noteikti saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajām robežvērtībām, ir jāievieš monitoringa procedūra. Šajā procedūrā jānodrošina:

- ka katru dienu ņem paraugu, kas raksturo izplūdi 24 stundu laikā, kā arī mēra dzīvsudraba koncentrāciju tajā, un

- ka šajā laikā mēra emisijas kopējo daudzumu.

Dzīvsudraba daudzums, kas izplūst vienā mēnesī, jāaprēķina, saskaitot kopā izplūdušā dzīvsudraba daudzumus katru dienu minētajā mēnesī. Pēc tam šī kopsumma jādala ar uzstādītās hlora ražošanas iekārtas (mēneša) jaudu. (Precizitātes labad jāpievieno vārds "mēneša", lai gan Direktīvā 82/176/EEK tas nav minēts).

Mērīšanas metode

EEK — mērīšanas standartmetode — skatīt aprakstu Direktīvas 72/176/EEK III pielikumā.

Paskaidrojums A6. jautājumā

Šis jautājums attiecas uz visām izplūdēm, kas minētas A1. un A2. jautājumā, un prasa visu izplūdušo vielu daudzumu saskaitīšanu, kā noteikts atļaujās. Tas sniedz priekšstatu par maksimālo paredzamo izplūdušo vielu daudzumu. Ja ir pieejamas faktisko emisiju vērtības, tās jānorāda iekavās. Norādīt arī atļauto vērtību summu attiecībā uz izplūdēm kanalizācijas caurulēs, un, ja iespējams, arī vērtējumu par emisiju virszemes ūdeņos pēc turpmākās pārstrādes.

Paskaidrojums A7. jautājumā

Jautājums koncentrējas gan uz izplūdušo vielu, gan uz piesārņotāju, kā arī ir orientēts uz piesārņojuma avotu. Tādējādi viens piesārņotājs vispirms var būt gan dzīvsudraba sarakstā, gan vēlāk kadmija sarakstā.

Emisiju daudzumu, kā arī to sakārtojumu nosaka pēc atļautās ikgadējās piesārņojuma slodzes (skatīt robežvērtības A3. un A4. jautājumos).

Kas attiecas uz robežvērtībām par koncentrāciju un izplūdušo daudzumu pret ražošanas jaudu/izlietoto daudzumu, vajadzības gadījumā norādīt arī dienas, mēneša un gada pārskata laikposmu.

Sīkākā informācijā par atrašanās vietu jāiekļauj arī galvenie upju baseini/piekrastes zonas vai attiecīgie administratīvie reģioni, kas norādāma A1. līdz A6. jautājumā, un jāuzrāda arī ģeogrāfiskās koordinātes.

Paskaidrojums un piemērs A9. jautājumam

Informācija par kopējo monitoringa staciju skaitu ūdens vidē jāiesniedz A9. jautājumā paredzētās kartes veidā, vajadzības gadījumā pievienojot papildu ailes.

Atlasot monitoringa stacijas monitoringa rezultātu paziņošanai, jāietver Padomes Lēmumā 77/795/EEK [2] noteiktais starptautisko mērījumu tīkls, kuru attiecīgi noslēdz monitoringa stacijas, kuras šeit nav galveno upju baseini/piekrastes zonas vai iekšējie virszemes ūdeņi, estuāri, iekšējie piekrastes ūdeņi, kas nav estuāri, un teritoriālie jūras ūdeņi pēc līdzības ar A8. jautājumu.

Paskaidrojums B3./B4. jautājumam

Norādāmie emisijas standarti attiecas uz valsts vai reģionālajām obligātajām vai ieteiktajām vērtībām, ko nosaka kompetentās/likumdošanas/valsts iestādes (skatīt B1. jautājumu), nevis uz kompetento/vietējo iestāžu atļaujās noteiktajām vērtībām. Ja ir vairāki atsevišķi standarti, nav nepieciešams ierakstīt atsevišķas atļauju vērtības, ko nosaka kompetentā iestāde, bet ir jāapkopo emisijas standartu diapazons, kas ir šādās atļaujās.

NB c) ievilkuma 2. punktā prasītā informācija jāizskata, ņemot vērā saskaņā ar 7. panta 4. punktu kompetentās iestādes patvaļīgas piemērošanas spēju, ievērojot jaunāko ekonomiski iespējamo tehnisko attīstību.

Tabulā norādīto emisijas standartu aprakstā ir piemēri saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 5. panta I sarakstā iekļautajām vielām. Vajadzības gadījumā norādīt citas spēkā esošās valsts/reģionālās definīcijas un paskaidrot tās.

Ja atļautās emisijas ir norādītas g/t ražošanas jaudas/izlietotā daudzuma izteiksmē, norādīt laikposmu, uz kuru šī vērtība attiecas.

Paskaidrojums B6. jautājumam

Var pieņemt, ka centralizētajā datu bāzē nav pieejama visa informācija par šādām emisijām. Atšķirībā no A daļas sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav izslēgtas no minētās "uzskaites", ja tās apstrādā lielus daudzumus attiecīgo vielu. Ja ir pieejamas faktisko emisiju vērtības, tās jānorāda iekavās. Norādīt arī atļauto vērtību summu attiecībā uz izplūdēm kanalizācijas caurulēs, un, ja iespējams, vērtējumu par emisiju virszemes ūdeņos pēc turpmākās pārstrādes. Rūpīgi apsverot, jānovērš emisijas divkāršā skaitīšana virszemes ūdeņos un/vai kanalizācijas caurulēs. Lai atbildētu uz jautājumu B6., jāsaskaita tikai lielāko avotu galveno vielu emisijas.

Jautājums attiecas uz tādiem avotiem:

- kuri izvada vairāk nekā 50 kg/a vienas vielas un

- uz kuriem attiecas valsts/reģionālie emisijas standarti vai ūdens aizsardzības programmas.

Jo īpaši ieteicams sniegt datus par šādām vielām:

- par varu, cinku, svinu, arsēnu, hromu, niķeli, trifluralīnu, endosulfānu, simazīnu, atrazīnu, tributilalvas savienojumiem, trifenilalvas savienojumiem, azīnfosetilu, azīnfosmetilu, fenitrotionu, fentionu, parationu, parationmetilu, dihlorvosu, trihloretānu,

- par 1,2-dihloretilēnu, vinilhlorīdu, benzolu, etilbenzolu, toluolu, ksilolu, izopropilbenzolu.

Paskaidrojums B7. jautājumam

Skatīt A8. jautājumu. Tas attiecas arī uz šo jautājumu.

Paskaidrojums B8. jautājumam

Prasītā informācija ir līdzvērtīga A9. jautājumam, t.i., informācija, ko sniedz, via starptautiskā mērījumu tīkla monitoringa stacijas, tikai papildinot ar pilnvaroto staciju informāciju, par apgabaliem, kas nav ietverti. A9. jautājumā sniegtie paskaidrojumi ir līdzvērtīgi šeit ietvertajiem, cik vien ir pieejami mērījumu rezultāti attiecībā uz nosēdumiem un dzīvajiem organismiem.

Paskaidrojumi 2. papildinājumam

Zemsvītras piezīme (1) saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK papilddirektīvās izvirzītajām zemajām emisijas robežvērtībām norāda, kur ir izveidota vienkāršota konkrētu nozaru/procesu monitoringa procedūra. Tādā gadījumā informācijai par emisijām jāaprobežojas ar emisijām, kurās ir pārsniegtas noteiktās robežvērtības.

Zemsvītras piezīme (2) skaidri norāda līdz noteikšanas brīdim, kurās dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

II. APTAUJAS ANKETAS JAUTĀJUMI DIREKTĪVAI 78/659/EEK

(Ikgadējā informācija — līdz 1996. gada 1. oktobrim)

1. IEDAĻA

Kopsavilkums par valsti

1. | Dalībvalsts nosaukums | … |

2. | Ziņojuma gads | … |

Lašu dzimtas zivis | Karpu dzimtas zivis |

3. | a) | Kopējais norādījumu skaits: | … | … |

b) | Upes kopējais garums norādīts: | … | … |

c) | Ezeru kopējā platība norādīts: | … | … |

4. | a) | Norādījumu skaits, kas atbilst: | … | … |

b) | Upes kopējais garums, kas atbilst: | … | … |

c) | Ezeru kopējā platība, kas atbilst: | … | … |

5. | a) | Vai Direktīva ir transponēta dalībvalsts tiesību aktos? | … |

Ir | Nav |

b) | Ja ir, uzskaitīt attiecīgos tiesību aktus | … … … |

6. | a) | Vai dalībvalsts ir noteikusi robežvērtības? | Ir | Nav |

+++++ TIFF +++++

b) | Ja ir, tad sniegt sīkāku informāciju: | | |

1. | Dalībvalsts nosaukums | … |

2. | Norādījuma numurs | … |

3. | Reģions | … |

4. | a) Ūdensteces nosaukums | … |

b) Ezera nosaukums | … |

5. | Informācija par ģeogrāfisko atrašanās vietu | … |

6. | Informācija par norādījuma apjomu | … |

7. | Ezera platība | … |

Lašu dzimtas zivis | Karpu dzimtas zivis |

8. | Ūdens tips | … |

9. | Norādījuma datums | … |

1. | Dalībvalsts nosaukums | … |

2. | Norādījums | … |

3. | Monitoringa gads | … |

4. | Atbilstība | … |

+++++ TIFF +++++

5. | | |

+++++ TIFF +++++

| |

6. | a) Neatbilstības iemesli | … |

b) Atkāpju iemesli | … |

c) Pasākumi, kas paredzēti uzlabošanas programmās | … |

1. | Dalībvalsts nosaukums | … |

2. | Ziņojuma gads | … |

3 | a) | Kopējais norādījumu skaits | … | … |

4. | Norādījuma numurs, kas atbilst | … | … |

5 | a) | Vai Direktīva ir transponēta dalībvalsts tiesību aktos? | Ir | Nav |

b) | Ja ir, uzskaitīt attiecīgos tiesību aktus | … … … |

6 | a) | Vai dalībvalsts ir noteikusi robežvērtības? | Ir | Nav |

+++++ TIFF +++++

b) | Ja ir, norādīt sīkāk | | |

1. | Dalībvalsts nosaukums | … |

2. | Norādījuma numurs | … |

3. | Reģions | … |

4. | Ūdens nosaukums | … |

5. | Informācija par ģeogrāfisko atrašanās vietu | … |

6 | Informācija par norādījuma apjomu | … |

7. | Norādījuma datums | … |

1 | Dalībvalsts nosaukums | … |

2 | Norādījums | … |

3 | Monitoringa gads | … |

4 | Atbilstība: | … |

+++++ TIFF +++++

5 | | |

+++++ TIFF +++++

| |

6 | a) Neatbilstības iemesli | … |

b) Atkāpju iemesli | … |

c) Pasākumi, kas paredzēti uzlabošanas programmās | … |

Klase | Apraksts |

A | Vērtības, kas ir mazākas vai vienādas ar MAC vērtībām |

B | Vērtības, kas pārsniedz MAC vērtības |

4. IEDAĻA

Gada kopsavilkums par ūdensapgādes sistēmām ar 9. un 10. pantā noteiktajām atkāpēm un par direktīvai neatbilstošām ūdensapgādes sistēmām, par ko ziņo reizi gadā

1. Par katru ūdensapgādes sistēmu [46], kurā MAC tika pārsniegts [47], norādīt:

a) sistēmas nosaukumu un ģeogrāfisko atrašanās vietu;

b) sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaitu (vajadzības gadījumā sniegt vērtējumu);

c) piegādātā ūdens daudzumu (vajadzības gadījumā sniegt vērtējumu);

d) ja atkāpe bija paredzēta, norādīt attiecīgo(-s) parametru(-s) un vērtību(-as), no kuras(-ām) atkāpās;

e) vai atkāpes piešķīra atbilstoši 9. panta 1. punkta a) apakšpunktam, 9. panta 1. punkta b) apakšpunktam, 10. panta 1. punktam vai 10. panta 2. punktam;

f) atkāpju ilgumu, tostarp sākuma un beigu datumu;

d) īsu aprakstu, norādot atkāpes(-ju) iemeslus;

h) ja atkāpju nav, attiecīgo(-s) parametru(-s), tostarp kvantitatīvo noteikšanu skaitu, kā arī tādu kvantitatīvo noteikšanu skaitu, kas pārsniedz MAC. Jāsniedz informācija par vidējo un maksimālo pārsniegumu un ilgumu, kāds nepieciešams, lai novērtētu MAC neizpildi;

i) par katru parametru, kurš neatbilst MAC, jānorāda neizpildes iemesls(-i);

j) veiktos pasākumus, lai nopietnu pārsniegumu gadījumos aizsargātu sabiedrības veselību (nav obligāts);

k) vai ir uzlabošanas programma turpmākās atbilstības nodrošināšanai:

- ja ir, sniegt īsu paredzētās programmas aprakstu, veicamos pasākumus, paredzēto grafiku, vajadzīgās investīcijas utt.;

- ja nav, sniegt īsu aprakstu par to, kāpēc uzlabošanas programmas nav vai tā nav nepieciešama.

NB.

Par 1. k) jautājumu jāsniedz tikai īsa aprakstoša atbilde.

VIII. APTAUJAS ANKETAS JAUTĀJUMI, KAS ATTIECAS UZ ZIŅOJUMU PAR DIREKTĪVU 76/160/EEK

Ciparu veidā jāsniedz šāda informācija saskaņā ar šādu paraugu.

DATU DATNES APRAKSTI

1. Datne par ģeogrāfiskajām atrašanās vietām (datne, kurā ir ģeogrāfisko norāžu informācija)

Atribūta nosaukums | Tipa platums | Saturs |

Numind | CHAR 18 | piekļuves kods |

Region | CHAR 30 | reģiona nosaukums |

Province | CHAR 20 | provinces nosaukums |

Commune | CHAR 35 | komūnas nosaukums |

Prelev | CHAR 45 | pludmales nosaukums |

X | = | N (ziemeļi) |

S (dienvidi) |

S | = | vieta |

DD | = | grādi |

MM | = | minūtes |

SS | = | sekundes |

Y | = | W (rietumi) |

E (austrumi) |

S | = | vieta |

DD | = | grādi |

MM | = | minūtes |

SS | = | sekundes |

kodi: | 1 = jūras ūdens 2 = upe 3 = ezers 4 = estuārs |

Rem | CHAR 80 | brīvi izteikti komentāri |

2. Vispārīgo datu datne (datne, kurā ir vispārīga informācija par katru pludmali)

Atribūta nosaukums | Tipa platums | Saturs |

Numind | CHAR 18 | piekļuves kods |

Annee | NUM 4 | gads |

Debdat | NUM 8 | peldēšanās sezonas sākums formāts: YYYYMMDD |

Findat | NUM 8 | peldēšanās sezonas beigas formāts: YYYYMMDD |

Nobexe | NUM 2 | paraugu skaits |

kods: | B | = ja aizliegts |

atstarpe | = nav aizliegts (pēc izvēles) |

Rem | CHAR 80 | brīvi izteikti komentāri |

3. Parametru datu datne (datne, kurā ir pludmaļu ūdens kvalitātes rezultāti pēc parametriem)

Atribūta nosaukums | Tipa platums | Saturs |

Numind | CHAR 18 | piekļuves kods |

Annee | NUM 4 | gads |

kods: | PP | = parametra kods |

U | = apakšparametra kods |

Parnob | NUM 2 | šī parametra analīžu skaits |

Parnodi | NUM 2 | rezultātu skaits, kas pārsniedz obligātās vērtības |

Parnodvin | NUM 2 | rezultātu skaits, kas pārsniedz valsts robežvērtības |

Parnodg | NUM 2 | rezultātu skaits, kas pārsniedz orientējošās vērtības |

kods: | Y | = vismaz reizi divās nedēļās |

N | = retāk nekā reizi divās nedēļās |

Rem | CHAR 80 | brīvi izteikti komentāri |

Piekļuves koda apraksts

Pilnajam piekļuves kodam jābūt unikālam (tas nozīmē, ka pabeigtajā datnē tam jāparādās tikai vienreiz) un tas jāsaglabā turpmākajos gados; ja pievieno jaunu vietu, tai jāpiešķir jauns kods, kāds iepriekš vēl nekad nav bijis. Ja izmainās tikai pludmales nosaukums, pieejas kods un atrašanās vieta nemainās.

Tipa platums | Saturs |

CHAR 1 | Nuts 0 līmeņa kods (valsts) |

CHAR 1 | Nuts I līmeņa kods (reģions) |

CHAR 1 | Nuts II līmeņa kods (province) |

CHAR 1 | Nuts III līmeņa kods (departaments) |

CHAR 2 | Apvidus 1 līmeņa kods (komūna) |

CHAR 3 | Apvidus 2 līmeņa kods (komūna) |

CHAR 9 | Pludmales kods |

"Dalībvalsts iesniedz pilnu kodu, reģionu un komūnu nosaukumu sarakstu atsevišķā 3,5 collu disketē."

4. Palīgdatne: "read me" (brīvais formāts)

- Norādīt analītisko metodi(-es), kuru izmanto, lai novērtētu atbilstību direktīvai.

- Īss tādu pludmaļu uzlabošanas shēmu apraksts, kuras neatbilst direktīvas obligātajām vērtībām, tostarp darbu grafiks un vajadzīgie ieguldījumi.

NB.

Jāsniedz tikai kopsavilkums par analīzes metodēm.

[1] OV L 81, 27.3.1982., 29. lpp.

[2] OV L 291, 24.10.1983., 1. lpp.

[3] OV L 74, 17.3.1984., 49. lpp.

[4] OV 274, 17.10.1984., 11. lpp.

[5] OV L 181, 4.7.1986., 16. lpp., kas vēlāk izmainīts.

[6] OV L 222, 14.8.1978., 1. lpp.

[7] OV L 54, 25.2.1978., 19. lpp.

[8] OV L 281, 10.11.1979., 47. lpp.

[9] OV L 20, 26.1.1980., 43. lpp.

[10] OV L 271, 29.10.1979., 44. lpp.

[11] Skatīt paskaidrojumu.

[12] Skatīt paskaidrojumu.

[13] Skatīt paskaidrojumu.

[14] Skatīt paskaidrojumu.

[15] Skatīt paskaidrojumu.

[17] Skatīt paskaidrojumu.

[22] Skatīt paskaidrojumu.

[23] Skatīt paskaidrojumu.

[24] Skatīt paskaidrojumu.

[1] Vajadzīga ierobežota informācija attiecībā uz papilddirektīvās izvirzītajām emisijas robežvērtībām.

[2] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[3] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[4] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[5] Skatīt paskaidrojumu.

[6] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[7] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[8] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[9] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[10] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[11] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[12] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[13] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[14] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[15] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[16] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[17] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[18] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[19] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[20] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[21] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[22] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[23] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[24] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[25] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[26] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

[1] OV L 1, 1.1.1995., 1. lpp.

[2] OV L 334, 24.12.1977., 29. lpp.

[46] Šis lauks ir jāaizpilda, izmantojot pludmales kodu, ko valstī nosaka dalībvalsts, ja tas ir, un tas ir unikāls. Pretējā gadījumā mēs ierosinām secīgi numurēt pludmales pēc Nuts 3 līmeņa vienības.

[47] Rūpniecības nozares/procesi, kuros dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 76/464/EEK patstāvīgi nosaka emisijas standartus.

--------------------------------------------------

31995D0337