Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK

(1994. gada 20. decembris),

par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 189.b pantā paredzēto procedūru [3],

tā kā vairākās Eiropas Kopienu vides aizsardzības programmās [4] ir uzsvērts gaisa piesārņojuma samazināšanas un novēršanas nozīmīgums;

tā kā, ja netiktu pieņemti kontroles pasākumi, tad gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisija no benzīna un šķīdinātājiem Eiropas Kopienā noapaļojot būtu 10 miljoni tonnu gadā; tā kā GOS emisija veicina tādu fotoķīmisko oksidētāju kā ozons veidošanos, kas lielā koncentrācijā var nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai, augu valstij un materiāliem; tā kā dažu GOS emisija no benzīna ir klasificēta kā toksiska, vēzi izraisoša vai teratogēna;

tā kā 1992. gada 2. aprīlī Kopiena parakstīja 1979. gada Konvencijas par plaša mēroga pārrobežu gaisa piesārņojumu protokolu, kas attiecas uz gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas kontroli vai to pārrobežu pārnesi un kas paredz ievērojamu GOS emisijas samazinājumu;

tā kā svarīgs pasākums GOS emisijas vispārējā samazināšanā Kopienā bija Padomes 1991. gada 26. jūnija Direktīva 91/441/EEK, ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu saistībā ar pasākumiem, kas jāpieņem attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu radītās emisijas rezultātā radušos gaisa piesārņojumu [5], kuras mērķis ir 10 līdz 15 gadu laikā par 80 % līdz 90 % samazināt GOS emisiju no mehānisko transportlīdzekļu radītām izplūdes gāzēm un izgarojumiem, kas veido 40 % no pašreizējās cilvēka radīto GOS emisijas atmosfērā; tā kā šīs direktīvas pieņemšanas laikā Komisijai tika lūgts iesniegt priekšlikumu Direktīvas par pasākumiem, lai samazinātu iztvaikošanas zudumus, kas rodas visos degvielu glabāšanas un piegādes procesa posmos, izveidei;

tā kā GOS emisija no benzīna glabāšanas un piegādes sistēmas veido 500000 tonnu gadā vai 5 % no kopējās cilvēka radītās GOS emisijas Kopienā; tā kā šī emisija veido ievērojamu daļu no gaisa piesārņojuma, jo īpaši pilsētu teritorijās;

tā kā pieejamās tehnoloģijas var nodrošināt ievērojamu iztvaikošanas zudumu samazinājumu benzīna piegādes sistēmā, jo īpaši ar pārsūknēto tvaiku pārstrādes palīdzību;

tā kā, pamatojoties uz starptautisko standartizāciju un drošību kuģu iekraušanas laikā, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas līmenī ir jāizveido iekraušanas iekārtām un kuģiem piemērojami standarti attiecībā uz tvaiku kontroles un reģenerācijas sistēmām; tā kā tādēļ Kopienai ir jācenšas nodrošināt, ka vajadzīgos noteikumus ievieš Marpol konvencijā tās pašreizējās pārskatīšanas laikā, kas tiks pabeigta 1996. gadā; tā kā gadījumā, ja Marpol konvencija netiek labota šādā veidā, Kopienai pēc apspriešanās ar tās galvenajiem tirdzniecības partneriem jāierosina attiecīgi pasākumi, kuri piemērojami kuģiem un ostu iekārtām, kas apkalpo kuģus;

tā kā būs nepieciešama turpmāka darbība, lai samazinātu tvaiku emisiju degvielas uzpildes stacijās degvielas pārsūknēšanas laikā, kura pašlaik veido 200000 tonnu gadā, tādējādi kontrolējot visu tvaiku emisiju benzīna piegādes laikā;

tā kā, lai izvairītos no konkurences traucējumiem un nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, tad, pamatojoties uz augstu vides aizsardzības līmeni, jāsaskaņo daži pasākumi, kas attiecas uz benzīna piegādi;

tā kā jāņem vērā priekšrocības un apgrūtinājumi, kas var rasties šādas darbības vai tās neesamības gadījumā; tā kā tādēļ ir lietderīgi dažos gadījumos paredzēt atbrīvojumu un dažkārt arī izņēmumu iespēju no šajā direktīvā minētajām prasībām; tā kā vairākām dalībvalstīm ir jāpiešķir garāks pārejas posms, kurā pielāgoties, ņemot vērā visus svarīgos dažāda veida vides aizsardzības pasākumus, kurus tās jau varētu būt pieņēmušas šajā jomā vai arī, ņemot vērā to tīklu struktūras dēļ radušos konkrēto apgrūtinājumu, kuru uzliek šajā direktīvā minētie pasākumi;

tā kā Kopienai, veicot pasākumus, jāņem vērā vides apstākļi dažādos tās reģionos; tā kā šajā sakarā dalībvalstīm jāspēj uzturēt vai ieviest daudz stingrākus pasākumus, kas attiecas uz zudumiem tvaiku veidā no stacionārām iekārtām visā to teritorijā vai ģeogrāfiskajā teritorijā, kur noteikts, ka šādi pasākumi ir nepieciešami cilvēku veselības vai vides aizsardzībai īpašu apstākļu dēļ;

tā kā šīs direktīvas 3., 4. un 6. panta 1. punkta noteikumi piemērojami, neskarot noteikumus, kuri paredzēti Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvā 83/189/EEK, ar ko nosaka kārtību, kādā sniedz informāciju tehnisko standartu un noteikumu jomā [6];

tā kā ir jāievieš saskaņotas specifikācijas iekārtām, kas paredzētas autocisternu uzpildīšanai no apakšas, lai nodrošinātu brīvu tirdzniecību ar benzīnu un iekārtām Kopienā, kā arī augsta līmeņa drošību; tā kā jāievieš noteikums par šādu specifikāciju standartizēšanu un pielāgošanu tehnikas attīstībai;

tā kā jāizveido komiteja, kas palīdzētu Komisijai pielāgot šīs direktīvas pielikumus tehnikas attīstībai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Piemērošanas joma

Šo direktīvu piemēro darbībām, iekārtām, transportlīdzekļiem un kuģiem, kurus izmanto benzīna glabāšanai, iepildīšanai un pārvadāšanai no viena termināla uz otru vai no termināla uz degvielas uzpildes staciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a) "benzīns" ir jebkurš naftas derivāts ar piedevām vai bez tām, kura tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli vai vairāk un kuru izmanto kā degvielu mehānisko transportlīdzekļu darbināšanai, izņemot sašķidrināto naftas gāzi (SNG);

b) "tvaiki" ir jebkurš gāzveida savienojums, kas iztvaiko no benzīna;

c) "glabāšanas iekārta" ir ikviena stacionāra cisterna terminālā, kuru izmanto benzīna glabāšanai;

d) "termināls" ir ikviens objekts, kuru izmanto benzīna glabāšanai un iepildīšanai auto cisternās, cisternvagonos vai kuģos, ietverot visas glabāšanas iekārtas, kas atrodas tā teritorijā;

e) "pārvietojamā cisterna" ir ikviena cisterna, kuru pārvadā pa autoceļiem, dzelzceļu vai ūdeni un kuru lieto benzīna pārvadāšanai no viena termināla uz otru vai no termināla uz degvielas uzpildes staciju;

f) "degvielas uzpildes stacija" ir ikviens objekts, kur benzīnu pārsūknē no stacionārajām glabāšanas cisternām uz transportlīdzekļu degvielas tvertnēm;

g) "pastāvošās benzīna glabāšanas iekārtas, iepildīšanas iekārtas, degvielas uzpildes stacijas un pārvietojamās cisternas" ir tādas iekārtas, degvielas uzpildes stacijas un pārvietojamās cisternas, kas tika ekspluatētas pirms 10. pantā noteiktās dienas vai kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem tika izsniegta individuāla būvatļauja vai ekspluatācijas licence pirms 10. pantā noteiktās dienas;

h) "jaunas" saistībā ar benzīna glabāšanas iekārtām, iepildīšanas iekārtām, degvielas uzpildes stacijām un pārvietojamām cisternām ir tādas iekārtas, degvielas uzpildes stacijas un pārvietojamās cisternas, uz kurām neattiecas g) punkts;

i) "caurlaidspēja" ir lielākais benzīna apjoms, kas viena gada laikā pārsūknēts no termināla glabāšanas iekārtas vai no degvielas uzpildes stacijas uz pārvietojamajām cisternām iepriekšējo trīs gadu laikā;

j) "tvaiku pārstrādes iekārta" ir iekārta, kas paredzēta benzīna tvaiku pārstrādei benzīnā, ietverot visas terminālā esošās bufera rezervuāru sistēmas;

k) "kuģis" ir iekšējo ūdensceļu kuģis, kā definēts Padomes 1982. gada 4. oktobra Direktīvas 82/714/EEK, ar ko ievieš tehniskās prasības iekšējo ūdensceļu kuģiem [7], 1. nodaļā;

l) "mērķa etalonvērtība" ir noteikts lielums, kas ir sniegts pielikumos minēto tehnisko pasākumu atbilstības vispārējam novērtējumam, bet kas nav robežlielums, kuru var izmantot atsevišķu iekārtu, terminālu un degvielas uzpildes staciju efektivitātes noteikšanā;

m) "tvaiku pagaidu uzglabāšana" ir tvaiku pagaidu uzglabāšana termināla cisternā ar slēgtu jumtu, lai tos vēlāk nogādātu un pārstrādātu citā terminālā. Tvaiku pārsūknēšanu no vienas glabāšanas iekārtas uz otru vienā un tajā pašā terminālā neuzskata par tvaiku pagaidu uzglabāšanu šīs direktīvas nozīmē;

n) "uzpildīšanas iekārta" ir ikviena iekārta terminālā, no kuras benzīnu var pārsūknēt uz pārvietojamajām cisternām. Autocisternām paredzētās uzpildīšanas iekārtas veido vienu vai vairākus "portālus";

o) "portāls" ir ikviena būve terminālā, no kuras benzīnu var pārsūknēt vienā autocisternā vienā laikā.

3. pants

Glabāšanas iekārtas terminālos

1. Glabāšanas iekārtas projektē un ekspluatē saskaņā ar I pielikumā minētajiem tehniskajiem noteikumiem.

Šie noteikumi ir izveidoti, lai samazinātu kopējo benzīna zudumu gada laikā, kas rodas to pārsūknējot un glabājot katrā terminālu glabāšanas iekārtā, zem 0,01 masas % no caurlaidspējas mērķa etalonvērtības.

Dalībvalstis var saglabāt vai lūgt ieviest stingrākus pasākumus visā savā teritorijā vai ģeogrāfiskajās teritorijās, kur konstatēts, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi īpašu apstākļu dēļ.

Dalībvalstis var pieņemt tādus tehniskos pasākumus benzīna zudumu samazināšanai, kādi nav minēti I pielikumā, ja šiem alternatīvajiem pasākumiem ir tāda pati efektivitāte.

Dalībvalstis informē citas dalībvalstis un Komisiju par visiem pielietotajiem pasākumiem vai visiem šajā punktā minētajiem īpašajiem pasākumiem, kurus tās paredz pieņemt, kā arī par pamatojumu to pieņemšanai.

2. Šā panta 1. punkta noteikumus piemēro:

a) no 10. pantā noteiktās dienas, attiecībā uz jaunām iekārtām;

b) trīs gadus pēc 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz pastāvošajām iekārtām, ja termināla caurlaidspēja ir lielāka nekā 50000 tonnu gadā;

c) sešus gadus pēc 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz pastāvošajām iekārtām, ja termināla caurlaidspēja ir lielāka nekā 25000 tonnu gadā;

d) deviņus gadus pēc 10. pantā minētās dienas attiecībā uz visām pastāvošajām glabāšanas iekārtām terminālos.

4. pants

Pārvietojamo cisternu uzpildīšana un iztukšošana terminālos

1. Uzpildīšanas un iztukšošanas iekārtas projektē un ekspluatē saskaņā ar II pielikumā paredzētajiem tehniskajiem noteikumiem.

Šie noteikumi ir izveidoti, lai samazinātu kopējo benzīna zudumu gadā, kas rodas uzpildot un iztukšojot pārvietojamās cisternas terminālos, zem 0,005 % masas no caurlaidspējas mērķa etalonvērtības.

Dalībvalstis var saglabāt vai lūgt ieviest stingrākus pasākumus visā savā teritorijā vai ģeogrāfiskajās teritorijās, kur konstatēts, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi īpašu apstākļu dēļ.

Dalībvalstis var pieņemt tādus tehniskos pasākumus benzīna zudumu samazināšanai, kādi nav minēti II pielikumā, ja šiem alternatīvajiem pasākumiem ir tāda pati efektivitāte.

Dalībvalstis informē citas dalībvalstis un Komisiju par visiem pielietotajiem pasākumiem vai visiem šajā punktā minētajiem īpašajiem pasākumiem, kurus tās paredz pieņemt, kā arī par pamatojumu to pieņemšanai. Komisija pārbauda šādu pasākumu savietojamību ar Līgumā un šajā punktā paredzētajiem noteikumiem.

Visus terminālus ar autocisternu uzpildīšanas iekārtām aprīko ar vismaz vienu portālu, kas atbilst IV pielikumā minētajām specifikācijām attiecībā uz iekārtām cisternu uzpildīšanai no apakšas. Šīs specifikācijas regulāri pārbauda un, ja nepieciešams, pārskata saskaņā ar 8. pantā noteikto kārtību.

2. Šā panta 1. punkta noteikumus piemēro:

a) no 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz jauniem termināliem, kas paredzēti autocisternu, cisternvagonu un/vai kuģu uzpildīšanai;

b) trīs gadus pēc 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz pastāvošajiem termināliem, kas paredzēti autocisternu, cisternvagonu un/vai kuģu uzpildīšanai, ja to caurlaidspēja ir lielāka nekā 150000 tonnu gadā;

c) sešus gadus pēc 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz pastāvošajiem termināliem, kas paredzēti autocisternu un cisternvagonu uzpildīšanai, ja to caurlaidspēja ir lielāka nekā 25000 tonnu gadā;

d) deviņus gadus pēc 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz visām pastāvošajām iepildīšanas iekārtām terminālos, kas paredzētas autocisternu un cisternvagonu uzpildīšanai.

3. Deviņus gadus pēc 10. pantā noteiktās dienas IV pielikumā paredzētās prasības attiecībā uz iekārtām cisternu uzpildīšanai no apakšas piemēro visām autocisternu uzpildīšanas iekārtām visos terminālos, ja vien tie nav atbrīvoti no šīm prasībām saskaņā ar 4. punkta noteikumiem.

4. Atkāpjoties no tā, 1. un 3. punktu nepiemēro:

a) pastāvošajiem termināliem, kuru caurlaidspēja ir mazāka nekā 10000 tonnu gadā;

b) jauniem termināliem, kuru caurlaidspēja ir mazāka nekā 5000 tonnu gadā un kuri atrodas uz mazām attālām salām.

Dalībvalstis, izmantojot 9. pantā minētās ziņošanas metodes, informē Komisiju par termināliem, uz kuriem attiecas šāda atkāpe.

5. Spānijas Karaliste var pieļaut vienu gadu ilgu atkāpi no termiņa, kas noteikts 2. punkta b) apakšpunktā.

5. pants

Pārvietojamās cisternas

1. Pārvietojamās cisternas projektē un ekspluatē saskaņā ar šādām prasībām:

a) pārvietojamās cisternas projektē un ekspluatē tā, lai pārpalikušie benzīna tvaiki tiktu aizturēti cisternā pēc benzīna izsūknēšanas;

b) pārvietojamās cisternas, ar kurām piegādā benzīnu degvielas uzpildes stacijām un termināliem, projektē un ekspluatē tā, lai tās uztvertu un aizturētu tvaikus no glabāšanas iekārtām degvielas uzpildes stacijās vai terminālos. Cisternvagonu gadījumā šo prasību piemēro tikai tad, ja ar tiem benzīnu piegādā degvielas uzpildes stacijām vai termināliem, kur tiek pielietota tvaiku pagaidu uzglabāšana;

c) izņemot tvaiku izlaišanu caur redukcijas vārstiem, a) un b) apakšpunktā minētos tvaikus aiztur pārvietojamajā cisternā līdz brīdim, kad tiek veikta tās iztukšošana terminālā.

Ja pēc benzīna izsūknēšanas pārvietojamo cisternu izmanto citu produktu pārvadāšanai, kas nav benzīns, var pieļaut ventilāciju tādā ģeogrāfiskajā teritorijā, kur maz ticams, ka degvielas tvaiku emisija varētu ievērojami veicināt ekoloģiskās vai veselības problēmas, ciktāl tvaiku pārstrāde vai tvaiku pagaidu uzglabāšana nav iespējama;

d) dalībvalstu kompetentām iestādēm jānodrošina, ka autocisternām regulāri tiek pārbaudīts to hermētiskums un visām pārvietojamajām cisternām periodiski tiek pārbaudīta vakuuma/redukcijas vārstu darbība.

2. Šā panta 1. punkta noteikumus piemēro:

a) no 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz jaunām autocisternām, cisternvagoniem un kuģiem;

b) trīs gadus pēc 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz pastāvošajiem cisternvagoniem un kuģiem, ja tos uzpilda terminālā, uz kuru attiecas 4. panta 1. punkta noteikumi;

c) pastāvošajām autocisternām, kad tās pārbūvē uzpildīšanai no apakšas atbilstīgi IV pielikumā noteiktajām specifikācijām.

3. Atkāpjoties no šiem noteikumiem, 1. punkta, a), b) un c) apakšpunkta noteikumus nepiemēro tvaiku zudumiem, kas rodas mērīšanas darbību laikā attiecībā uz:

a) pastāvošajām pārvietojamajām cisternām;

b) jaunām pārvietojamajām cisternām, kuras tiek nodotas ekspluatācijā četru gadu laikā pēc 10. pantā noteiktās dienas.

6. pants

Iepildīšana degvielas uzpildes staciju glabāšanas iekārtās

1. Iepildīšanas un glabāšanas iekārtas projektē un ekspluatē saskaņā ar III pielikumā paredzētajiem tehniskajiem noteikumiem.

Šie noteikumi ir izveidoti, lai samazinātu kopējo benzīna zudumu gadā, kas rodas, uzpildot un iztukšojot pārvietojamās cisternas terminālos, zem 0,01 % masas no caurlaidspējas mērķa etalonvērtības.

Dalībvalstis var saglabāt vai lūgt ieviest stingrākus pasākumus visā to teritorijā vai ģeogrāfiskajās teritorijās, kur konstatēts, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi īpašu apstākļu dēļ.

Dalībvalstis var pieņemt tādus tehniskos pasākumus benzīna zudumu samazināšanai, kādi nav paredzēti III pielikumā, ja šiem alternatīvajiem pasākumiem ir tāda pati efektivitāte.

Dalībvalstis informē citas dalībvalstis un Komisiju par visiem pielietotajiem pasākumiem vai visiem šajā punktā noteiktajiem īpašajiem pasākumiem, kurus tās paredz pieņemt, kā arī par pamatojumu to pieņemšanai.

2. Šā panta 1. punkta noteikumus piemēro:

a) no 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz jaunām degvielas uzpildes stacijām;

b) trīs gadus pēc 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz:

- pastāvošajām degvielas uzpildes stacijām, kuru caurlaidspēja ir lielāka nekā 1000 m3/gadā,

- tām pastāvošajām degvielas uzpildes stacijām neatkarīgi no to caurlaidspējas, kas atrodas zem dzīvojamām telpām vai darba telpām;

c) sešus gadus pēc 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz pastāvošajām degvielas uzpildes stacijām, kuru caurlaidspēja ir lielāka nekā 500 m3/gadā;

d) deviņus gadus pēc 10. pantā noteiktās dienas attiecībā uz visām pastāvošajām degvielas uzpildes stacijām.

3. Atkāpjoties no šiem noteikumiem, 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro degvielas uzpildes stacijām, kuru caurlaidspēja ir mazāka kā 100 m3/gadā.

4. Degvielas uzpildes staciju gadījumā, kuru caurlaidspēja ir mazāka kā 500 m3/gadā, dalībvalstis var pieļaut atkāpi no 1. punktā noteiktajām prasībām, ja degvielas uzpildes stacija atrodas ģeogrāfiskajā teritorijā vai vietā, kur maz ticams, ka tvaiku emisija varētu radīt ievērojamas ekoloģiskās vai veselības problēmas.

Dalībvalstis, izmantojot 9. pantā noteiktās ziņošanas metodes, Komisijai dara zināmus datus par teritorijām, kurām tās paredz pieļaut šādu atkāpi, un attiecīgi par visām izmaiņām šajās teritorijās.

5. Nīderlandes Karaliste var pieļaut atkāpi no 2. punktā noteiktā termiņa atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

- šajā pantā paredzētos pasākumus ievieš kā daļu no plašākas, esošas valsts programmas attiecībā uz degvielas uzpildes stacijām, kura vienlaicīgi skar dažādas ekoloģiskās problēmas, kā, piemēram, ūdens, gaisa un augsnes piesārņojumu un atkritumu izraisīto piesārņojumu, un kuras ieviešana ir precīzi plānota,

- atkāpe no termiņa var būt ne vairāk kā divi gadi, un visas programmas ir jāpabeidz 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajā termiņā,

- Komisiju informē par lēmumu atkāpties no 2. punktā noteiktā termiņa un sniedz pilnu informāciju par atkāpes ilgumu un apjomu.

6. Spānijas Karaliste un Portugāles Republika var pieļaut vienu gadu ilgu atkāpi no termiņa, kas noteikts 2. punkta b) apakšpunktā.

7. pants

Grozījumu izdarīšanas kārtība pielikumos

Izņemot II pielikuma 2. punktā noteiktos robežlielumus, grozījumus, kas nepieciešami, lai pielāgotu šīs direktīvas pielikumus tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar 8. pantā noteikto kārtību.

8. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Atzinumu par projektu komiteja sniedz termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kā noteikts Līguma 148. panta 2. punktā attiecībā uz lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē tā, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu.

Ja paredzētie pasākumi neatbilst komitejas atzinumam vai arī ja atzinums nav sniegts, tad Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

4. Ja Padome trīs mēnešos pēc priekšlikuma iesniegšanas nav pieņēmusi lēmumu, ieteiktos pasākumus pieņem Komisija.

9. pants

Kontrole un ziņošana

Ziņojumus par šīs direktīvas ieviešanu noformē atbilstīgi Padomes 1991. gada 23. decembra Direktīvas 91/692/EEK, ar kuru standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi [8], 5. pantā noteiktajai kārtībai. Komisija drīkst papildināt, ja nepieciešams, tās pirmo ziņojumu ar priekšlikumiem šīs direktīvas labošanai, jo īpaši par tās darbības jomas paplašināšanu, lai ietvertu tvaiku kontroles un pārstrādes sistēmas pārsūknēšanas iekārtās un kuģos.

10. pants

Pārņemšana valsts tiesību aktos

1. Dalībvalstīs līdz 1995. gada 31. decembrim stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka veidu, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

11. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1994. gada 20. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

K. Hänsch

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. Kinkel

[1] OV C 227, 3.9.1992., 3. lpp. un OV C 270, 6.10.1993., 12. lpp.

[2] OV C 73, 15.3.1993., 6. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1994. gada 24. jūnija atzinums (OV C 194, 19.7.1993., 325. lpp.), Padomes 1993. gada 4. oktobra kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta lēmums (OV C 91, 28.3.1994., 82. lpp.). Apstiprināts 1994. gada 2. decembrī (OV C 342, 20.12.1993., 15. lpp.). Samierināšanas komitejas 1994. gada 8. novembra kopīgais dokuments.

[4] OV C 112, 20.12.1973., 1. lpp., OV C 139, 13.6.1977., 1. lpp., OV C 46, 17.2.1983., 1. lpp. un OV C 328, 7.12.1987., 1. lpp.

[5] OV L 242, 30.8.1991., 1. lpp.

[6] OV L 109, 26.4.1983., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 92/400/EEK (OV L 221, 6.8.1992., 55. lpp.).

[7] OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.

[8] OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PRASĪBAS GLABĀŠANAS IEKĀRTĀM TERMINĀLOS

1. Virs zemes esošu cisternu ārējās sienas un jumts ir jānokrāso ar krāsu, kuras kopējā siltuma atstarošanas pakāpe ir 70 % vai vairāk. Krāsošanu var veikt ik pēc trīs gadiem kā daļu no parastās cisternu apkopes. Dalībvalstis var pieļaut atkāpi no šī noteikuma, ja tas nepieciešams īpašu ainavu teritoriju aizsargāšanai, kuras ir izveidojusi valsts.

Šo noteikumu nepiemēro cisternām, kas saistītas ar tvaiku pārstrādes iekārtu, kas atbilst II pielikuma 2. punktā noteiktajām prasībām.

2. Cisternas ar ārējiem peldošiem jumtiem jāapgādā ar pirmās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, lai aizblīvētu riņķveida telpu starp cisternas sienu un peldošā jumta ārējo perifēriju un ar otrās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, kas atrodas virs pirmās kārtas noslēdzošā blīvslēga. Blīvslēgi jāprojektē tā, lai to hermētiskums būtu 95 % vai vairāk, salīdzinot ar līdzvērtīgu slēgtā jumta cisternu bez tvaiku aiztures ierīcēm (slēgtā jumta cisterna, kurai ir tikai vakuuma/redukcijas vārsts).

3. Visām jaunajām glabāšanas iekārtām terminālos, kur tvaiku pārstrāde ir nepieciešama saskaņā ar direktīvas 4. panta noteikumiem (skatīt II pielikumu), ir jābūt vai nu:

a) nekustīga jumta cisternām, kas savienotas ar tvaiku pārstrādes iekārtu atbilstoši II pielikuma prasībām, vai arī

b) projektētām ar ārējo vai iekšējo jumtu, kas apgādāts ar pirmās kārtas un otrās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, lai atbilstu 2. punktā minētajām darbības prasībām.

4. Pastāvošajām slēgtā jumta cisternām ir jābūt vai nu:

a) savienotām ar tvaiku pārstrādes iekārtu atbilstoši II pielikuma prasībām, vai arī

b) ar iekšējo peldošo jumtu un pirmās kārtas noslēdzošo blīvslēgu, kuram jābūt projektētam tā, lai tā hermētiskums būtu 90 % vai vairāk, salīdzinot ar līdzvērtīgu slēgtā jumta cisternu, kurai nav tvaiku aiztures ierīču.

5. Pielikuma 3. un 4. punktā minētās prasības tvaiku aiztures ierīcēm neattiecas uz slēgtā jumta cisternām terminālos, kuros saskaņā ar II pielikuma 1. punktu ir atļauta tvaiku pagaidu uzglabāšana.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PRASĪBAS UZPILDĪŠANAS UN IZTUKŠOŠANAS IEKĀRTĀM TERMINĀLOS

1. Tvaiki, kas rodas pārvietojamās cisternas uzpildīšanas laikā, jāatgriež pa hermētisku cauruļvadu tvaiku pārstrādes iekārtā, lai tos pārstrādātu termināla teritorijā.

Šis noteikums neattiecas uz autocisternām, kuras uzpilda no augšas tiktāl, ciktāl šāda uzpildīšanas sistēma ir atļauta.

Terminālos, no kuriem benzīnu iesūknē kuģos, tvaiku pārstrādes iekārtu var aizstāt ar tvaiku sadedzināšanas iekārtu, ja tvaiku pārstrāde ir nedroša vai tehniski nav iespējama atgriezenisko tvaiku apjoma dēļ. Prasības, kas attiecas uz izplūdi atmosfērā no tvaiku pārstrādes iekārtas piemēro arī tvaiku sadedzināšanas iekārtai.

Terminālos, kuru caurlaidspēja ir mazāka kā 25000 tonnu gadā, tvaiku pagaidu uzglabāšanu var aizstāt ar tūlītējo tvaiku pārstrādi.

2. Tvaiku vidējā koncentrācija tvaiku pārstrādes iekārtas izplūdes gāzēs — kas, ņemot vērā apstrādes laikā radušos vājinājumu, ir labota — nedrīkst pārsniegt 35 g/Nm3 vienā stundā.

Tvaiku pārstrādes iekārtām, kas uzstādītas pirms 1993. gada 1. janvāra, Apvienotā Karaliste var pieļaut atkāpi no robežlieluma 35 g/Nm3 vienā stundā, kā noteikts šajā pielikumā, atbilstoši šādiem nosacījumiem:

- iekārta atbilst robežlielumam 50 g/Nm3 vienā stundā, ko mēra saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām specifikācijām,

- atkāpes termiņš beidzas vēlākais deviņus gadus no šīs direktīvas 10. pantā noteiktās dienas,

- Komisiju informē par atsevišķām iekārtām, kuras ietekmē šī atkāpe, ieskaitot informāciju par to caurlaidspēju un tvaiku emisiju no šīm iekārtām.

Dalībvalstu kompetentām iestādēm jānodrošina, ka tiek noteiktas mērījumu un analīžu metodes un to veikšanas biežums.

Mērījumi jāveic parastas caurlaidspējas vienas pilnas darba dienas (ne mazāk kā septiņas stundas) laikā.

Mērījumi var būt nepārtraukti vai ar pārtraukumiem. Ja mēra ar pārtraukumiem, ir jāveic vismaz četri mērījumi stundā.

Izmantotās iekārtas radītā kopējā kļūda, kalibrēšanas gāze un izmantotā procedūra nedrīkst pārsniegt 10 % no mērījuma vērtības.

Izmantotajai iekārtai jāspēj izmērīt koncentrāciju līdz vismaz 3 g/Nm3.

Precizitātei jābūt vismaz 95 % no mērījuma vērtības.

3. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm jānodrošina regulāra cauruļvadu un savienojumu pārbaude.

4. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka tvaiku noplūdes gadījumā uzpildīšanas darbības no portāla tiek pārtrauktas. Iekārta, kas paredzēta, lai pārtrauktu uzpildīšanas darbības, ir jāiebūvē portālā.

5. Ja ir pieļaujama pārvietojamo cisternu uzpildīšana no augšas, iepildīšanas šarnīra atverei ir jāatrodas tuvu pārvietojamās cisternas dibenam, lai izvairītos no šķieduzpildes.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PRASĪBAS UZPILDĪŠANAS UN GLABĀŠANAS IEKĀRTĀM DEGVIELAS UZPILDES STACIJĀS UN TERMINĀLOS, KUR TIEK VEIKTA TVAIKU PAGAIDU UZGLABĀŠANA

Tvaikus, kas, piegādājot benzīnu, nogādāti degvielas uzpildes staciju glabāšanas iekārtās un slēgta jumta cisternās, kuras lieto tvaiku pagaidu uzglabāšanai, ir jāatgriež pa hermētisku cauruļvadu pārvietojamajā cisternā, ar kuru piegādā benzīnu. Uzpildīšanas operācijas drīkst sākt tikai tad, kad visas nepieciešamās iekārtas ir savā vietā un darbojas pareizi.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

SPECIFIKĀCIJAS IEKĀRTĀM, KAS PAREDZĒTAS EIROPAS AUTOCISTERNU UZPILDĪŠANAI NO APAKŠAS, TVAIKU SAVĀKŠANAI UN AIZSARDZĪBAI PRET PĀRPLŪDI

1. Savienojumi.

1.1. Degvielas pārsūknēšanas cauruļvada uzmavai uz iepildīšanas šarnīra jābūt tādai, kas sader ar 4 collu (101,6 mm) API iemavas adapteri, kas atrodas uz transportlīdzekļa, kā noteikts:

- API Ieteiktā prakse 1004 (API Recommended Practice 1004),

septītais izdevums, 1988. gada novembris.

Iepildīšana no apakšas un tvaiku pārstrāde MC-306 autocisternu gadījumā (2.1.1.1. iedaļa — adaptera, kuru izmanto autocisternu iepildīšanai no apakšas, veids) (Bottom loading and vapour recovery for MC-306 tank motor vehicles (Section 2.1.1.1 — Type of adapter used for bottom loading).

1.2. Tvaiku savākšanas savienojumam uz pārsūknēšanas portāla tvaiku savākšanas cauruļvada jābūt izciļņa — rievas uzmavai, kas sader ar 4 collu (101,6 mm) izciļņa — rievas iemavu, kas atrodas uz transportlīdzekļa, kā noteikts:

- API Ieteiktā prakse 1004 (API Recommended Practice 1004),

septītais izdevums, 1988. gada novembris.

Iepildīšana no apakšas un tvaiku pārstrāde MC-306 autocisternu gadījumā (4.1.1.2. iedaļa — tvaiku pārstrādes adapteris) (Bottom loading and vapour recovery for MC-306 tank motor vehicles (Section 4.1.1.2 — Vapour-recovery adapter)).

2. Iepildīšanas nosacījumi.

2.1. Parastam šķidruma pārsūknēšanas ātrumam jābūt 2300 litriem minūtē (ne vairāk kā 2500 litriem minūtē) uz vienu iepildīšanas šarnīru.

2.2. Kad termināls strādā ar maksimālo jaudu, tā pārsūknēšanas portāla tvaiku savākšanas sistēmai, ieskaitot tvaiku pārstrādes iekārtu, ir atļauts radīt 55 milibārus lielu maksimālo pretspiedienu transportlīdzekļa tvaiku savākšanas cauruļvada adapterī.

2.3. Visām sertificētajām autocisternām, kuras uzpilda no apakšas, jābūt identifikācijas plāksnītei, kurā norādīts maksimālais pieļaujamais vienlaicīgi darbināmo iepildīšanas šarnīru skaits, tajā pat laikā nodrošinot, ka tvaiki netiek izlaisti caur nodalījuma vakuuma/redukcijas vārstiem, ja maksimālais iekārtas pretspiediens ir 55 milibāri, kā norādīts 2.2. apakšpunktā.

3. Transportlīdzekļa sazemējuma/pārplūdes brīdināšanas iekārtas pieslēgšana.

Pārsūknēšanas portālam ir jābūt apgādātam ar pārplūdes brīdināšanas kontroles sistēmu, kura tad, kad tā ir pievienota transportlīdzeklim, dod drošas uzpildes signālu pārsūknēšanas sākšanai ar noteikumu, ka nodalījuma pārplūdes devēji neuzrāda augstu līmeni.

3.1. Transportlīdzeklim jābūt savienotam ar kontroles mezglu uz pārsūknēšanas portāla ar 10 kontakttapu tipveida elektrisko savienotāju. Iemavas veida savienojumam jābūt piestiprinātam pie transportlīdzekļa un uzmavas veida savienojumam jābūt piestiprinātam pie kabeļa, kas pievienots pie pārsūknēšanas portālam piestiprinātās kontroles sistēmas.

3.2. Augsta šķidruma līmeņa detektoriem uz transportlīdzekļa jābūt vai nu 2 vadu termorezistora devējiem, 2 vadu optiskajiem devējiem, 5 vadu optiskajiem devējiem vai līdzvērtīgām ierīcēm ar noteikumu, ka sistēma darbojas bez atteicēm (NB — termorezistoriem ir jābūt negatīvam temperatūras koeficientam).

3.3. Pārsūknēšanas portāla kontroles mezglam jābūt savietojamam ar transportlīdzekļu 2 vadu un 5 vadu devēju sistēmu.

3.4. Transportlīdzeklim jābūt pievienotam pārsūknēšanas portālam ar parasta pārplūdes brīdinājuma devēju atgriezeniskā vada palīdzību, kuram caur transportlīdzekļa šasiju jābūt pievienotam pie 10. kontakttapas uz iemavas. Uzmavas 10. kontakttapai jābūt pievienotai kontroles mezgla korpusam, kuram jābūt savienotam ar pārsūknēšanas portāla zemējumu.

3.5. Visām sertificētajām autocisternām, kuras uzpilda no apakšas, jābūt identifikācijas plāksnītei (skatīt 2.3.), kurā norādīts iebūvēto pārplūdes brīdināšanas devēju veids (t.i., 2 vadu vai 5 vadu devēji).

4. Savienojumu atrašanās vieta.

4.1. Pārsūknēšanas portāla degvielas pārsūknēšanas un tvaiku savākšanas iekārtas projektē, pamatojoties uz šādiem datiem par autocisternu savienojuma vietām, kas atrodas aizsargkorpusā.

4.1.1. Degvielas pārsūknēšanas cauruļvadu adapteru viduslīnijas augstumam jābūt: ne vairāk kā 1,4 metriem (bez kravas); ne mazāk kā 0,5 metriem (ar pilnu kravu), vēlamajam augstumam jābūt starp 0,7 un 1,0 metru.

4.1.2. Adapteru horizontālajam attālumam jābūt ne mazākam par 0,25 metriem (vēlamais mazākais attālums ir 0,3 metri).

4.1.3. Visiem degvielas pārsūknēšanas cauruļvadu adapteriem jāatrodas aizsargkorpusā, kura garums nepārsniedz 2,5 metrus.

4.1.4. Tvaiku savākšanas cauruļvada adapterim jāatrodas vēlams pa labi no degvielas pārsūknēšanas cauruļvadu adapteriem un augstumā, kas nepārsniedz 1,5 metrus (bez kravas) un nav mazāks kā 0,5 metri (ar pilnu kravu).

4.2. Sazemējuma/pārplūdes brīdināšanas iekārtu savienotājam jāatrodas pa labi no degvielas pārsūknēšanas un tvaiku savākšanas cauruļvadu adapteriem un augstumā, kas nepārsniedz 1,5 metrus (bez kravas) un nav mazāks kā 0,5 metri (ar pilnu kravu).

4.3. Iepriekš minētajiem savienojumiem jāatrodas tikai vienā transportlīdzekļa pusē.

5. Bloķēšanas ierīces.

.5.1. Sazemējuma/pārplūdes brīdinājuma signāls.

Iepildīšanu nedrīkst sākt, ja vien kombinētais sazemējuma/pārplūdes kontroles mezgls nav devis signālu.

Pārplūdes vai transportlīdzekļa sazemējuma zuduma gadījumā pārsūknēšanas portāla kontroles mezglam jānoslēdz pārsūknēšanas kontroles vārsts.

5.2. Tvaiku savākšanas iekārtas pievienošana.

Pārsūknēšanu drīkst sākt tikai tad, kad tvaiku savākšanas cauruļvads ir pievienots transportlīdzeklim un pārvietojamie tvaiki var brīvi plūst no transportlīdzekļa uz tvaiku savākšanas sistēmu.

--------------------------------------------------