Padomes Direktīva 92/118/EEK

(1992. gada 17. decembris),

ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumus [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumus [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus [3],

tā kā dzīvnieku izcelsmes produkti ir ietverti produktu sarakstā Līguma II pielikumā; tā kā šo produktu laišana tirgū sastāda ievērojamu ienākumu avotu daļai lauksaimniecībā nodarbināto;

tā kā, lai nodrošinātu šīs nozares saprātīgu attīstību un palielinātu ražīgumu, dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības noteikumi attiecībā uz minētajiem produktiem būtu jānosaka Kopienas līmenī;

tā kā Kopienai jāparedz pasākumi, kuru mērķis ir pakāpeniski izveidot iekšējo tirgu, kas aptver teritoriju bez iekšējām robežām, laikposmā, kas beidzas 1992. gada 31. decembrī;

tā kā, paturot prātā iepriekš minētos mērķus, Padome pieņēmusi dzīvnieku veselības noteikumus, kas piemērojami attiecībā uz svaigu gaļu, mājputnu gaļu, gaļas produktiem, medījumu gaļu, trušu gaļu un piena produktiem;

tā kā, ja nav noteikts citādi, dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecība jāliberalizē, neierobežojot iespējamo aizsardzības pasākumu izmantošanu;

tā kā, pastāvot zināmam slimību izplatības riskam, kuram pakļauti dzīvnieki, kas nonāk ar tām saskarsmē, dažiem dzīvnieku izcelsmes produktiem būtu jāuzliek īpašas prasības, kad tos laiž tirgū tirdzniecības nolūkā, it īpaši, ja tie ir paredzēti reģioniem ar augstu veselības statusu;

tā kā, pieņemot Direktīvu 92/65/EEK, Komisija piekrita nošķirt dzīvnieku veselības jautājumus, kas skar dzīvniekus, no jautājumiem, kas skar produktus;

tā kā, lai nodrošinātu pārbaužu atcelšanu uz dalībvalstu robežām 1993. gada 1. janvārī, jāsagatavo dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības noteikumi attiecībā uz visiem produktiem, kas ir pakļauti tādām pārbaudēm, kuru tirdzniecība un imports vēl nav saskaņots Kopienas līmenī;

tā kā, lai sasniegtu šo mērķi, veicot iepriekš minētos pasākumus, jāpielāgo daži no esošajiem noteikumiem;

tā kā būtu jāievieš apstiprinājuma sistēma trešām valstīm un uzņēmumiem, kuri atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, kopā ar pārbaudes procedūru Kopienā, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti nosacījumi tādam apstiprinājumam;

tā kā produktu pavaddokuments ir vislabākais veids, kā pārliecināt kompetento iestādi galapunktā, ka sūtījums atbilst šīs direktīvas noteikumiem; tā kā veselības vai veterinārais sertifikāts būtu saglabājams, lai varētu pārbaudīt dažu ievesto produktu galamērķi;

tā kā šeit būtu piemērojami noteikumi, principi un aizsardzības pasākumi, kurus ievieš ar Padomes 1990. gada 10. decembra Direktīvu 90/675/EEK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veselības pārbaužu organizēšanu produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm [4];

tā kā sakarā ar Kopienas iekšējo tirdzniecību būtu piemērojami arī Direktīvā 89/662/EEK izklāstītie noteikumi;

tā kā Komisijai būtu jāuztic uzdevums pieņemt ieviest noteiktus pasākumus šīs direktīvas īstenošanai; tā kā šā iemesla dēļ būtu jānosaka procedūra ciešas un efektīvas sadarbības nodibināšanai starp Komisiju un dalībvalstīm Pastāvīgajā veterinārijas komitejā;

tā kā, paturot prātā sevišķas piegādes grūtības, kas izriet no ģeogrāfiskā stāvokļa, īpaši izņēmumi būtu pieļaujami Grieķijas Republikai;

tā kā īpašu noteikumu pieņemšana attiecībā uz produktiem, uz ko attiecas šī direktīva, neskar noteikumu pieņemšanu attiecībā uz pārtikas higiēnu un drošību kopumā, sakarā ar ko Komisija ir iesniegusi priekšlikumu pamatdirektīvai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA Vispārīgie noteikumi

1. pants

Šī direktīva nosaka dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības, kuras reglamentē to dzīvnieku izcelsmes produktu (tajā skaitā šo produktu tirdzniecības paraugu) tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas iepriekšminētās prasības, kas noteiktas Direktīvas 89/662/EEK [5] A pielikuma I daļā un, attiecībā uz slimības izraisītājiem, Direktīvā 90/425/EEK minētajos īpašos Kopienas noteikumos.

Šī direktīva neskar sīkāk izstrādātu noteikumu pieņemšanu attiecībā uz dzīvnieku veselību, ņemot vērā iepriekšminētos īpašos noteikumus, un tirdzniecības vai importa ierobežojumu saglabāšanu produktiem, uz kuriem attiecas pirmajā daļā minētie īpašie noteikumi, kas izriet no sabiedrības veselības noteikumiem.

2. pants

1. Šajā direktīvā:

a) "tirdzniecība" ir tirdzniecība, kā tas definēts Direktīvas 89/662/EEK 2. panta 2. punktā;

b) "tirdzniecības paraugs" ir uzņēmuma īpašnieka vai par uzņēmumu atbildīgas personas uzdevumā ņemts paraugs, kam nav komerciālas vērtības un kas raksturo kādu šajā uzņēmumā ražotu dzīvnieku izcelsmes produktu vai kas atbilst dzīvnieku izcelsmes produkta paraugam, ko ir iecerēts ražot, un uz kura, ņemot vērā turpmāko pārbaužu veikšanu, jābūt atsaucei par produkta veidu, sastāvu un dzīvnieka sugu, no kura tas ir iegūts;

c) "nopietna lipīga slimība" ir jebkura slimība, uz ko attiecas Direktīva 82/894/EEK [6];

d) "slimības izraisītāji" ir jebkura organismu kopa vai kultūra, kā arī jebkurš to paveids, kas ir sastopams viens pats vai kā mākslīgi radīta tādas organismu kopas vai kultūras kombinācija, kas spēj izraisīt slimību jebkurā dzīvā radījumā (izņemot cilvēku), un jebkuri modificēti šo organismu atvasi- nājumi, kuri satur vai pārnēsā dzīvnieku slimības izraisītāju, vai audus, šūnu kultūru, izdalījumus vai/jeb ekskrētus, kuri satur vai ar kuru palīdzību var pārnēsāt dzīvnieku slimības izraisītāju; šis apzīmējums neskar imunoloģiski veterinārās zāles, kas ir atļautas atbilstoši Direktīvai 90/677/EEK [7];

e) "pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas paredzētas dzīvnieku patēriņam", ir dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas ir apstrādātas tādā veidā, lai tās būtu tieši piemērotas izmantošanai kā dzīvnieku barība vai kā dzīvnieku barības sastāvdaļa. Tām pieskaitāmi zivju milti, gaļas milti, kaulu milti, nagu milti, ragu milti, asins milti, spalvu milti, sausie dradži un citi līdzīgi produkti, tajā skaitā maisījumi, kas satur šos produktus;

f) "pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas paredzētas lietošanai uzturā", ir Direktīvas 77/99/EEK 2. panta b) apakšpunktā [8] minētie dradži, gaļas milti un cūku ādas pulveris;

g) "biškopības produkts" ir medus, bišu vasks, bišu māšu peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi cilvēku pārtikai vai rūpniecības vajadzībām.

2. Turklāt definīcijas, kas ietvertas Direktīvu 89/662/EEK, 90/425/EEK un 90/675/EEK 2. pantā, piemēro mutatis mutandis.

3. pants

Dalībvalstis nodrošina to, ka:

- 1. pantā minēto dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecību un importu, kā arī želatīna tirdzniecību un importu, ja tas nav paredzēts lietošanai uzturā, neaizliedz un neierobežo dzīvnieku veselības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, ja tie neizriet no šīs direktīvas piemērošanas vai no citiem Kopienas tiesību aktiem un it īpaši no jebkuriem veiktiem aizsargpasākumiem,

- jebkura jauna dzīvnieku izcelsmes produkta tirdzniecība vai imports, ja tā laišana tirgū dalībvalstī ir atļauta pēc 20. pantā paredzētā datuma, nedrīkst notikt, kamēr nav pieņemts lēmums saskaņā ar 15. panta pirmo daļu pēc riska novērtēšanas (un, ja ir lietderīgi, pēc Zinātniskās veterinārās komitejas, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu 81/651/EEK [9], atzinuma) attiecībā uz nopietnu lipīgu slimību izplatīšanas draudiem, ko var radīt šā produkta aprite ne tikai sugai, no kuras iegūst šo produktu, bet arī citām sugām, kuras var pārnēsāt slimību, kļūt par infekcijas avotu vai apdraudēt cilvēku veselību,

- citi Direktīvas 77/99/EEK 2. panta b) apakšpunktā minētie dzīvnieku izcelsmes produkti nedrīkst būt tirdzniecības vai importa objekts no trešām valstīm, ja tie neatbilst minētās direktīvas prasībām un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

II NODAĻA Noteikumi attiecībā uz tirdzniecību

4. pants

Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, piemērojot Direktīvas 89/662/EEK 4. panta 1. punktu un Direktīvas 90/425/EEK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dzīvnieku izcelsmes produkti, kas minēti I un II pielikumā un šīs direktīvas 3. panta otrajā un trešajā ievilkumā, neierobežojot īpašos noteikumus, kurus paredz pieņemt, īstenojot 10. panta 3. punktu un 11. pantu, ir tirdzniecības objekts tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:

1. Tiem jāatbilst 5. panta prasībām un īpašajām prasībām, kas ir noteiktas I pielikumā attiecībā uz dzīvnieku veselību un II pielikumā attiecībā uz sabiedrības veselības prasībām.

2. Tiem jābūt no uzņēmumiem:

a) kuri apņemas saskaņā ar īpašajām prasībām, kas noteiktas I un II pielikumā produktiem, ko ražo uzņēmumā:

- pildīt šajā direktīvā izklāstītās īpašās ražošanas prasības,

- izstrādāt un ieviest metodes kritisko punktu uzraudzībai un kontrolei, pamatojoties uz esošo tehnoloģiju,

- atkarībā no produktiem ņemt paraugus analīzes veikšanai kompetentās iestādes atzītajā laboratorijā, lai pārbaudītu atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem standartiem,

- rakstveidā vai citādi reģistrēt informāciju, kas iegūta atbilstoši iepriekšējiem ievilkumiem, lai to iesniegtu kompetentajai iestādei. Dažādu pārbaužu un it īpaši analīžu rezultātus glabā vismaz divus gadus,

- nodrošināt marķēšanu un etiķetēšanu,

- ja laboratoriskās pārbaudes rezultāti vai jebkura cita pieejamā informācija atklāj nopietnus draudus dzīvnieku veselībai vai sabiedrības veselībai, informēt kompetento iestādi,

- tirdzniecības vajadzībām sūtīt produktus tikai ar tirdzniecības dokumentu, kurā norādīt produkta veidu, nosaukumu un, ja vajadzīgs, ražošanas uzņēmuma veterinārā apstiprinājuma numuru;

b) kurus uzrauga kompetentā iestāde, lai nodrošinātu to, ka uzņēmējs vai vadītājs atbilst šīs direktīvas prasībām;

c) kurus reģistrējusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz uzņēmuma garantijām, ka ir nodrošināta atbilstība šīs direktīvas prasībām.

5. pants

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātos pret to, ka I un II pielikumā minētie dzīvnieku izcelsmes produkti tirdzniecības vajadzībām tiek nosūtīti no kādas noliktavas, kas atrodas apvidū, uz kuru attiecas ierobežojumi slimības izplatības dēļ, pret kuru ir uzņēmīga dzīvnieku suga, no kuras iegūts produkts, vai no kāda uzņēmuma vai apvidus, satiksme vai tirdzniecība, ar kuru varētu apdraudēt dalībvalsts dzīvnieku veselības statusu, izņemot produktus, kas ir termiski apstrādāti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

Īpašas garantijas, atkāpjoties no pirmās daļas, kas atļauj dažu produktu kustību, drīkst pieņemt atbilstoši 18. pantā noteiktajai procedūrai saskaņā ar aizsargpasākumiem.

6. pants

Dalībvalstis nodrošina to, ka uz slimības izraisītāju tirdzniecību attiecas stingri noteikumi, kas tiks precizēti atbilstoši 18. pantā noteiktajai procedūrai.

7. pants

1. Noteikumi attiecībā uz pārbaudēm, kuri ieviesti ar Direktīvu 89/662/EEK un attiecībā uz slimības izraisītājiem ar Direktīvu 90/425/EEK, piemērojami, it īpaši organizējot paredzēto pārbaužu veikšanu un turpmākās atkārtotas pārbaudes, produktiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2. Direktīvas 90/425/EEK 10. pantu piemēro produktiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

3. Saistībā ar tirdzniecību Direktīvas 90/425/EEK 12. panta nosacījumus piemēro arī uzņēmumiem, kas piegādā dzīvnieku izcelsmes produktus, uz kuriem attiecas šī direktīva.

4. Neierobežojot šīs direktīvas īpašos noteikumus, kompetentā iestāde veic jebkādas pārbaudes, ja uzskata tās par lietderīgām, kad pastāv bažas par neatbilstību šai direktīvai.

5. Dalībvalstis veic nepieciešamos administratīva rakstura pasākumus vai lieto sankcijas, lai sodītu jebkuru šīs direktīvas neievērošanas gadījumu, it īpaši, ja atklājas, ka izsniegtie sertifikāti vai dokumenti neatbilst I un II pielikumā minēto produktu faktiskajam stāvoklim vai attiecīgie produkti neatbilst šīs direktīvas prasībām, vai nav veiktas to pārbaudes, kas direktīvā paredzētas.

8. pants

Direktīvas 92/46/EEK A pielikuma 1. nodaļas 1. punktam [10] pievieno šādu daļu:

"Pienu un piena produktus nedrīkst piegādāt no uzraudzības rajona, kurš noteikts saskaņā ar Direktīvu 85/511/EEK, ja piens nav pasterizēts (71,7 °C, 15 sekundes) kompetentās iestādes uzraudzībā."

.

III NODAĻA Noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz importu Kopienā

9. pants

Prasībām attiecībā uz šajā direktīvā ietverto produktu importu vismaz jānodrošina II nodaļā paredzētās garantijas, ieskaitot tās, kuras ir izstrādātas, īstenojot 6. pantu, kā arī tās, kuras noteiktas 3. panta otrajā un trešajā ievilkumā.

10. pants

1. Nolūkā vienādot 9. panta piemērošanu piemēro šādus noteikumus.

2. I un II pielikumā un 3. panta otrajā un trešajā ievilkumā minētos produktus drīkst ievest Kopienā tikai tad, ja tie atbilst šādām prasībām:

a) ja I un II pielikumā nav atrunāts citādi, tiem jābūt no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kura ir iekļauta sarakstā, ko paredzēts sastādīt un vēlāk precizēt saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru;

b) izņemot produktus, kas minēti I pielikuma 5. nodaļas B daļā, tiem jābūt no uzņēmumiem, par kuriem trešās valsts kompetentā iestāde sniegusi Komisijai garantijas, ka tie atbilst 3. punkta a) apakšpunkta prasībām;

c) I un II pielikumā un 3. panta otrajā un trešajā ievilkumā konkrēti minētajos gadījumos tiem jābūt klāt veterinārajam sertifikātam vai veselības sertifikātam, kas atbilst paraugam, kuru paredzēts izstrādāt atbilstoši 18. pantā noteiktajai procedūrai, un apliecina, ka produkti atbilst papildu nosacījumiem vai sniedz līdzvērtīgas garantijas, kā tas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, un tos piegādā uzņēmumi, kas nodrošina tādas garantijas, un tas jāparaksta valsts pilnvarotam veterinārārstam vai atkarībā no apstākļiem kādai citai kompetentai amatpersonai, kas ir atzīta saskaņā ar šo procedūru.

3. Saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru:

a) izstrādā konkrētas prasības, it īpaši Kopienas aizsardzībai no noteiktām eksotiskām slimībām vai slimībām, kuras ir lipīgas cilvēkiem, vai izstrādā šiem nosacījumiem līdzvērtīgas garantijas.

Trešām valstīm izstrādātās konkrētās prasības un līdzvērtīgās garantijas nedrīkst būt labvēlīgākas par tām, kuras ir noteiktas I un II pielikumā un 3. panta otrajā un trešajā ievilkumā;

b) izstrādā Kopienas sarakstu ar tiem trešo valstu uzņēmumiem, kuri atbilst 2. punkta b) apakšpunkta prasībām;

c) nosaka, kāda veida apstrāde vai kādi pasākumi jāveic, lai novērstu dzīvnieku zarnu, olu un olu produktu atkārtotu inficēšanu.

4. Lēmumi, kas paredzēti 2. un 3. punktā, jāpieņem, pamatojoties uz reālā apdraudējuma novērtējumu un, ja vajadzīgs, uz Zinātniskās veterinārās komitejas atzinumu, ka produkta pārvietošanas dēļ var izplatīties nopietnas lipīgas slimības vai slimības, kas ir lipīgas cilvēkiem, un tās var skart ne tikai sugas, no kurām šis produkts ir iegūts, bet arī citas sugas, kas var pārnēsāt šo slimību vai kļūt par slimības avotu, vai apdraudēt sabiedrības veselību.

5. Eksperti no Komisijas un dalībvalstīm veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka garantijas, ko sniedz trešā valsts attiecībā uz ražošanas apstākļiem un laišanu tirgū, var uzskatīt par līdzvērtīgām tām, ko piemēro Kopienā.

Ekspertus no dalībvalstīm, kas ir atbildīgi par šīm pārbaudēm, ieceļ Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem.

Šīs pārbaudes veic Kopienas vārdā, kas arī sedz visus ar tām saistītos izdevumus.

Līdz pirmajā daļā minēto pārbaužu organizēšanai turpina piemērot valsts noteikumus, kas pastāv trešā valstī attiecībā uz pārbaudēm, ziņojot ar Pastāvīgās veterinārijas komitejas starpniecību par visiem gadījumiem, kad šajās pārbaudēs atklājas neatbilstība saskaņā ar 3. punktā piedāvātajām garantijām.

6. Līdz 2. punkta a) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzētā saraksta izveidošanai dalībvalstis ir tiesīgas saglabāt Direktīvas 90/675/EEK 11. panta 2. punktā paredzētās pārbaudes un valsts sertifikātu, kas vajadzīgs produktu importam saskaņā ar pastāvošajiem valsts likumiem.

11. pants

18. pantā paredzēto procedūru izmanto, lai noteiktu konkrētas dzīvnieku veselības prasības importam Kopienā un pavaddokumentu veidu un saturu I pielikumā minētajiem produktiem, kas paredzēti eksperimentālajām laboratorijām.

12. pants

1. Direktīvās 90/675/EK un 91/496/EEK [11] izklāstītos principus un noteikumus piemēro, īpaši atsaucoties uz pārbaužu un turpmāko pasākumu organizēšanu, kuri jāveic dalībvalstīm, kā arī atsaucoties uz veicamajiem aizsargpasākumiem.

Tomēr attiecībā uz noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem var pieņemt atkāpes saskaņā ar 18. pantā norādīto procedūru no fiziskās pārbaudes, kas paredzēta Direktīvas 90/675/EEK 8. panta 2. punktā.

2. Direktīvas 90/675/EEK 4. panta 1. punktu papildina ar šādu daļu:

"Tomēr, ja dzīvnieku izcelsmes produktus ieved konteineros vai arī tie ir iesaiņoti vai iepakoti vakuumiepakojumā, identitātes pārbaudes var ierobežot ar to, ka valsts pilnvarotā veterinārārsta vai kompetentās iestādes uzliktie zīmogi uz konteinera vai iepakojuma ir neskarti un ka tur sniegtās norādes atbilst tām, kas iekļautas pavaddokumentā vai sertifikātā."

13. pants

1. Dalībvalstis var, izsniedzot attiecīgo licenci, atļaut ievest no trešām valstīm I un II pielikumā minētos dzīvnieku izcelsmes produktus kā tirdzniecības paraugus.

2. Šeit 1. punktā minētajai licencei jābūt pie sūtījuma, un tajā jāietver pilns un sīki izstrādāts konkrēto nosacījumu apraksts, ar kādiem šo sūtījumu drīkst ievest, ieskaitot jebkādu atbrīvojumu no Direktīvā 90/675/EEK paredzētajām pārbaudēm.

3. Ja sūtījumu ieved vienā dalībvalstī turpmākai pārsūtīšanai uz otru dalībvalsti, pirmā dalībvalsts nodrošina to, lai sūtījumam būtu attiecīga licence. Pārvešana notiek saskaņā ar Direktīvas 90/675/EEK 11. panta 2. punkta noteikumiem. Atbildību par to, lai sūtījums atbilstu licences nosacījumiem (un vai tai būtu jāatļauj šķērsot tās teritoriju), uzņemas dalībvalsts, kas izsniedz licenci.

IV NODAĻA Vispārīgie nobeiguma noteikumi

14. pants

1. Direktīvas 72/461/EEK [12] 3. panta d) punktu svītro.

Komisijas Lēmumus 92/183/EEK [13] un 92/187/EEK [14] turpina piemērot šīs direktīvas prasībām, neierobežojot jebkurus grozījumus, kas jāveic saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru.

2. Ar šo Direktīvu 90/667/EEK groza šādi:

a) 13. pantam pievieno šādu punktu:

"2. Lai nodrošinātu to, ka 1. punktā paredzētās pārbaudes tiek turpmāk atkārtotas:

a) pārstrādātiem produktiem, kas iegūti no zemas vai augstas riska pakāpes izejvielām, jāatbilst Direktīvas 92/118/EEK [15] I pielikuma 6. nodaļas prasībām;

b) zemas un augstas riska pakāpes izejvielām, kuras paredzēts pārstrādāt uzņēmumā, kas ir izraudzīts citā dalībvalstī saskaņā ar 4. panta 1. punkta otro teikumu, un pārstrādātiem produktiem, kuri iegūti no augstas un zemas riska pakāpes izejvielām, ir jābūt:

- ar tirdzniecības dokumentu, kurā, ja tās ir no ražotnes, kas ir apstiprināta saskaņā ar 4. vai 5. pantu, jānorāda:

- ja vajadzīgs, apstrādes veids,

- vai produkts satur atgremotāju olbaltumvielas;

- ja tās ir no citas ražotnes, tad sertifikātā, kuru izsniedzis un parakstījis valsts pilnvarots veterinārārsts, jānorāda:

- apstrādes metodes, kas izmantotas šim sūtījumam,

- salmonellu testu rezultāti,

- vai produkts satur atgremotāju olbaltumvielas";

b) 6. pantā "nosaka saskaņā ar 19. pantā paredzēto procedūru" aizstāj ar "nosaka saskaņā ar Direktīvas 92/118/EEK I pielikumā 10. nodaļu";

c) 14. pantā pirmo daļu svītro.

15. pants

Padome, lemjot ar kvalificētu vairākumu, pēc Komisijas priekšlikuma pieņem jebkādu jaunu pielikumu, kurš nosaka īpašas prasības citiem produktiem, kas var radīt reālus draudus sakarā ar nopietnu lipīgu slimību izplatību vai reālus draudus cilvēku veselībai.

Pielikumus, ja rodas vajadzība, groza saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru atbilstoši vispārējiem principiem, kas ir izklāstīti 3. panta otrajā ievilkumā.

16. pants

1. Dalībvalstis atļauj ievest savā teritorijā I un II pielikumā un 3. panta otrajā un trešajā ievilkumā minētos dzīvnieku izcelsmes produktus, kuri ražoti kādas dalībvalsts teritorijā un šķērsojuši trešās valsts teritoriju, pēc veterinārā vai veselības sertifikāta uzrādīšanas, kurā apliecināta atbilstība šīs direktīvas prasībām.

2. Dalībvalstis, kuras sastopas ar 1. punktā norādīto gadījumu, par to informē Komisiju un citas dalībvalstis ar Pastāvīgās veterinārijas komitejas starpniecību, kas ir izveidota ar Lēmumu 68/361/EEK [16].

17. pants

1. Direktīvās 89/662/EEK un 90/425/EEK A un B pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas III pielikuma tekstu.

2. Ar šo Direktīvu 77/99/EEK groza šādi:

- 2. panta b) punktā iv) apakšpunktu svītro un v) un vi) apakšpunkti attiecīgi kļūst par iv) un v),

- 6. panta 2. punktu izsaka šādi:

"2. Saskaņā ar 20. pantā paredzēto procedūru var noteikt papildu nosacījumus citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību."

18. pants

Ja izmanto šajā pantā paredzēto procedūru, Pastāvīgā veterinārijas komiteja rīkojas saskaņā ar Direktīvas 89/662/EEK 17. pantā paredzētajiem noteikumiem.

19. pants

Saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru var pieņemt pagaidu pasākumus laikposmā līdz trim gadiem, sākot no 1993. gada 1. jūlija, lai atvieglotu pāreju uz jauno kārtību, kuru nosaka šī direktīva.

20. pants

1. Dalībvalstis pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 1993. gada 1. janvārim nodrošinātu atbilstību 12. panta 2. punktam un 17. pantam, bet līdz 1994. gada 1. janvārim – arī citām šīs direktīvas prasībām. Tās par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauce pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos savu tiesību aktu noteikumus, ko tā pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

3. Tas, ka 1994. gada 1. janvāris ir termiņš, kas noteikts transponēšanai valstu tiesību aktos, neierobežo veterināro pārbaužu atcelšanu uz robežām, ko paredz Direktīvas 89/662/EEK un 90/425/EEK.

21. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1992. gada 17. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Gummer

[1] OV C 327, 30.12.1989., 29. lpp., un OV C 84, 2.4.1990., 102. lpp.

[2] OV C 113, 7.5.1990., 205. lpp., un OV C 149, 18.6.1990., 259. lpp.

[3] OV C 124, 21.5.1990., 15. lpp., un OV C 182, 23.7.1990., 250. lpp.

[4] OV L 373, 31.12.1990., 1. lpp.

[5] OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/496/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).

[6] OV L 378, 31.12.1982., 58. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 90/134/EEK (OV L 76, 22.3.1990., 23. lpp.).

[7] OV L 373, 31.12.1990., 26. lpp.

[8] OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp. Direktīva atjaunināta ar Direktīvu 92/5/EEK (OV L 57, 2.3.1992., 1. lpp.), un jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/45/EEK (OV L 268, 14.9.1992., 35. lpp.).

[9] OV L 233, 19.8.1981., 32. lpp.

[10] OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.

[11] OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.

[12] OV L 302, 31.12.1972., 24. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/687/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 16. lpp.).

[13] OV L 84, 31.3.1992., 33. lpp.

[14] OV L 87, 2.4.1992., 20. lpp.

[15] OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.

[16] OV L 255, 18.10.1968., 23. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ĪPAŠAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS PRASĪBAS

1. NODAĻA Šķidrs piens, sausais piens un sausā piena produkti, kas nav paredzēti lietošanai uzturā

Uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar šķidru pienu, sauso pienu un sausā piena produktiem, kas nav paredzēti cilvēku pārtikai, kā arī uz visu šo produktu importu attiecina šādus nosacījumus:

1. Jebkuram konteineram, kurā pārvadā produktu, jābūt marķētam tā, lai norādītu produkta raksturu.

2. Katram sūtījumam atkarībā no apstākļiem jābūt klāt 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta pēdējā ievilkumā minētajam tirdzniecības dokumentam vai 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajam veselības sertifikātam ar pārstrādes vai apstrādes uzņēmuma nosaukumu un reģistrācijas numuru, kas apliecina, ka produkts ir bijis termiski apstrādāts saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu; saņēmējam šis dokuments vai sertifikāts jāglabā vismaz vienu gadu.

3. Dokumentā un sertifikātā, kas minēts 2. punktā, jānorāda, ka:

a) pārstrādes vai apstrādes laikā piens ir termiski apstrādāts vismaz 71,7 oC temperatūrā vismaz 15 sekundes vai jebkādā līdzvērtīgā kombinācija, vai – attiecībā uz sauso pienu un sausā piena produktiem – termoapstrādei ietvaicēšanas laikā ar izsmidzināšanu vai veltni jābūt līdzvērtīgi efektīvai;

b) attiecībā uz sauso pienu vai sausā piena produktiem jāievēro šādas prasības:

i) beidzoties ietvaicēšanas procesam, tiek veikti visi drošības pasākumi, lai nepieļautu produkta inficēšanu;

ii) galaproduktu iepako jaunos konteineros; un

c) attiecībā uz konteineriem beramiem un lejamiem produktiem – pirms šķidru pienu, sauso pienu vai sausā piena produktu iekrauj jebkurā transportlīdzeklī vai konteinerā pārvadāšanai uz tā galamērķi, iepriekšminēto transportlīdzekli vai konteineru dezinficē, izmantojot kompetento iestāžu apstiprinātu līdzekli.

Turklāt šķidra piena, sausā piena un sausā piena produktu importu var atļaut tikai no trešām valstīm vai no trešo valstu rajoniem, kuri ir iekļauti Direktīvas 92/46/EEK 23. pantā paredzētajos sarakstos un atbilst minētās direktīvas 26. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. NODAĻA Dzīvnieku zarnas

A. Tirdzniecība

Tirdzniecībai ar dzīvnieku zarnām ir vajadzīgs dokuments, kas norāda uz izcelsmes ražotni, kura ir:

- tā, kur zarnas sākotnēji sāla vai kaltē un kur sālītas vai kaltētas zarnas turpmāk izmanto citiem nolūkiem, tā ir ražotne, kuru apstiprinājusi kompetentā iestāde,

- citos gadījumos tā ir saskaņā ar Direktīvu 64/433/EEK [1] apstiprināta ražotne, ja zarnas transportē tādā veidā, kas izslēdz inficēšanu.

B. Imports no trešām valstīm

Dzīvnieku zarnu importēšanai no trešās valsts ir vajadzīgs 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētais sertifikāts, kuru izsniedz un paraksta valsts pilnvarots veterinārārsts eksportētājā trešā valstī, kur norādīts, ka:

i) zarnas piegādā kompetentās iestādes apstiprināta ražotne eksportētājvalstī;

ii) zarnas ir tīras, nokasītas un pēc tam iesālītas vai izbalinātas (vai, kā alternatīva sālīšanai vai balināšanai, tās žāvē pēc kasīšanas);

iii) pēc ii) punktā minētās apstrādes veikti efektīvi pasākumi, lai nepieļautu zarnu atkārtotu inficēšanu.

3. NODAĻA Nagaiņu ādas, uz kurām neattiecas Direktīvas 64/433/EEK vai 72/462/EEK

Uz nagaiņu ādu importu no trešām valstīm attiecas noteikums, ka katram sūtījumam ir klāt vai nu tirdzniecības dokuments, kas paredzēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta pēdējā ievilkumā, vai veselības sertifikāts, kas minēts 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā, nosakot:

a) attiecībā uz nagaiņu, izņemot cūku, ādām, ka:

i) ādas nav iegūtas no dzīvniekiem, kuru izcelsmes vieta ir rajons vai valsts, uz kuru attiecas ierobežojumi saistībā ar attiecīgajām sugām nopietnas lipīgas slimības uzliesmojuma dēļ;

ii) vismaz 14 dienas pirms nosūtīšanas ādas ir kaltētas, sausā vai slapjā veidā sālītas vai arī tām veikta ķīmiskā apstrāde;

iii) sūtījums nav bijis kontaktā ne ar kādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai dzīviem dzīvniekiem, kas rada nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās draudus.

Šīs prasības nepiemēro, ja ādas ir atsevišķi glabātas 21 dienu vai tās nepārtraukti transportētas 21 dienu;

b) attiecībā uz cūkā, ka:

i) cūkas, no kurām ādas iegūtas, vismaz trīs mēnešus pirms nokaušanas atradušās eksportētājā valstī;

ii) vismaz 14 dienas pirms nosūtīšanas ādas ir kaltētas, sausā vai slapjā veidā sālītas vai arī tām veikta ķīmiskā apstrāde;

iii) 12 mēnešus pirms nosūtīšanas izcelsmes valstī vai – reģionalizācijas gadījumā – reģionā nav reģistrēts neviens Āfrikas cūku mēra vai cūku vezikulārās slimības gadījums;

iv) sūtījums nav bijis kontaktā ne ar kādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem vai dzīviem dzīvniekiem, kas rada nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās draudus.

Nepastrādātu ādu ievešanu atļauj tikai no tādām trešām valstīm, no kurām saskaņā ar Kopienas noteikumiem ir atļauts attiecīgo sugu dzīvnieku svaigas gaļas imports.

4. NODAĻA Lolojumdzīvnieku barība, kas satur zemas riska pakāpes izejvielas Direktīvas 90/667/EEK nozīmē

1. Katram lolojumdzīvnieku barības sūtījumam hermētiski noslēgtos konteineros jābūt klāt sertifikātam, kuru izsniedz un paraksta valsts pilnvarots veterinārārsts izcelsmes valstī un kurā norādīts, ka produkts ir termiski apstrādāts līdz minimālajam Fc lielumam 3,0.

2. Katram lolojumdzīvnieku "pusmitras" barības sūtījumam jābūt klāt tirdzniecības dokumentam vai Direktīvas 90/667/EEK 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajam sertifikātam, kurā norādīts, ka:

i) dzīvnieku izcelsmes izejvielas lolojumdzīvnieku barības ražošanai ir iegūtas vienīgi no veseliem nokautiem dzīvniekiem, kuru gaļa atzīta par derīgu cilvēku pārtikai;

ii) dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas ir viscaur termiski apstrādātas vismaz 90 °C temperatūrā;

iii) pēc apstrādes ir veikti efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka sūtījums nav atkārtoti inficēts.

3. Sausajai lolojumdzīvnieku barībai jāatbilst šādām prasībām:

a) izejvielas, no kurām ražota lolojumdzīvnieku barība, ir zemas riska pakāpes materiāli saskaņā ar Direktīvas 90/667/EEK 2., 5. un 17. pantu;

b) katram sūtījumam ir klāt Direktīvas 90/667/EEK 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais tirdzniecības dokuments vai sertifikāts, kurā norādīts, ka:

i) sausā lolojumdzīvnieku barība sastāv no tādā veidā termiski apstrādātiem nokautu dzīvnieku produktiem, lai viscaur sasniegtu vismaz 90 °C temperatūru, saprotot, ka šī apstrāde nav vajadzīga galaproduktiem, kuru sastāvdaļas jau iepriekš ir tādējādi apstrādātas;

ii) pēc termiskas apstrādes ir veikti visi drošības pasākumi, lai nepieļautu produkta inficēšanu pirms nosūtīšanas;

iii) produkts iepakots jaunos konteineros (maisiņos vai maisos);

iv) ražošanas procesa pārbaude saskaņā ar Direktīvas 90/667/EEK II pielikuma III nodaļas 2. punktu veikta ar apmierinošiem rezultātiem.

4. Katram produktu sūtījumam, ja tie ražoti no pārstrādātām ādām, jābūt klāt Direktīvas 90/667/EEK 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajam tirdzniecības dokumentam vai sertifikātam, kurā norādīts, ka produkti ir termiski apstrādāti pārstrādes laikā, ar ko pietiek, lai iznīcinātu patogēnos organismus (ieskaitot salmonellu), un ka pēc pārstrādes veikti efektīvi pasākumi, lai nepieļautu produktu inficēšanu.

5. NODAĻA Kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus)

Uz tirdzniecību ar iepriekšminētajiem produktiem un to importu attiecas šādi nosacījumi:

A. Ja tie paredzēti cilvēku vai dzīvnieku pārtikai:

1. Uz tirdzniecību ar kauliem, ragiem un nagiem attiecas Direktīvā 72/461/EEK noteiktās dzīvnieku veselības prasības.

2. Uz tirdzniecību ar uz kaulu produktiem, ragu produktiem un nagu produktiem attiecas Direktīvā 80/215/EEK [2] noteiktās dzīvnieku veselības prasības.

3. Uz kaulu, kaulu produktu, ragu, ragu produktu, nagu un nagu produktu importu attiecas Direktīvas 72/462/EEK [3] prasības.

B. Ja tie paredzēti citām vajadzībām nekā cilvēku vai dzīvnieku pārtikai, ieskaitot pārstrādi nolūkā ražot želatīnu:

1. Dalībvalstis atļauj kaulu un kaulu produktu (izņemot kaulu miltus), ragu un ragu produktu (izņemot ragu miltus), kā arī nagu un nagu produktu (izņemot nagu miltus) importu, ja:

i) produktus pirms izvešanas žāvē, nevis atdzesē vai saldē;

ii) produktus transportē tikai pa sauszemi un pa jūru no izcelsmes valsts tieši līdz robežkontroles postenim Kopienā, nevis pārkrauj kādā ostā vai citā vietā ārpus Kopienas;

iii) pēc dokumentu pārbaudēm, kas paredzētas Direktīvā 90/675/EEK, produktus pārved tieši uz ražotni.

2. Katram sūtījumam klāt jābūt importētāja galvojumam, ka produkti, kas ievesti saskaņā ar šo nodaļu, netiks novirzīti izmantošanai cilvēku pārtikā vai dzīvnieku barībā.

Tādēļ, kad preces pirmoreiz šķērso Kopienas robežu, robežkontroles postenī jāiesniedz deklarācija valsts pilnvarotam veterinārārstam, kurš tajā izdara piezīmes, pēc tam tā paliek kopā ar kravu līdz galapunktam.

3. Saskaņā ar šīs direktīvas 18. pantā paredzēto procedūru, ņemot vērā dzīvnieku veselības statusus un garantijas attiecībā uz izcelsmes kontroli, ko nodrošina trešā valsts, ir pieļaujamas atkāpes no dažām prasībām.

6. NODAĻA Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas

I. Neskarot jebkādus ierobežojumus attiecībā uz GSE vai ierobežojumus attiecībā uz atgremotāju olbaltumvielu izbarošanai atgremotājiem, pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu tirdzniecībai un importam ir vajadzīgi šādi dokumenti.

A. Attiecībā uz:

- pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu tirdzniecību, ja tās paredzētas cilvēku pārtikai, vajadzīgs Direktīvā 77/99/EEK paredzētais dokuments vai sertifikāts, kurā norādīts, ka ir izpildītas minētās direktīvas prasības,

- pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu tirdzniecību, ja tas paredzēts dzīvnieku barībai, vajadzīgs Direktīvas 90/667/EEK 13. pantā paredzētais dokuments vai sertifikāts.

B. Attiecībā uz importu:

1. Vajadzīgs 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais veselības sertifikāts, kuru paraksta valsts pilnvarots veterinārārsts izcelsmes valstī un kurā norādīts, ka:

a) produkts:

i) ja tas paredzēts dzīvnieku uzturam, ir attiecīgi termiski apstrādāts un tādējādi atbilst Direktīvas 90/667/EEK II pielikumā III nodaļā noteiktajiem bioloģiskajiem standartiem;

ii) ja tas paredzēts cilvēku uzturam, atbilst Direktīvas 80/215/EEK prasībām;

b) pēc apstrādes veikti visi drošības pasākumi, lai nepieļautu apstrādātā produkta inficēšanu;

c) sūtījumam atstājot izcelsmes valsti, paņemti paraugi un pārbaudīti attiecībā uz salmonellu;

d) šo testu rezultāti ir negatīvi.

2. Pēc 1. punktā minētā sertifikāta pārbaudes kompetentās iestādes veikta paraugu ņemšana robežkontroles postenī, neskarot II punktu:

i) katram neiesaiņotu produktu sūtījumam;

ii) izlases veidā sūtījumiem, kuru produkti ir iesaiņoti ražotnē.

3. Laižot brīvā apgrozībā Kopienas teritorijā pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu sūtījumus, ja vajag, pēc atkārtotas pārstrādes pārliecināties, ka paraugu ņemšanas rezultāti, kas veikta ievērojot B daļas 1. punkta c) apakšpunktu, ir negatīvi.

C. Valsts noteikumus, kas pastāv šīs direktīvas izziņošanas datumā un skar prasības, ko piemēro dzīvnieku olbaltumvielām attiecībā uz GSE un skrepi slimību, drīkst saglabāt spēkā, kamēr nav pieņemts lēmums par termiskas apstrādes veidu, kas spēj iznīcināt slimības izraisītāju.

Tirdzniecību ar gaļas miltiem un kaulu miltiem un to importu regulē Direktīvas 89/662/EEK 5. panta 2. punkts un Direktīvas 90/675/EEK 11. panta 2. punkts.

II. Dalībvalstis drīkst ņemt paraugus izlases veidā no neiesaiņotiem sūtījumiem, kas nāk no trešām valstīm, no kurām sešas pēdējās pārbaudes pēc kārtas ir bijušas negatīvas. Ja viena no šīm pārbaudēm uzrāda pozitīvu rezultātu, jāinformē kompetentā iestāde izcelsmes valstī, lai tā veiktu attiecīgus pasākumus stāvokļa uzlabošanai. Par šiem pasākumiem jāinformē kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par ievesto preču pārbaudēm. Ja atkārtoti konstatē pozitīvu rezultātu no tā paša avota, turpmākās pārbaudes veic visām kravām no tā paša avota, kamēr tiks izpildītas pirmajā teikumā norādītās prasības.

III. Dalībvalstīm jāreģistrē paraugu ņemšanas rezultāti, kas iegūti ar visām kravām, no kurām ņemti paraugi.

IV. Saskaņā ar Direktīvas 89/662/EEK 3. panta 3. punktu, sūtījumu pārkraušana ir atļauta tikai ostās, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru, ar noteikumu, ka panākta divpusēja vienošanās dalībvalstu starpā, kas ļauj atlikt sūtījumu pārbaudi līdz brīdim, kad tie sasniedz robežkontroles posteni galamērķa dalībvalstī.

V. Ja sūtījums izrādās inficēts ar salmonellu, to:

a) reeksportē no Kopienas;

b) izmanto citādi, nevis kā dzīvnieku barību. Šajā gadījumā krava drīkst atstāt ostu vai noliktavu ar tādu nosacījumu, ka to nepievienos dzīvnieku barībai;

c) vai atkārtoti pārstrādā pārstrādes uzņēmumā, kas apstiprināts atbilstoši Direktīvai 90/667/EEK, vai jebkurā citā uzņēmumā, kas ir apstiprināts infekcijas iznīcināšanai. Pārvešanu no ostas vai noliktavas kontrolē ar kompetentās iestādes izsniegtu atļauju un kravu neatbrīvo, kamēr tā nav pārstrādāta, pārbaudīta uz salmonellu, ko veic kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 90/667/EEK II pielikuma III nodaļu, un kamēr nav saņemti negatīvi rezultāti.

7. NODAĻA Dzīvnieku izcelsmes asinis un asins produkti

(izņemot zirgu dzimtas dzīvniekus)

1. Tirdzniecība ar asinīm un asins produktiem notiek saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta vispārīgajiem noteikumiem.

2. Uz farmācijas rūpniecībai paredzēto asins produktu importu attiecas veselības sertifikāta sagatavošana, kā paredzēts 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā, apliecinot atbilstību noteikumiem par attiecīgo materiālu identitāti, to iepakojumu, pārvadāšanas nosacījumiem, glabāšanu, darbībām ar tiem un pārstrādi, kā arī noteikumiem par iepakojuma iznīcināšanu, iepakošanu un pārstrādes atlikumiem, lai novērstu jebkādus draudus sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, neskarot importu cilvēku pārtikai, uz ko joprojām attiecas Direktīvas 72/462/EEK prasības.

3. Uz dzīvnieku izcelsmes (ne no zirgu dzimtas dzīvniekiem) asins produktu importu, kas paredzēts citiem mērķiem, attiecas veterinārā sertifikāta sagatavošana, kā tas paredzēts 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ko parakstījis valsts pilnvarots veterinārārsts, kas noteicis, ka, ja saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru tiek uzskatīts, ka izcelsmes valsts rada draudus veselībai attiecībā uz mutes un nagu sērgu un/vai infekciozā katarālā drudža vīrusu:

a) vai nu produkti:

- ir no lopkautuves, kas atrodas apgabalā, kas 10 km rādiusā ir brīvs no attiecīgās slimības, kas rada pamatu aizdomām par attiecīgu sugu, no kuras iegūti produkti, un

- ir no dzīvnieka, kurš (vai kura māte):

- ir bijis izcelsmes valstī trīs mēnešus, un

- tam ir veikta pirmskaušanas apskate un pēckaušanas veterinārā ekspertīze, un konstatēts, ka tas ir brīvs no minētajām slimībām.

Attiecībā uz sūtījumiem, kas atbilst iepriekš noteiktajām prasībām:

- izņemot 5. punktā paredzēto gadījumu, katrs asins produktu sūtījums tieši no ievešanas vietas jānogādā laboratorijā, lai tam veiktu apstrādi, bet visas pēcapstrādes atliekas jāiznīcina nekavējoties,

- no katras asins produktu partijas jāņem paraugs, kas tūliņ jānogādā laboratorijā, kura apstiprināta, ievērojot 18. pantā noteikto procedūru, nolūkā pārbaudīt mutes un nagu sērgas vīrusa un infekciozā katarālā drudža vīrusa klātbūtni,

- partiju nedrīkst izlaist no laboratorijas, ja vien testa paraugs nav atzīts par negatīvu attiecībā uz mutes un nagu sērgas vīrusa un/vai infekciozā katarālā drudža vīrusa klātbūtni,

- importētājs ir atbildīgs par visu to izdevumu segšanu, kas saistīti ar Direktīvā 90/675/EEK paredzēto testu veikšanu;

b) vai arī produktiem jābūt veiktai šādai apstrādei:

- tiem jābūt karsētiem vismaz 65 °C temperatūrā vismaz trīs stundas, vai

- tiem jābūt apstarotiem (2,5 megaradi),

- tiem jābūt veiktai pH uzturēšana pH 5 līmenī trīs stundas;

c) vai gadījumā, kad asins produkti paredzēti in-vitro diagnostikai vai laboratorijas reaģentiem, tie ir nosūtīti aizplombētos, necaurlaidīgos konteineros. Šādā gadījumā:

- konteineriem vai to ārējam iepakojumam jābūt skaidri marķētam "Lietot tikai in-vitro diagnostikā vai laboratorijas reģentiem" un

- asins produktus drīkst lietot tikai in-vitro diagnostikā vai laboratorijas reaģentiem, un visos produkta dokumentos jānosaka, ka šie produkti vai to atliekas nedrīkst nonākt saskarē ar atgremotājiem vai cūkām.

4. Dalībvalstis atļauj asins produktu importu no trešām valstīm, kuras uzskata par brīvām no nopietnām lipīgām slimībām, ar noteikumu, ka asins produktiem pievienots veterinārais sertifikāts, kurā noteikts, ka tie nāk no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir dalībvalsts vai kāda no iepriekšminētajām trešām valstīm.

5. Visus asins produktus, kas atrodas aizplombētā, necaurlaidīgā konteinerā drīkst uzglabāt uzņēmumos, kas ir pastāvīgā valsts pilnvarota veterinārārsta pārraudzībā, ar noteikumu, ka šos produktus glabā atsevišķi no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas glabājas šajā uzņēmumā.

8. NODAĻA Zirgu dzimtas dzīvnieku serums

1. Lai serumu varētu tirgot, tam jābūt no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kam nav nevienas no nopietnajām lipīgajām slimībām, kas minētas Direktīvā 90/426/EEK [4] vai nopietnas lipīgas slimības, pret kuru zirgu dzimtas dzīvnieki ir uzņēmīgi, un tas jāiegūst iestādēs vai centros, uz kuriem neattiecas veselības ierobežojumi saskaņā ar minēto direktīvu.

2. Zirgu dzimtas dzīvnieku serumu drīkst importēt tikai tad, ja tas ir no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas dzimuši un auguši trešā valstī, no kuras ir atļauts ievest zirgus nokaušanai, un to iegūst, apstrādā un nosūta apstākļos, kas jāprecizē saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru.

9. NODAĻA Kausēti cūku tauki un kausēti tauki

1. Dalībvalstis atļauj kausētu cūku tauku un kausētu tauku importu Kopienā no trešām valstīm, kuras ir Lēmumam 79/542/EEK pievienotajā sarakstā, kuru attiecīgo sugu svaigas gaļas imports ir atļauts.

2. Ja iepriekšējos 12 mēnešos pirms izvešanas no 1. punktā minētās valsts tajā bijis nopietnas lipīgas slimības uzliesmojums, katrai kausētu cūku tauku vai kausētu tauku kravai klāt jābūt šīs direktīvas 10. panta 2. punktā minētajam sertifikātam, kurā norādīts, ka:

A. kausēti cūku tauki vai kausēti tauki ir termiski apstrādāti pēc vienas no šādām metodēm:

i) ne mazāk kā 70 °C temperatūrā vismaz 30 minūtes vai

ii) ne mazāk kā 90 °C temperatūrā vismaz 15 minūtes, vai

iii) ne mazāk kā 80 °C temperatūrā nepārtrauktās kausēšanas režīmā;

B. ja kausēti cūku tauki vai kausēti tauki ir iepakojumā, tie ir iepakoti jaunos konteineros un ir veikti visi drošības pasākumi, lai nepieļautu to atkārtotu piesārņošanu;

C. ja paredzēta nepakota produkta pārvadāšana, pārbauda cauruļvadus, sūkņus un cisternas, kā arī citas tvertnes vai autocisternas, ko izmanto produktu transportēšanai no ražotnes tieši uz kuģi līdz tvertnēm krastā vai tieši uz uzņēmumiem, un tām jābūt tīrām pirms lietošanas.

10. NODAĻA Izejvielas dzīvnieku barības un farmaceitisko vai tehnisko produktu ražošanai

1. Izejvielas ir svaiga gaļa, dziedzeri, orgāni un citi subprodukti, kā arī zarnu gļotādas, kas nav paredzētas cilvēku pārtikai. Izejvielas uzskata par svaigām, ja tās ir tikai saldētas/atdzesētas vai citādi apstrādātas tādā veidā, kas pietiekami nenodrošina slimību izraisītāju iznīcināšanu. Minētās vielas drīkst būt tikai zemas riska pakāpes vielas Direktīvas 90/667/EEK nozīmē.

2. Izejvielām jābūt kopā ar Direktīvas 90/667/EEK 13. panta 2. punktā minēto tirdzniecības dokumentu vai sertifikātu vai arī sertifikātu atbilstoši paraugam, kas jāizstrādā saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru, un tām jāatbilst Lēmuma 92/183/EEK prasībām.

3. Veicot tirdzniecību, veterinārā sertifikāta vai tirdzniecības dokumenta oriģināls jāiesniedz veterinārijas iestādēm, kuras ir atbildīgas par pārstrādes uzņēmumu un pagaidu uzglabāšanas noliktavu – saldētavu – vai šķirošanas cehu; ievedot (kravu) Kopienā, tas jāiesniedz robežkontroles iestādei.

4. Izejvielas jātransportē taisnā ceļā uz apstiprinātu vai reģistrētu pārstrādes uzņēmumu, kas atbilst Direktīvā 90/667/EEK paredzētajiem nosacījumiem, vai uz saldētavu, kas ir apstiprināta pagaidu glabāšanai. Pirms pārstrādes izejvielas farmaceitisko līdzekļu ražošanai var arī sašķirot un uzglabāt noliktavās, kuras dalībvalstīs ir īpaši apstiprinātas šim nolūkam. Dalībvalstis informē Komisiju par tādu šķirošanas cehu apstiprināšanu.

5. Izejvielas drīkst transportēt uz pārstrādes uzņēmumu tikai ūdensnecaurlaidīgās un pienācīgi noslēgtos konteineros vai autocisternās. Uz konteineriem un pavaddokumentos atkarībā no paredzētās izmantošanas jābūt uzrakstam "Tikai lolojumdzīvnieku barības ražošanai" vai "Tikai farmaceitisko līdzekļu un tehnisko produktu ražošanai". Uz konteineriem un pavaddokumentos jābūt saņēmēja uzņēmuma nosaukumam un adresei.

6. Transporta līdzekļiem un konteineriem, kurus izmanto preču pārvadāšanai, tāpat visam aprīkojumam un ierīcēm, kas nonāk saskarē ar neapstrādātām izejvielām, jābūt tīram un dezinficētam. Iepakojuma materiāls jāsadedzina vai no tā jāiznīcina citādā veidā saskaņā ar valsts pilnvarota veterinārārsta norādījumiem.

7. Izejvielu pagaidu uzglabāšana ir pieļaujama tikai šim nolūkam apstiprinātās saldētavās, saņemot atļauju no valsts pilnvarota veterinārārsta un viņa uzraudzībā. Izejvielas jāuzglabā atsevišķi no citām precēm un tā, lai nepieļautu epizootisko slimību izplatīšanu.

8. Pārstrādes uzņēmumā izejvielas apstrādā tā, lai iznīcinātu visus slimību izraisītājus un novērstu draudus mājlopu ganāmpulkiem. Izejvielas aizvākšana no uzņēmuma drošai iznīcināšanai saskaņā ar Direktīvu 90/667/EEK šim nolūkam apstiprinātā vai reģistrētā pārstrādes uzņēmumā ir pieļaujama tikai ārkārtējos gadījumos un ar valsts pilnvarota veterinārārsta atļauju. 5., 6. un 9. punkta noteikumus atbilstoši piemēro attiecībā uz izejvielu pārvadāšanu un paziņojumu valsts pilnvarotam veterinārārstam, kurš ir atbildīgs par pārstrādes uzņēmumu.

9. Ja izejvielu pārvadā no izcelsmes uzņēmuma vai ārpus Kopienas ārējām robežām:

- valsts pilnvarots veterinārārsts, kurš ir atbildīgs par izcelsmes uzņēmumu, Kopienas iekšējas tirdzniecības gadījumā vai

- robežinspekcija, ja kravu ieved Kopienā,

paziņo valsts pilnvarotam veterinārārstam, kurš ir atbildīgs par pārstrādes uzņēmumu, pagaidu uzglabāšanas noliktavu vai šķirošanas cehu, par šo faktu, izmantojot Animo sistēmu, pa teleksu vai faksu.

10. Uz importu Kopienā attiecas arī šādi noteikumi:

a) dalībvalstis atļauj izejvielu importu Kopienā tikai no trešām valstīm, kuras ir iekļautas Padomes Lēmumā 79/542/EEK sastādītajā sarakstā vai Komisijas Lēmumā par īpašām izejvielām;

b) pēc pārbaudes uz robežas kompetentās veterinārās iestādes uzraudzībā izejvielas transportē taisnā ceļā uz apstiprinātu vai reģistrētu pārstrādes uzņēmumu, kas atrodas pastāvīgā valsts pilnvarota veterinārārsta pārraudzībā, kurš garantē, ka izejvielas izmantos tikai atļautiem mērķiem un ka tās neizvedīs no uzņēmuma nepārstrādātas, vai uz apstiprinātu noliktavu pagaidu uzglabāšanai vai uz apstiprinātu šķirošanas cehu;

c) veterinārajam sertifikātam ar robežinspekcijas reģistra atzīmi vai apstiprinātai sertifikāta kopijai jābūt pie sūtījuma kravai, kamēr tas sasniegs galamērķa uzņēmumu.

11. NODAĻA Trušu gaļa un saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļa

Dalībvalstis nodrošina to, ka trušu gaļu un saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļu ieved tikai tad, ja:

a) to ieved no trešām valstīm, kas ir iekļautas:

i) attiecībā uz fermā audzētiem kažokzvēriem – to valstu sarakstā, no kurām drīkst ievest attiecīgo sugu svaigu gaļu, ņemot vērā Direktīvu 72/462/EEK;

ii) attiecībā uz fermā audzētiem medību putniem – to valstu sarakstā, no kurām drīkst ievest svaigu mājputnu gaļu, ņemot vērā Direktīvu 91/494/EEK [5];

iii) attiecībā uz trušu gaļu – to valstu sarakstā, ko paredzēts sastādīt saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru;

b) tā attiecīgi atbilst vismaz Direktīvas 91/495/EEK [6] II un III nodaļā noteiktajām prasībām;

c) to piegādā uzņēmumi, kas nodrošina b) apakšpunktā paredzētās garantijas un ir apstiprināti saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru vai, kamēr tiek sastādīts a) apakšpunkta iii) punktā minētais saraksts, kompetento iestāžu apstiprināti uzņēmumi;

d) katrai gaļas partijai ir klāt 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais veselības sertifikāts.

12. NODAĻA Biškopības produkti

1. Biškopības produkti, kas ir paredzēti vienīgi izmantošanai biškopībā:

a) nedrīkst nākt no apvidus, uz kuru attiecas aizlieguma rīkojums sakarā ar amerikāņu peru puves vai bišu akarozes gadījumiem, ja saistībā ar akarozi saņēmējai dalībvalstij piedāvātas papildu garantijas saskaņā ar Direktīvas 92/65/EEK [7] 14. panta 2. punktu;

b) tiem jāatbilst Direktīvas 92/65/EEK 8. panta a) punktā paredzētajām prasībām.

2. Ja ir vajadzīgs, jebkuras atkāpes drīkst ieviest saskaņā ar šīs direktīvas 18. pantā noteikto procedūru.

13. NODAĻA Medību trofejas

Tirgojot un importējot neapstrādātas medību trofeju, tām jābūt klāt tirdzniecības dokumentam, kas paredzēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta pēdējā ievilkumā, vai veselības sertifikātam, kas paredzēts 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kurā noteikts, ka:

1) attiecīgās trofejas nav no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir apgabalā, uz ko attiecas ierobežojumi saistībā ar nopietnu lipīgu slimību;

2) attiecīgās trofejas ir pilnīgi sausas, bez gaļas atlikumiem un tās ir žāvētas vai arī sausā vai slapjā veidā sālītas vismaz 14 dienas pirms to nosūtīšanas;

3) sūtījums nav bijis saskarē ne ar vienu dzīvnieku izcelsmes produktu vai dzīvnieku, kas varētu to inficēt;

4) pēc izžāvēšanas tas ir dezinficēts ar līdzekļiem, ko atļāvusi nosūtītājas valsts kompetentā iestāde;

5) trofejas ir iepakotas jaunā, caurspīdīgā iepakojumā.

14. NODAĻA Kūtsmēsli augsnes apstrādei [8]

Apstrādāti kūtsmēslu produkti

Visu organisko mēslojumu apstrādā, lai nodrošinātu, ka izstrādājumā nav slimības izraisītāju.

Tirgot vai importēt var apstrādātus kūtsmēslu produktus, kas atbilst šādām prasībām:

- tajos nav salmonellas:

salmonellas nav 25 g apstrādāta produkta,

- tajos nav enterobaktēriju:

pamatojas uz baktēriju skaitu (< 1000 KVV uz gramu apstrādāta produkta),

- samazināts sporas veidojošo baktēriju un toksīnu veidošanās līmenis:

mitruma saturs < 14 %, produkta aW vērtība < 0,7.

Produkti jāuzglabā tā, lai pēc apstrādes nebūtu iespējama inficēšana vai atkārtota inficēšana un mitrumu.

Tādējādi produkti jāglabā:

- labi noslēgtās un izolētās bedrēs vai

- pienācīgi noslēgtos iepakojumos (plastmasas maisos vai "lielmaisos").

Neapstrādāti kūtsmēsli

Tirgot vai importēt drīkst tikai vistu un zirgu dzimtas dzīvnieku neapstrādātus kūtsmēslus. Šiem kūtsmēsliem jābūt no apgabala, kas ir brīvs no nopietnām lipīgām dzīvnieku slimībām, jo īpaši no:

- mutes un nagu sērgas,

- Ņūkāslas slimības,

- cūku mēra,

- putnu gripas,

- Āfrikas cūku mēra,

- Āfrikas zirgu mēra,

- cūku vezikulārās slimības.

Vajadzības gadījumā saskaņā ar šīs direktīvas 18. pantā paredzēto procedūru var noteikt bakterioloģiskos standartus.

15. NODAĻA Neapstrādāta vilna, apmatojums, astri, sari, spalvas un spalvu daļas

1. Uzskata, ka aitu vilna, atgremotāju apmatojums un cūku sari ir "neapstrādāti", ja tie nav rūpnieciski mazgāti vai pēc miecēšanas, kā arī uzskata, ka spalvas vai spalvu sastāvdaļas ir "neapstrādātas", ja tās nav apstrādātas ar tvaika strūklu vai kādā citā veidā, kas novērš slimības izraisītāju pārnešanu.

2. Neapstrādātas aitu vilnas, atgremotāju apmatojuma, cūku saru, spalvu un spalvu sastāvdaļu tirdzniecība un imports ir atļauts, ja tie ir nodrošināti ar pienācīgu iepakojumu un ir sausi. Tomēr cūku saru tirdzniecība un imports no valstīm vai reģioniem, kur endēmiski sastopams Āfrikas cūku mēris, ir aizliegts, izņemot cūku sarus:

a) pēc vārīšanas, krāsošanas vai balināšanas, vai

b) pēc citas apstrādes, kas droši iznīcina slimību izraisītājus, ja to apstiprina par izcelsmes vietu atbildīgā veterinārārsta izsniegts sertifikāts. Saistībā ar šo nosacījumu rūpniecisku mazgāšanu neuzskata par apstrādes veidu.

3. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz dekoratīvo spalvu vai spalvu tirdzniecību vai importu:

a) ja tās iegādājas ceļotāji personiskām vajadzībām vai

b) tās ir objekts tirdzniecībai vai importam Kopienā kā sūtījums privātpersonai vai nerūpnieciskām vajadzībām.

4. Preces nosūtāmas tieši galamērķa uzņēmumam vai uz noliktavu glabāšanai tādos apstākļos, kas izslēdz jebkādu slimību izraisītāju izplatīšanu.

[1] OV 121, 29.7.1964., 2012./64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/497/EEK (OV L 268, 24.9.1991., 69. lpp.).

[2] OV L 47, 21.2.1980., 4. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/687/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 16. lpp.).

[3] OV L 302, 31.12.1972., 28. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/688/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 18. lpp.).

[4] OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 92/130/EEK (OV L 47, 22.2.1992., 26. lpp.).

[5] OV L 268, 24.9.1991., 25. lpp.

[6] OV L 268, 24.9.1991., 41. lpp.

[7] OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

[8] Kūtsmēsli ir jebkurš liellopu, cūku, zirgu dzimtas dzīvnieku un vistu ekskrementu un urīna maisījums.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ĪPAŠIE SABIEDRĪBAS VESELĪBAS NOSACĪJUMI

1. NODĻA

Gaļas produktu imports no trešām valstīm, ja tie iegūti no mājputnu gaļas, saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļas, medījamo dzīvnieku gaļas un trušu gaļas

Dalībvalstis nodrošina to, ka gaļas produkti, kas iegūti no mājputnu gaļas, saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļas, medījamo dzīvnieku gaļas un trušu gaļas tiek ievesti, tikai tad, ja:

a) tie ir no trešās valsts, kas ir iekļauta sarakstā saskaņā ar:

i) Direktīvas 71/118/EEK 14. pantu attiecībā uz mājputnu gaļu;

ii) Direktīvas 92/45/EEK 16. pantu attiecībā uz medījamo dzīvnieku gaļu;

iii) sarakstu, kas attiecībā uz trušu gaļu un saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļu jāizstrādā, ievērojot 18. pantā paredzēto procedūru;

b) izmantojamā svaigā gaļa atbilst attiecīgajām Direktīvas 71/118/EEK 14. panta prasībām attiecībā uz mājputnu gaļu, Direktīvas 92/45/EEK 16. panta prasībām attiecībā uz medījamo dzīvnieku gaļu, Direktīvas 91/495/EEK 3. panta prasībām attiecībā uz trušu gaļu un tās pašas direktīvas 6. panta prasībām attiecībā uz saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļu;

c) tos ražo uzņēmumā, kas piedāvā tās pašas garantijas kā Direktīvā 77/99/EEK minētās un kas nav apstiprināts saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru vai, kamēr šo lēmumu nav pieņēmusi dalībvalsts kompetentā iestāde, uz šo produktu importu attiecas Direktīvas 90/675/EEK 11. panta 2. punkta noteikumi;

d) tie ir sagatavoti, pārbaudīti un ir apstrādāti saskaņā ar attiecīgajām prasībām, kas paredzētas Direktīvā 77/99/EEK;

e) katram gaļas sūtījumam ir klāt veselības sertifikāts, kas sastādīts saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru.

2. NODAĻA

Līdz 1994. gada 1. janvārim jānosaka šādi veselības nosacījumi, kas piemērojami saskaņā ar 18. pantā izklāstīto procedūru attiecībā uz:

- olu laišanu tirgū un importu, kā arī uz olu produktu importu, ja tie nav paredzēti cilvēku pārtikai, neierobežojot tos noteikumus, kuri ir noteikti saskaņā ar tirgus kopīgo organizāciju,

- cilvēku pārtikai paredzēta želatīna ražošanu,

- cilvēku pārtikai paredzēta medus, varžu kāju un gliemežu tirdzniecību un importu.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

I DIREKTĪVAS 89/662/EEK A UN B PIELIKUMA KOPSAVILKUMS

"

“A PIELIKUMS

TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

I NODAĻA

- Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu (OV 121, 29.7.1964., 2012./64. lpp.),

- Padomes 1971. gada 15. februāra Direktīva 71/118/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē tirdzniecību ar svaigu mājputnu gaļu (OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp.),

- Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīva 72/461/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu (OV L 302, 31.12.1972., 24. lpp.),

- Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīva 77/99/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar gaļas produktiem (OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp.),

- Padomes 1980. gada 22. janvāra Direktīva 80/215/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar gaļas produktiem (OV L 47, 21.2.1980., 4. lpp.),

- Padomes 1988. gada 14. decembra Direktīva 88/657/EEK, ar ko nosaka prasības maltās gaļas, gaļas gabalu (mazāku par 100 gramiem) un gaļas izstrādājumu ražošanai un tirdzniecībai (OV L 382, 31.12.1988., 3. lpp.),

- Padomes 1989. gada 20. jūnija Direktīva 89/437/EEK par veselības un veterinārajām problēmām, kas ietekmē olu produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 212, 22.7.1989., 87. lpp.),

- Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/67/EEK, par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp.),

- Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/492/EEK, ar ko nosaka veselības prasības dzīvu gliemeņu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 1. lpp.),

- Padomes 1991. gada 22. jūlija Direktīva 91/493/EEK, ar ko nosaka veselības prasības zvejniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp.),

- Padomes 1991. gada 26. jūnija Direktīva 91/494/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu mājputnu gaļu un tās importu no trešām valstīm (OV L 268, 24.9.1991., 35. lpp.),

- Padomes 1991. gada 27. novembra Direktīva 91/495/EEK par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē trušu gaļas, kā arī saimniecībās audzētu medījamo dzīvnieku gaļas ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 24.9.1991., 41. lpp.),

- Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīva 92/45/EEK par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas saistītas ar medījamo dzīvnieku nogalināšanu un to gaļas laišanu tirgū (OV L 268, 14.9.1992., 35. lpp.),

- Padomes 1992. gada 16. jūnija Direktīva 92/46/EEK, ar ko paredz veselības noteikumus attiecībā uz svaigpiena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (OV L 268, 14.9.1992., 1. lpp.).

II NODAĻA

Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīva 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (izņemot slimības izraisītājus).

B PIELIKUMS

PRODUKTI, UZ KURIEM NEATTIECAS SASKAŅOŠANA KOPIENĀ, BET UZ ŠO PRODUKTU TIRDZNIECĪBU ATTIECAS AR ŠO DIREKTĪVU PAREDZĒTĀS PĀRBAUDES

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav iekļauti ne šīs direktīvas B pielikumā, ne Direktīvas 90/425/EEK pielikumā: šos produktus precizēs saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru.

"

II DIREKTĪVAS 90/425/EEK A UN B PIELIKUMU KOPSAVILKUMS

"

“A PIELIKUMS

I NODAĻA TIESĪBU AKTI VETERINĀRIJAS JOMĀ

1. iedaļa

- Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām (OV 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.),

- Padomes 1988. gada 14. jūnija Direktīva 88/407/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.),

- Padomes 1989. gada 25. septembra Direktīva 89/556/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp.),

- Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/426/EEK par veselības aizsardzības politikas prasībām, kas reglamentē zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.),

- Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importam (OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.),

- Padomes 1990. gada 15. oktobra Direktīva 90/539/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar mājputniem un inkubējamām olām un to importu no trešām valstīm (OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.),

- Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīva 90/667/EEK, ar ko nosaka veterināros noteikumus dzīvnieku atlieku apglabāšanai un pārstrādei, to laišanai tirgū un slimības izraisītāju novēršanai dzīvnieku vai zivju izcelsmes dzīvnieku barībā un groza Direktīvu 90/425/EEK (OV L 363, 27.12.1990., 51. lpp.),

- Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/67/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp.),

- Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/68/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām (OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.),

- Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīva 91/628/EEK, kura attiecas uz dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā un ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK (OV L 340, 11.12.1991., 17. lpp.).

2. iedaļa

Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

— Attiecībā uz slimības izraisītājiem:

Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīva 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK.

II NODAĻA TIESĪBU AKTI ZOOTEHNIKAS JOMĀ

- Padomes 1977. gada 25. jūlija Direktīva 77/504/EEK par liellopu sugas tīršķirnes vaislas dzīvniekiem (OV L 206, 12.8.1977., 8. lpp.).

- Padomes 1988. gada 19. decembra Direktīva 88/661/EEK par zootehnikas standartiem, kas piemērojami tīršķirnes vaislas cūkām (OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.).

- Padomes 1989. gada 30. maija Direktīva 89/361/EEK par tīršķirnes vaislas aitām un kazām (OV L 153, 8.6.1989., 30. lpp.).

- Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/427/EEK par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem (OV L 224, 18.8.1990., 55. lpp.).

- Padomes 1991. gada 25. marta Direktīva 91/174/EEK, ar ko nosaka zootehnikas un ciltsrakstu prasības tirdzniecībai ar tīršķirnes dzīvniekiem (OV L 85, 5.4.1991. 37. lpp.).

B PIELIKUMS

DZĪVNIEKI UN PRODUKTI, UZ KURIEM NEATTIECAS SASKAŅOŠANA KOPIENĀ, BET UZ ŠO PRODUKTU UN DZĪVNIEKU TIRDZNIECĪBU ATTIECAS ŠAJĀ DIREKTĪVĀ PAREDZĒTĀS PĀRBAUDES

I NODAĻA

Tiesību akti veterinārijas jomā – citi dzīvi dzīvnieki, kuri nav uzskaitīti A pielikuma I nodaļā.

II NODAĻA

Tiesību akti veterinārijas jomā – sperma, olšūnas un embriji, kuri nav uzskaitīti A pielikuma I nodaļā.

"

--------------------------------------------------