31992R3068



Oficiālais Vēstnesis L 308 , 24/10/1992 Lpp. 0041 - 0045
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 11 Sējums 20 Lpp. 0034
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 11 Sējums 20 Lpp. 0034


Padomes Regula (EEK) Nr. 3068/92

(1992. gada 23. oktobris),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu par Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes kālija hlorīda importu

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 2423/88 (1988. gada 11. jūlijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām vai subsidēto importu no valstīm, kas nav Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 11. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, kā paredzēts iepriekšminētajā regulā,

tā kā:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) Ar Regulu (EEK) Nr. 1031/92 [2] Komisija piemēroja antidempinga pagaidu maksājumu par Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes kālija hlorīda importu Kopienā. Ar Regulu (EEK) Nr. 2442/92 [3] Padome pagarināja šā maksājuma termiņu maksimāli par diviem mēnešiem.

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(2) Pēc antidempinga pagaidu maksājuma uzlikšanas Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas eksportētāji, Kopienas ražotāji un daži importētāji saņēma iespēju paust savu viedokli Komisijai. Viņi arī iesniedza rakstiskas atsauksmes.

(3) Personu mutiskās un rakstiskās atsauksmes izskatīja, un Komisija, vajadzības gadījumā, attiecīgi grozīja savus secinājumus.

(4) Procedūras sarežģītības dēļ, jo īpaši daudzo izvirzīto datu un argumentu detalizētās pārbaudes dēļ, šo izmeklēšanu nepabeidza termiņā, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2423/88 7. panta 9. punkta a) apakšpunktā.

C. RAŽOJUMI, LĪDZĪGIE RAŽOJUMI

(5) Procedūras mērķis ir kālija hlorīds (saukts "potašs"), ko parasti izmanto kā mēslošanas līdzekli lauksaimniecībā. Informācija, kas ievākta izmeklēšanas laikā, norāda, ka ir pieejams divu kategoriju potašs: "standarta" (pulverī) vai "granulētais" (granulās). Kā paskaidrots Regulas (EEK) Nr. 1031/92 8. līdz 10. apsvērumā, kālija saturs (izteikts kā procentuālā daļa no sausa bezūdens produkta svara, kas ir K2O) abās kategorijās ir dažāds. Katrai šķirai ir trīs dažādas kategorijas: K2O saturs 40 % vai mazāk, K2O saturs no 40 līdz 62 %, un K2O saturs vairāk par 62 %. Minētās trīs kategorijas atbilst KN kodiem 31042010, 31042050 un 31042090.

(6) Sākotnējo secinājumu nolūkā kategoriju "vairāk par 62 %" neņēma vērā, Regulas (EEK) Nr. 1031/92 10. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

Pēc viedokļu uzklausīšanas, ko veica pēc Regulas (EEK) Nr. 1031/92 publicēšanas, Komisija nolēma savos galīgajos atzinumos ņemt vērā kategoriju "vairāk par 62 %", jo no ievāktās informācijas izrietēja, ka, lai arī šo kategoriju visbiežāk izmantoja farmaceitiskajos līdzekļos un rūpniecībā, tās fizikālās un ķīmiskās īpašības bija lielā mērā identiskas tās kategorijas īpašībām, kurā kālija saturs bija mazāks, un tāpēc to varēja izmantot minētās kategorijas vietā. Tāpēc Komisija uzskatīja dažādās potaša šķiras un kategorijas par vienu un to pašu ražojumu.

Tomēr jānorāda, ka kategorija ar lielāko kālija saturu pašlaik neeksistē granulētā veidā, šķietami, tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ. Tāpēc nav vajadzīgs nošķirt starp standarta un granulēto šķiru tāda potaša gadījumā, kam K2O saturs ir vairāk par 62 %. Padome apstiprina šos atzinumus.

D. DEMPINGS

a) Normālā vērtība

(7) Tā kā Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu joprojām neuzskata par valstīm ar tirgus ekonomiku, normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2423/88 2. panta 5. punktu. Kanādas, pasaules otrā lielākā ražotāja, izvēli neviena persona neapstrīdēja, un tāpēc normālo vērtību noteica uz Kanādas vietējo cenu pamata granulētā potaša gadījumā un uz Kanādas un ASV cenu pamata standarta potaša gadījumā, jo šajā gadījumā Kanādas pārdošanas apjomi bija pārāk zemi, lai veidotu reprezentatīvu pamatu attiecībā uz importu Kopienā no bijušās PSRS.

(8) Tā kā tā kalnrūpniecības uzņēmuma, kurš piedalījās izmeklēšanā, ražošanas izmaksas ir lielākas par Kanādas un ASV tirgus cenām, Kopienas ražotāji lūdza, lai normālo vērtību novērtē uz minētā uzņēmuma ražošanas izmaksu pamata. Izmeklēšanas laikā Komisija tomēr pārliecinājās, ka Kanādas un ASV tirgus cenas joprojām bija tādas, ka citi ražotāji varēja gūt peļņu parastos tirdzniecības darījumos. Tad izrādījās, ka uzņēmumam bijušas īslaicīgas un ārkārtējas izmaksas tā Kanādas apgabala īpašā stāvokļa dēļ, kurā atrodas uzņēmuma kalnraktuve, kā arī tāpēc, ka kalnraktuve tikai nesen bija sākusi darboties. Pievienot minētās izmaksas bijušās PSRS eksporta izmaksām būtu negodīgi un pretrunā Regulas (EEK) Nr. 2423/88 2. panta 5. punkta a) apakšpunktam.

Tāpēc normālās vērtības noteikšana, par pamatu ņemot konkurējošo Kanādas un ASV tirgu cenu līmeni, ir saprātīga un piemērota pieeja.

Padome apstiprina Komisijas atzinumus un tos, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 1031/92 13. līdz 16. apsvērumā.

b) Eksporta cena

(9) Potaša, ko eksportēja bijušās PSRS ražotāji, eksporta cenas noteica veidā, kas aprakstīts Regulas (EEK) Nr. 1031/92 17. līdz 20. apsvērumā, un saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2423/88 2. panta 8. punkta b) apakšpunktā.

c) Salīdzinājums

(10) Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja posmā pēc kalnraktuves, par katru atsevišķo darījumu.

(11) Daži importētāji uzstāja uz korekciju saistībā ar atskaitījumu no jūras frakts izmaksām, iebilstot, ka viņi izmanto lētākus (salīdzinot ar citiem uzņēmumiem) kuģus no bijušās PSRS pārvadāšanai starp bijušās PSRS ostām un Kopienu. Komisijas izvēlētās izmaksas bija tās, ko bija faktiski samaksājis galvenais importētājs. Komisija aprēķināja jūras frakts izmaksas uz minētā pamata, iegūstot skaitli, kas zemāks par Regulā (EEK) Nr. 1031/92 noteikto.

(12) Saistībā ar izmaksām par pārvadājumiem starp bijušās PSRS kalnraktuvēm un ostām, kas bija aprēķinātas ņemot vērā Kanādas kalnraktuves un ostas, kā aprakstīts Regulas (EEK) Nr. 1031/92 20. apsvērumā, viens importētājs apgalvoja, ka būtu jāņem vērā tas, ka viena no trijām ieguves vietām (Belaruskali kalnraktuve) atrodas tuvāk ostai. To izskatīja un ne procedūras atskaitēs, ne importētāju vai eksportētāju atbildēs nekonstatēja neko tādu, kas liecinātu, ka ir iespējams noteikt potaša, ko no bijušās PSRS importē Kopienā, izcelsmes avotu un līdz ar to daļu, kas iegūta no tuvākās kalnraktuves. Tāpēc Komisija uzskatīja par saprātīgu un lietderīgu pieņemt, ka katra ieguves vieta deva vienādu daļu potaša eksporta uz Kopienu. Tāpēc izmaksas par potaša pārvadāšanu starp bijušās PSRS rūpnīcām un ostām noteica uz Kanādas pārvadāšanas izmaksu pamata, vienlaikus ņemot vērā attālumus starp ieguves vietām bijušajā PSRS un ostām.

(13) Eksportētāji un daži importētāji apgalvoja, ka bija atšķirība attiecībā uz šķiru un pretsalipes apstrādi, kas it kā vajadzīga dažu veidu galīgajai izmantošanai, un kas pamatoja bijušās PSRS izcelsmes potaša cenu lejupejošu korekciju. Ņemot vērā to, ka Kanādas, bijušās PSRS un Kopienas izcelsmes potaša ķīmiskās īpašības ir gluži identiskas, Komisijai bija jānoraida arguments attiecībā uz kvalitāti. Attiecībā uz argumentu par pretsalipes apstrādi, Komisija nekonstatēja atšķirības ražošanas procesos, un izmeklēšanai nebija pierādījumu, ka potašam, kura izcelsme ir bijušajās PSRS valstīs, būtu vajadzīga īpaša apstrāde salīdzinājumā ar citu valstu izcelsmes potašu, lai tas būtu derīgs izmantošanai. Līdz ar to konstatēja, ka korekcijai nav pamatojuma.

(14) Komisija tomēr ievēroja, ka potašs no bijušās PSRS ne vienmēr precīzi atbilda Kopienas un Kanādas potašam kristāla izmēru ziņā. Vēl eksportētāji un vairāki importētāji norādīja, ka uz potaša piegādēm un nosūtīšanu no bijušās PSRS var mazāk paļauties, tomēr šie apsvērumi nemaina ražojuma pamatīpašības, un Komisija uzskatīja korekciju 2 % apmērā par saprātīgu, ņemot vērā priekšstatu, kāds par bijušās PSRS izcelsmes potašu ir patērētājiem. Padome apstiprina šos atzinumus.

E. DEMPINGA STARPĪBA

(15) Faktu galīgā pārbaude atklāja, ka potašs no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas ir par dempinga cenām. Dempinga starpība ir vienāda ar starpību starp normālo vērtību un eksporta cenu. Ņemot vērā eksportētāju, kuri sadarbojās, organizatorisko struktūru un to, ka viņus visus pārstāvēja viena valsts organizācija, viņiem visiem aprēķināja vienotu dempinga starpību. Tādējādi aprēķinātā vidējā svērtā dempinga starpība bija 24 % no attiecīgā eksporta kopējās CIF vērtības. Padome apstiprina šos atzinumus.

F. KAITĒJUMS

(16) Komisija savos sākotnējos secinājumos norādīja, ka Kopienas ražotājiem ir nodarīts būtisks kaitējums (Regulas (EEK) Nr. 1031/92 24. līdz 33. apsvērums). Šajā saistībā neizvirzīja jaunus argumentus. Padome apstiprina, ka Kopienas ražotājiem ir nodarīts būtisks kaitējums.

G. CĒLOŅSAKARĪBA STARP DEMPINGU UN KAITĒJUMU

(17) Regulas (EEK) Nr. 1031/92 34. līdz 37. apsvērumā Komisija norādīja, ka salīdzinoši lētākā potaša eksporta, ko ieveda no bijušās PSRS valstīm, apjoma palielināšanās sakrita ar Kopienas ražošanas nozares pieaugošajiem zaudējumiem. Visas attiecīgās persona piekrita, ka potaša tirgus ir pārredzams un ārkārtīgi ātri reaģē uz cenu pārmaiņām. Tādējādi bija skaidrs, ka potaša imports no bijušās PSRS par cenām, kas zemākas par Kopienas ražošanas nozares prasītajām cenām, bija nodarījis minētajai nozarei būtisku kaitējumu.

Attiecībā uz citiem apsvērumiem, nevarēja noliegt iespēju, ka Kopienas ražošanas nozari ietekmē eksports no citiem avotiem. Komisija tomēr nodalīja starp potenciālo ietekmi, ko var atstāt tāds imports, un kaitējumu, ko radījis imports, uz ko attiecas šī procedūra. Iemesls tam bija salīdzinoši mazais importa apjoms no citiem avotiem un pierādījumu trūkums par cenu samazināšanu. Turklāt Komisijai bija zināms, ka pieprasījums pēc potaša dažos pēdējos gados bija samazinājies. Šā apsvēruma ietekmi tomēr nesaistīja ar kaitējumu, ko nodarījis imports no bijušās PSRS. Tiešām, par kaitējumu galvenokārt liecina izteiktāki zaudējumi. Turklāt, Komisijas izmeklēšana nesniedza atzinumus, kas pierādītu vai varētu veidot pierādījumus, ka Kopienas ražotāju vadība būtu varējusi veicināt nodarīto kaitējumu.

(18) Ņemot vērā iepriekšminēto un iemeslus, kas izvirzīti Regulas (EEK) Nr. 1031/92 34. līdz 37. apsvērumā, Padome apstiprina, ka potaša imports par dempinga cenām no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas, skatīts atsevišķi, ir radījis nopietnu kaitējumu Kopienas ražotājiem.

H. MAKSĀJUMS

(19) Komisija pārrēķināja maksājuma līmeni, kas vajadzīgs, lai novērstu kaitējumu, atbilstīgi metodei, kura izklāstīta Regulas (EEK) Nr. 1031/92 38. apsvērumā. Iebildumi pret šo metodi netika izteikti, un Padome apstiprina, ka galīgajam maksājumam jābūt vienādam ar dempinga starpību.

Attiecībā uz maksājuma veidu, Komisija turklāt uzskata, ka manevra apjoms, kas pieejams eksportētājiem valstīs, kurās joprojām nav tirgus ekonomikas, un ietekme uz visu potaša tirgu, kādu varētu atstāt pat neliels cenu samazinājums, nozīmē, ka ne fiksēts maksājums, ne procentuālais nodoklis negarantētu dempinga radītā kaitējuma novēršanu. Tā kā jauni argumenti par šo jautājumu nav izvirzīti, Komisija secināja, ka antidempinga maksājums būtu jāpieņem minimālās cenas veidā.

(20) Tā kā ražojumu vērtība ir galvenokārt saistīta ar K2O saturu tajos, minimālā cena būtu galīgi jāaprēķina standarta un granulētajai šķirai katrai no trim kategorijām saskaņā ar metodi, kura izklāstīta Regulas (EEK) Nr. 1031/92 40. apsvērumā. Padome apstiprina šos atzinumus.

I. KOPIENAS INTERESES

(21) Personas neiesniedza Komisijai turpmākus faktus vai argumentus attiecībā uz Kopienas interesēm. Padome apstiprina Komisijas secinājumus, kas ietverti Regulas (EEK) Nr. 1031/92 41. līdz 48. apsvērumā, ka Kopienas interesēs ir novērst kaitējumu, ko radījis novērotais importa dempings no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas, un tādējādi apturēt Kopienas ražošanas samazināšanos, neliedzot attiecīgajiem eksportētājiem pieeju Kopienas tirgum.

J. SAISTĪBAS

(22) Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas eksportētāji ierosināja piedāvāt cenu saistības. Tomēr piedāvājums attiecās uz saistībām principā un nebija pamatots uz konkrētu cenu. Komisija uzskatīja šīs vienkāršās saistības principā par nepieņemamām un paziņoja attiecīgajiem eksportētājiem savu lēmumu un tā pamatojumu.

K. PAGAIDU MAKSĀJUMA IEKASĒŠANA

(23) Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, Padome uzskata par vajadzīgu iekasēt summas, kuras nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, līdz galīgā maksājuma līmenim, atlikumu atmaksājot,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes kālija hlorīda (KCl), uz ko attiecas KN kodi 31042010, 31042050 un 31042090, importam uzliek galīgo antidempinga maksājumu.

Maksājums ir vienāds ar starpību starp minimālajām cenām, kas norādītas turpmāk, un Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenām pirms muitošanas:

- kālija hlorīds ar K2O saturu 40 % vai mazāk:

- standarta šķira: ECU 57,95 par tonnu KCl (TARIC kods 31042010*10),

- granulētā šķira: ECU 65,76 par tonnu KCl (TARIC kods 31042010*20);

- kālija hlorīds ar K2O saturu vairāk par 40 %, bet mazāk par vai vienādi ar 62 %:

- standarta šķira: ECU 86,93 par tonnu KCl (TARIC kods 31042050*10),

- granulētā šķira: ECU 98,65 par tonnu KCl (TARIC kods 31042050*20);

- kālija hlorīds ar K2O saturu vairāk par 62 %: ECU 133,87 par tonnu KCl.

2. Piemēro spēkā esošos noteikumus attiecībā uz muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, ievērojot Regulu (EEK) Nr. 1031/92, iekasē galīgi līdz līmenim, kas rodas no galīgo maksājumu, kuri uzlikti ar 1. panta 1. punktu, piemērošanas.

Atmaksā iekasētā nodrošinājuma atlikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1992. gada 23. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Cope

[1] OV L 209, 2.8.1988., 1. lpp.

[2] OV L 110, 28.4.1992., 5. lpp.

[3] OV L 243, 25.8.1992., 1. lpp.

--------------------------------------------------