Padomes Direktīva 93/121/EK

(1993. gada 22. decembris),

ar kuru groza Direktīvu 91/494/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu mājputnu gaļu un tās ievešanu no trešām valstīm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā 3. panta A daļas 1. punktā Padomes 1991. gada 26. jūnija Direktīvā 91/494/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu mājputnu gaļu un tās ievešanu no trešām valstīm [4], ir paredzēti noteikumi par vakcināciju pret Ņukāslas slimību mājputniem, no kuriem iegūst gaļu, kas paredzēta dalībvalstīm vai dalībvalstu reģioniem, un kuru statuss ir atzīts saskaņā ar 12. panta 2. punktu Padomes 1990. gada 15. oktobra Direktīvā 90/539/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām un to ievešanu no trešām valstīm;

tā kā ir jāpieņem noteikumi vakcinācijai pret Ņūkāslas slimību, kas no 1993. gada 1. janvāra ir piemērojami tirdzniecībai ar svaigu mājputnu gaļu, kura paredzēta dalībvalstīm vai to reģioniem un kuras statuss ir noteikts saskaņā ar Direktīvas 90/539/EEK 12. panta 2. punktu;

tā kā Padome ir pieņēmusi Direktīvu 92/66/EEK [5] par Ņūkāslas slimības izplatības novēršanu un Direktīvu 92/40/EEK [6] par putnu gripas izplatības novēršanu, tādējādi ļaujot vienkāršot Direktīvu 91/494/EEK;

tā kā ir vēlams paredzēt alternatīvu Direktīvas 91/494/EEK 5. pantā noteiktajam īpašajam apzīmējumam;

tā kā ir jāgroza trešām valstīm piemērojamie tirdzniecības noteikumi, lai nodrošinātu, ka tie ir līdzvērtīgi dalībvalstīm piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz Ņūkāslas slimību un putnu gripu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvu 91/494/EEK groza šādi.

1. Direktīvas 3. panta A daļas 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"1. Turēts Kopienas teritorijā kopš izšķilšanās vai ievests no trešām valstīm saskaņā ar Direktīvas 90/539/EEK III nodaļas prasībām. Mājputnu gaļai, kura paredzēta dalībvalstīm vai dalībvalstu reģioniem un kuras statuss ir atzīts saskaņā ar minētās direktīvas 12. panta 2. punktu, ir jābūt tādu mājputnu gaļai, kas nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimību ar dzīvo vakcīnu pēdējās 30 dienās pirms nokaušanas.

Padome šo noteikumu pārskata, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, pirms stājas spēkā Kopienas tiesību akti, ar kuriem saskaņo vakcīnas pret Ņūkāslas slimību izmantošanu, un ne vēlāk kā 1994. gada 31. decembrī."

2. Direktīvas 3. panta A daļas 2. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

"— kas neatrodas platībā, uz kuru dzīvnieku veselības nosacījumu dēļ attiecas pasākumi, kas ietver mājputnu gaļas pārbaudes saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tādas slimības uzliesmojuma dēļ, pret kuru mājputni ir uzņēmīgi;".

3. Direktīvas 5. pantu papildina ar šādiem punktiem:

"3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta un attiecībā uz Ņūkāslas slimības epizootiju svaigu mājputnu gaļu saskaņā ar Direktīvas 71/118/EEK 3. panta 1. punkta A daļas e) apakšpunktu var marķēt ar veselības marķējumu, kas aprakstīts Direktīvas 71/118/EEK I pielikuma X nodaļas 44. punkta a) un b) apakšpunktā, ja vien tā ir tādu mājputnu gaļa, kuri:

a) nāk no uzņēmuma, kas atrodas Direktīvas 92/66/EEK 9. panta 1. punktā noteiktajā uzraudzības zonā, bet ne Direktīvas 92/66/EEK 9. panta 1. punktā noteiktajā aizsardzības zonā un attiecībā uz kuriem pēc to epidemioloģiskās pārbaudes nav reģistrēta saskare ar inficētu uzņēmumu;

b) nāk no saimes, kurā piecas dienas pirms mājputnu nosūtīšanas veikta izlases veida virusoloģiskā pārbaude ar negatīviem rezultātiem; paraugu ņemšanu izlases veida pārbaudei jāveic kompetentās iestādes pilnvarotam veterinārārstam;

c) nāk no uzņēmuma, kur kompetento iestāžu pilnvarots veterinārārsts ir veicis klīnisko pārbaudi, kuras laikā nav konstatētas pazīmes vai klīniski simptomi, kas liecina par iespējamu saslimstību ar Ņūkāslas slimību, šāda pārbaude ir jāveic 24 stundas pirms mājputnu nosūtīšanas;

d) neskarot 3. panta A daļas 3. punkta noteikumus, ir tieši pārvesti no izcelsmes uzņēmuma uz kautuvi; pārvadāšanai izmantotais transportlīdzeklis ir jāapzīmogo valsts pilnvarotam veterinārārstam un jāiztīra un jādezinficē pirms un pēc katras partijas pārvešanas;

e) ir pārbaudīti kautuvē, veicot pirmsnāves vai pēcnāves pārbaudi, lai noteiktu Ņūkāslas slimības simptomus.

Dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, informē pārējās dalībvalstis un Komisiju Pastāvīgajā veterinārijas komitejā par pasākumiem, ko tās pieņem šajā jautājumā.

Saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru un konsultējoties ar Zinātnisko veterināro komiteju, un līdz 1995. gada 1. janvārim ir jānosaka vispārējie kritēriji paraugu ņemšanai, paraugu ņemšanas biežumam un visiem nosacījumiem, kas jāievēro, īstenojot a), b) un c) apakšpunktu.

4. Līdz 1998. gada 1. janvārim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par pieredzi, kas gūta šo noteikumu piemērošanas laikā, kopā ar priekšlikumiem, par kuriem Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu."

4. Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

"10. pants

1. Svaigai mājputnu gaļai ir jābūt sūtītai no valstīm:

a) kurās putnu gripa un Ņūkāslas slimība ir juridiski izziņotas slimības visā valstī saskaņā ar starptautiskiem standartiem;

b) kurās nav putnu gripas un Ņūkāslas slimības;

vai kurās, lai gan tās nav brīvas no šīm slimībām, piemēro pasākumus šo slimību izplatības novēršanai, kas ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kuri paredzēti attiecīgi Direktīvās 92/40/EEK un 92/66/EEK.

2. Līdz 1995. gada 1. janvārim saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru pieņem papildu kritērijus trešo valstu klasifikācijai attiecībā uz 1. punktu.

Īstenojot 1. punktu, Komisija, izmantojot sertifikāciju, pieņem visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu īpašos dzīvnieku veselības apstākļus dažos Kopienas reģionos.

3. Komisija var saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru nolemt, saskaņā ar kādiem nosacījumiem piemērot 1. punktu tikai daļai trešo valstu teritoriju."

2. pants

1. Ne vēlāk kā 1995. gada 1. janvārī dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1993. gada 22. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-M. Dehousse

[1] OV C 89, 31.3.1993., 8. lpp.

[2] OV C 176, 28.6.1993., 26. lpp.

[3] OV C 201, 26.7.1993., 50. lpp.

[4] OV L 268, 24.9.1991., 35. lpp.

[5] OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.

[6] OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp.

--------------------------------------------------