Padomes Lēmums

(1991. gada 16. decembris),

ar ko pieņem Samierināšanas un šķīrējtiesas vispārējos noteikumus, vispārējos nosacījumus un procedūras noteikumus Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansētajiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem attiecībā uz šo līgumu piemērošanu aizjūras zemju un teritoriju asociācijā ar Eiropas Ekonomikas kopienu

(92/97/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 136. pantu,

ņemot vērā Padomes 91. gada 25. jūlija Lēmumu 91/482/EEK par aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociāciju ar Eiropas Ekonomikas Kopienu [1] un jo īpaši tā 211., 212. un 213. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā nepieciešams pieņemt vispārējos noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, kurus finansē no Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem, ko pārvalda Komisija, še turpmāk "fonda līdzekļi";

tā kā nepieciešams pieņemt samierināšanas un šķīrējtiesas procedūras noteikumus līgumiem, ko finansē no fonda līdzekļiem;

tā kā Padome, pieņemot šo lēmumu, īpaši ņēmusi vērā līdzīgus dokumentus, kas pieņemti EAF līdzekļu lietošanai Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs;

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

EAF finansēto līgumu sagatavošanai un līgumtiesību piešķiršanai piemēro vispārējos noteikumus būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, ko finansē no fonda līdzekļiem aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), kas norādītas I pielikumā.

No fonda līdzekļiem finansēto līgumu izpildei, ja Lēmuma 91/482/EEK 212. panta b) apakšpunktā nav paredzēts citādi, piemēro:

- vispārējos nosacījumus būvdarbu līgumiem, ko EAF finansē II pielikumā norādītajās AZT,

- vispārējos nosacījumus piegādes līgumiem, ko EAF finansē III pielikumā norādītajās AZT,

- vispārējos nosacījumus pakalpojumu līgumiem, ko EAF finansē IV pielikumā norādītajās AZT.

Strīdus, kas saistīti ar līgumu, ko finansē no fonda līdzekļiem un kas atbilstīgi līgumam piemērojamajiem vispārējiem noteikumiem un īpašiem nosacījumiem izšķirami samierināšanā vai šķīrējtiesā, izšķir saskaņā ar aizjūras zemēs un teritorijās EAF finansēto līgumu samierināšanas un šķīrējtiesas procedūras noteikumiem, kas norādīti V pielikumā.

2. pants

Šo lēmumu piemēro visiem līgumiem, ko EAF finansē AZT un kas noslēgti no 1991. gada 1. jūnija.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 1991. gada 16. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Van Den Broek

[1] OV L 263, 19.9.1991., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI BŪVDARBU, PIEGĀDES UN PAKALPOJUMU LĪGUMIEM, KO EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDS FINANSĒ AIZJŪRAS ZEMĒS UN TERITORIJĀS (AZT)

SATURS

IEVADS

1. pants. Nosacījumi

2. pants. Valsts tiesību akti

3. pants. Definīcijas

4. pants. Atbilstības kritēriji

5. pants. Dalības līdztiesība

6. pants. Izņēmumi

7. pants. Konkurence

8. pants. Projektu konkurss

9. pants. Priekšrocība

10. pants. Līguma veidi

11. pants. Tehniskās specifikācijas un standarti

12. pants. Paziņojumi un rakstiska informācija

13. pants. Paziņojums par uzaicinājumu uz konkursu

14. pants. Pretendentu priekšatlase

15. pants. Tiešas vienošanās līgumi

16. pants. Konkursa dokumentācijas saturs

17. pants. Konkursa informācijas skaidrojumi

18. pants. Konkursa dokumentācijas grozījumi

19. pants. Valoda

20. pants. Piedāvājuma saturs

21. pants. Kārtas

22. pants. Sadarbība ar trešām personām

23. pants. Pretendentu neatkarība

24. pants. Piedāvājuma izcenojumi

25. pants. Derīguma laiks

26. pants. Piedāvājuma garantija

27. pants. Varianta risinājumi

28. pants. Vietas apmeklējums pirms piedāvājuma

29. pants. Piedāvājumu parakstīšana

30. pants. Termiņš

31. pants. Aplokšņu aizlīmēšana un marķēšana

32. pants. Atsaukšana un grozījumi

33. pants. Piedāvājumu atvēršana

34. pants. Piedāvājumu vērtēšana

35. pants. Konkursa procedūras atcelšana

36. pants. Atlase

37. pants. Paziņojums par līguma piešķiršanu

38. pants. Līguma dokumenta sagatavošana

39. pants. Līguma parakstīšana

40. pants. Izpildes garantija

41. pants. Vispārīgi un nobeiguma noteikumi

IEVADS

1. pants

Nosacījumi

1.1. Šie vispārējie noteikumi reglamentē būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, ko finansē no Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem.

1.2. Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļu finansēto būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu izpildi reglamentē:

a) vispārēji nosacījumi, kas piemērojami katrai EAF finansēta līguma kategorijai vai

b) līdzfinansētu projektu un programmu gadījumā vai gadījumos, kad piešķirta atkāpe trešām personām, vai saīsinātās procedūrās, vai citos atbilstīgos gadījumos, – citi vispārēji nosacījumi, par ko vienojusies attiecīgā zeme vai teritorija un Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK), t.i.,:

i) vispārēji nosacījumi, kas noteikti attiecīgās zemes vai teritorijas tiesību aktos, vai tajās pastāvošajās paražās attiecībā uz starptautiskiem līgumiem, vai

ii) jebkuri citi starptautiski vispārēji nosacījumi līgumiem un

c) īpaši nosacījumi.

1.3. Šie vispārējie noteikumi ietver principus un nosacījumus dalībai līgumos, norādes pretendentiem, kā arī līgumu piešķiršanas principus un nosacījumus.

1.4. Atsevišķu līgumu kategoriju reglamentējošie vispārējie nosacījumi ietver administratīva, finansiāla, juridiska un tehniska rakstura līguma klauzulas attiecībā uz līgumu izpildi.

1.5. Katram līgumam piemērojamie īpašie nosacījumi ietver:

a) vispārējo nosacījumu grozījumus;

b) īpašas līguma klauzulas;

c) tehniskās specifikācijas un

d) jebkuru citu jautājumu, kas saistīts ar līgumu.

2. pants

Valsts tiesību akti

Visos jautājumos, uz kuriem neattiecas šie vispārējie noteikumi, piemēro līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktus.

DEFINĪCIJAS UN PRINCIPI

3. pants

Definīcijas

3.1. Šajos vispārējos noteikumos lieto šādas definīcijas:

EEK: Eiropas Ekonomikas kopiena,

EAF: Eiropas Attīstības fonds,

Padomes Lēmums: Padomes 1991. gada 25. jūlija Lēmums 91/482/EEK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar EEK,

AZT: aizjūras zemes un teritorijas, kas ar Padomes Lēmumu ir asociētas ar EEK,

ĀKK valstis: Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis, kas ir Konvencijas parakstītājas valstis,

Komisija: Eiropas Kopienu Komisija,

delegāts: Komisijas pārstāvis AZT,

dalībvalstis: Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstis,

Konvencija: attiecīgā konvencija starp ĀKK valstīm un EEK,

līgumslēdzēja iestāde: valsts vai juridiska persona, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts un kas noslēdz līgumu vai kā vārdā līgums tiek noslēgts,

līgumslēdzējas iestādes valsts: AZT, kuras teritorijā izpildāms būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgums,

pretendents: jebkura fiziska vai juridiska persona, vai šādu personu grupa, kas iesniedz piedāvājumu ar mērķi noslēgt līgumu,

izraudzītais pretendents: pretendents, kas izraudzīts pēc uzaicinājuma uz konkursu procedūras, vai tiešas vienošanās līguma gadījumā – pretendents, kas paraksta līgumu,

projekta vadītājs: valdības struktūrvienība, juridiska persona, kas ir publisko tiesību subjekts, vai fiziska vai juridiska persona, ko līgumslēdzēja iestāde iecēlusi saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem, kurš ir atbildīgs par līguma izpildes vadību un/vai uzraudzību un kuram līgumslēdzēja iestāde var deleģēt tiesības un/vai pilnvaras saskaņā ar līgumu,

projekta vadītāja pārstāvis: jebkura fiziska vai juridiska persona, ko iecēlis projekta vadītājs saskaņā ar līgumu un kas ir pilnvarots pārstāvēt projekta vadītāju viņa funkciju izpildē, kā arī tādu tiesību un/vai pilnvaru realizācijā, kas viņam ir deleģētas. Atbilstīgi gadījumos, kad projekta vadītāja funkcijas, tiesības un/vai pilnvaras ir deleģētas projekta vadītāja pārstāvim, norāde uz projekta vadītāju ietver projekta vadītāja pārstāvi,

būvdarbi: pagaidu un pastāvīgi būvdarbi, kas veicami saskaņā ar līgumu,

piegādes: visas vienības, ar ko piegādātājam jānodrošina līgumslēdzēja iestāde, ietverot vajadzības gadījumā tādus pakalpojumus kā ierīkošanu, testēšanu, nodošanu ekspluatācijā, tehnisko zināšanu sniegšanu, uzraudzību, apkopi, remontu, apmācību, un citi tamlīdzīgi pienākumi, kas saistīti ar līgumā paredzēto vienību nodrošināšanu,

pakalpojumi: uzdevumi, ko veic konsultants saskaņā ar pakalpojumu līgumu, piemēram, pētījumi, projekti, tehniskās palīdzības sniegšana un apmācība,

iekārtas: mašīnas, ierīces, sastāvdaļas un visas vienības, kas jānodrošina vai jāiestrādā saskaņā ar līgumu,

aprīkojums: ierīces un citas iekārtas, un attiecīgos gadījumos saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem un/vai paražām – pagaidu būves būvdarbu vietā, kas nepieciešamas līguma izpildē, izņemot iekārtas vai citas vienības, kas nepieciešamas kā pastāvīgu būvdarbu sastāvdaļas,

daudzumu saraksts: dokuments ar to veicamo uzdevumu detalizētu sadali, kas paredzēti līgumā par vienības cenu, kas norāda katras vienības daudzumu un atbilstīgo vienības cenu,

cenu saraksts: pabeigts cenrādis, ietverot kopējās cenas sadalījumu, ko iesniedzis pretendents kopā ar savu piedāvājumu, kas vajadzības gadījumā ir pārveidots un kas ir līguma par vienības cenu sastāvdaļa,

kopējās cenas sadalījums: detalizēts likmju un cenu saraksts, kas parāda cenas veidošanu kopsummas līgumā, bet kas nav līguma sastāvdaļa,

piedāvājuma cena: summa, ko pretendents norādījis savā piedāvājumā par līguma pildīšanu,

līgumcena: līgumā norādītā summa, kas atbilst sākotnējiem aprēķiniem, kuri apmaksājami par būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu veikšanu, vai cita summa, kas noteikta pēc līguma izpildes kā atbilstīgi līgumam maksājamā summa,

rasējumi: rasējumi, ko dod līgumslēdzēja iestāde un/vai pretendents saistībā ar piedāvājumu,

diena: kalendārā diena,

termiņi: termiņi līgumā, kurus skaita no dienas pēc darbības vai notikuma, kas kalpo kā šo termiņu sākuma punkts. Ja termiņa pēdēja diena iekrīt brīvdienā, tad termiņš beidzas pirmās darba dienas beigās, kas seko pēc termiņa pēdējas dienas,

raksts: jebkurš ar roku vai ar rakstāmmašīnu rakstīts vai arī drukāts paziņojums, tostarp telekss, telegramma un faksimilsūtījums,

paziņojumi: apstiprinājumi, paziņojumi, rīkojumi un instrukcijas, kas ir izsniegtas atbilstīgi līgumam,

valsts valūta: līgumslēdzējas iestādes valsts valūta,

ECU: Eiropas valūtas vienība (European currency unit),

ārvalstu valūta: jebkura pieļaujama ārvalstu valūta šo vispārējo noteikumu izpratnē, kas nav valsts valūta un kas ir noteikta piedāvājumā,

darba uzdevums: līgumslēdzējas iestādes izdots paziņojums, kurā dota pakalpojumu prasību un/vai mērķu definīcija, tostarp vajadzības gadījumā pielietojamās metodes un līdzekļi un/vai sasniedzamie rezultāti,

sabiedrības vai uzņēmumi: saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām izveidotas sabiedrības vai uzņēmumi, tostarp atklātas sabiedrības vai citas sabiebrības, kooperatīvas sabiedrības un visas citas juridiskās personas vai apvienības, kas ir publisko vai privāto tiesību subjekti, izņemot bezpeļņas, un kas ir izveidotas saskaņā ar dalībvalsts vai AZT tiesību aktiem, un kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas dalībvalstī vai AZT, taču sabiedrībai vai uzņēmumam, kam dalībvalstī vai AZT ir tikai juridiskā adrese, jāveic darbība, kurai ir faktiska un nepārtraukta saikne ar attiecīgās dalībvalsts vai AZT ekonomiku.

3.2. Virsraksti un nosaukumi nav šo vispārējo noteikumu sastāvdaļa un tos neņem vērā, interpretējot šos noteikumus.

3.3. Atkarībā no konteksta uzskata, ka vārdi vienskaitlī ietver arī daudzskaitli un otrādi, bet vārdi vīriešu dzimtē ietver sieviešu dzimti un otrādi.

3.4. Vārdi, kas nozīmē personas vai puses, ietver uzņēmumus un sabiedrības, kā arī jebkuru organizāciju ar juridisko rīcībspēju.

4. pants

Atbilstības kritēriji

4.1. Izņemot gadījumus, kad izņēmums ir noteikts saskaņā ar Padomes Lēmumu un/vai 6. pantu:

a) dalība konkursa uzaicinājumos un līgumu piešķiršanā, ko finansē EAF, ir atvērta ar vienādiem noteikumiem:

i) AZT, ĀKK valstu un EEK fiziskām personām, sabiedrībām vai uzņēmumiem, vai arī valsts vai valstij daļēji piederošām aģentūrām;

ii) EEK, AZT un/vai ĀKK valstu kooperatīvām sabiedrībām un citām juridiskām personām, kas ir publisko vai privāto tiesību subjekti, izņemot tās, kas ir bezpeļņas;

iii) AZT, ĀKK un/vai EEK sabiedrību vai uzņēmumu kopuzņēmumiem vai grupējumiem;

b) piegāžu izcelsmei jābūt EEK, AZT un/vai ĀKK valstīs.

4.2. Fiziskās personas, sabiedrības vai uzņēmumi nevar pretendēt uz līgumu piešķiršanu, ja:

a) tie ir bankrotējuši;

b) maksājumi tiem ir pārtraukti saskaņā ar tiesas spriedumu, izņemot lēmumu par bankrota uzsākšanu, kā rezultātā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tie pilnībā vai daļēji zaudē tiesības pārvaldīt un atsavināt savu īpašumu;

c) pret tiem ir uzsākta tiesvedība, kas saistīta ar rīkojumu par maksājumu apturēšanu, kurš saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var dot pamatu lēmumam par bankrota uzsākšanu vai radīt citus apstākļus, kuros tie pilnībā vai daļēji zaudē tiesības pārvaldīt un atsavināt savu īpašumu;

d) tie ir notiesāti ar galīgu spriedumu par jebkuru noziegumu vai nodarījumu saistībā ar viņu profesionālo darbību;

e) tie ir vainīgi tādas informācijas nopietnā sagrozīšanā, kas nepieciešama dalībai konkursa uzaicinājumā;

f) tie ir pārkāpuši savas līgumsaistības citā līgumā ar līgumslēdzēju iestādi.

4.3. Lai varētu piedalīties konkursa uzaicinājumos un līgumu piešķiršanā, pretendentiem jāsniedz līgumslēdzējai iestādei pietiekami pierādījumi par viņu atbilstību saskaņā ar 4. pantu, pierādījumi par atbilstību nepieciešamām juridiskām, tehniskām un finansiālām prasībām, kā arī par to spēju un līdzekļu piemērotību, lai efektīvi realizētu līgumu. Šim nolūkam visos iesniegtajos piedāvājumos jābūt šādai informācijai:

a) saskaņā ar pretendenta valsts tiesību aktiem vai paražām noformēts dokuments, kas datēts ne vēlāk kā 90 dienas iepriekš un kas apliecina, ka:

- tas atbilst 4. panta 1. punkta nosacījumiem,

- uz to neattiecas neviens no 4. panta 2. punktā minētajiem apstākļiem;

b) kopijas no oriģināliem dokumentiem, kas nosaka sabiedrības, uzņēmuma vai personālsabiedrības, bet kopuzņēmuma gadījumā – katra dalībnieka statūtus un/vai juridisko statusu, paredz reģistrācijas vietu un/vai statūtos noteikto sēdekli, bet ja tas atšķiras – centrālās administrācijas vietu;

c) ziņas par pretendenta (vai par katra dalībnieka kopuzņēmumā) pieredzi un iepriekšējo izpildi līdzīga rakstura līgumos pēdējos piecos gados, kā arī ziņas par citiem pašreizējiem līgumiem, tostarp ziņas par faktisku un efektīvu piedalīšanos katrā no šiem līgumiem;

d) vajadzības gadījumā galvenās vienības aprīkojumā, kas ieteiktas lietošanai līguma izpildē;

e) to galveno darbinieku kvalifikācija un pieredze, kas ieteikti līguma pārvaldīšanai un izpildei gan līguma izpildes vietā, gan citur;

f) priekšlikumi, kas attiecas uz apakšlīgumu raksturu, nosacījumiem un kārtību visos gadījumos, kad jebkura līguma elementa nodošana apakšlīgumā sasniedz vairāk kā 10 % no piedāvājuma paredzētās cenas;

g) atskaites par pretendenta (vai par katra dalībnieka kopuzņēmumā) grāmatvedības un finansiālo stāvokli, piemēram, peļņas un zaudējumu pārskati, bilances un auditora ziņojumi par pēdējiem pieciem gadiem, paredzētā finansu prognoze turpmākiem diviem gadiem, kā arī atļauja no pretendenta (vai no kopuzņēmuma pilnvarota pārstāvja) iegūt atsauksmes no pretendenta kredītiestādēm; un

h) informācija par visiem esošiem tiesas vai šķīrējtiesas procesiem vai strīdiem, kuros ir iesaistīts pretendents. Minētā informācija ir ierobežota ar jautājumiem, kas tieši saistīti ar līguma piešķiršanu vai izpildi.

5. pants

Dalības līdztiesība

5.1. AZT un Komisija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu visplašāko iespējamo dalību pēc vienādiem noteikumiem konkursa uzaicinājumā būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumos, tostarp pēc vajadzības pasākumus, kas:

a) nodrošina konkursa uzaicinājumu publikāciju Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, attiecīgās AZT oficiālajā vēstnesī un citos piemērotos informācijas nesējos, jo īpaši reģiona AZT un ĀKK valstīs;

b) likvidē diskriminējošas darbības vai tehniskas specifikācijas, kuras var traucēt plašu līdzdalību ar vienādiem noteikumiem;

c) veicina sadarbību starp dalībvalstu, AZT un ĀKK valstu sabiedrībām un uzņēmumiem, piemēram, priekšatlases veidā no dalībvalstu, AZT un ĀKK valstu sabiedrību un uzņēmumu kopuzņēmumiem un konsorcijiem;

d) nodrošina, ka visi atlases kritēriji ir noteikti konkursa dokumentācijā; un

e) nodrošina, ka izraudzītais piedāvājums atbilst konkursa dokumentācijas prasībām, kā arī tajā norādītajiem izvēles kritērijiem.

6. pants

Izņēmumi

6.1. Lai nodrošinātu optimālāko sistēmas rentabilitāti, fiziskām un juridiskām personām no attīstības valstīm, kas nav ĀKK valstis, var atļaut piedalīties EEK finansētajos līgumos pēc attiecīgās AZT pieprasījuma.

6.2. Attiecīgā AZT katrā šādā gadījumā nodrošina delegātu ar informāciju, kas EEK nepieciešama, lai izlemtu par šādiem izņēmumiem, īpaši ņemot vērā:

a) attiecīgās AZT ģeogrāfiskās atrašanās vietu;

b) līgumslēdzēju, piegādātāju un konsultantu no EEK, AZT un ĀKK valstīm konkurētspēju;

c) nepieciešamību izvairīties no pārmērīgas izmaksu palielināšanas par līgumu izpildi;

d) transportēšanas grūtības vai nokavēšanos saistībā ar piegādes laikiem vai citas līdzīgas problēmas;

e) lietderīgāko un vietējiem apstākļiem piemērotāko tehnoloģiju.

6.3. Trešo valstu, kas nav Konvencijas puses, piedalīšanos EEK finansētajos līgumos var atļaut:

a) gadījumos, kad EEK piedalās ar finansējumu reģionu vai starpreģionu programmās, kurās iesaistītas šādas valstis;

b) līdzfinansētu projektu un programmu gadījumā;

c) neatliekamas palīdzības gadījumā.

6.4. Ārkārtējos gadījumos un vienojoties ar Komisiju, konsultāciju uzņēmumi vai eksperti, kas ir 6. panta 3. punktā minēto trešo valstu pilsoņi, var piedalīties pakalpojumu līgumos.

7. pants

Konkurence

7.1. Ja 7. pantā nav noteikts citādi, EAF finansētos būvdarbu un piegādes līgumus noslēdz pēc atklāta konkursa, bet pakalpojumu līgumus noslēdz pēc ierobežota konkursa.

7.2. Saskaņā ar 7. panta 3., 4. un 7. punkta noteikumiem un vienojoties ar Komisiju, AZT var:

a) slēgt līgumus pēc ierobežota konkursa, kas vajadzības gadījumā seko pēc priekšatlases uzaicinājuma;

b) slēgt līgumus ar tiešu vienošanos;

c) veikt līgumu izpildi ar AZT valsts vai daļēju valsts struktūrvienību starpniecību.

7.3. Ierobežotu konkursu var izmantot:

a) ja ir konstatēta situācijas steidzamība vai ja to pamato līgumu raksturs vai to atsevišķas raksturīgās pazīmes;

b) īpaši specializēta rakstura projektiem vai programmām;

c) liela apjoma līgumiem pēc priekšatlases.

7.4. Tiešas vienošanās līgumus var piešķirt šādos gadījumos:

a) maza apjoma darbības vai steidzami apstākļi, vai īstermiņa tehniskās sadarbības pasākumi;

b) neatliekamā palīdzība;

c) individuāliem ekspertiem uzdotas darbības;

d) papilddarbības vai nepieciešamas darbības citu esošu pasākumu pabeigšanai;

e) ja līguma izpilde ir ekskluzīvi rezervēta patentu vai licenču turētājiem attiecībā uz attiecīgo izstrādājumu lietošanu, izstrādi vai importu;

f) pēc neveiksmīga konkursa uzaicinājuma.

7.5. Ierobežotiem konkursiem un tiešas vienošanās līgumiem piemēro šādu procedūru:

a) būvdarbu un piegādes līgumu gadījumā līgumslēdzēja iestāde, vienojoties ar delegātu, un vajadzības gadījumā pēc konkursa priekšatlases uzaicinājuma, sagatavo potenciālo pretendentu sarakstu;

b) pakalpojumu līgumu gadījumā līgumslēdzēja iestāde, vienojoties ar Komisiju, sagatavo potenciālo pretendentu sarakstu, pamatojoties uz līgumslēdzējas iestādes un Komisijas priekšlikumiem;

c) tiešas vienošanās līgumu gadījumā līgumslēdzēja iestāde pēc saviem ieskatiem brīvi uzsāk apspriedes ar potenciāliem pretendentiem, kurus tā ir atlasījusi saskaņā ar 7. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktu, un piešķir līgumu pretendentam, kuru tā ir izvēlējusies.

7.6. Pakalpojumu līgumos pienācīgi jāņem vērā piemērotu kandidātu pieejamība, kuri dzīvo attiecīgajā AZT.

Tiešais darbaspēks

7.7. Neatliekamas palīdzības, pakalpojumu līgumu un visās citās darbībās, kuru paredzētās izmaksas ir mazākas par 5 miljoniem ECU, līgumus izpilda ar attiecīgās AZT valsts vai daļēji valsts aģentūru vai struktūrvienību tiešu darbaspēku, ja valsts nacionālajās struktūrvienībās ir pieejams kvalificēts vadības personāls.

7.8. Kopiena piedalās iesaistītās struktūrvienības izmaksu segšanā, piešķirot tai trūkstošo aprīkojumu un/vai materiālus, un/vai līdzekļus papildus vajadzīgā personāla (ekspertu) algošanai no attiecīgajām AZT, citām AZT vai ĀKK valstīm. Kopienas piedalīšanās sedz tikai izmaksas, kas radušās no papildpasākumiem, kā arī pagaidu izdevumus, kas saistīti ar izpildi, kura cieši saistīta ar attiecīgā projekta prasībām.

Neatliekamās palīdzības līgumi

7.9. Līgumus neatliekamās palīdzības jomā uzņemas veidā, kas atspoguļo apstākļu steidzamību. Šim nolūkam visām darbībām, kas saistītas ar neatliekamu palīdzību, līgumslēdzēja iestāde, vienojoties ar delegātu, var atļaut:

a) līgumu slēgšanu pēc tiešas vienošanās;

b) līgumu izpildi ar tiešu darbaspēku;

c) īstenošanu ar specializētu aģentūru starpniecību;

d) Komisijai to tieši īstenot.

Saīsinātā procedūra

7.10. Lai nodrošinātu ātru un efektīvu projektu un programmu īstenošanu, lieto saīsināto konkursa procedūru, ja vien citādi nav noteikusi attiecīgā AZT vai Komisija savā līguma priekšlikumā ar attiecīgo AZT. Saīsinātā procedūra konkursa uzaicinājumu izdošanā ietver īsākus termiņus piedāvājumu iesniegšanai, un konkursa uzaicinājums ir ierobežots ar attiecīgo AZT un kaimiņos esošām AZT vai ĀKK valstīm saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem attiecīgajā AZT. Saīsināto procedūru piemēro šādos gadījumos:

a) būvdarbu līgumiem: ja to paredzētās izmaksas ir mazākas par 5 miljoniem ECU;

b) neatliekamai palīdzībai: neatkarīgi no līguma vērtības.

7.11. Izņēmuma kārtā AZT kredītrīkotājs, vienojoties ar delegātu, var pasūtīt ierobežota apjoma piegādes un/vai pakalpojumus, ja tie ir pieejami attiecīgajā AZT vai kaimiņos esošajās AZT vai ĀKK valstīs.

7.12. Lai paātrinātu procedūru, AZT var prasīt Komisiju vest sarunas, izstrādāt un noslēgt pakalpojumu līgumus tieši viņu vārdā vai lai to dara attiecīga aģentūra.

8. pants

Projektu konkurss

8.1. Ja līgumslēdzēja iestāde tehnisku, estētisku vai finansiālu iemeslu dēļ uzskata par piemērotu, tā var aicināt iesniegt piedāvājumus dalībai projektu konkursā. Projektu konkurss notiek pēc plāna un kritērijiem, ko izstrādājusi līgumslēdzēja iestāde. Bez tam piemēro šādus noteikumus:

a) plānā var noteikt balvas, kas piešķiramas par labākajiem piedāvājumiem. Šādas balvas specifiski paredz plānā, un tās piešķir minēto piedāvājumu iesniedzējiem saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes noteikto kārtību. Līgumslēdzēja iestāde var ieturēt balvas, ja piedāvājumi nav atzīti par apmierinošiem;

b) ja vien citādi nav noteikts konkursa uzaicinājumā, autortiesības uz iesniegtajiem piedāvājumiem pieder dalībniekiem. Taču līgumslēdzēja iestāde, vienojoties ar dalībniekiem, var izmantot piedāvājumus turpmākai pilnveidošanai.

8.2. Līgumslēdzēja iestāde var izsludināt konkursus turpmākai izmeklēšanai, pētījumiem un dizainparaugiem, kas varētu būt vajadzīgi tālākai projekta attīstībai.

8.3. Ievērojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 8. panta 2. punktu, līgumslēdzēja iestāde var izsludināt konkursus par dalībnieka projekta detalizētu izstrādi un dokumentu sagatavošanu līdz pakāpei, kad var izsludināt konkursus par piegādēm un būvniecību.

8.4. Līgumslēdzēja iestāde var izsludināt konkursus par projektēšanas un būvniecības piedāvājumiem, kas paredz nodot objektus, kas gatavi ekspluatācijai. Tiem ir jābūt kopsummas tipa piedāvājumiem. Piedāvājumus izvērtē saskaņā ar to estētisko, praktisko, tehnisko un ekonomisko vērtību. Balvas nepiešķir.

9. pants

Priekšrocība

9.1. Jāveic pasākumi, kas veicinātu AZT fizisko un juridisko personu plašu piedalīšanos EAF finansēto līgumu izpildē, lai tādējādi ļautu optimizēt šo zemju un teritoriju fiziskos resursus un cilvēkresursus. Šajā nolūkā:

a) būvdarbu līgumos, kuru vērtība ir mazāka par 5 miljoniem ECU, AZT pretendentiem, kam vismaz viena ceturtdaļa pamatkapitāla un vadības personāla izcelsme ir vienā vai vairākās AZT, piešķir 10 % cenas priekšrocību, salīdzinot to ar līdzvērtīgas ekonomiskas un tehniskas kvalitātes piedāvājumiem;

b) piegādes līgumos, kas neatkarīgi no piegāžu vērtības, AZT pretendentiem, kas piedāvā AZT izcelsmes piegādes vismaz 50 % apmērā no līguma vērtības, piešķir 15 % cenas priekšrocību, salīdzinot ar līdzvērtīgas ekonomiskas un tehniskas kvalitātes piedāvājumiem;

c) attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, ņemot vērā nepieciešamo kompetenci, priekšroku dod ekspertiem, iestādēm vai konsultāciju sabiedrībām vai uzņēmumiem no AZT, salīdzinot ar līdzvērtīgas ekonomiskas un tehniskas kvalitātes piedāvājumiem;

d) ja ir paredzēta apakšlīgumu slēgšana, izraudzītais pretendents priekšroku dod fiziskām personām, sabiedrībām un uzņēmumiem no AZT, kas ir spējīgi izpildīt nepieciešamo līgumu pēc līdzīgiem noteikumiem.

9.2. Slieksni un procentus, kas minēti 9. panta 1. punktā, var grozīt uz attiecīgās Padomes Lēmuma pamata.

10. pants

Līguma veidi

10.1. Līgumi var būt kādā no šādiem veidiem:

a) kopsummas līgumi, kuros kopējā cena ietver visus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir līguma priekšmets;

b) līgumi par vienības cenu, kuros būvdarbus, piegādes un pakalpojumus sadala atbilstīgi daudzuma sarakstam un norāda piedāvātās vienības cenas;

c) papildināto izmaksu līgumi, kuros būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu cenas nosaka pēc faktiskām izmaksām, iekļaujot pieskaitāmās izmaksas un peļņu;

d) jauktie līgumi, kuros cenas nosaka pēc vismaz divām metodēm, kas paredzētas 10. panta 1. punktā;

e) provizorisko cenu līgumi, kad 10. panta 2. punktā paredzētajos izņēmuma gadījumos pēc apspriešanās un vienošanās starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentu līgumus piešķir bez cenu iepriekšējas noteikšanas un samaksu veic nolīgtajā veidā.

10.2. Provizorisko cenu līgumu var piešķirt tikai:

a) ja līgumam ir komplekss raksturs vai tas saistīts ar jaunām metodēm, kas rada ievērojamas tehniskas briesmas, kuru dēļ nepieciešama uzsākšana pirms visu izpildes nosacījumu konstatēšanas;

b) ārkārtēju un neparedzamu apstākļu gadījumā, kad līgums ir steidzams vai kad grūti noteikt izpildes raksturu un līdzekļus.

10.3. Līgumus piešķir uz iepriekš noteiktu cenu pamata, izņemot iepriekš noteiktu cenu līgumus. Tās var būt kopsummas vai vienības cenas.

10.4. Norādījumi pretendentiem paredz:

a) līguma veidu;

b) noteikumus izdevumu, pieskaitāmo izmaksu un peļņas aprēķināšanai papildināto izmaksu līgumos;

c) izmantojamās metodes maksājamo summu aprēķināšanai saskaņā ar līgumu jaukto līgumu gadījumos.

11. pants

Tehniskās specifikācijas un standarti

11.1. Katrā līgumā prioritārā kārtībā var definēt testēšanas, pārbaužu, pieņemšanas un aprēķinu tehniskās specifikācijas un metodes, atsaucoties uz kopējiem EEK un attiecīgās AZT pieņemtajiem standartiem, attiecīgās AZT vai dalībvalsts standartiem, vai citiem standartiem, tostarp starptautiskiem standartiem.

11.2. Aizliegtas ir tehniskās specifikācijas, kas piemin specifiskas markas vai izcelsmes vai īpaša procesa produktus un kas tādējādi dod priekšroku noteiktiem produktiem vai izslēdz noteiktus produktus, ja vien tas nav pamatots ar līguma priekšmetu. Šāds aizliegums attiecas uz preču zīmēm, patentiem vai veidiem, vai uz konkrētu izcelsmi vai ražotāju. Taču gadījumos, kad produktus vai procesus nevar precizēt pietiekami konkrēti un skaidri, to nosaukumu var dot ar nosacījumu, ka tiek pievienoti vārdi "vai ekvivalents".

12. pants

Paziņojumi un rakstiska informācija

12.1. Ja vien īpašos noteikumos nav noteikts citādi, informāciju starp līgumslēdzēju iestādi un/vai projekta vadītāju, no vienas puses, un pretendentiem vai izraudzīto pretendentu, no otras puses, nosūta pa pastu, ar telegrammu, teleksu, faksimila sūtījumu vai piegādā personīgi uz atbilstīgām adresēm, ko šīs puses ir paredzējušas šādam mērķim.

12.2. Ja nosūtītājs pieprasa saņemšanas apliecinājumu, tas norāda šādu prasību savā paziņojumā un pieprasa šādu saņemšanas apliecinājumu visos gadījumos, kad paredzēts termiņš paziņojuma saņemšanai. Jebkurā gadījumā nosūtītājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sava paziņojuma saņemšanu.

KONKURSA UZAICINĀJUMS

13. pants

Paziņojums par uzaicinājumu uz konkursu

13.1. Līgumslēdzēja iestāde, kas vēlas piešķirt līgumu atklātā izsolē vai ierobežotā izsolē ar priekšatlasi, dara zināmu savu nodomu ar paziņojumu, ko publicē Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, attiecīgās AZT oficiālajā vēstnesī un citos piemērotos informācijas nesējos, jo īpaši reģiona AZT un ĀKK valstīs.

13.2. Līgumslēdzēja iestāde iesniedz delegātam konkursa uzaicinājuma dokumentāciju pirms konkursa uzaicinājuma izsludināšanas.

13.3. Delegāts:

a) saīsinātās procedūras, tiešas vienošanās līgumu un neatliekamas palīdzības līgumu gadījumos apstiprina konkursa uzaicinājuma dokumentāciju – pirms līgumslēdzēja iestāde to izsludina – 30 dienu laikā pēc tam, kad to viņam iesniegusi līgumslēdzēja iestāde;

b) visos citos gadījumos, kas nav minēti 13. panta 3. punkta a) apakšpunktā, pārsūta konkursa uzaicinājuma dokumentāciju Komisijai apstiprināšanai 30 dienu laikā pēc tam, kad to viņam iesniegusi līgumslēdzēja iestāde.

13.4. Atklātā izsolē uzaicinājuma paziņojumā norāda:

a) līguma priekšmetu, mērķi un apmēru; ja līgums ir sadalīts vairākās kārtās, tad – atsevišķas kārtas pēc lieluma, un iespēju iesniegt piedāvājumus par vienu, vairākām vai visām kārtām; iespēju iesniegt varianta risinājumus, ja tādi atļauti; ja paziņojums saistīts ar konkursa uzaicinājumu par projektēšanas un būvniecības konkursu, projekta kritērijus un citas prasības, kas nepieciešamas pretendentiem, lai saprastu līguma apjomu un atbilstīgi iesniegtu piedāvājumu;

b) atbilstības kritērijus un visus svarīgos vai neparastos piedāvājuma vērtēšanas kritērijus (piemēram, priekšrocības robežu);

c) projekta atrašanās vietu, finansēšanas avotu, izpildes laiku un piegādes līguma gadījumā – piegādes un/vai ierīkošanas vietu;

d) līgumslēdzēju iestādi, kā arī tās struktūrvienības nosaukumu un adresi, kas piešķir līgumu;

e) izsoles metodi, vietu, kur var iepazīties ar konkursa dokumentāciju, kā arī, uz kādiem noteikumiem var iegūt konkursa dokumentāciju;

f) laikposmu, ko skaita no paredzētā piedāvājumu pieņemšanas beigu termiņa un kurā pretendentiem ir saistoši savi piedāvājumi;

g) piedāvājumu pieņemšanas beigu termiņu un laiku, un adresi, uz kādu tie jāsūta, vajadzīgo eksemplāru skaitu un valodu, kurās tie jāsagatavo;

h) attiecīgā gadījumā piedāvājuma atvēršanas vietu, datumu un laiku;

i) dažādus galvojumus, ko līgumslēdzēja iestāde pieprasa, katra galvojuma lielumu, kas attiecīgā gadījumā izteikts procentos no piedāvājuma, un laiku, kad šādi galvojumi jāuzrāda;

j) to struktūrvienību adrese, kur pretendenti var saņemt papildu informāciju.

13.5. Ierobežotā izsolē ar priekšatlasi paziņojumā īpaši norāda:

a) izsoles metodi un ziņas, kas minētas 13. panta 4. punkta a), b), c), d) un g) apakšpunktos;

b) noteikumus, pēc kādiem var saņemt konkursa dokumentāciju;

c) attiecīgā gadījumā beigu datumu, kad līgumslēdzējai iestādei jāizsludina konkurss;

d) dalības pieprasījumā sniedzamās ziņas deklarāciju un dokumentu veidā par pieteikuma iesniedzēja statusu un spēju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 4. pantu un ekonomiskiem un tehniskiem nosacījumiem, kas jāpilda katram pieteikuma iesniedzējam, ja tas vēlas, lai viņu pieņem izvērtēšanai.

14. pants

Pretendentu priekšatlase

14.1. Ierobežotā izsolē ar priekšatlasi sagatavo perspektīvo pretendentu sarakstu saskaņā ar 14. panta 2. punktu, pirms kura vajadzības gadījumā izsludināts iepriekšējas kvalifikācijas uzaicinājums pēc 13. panta 1. punktā minētā paziņojuma publikācijas.

14.2. Sarakstu sagatavo cita starpā saskaņā ar 7. panta 5. punkta noteikumiem un nepieciešamo kvalifikāciju, lai izpildītu paredzēto projektu, jo īpaši saskaņā ar 4. panta noteikumiem.

14.3. Līgumslēdzēja iestāde izvēlas potenciālos pretendentus uz ziņu pamata, ko tie snieguši pieprasījumā, kas izteikts saskaņā ar 13. panta 5. punkta d) apakšpunktu. Izvēlētie potenciālie pretendenti saņem uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kurā jo īpaši norāda:

a) ziņas, kas minētas 13. panta 4. punkta e), f), g), h), i) un j) apakšpunktā;

b) atsauci uz paziņojumu, kas minēta 13. panta. 5. punktā;

c) visus grozījumus, kā tie minēti 18. pantā.

15. pants

Tiešas vienošanās līgumi

15.1. Tiešas vienošanās līgumos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, kas paredzami līguma priekšmetā, definē pēc pārrunām starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentu.

15.2. Ja piemēro tiešas vienošanās procedūru, kandidātu izvēlas attiecīgā AZT pēc saraksta, kas sagatavots saskaņā ar 4. pantu un 7. panta 5. punktu.

15.3. Beidzot pārrunas, līgumslēdzēja iestāde sagatavo un paziņo līguma tekstu saskaņā ar 38. pantu.

15.4. Līgumslēdzēja iestāde un pretendents vienojas par datumu, ko uzskata par līguma noslēgšanas datumu. Šo datumu norāda līguma tekstā.

KONKURSA DOKUMENTĀCIJA

16. pants

Konkursa dokumentācijas saturs

16.1. Konkursa uzaicinājuma dokumentācijā norāda ziņas par veidu, kādā iesniedz piedāvājumus, kā arī izraudzītā pretendenta izvēles kritērijus. Papildus konkursa uzaicinājumam konkursa dokumentācijā var norādīt jebkuru vai visu no zemāk minētā:

a) norādes pretendentiem;

b) vispārējos nosacījumus, kas piemērojami atsevišķai līguma kategorijai;

c) īpašos nosacījumus specifiskam līgumam;

d) tehniskās specifikācijas un/vai darba uzdevumu;

e) kopējās cenas sadalījuma veidlapu kopsummas līgumu gadījumā vai vienības cenas saraksta un/vai daudzumu saraksta veidlapu vienības cenas līgumu gadījumā;

f) prasību vai papildu ziņu sarakstu;

g) rasējumus;

h) piedāvājuma veidlapu;

i) piedāvājuma garantijas veidlapu;

j) līguma veidlapu;

k) izpildes garantijas veidlapu; un

l) aprakstu par piedāvājuma vērtēšanas sistēmu, norādot vērtēšanas kritērijus un atsevišķu kritēriju nozīmi.

16.2. Turklāt atkarībā no līguma rakstura konkursa dokumentācijai pievieno "vispārējas informācijas norādi". Šādu norādi sagatavo delegāts, konsultējoties ar attiecīgo AZT, un saskaņā ar pēdējā apstiprinājumu. To sniedz tikai informācijai un tā nav līguma sastāvdaļa. Tā satur vienu vai vairākas no šādām norādēm:

a) ģeogrāfiskās norādes par reģionu, kurā atrodas līguma izpildes vieta, tostarp norādes par klimatu;

b) līguma izpildes vietas atrašanos, piekļūšanas ceļus un citu infrastruktūru, ko var izmantot līguma izpildē;

c) informāciju par muitas, nodokļu un cenu normatīvajiem aktiem;

d) algu apmērus un likumiskos vai līgumiskos maksājumus, kas veicami darba devējiem, ietverot minimālas vai normālas algas līmeni, kas noteikts līgumslēdzējas valsts tiesību aktos vai kas ir ierastā norma vietā, kurā izpildāms līgums, atbilstīgi galvenajām darbaspēka vietējām kategorijām, kas vajadzīgas līgumā;

e) ziņas par valūtas maiņas kontroles normatīvajiem aktiem, monetāro un banku sistēmu līgumslēdzējas iestādes valstī;

f) jebkuras citas ziņas, kas saistītas līgumslēdzējas iestādes valsts normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē līgumu izpildi, ietverot ziņas par struktūrvienībām, kurās var pieprasīt šo normatīvo aktu eksemplārus.

16.3. Pakalpojumu līgumu darba uzdevums jo īpaši satur:

a) pēc iespējas sīkāk izstrādātu aprakstu par līguma objektu;

b) faktiskas ziņas, piemēram, līgumslēdzējas iestādes valdījumā esošos datus, ierobežojumus, kas ir saistoši līgumslēdzējai iestādei konkrētu tehnisku vai citu noteikumu ievērošanā, kā arī saistības, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde;

c) atkarībā no līguma rakstura – provizoriskos pētījumus vai īstenošanas plānus, kā arī līguma projektu, ja iespējams;

d) vispārīgu dokumentāciju, ko jo īpaši veido normatīvi akti attiecībā uz līgumā ietverto tehnisko jomu vai jebkura cita norāde, kas nodrošina piekļuvi šādiem normatīviem aktiem.

16.4. Pretendentam uzmanīgi jāizvērtē visi norādījumi, nosacījumi, veidlapas, noteikumi, specifikācijas un rasējumi konkursa dokumentācijā. Pretendents ir vienpusīgi atbildīgs par atbildēm, ko tas sniedz uz konkursa dokumentācijas prasībām un par visiem trūkumiem vai kļūdām savās atbildēs. Pretendents uzņemas risku par visas konkursa dokumentācijā prasītās informācijas nesniegšanu vai tāda piedāvājuma iesniegšanu, kas visos aspektos neatbilst konkursa dokumentācijai, kā rezultātā viņa piedāvājumu var noraidīt.

17. pants

Konkursa informācijas skaidrojumi

Ja, atbildot uz pretendenta jautājumiem, vai citos gadījumos pretendentam sniedz informāciju par izpildāmo līgumu vai citu informāciju, kas var ietekmēt piedāvājuma cenas noteikšanu, tad šādu informāciju līgumslēdzēja iestāde rakstiski sniedz pārējiem pretendentiem, ciktāl tie ir zināmi, ar nosacījumu, ka pārējiem pretendentiem nesniedz komerciāla rakstura informācija attiecībā uz blakuspiedāvājumu pieņemamību. Līgumslēdzēja iestāde atbildēs tikai uz tiem jautājumiem vai skaidrojuma pieprasījumiem, ko tā saņem vismaz 30 dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

18. pants

Konkursa dokumentācijas grozījumi

Visas izmaiņas konkursa dokumentācijā, ko līgumslēdzēja iestāde izdara konkursa laikā, nekavējoties rakstiski paziņo visiem potenciāliem pretendentiem, kas saņēmuši konkursa dokumentāciju, pievienojot paziņojumu par konkursa laikposma pagarinājumu, ko līgumslēdzēja iestāde var uzskatīt par nepieciešamu, lai dotu pretendentiem iespēju ņemt vērā šādas izmaiņas.

NORĀDES PRETENDENTIEM

19. pants

Valoda

Piedāvājums, līguma dokumenti, kā arī visa korespondence un dokumenti, kas saistīti ar to, ir valodā, kas norādīta norādēs pretendentiem.

20. pants

Piedāvājuma saturs

20.1. Piedāvājumu, ko saskaņā ar konkursa dokumentācijā norādītām prasībām pretendents sagatavo un iesniedz, veido:

a) aizpildīta piedāvājuma veidlapa un tās pielikums;

b) piedāvājuma garantija;

c) kopējās cenas sadalījums kopsummas līgumu gadījumā, vienības cenas saraksts un/vai daudzumu saraksts vienības cenas līgumu gadījumā;

d) papildu informācijas saraksts;

e) dokumenti, kas apliecina pretendenta statusu un spēju atbilstīgi 4. pantam, izņemot ierobežotā izsolē ar priekšatlasi;

f) atļautie varianta risinājumi un visi citi elementi, ko nepieciešams iesniegt saskaņā ar norādēm pretendentiem, kuras ietvertas konkursa dokumentācijā;

g) visa nepieciešamā informācija pretendenta novērtēšanai;

h) ja norādes pretendentiem paredz, ka vajadzīgs garantijas remonts, izziņa, kurā norādīti līdzekļi, ar kādiem pretendents izpildīs saistības nodrošināt šādu remontu;

i) attiecīgā gadījumā papildu garantijas, ko pretendents iesaka saistībā ar, cita starpā, izpildes laiku un darbu apjomiem;

j) visa informācija par iecerēto apakšlīgumu slēgšanu;

k) piedāvājuma cena, konkursa metode un maksājuma valūtas.

20.2. Garantijas remontu pieprasa piegādes līgumiem, ja vien piegādes raksturs nepamato šādu remontu. Ja līgumslēdzēja iestāde pieprasa garantijas remontu:

a) īpašie nosacījumi paredz šāda remonta nosacījumus, kārtību un ilgumu;

b) ja vien piegādes raksturs vai atbilstīgie nosacījumi to nepamato, izraudzītais pretendents izveido līgumslēdzējas iestādes valstī vajadzīgo garantijas remontu.

21. pants

Kārtas

21.1. Izskatot projektu izpildes iespējas, ekonomisku un tehnisku iemeslu dēļ vērā ņem izdevīgumu no projekta sadalīšanas vienveidīgās kārtās, kas ir iespējami lielas.

21.2. Ja projekts ir sadalīts kārtās, norādes pretendentiem paredz:

a) kārtu skaitu;

b) katras kārtas raksturu, atrašanās vietu un apmēru; un

c) attiecīgā gadījumā minimālo un maksimālo kārtu skaitu, uz kurām pretendents var iesniegt piedāvājumu.

21.3. Piedāvājuma iesniegšanai lieto šādu procedūru:

a) pretendents var iesniegt piedāvājumu uz katru kārtu;

b) ja vien norādes pretendentiem nosaka citādi, pretendents savā piedāvājumā var ietvert vispārēju cenas atlaidi, ko viņš sniegtu, ja notiktu dažu vai visu kārtu apvienošana, kurām pretendents ir iesniedzis atsevišķus piedāvājumus;

c) katra kārta veido atsevišķu līgumu, ja vien norādes pretendentiem paredz, ka vienam pretendentam piešķirtās kārtas veido vienu līgumu;

d) ja kārtas piešķiramas dažādiem pretendentiem, konkursa uzaicinājuma dokumentācijā vai norādēs pretendentiem var paredzēt, ka atsevišķas kārtas pretendents nodrošina visu kārtu izpildes koordināciju.

22. pants

Sadarbība ar trešām personām

22.1. Lai uzlabotu AZT spēju attīstīt savas tehniskās prasmes un pilnveidot savu konsultantu zinātību (know–how), veicina partnerattiecību sadarbības vienošanos starp EEK un AZT konsultāciju uzņēmumiem, konsultējošiem inženieriem, ekspertiem un iestādēm. Šim nolūkam Komisija un AZT dara visu nepieciešamo, lai:

a) ar kopuzņēmumiem, apakšlīgumu slēgšanu vai tādu ekspertu izmantošanu, kas ir AZT valstspiederīgie, veicinātu to nodarbināšanu grupās konsultāciju uzņēmumos, pie konsultējošiem inženieriem vai iestādēs Eiropas Ekonomikas kopienā;

b) informētu pretendentus par izvēles kritērijiem konkursa dokumentācijā un šajos vispārējos noteikumos paredzētajām priekšrocībām, jo īpaši par tām, kas saistītas ar AZT cilvēkresursu izmantošanas veicināšanu.

22.2. Līgumslēdzēja iestāde konkursa uzaicinājumā vai līguma pārrunu laikā potenciāliem pretendentiem var piedāvāt citu AZT vai ĀKK sabiedrību, uzņēmumu, nacionālo ekspertu vai konsultantu palīdzību, kurus izvēlas savstarpēji vienojoties. Šāda sadarbība var notikt kopuzņēmuma, apakšlīguma vai arī praktikantu stažēšanās veidā.

22.3. Ja sadarbība notiek:

a) kopuzņēmuma veidā, tad piemēro 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

b) apakšlīguma veidā, tad piemēro 4. panta 3. punkta f) apakšpunktu;

c) praktikantu stažēšanās veidā, tad līgumslēdzējas iestādes ieteiktajiem praktikantiem jābūt pamatiemaņām, kas atbilst efektīvai dalībai stažēšanās uzdevumiem, kuri ietverti līguma izpildē. Maksimālo praktikantu skaitu nosaka īpašajos nosacījumos. Aprēķinot darba samaksu vai piedāvājuma cenas, vērā ņem visas izmaksas, kas pretendentam rodas nodrošinot praktikantu stažēšanos. Praktikantu stažēšanās nekādos apstākļos nedz ierobežo izraudzītā pretendenta saistības, ar kuru ir noslēgts līgums, nedz paredz kādu atbildību līgumslēdzējai iestādei vai projekta vadītājam.

22.4. Iesaistītās puses apņemas savstarpēji sadarboties un vienojas par šādas sadarbības procedūru, un jo īpaši par izrietošām kompetencēm.

23. pants

Pretendentu neatkarība

23.1. Ja pakalpojuma līguma gadījumā pretendents ir iesaistījies tiesiskās attiecībās ar fiziskām vai juridiskām personām, kas varētu piedalīties būvdarbu izpildē vai piegādes veikšanā, kuru paredzēts sagatavot vai definēt saskaņā ar pakalpojumu, vai tas citādi uztur īpašas attiecības, kas, iespējams, var negatīvi ietekmēt viņa neatkarību, tad viņš par to paziņo sava piedāvājuma līgumslēdzēju iestādei vai dara to zināmu līguma pārrunās, vai arī visos gadījumos, kad vien šādi apstākļi rodas pirms līguma piešķiršanas.

23.2. Ja neatkarīgi no šādas informācijas līgumu noslēdz ar minēto pretendentu, tad līgumslēdzēja iestāde patur tiesības neiekļaut attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas šādu būvdarbu veikšanā vai piegādes nodrošināšanā.

24. pants

Piedāvājuma izcenojumi

24.1. Pretendents sniedz konkursa dokumentācijā pieprasīto informāciju par izcenojumiem, veic nepieciešamos aritmētiskos aprēķinus, paraksta piedāvājuma veidlapu un pievieno to savam piedāvājumam.

24.2. Kopējo piedāvājuma summu raksta skaitļiem un vārdiem. Visos gadījumos, kad ir pretrunas starp skaitļos un vārdos norādīto cenu, noteicošā ir vārdos norādītā cena. Ja to pieprasa norādes pretendentiem, tad šādu informāciju norāda skaitļos un vārdos:

a) kopējas cenas sadalījums kopsummas līgumos;

b) vienības cenas katrai vienībai daudzuma sarakstā un/vai vienības cenas saraksts vienības cenas līgumos;

c) jaukto līgumu gadījumā – kopējās cenas sadalījums, kā arī daudzuma saraksta sadaļā un/vai cenas saraksts vienības cenas sadaļā;

24.3. Cenām jāatbilst katras vienības relatīvai vērtībai attiecībā pret kopējo piedāvājuma summu. Cenām nevajadzētu būt tādām, kas traucē piedāvājumu salīdzināšanu, vai kas noved pie starpposma maksājumiem, kuri ir nesamērīgi ar paveiktā darba vērtību.

24.4. Piedāvājumus izsaka līgumslēdzējas iestādes valsts valūtā.

24.5. Pretendents savā piedāvājumā var pieprasīt, ka pamatotu daļu, kas izteikta procentos no piedāvājuma cenas, samaksā viņam tieši ārvalsts valūtā. Prasīto pamatojumu izvērtē ar pārbaudāmiem faktiem attiecībā uz veicamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu patieso izcelsmi un to radītiem izdevumiem. Ārvalsts valūtas maksājumiem piemēro pārrēķina kursu, kas ir spēkā 30 dienas pirms pēdējā noteiktā datuma piedāvājumu iesniegšanai.

24.6. Pretendenta piedāvātajā cenā ņem vērā piemērojamo nodokļu režīmu, kā tas noteikts Konvencijā.

25. pants

Derīguma laiks

25.1. Pretendentiem ir saistoši to piedāvājumi uz laiku, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 13. pantu. Līgumslēdzēja iestāde var noraidīt jebkuru piedāvājumu, kas ir derīgs īsāku laiku. Līgumslēdzējas iestādes noteiktajam laikposmam ir jābūt pietiekošam, lai veiktu piedāvājumu vērtēšanu un salīdzināšanu, saņemtu visas nepieciešamās atļaujas un apstiprinājumus un lai paziņotu par līguma piešķiršanu. Derīguma laikam parasti nevajadzētu pārsniegt 120 dienas, skaitot no piedāvājumu iesniegšanas beigu datuma, bet tas var mainīties atkarībā no līguma rakstura vai sarežģītības.

25.2. Pirms oriģinālā piedāvājuma derīguma laika notecēšanas līgumslēdzēja iestāde ārkārtējos apstākļos var prasīt pretendentam noteiktu derīguma laika pagarinājumu. Pretendentiem, kas piekrīt šādai prasībai, neprasa un tiem nav ļauts mainīt savu piedāvājumu, bet tiem prasa attiecīgi pagarināt piedāvājuma garantijas derīguma laiku. 26. panta noteikumi par piedāvājuma garantijas izdošanu un zaudēšanu turpina būt spēkā piedāvājuma derīguma pagarinājuma laikā.

25.3. Izraudzītajam pretendentam ir saistošs viņa piedāvājums vēl 60 dienas pēc paziņojuma saņemšanas par viņa izraudzīšanu.

26. pants

Piedāvājuma garantija

26.1. Ja vien norādēs pretendentiem nav noteikts citādi, būvdarbu un piegādes līgumu pretendenti iesniedz garantiju kā apliecinājumu par sava piedāvājuma nopietnību. Konkursa dokumentācijā paredz šādas garantijas summu, kas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 2 % no piedāvājuma summas.

26.2. Piedāvājuma garantiju sniedz kā bankas garantiju, bankas pārvedu vekseli, segtu čeku, apdrošināšanas vai parādzīmju sabiedrības izdotu obligāciju, neatsaucamu akreditīvu vai skaidras naudas noguldījumu līgumslēdzējā iestādē. Ja piedāvājuma garantija noformējama kā bankas garantija, bankas pārvedu vekselis, segts čeks vai obligācija, tad to izsniedz banka, apdrošināšanas vai parādzīmju sabiedrība, ko apstiprinājusi līgumslēdzēja iestāde un kas ir nodibināta AZT, ĀKK vai dalībvalstī. Bankas garantija vai obligācija stingri atbilst piedāvājuma garantijas veidam, kas ietverts konkursa dokumentācijā vai – tiešas vienošanās līguma gadījumā – īpašajos nosacījumos. Garantija neatkarīgi no tās veida ir brīva no ierobežojumiem un apmaksājama uz pirmo pieprasījumu, kā arī derīga vismaz 60 dienas pēc piedāvājuma derīguma laika.

26.3. Līgumslēdzēja iestāde var noraidīt jebkuru piedāvājumu, kam nav pievienota atbilstīga piedāvājuma garantija.

26.4. Neizraudzīto pretendentu piedāvājuma garantijas atbrīvo ne vēlāk kā 60 dienas pēc piedāvājuma derīguma laika notecēšanas, kas attiecīgā gadījumā pagarināts saskaņā ar 25. panta 2. punktu, vai arī līdz ar līguma piešķiršanu, izvēloties agrāko.

26.5. Izraudzītā pretendenta piedāvājuma garantiju atbrīvo tad, kad pretendents parakstījis līgumu un noformējis vajadzīgo izpildes garantiju, kas apmierina līgumslēdzēju iestādi.

26.6. Piedāvājuma garantiju var atsaukt nepaziņojot:

a) ja pretendents atsauc savu piedāvājumu tā derīguma laikā;

b) izraudzīta pretendenta gadījumā, ja tas noteiktajā laikā neparaksta līgumu vai nenoformē vajadzīgo izpildes garantiju.

27. pants

Varianta risinājumi

27.1. Ja vien norādēs pretendentiem nav noteikts citādi, pretendenti var iesniegt piedāvājumu, kas balstīts uz varianta risinājumu. Norādes pretendentiem precizē visus ierobežojumus, projektēšanas kritērijus un citas prasības, kas piemērojamas varianta risinājumam. Ja vien norādēs pretendentiem nav noteikts citādi, tad uz varianta risinājumu balstītu piedāvājumu var iesniegt ar nosacījumu, ka tiek iesniegts arī atbilstīgs galvenais risinājums.

27.2. Varianta risinājums nevar atkāpties no šo vispārējo noteikumu prasībām. Piedāvājumus, kas balstīti uz konkursa dokumentāciju, un varianta risinājumus izvērtē vienlaicīgi.

27.3. Norādēs pretendentiem jānosaka, vai varianta risinājuma iesniedzējs ir atbildīgs par varianta risinājuma dizainparaugu, un ja tā tas ir, tad jāparedz procedūras, jo īpaši tā pārbaudei, pārskatīšanai un apstiprināšanai.

27.4. Jebkuru varianta risinājumu veido:

a) individuāls piedāvājums par varianta risinājumu;

b) pierādījums par varianta risinājumu priekšrocību pār galveno risinājumu, tostarp jebkura ekonomiskā izdevīguma kvantitatīvs pamatojums;

c) tehnisko noteikumu grozījumu projekts varianta risinājumam nepieciešamajos īpašajos nosacījumos;

d) rasējumi un specifikācijas, kas paredzētas galvenajā risinājumā, bet ko neietekmē varianta risinājums;

e) rasējumi un specifikācijas, ko ietekmē varianta risinājums;

f) tehniska piezīme par varianta risinājuma koncepciju un attiecīgā gadījumā – rasējumi un aprēķini;

g) kopsummas līgumos – kopējās cenas detalizēta sadale atbilstīgi varianta risinājuma grozījumiem;

h) vienības cenas līgumos – daudzuma saraksts un/vai cenas saraksts atbilstīgi varianta risinājuma grozījumiem.

28. pants

Vietas apmeklējums pirms piedāvājuma

28.1. Pretendentam tiek ieteikts apmeklēt un apskatīt līguma izpildes vietu un tās apkārtni, kā arī uz savu atbildību iegūt sev visu informāciju, kas varētu būt nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai un līguma noslēgšanai. Pretendents uzņemas visus izdevumus, kas saistīti ar līguma izpildes vietas apmeklēšanu.

28.2. Pretendents, jebkurš no viņa darbiniekiem vai pārstāvjiem, ciktāl tas ir praktiski iespējams, saņems no līgumslēdzējas iestādes atļauju ieiet līguma izpildes vietā šādas apskates veikšanai ar nosacījumu, ka pretendents, viņa darbinieki vai pārstāvji atbrīvo no visas atbildības un atlīdzina par visu atbildību līgumslēdzēju iestādi, tās darbiniekus un pārstāvjus šajā sakarā. Attiecīgi pretendents ir atbildīgs par visiem nāvējošiem vai citiem miesas bojājumiem, zaudējumiem vai kaitējumu, kas nebūtu radušies, ja nenotiktu šāds apmeklējums.

28.3. Neskarot līgumslēdzējas iestādes valsts normatīvus aktus imigrācijas jomā, attiecīgā AZT izsniedz ieceļošanas atļauju jebkurai personai (vai tās pārstāvim), kas atbilstīgi 4. pantam pamato savu atbilstību kā dalībnieks konkursa uzaicinājumā, ar mērķi veikt apmeklējumus, kuri ļauj viņam sagatavot savu piedāvājumu. Šādas atļaujas derīguma termiņš beidzas nākamajā dienā pēc piedāvājuma derīguma laika beigām.

29. pants

Piedāvājumu parakstīšana

29.1. Piedāvājumu paraksta pretendents vai viņa pienācīgi pilnvarots pārstāvis, kā to pieprasa norādes pretendentiem. To noformē vienā oriģināleksemplārā, kuram uzrakstīts vārds "oriģināls". Norādēs pretendentiem nosaka, cik kopiju eksemplāri jāiesniedz pretendentam. Kopijas paraksta tāpat kā oriģināleksemplāru un uz tām jābūt uzrakstītam vārdam "kopija".

29.2. Pārstāvja iesniegtajā piedāvājumā jānorāda principāla vārds, kura uzdevumā viņš rīkojas. Viens pārstāvis nevar pārstāvēt vairāk kā vienu pretendentu. Pārstāvis piedāvājumam pievieno vienkāršu līgumu, notariālu vai citu aktu, kas to pilnvaro rīkoties pretendenta uzdevumā. Parakstam aktā jābūt apliecinātam saskaņā ar principāla valsts tiesību aktiem.

29.3. Ja pretendents ir divu vai vairāku personu kopuzņēmums vai konsorcijs, piedāvājumam jābūt vienam ar mērķi panākt vienu līgumu, piedāvājums ir jāparaksta katrai personai, piedāvājums un jebkurš izrietošs līgums visām šīm personām ir solidāri un atsevišķi saistošs saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem, attiecībās ar iestādi vienu no šīm personām ieceļ kā vadītāju, kas saistītu kopuzņēmumu vai konsorciju. Kopuzņēmuma vai konsorcija struktūru vai sastāvu nedrīkst mainīt bez līgumslēdzējas iestādes iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.

29.4. Piedāvājumu var parakstīt kopuzņēmuma vai konsorcija pārstāvis tikai tad, ja viņu skaidri rakstiski ir pilnvarojuši kopuzņēmuma vai konsorcija dalībnieki, un pilnvarojuma līgums, notariāls vai cits akts ir pievienots piedāvājumam. Visiem parakstiem pilnvarojošā dokumentā jābūt apstiprinātiem saskaņā ar katras kopuzņēmuma vai konsorcija puses valsts normatīviem aktiem kopā ar rakstiskiem pilnvarojumiem par to, ka piedāvājuma parakstītāji ir pilnvaroti uzņemties saistības kopuzņēmuma vai konsorcija dalībnieku vārdā. Katram šāda kopuzņēmuma vai konsorcija dalībniekam jānodrošina 4. pantā prasītais pierādījums, it kā viņš pats būtu pretendents.

29.5. Pilnam piedāvājumam jābūt bez izmaiņām, ierakstiem starp rindām vai dzēsumiem, izņemot tos, kas ir veikti, lai atbilstu līgumslēdzējas iestādes izdotajām norādēm, vai kas nepieciešami, lai labotu pretendenta pieļautās kļūdas. Izmaiņas un labojumus atzīmē ar personas vai personu iniciāļiem, kas paraksta piedāvājumu.

29.6. Katrs pretendents var iesniegt tikai vienu piedāvājumu, izņemot, ja paredzētas kārtas saskaņā ar 21. pantu vai varianta risinājumi saskaņā ar 27. pantu. Pretendents nekādā statusā nevar piedalīties cita pretendenta piedāvājumā uz vienu un to pašu līgumu.

PIEDĀVĀJUMU IESNIEGŠANA

30. pants

Termiņš

30.1. Līgumslēdzējai iestādei jāsaņem piedāvājumi pēc savas adreses un ne vēlāk kā datumā un laikā, kas noteikti saskaņā ar 13. pantu. Atklātā konkursā šāds laiks nav īsāks par 90 dienām.

30.2. Līgumslēdzēja iestāde pēc saviem ieskatiem var pagarināt 30. panta 1. punktā minēto termiņu piedāvājumu iesniegšanai, veicot grozījumus konkursa dokumentācijā saskaņā ar 18. pantu, un šādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes un pretendenta visas iepriekšējās tiesības un saistības, kas izveidojušās iepriekšējā termiņa, būs spēkā pagarinātā termiņā. Ja pretendents izmanto savas atsaukuma tiesības pēc pagarinājuma paziņojuma saņemšanas, tad viņa piedāvājumu atdod viņam un viņa piedāvājuma garantiju atbrīvo pēc konkursa atklāšanas sēdes.

30.3. Visus piedāvājumus, ko līgumslēdzēja iestāde saņem pēc līgumslēdzējas iestādes noteiktā termiņa, noraida saskaņā ar 13. panta 4. punkta g) apakšpunktu un 18. pantu un atdod pretendentam pēc konkursa atklāšanas sēdes.

31. pants

Aplokšņu aizlīmēšana un marķēšana

31.1. Piedāvājumam, pielikumiem, kas paredzēti norādēs pretendentiem, un apliecinošiem dokumentiem, kas minēti 4. pantā, jābūt ievietotiem aizlīmētā neidentificējamā aploksnē, uz kuras rakstīts tikai:

a) adrese, kas norādīta konkursa uzaicinājuma paziņojumā par piedāvājumu iesniegšanu vai konkursa uzaicinājumā;

b) atsauce uz konkursa uzaicinājuma paziņojumu, kuram atbildot tiek iesniegts piedāvājums;

c) attiecīgā gadījumā kārtu skaits, uz kurām iesniegti piedāvājumi; un

d) frāze "neatvērt pirms piedāvājumu atklāšanas sēdes", kas rakstīta tajā pašā valodā kā konkursa dokumentācija.

31.2. Norādes pretendentiem katrā gadījumā konkretizē, vai dokumentus par cenas priekšlikumu ievieto kopā ar tehnisko priekšlikumu vienā aploksnē vai atsevišķās aploksnēs. Pēdējā gadījumā cenas priekšlikumam jābūt ievietotam atsevišķā identificējamā aploksnē, uz kuras ir rakstīti vārdi "piedāvājuma cena", kas ir aizlīmēta un kopā ar tehnisko priekšlikumu ievietota 31. panta 1. punktā minētajā aploksnē.

32. pants

Atsaukšana un grozījumi

32.1. Ikviens pretendents var izmainīt vai atsaukt savu piedāvājumu pirms 30. panta 3. punktā minētā termiņa ar nosacījumu, ka līgumslēdzēja iestāde līdz šī termiņa beigām saņem rakstisku paziņojumu par šādiem grozījumiem vai atsaukumu.

32.2. Pretendenta grozījumu vai atsaukuma paziņojumu sagatavo, aizlīmē, marķē un nosūta saskaņā ar 31. panta noteikumiem. Atsaukuma paziņojumu var arī piegādāt personīgi vai nosūtīt ar teleksu, telegrammu vai faksimila sūtījumu, kuram seko parakstīta apstiprinājuma kopija, uz kuras pasta zīmogs ir datēts ne vēlāk kā piedāvājuma iesniegšanas termiņš. Atsaukumi ir beznosacījuma, un tie pārtrauc turpmāku dalību konkursa procedūrā.

32.3. Nevienu piedāvājumu nevar grozīt pēc 30. panta 3. punktā minētā termiņa, izņemot gadījumus, kuri ir saskaņā ar 34. panta 1. punktu.

32.4. Nevienu piedāvājumu nevar atsaukt laikposmā starp 30. panta 3. punktā minēto termiņu un piedāvājuma derīguma laika izbeigšanos. Piedāvājuma atsaukšana šajā laikposmā var izraisīt piedāvājuma garantijas atsavināšanu.

PIEDĀVĀJUMU IZVĒRTĒŠANA

33. pants

Piedāvājumu atvēršana

33.1. Saņemot piedāvājumus, aploksnes ieraksta īpašā reģistrā to saņemšanas secībā. Uz aploksnes uzraksta reģistrācijas numuru, saņemšanas datumu un laiku. Aploksnes paliek aizlīmētas, un tās glabā drošā vietā līdz to atvēršanai saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti 33. panta 2. un 3. punktā.

33.2. Publiskā piedāvājumu atvēršanā paziņo pretendenta vārdus, piedāvājumu cenas, rakstiskus paziņojumus par piedāvājumu grozījumiem un atsaukumiem, nepieciešamās piedāvājuma garantijas esamību un citas ziņas, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstīgu. "Divu aplokšņu" sistēmas gadījumā, kas minēta 31. panta 2. punktā, paziņojumā iekļauj arī faktu, ka cenas aploksne nav atvērta.

33.3. Piedāvājumu atvēršana un izvērtēšana atbilst attiecīgās AZT normām un to veic ar mērķi pārbaudīt, vai piedāvājumi ir pilnīgi, vai vajadzīgā piedāvājuma garantijas ir noformēta, vai dokumenti ir pienācīgi parakstīti un vai piedāvājumi kopumā ir kārtībā.

33.4. Aploksnes, uz kurām rakstīti vārdi "piedāvājuma cena", saskaņā ar 31. pantu neatver, iekams nav pabeigta piedāvājumu, izņemot to cenu, izvērtēšana.

33.5. Izvērtēšanai pieņem tikai tos piedāvājumus, kas atrodas aploksnēs, kuras saņemtas ne vēlāk kā 30. panta 3. punktā noteiktajā termiņā.

33.6. Līgumslēdzēja iestāde savas dokumentācijas nolūkos noformē piedāvājumu atvēršanas protokolu, iekļaujot saskaņā ar 33. panta 2. punktu klātesošajiem atklāto informāciju.

33.7. Pēc piedāvājumu publiskas atvēršanas informāciju par piedāvājumu pārbaudi, skaidrojumiem, vērtēšanu un salīdzināšanu un rekomendācijas par līgumu piešķiršanu neatklāj pretendentiem vai citām personām, kas oficiāli nav saistītas ar šo procesu.

33.8. Jebkurš pretendenta mēģinājums ietekmēt līgumslēdzēju iestādi piedāvājumu pārbaudes, skaidrošanas, vērtēšanas un salīdzinājuma procesā, kā arī lēmumos par līguma piešķiršanu, izraisa viņa piedāvājuma noraidīšanu.

33.9. Delegāts piedalās piedāvājumu atvēršanā un saņem katra piedāvājuma eksemplāru.

34. pants

Piedāvājumu vērtēšana

34.1. Lai veicinātu piedāvājumu pārbaudi, vērtēšanu un salīdzināšanu, līgumslēdzēja iestāde var prasīt katram pretendentam individuāli skaidrojumus par viņa piedāvājumu, tostarp par vienības cenas sadalījumiem. Skaidrojumu pieprasījumam un atbildei jābūt rakstveidā, un to paziņo kādā no 12. pantā minētiem veidiem, taču nedrīkst prasīt, piedāvāt vai atļaut izmaiņas piedāvājuma cenā vai satura būtībā, izņemot gadījumus, lai apstiprinātu aritmētiskas kļūdas labojumu, ko līgumslēdzēja iestāde atklājusi piedāvājuma vērtēšanas laikā saskaņā ar 34. panta 7. punktu.

34.2. Pirms piedāvājuma sīkākas vērtēšanas līgumslēdzēja iestāde konstatē, vai katrs piedāvājums būtībā atbilst konkursa dokumentācijas prasībām.

34.3. Piemērojot 34. pantu, atbilstīgs piedāvājums ir tāds, kas bez būtiskām atkāpēm vai atrunām atbilst visiem konkursa dokumentācijas noteikumiem, nosacījumiem un specifikācijām. Būtiska atkāpe vai atruna ir tāda, kas ietekmē līguma apjomu, kvalitāti vai izpildi, vai kas būtiskā veidā neatbilst konkursa dokumentācijai, ierobežo līgumslēdzējas iestādes tiesības vai pretendenta pienākumus līgumā un negodīgi ietekmē to pretendentu konkurenci, kuri iesnieguši atbilstīgus piedāvājumus.

34.4. Ja piedāvājums neatbilst konkursa dokumentācijai, līgumslēdzēja iestāde to noraida, un to nevar vēlāk padarīt atbilstīgu, labojot vai atsaucot atkāpes vai atrunas.

34.5. Piedāvājumus, kas konstatēti kā atbilstīgi, izvērtē tehniski par atbilsmi konkursa uzaicinājuma dokumentācijai un 36. panta noteikumiem, un pēc tam tos ierindo pēc to tehniskās piemērotības. Īpašie nosacījumu attiecīgā gadījumā paredz sīki izstrādātus tehniskās vērtēšanas kritērijus.

34.6. Piedāvājumus, ko pēc tehniskās vērtēšanas pabeigšanas atzīst par tehniski atbilstīgiem saskaņā ar 34. panta 5. punktu, izvērtē finansiāli. Piedāvājumus salīdzina valsts valūtā.

34.7. Līgumslēdzēja iestāde pārbauda atbilstīgo piedāvājumu aritmētiskās aprēķina un summēšanas kļūdas. Līgumslēdzēja iestāde kļūdas labo šādi:

a) ja ir pretrunas starp summām skaitļos un vārdos, noteicošā ir summa vārdiem; un

b) ja, izņemot kopsummas līgumos, ir pretruna starp vienības cenu un kopējo summu, ko veido vienības cenas un daudzuma reizināšana, noteicošā ir norādītā vienības cena, ja vien līgumslēdzēja iestāde neuzskata, ka vienības cenā ir acīmredzama kļūda, tad šādā gadījumā noteicošā ir norādītā kopējā summa, bet vienības cenu labo līgumslēdzēja iestāde.

34.8. Summu, kas noteikta piedāvājumā un ko vajadzības gadījumā labojusi līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 34. panta 7. punktu, uzskata par pretendentam saistošu. Ja pretendents nepieņem laboto piedāvājuma summu, tad viņa piedāvājumu noraida.

34.9. Pēc piedāvājumu pilnas izvērtēšanas saskaņā ar 34. panta noteikumiem atbilstīgos piedāvājumus sagrupē piedāvājumos, ko iesnieguši 9. panta priekšrocībām atbilstīgie pretendenti, un piedāvājumos, ko iesnieguši citi pretendenti. Tikai piedāvājumu turpmākas vērtēšanas un salīdzināšanas nolūkā pretendentu, kuri nav tiesīgi saņemt priekšrocību, piedāvājuma cenas, kas vajadzības gadījumā labotas, paaugstina priekšrocības procenta apmērā. Sīkākas ziņas par izmantojamo procedūru, piemērojot 9. panta priekšrocības apmērus, nosaka līgumslēdzēja iestāde konkursa dokumentācijā.

34.10. Vērtēšanas procedūru protokolē pienācīgi parakstītā protokolā, ko nedara zināmu atklātībā vai neziņo nevienam pretendentam. Protokola kopiju nosūta delegātam.

35. pants

Konkursa procedūras atcelšana

35.1. Pirms līguma piešķiršanas un bez jebkādas atbildības uzņemšanās pret pretendentiem, un neatkarīgi no sasniegtās procedūras stadijas, kas ved pie līguma noslēgšanas, līgumslēdzēja iestāde var:

a) pieņemt lēmumu par konkursa procedūras atcelšanu saskaņā ar 35. panta 2. punktu vai izdot rīkojumu par procedūras sākšanu no jauna, izmantojot, ja nepieciešams, citu metodi; vai

b) ja projekts ir sadalīts kārtās, piešķirt tikai atsevišķas kārtas un iespējams pieņemt lēmumu par citu kārtu nodošanu citam konkursam vai konkursiem, ja nepieciešams, izmantojot citu metodi.

35.2. Līgumslēdzēja iestāde var atcelt konkursa procedūru šādos gadījumos:

a) ja neviens piedāvājums neatbilst konkursa dokumentācijai;

b) ja neviens piedāvājums neapmierina līguma piešķiršanas kritērijus, kā noteikts 36. pantā;

c) ja izmainīti projekta ekonomiskie un tehniskie dati;

d) ja ārkārtēji apstākļi padara normālu līguma izpildi neiespējamu;

e) ja katrs saņemtais piedāvājums pārsniedz līgumam paredzētos finanšu līdzekļus;

f) ja saņemtajos piedāvājumos ir nopietni pārkāpumi, kuru rezultātā tiek traucēta normāla tirgus konjunktūras darbība; vai

g) ja nav bijusi konkurence.

35.3. Jebkuras konkursa procedūras atcelšanas gadījumā līgumslēdzēja iestāde par to paziņo pretendentiem, kam vēl ir saistoši to piedāvājumi. Šādi pretendenti nav tiesīgi saņemt kompensāciju; tie ir tiesīgi uz tūlītēju piedāvājuma garantijas atbrīvošanu.

35.4. Ja konkursa procedūras atcelšanu izraisa jebkādi apstākļi, kas neprasa piedāvājumu atvēršanu, tad neatvērtās un aizlīmētās aploksnes attiecīgā gadījumā ar cenu priekšlikumiem un visos gadījumos citus piedāvājuma elementus atdod pretendentiem uz pretendentu rēķina.

LĪGUMA PIEŠĶIRŠANA

36. pants

Atlase

36.1. Līgumslēdzēja iestāde piešķir līgumu pretendentam:

a) kura piedāvājums atzīts par atbilstīgu konkursa dokumentācijai; un

b) kurš būvdarbu un piegādes līgumu gadījumā piedāvājis visizdevīgāko piedāvājumu, izvērtējot to cita starpā pēc:

i) cenas, darbības un uzturēšanas izmaksām;

ii) pretendentu kvalifikācijas un viņu sniegtajām garantijām, kā arī pēc piedāvājuma tehniskām īpašībām, ietverot garantijas remonta piedāvājumu attiecīgajā AZT;

iii) līguma izpildes specifikas, nosacījumiem un termiņiem, kā arī pēc pielāgošanās vietējiem apstākļiem;

c) kurš pakalpojumu līgumu gadījumā piedāvā visizdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā cita starpā cenu, piedāvājuma tehnisko vērtību, piedāvāto pakalpojumu sniegšanas organizāciju un metodi, kā arī pēc piedāvātā personāla kompetences, neatkarības un pieejamības.

36.2. Ja, pamatojoties uz iepriekš minētiem kritērijiem, divi piedāvājumi ir atzīti līdzvērtīgi, priekšroku dod:

a) AZT vai ĀKK valsts pretendentam; vai

b) ja tāda piedāvājuma nav, tad pretendentam, kas atļauj iespējami vislabāko AZT fizisko resursu un cilvēkresursu izmantošanu.

36.3. Līgumslēdzēja iestāde:

a) pabeidz piedāvājumu vērtēšanu piedāvājumu derīguma laikā, ņemot vērā vajadzīgo laiku līgumu apstiprināšanai;

b) nosūta delegātam piedāvājuma pārbaudes rezultātus un priekšlikumu par līguma piešķiršanu.

36.4. Delegāts:

a) 30 dienu laikā apstiprina līgumslēdzējas iestādes priekšlikumu par līguma piešķiršanu attiecībā uz visiem:

i) tiešas vienošanās līgumiem;

ii) pakalpojumu līgumiem;

iii) līgumiem, kas saistīti ar neatliekamo palīdzību; un

iv) saīsinātās procedūras līgumiem, būvdarbu līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 5 miljoniem ECU, un piegādes līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 1 miljonu ECU;

b) 30 dienu laikā apstiprina līgumslēdzējas iestādes priekšlikumu par tāda līguma piešķiršanu, uz ko attiecas 36. panta 4. punkta a) apakšpunkts, ja izpildīti šādi nosacījumi: izvēlētais piedāvājums ir zemākais no visiem, kas atbilst konkursa dokumentācijas prasībām, atbilst tajos noteiktajiem izvēles kritērijiem un nepārsniedz līgumam paredzēto summu;

c) ja 36. panta 4. punkta b) apakšpunkta nosacījumi nav izpildīti, pārsūta priekšlikumu par līguma piešķiršanu Komisijai, kas par to izlemj 60 dienās, skaitot no dienas, kad to saņēmis delegāts. Ja izraudzītā piedāvājuma cena pārsniedz šim līgumam paredzēto summu, Komisija, apstiprinot līguma piešķiršanu, uzņemas nepieciešamās finanšu saistības.

37. pants

Paziņojums par līguma piešķiršanu

37.1. Pirms piedāvājuma derīguma termiņa beigām līgumslēdzēja iestāde rakstiski paziņo izraudzītajam pretendentam par viņa piedāvājuma pieņemšanu.

37.2. Ja vien citādi nav noteikts konkursa dokumentācijā, būvdarbu un piegādes līgumu gadījumā pēc tam, kad izraudzītais pretendents ir noformējis izpildes garantiju saskaņā ar 40. panta noteikumiem, līgumslēdzēja iestāde nekavējoties paziņo citiem pretendentiem par to, ka viņu piedāvājumi bija nesekmīgi, un atmaksā viņu piedāvājuma garantijas.

37.3. Līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma nedz dot pamatojumu par savu izvēli, nedz iesaistīties apspriedēs vai sarakstē ar pretendentiem par konkursa uzaicinājuma rezultātiem.

37.4. Atklāta konkursa rezultātus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un atkarībā no attiecīgās AZT prakses – valsts oficiālajā vēstnesī un/vai citā piemērotā informācijas nesējā.

38. pants

Līguma dokumenta sagatavošana

38.1. Pēc konkursa rezultāta paziņošanas saskaņā ar 37. pantu, līgumslēdzēja iestāde sagatavo līgumu, lai to iesniegtu izraudzītajam pretendentam parakstīšanai. Šis dokuments ietver vismaz šādu informāciju:

a) to dokumentu sarakstu, kas veido līgumu, norādot dokumentu kārtību;

b) jebkādus saskaņotos papildinājumus un izņēmumus no šiem dokumentiem;

c) līguma cenu;

d) visus lēmumus, ko līgumslēdzēja iestāde pieņēmusi saskaņā ar 34. panta 7. punktu;

e) projekta vadītāja un projekta vadītāja pārstāvja vārdus, ja tie nav iekļauti īpašajos nosacījumos.

38.2. Līguma dokumentu iesniedz izraudzītajam pretendentam parakstīšanai.

39. pants

Līguma parakstīšana

39.1. Ja vien konkursa dokumentācijā nav noteikts citādi, izraudzītais pretendents paraksta līgumu 30 dienu laikā pēc līguma dokumenta saņemšanas. Pēc izraudzītā pretendenta parakstīšanas līguma dokumentu nosūta līgumslēdzējai iestādei vai tās pilnvarotam pārstāvim, vai attiecīgās AZT kompetentai iestādei apstiprinājumam, ja tāds nepieciešams, un parakstīšanai.

39.2. Līgumslēdzēja iestāde, ja vien konkursa dokumentācijā nav noteikts citādi, neparaksta līgumu, iekams noformēta izpildes garantija saskaņā ar 40. pantu.

39.3. Ar līgumslēdzējas iestādes parakstu līgums kļūst saistošs abām pusēm, un izraudzītajam pretendentam paziņo par parakstīšanas faktu.

39.4. Neatkarīgi no 39. panta 1. punkta līdz 39. panta 3. punkta noteikumiem, līgumslēdzēja iestāde, atkarībā no līguma specifikas, var pieņemt lēmumu noslēgt līgumu uz līguma vēstules procedūras pamata, ar ko paziņojums par līguma piešķiršanu sastāda līguma noslēgšanu. Šādā gadījumā 38. panta 1. punktā uzskaitīto informāciju pievieno vēstulei.

39.5. Izraudzītā pretendenta atsaukšanas gadījumā līgumslēdzēja iestāde var atsaukt viņa piedāvājuma garantiju. Papildus līgumslēdzēja iestāde var vērsties pie citiem pretendentiem atbilstīgi kārtībai, kādā klasificēti to piedāvājumi, vai var uzsākt jaunu procedūru konkursa uzaicinājumam. Ja nepieciešams, līgumu var noslēgt tiešas vienošanās veidā.

40. pants

Izpildes garantija

40.1. Ja vien konkursa dokumentācijā nav noteikts citādi, izraudzītais pretendents būvdarbu vai piegādes līgumam 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas no līgumslēdzējas iestādes par līguma piešķiršanu noformē par labu līgumslēdzējai iestādei izpildes garantiju veidā, kas paredzēts vispārējos nosacījumos.

40.2. Izraudzītā pretendenta 40. panta 1. punkta prasību nepildīšana dod pietiekamu pamatu līguma piešķiršanas atcelšanai un piedāvājuma garantijas atsavināšanai, kādā gadījumā līgumslēdzēja iestāde turpina procesu saskaņā ar 39. panta 5. punktu.

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

41. pants

Vispārīgi un nobeiguma noteikumi

41.1. Visus dokumentus un priekšlikumus, ko līgumslēdzēja iestāde iesniegusi Komisijai vai delegātam saskaņošanai vai apstiprināšanai atbilstīgi šiem vispārējiem nosacījumiem, apstiprina vai uzskata par apstiprinātiem šajos vispārējos nosacījumos noteiktajos termiņos, vai 30 dienu laikā, ja šādi termiņi nav noteikti.

41.2. Prasības, kas pieņemtas par nokavētiem maksājumiem, sedz attiecīgā AZT un Komisija – katra no saviem līdzekļiem par to daļu, par kuras nokavējumu tā ir atbildīga.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOSACĪJUMI BŪVDARBU LĪGUMIEM, KO EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDS FINANSĒ AIZJŪRAS ZEMĒS UN TERITORIJĀS (AZT)

SATURS

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants. Definīcijas

2. pants. Līgumam piemērojamie tiesību akti un līguma valoda

3. pants. Līguma dokumentu secība

4. pants. Paziņojumi un rakstiska informācija

5. pants. Projekta vadītājs un projekta vadītāja pārstāvis

6. pants. Cesija

7. pants. Apakšlīgumu slēgšana

8. pants. Dokumentu nodošana

9. pants. Piekļuve būvlaukumam

10. pants. Palīdzība saistībā ar vietējiem noteikumiem

11. pants. Kavēti maksājumi darbuzņēmēja personālam

12. pants. Vispārēji pienākumi

13. pants. Būvuzraudzība

14. pants. Personāls

15. pants. Izpildes garantija

16. pants. Apdrošināšana

17. pants. Izpildes programma

18. pants. Sīki izstrādāts cenu sadalījums

19. pants. Darbuzņēmēja rasējumi

20. pants. Piedāvājuma cenu piemērotība

21. pants. Ārkārtas riski

22. pants. Būvlaukumu drošība

23. pants. Piegulošo īpašumu aizsardzība

24. pants. Satiksmes traucējumi

25. pants. Kabeļi un cauruļvadi

26. pants. Nospraušana

27. pants. Nojauktie materiāli

28. pants. Atradumi

29. pants. Pagaidu būvdarbi

30. pants.. Augsnes izpēte

31. pants. Līgumu pārklāšanās

32. pants. Patenti un licences

33. pants. Rīkojumi par uzsākšanu

34. pants. Izpildes termiņš

35. pants. Izpildes termiņa pagarinājums

36. pants. Izpildes nokavējums

37. pants. Izmaiņas

38. pants. Pārtraukšana

39 pants. Darba žurnāls

40. pants. Būvdarbu un būvizstrādājumu kvalitāte

41. pants. Apskate un pārbaude

42. pants. Noraidīšana

43. pants. Iekārtu un būvizstrādājumu īpašumtiesības

44. pants. Vispārēji noteikumi

45. pants. Provizorisko cenu līgumi

46. pants. Avanss

47. pants. Ieturējums

48. pants. Cenu pārskatīšana

49. pants. Mērījums

50. pants. Starpposma maksājumi

51. pants. Galīgais aprēķins

52. pants. Tiešie maksājumi apakšuzņēmējiem

53. pants. Kavēti maksājumi

54. pants. Maksājumi trešām personām

55. pants. Papildu maksājumu prasījumi

56. pants. Maksājumi ārvalstu valūtā

57. pants. Vispārēji noteikumi

58. pants. Pabeigtu būvdarbu pārbaude

59. pants. Daļēja pieņemšana

60. pants. Pagaidu pieņemšana

61. pants. Apkopes pienākums

62. pants. Galīgā pieņemšana

63. pants. Līguma laušana

64. pants. Līguma izbeigšana pēc līgumslēdzējas iestādes iniciatīvas

65. pants. Līguma izbeigšana pēc darbuzņēmēja iniciatīvas

66. pants. Force majeure

67. pants. Nāve

68. pants. Strīdu izšķiršana

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1.1. Šiem vispārējiem nosacījumiem un līgumam piemēro šādas definīcijas:

EEK: Eiropas Ekonomikas kopiena,

AZT: aizjūras zemju un teritoriju asociācijas ar EEK,

līgums: parakstīts līgums, ko puses noslēgušas būvdarbu veikšanai, ietverot tā pielikumus, un visi iestrādātie dokumenti,

darbuzņēmējs: puse, ar kuru līgumslēdzēja iestāde noslēdz līgumu,

līgumslēdzēja iestāde: valsts vai juridiska persona, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts un kas noslēdz līgumu vai kuras vārdā līgums tiek noslēgts ar darbuzņēmēju,

līgumslēdzējas iestādes valsts: AZT, kuras teritorijā izpildāms būvdarbu līgums,

projekta vadītājs: valdības struktūrvienība, juridiska persona, kas ir publisko tiesību subjekts, vai fiziska vai juridiska persona, ko līgumslēdzēja iestāde iecēlusi saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem, kurš ir atbildīgs par būvdarbu līguma izpildes vadību un/vai uzraudzību un kuram līgumslēdzēja iestāde var deleģēt tiesības un/vai pilnvaras saskaņā ar līgumu,

projekta vadītāja pārstāvis: jebkura fiziska vai juridiska persona, ko iecēlis projekta vadītājs saskaņā ar līgumu un kas ir pilnvarots pārstāvēt projekta vadītāju viņa funkciju izpildē, kā arī tādu tiesību un/vai pilnvaru realizācijā, kas viņam ir deleģētas. Atbilstīgi gadījumos, kad projekta vadītāja funkcijas, tiesības un/vai pilnvaras ir deleģētas projekta vadītāja pārstāvim, norāde uz projekta vadītāju ietver projekta vadītāja pārstāvi,

būvdarbi: pagaidu un pastāvīgi būvdarbi, kas veicami saskaņā ar līgumu,

iekārtas: mašīnas, ierīces, sastāvdaļas un visas vienības, kas jānodrošina saskaņā ar līgumu būvdarbu iestrādē,

aprīkojums: ierīces un citas iekārtas, un attiecīgos gadījumos saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem un/vai paražām pagaidu būves būvdarbu vietā, kas nepieciešamas būvdarbu izpildē, izņemot iekārtas vai citas vienības, kas nepieciešamas kā pastāvīgu būvdarbu sastāvdaļas,

daudzumu saraksts: dokuments ar to veicamo būvdarbu detalizētu sadali, kas paredzēti līgumā par vienības cenu, kas norāda katras vienības daudzumu un atbilstīgo vienības cenu,

cenu saraksts: pabeigts cenrādis, ietverot kopējās cenas sadalījumu, ko iesniedzis darbuzņēmējs kopā ar savu piedāvājumu, kas vajadzības gadījumā ir pārveidots un kas ir sastāvdaļa līgumā par vienības cenu,

kopējās cenas sadalījums: detalizēts kursu un cenu saraksts, kas parāda cenas veidošanu kopsummas līgumā, bet kas nav līguma sastāvdaļa,

līguma cena: līgumā norādītā summa, kas atbilst sākotnējiem aprēķiniem, kuri apmaksājami par būvdarbu veikšanu, vai cita summa, kas noteikta galīgajā aprēķinā kā darbuzņēmējam maksājamā summa saskaņā ar līgumu,

provizoriska summa: līgumā iekļautā summa, kas paredzēta par būvdarbu veikšanu vai preču, būvizstrādājumu, iekārtu vai pakalpojumu piegādi, vai par neparedzētiem izdevumiem, ko atbilstīgi projekta vadītāja norādījumiem var izmantot pilnībā, daļēji vai nemaz,

rasējumi: rasējumi, ko būvdarbu izpildei sniedz līgumslēdzēja iestāde un/vai projekta vadītājs, un/vai rasējumi, ko būvdarbu izpildei sniedz darbuzņēmējs un kurus projekta vadītājs apstiprinājis,

būvlaukums: līgumslēdzējas iestādes nodrošinātās vietas, kur veicami būvdarbi, kā arī citas līgumā noteiktās vietas, kas veido būvlaukuma sastāvdaļu,

apkopes laiks: līgumā noteiktais laiks, kas seko tūlīt pēc pagaidu pieņemšanas un kurā darbuzņēmējam jāpabeidz būvdarbi un jāizlabo trūkumi vai defekti saskaņā ar projekta vadītāja norādījumiem,

galīgās pieņemšanas apstiprinājums: apstiprinājums(–i), ko projekta vadītājs izdod darbuzņēmējam apkopes laika beigās, kurā norādīts, ka darbuzņēmējs ir izpildījis savus pienākumus būvēt, pabeigt un uzturēt attiecīgos būvdarbus,

diena: kalendārā diena,

termiņi: termiņi līgumā, kurus skaita no dienas pēc darbības vai notikuma, kas kalpo kā šo termiņu sākuma punkts. Ja termiņa pēdēja diena iekrīt brīvdienā, tad termiņš beidzas pirmās darba dienas beigās, kas seko pēc termiņa pēdējas dienas,

raksts: jebkurš ar roku vai ar rakstāmmašīnu rakstīts vai arī drukāts paziņojums, tostarp telekss, telegramma un faksimilsūtījums,

paziņojumi: apstiprinājumi, paziņojumi, rīkojumi un instrukcijas, kas ir izsniegtas atbilstīgi līgumam,

administratīvs rīkojums: jebkura rakstiska instrukcija vai rīkojums, ko projekta vadītājs izdevis darbuzņēmējam par būvdarbu izpildi,

valsts valūta: līgumslēdzējas iestādes valsts valūta,

ārvalstu valūta: jebkura pieļaujama valūta, kas nav valsts valūta un kas ir noteikta līgumā,

vispārēji zaudējumi: līgumā iepriekš neparedzēta summa, ko piešķir tiesa vai šķīrējtiesa vai par ko vienojušās puses, kas cietušai pusei maksājama kā kompensācija par otras puses līguma laušanu,

līgumsods: līgumā noteiktā kompensācijas summa, ko darbuzņēmējs maksā līgumslēdzējai iestādei par būvdarbu vai to daļu neizpildīšanu līgumā noteiktajā termiņā, vai ko maksā viena puse otrai pusei par jebkuru citu līgumā paredzētu specifisku pārkāpumu,

īpaši nosacījumi: īpaši nosacījumi, ko izdod līgumslēdzēja iestāde kā konkursa uzaicinājuma sastāvdaļu, kas vajadzības gadījumā grozīti, iestrādāti līgumā un sastāv no:

a) šo vispārējo nosacījumu grozījumiem;

b) īpašām līguma klauzulām;

c) tehniskām specifikācijām, un

d) jebkura cita jautājuma, kas saistīts ar līgumu.

1.2. Virsraksti un nosaukumi nav šo vispārējo nosacījumu sastāvdaļa un tos neņem vērā, interpretējot līgumu.

1.3. Atkarībā no konteksta uzskata, ka vārdi vienskaitlī ietver arī daudzskaitli un otrādi, bet vārdi vīriešu dzimtē ietver sieviešu dzimti un otrādi.

1.4. Vārdi, kas nozīmē personas vai puses, ietver uzņēmumus un sabiedrības, kā arī jebkuru organizāciju ar juridisko rīcībspēju.

2. pants

Līgumam piemērojamie tiesību akti un līguma valoda

2.1. Līgumam piemēro līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktus, ja īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi.

2.2. Visus jautājumus, uz kuriem neattiecas šie vispārējie nosacījumi, reglamentē līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.3. Īpašajos nosacījumos nosaka gan līguma, gan saziņas valodu starp darbuzņēmēju, līgumslēdzēju iestādi un projekta vadītāju vai to pārstāvjiem.

3. pants

Līguma dokumentu secība

Ja līgumā nav noteikts citādi, līguma dokumentu secība atbilst paredzētajam īpašajos nosacījumos.

4. pants

Paziņojumi un rakstiska informācija

4.1. Ja vien īpašos nosacījumos nav noteikts citādi, informāciju starp līgumslēdzēju iestādi un/vai projekta vadītāju, no vienas puses, un darbuzņēmēju, no otras puses, nosūta pa pastu, ar telegrammu, teleksu, faksimila sūtījumu vai piegādā personīgi uz atbilstīgām adresēm, ko šīs puses ir paredzējušas šādam mērķim.

4.2. Ja nosūtītājs pieprasa saņemšanas apliecinājumu, tas norāda šādu prasību savā paziņojumā un pieprasa šādu saņemšanas apliecinājumu visos gadījumos, kad paredzēts termiņš paziņojuma saņemšanai. Jebkurā gadījumā nosūtītājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sava paziņojuma saņemšanu.

4.3. Ja līgumā paredzēta paziņojuma, saskaņojuma, apstiprinājuma, sertifikāta vai lēmuma sniegšana vai pieņemšana, šāds paziņojums, saskaņojums, apstiprinājums, sertifikāts vai lēmums ir rakstveidā, ja nav noteikts citādi, un vārdus "paziņoju", "apliecinu", "apstiprinu" vai "nolemju" saprot šādā nozīmē. Jebkuru šādu saskaņojumu, apstiprinājumu, sertifikātu vai lēmumu bez iemesla nedrīkst atsaukt vai aizkavēt.

5. pants

Projekta vadītājs un projekta vadītāja pārstāvis

5.1. Projekta vadītājs veic līgumā noteiktos pienākumus. Izņemot līgumā skaidri paredzētos gadījumos, projekta vadītājam nav tiesību atbrī vot darbuzņēmēju no jebkura līguma pienākuma.

5.2. Laiku pa laikam projekta vadītājs, saglabājot galīgo atbildību, var deleģēt projekta vadītāja pārstāvim jebkuru no projekta vadītājam piešķirtiem pienākumiem un pilnvarām, un projekta vadītājs jebkurā laikā var atcelt šādu deleģējumu vai aizstāt pārstāvi ar citu. Jebkuram šādam deleģējumam, atsaukumam vai aizstāšanai ar citu jābūt rakstveidā, un tas nestājas spēkā, iekams tā kopija nav nosūtīta darbuzņēmējam.

5.3. Visai informācijai, ko projekta vadītāja pārstāvis sniedzis darbuzņēmējam saskaņā ar šāda deleģējuma noteikumiem, ir tāds pats spēks, ja to būtu sniedzis projekta vadītājs ar nosacījumu, ka:

a) jebkuru būvdarbu, būvizstrādājumu vai iekārtu neapstiprināšana no projekta vadītāja pārstāvja puses neskar projekta vadītāja tiesības neapstiprināt šādus būvdarbus, būvizstrādājumus vai iekārtas un dot nepieciešamās instrukcijas trūkumu novēršanai;

b) projekta vadītājam ir visas tiesības atcelt vai mainīt šādas informācijas saturu.

5.4. Projekta vadītājs izdod instrukcijas un/vai rīkojumus administratīvu rīkojumu veidā. Šādus rīkojumus datē, numurē, un projekta vadītājs ievada tos reģistrā, bet to norakstus nodod personīgi, attiecīgā gadījumā, darbuzņēmēja pārstāvim.

6. pants

Cesija

6.1. Cesija ir spēkā tikai ar rakstisku vienošanos, ar ko darbuzņēmējs nodod tālāk savu līgumu vai līguma daļu trešai personai.

6.2. Darbuzņēmējs bez līgumslēdzējas iestādes iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nenodod tālāk līgumu vai jebkuru tā daļu, vai jebkuru no tā izrietošo labumu vai ieņēmumus, izņemot šādos gadījumos:

a) cedējot jebkuru saskaņā ar līgumu maksājamo vai pienākošos naudas līdzekļu maksājumu par labu darbuzņēmēja kredītiestādei vai

b) cedējot darbuzņēmēja tiesības darbuzņēmēja apdrošinātājiem saņemt atlīdzību no jebkuras atbildīgās personas, ja apdrošinātāji pārņēmuši darbuzņēmēja zaudējumus vai atbildību.

6.3. Piemērojot 6. panta 2. punktu, cesijas apstiprinājums no līgumslēdzējas puses neatbrīvo darbuzņēmēju no viņa saistībām tajā līguma daļā, kas jau izpildīta vai kas nav nodota cesijā.

6.4. Ja darbuzņēmējs ir nodevis cesijā savu līgumu bez atļaujas, līgumslēdzējai iestādei ir tiesības bez formāla paziņojuma sniegšanas piemērot tās sankcijas par līguma laušanu, kas noteiktas 63. un 64. pantā.

6.5. Tiesību pārņēmējiem jāatbilst atbilstības kritērijiem, kas piemērojami līguma piešķiršanai.

7. pants

Apakšlīgumu slēgšana

7.1. Apakšlīgums ir spēkā tikai ar rakstisku vienošanos, ar ko darbuzņēmējs uztic sava līguma daļas izpildi trešai personai.

7.2. Darbuzņēmējs neslēdz apakšlīgumus bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas no līgumslēdzējas iestādes. Apakšlīgumā nododamos būvdarbus un apakšuzņēmēja identitāti paziņo līgumslēdzējai iestādei. Līgumslēdzēja iestāde, pienācīgi ievērojot 4. panta 3. punkta noteikumus, 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas paziņo darbuzņēmējam savu lēmumu, kurā norāda iemeslus, ja šādu atļauju nedod.

7.3. Izvēloties apakšuzņēmējus, darbuzņēmējs dod priekšroku līgumslēdzējas iestādes valsts fiziskām personām, sabiedrībām vai uzņēmumiem, kas ir spējīgi izpildīt būvdarbus uz līdzīgiem noteikumiem.

7.4. Apakšuzņēmējiem jāatbilst atbilstības kritērijiem, kas piemērojami līguma piešķiršanai.

7.5. Saskaņā ar 52. pantu līgumslēdzējai iestādei nav nekādu līgumtiesisku attiecību ar apakšuzņēmējiem.

7.6. Darbuzņēmējs ir atbildīgs par sava apakšuzņēmēja un tā pārstāvju vai darbinieku darbību, saistību neizpildi un neuzmanību tā, it kā tā būtu darbuzņēmēja, viņa pārstāvju vai darbinieku darbība, saistību neizpilde vai neuzmanība. Līgumslēdzējas iestādes apstiprinājums par jebkuras līguma daļas nodošanu apakšlīgumā vai apakšuzņēmēja apstiprinājums jebkuru būvdarbu izpildē neatbrīvo darbuzņēmēju no jebkurām viņa līguma saistībām.

7.7. Ja apakšuzņēmējs ir uzņēmies jebkuru ilgstošu saistību uz laiku, kas pārsniedz darbuzņēmēja apkopes laiku saskaņā ar līgumu attiecībā uz apakšuzņēmēja izpildītiem būvdarbiem vai precēm, būvizstrādājumiem, iekārtām vai sniegtajiem pakalpojumiem, tad darbuzņēmējs jebkurā laikā pēc apkopes laika beigām nekavējoties nodod līgumslēdzējai iestādei pēc tās pieprasījuma un uz tās rēķina šādu saistību labumu attiecībā uz atlikušo laiku.

7.8. Ja darbuzņēmējs noslēdz apakšlīgumu bez apstiprinājuma, līgumslēdzējai iestādei ir tiesības bez formāla paziņojuma sniegšanas piemērot tās sankcijas par līguma laušanu, kas noteiktas 63. un 64. pantā.

LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIENĀKUMI

8. pants

Dokumentu nodošana

8.1. 30 dienu laikā laikā pēc 15. pantā paredzētās izpildes garantijas noformēšanas projekta vadītājs bez maksas sniedz darbuzņēmējam to rasējumu eksemplāru, kas sagatavoti līguma izpildei, kā arī specifikācijas un citus līguma dokumentus divos eksemplāros. Darbuzņēmējs var pirkt šo rasējumu, specifikāciju un citu dokumentu papildu eksemplārus, ciktāl tādi ir pieejami. Pēc apkopes apstiprinājuma izdošanas vai pēc galīgās pieņemšanas darbuzņēmējs nodod atpakaļ projekta vadītājam visus rasējumus, specifikācijas un citus līguma dokumentus.

8.2. Ja vien tas nav nepieciešams līguma mērķim, līgumslēdzējas iestādes nodotos rasējumus, specifikācijas un citus dokumentus darbuzņēmējs neizmanto vai nesniedz trešām personām bez projekta vadītāja iepriekšējas piekrišanas.

8.3. Projekta vadītājam ir tiesības izdod darbuzņēmējam administratīvus rīkojumus, iestrādājot tādus papildu dokumentus un instrukcijas, kas ir nepieciešami pienācīgai un atbilstīgai būvdarbu izpildei un jebkuru trūkumu novēršanai.

9. pants

Piekļuve būvlaukumam

9.1. Līgumslēdzēja iestāde pienācīgā laikā un saskaņā ar būvdarbu progresu nodod būvlaukumu darbuzņēmēja rīcībā un nodrošina darbuzņēmēja piekļuvi tam atbilstīgi izpildes programmai, kas minēta šajos vispārējos nosacījumos. Darbuzņēmējs sniedz pamatotu iespēju citām attiecīgām personām to darbu izpildē, kā tas noteikts īpašajos nosacījumos vai kā to prasa administratīvi rīkojumi.

9.2. Jebkuru zemi, ko līgumslēdzēja iestāde iepērk darbuzņēmējam, darbuzņēmējs neizmanto citiem mērķiem kā vien līguma izpildei.

9.3. Visas darbuzņēmēja rīcībā nodotās telpas darbuzņēmējs saglabā labā stāvoklī, kamēr veic darbus, un, ja to prasa līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs, pabeidzot līgumu, atjauno tās sākotnējā stāvoklī, ņemot vērā parasto nolietojumu.

9.4. Darbuzņēmējs nav tiesīgs saņemt jebkādu samaksu par uzlabojumiem, kas rodas no būvdarbiem, ko viņš veicis pēc savas iniciatīvas.

10. pants

Palīdzība saistībā ar vietējiem noteikumiem

10.1. Darbuzņēmējs var prasīt līgumslēdzējas iestādes palīdzību saņemt valsts, kurā veicami būvdarbi, tiesību aktu, noteikumu un informācijas par vietējām paražām, rīkojumu vai nolikumu tekstus, kas var ietekmēt darbuzņēmēju viņa līguma saistību izpildē. Līgumslēdzēja iestāde var sniegt pieprasīto palīdzību darbuzņēmējam uz darbuzņēmēja rēķina.

10.2. Ievērojot tās valsts normatīvu aktu noteikumus ārvalsts darbaspēka jomā, kurā veicami būvdarbi, līgumslēdzēja iestāde dara visu nepieciešamo, lai palīdzētu darbuzņēmējam saņemt visas vajadzīgās vīzas un atļaujas, tostarp darba un uzturēšanās atļaujas personālam, kuru pakalpojumus darbuzņēmējs un līgumslēdzēja iestāde uzskata par nepieciešamiem, kā arī uzturēšanās atļaujas to ģimenēm.

11. pants

Kavēti maksājumi darbuzņēmēja personālam

Ja ir nokavēti algu un atalgojuma, kā arī būvdarbu izpildes vietas valsts tiesību aktos paredzēto pabalstu un iemaksu maksājumi darbuzņēmēja darbiniekiem, līgumslēdzēja iestāde var dot darbuzņēmējam paziņojumu, ka 15 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas viņš nekavējoties samaksās šādu algu, atalgojumu, pabalstu un iemaksu. Ja darbuzņēmējs apstrīd to, ka šādi maksājumi pienākas, tas līgumslēdzējai iestādei 15 dienu laikā iesniedz pamatotus iebildumus. Ja līgumslēdzēja iestāde pēc šādu iebildumu izskatīšanas uzskata, ka algu un atalgojuma maksājumi ir jāveic, tā var izmaksāt šādas algas, atalgojumus, pabalstus un iemaksas no summas, kas pienākas darbuzņēmējam. Citos gadījumos viņš var saņemt iemaksu saskaņā ar jebkuru no garantijām, kas noteikta šajos vispārējos nosacījumos. Jebkura darbība, ko līgumslēdzēja iestāde veic saskaņā ar šo pantu, neatbrīvo darbuzņēmēju no viņa pienākumiem pret saviem darbiniekiem, izņemot tādā apmērā, kādā var izpildīt jebkuru pienākumu ar šādu darbību. Līgumslēdzēja iestāde ar šādu darbību neuzņemas nekādu atbildību pret darbuzņēmēja darbiniekiem.

DARBUZŅĒMĒJA PIENĀKUMI

12. pants

Vispārīgi pienākumi

12.1. Darbuzņēmējs plāno būvdarbus līgumā noteiktā apmērā, izpilda un pabeidz tos, kā arī novērš jebkurus trūkumus būvdarbos saskaņā ar līguma noteikumiem un, ievērojot nepieciešamo uzmanību un rūpību. Darbuzņēmējs nodrošina uzraudzību, personālu, būvizstrādājumus, iekārtas, aprīkojumu un visas citas vienības, kas īslaicīgi vai pastāvīgi nepieciešamas šādā projektā, izpildē, pabeigšanā un jebkuru trūkumu novēršanā, ciktāl tas ir noteikts līgumā vai ciktāl to var pamatoti secināt no līguma.

12.2. Darbuzņēmējs uzņemas pilnu atbildību par visu līgumā paredzēto darbu un būvniecības metožu piemērotību, stabilitāti un drošību.

12.3. Darbuzņēmējs ievēro projekta vadītāja izdotos administratīvos rīkojumus. Ja darbuzņēmējs uzskata, ka administratīva rīkojuma prasības pārsniedz projekta vadītāja pilnvaras vai līguma apjomu, tas, apzinoties noilgumu, 30 dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas sniedz paziņojumu projekta vadītājam, norādot iemeslus. Administratīva rīkojuma izpildi nepārtrauc uz šāda paziņojuma pamata.

12.4. Darbuzņēmējs respektē un ievēro līgumslēdzējas iestādes valstī spēkā esošos normatīvos aktus un nodrošina, ka viņa personāls, to apgādājamie, kā arī darbuzņēmēja vietējie darbinieki arī respektē un ievēro šādus normatīvus aktus. Darbuzņēmējs atlīdzina līgumslēdzējai iestādei visas prasības un tiesas procesus, kas rodas no darbuzņēmēja, viņa darbinieku un to apgādājamo šādu normatīvu aktu jebkura pārkāpuma.

12.5. Ja darbuzņēmējs vai jebkurš no viņa apakšuzņēmējiem, pārstāvjiem vai darbiniekiem piedāvā sniegt vai piekrīt piedāvāt vai sniegt, vai sniedz jebkurai personai jebkādu kukuli, dāvanu, naudas balvu vai komisijas maksu kā pamudinājumu vai atlīdzību par darbību vai atturēšanos no darbības saistībā ar līgumu vai jebkuru citu līgumu ar līgumslēdzēju iestādi; vai par labvēlības vai nelabvēlības izrādīšanu jebkurai personai saistībā ar līgumu vai jebkuru citu līgumu ar līgumslēdzēju iestādi, tad līgumslēdzēja iestāde, neskarot darbuzņēmēja iegūtās tiesības saskaņā ar līgumu, var izbeigt līgumu, un tādā gadījumā piemēro 63. un 64. panta noteikumus.

12.6. Ar visiem dokumentiem un informāciju, kas saņemta saistībā ar līgumu, darbuzņēmējs rīkojas privāti un konfidenciāli, un bez iepriekšējas rakstiskas piekrišanas no līgumslēdzējas iestādes vai no projekta vadītāja, pēc viņa konsultēšanās ar līgumslēdzēju iestādi, darbuzņēmējs nepublicē vai nedara zināmas līguma detaļas, izņemot tādā apmērā, kādā tas nepieciešams līguma izpildei. Ja rodas domstarpības par publikācijas vai izpaušanas nepieciešamību līguma vajadzībām, līgumslēdzējas iestādes lēmums šajā sakarā ir galīgs.

12.7. Ja darbuzņēmējs ir divu vai vairāku personu kopuzņēmums vai konsorcijs, visām šīm personām ir solidāri un atsevišķi saistošs pienākums pildīt līguma noteikumus saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem, un tās pēc līgumslēdzējas iestādes lūguma ieceļ par vadītāju attiecībās ar iestādi vienu no šīm personām, lai saistītu kopuzņēmumu vai konsorciju. Kopuzņēmuma vai konsorcija struktūru vai sastāvu nedrīkst mainīt bez līgumslēdzējas iestādes iepriekšējas piekrišanas.

13. pants

Būvuzraudzība

13.1. Darbuzņēmējs pats veic būvuzraudzību vai ieceļ šim pienākumam pārstāvi. Šādu iecelšanu iesniedz projekta vadītājam apstiprināšanai. Apstiprinājumu var atsaukt jebkurā laikā. Ja projekta vadītājs atsakās apstiprināt vai ja atsauc iecelšanas apstiprinājumu, projekta vadītājs sniedz sava lēmuma pamatojumu; šādā gadījumā darbuzņēmējs nekavējoties ieceļ citu pārstāvi un iesniedz to apstiprināšanai.

13.2. Ja projekta vadītājs atsauc darbuzņēmēja pārstāvja apstiprinājumu, darbuzņēmējs pēc šāda atsaukuma paziņojuma saņemšanas, cik drīz vien iespējams, atbrīvo pārstāvi no būvdarbiem un aizstāj viņu ar citu pārstāvi, ko apstiprinājis projekta vadītājs.

13.3. Darbuzņēmēja pārstāvim ir visas tiesības pieņemt lēmumus, kas nepieciešami būvdarbu izpildē, saņemt un izpildīt administratīvus rīkojumus un apstiprināt ar parakstu 39. pantā minēto darba žurnālu vai attiecīgā gadījumā pielikumu. Jebkurā gadījumā darbuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu apmierinošu izpildi, tostarp nodrošina, ka viņa darbinieki, apakšuzņēmēji un to darbinieki ievēro specifikācijas un administratīvus rīkojumus.

14. pants

Personāls

14.1. Darbuzņēmēja nodarbinātām personām jābūt pietiekamā skaitā un jānodrošina tās valsts cilvēkresursu optimāla izmantošana, kurā atrodas būvdarbi. Šādiem darbiniekiem jābūt prasmei un pieredzei, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pienācīgu progresu un apmierinošu būvdarbu izpildi. Darbuzņēmējs nekavējoties aizvieto visus darbiniekus, ko projekta vadītājs norādījis kā iespējamu apdraudējumu apmierinošai būvdarbu izpildei.

14.2. Darbiniekiem būvlaukumā piemēro kā minimumu darba samaksas likmes un vispārējos darba apstākļus, kas noteikti līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktos.

15. pants

Izpildes garantija

15.1. Darbuzņēmējs 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par līguma piešķiršanu nodod līgumslēdzējai iestādei garantiju par pilnīgu un pienācīgu līguma izpildi. Garantijas summa ir īpašajos nosacījumos paredzētā summa, un tā nepārsniedz 10 % no līguma cenas, ietverot visas līgumā paredzētās summas neparedzētiem izdevumiem, ja īpašie nosacījumi neparedz citādi. Tomēr tā nevar pārsniegt 20 % no šādas cenas.

15.2. Izpildes garantija kalpo kā maksājuma nodrošinājums līgumslēdzējai iestādei par jebkuru zaudējumu, kas rodas darbuzņēmēja pilnīgas un pienācīgas līguma saistību neizpildīšanas rezultātā.

15.3. Izpildes garantiju noformē atbilstīgi īpašajos nosacījumos paredzētajā veidā, un to var sniegt kā bankas garantiju, bankas pārvedu vekseli, segtu čeku, apdrošināšanas un/vai parādzīmju sabiedrības izdotu obligāciju, neatsaucamu akreditīvu vai skaidras naudas noguldījumu līgumslēdzējā iestādē. Ja izpildes garantija noformējama kā bankas garantija, bankas pārvedu vekselis, segts čeks vai obligācija, tad to izsniedz banka, apdrošināšanas un/vai parādzīmju sabiedrība, ko apstiprinājusi līgumslēdzēja iestāde atbilstīgi līguma piešķiršanai piemērojamiem atbilstības kritērijiem.

15.4. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, izpildes garantijas denomināciju veic tādos valūtu veidos un proporcijās, kādā paredzēta oriģinālā līguma apmaksa.

15.5. Pirms garantijas nodošanas darbuzņēmēja labā neveic nevienu maksājumu. Garantija ir spēkā līdz pilnīgai un pienācīgai līguma izpildei.

15.6. Ja līguma izpildes laikā fiziska vai juridiska persona, kas izdod garantiju, nespēj pildīt savas saistības, garantija zaudē spēku. Līgumslēdzēja iestāde formāli paziņo darbuzņēmējam, lai tas izdod jaunu garantiju ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi attiecās uz iepriekšējo. Ja darbuzņēmējs neizdod jaunu garantiju, līgumslēdzēja iestāde var lauzt līgumu.

15.7. Līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar garantijas noteikumiem un tās apmērā pieprasa nodrošinājuma samaksu par visām summām, par kurām galvotājs ir atbildīgs saskaņā ar līgumu par darbuzņēmēja līgumsaistību neizpildi. Galvotājs nekavējoties samaksā šādas summas pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma, un tam nav nekāda pamata iebildumu celšanai. Pirms jebkāda prasījuma izvirzīšanas uz izpildes garantijas pamata, līgumslēdzēja iestāde brīdina darbuzņēmēju, norādot saistību neizpildes raksturu, saistībā ar kuru izdarāms prasījums.

15.8. Ja vien līgums neparedz citādi, izpildes garantiju atbrīvo 30 dienu laikā pēc parakstīta 51. pantā minētā galīgā aprēķina izsniegšanas.

16. pants

Apdrošināšana

16.1. Darbuzņēmējs apdrošinās kopīgi līgumslēdzējas iestādes un savā vārdā pret zaudējumiem un kaitējumiem, par ko viņš ir atbildīgs saskaņā ar līgumu. Ja vien īpašie nosacījumi neparedz citādi, šāda apdrošināšana sedz:

a) būvdarbus, ietverot tiem piederošos būvizstrādājumus un iekārtas, līdz visām aizstāšanas izmaksām pret visiem zaudējumiem un kaitējumiem, ko rada jebkādi cēloņi, izņemot force majeure vai riski, kas saskaņā ar līgumu attiecināmi līgumslēdzējai iestādei;

b) papildu summu 15 % apmērā no šādām aizstāšanas izmaksām vai īpašajos nosacījumos paredzētā apmērā, kas sedz jebkādas papildus un ar zaudējumu vai kaitējuma novēršanu saistītās izmaksas, ietverot honorārus, izmaksas par jebkuras būvdarbu daļas nojaukšanu un likvidēšanu un par jebkāda veida būvgružu aizvešanu;

c) darbuzņēmēja aprīkojumu un citas lietas, ko darbuzņēmējs piegādājis būvlaukumā, par summu, ar ko pietiek, lai nodrošinātu to aizvietošanu būvlaukumā.

16.2. Darbuzņēmējs var aizvietot 16. panta 1. punktā paredzēto apdrošināšanu ar vispārēju apdrošināšanas polisi, kas sedz, cita starpā, 16. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta elementus. Šādā gadījumā darbuzņēmējs paziņo apdrošinātājam līgumslēdzējas iestādes intereses.

16.3. Darbuzņēmējs iegādājas apdrošināšanu, kas sedz viņa atbildību par nelaimes gadījumiem darbā un civiltiesisko atbildību par jebkuru viņa būvdarbos nodarbināto personu, par līgumslēdzēju iestādi un jebkuru iestādes darbinieku saistībā ar būvdarbu izpildi. Miesas bojājumu gadījumā šāda atbildība ir neierobežota.

16.4. Darbuzņēmējs iegādājas apdrošināšanu, kas sedz atbildību attiecībā uz riskiem un civiltiesisko atbildību, kas rodas viņam, viņa likumīgajiem pārņēmējiem vai pārstāvjiem piedēvējamās darbības vai nolaidības rezultātā. Šāda apdrošināšana ir vismaz par summu, kas noteikta īpašajos nosacījumos. Turklāt viņš nodrošina, ka visi viņa apakšuzņēmēji ir iegādājušies līdzīgu apdrošināšanu.

16.5. Šajā pantā minētās apdrošināšanas iegādājas 30 dienu laikā pēc līguma piešķiršanas paziņojuma un tās apstiprina līgumslēdzēja iestāde. Šāda apdrošināšana stājas spēkā ar būvdarbu uzsākšanu un paliek spēkā līdz būvdarbu galīgai pieņemšanai. Darbuzņēmējs uzrāda līgumslēdzējai iestādei apdrošināšanas polisi un nekavējoties sniedz pierādījumus par regulārām apdrošināšanas iemaksām, kad viņam to pieprasa līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs.

16.6. Neatkarīgi no darbuzņēmēja pienākumiem apdrošināties saskaņā ar 16. pantu, darbuzņēmējs vienpusīgi ir atbildīgs un atlīdzina līgumslēdzējai iestādei un projekta vadītājam visus trešo personu prasījumus par īpašumam nodarītiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kas rodas no būvdarbu izpildes, kurus veic darbuzņēmējs, viņa apakšuzņēmēji un darbinieki saistībā ar būvdarbiem.

17. pants

Izpildes programma

17.1. Darbuzņēmējs saskaņā ar īpašiem nosacījumiem sagatavo un iesniedz projekta vadītājam apstiprināšanai līguma izpildes programmu. Programmā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) kārtību, kādā darbuzņēmējs iesaka veikt būvdarbus;

b) termiņus, kādos jāiesniedz un jāapstiprina rasējumi;

c) vispārēju aprakstu par metodēm, kādas darbuzņēmējs iesaka izmantot būvdarbu izpildē; un

d) tādas papildu ziņas un informāciju, ko projekta vadītājs var pamatoti pieprasīt.

17.2. Projekta vadītāja apstiprinājums programmai neatbrīvo darbuzņēmēju no jebkuras viņa līguma saistības.

17.3. Programmā neveic būtiskas izmaiņas bez projekta vadītāja apstiprinājuma. Ja tomēr būvdarbu progress neatbilst programmai, projekta vadītājs var dot norādījumus darbuzņēmējam pārskatīt programmu un iesniegt viņam apstiprināšanai pārskatītu programmu.

18. pants

Sīki izstrādāts cenu sadalījums

18.1. Attiecīgā gadījumā un ne ilgāk kā 20 dienu laikā pēc projekta vadītāja pamatota pieprasījuma darbuzņēmējs iesniedz sīki izstrādātu likmju un cenu sadalījumu, ja šāds sadalījums ir vajadzīgs jebkādiem mērķiem saskaņā ar līgumu.

18.2. Pēc piešķiršanas paziņojuma darbuzņēmējs īpašajos nosacījumos paredzētajā termiņā iesniedz projekta vadītājam informācijas nolūkos sīki izstrādātu naudas plūsmas provizorisku aprēķinu pa ceturkšņiem attiecībā uz visiem maksājumiem, ko darbuzņēmējs varētu saņemt saskaņā ar līgumu. Darbuzņēmējs turpmāk iesniedz pārskatītu naudas plūsmas provizorisku aprēķinu pa ceturkšņiem, ja projekta vadītājs to prasa. Šāda informācija neuzliek līgumslēdzējai iestādei vai projekta vadītājam nekādu atbildību.

19. pants

Darbuzņēmēja rasējumi

19.1. Darbuzņēmējs iesniedz projekta vadītājam apstiprināšanai:

a) līgumā paredzētos rasējumus, dokumentus, paraugus un/vai maketus līgumā vai izpildes programmā noteiktajos termiņos;

b) rasējumus, ko projekta vadītājs var pamatoti pieprasīt līguma izpildei.

19.2. Ja projekta vadītājs nepaziņo savu lēmumu par 19. pantā 1. punktā minēto apstiprinājumu līgumā vai apstiprinātajā programmā noteiktajā termiņā, tādus rasējumus, dokumentus, paraugus vai maketus uzskata par apstiprinātiem noteikto termiņu beigās. Ja termiņš nav noteikts, tad tos uzskata par apstiprinātiem 30 dienās pēc saņemšanas.

19.3. Projekta vadītājs paraksta vai citādi identificē apstiprinātos rasējumus, dokumentus, paraugus un maketus, un no tiem neatkāpjas, ja vien citādi nav norādījis projekta vadītājs. Visus darbuzņēmēja rasējumus, dokumentus, paraugus vai maketus, ko projekta vadītājs neapstiprina, nekavējoties pārveido atbilstīgi projekta vadītāja prasībām, un darbuzņēmējs atkārtoti iesniedz tos apstiprināšanai.

19.4. Darbuzņēmējs iesniedz apstiprināto rasējumu papildu eksemplārus tādā veidā un skaitā, kas noteikts līgumā vai tam sekojošos administratīvajos rīkojumos.

19.5. Projekta vadītāja rasējumu, dokumentu, paraugu vai maketu apstiprinājums neatbrīvo darbuzņēmēju no jebkuras viņa līguma saistības.

19.6. Projekta vadītājam ir tiesības jebkurā saprātīgā laikā pārbaudīt visus līguma rasējumus, dokumentus, paraugus vai maketus darbuzņēmēja telpās.

19.7. Pirms būvdarbu pagaidu pieņemšanas darbuzņēmējs iesniedz ekspluatācijas un apkopes rokasgrāmatas kopā ar rasējumiem, kas ir tik sīki izstrādāti, lai ļautu līgumslēdzējai iestādei ekspluatēt, uzturēt, pielāgot un remontēt visas būvdarbu daļas. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, rokasgrāmatas un rasējumi ir līguma valodā un līgumā noteiktajā veidā un skaitā. Būvdarbus neuzskata par pabeigtiem pagaidu pieņemšanas nolūkā, kamēr līgumslēdzējai iestādei nav iesniegtas šādas rokasgrāmatas un rasējumi.

20. pants

Piedāvājuma cenu piemērotība

20.1. Uzskata, ka pirms piedāvājuma iesniegšanas darbuzņēmējs ir apskatījis un izvērtējis būvlaukumu un tā apkārtni un ir apmierināts ar augsnes un grunts specifiku, ka ņēmis vērā būvlaukuma veidu un specifiku, būvdarbu pabeigšanai nepieciešamo darba un būvizstrādājumu apjomu un specifiku, saziņas līdzekļus ar būvlaukumu un piekļuvi būvlaukumam, vajadzīgo izmitināšanu, kā arī vispārīgi ieguvis sev nepieciešamo informāciju attiecībā uz riskiem, neparedzētiem izdevumiem un visiem citiem apstākļiem, kas ietekmē vai skar viņa piedāvājumu.

20.2. Uzskata, ka darbuzņēmējs pirms piedāvājuma iesniegšanas ir pārliecinājies par piedāvājuma pareizību un piemērotību, kā arī par daudzumu sarakstā vai cenu sarakstā noteiktajām likmēm un cenām, kas sedz visas viņa līguma saistības, izņemot ciktāl līgums to paredz citādi.

20.3. Tā kā uzskatāms, ka darbuzņēmējs noteicis savas cenas pēc saviem aprēķiniem, darbībām un aplēsēm, viņš bez papildu maksas veic visus darbus, uz ko attiecas viņa piedāvājuma vienība, par kuru viņš nav noteicis vienības cenu vai konkrētu summu.

21. pants

Ārkārtas riski

21.1. Ja būvdarbu izpildes laikā darbuzņēmējs saskaras ar mākslīgiem šķēršļiem vai fiziskiem apstākļiem, kurus pieredzējis darbuzņēmējs pamatoti nevarēja paredzēt, un, ja darbuzņēmējs uzskata, ka tā rezultātā radīsies papildu izmaksas un/vai būs nepieciešams līguma izpildes termiņa pagarinājums, darbuzņēmējs brīdina projekta vadītāju saskaņā ar 35. pantu un/vai 55. pantu. Darbuzņēmējs šādā paziņojumā precizē mākslīgos šķēršļus un/vai fiziskos apstākļus, sniedzot ziņas par to sagaidāmo ietekmi, par pasākumiem, ko viņš veic vai plāno veikt, un par sagaidāmo būvdarbu izpildes nokavējumu vai traucējumu.

21.2. Pēc paziņojuma saņemšanas cita starpā projekta vadītājs var:

a) pieprasīt darbuzņēmējam iesniegt veikto vai iecerēto pasākumu izmaksu aprēķinu;

b) apstiprināt 21. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos pasākumus ar vai bez to grozījumiem;

c) izdot rakstiskas instrukcijas par to, kā rīkoties ar mākslīgiem šķēršļiem vai fiziskiem apstākļiem;

d) izdot rīkojumu par līguma grozīšanu, apturēšanu vai izbeigšanu.

21.3. Projekta vadītājs izlemj, kādā apjomā visus vai daļu no minētajiem mākslīgajiem šķēršļiem vai fiziskajiem apstākļiem pieredzējis darbuzņēmējs nevarēja pamatoti paredzēt, un:

a) ņem vērā visus darbuzņēmēja ciestos nokavējumus šādu šķēršļu vai apstākļu rezultātā, nosakot izpildes termiņa pagarinājumu, uz ko darbuzņēmējam ir tiesības saskaņā ar 35. pantu; un/vai

b) mākslīgu šķēršļu vai fizisku apstākļu, izņemot laika apstākļu, gadījumā, nosaka papildu maksājumus, kas darbuzņēmējam pienākas saskaņā ar 55. pantu.

21.4. Laika apstākļi nedod darbuzņēmējam prasījuma tiesības saskaņā ar 55. pantu.

21.5. Ja projekta vadītājs izlemj, ka mākslīgos šķēršļus vai fiziskos apstākļus pilnībā vai daļēji varēja pamatoti paredzēt pieredzējis darbuzņēmējs, viņš, tiklīdz iespējams, informē par to darbuzņēmēju.

22. pants

Būvlaukuma drošība

22.1. Darbuzņēmējam ir tiesības aizliegt pieeju būvlaukumam jebkurai personai, kas nav iesaistīta līguma izpildē, izņemot tām personām, kuras pilnvarojis projekta vadītājs.

22.2. Darbuzņēmējs nodrošina būvlaukuma drošību visā izpildes laikā un ir atbildīgs par visu nepieciešamo pasākumu veikšanu savu darbinieku, līgumslēdzējas iestādes pārstāvju un trešo personu interesēs, lai nodrošinātu visus zaudējumus vai nelaimes gadījumus, ko var radīt būvdarbu izpilde.

22.3. Darbuzņēmējs veic visus būtiskos pasākumus uz savu atbildību un uz sava rēķina, lai nodrošinātu, ka esošās būves un objekti ir aizsargāti, saglabāti un uzturēti. Viņš atbild par apgaismošanas, aizsardzības, iežogošanas un drošības iekārtu nodrošināšanu un uzturēšanu uz sava rēķina, kas ir nepieciešams būvdarbu pienācīgai izpildei vai ko projekta vadītājs var pamatoti pieprasīt.

22.4. Ja līguma izpildes laikā nepieciešami steidzami pasākumi, lai novērstu jebkuru nelaimes gadījuma risku vai zaudējumus, vai lai nodrošinātu drošību pēc jebkura nelaimes gadījuma vai zaudējuma, projekta vadītājs izdod formālu paziņojumu darbuzņēmējam, norādot nepieciešamos pasākumus. Ja darbuzņēmējs nevēlas vai nespēj veikt nepieciešamos pasākumus, projekta vadītājs var veikt šādus darbus uz darbuzņēmēja rēķina tiktāl, ciktāl darbuzņēmējs ir par to atbildīgs.

23. pants

Piegulošo īpašumu aizsardzība

23.1. Darbuzņēmējs uz savu atbildību un sava rēķina veic visus piesardzības pasākumus, ko prasa labas būvniecības ierašas un valdošie apstākļi, lai aizsargātu piegulošos īpašumus un izvairītos no anormāliem traucējumiem tajos.

23.2. Darbuzņēmējs atlīdzina līgumslēdzējai iestādei visas finansiālās sekas, kas rodas no kaimiņu zemes īpašnieku vai iedzīvotāju prasībām, ciktāl darbuzņēmējs ir atbildīgs un ciktāl kaitējums piegulošiem īpašumiem nav radies no apdraudējuma, ko radījis tāds būvniecības projekts vai metode, ko darbuzņēmējam uzspiedusi līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs.

24. pants

Satiksmes traucējumi

24.1. Darbuzņēmējs nodrošina, ka tādiem satiksmes posmiem kā ceļi, dzelzceļi, ūdensceļi un lidlauki, būvdarbi vai ietaises nerada kaitējumus vai netraucē satiksmi uz tiem, izņemot, kā noteikts īpašajos nosacījumos. Izvēloties maršrutus un transportlīdzekļus, viņš jo īpaši ņem vērā svara ierobežojumus.

24.2. Visus īpašos pasākumus, ko darbuzņēmējs uzskata par nepieciešamiem vai kas noteikti īpašajos nosacījumos, vai ko pieprasa līgumslēdzēja iestāde, lai aizsargātu vai stiprinātu ceļu, sliežu vai tiltu posmus, veic uz darbuzņēmēja rēķina, neatkarīgi no tā, vai to veic pats darbuzņēmējs. Darbuzņēmējs iepriekš informē projekta vadītāju par visiem īpašiem pasākumiem, ko viņš plāno veikt. Būvizstrādājumu, iekārtu vai aprīkojuma transportēšanas rezultātā nodarītā kaitējuma remontu ceļiem, sliedēm vai tiltiem veic uz darbuzņēmēja rēķina.

25. pants

Kabeļi un cauruļvadi

25.1. Ja būvdarbu izpildes gaitā darbuzņēmējs saskaras ar atzīmēm, kas norāda pazemes kabeļu, cauruļvadu un ietaišu virzienu, viņš atstāj šādas atzīmes vietā vai aizstāj tās ar citām, ja būvdarbu izpildē tās bijis nepieciešams īslaicīgi noņemt. Šādām saistītām darbībām vajadzīga projekta vadītāja atļauja.

25.2. Darbuzņēmējs atbild par to kabeļu, cauruļvadu un ietaišu saglabāšanu, noņemšanu un aizstāšanu ar citiem, ko līgumslēdzēja iestāde ir paredzējusi līgumā, un par izmaksām, kas ar to saistītas.

25.3. Ja kabeļu, cauruļvadu un ietaišu esamība nav noteikta līgumā, bet to atklāj atzīmes un norādes, darbuzņēmējam ir vispārējas rūpības pienākums un līdzīgas saistības attiecībā uz minēto vienību saglabāšanu, noņemšanu un aizstāšanu ar citām. Šādā gadījumā līgumslēdzēja iestāde atlīdzina darbuzņēmēja izdevumus, ciktāl šādi darbi nepieciešami līguma izpildei.

25.4. Taču darbuzņēmējs nav atbildīgs par pienākumu noņemt un aizstāt kabeļus, cauruļvadus un ietaises, kā arī ar to saistītiem izdevumiem, ja līgumslēdzēja iestāde izlemj uzņemties šādu atbildību. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad šāds pienākums un no tā izrietošie izdevumi pāriet pie citas specializētas iestādes vai pārstāvja.

25.5. Ja kāds no darbiem būvlaukumā, iespējams, var radīt traucējumus vai kaitējumu komunālajiem pakalpojumiem, darbuzņēmējs nekavējoties par to rakstiski informē projekta vadītāju, dodot saprātīgu paziņošanas termiņu, lai laicīgi varētu veikt atbilstīgus pasākumus darba normālas turpināšanas nodrošināšanai.

26. pants

Nospraušana

26.1. Darbuzņēmējs ir atbildīgs par:

a) precīzu būvdarbu īstenošanu saistībā ar oriģinālām atzīmēm, robežām un līmeņiem, ko sniedzis projekta vadītājs;

b) visu būvdarbu daļu novietnes, līmeņa, izmēra un izvietojuma pareizību; un

c) visu nepieciešamo instrumentu, ierīču un darbaspēka nodrošināšanu saistībā ar iepriekš minētajiem pienākumiem.

26.2. Ja jebkurā būvdarbu izpildes laikā rodas jebkādas kļūdas kādas būvdarbu daļas novietnē, līmeņos, izmēros vai izvietojumā, darbuzņēmējs labo uz sava rēķina, ja to prasa projekta vadītājs, šādu kļūdu atbilstīgi projekta vadītāja prasībām, ja vien šādas kļūdas pamatā nav projekta vadītāja sniegto datu nepareizība, kādā gadījumā līgumslēdzēja iestāde uzņemas izlabošanas izmaksas.

26.3. Projekta vadītāja pārbaude par jebkuras robežas vai līmeņa noteikšanu neatbrīvo darbuzņēmēju no atbildības par to pareizību, un darbuzņēmējs rūpīgi aizsargā un saglabā visas atzīmes, reperus, mietiņus un citas vienības, ko izmanto būvdarbu nospraušanai.

27. pants

Nojauktie materiāli

27.1. Ja līgums iekļauj nojaukšanas darbus, to rezultātā iegūtie materiāli un izstrādājumi ir darbuzņēmēja īpašums, ievērojot 28. panta noteikumus un ja vien īpašie nosacījumi un/vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību akti neparedz citādi.

27.2. Ja īpašie nosacījumi patur līgumslēdzējai iestādei īpašumtiesības uz materiāliem, visiem vai daļu no izstrādājumiem, kas iegūti nojaukšanas darbos, darbuzņēmējs veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu to saglabāšanu. Viņš ir atbildīgs par šādu materiālu vai izstrādājumu iznīcināšanu vai kaitējumu tiem, ko rada viņš pats vai viņa pārstāvji.

27.3. Neatkarīgi no lietojuma, ko līgumslēdzēja iestāde paredzējusi šiem materiāliem vai izstrādājumiem, attiecībā uz kuriem tā patur īpašumtiesības, darbuzņēmējs par pārvadājumiem, kas nepārsniedz 100 metrus, uzņemas visas transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas, kā arī noliktavas maksas projekta vadītāja norādītājā vietā.

27.4. Ja īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, darbuzņēmējs uz sava rēķina pakāpeniski aizved no būvlaukuma gruvešus un citus nojaukšanas materiālus, atkritumus un būvgružus.

28. pants

Atradumi

28.1. Jebkāda tipa atradumus, ko atklāj ekskavācijas vai nojaukšanas darbu laikā, nekavējoties paziņo projekta vadītājam. Projekta vadītājs lemj par to, kā rīkoties ar šādiem atradumiem, pienācīgi ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktus.

28.2. Līgumslēdzēja iestāde patur īpašumtiesības uz materiāliem, ko atrod ekskavācijas un nojaukšanas darbu laikā, kurus veic uz tai piederošās zemes, kompensējot darbuzņēmēju par īpašām pūlēm.

28.3. Artefakti, senlietas un dabiskas izcelsmes lietas, numismātikas vai citi priekšmeti ar zinātnisku interesi, arī reti vai no dārgmetāla darināti priekšmeti, ko atrod ekskavācijas vai nojaukšanas darbu laikā, ir līgumslēdzējas iestādes īpašums.

28.4. Domstarpību gadījumā līgumslēdzēja iestāde viena pati lemj par 28. panta 1. punktā un 28. panta 3. punktā noteiktajām situācijām.

29. pants

Pagaidu būvdarbi

29.1. Darbuzņēmējs uz sava rēķina veic visus nepieciešamos pagaidu darbus, lai nodrošinātu būvdarbu izpildi. Viņš iesniedz projekta vadītājam to pagaidu būvdarbu rasējumus, kurus viņš plāno izmantot, piemēram, koferdamus, sastatnes, kopnes un nožogojumus. Viņš ņem vērā visus projekta vadītāja izteiktos apsvērumus un uzņemas atbildību par šiem rasējumiem.

29.2. Ja īpašie nosacījumi paredz, ka līgumslēdzēja iestāde ir atbildīga par atsevišķa pagaidu būvdarba projektu, projekta vadītājs savlaicīgi nodrošina darbuzņēmēju ar visiem vajadzīgajiem rasējumiem, lai veiktu pagaidu būvdarbus saskaņā ar viņa programmu. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vienpusēji atbild par projekta drošību un piemērotību. Taču darbuzņēmējs atbild par pienācīgu būvniecību.

30. pants

Augsnes izpēte

Ievērojot īpašos nosacījumus un tehniskās specifikācijas, darbuzņēmējs dara projekta vadītājam pieejamu personālu un aprīkojumu, kas vajadzīgs augsnes izpētei, ko projekta vadītājs uzskata par pamatoti nepieciešamu. Darbuzņēmējam kompensē faktiskās izmantotā vai nodrošinātā darbaspēka un aprīkojuma izmaksas šādiem darbiem, ja tas jau nav paredzēts līgumā.

31. pants

Līgumu pārklāšanās

31.1. Darbuzņēmējs saskaņā ar projekta vadītāja prasībām sniedz visas pamatotas iespējas darbu veikšanai citiem līgumslēdzējas iestādes nolīgtiem darbuzņēmējiem un to darbiniekiem, līgumslēdzējas iestādes darbiniekiem, kā arī jebkuras citas valsts iestādes darbiniekiem, kurus varētu nodarbināt būvlaukumā vai tā tuvumā jebkuru darbu veikšanai, kas nav iekļauti līgumā, vai jebkura līguma izpildē, ko līgumslēdzēja iestāde varētu noslēgt papildus vai saistībā ar būvdarbiem.

31.2. Taču, ja darbuzņēmējs pēc projekta vadītāja rakstiska pieprasījuma dara pieejamus šādiem darbuzņēmējiem, valsts iestādei vai līgumslēdzējai iestādei jebkurus ceļus vai ielas, par kuru uzturēšanu atbild pats darbuzņēmējs, vai arī ja viņš atļauj šīm citām personām izmantot darbuzņēmēja pagaidu būvdarbus, sastatnes vai citu aprīkojumu būvlaukumā, vai arī sniedz jebkuru cita rakstura pakalpojumu, kas nebija paredzēts līgumā, tad līgumslēdzēja iestāde par šādu izmantošanu vai pakalpojumu maksā darbuzņēmējam tādu summu un/vai sniedz tādu termiņa pagarinājumu, ko projekta vadītājs pēc saviem ieskatiem uzskata par pamatotu.

31.3. Darbuzņēmēju 31. pants neatbrīvo no viņa līguma saistībām, un viņam nav tiesību uz prasījumiem, izņemot tos, kas paredzēti 31. panta 2. punktā.

32. pants

Patenti un licences

Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, darbuzņēmējs atlīdzina līgumslēdzējai iestādei un projekta vadītājam visas prasības, kas rodas no līgumā paredzēto patentu, licenču, rasējumu, projektu, maketu, zīmolu vai preču zīmju lietošanas, izņemot gadījumus, kad šādi pārkāpumi rodas, ievērojot līgumslēdzējas iestādes un/vai projekta vadītāja dotu projektu vai specifikāciju.

BŪVDARBU SĀKUMS UN KAVĒJUMI

33. pants

Rīkojumi par uzsākšanu

33.1. Līgumslēdzēja iestāde nosaka datumu, kurā jāuzsāk līguma izpilde, un dara zināmu to darbuzņēmējam vai nu līguma piešķiršanas paziņojumā, vai arī ar projekta vadītāja izdotu administratīvu rīkojumu.

33.2. Izpildes sākuma datums ir ne vēlāk kā 180 dienā pēc līguma piešķiršanas paziņojuma, ja vien puses par to nevienojas citādi.

34. pants

Izpildes termiņš

Izpildes termiņš sākas datumā, kas noteikts saskaņā ar 33. panta 1. punktu, un izpildes termiņš ir paredzēts līgumā, ko neierobežo termiņa pagarinājumi, kurus var piešķirt saskaņā ar 35. pantu.

35. pants

Izpildes termiņa pagarinājums

35.1. Darbuzņēmējs var pieprasīt izpildes termiņa pagarinājumu, ja viņš nokavējas vai nokavēsies līguma izpildē jebkura šāda iemesla dēļ:

a) ārkārtēji laika apstākļi līgumslēdzējas iestādes valstī;

b) mākslīgi šķēršļi vai fiziski apstākļi, kurus pieredzējis darbuzņēmējs iepriekš nevarēja pamatoti paredzēt;

c) administratīvi rīkojumi, kas skar pabeigšanas datumu, izņemot tos rīkojumus, kas izriet no līgumslēdzēja saistību neizpildes;

d) līguma saistību nepildīšana no līgumslēdzējas iestādes puses;

e) jebkura būvdarbu pārtraukšana, kuras pamatā nav līgumslēdzēja saistību neizpilde;

f) force majeure;

g) jebkurš cits iemesls, kas minēts šajos vispārējos nosacījumos, kura pamatā nav līgumslēdzēja saistību neizpilde.

35.2. Darbuzņēmējs 30 dienu laikā kopš dienas, kad uzzinājis par iespējamo nokavēšanos, paziņo projekta vadītājam savu nodomu pieprasīt tādu saistību izpildes termiņa pagarinājumu, uz kādu viņš pēc saviem uzskatiem var pretendēt, un pēc tam iespējami drīz dotajos apstākļos iesniedz projekta vadītājam pilnīgas un sīki izstrādātas pieprasījuma ziņas, lai šādu pieprasījumu varētu laicīgi pārbaudīt.

35.3. Pēc pienācīgas apspriedes ar līgumslēdzēju iestādi un attiecīgā gadījumā ar līgumslēdzēju, pārbaudes vadītājs ar rakstisku paziņojumu piešķir līgumslēdzējam tādu izpildes termiņa pagarinājumu, kāds var būt perspektīvi vai retrospektīvi pamatots, vai arī informē līgumslēdzēju par to, ka viņš nav tiesīgs saņemt pagarinājumu.

36. pants

Izpildes nokavējums

36.1. Ja darbuzņēmējs neizpilda būvdarbus līgumā paredzētos termiņos, līgumslēdzēja iestāde bez formāla paziņojuma un, neskarot citus līgumā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ir tiesīga saņemt līgumsodu pēc tādas likmes un līdz maksimālai summai, kas noteikta īpašajos nosacījumos, par katru dienu vai tās daļu, kas paiet starp izpildei paredzētā termiņa vai saskaņā ar 35. pantu pagarinātā izpildes termiņa beigām un faktisko izpildes dienu. Ja būvdarbi ir daļēji pieņemti saskaņā ar 59. pantu, īpašajos nosacījumos paredzēto līgumsodu var samazināt proporcionāli pieņemtās daļas vērtībai salīdzinājumā ar visu būvdarbu kopējo vērtību.

36.2. Ja līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga saņemt maksimālo prasījumu saskaņā ar 36. panta 1. punktu, tā pēc paziņošanas līgumslēdzējam var:

a) izlietot izpildes garantiju; un/vai

b) izbeigt līgumu; un

c) noslēgt līgumu ar trešo personu uz līgumslēdzēja rēķina par atlikušo būvdarbu veikšanu.

37. pants

Izmaiņas

37.1. Projekta vadītājam ir tiesības dot rīkojumu par jebkurām izmaiņām jebkurai būvdarbu daļai, kas nepieciešamas pienācīgai būvdarbu izpildei un/vai funkcionēšanai. Šādas izmaiņas var ietvert papildinājumus, izlaidumus, aizvietojumus, izmaiņas kvalitātē, daudzumā, veidā, īpašībās, novietnē, izmēros, līmenī vai robežās un izmaiņas noteiktajā secībā, metodē vai laika grafikā būvdarbu izpildījumā. Rīkojums par izmaiņām neietekmē līguma spēkā esamību, bet šādu izmaiņu finansiālās sekas, ja tādas ir, vērtē saskaņā ar 37. panta 5. punktu un 37. panta 7. punktu.

37.2. Izmaiņas veic tikai ar administratīvu rīkojumu ar nosacījumu, ka:

a) ja kāda iemesla dēļ projekta vadītājs uzskata par nepieciešamu dot rīkojumu mutiski, viņš šādu rīkojumu pēc iespējas drīz apstiprina ar administratīvu rīkojumu;

b) ja darbuzņēmējs rakstiski apstiprina mutisku rīkojumu, kas izdots saskaņā ar 37. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un ja apstiprinājumam nekavējoties rakstiski neiebilst projekta vadītājs, tad uzskata, ka administratīvais rīkojums par izmaiņām ir izdots, ja vien īpašie nosacījumi neparedz citādi;

c) administratīvais rīkojums izmaiņām nav vajadzīgs darba daudzuma palielināšanai vai samazināšanai, ja šāds palielinājums vai samazinājums rodas no daudzuma, kas pārsniedz vai ir mazāks par to, kurš norādīts daudzumu sarakstā vai cenu sarakstā.

37.3. Izņemot 37. panta 2. punktā paredzētos gadījumos, pirms administratīva rīkojuma par izmaiņām, projekta vadītājs paziņo darbuzņēmējam par šādu izmaiņu raksturu un veidu. Darbuzņēmējs iespējami īsā laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas iesniedz projekta vadītājam priekšlikumu, kas ietver:

a) aprakstu par izpildāmiem uzdevumiem, ja tādi ir, vai par veicamiem pasākumiem, kā arī izpildīšanas programmu; un

b) visus nepieciešamos grozījumus izpildes programmā vai jebkurai darbuzņēmēja līguma saistībai; un

c) visus līguma cenas pārlabojumus saskaņā ar 37. pantā noteiktajiem noteikumiem.

37.4. Pēc darbuzņēmēja 37. panta 3. punktā minētā iesnieguma saņemšanas projekta vadītājs pēc pienācīgas apspriedes ar līgumslēdzēju iestādi un attiecīgā gadījumā ar darbuzņēmēju pieņem lēmumu iespējami īsā laikā par to, vai izmaiņas realizējamas vai nē. Ja projekta vadītājs izlemj par izmaiņu veikšanu, tas izdod administratīvu rīkojumu, norādot, ka izmaiņas izpilda par tādām cenām un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas noteikti darbuzņēmēja 37. panta 3. punktā minētajā iesniegumā vai atbilstīgi projekta vadītāja veiktajiem grozījumiem tajās saskaņā ar 37. panta 5. punktu.

37.5. Projekta vadītājs nosaka cenas visām izmaiņām, kam projekta vadītājs izdevis rīkojumu saskaņā ar 37. panta 2. punktu un 37. panta 4. punktu, ņemot vērā šādus principus:

a) ja tas ir līdzīga rakstura darbs un ja to veic uz līdzīgiem nosacījumiem kā darbu, kura cena noteikta daudzumu sarakstā vai cenu sarakstā, tad šādu darbu vērtē pēc tajos noteiktām likmēm un cenām;

b) ja tas nav līdzīga rakstura darbs vai to neveic uz līdzīgiem nosacījumiem, tad par vērtēšanas pamatu, ciktāl tas ir pamatoti, izmanto līgumā noteiktās likmes un cenas, bet ja tas nav iespējams, tad taisnīgu novērtēšanu veic projekta vadītājs;

c) ja kādu izmaiņu specifika vai summa, kas ir saistīta ar visa līguma vai ar tā daļas specifiku vai summu, ir tāda, ka pēc projekta vadītāja ieskatiem jebkura līgumā noteiktā likme vai cena par jebkuru darba vienību šādu izmaiņu dēļ kļūst nepamatota, tad projekta vadītājs nosaka tādu likmi vai cenu, kādu viņš šādos apstākļos uzskata par pamatotu un piemērotu;

d) ja izmaiņas ir nepieciešamas līguma saistību neizpildes vai laušanas gadījumā no darbuzņēmēja puses, darbuzņēmējs uzņemas visas papildu izmaksas, kas saistītas ar šādām izmaiņām.

37.6. Saņemot administratīvu rīkojumu par izmaiņām, darbuzņēmējs izpilda šādas izmaiņas un, darot to, viņam ir saistoši šie vispārējie nosacījumu tā, it kā šādas izmaiņas būtu noteiktas līgumā. Būvdarbus nekavē, kamēr piešķir izpildes termiņa pagarinājumu vai pārskata līguma cenu. Ja rīkojums par izmaiņām saņemts pirms līguma cenas pārskatīšanas, darbuzņēmējs saglabā dokumentāciju par izmaiņu veikšanas izmaksās un tām veltīto laiku. Šāda dokumentāciju ir pieejama projekta vadītājam pārbaudei jebkurā pamatotā laikā.

37.7. Ja administratīva rīkojuma rezultātā vai citos apstākļos, kurus nav izraisījusi darbuzņēmēja saistību neizpilde, būvdarbu kopējās vērtības palielinājums vai samazinājums uz pagaidu pieņemšanu pārsniedz 15 % no līguma cenas, projekta vadītājs pēc apspriedes ar līgumslēdzēju iestādi un darbuzņēmēju nosaka līguma cenas palielinājumu vai samazinājumu par 37. panta 5. punkta piemērošanas sekām. Šādi noteikto summu pamato ar apmēru, kādā būvdarbu vērtības palielinājums vai samazinājums pārsniedz 15 %. Projekta vadītājs paziņo šo summu līgumslēdzējai iestādei un darbuzņēmējam, un līguma cenu atbilstīgi koriģē.

38. pants

Pārtraukšana

38.1. Ar projekta vadītāja rīkojuma darbuzņēmējs pārtrauc būvdarbu vai būvdarbu daļas norisi uz tādu laiku vai laikiem, kā arī tādā veidā, kādā projekta vadītājs uzskata par nepieciešamu.

38.2. Pārtraukuma laikā darbuzņēmējs veic tādus aizsardzības pasākumus, kas ir nepieciešami būvdarbu, iekārtu, aprīkojuma un būvlaukuma aizsardzībai pret jebkādu pasliktinājumu, zaudējumu vai kaitējumu. Papildu izmaksas, kas rodas sakarā ar šādiem aizsardzības pasākumiem, pievieno līguma cenai, izņemot ja pārtraukums ir:

a) citādi paredzēts līgumā; vai

b) nepieciešams kādas darbuzņēmēja saistību neizpildes dēļ; vai

c) nepieciešams dēļ normāliem klimatiskiem apstākļiem būvlaukumā; vai

d) nepieciešams būvdarbu vai tā daļas drošībai vai pienācīgai izpildei, ciktāl tāda nepieciešamība nerodas projekta vadītāja vai līgumslēdzējas iestādes jebkuras darbības vai saistību neizpildes dēļ vai arī jebkura ārkārtas riska dēļ, kas minēts 21. pantā.

38.3. Darbuzņēmējs nav tiesīgs saņemt šādus līguma cenas pielikumus, ja vien viņš 30 dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas par būvdarbu pārtraukšanu nepaziņo projekta vadītājam par savu nodomu pieprasīt šādus pielikumus.

38.4. Attiecībā uz šādu prasību projekta vadītājs pēc apspriedes ar līgumslēdzēju iestādi un darbuzņēmēju nosaka tādu piemaksu un/vai izpildes termiņa pagarinājumu, kas pēc projekta vadītāja ieskatiem ir taisnīgi un pamatoti.

38.5. Ja pārtraukuma laiks pārsniedz 180 dienu un pārtraukums nav darbuzņēmēja saistību neizpildes dēļ, darbuzņēmējs, paziņojot projekta vadītājam, var lūgt atļauju turpināt darbus 30 dienas vai izbeigt līgumu.

BŪVIZSTRĀDĀJUMI UN DARBA IZPILDĪJUMS

39. pants

Darba žurnāls

39.1. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, darba žurnālu būvlaukumā aizpilda projekta vadītājs, kurš tajā ieraksta vismaz šādu informāciju:

a) laika apstākļus, darba pārtraukumus sliktu laika apstākļu dēļ, darba laiku, būvlaukumā nodarbināto strādnieku skaitu un veidu, piegādātos izstrādājumus, lietojamo aprīkojumu, aprīkojumu, kas nav darba kārtībā, darbībā veiktās pārbaudes, nosūtītos paraugus, neparedzētos apstākļus, kā arī darbuzņēmējam adresētos rīkojumus;

b) sīki izstrādātus pārskatus par visu paveikto darbu kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem elementiem, kā arī par piegādātajiem un izmantotajiem priekšmetiem, ciktāl tos var pārbaudīt būvlaukumā un kas ir būtiski darbuzņēmējam pienākošos maksājumu aprēķināšanai.

39.2. Pārskats ir darba žurnāla sastāvdaļa, bet attiecīgos gadījumos to var ierakstīt atsevišķos dokumentos. Īpašajos nosacījumos nosaka pārskatu noformēšanas tehniskos noteikumus.

39.3. Darbuzņēmējs nodrošina, ka pārskatus noformē savlaicīgi un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem attiecībā uz būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm, ko nevar izmērīt vai vēlāk pārbaudīt; ja viņš to neizdara, viņš piekrīt projekta vadītāja lēmumiem, ja vien viņš uz sava rēķina nesniedz pierādījumus par pretējo.

39.4. Būvdarbu gaitā veiktos ierakstus darba žurnālā paraksta projekta vadītājs un apstiprina darbuzņēmējs vai viņa pārstāvis. Ja darbuzņēmējs iebilst, viņš paziņo savus uzskatus projekta vadītājam 15 dienu laikā pēc datuma, kurā veikts apstrīdētais ieraksts vai uzrakstīts pārskats. Ja darbuzņēmējs neapstiprina ierakstu vai nepaziņo savu viedokli atļautajā laikā, tad uzskata, ka darbuzņēmējs piekrīt žurnāla ierakstiem. Darbuzņēmējs var pārbaudīt darba žurnālu jebkurā laikā un, neizņemot dokumentu, veikt vai saņemt to ierakstu norakstus, kurus viņš uzskata par nepieciešamiem savai informācijai.

39.5. Darbuzņēmējs pēc projekta vadītāja pieprasījuma nodrošina viņu ar informāciju, kas nepieciešama darba žurnāla turēšanai labā kārtībā.

40. pants

Būvdarbu un būvizstrādājumu kvalitāte

40.1. Būvdarbi, sastāvdaļas un būvizstrādājumi atbilst specifikācijām, rasējumiem, apsekojumiem, maketiem, paraugiem, tipiem un citām līguma prasībām, kas ir līgumslēdzējas iestādes vai projekta vadītāja rīcībā identifikācijas nolūkā visā līguma izpildes laikā.

40.2. Darbuzņēmējs nosūta projekta vadītājam pieprasījumu par jebkuru īpašajos nosacījumos paredzētu pagaidu tehnisku pieņemšanu. Pieprasījumā norāda atsauci attiecīgi uz līgumu, kārtas numuru un vietu, kur jānotiek šādai pieņemšanai. Pieprasījumā noteiktām sastāvdaļām un būvizstrādājumiem pirms to iekļaušanas būvdarbos vajadzīga projekta vadītāja sertifikācija par to atbilstību pieņemšanas prasībām.

40.3. Pat ja būvizstrādājumi un vienības, kas iekļaujamas būvdarbos vai sastāvdaļu ražošanā, tehniski pieņemtas šādā veidā, tās tomēr var noraidīt, un šādā gadījumā darbuzņēmējam tās nekavējoties jānomaina, ja turpmākā pārbaudē atklājas trūkumi vai defekti. Darbuzņēmējs var saņemt iespēju remontēt un labot noraidītos būvizstrādājumus un vienības, bet šādus būvizstrādājumus un vienības pieņems iekļaušanai būvdarbos tikai tad, ja tās saremontētas un izlabotas atbilstīgi projekta vadītāja prasībām.

41. pants

Apskate un pārbaude

41.1. Darbuzņēmējs nodrošina, ka sastāvdaļas un būvizstrādājumus piegādā būvlaukumā savlaicīgi, lai projekta vadītājs varētu veikt sastāvdaļu un būvizstrādājumu pieņemšanu. Uzskata, ka darbuzņēmējs pilnībā ņēmis vērā grūtības, ar kurām viņš šajā sakarā varētu saskarties, un viņam nav ļauts izvirzīt attaisnojumus savu saistību izpildes kavējumiem.

41.2. Projekta vadītājs ir tiesīgs pats vai pārstāvja personā apskatīt, vērtēt, mērīt un pārbaudīt sastāvdaļas, būvizstrādājumus un darba izpildījumu, kā arī pārbaudīt sagatavošanas, darināšanas vai ražošanas progresu visam, kas tiek gatavots, darināts vai ražots nogādāšanai saskaņā ar līgumu, lai konstatētu, vai sastāvdaļas, būvizstrādājumi un darba izpildījums atbilst nepieciešamai kvalitātei un daudzumam. Tas notiek ražošanas, darināšanas un sagatavošanas vietā vai būvlaukumā, vai citā vietā, kas paredzēta līgumā.

41.3. Šādu pārbaužu un apskatīšanas nolūkā darbuzņēmējs rīkojas šādi:

a) nodrošina projekta vadītājam pagaidu un bezmaksas palīdzību, pārbaužu paraugus, daļas, aparātus, aprīkojumu, instrumentus, materiālus un darbaspēku, kas parasti vajadzīgi apskatei un pārbaudei;

b) vienojas ar projekta vadītāju par pārbaužu laiku un vietu;

c) visos pieņemamos laikos nodrošina projekta vadītājam pieeju vietai, kurā ir paredzēta pārbaužu veikšana.

41.4. Ja norunātajā pārbaužu datumā projekta vadītājs nav ieradies, darbuzņēmējs, ja vien projekta vadītājs nav norādījis citādi, var veikt pārbaudes, kuras uzskata par veiktām projekta vadītāja klātbūtnē. Darbuzņēmējs nekavējoties nosūta projekta vadītājam pienācīgi apstiprinātus pārbaudes rezultātu norakstus, kuram pārbaudes rezultāti ir saistoši, ja viņš nav piedalījies pārbaudēs.

41.5. Kad sastāvdaļas un būvmateriāli ir izturējuši 41. pantā minētās pārbaudes, projekta vadītājs par to paziņo darbuzņēmējam vai arī attiecīgi šim nolūkam apstiprina procedūras sertifikātu.

41.6. Ja projekta vadītājs un darbuzņēmējs nepiekrīt pārbaužu rezultātiem, katrs no viņiem 15 dienu laikā pēc šādu domstarpību rašanās iesniedz otram sava viedokļa pamatojumu. Projekta vadītājs vai darbuzņēmējs var pieprasīt atkārtot šādas pārbaudes uz tādiem pašiem nosacījumiem vai arī, ja kāda no pusēm to pieprasa, tad atkārtotu pārbaudi veic eksperts, ko izvēlas kopēji vienojoties. Visas pārbaužu atskaites iesniedz projekta vadītājam, kurš šo pāraužu rezultātus nekavējoties dara zināmus darbuzņēmējam. Atkārtotas pārbaudes rezultāti nepastrīdami. Atkārtotas pārbaudes izmaksas sedz tā puse, kuras viedokli atkārtota pārbaude atzina par nepareizu.

41.7. Pildot savus pienākumus, projekta vadītājs un visas viņa pilnvarotās personas dara zināmu informāciju, kas iegūta ražošanas metožu un uzņēmuma darbības apskates un pārbaudes laikā, tikai tām personām, kurām ir tiesības to zināt.

42. pants

Noraidīšana

42.1. Noteiktai kvalitātei neatbilstīgas sastāvdaļas un būvizstrādājumus noraida. Noraidītajām sastāvdaļām un būvizstrādājumiem var piemērot īpašu zīmi. Tā nevar būt zīme, kas tos maina vai ietekmē to tirgus vērtību. Noraidītās sastāvdaļas un būvizstrādājumus no būvlaukuma darbuzņēmējs aizved no būvlaukuma projekta vadītāja noteiktā laikā, bet ja to neizdara, tos uz darbuzņēmēja rēķina un atbildību aizved projekta vadītājs. Noraida jebkuru darbu, kurā iekļautas noraidītas sastāvdaļas vai būvizstrādājumi.

42.2. Projekta vadītājam būvdarbu gaitā un pirms būvdarbu pārņemšanas ir tiesības izdot rīkojumu vai pieņemt lēmumu, ka:

a) jebkuras tādas sastāvdaļas vai būvizstrādājumus, kas pēc projekta vadītāja ieskatiem neatbilst līgumam, aizved no būvlaukuma rīkojumā noteiktos termiņos;

b) ar aizstāšanu nodrošina atbilstīgas un piemērotas sastāvdaļas vai būvizstrādājumus; vai

c) jebkuri būvdarbi, kas pēc projekta vadītāja ieskatiem attiecībā uz to sastāvdaļām un būvizstrādājumiem, kā arī darbuzņēmēja atbildībā veikto darba izpildījumu vai projektēšanu neatbilst līgumam, neņemot vērā to iepriekšējās pārbaudes vai starpposma maksājumus par tiem, nojaucami un pienācīgi atkārtoti izpildāmi vai apmierinoši remontējami.

42.3. Projekta vadītājs pēc iespējas īsā laikā nogādā darbuzņēmējam sava lēmuma rakstisku paziņojumu, norādot ziņas par piedēvētajiem trūkumiem.

42.4. Darbuzņēmējs nekavējoties un uz sava rēķina izlabo visus norādītos trūkumus. Ja darbuzņēmējs neievēro šādu rīkojumu, līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga nodarbināt citas personas šo darbu veikšanai, un visas no tā izrietošās vai ar to saistītās izmaksas līgumslēdzēja iestāde var ieturēt no jebkuras summas, kas pienākas vai var pienākties darbuzņēmējam.

42.5. Šo vispārējo nosacījumu 42. pants neietekmē līgumslēdzējas iestādes prasījuma tiesības saskaņā ar 36. pantu un 63. pantu.

43. pants

Iekārtu un būvizstrādājumu īpašumtiesības

43.1. Uzskata, ka visi darbuzņēmēja sniegtie aprīkojumi, pagaidu būvdarbi, iekārtas un būvizstrādājumi, kas nogādāti būvlaukumā, paredzēti vienīgi būvdarbu veikšanai, un darbuzņēmējs bez projekta vadītāja piekrišanas neaizved tos vai daļu no tiem, izņemot pārvietošanas nolūkos no vienas būvlaukuma daļas uz citu. Šāda piekrišana nav vajadzīga transportlīdzekļiem, kas ved uz būvlaukumu vai izved no būvlaukuma personālu, darbiniekus, aprīkojumu, pagaidu būvdarbus, iekārtas vai būvizstrādājumus.

43.2. Īpašajos nosacījumos var paredzēt, ka viss aprīkojums, pagaidu būvdarbi, iekārtas un būvizstrādājumi būvlaukumā, kas pieder darbuzņēmējam vai jebkurai sabiedrībai, kurā darbuzņēmējam ir kontrolpakete, būvdarbu izpildes laikā:

a) pāriet līgumslēdzējai iestādei; vai

b) apķīlājams par labu līgumslēdzējai iestādei; vai

c) pakļaujams citai vienošanās par priekšrocības tiesībām vai nodrošinājumu.

43.3. Līguma izbeigšanas gadījumā saskaņā ar 63. pantu darbuzņēmēja līguma pārkāpuma dēļ, līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga izmantot aprīkojumu, pagaidu būvdarbus, iekārtas un būvizstrādājumus būvlaukumā, lai pabeigtu būvdarbus.

43.4. Jebkura darbuzņēmēja vienošanās par būvlaukumā nogādātā aprīkojuma, pagaidu būvdarbu, iekārtu un būvizstrādājumu nomāšanu satur noteikumu, ka pēc līgumslēdzējas iestādes rakstiska pieprasījuma 7 dienu laikā pēc datuma, kad stājas spēkā līguma izbeigšanās saskaņā ar 64. pantu, un pēc līgumslēdzējas iestādes apņemšanās samaksāt visas nomas maksas šajā sakarā sākot ar šo datumu, to īpašnieks iznomās tādu aprīkojumu, pagaidu būvdarbus, iekārtas vai būvizstrādājumus līgumslēdzējai iestādei uz tādiem pašiem noteikumiem, uz kādiem tos nomāja darbuzņēmējs, ar tādu izņēmumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga ļaut tos izmantot jebkuram citam darbuzņēmējam, ko viņš nodarbina būvdarbu pabeigšanai saskaņā ar 64. panta 3. punkta noteikumiem.

43.5. Izbeidzot līgumu pirms būvdarbu pabeigšanas, darbuzņēmējs nodod līgumslēdzējai iestādei jebkuru iekārtu, pagaidu būvdarbus, aprīkojumu vai būvizstrādājumus, kuru īpašumtiesības pārgāja līgumslēdzējai iestādei vai kas apķīlāti saskaņā ar 43. panta 2. punktu. Ja darbuzņēmējs to neizdara, līgumslēdzēja iestāde var attiecīgi rīkoties pēc saviem ieskatiem, lai iegūtu valdījumu pār šādām iekārtām, pagaidu būvdarbiem, aprīkojumu un būvizstrādājumiem un lai no darbuzņēmēja atgūtu šādu darbību izmaksas.

MAKSĀJUMI

44. pants

Vispārēji noteikumi

44.1. Ja līgumā nav noteikts citādi, maksājumus veic valsts valūtā.

44.2. Administratīvie vai tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kuriem veic avansa, starpposma un/vai galīgos maksājumus atbilstīgi 45. līdz 56. pantam, ir noteikti īpašajos nosacījumos.

45. pants

Provizorisko cenu līgumi

45.1. Izņēmuma gadījumos, kad piešķirts provizoriskas cenas līgums, saskaņā ar līgumu maksājamās summas aprēķina šādi:

a) kā papildināto izmaksu līgumos saskaņā 49. panta 1. punkta c) apakšpunktu; vai

b) sākotnēji uz provizoriskās cenas pamata, bet pēc tam, kad zināmi līguma izpildes nosacījumi, – kā kopsummas līgumos vai vienības cenas līgumos saskaņā ar attiecīgi 49. panta 1. punkta a) apakšpunktu un b) apakšpunktu vai kā jauktajos līgumos.

45.2. Darbuzņēmējs iesniedz tādu informāciju, kādu līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs var pamatoti pieprasīt attiecībā uz jebkuru ar līgumu saistītu jautājumu aprēķinu nolūkā. Ja vienošanos nevar panākt par būvdarbu novērtēšanu, maksājamās summas nosaka projekta vadītājs.

46. pants

Avanss

46.1. Ja īpašie nosacījumi to paredz, darbuzņēmējam izmaksā avansus pēc viņa pieprasījuma par darbībām, kas saistītas ar būvdarbu veikšanu šādos gadījumos:

a) kā vienreizēju avansu, kas dod viņam iespēju segt izdevumus, kuri rodas no līguma sākšanas;

b) ja viņš nodrošina pierādījumu par līguma noslēgšanu tādu būvizstrādājumu, iekārtu, aprīkojuma, mašīnu un instrumentu iegādei vai pasūtīšanai, kas nepieciešami līguma izpildei, kā arī par jebkuriem citiem būtiskiem iepriekšējiem izdevumiem, piemēram, par patentu iegādi vai pētījumu izmaksām.

46.2. Īpašajos nosacījumos nosaka avansu summu, kas nepārsniedz 10 % no sākotnējās līguma cenas attiecībā uz vienreizēju avansu 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un 20 % no šādām cenām visiem citiem avansiem 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

46.3. Avansu nepiešķir pirms:

a) līguma noslēgšanas;

b) darbuzņēmējs nodrošina līgumslēdzējai iestādei izpildes garantiju saskaņā ar 15. pantu; un

c) darbuzņēmējs nodrošina līgumslēdzējai iestādei tādu atsevišķu tieši apmaksājamu garantiju par visu avansa summu, ko izdod 15. panta 3. punktā minētās institūcijas un kas ir derīga, līdz darbuzņēmējs pilnīgi atmaksā avansu no starpposma maksājumiem atbilstīgi līgumam.

46.4. Darbuzņēmējs izmanto avansu vienīgi darbībām, kas saistītas ar būvdarbu izpildi. Ja darbuzņēmējs izmanto kādu avansa daļu citiem mērķiem, tā kļūst par parādu un nekavējoties jāatmaksā, bet turpmāk darbuzņēmējam vairāk neizmaksā avansus.

46.5. Ja avansa garantija kļūst par spēkā neesošu un darbuzņēmējs to neatjauno, līgumslēdzēja iestāde var vai nu samazināt summu avansa apmērā no turpmākiem darbuzņēmējam paredzētajiem maksājumiem saskaņā ar līgumu, vai arī piemērot 15. panta 6. punkta noteikumus.

46.6. Ja līgums jebkāda iemesla dēļ ir izbeigts, nekavējoties var izmantot avansa nodrošinājuma garantijas, lai atmaksātu to avansa atlikumu, ko darbuzņēmējs ir parādā, un galvotājs nedrīkst kavēt maksājumu vai jebkādu iemeslu dēļ celt iebildumus.

46.7. Šo vispārējo nosacījumu 46. pantā minēto avansa garantiju atbrīvo, kad avansi ir atmaksāti.

46.8. Papildus avansa piešķiršanas un atmaksāšanas nosacījumus un procedūras paredz īpašajos nosacījumos.

47. pants

Ieturējums

47.1. Summu, ko ietur no starpposma maksājumiem garantijas veidā, lai segtu darbuzņēmēja saistības apkopes laikā, un šādu garantiju reglamentējošus sīki izstrādātus noteikumus paredz īpašajos nosacījumos, ievērojot nosacījumu, ka nekādā gadījumā šāda garantija nedrīkst pārsniegt 10 % no līguma cenas.

47.2. Ievērojot līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumu, darbuzņēmējs pēc savas vēlēšanās ne vēlāk kā būvdarbu uzsākšanas datumā var aizstāt šādus ieturējumus ar ieturējuma garantiju, ko izdod saskaņā ar 15. panta 3. punktu.

47.3. Ieturēto summu vai ieturējuma garantiju atbrīvo 90 dienu laikā pēc būvdarbu galīgās pieņemšanas datuma.

48. pants

Cenu pārskatīšana

48.1. Ja vien īpašie nosacījumi nenosaka citādi, un izņemot 48. panta 4. punktā noteiktos gadījumos, līgumu cenas ir nemainīgas un tās nedrīkst pārskatīt.

48.2. Ja summas var pārskatīt saskaņā ar līgumu, šādā pārskatīšanā ņem vērā cenu izmaiņas būtiskiem vietējiem vai ārējiem elementiem, kas bija piedāvājuma cenas aprēķināšanas pamatā, piemēram, darbaspēkam, pakalpojumiem, būvizstrādājumiem un precēm, kā arī likumos vai noteikumos noteiktās maksas. Sīki izstrādātus noteikumus par cenu pārskatīšanu paredz īpašajos nosacījumos.

48.3. Uzskata, ka darbuzņēmēja piedāvājumā iekļautās cenas:

a) noteiktas uz to nosacījumu pamata, kas bija spēkā 30 dienu laikā pirms piedāvājumu iesniegšanas pēdējā datuma; vai tiešas vienošanās līgumu gadījumā – līguma slēgšanas datumā;

b) ņem vērā tiesību aktus un attiecīgo nodokļu režīmu, ko piemēro 48. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajā atskaites datumā.

48.4. Ja pēc 48. panta 3. punktā noteiktā datuma stājas spēkā vai tiek izmainīts nacionāls vai valsts likums, rīkojums, lēmums vai cits tiesību akts, pašvaldības vai citas valsts iestādes noteikums vai nolikums, kas izraisa izmaiņas līgumattiecībās starp līgumslēdzējām pusēm, līgumslēdzēja iestāde un darbuzņēmējs apspriežas, kā labāk turpināt līgumattiecības, un šādas apspriedes rezultātā var pieņemt lēmumu:

a) par līguma grozīšanu; vai

b) par vienas līgumslēdzējas puses kompensācijas izmaksāšanu otrai līgumslēdzējai pusei nevienlīdzības rezultātā; vai

c) par līguma izbeigšanu, savstarpēji vienojoties.

48.5. Būvdarbu izpildes nokavējuma gadījumā, par ko ir atbildīgs darbuzņēmējs, vai izpildes termiņa beigās, kas vajadzības gadījuma grozīts saskaņā ar līgumu, 30 dienu laikposmā pirms pagaidu pieņemšanas cenas vairs nepārskata, izņemot jaunas cenu indeksācijas piemērošanas gadījumā, ja tas ir līgumslēdzējas iestādes labā.

49. pants

Mērījumi

49.1. Būvdarbu līgumu vērtēšanai piemēro šādas metodes:

a) kopsummas līgumos uz līguma pamata maksājamo summu nosaka pēc līguma kopējās cenas sadalījuma vai pēc sadalījuma, kas izteikts procentos no līguma summas atbilstīgi pabeigtajām būvdarbu stadijām. Ja ir noteikts vienību daudzums, tad tas ir nemainīgs daudzums, par kuru darbuzņēmējs ir iesniedzis kopēju cenu, ko samaksā neatkarīgi no faktiski izpildītā darba daudzuma;

b) vienības cenas līgumos:

i) uz līguma pamata maksājamo summu aprēķina, piemērojot vienības likmes faktiski izpildītajam attiecīgo vienību daudzumam saskaņā ar līgumu;

ii) daudzumu sarakstā noteiktais daudzums ir paredzētais būvdarbu daudzums, ko neuzskata par faktisku vai pareizu būvdarbu daudzumu, kas darbuzņēmējam jāizpilda saskaņā ar savām līguma saistībām;

iii) projekta vadītājs ar mērījumiem nosaka darbuzņēmēja faktiski izpildīto būvdarbu daudzumu, un par to samaksā saskaņā ar 50. pantu. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, daudzumu sarakstu nepapildina ar jaunām vienībām, izņemot izmaiņu rezultātā radušās saskaņā ar 37. pantu vai citu līguma noteikumu, kas dod darbuzņēmējam tiesības saņemt papildu samaksu;

iv) projekta vadītājs, pieprasot būvdarbu daļas mērīšanu, savlaicīgi aicina darbuzņēmēju ierasties pašam vai nosūtīt kvalificētu pārstāvi. Darbuzņēmējs vai viņa pārstāvis palīdz projekta vadītājam šādu mērījumu veikšanā un sniedz visas ziņas, ko pieprasa projekta vadītājs. Ja darbuzņēmējs neierodas vai nenosūta savu pārstāvi, projekta vadītāja veiktie vai apstiprinātie mērījumi ir saistoši darbuzņēmējam;

v) neatkarīgi no vispārējās vai vietējās prakses, būvdarbiem piemēro neto mērījumus, izņemot līgumā paredzētus citādus gadījumus;

c) papildināto izmaksu līgumos uz līguma pamata maksājamo summu nosaka pēc faktiskām izmaksām, iekļaujot pieskaitāmās izmaksas un peļņu. Īpašajos nosacījumos nosaka informāciju, kas darbuzņēmējam jāiesniedz projekta vadītājam 49. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā, un veidu, kādā šāda informācija iesniedzama.

49.2. Ja līgumā kāda vienība ir apzīmēta kā "provizoriska", tad tai paredzēto provizorisko summu neņem vērā, aprēķinot 37. pantā minētos procentus.

50. pants

Starpposma maksājumi

50.1. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, katra 50. panta 7. punktā minētā laikposma beigās darbuzņēmējs iesniedz projekta vadītājam starpposma maksājuma pieteikumu uz projekta vadītāja apstiprinātas veidlapas. Pieteikumā iekļauj attiecīgi šādas ziņas:

a) paredzētā līguma vērtība pastāvīgajiem būvdarbiem, kas veikti līdz attiecīgā laikposma beigām;

b) summa, kas atspoguļo cenu pārskatīšanu saskaņā ar 48. pantu;

c) summa, ko ietur saskaņā ar 47. pantu;

d) jebkāds kredīts un/vai debets par attiecīgo laikposmu attiecībā uz iekārtām un būvizstrādājumiem būvlaukumā, kas paredzēti, bet vēl nav iekļauti pastāvīgajos būvdarbos atbilstīgi 50. panta 2. punktā noteiktajai summai un nosacījumiem;

e) summa, kas ieturama uz avansa maksājuma rēķina saskaņā ar 46. pantu; un

f) jebkura cita summa, ko darbuzņēmējs tiesīgs saņemt saskaņā ar līgumu.

50.2. Darbuzņēmējs nav tiesīgs saņemt tādas summas, ko projekta vadītājs uzskata par piemērotu attiecībā uz iekārtām un būvizstrādājumiem, kas paredzēti, bet vēl nav iekļautu pastāvīgajos būvdarbos ar nosacījumu, ka:

a) iekārtas un būvizstrādājumi atbilst pastāvīgo būvdarbu specifikācijām un ir noteikti partijās tādā veidā, ka projekta vadītājs tos var identificēt;

b) šādas iekārtas un būvizstrādājumi ir nogādāti būvlaukumā, tās pienācīgi glabā un aizsargā pret zaudējumiem un kaitējumiem vai bojājumiem, kā nosaka projekta vadītājs;

c) darbuzņēmējs kārto uzskaiti par līgumā paredzēto iekārtu un būvizstrādājumu nepieciešamību, pasūtījumiem, saņemšanu un izmantošanu projekta vadītāja apstiprinātā veidā un šāda uzskaite ir pieejama projekta vadītāja veiktai apskatei;

d) darbuzņēmējs līdz ar savu paziņojumu iesniedz būvlaukumā esošo iekārtu un būvizstrādājumu aptuveno vērtību, pievienojot tādus dokumentus, ko projekta vadītājs var pieprasīt iekārtu un būvizstrādājumu vērtēšanas nolūkā, un nodrošinot īpašumtiesību un samaksas pierādījumus; un

e) ja to paredz īpašie nosacījumi, 43. pantā minēto iekārtu un būvizstrādājumu īpašumtiesības uzskata par piešķirtām līgumslēdzējai iestādei.

50.3. Projekta vadītāja apstiprinājums jebkuram starpposma maksājumam, ko viņš ir apstiprinājis iekārtām un būvizstrādājumiem saskaņā ar 50. pantu, neskar līgumā paredzētās projekta vadītāja tiesības noraidīt jebkuru iekārtu vai būvizstrādājumu, kas neatbilst līguma noteikumiem.

50.4. Darbuzņēmējs ir atbildīgs par būvlaukumā esošām iekārtām un būvizstrādājumiem visiem nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu, kā arī par to uzglabāšanu un rīkošanos ar tiem, un nodrošina tādu papildu apdrošināšanu, kas nepieciešama, lai segtu jebkāda cēloņa izraisītu zaudējuma vai kaitējuma risku.

50.5. 30 dienu laikā pēc minētā starpposma maksājuma pieteikuma saņemšanas to apstiprina vai groza tādā veidā, kas pēc projekta vadītāja ieskatiem atspoguļo darbuzņēmējam pienākošos summu saskaņā ar līgumu. Domstarpību gadījumā par vienības vērtību, noteicošais ir projekta vadītāja viedoklis. Nosakot darbuzņēmējam pienākošos summu, projekta vadītājs izdod līgumslēdzējai iestādei un darbuzņēmējam starpposma maksājuma apliecinājumu darbuzņēmējam pienākošās summas apmērā un informē darbuzņēmēju, par kādiem būvdarbiem maksājums tiek veikts.

50.6. Projekta vadītājs ar starpposma maksājuma apliecinājumu var veikt labojumus vai grozījumus jebkurā iepriekšējā apliecinājumā, ko viņš izdevis, un viņam ir tiesības mainīt vērtēšanu starpposma maksājuma apliecinājumā vai arī atlikt tā izdošanu, ja būvdarbi vai kāda to daļa nav apmierinoši izpildīta.

50.7. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, starpposma maksājumu veic reizi mēnesī.

51. pants

Galīgais aprēķins

51.1. Ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc galīgās pieņemšanas ekspluatācijā apstiprinājuma, kas minēts 62. pantā, darbuzņēmējs iesniedz projekta vadītājam galīgā aprēķina projektu kopā ar pamatojošiem dokumentiem, detalizēti norādot saskaņā ar līgumu paveiktā darba vērtību, un norādot visas papildu summas, ko darbuzņēmējs uzskata par pienākošām atbilstīgi līgumam, lai projekta vadītājs varētu sagatavot galīgo aprēķinu. Taču īpašajos nosacījumus atbilstīgi 51. panta 6. punktam var norādīt, ka galīgā aprēķina projekts un ar to saistītas darbības izskata pirms pagaidu pieņemšanas apstiprinājuma izdošanas.

51.2. 90 dienu laikā pēc galīgā aprēķina projekta un visas pamatoti pieprasītās informācijas saņemšanas tā pārbaudei projekta vadītājs sagatavo galīgo aprēķinu, kurš nosaka:

a) summu, kas pēc viņa ieskatiem maksājama atbilstīgi līgumam; un

b) pēc līgumslēdzējas iestādes iepriekš izmaksāto summu un visu to summu, kuras līgumslēdzēja iestāde tiesīga saņemt saskaņā ar līgumu, konstatēšanas, saldo, ja tāds ir, kas līgumslēdzējai iestādei jāizmaksā darbuzņēmējam vai kas attiecīgā gadījumā darbuzņēmējam jāizmaksā līgumslēdzējai iestādei.

51.3. Projekta vadītājs izdod līgumslēdzējai iestādei vai tās pienācīgi pilnvarotam pārstāvim, kā arī darbuzņēmējam galīgo aprēķinu, kurā norāda galīgo summu, ko darbuzņēmējs tiesīgs saņemt saskaņā ar līgumu. Līgumslēdzēja iestāde vai tās pienācīgi pilnvarotais pārstāvis un darbuzņēmējs paraksta galīgo aprēķinu, apstiprinot pilnu un galīgo vērtību būvdarbiem, kas veikti saskaņā ar līgumu, un nekavējoties iesniedz projekta vadītājam šādi parakstītu eksemplāru. Taču galīgajā aprēķinā neiekļauj apstrīdētās summas, par kurām notiek pārrunas, samierināšanas vai šķīrējtiesas process, vai arī tiesvedība.

51.4. Darbuzņēmēja parakstītais galīgais aprēķins ir rakstiska līgumslēdzējas iestādes atbrīvošana, kas apstiprina, ka galīgajā aprēķinā norādītā kopējā summa atspoguļo darbuzņēmējam saskaņā ar līgumu pienākošos naudas maksājumu pilnu un galīgu aprēķinu, izņemot tās summas, par kurām notiek izlīgums, šķīrējtiesas process vai tiesvedība. Taču šāds atbrīvojums stājas spēkā tikai pēc tam, kad izdarīti jebkādi saskaņā ar galīgo aprēķinu veicamie maksājumi un darbuzņēmējam atdota 15. pantā minētā izpildes garantija.

51.5. Līgumslēdzēja iestāde nav atbildīga darbuzņēmējam par jebkuru jautājumu vai lietu, kas rodas no līguma vai būvdarbu izpildes vai saskaņā ar līgumu vai būvdarbu izpildi, ja vien darbuzņēmējs nav iekļāvis šajā sakarā prasību galīgā aprēķina projektā.

51.6. Šo nosacījumu 51. panta noteikumus var mainīt īpašajos nosacījumos, ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes valsts paražas.

52. pants

Tieši maksājumi apakšuzņēmējiem

52.1. Kad projekta vadītājs saņem prasību no pienācīgi apstiprināta apakšuzņēmēja atbilstīgi 7. pantam par to, ka darbuzņēmējs nav izpildījis savas finansiālās saistības attiecībā pret apakšuzņēmēju, projekta vadītājs nosūta darbuzņēmējam paziņojumu maksājuma veikšanu apakšuzņēmējam vai informē viņu par iemesliem, kādēļ maksājums nav veicams. Ja šāds maksājums netiek veikts vai paziņojumā noteiktā laikā netiek norādīti iemesli, projekta vadītājs pēc tam, kad pārliecinājies par būvdarbu izpildi, var dot apstiprinājumu, un līgumslēdzēja iestāde samaksā apakšuzņēmēja pieprasīto parādu no summas, kas atlikušas darbuzņēmēja samaksai. Darbuzņēmējs ir pilnībā atbildīgs par būvdarbiem, attiecībā uz kuriem veikti tieši maksājumi.

52.2. Ja darbuzņēmējs sniedz pamatotus iemeslus apakšuzņēmēja prasīto parāda vai tā daļas samaksas noraidīšanai, līgumslēdzēja iestāde maksā apakšuzņēmējam tikai tās summas, kas nav apstrīdētas. Apakšuzņēmēja prasītās summas, attiecībā uz kurām darbuzņēmējs sniedzis pamatotus iemelsu maksājuma noraidīšanai, līgumslēdzēja iestāde samaksā tikai pēc tam, kad puses vienojušās par izlīgumu vai pēc šķīrējtiesas vai tiesas lēmuma pienācīgas paziņošanas projekta vadītājam.

52.3. Tieši maksājumi apakšuzņēmējiem nepārsniedz to apakšuzņēmēju sniegto pakalpojumu vērtību atbilstīgi līguma cenām, par kurām tie prasa maksājumu; vērtību atbilstīgi līguma cenām aprēķina vai novērtē pēc daudzuma saraksta, cenu saraksta vai kopējās cenas sadalījuma.

52.4. Tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem veic pilnībā tās valsts valūtā, kurā izpilda līgumu, vai daļēji valsts valūtā un daļēji ārvalstu valūtā saskaņā ar līgumu.

52.5. Ja tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem veic ārvalstu valūtā, tos aprēķina saskaņā ar 56. pantu. To rezultātā nevar palielināties kopējā ārvalstu maksājamā summa, kas noteikta līgumā.

52.6. Šo nosacījumu 52. panta noteikumus piemēro, ievērojot to tiesību aktu prasības, kas piemērojami saskaņā ar 54. pantu attiecībā uz to kreditoru tiesībām saņemt maksājumu, kuri ir kredīta aizdevuma labuma guvēji vai nodrošinājuma labuma guvēji.

53. pants

Kavēti maksājumi

53.1. Maksājumus, kas pienākas darbuzņēmējam par katru projekta vadītāja izsniegtu pagaidu maksājumu, apliecinājumu un galīgā aprēķina apliecinājumu, līgumslēdzēja iestāde veic 90 dienu laikā pēc šāda apliecinājuma iesniegšanas līgumslēdzējai iestādei. Ja maksājumam norādītais termiņš ir pārsniegts, darbuzņēmējam pienākas kavējuma procenti, ko aprēķina proporcionāli kavēto dienu skaitam pēc likmes, kas noteikta īpašajos nosacījumos, ievērojot īpašajos nosacījumos atrunāto maksimālo termiņu. Darbuzņēmējam pienākas šādi maksājumi, neskarot jebkuras citas tiesības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus atbilstīgi līgumam. Galīgā aprēķina gadījumā, kavējuma procentu maksājumu aprēķina par katru dienu pēc likmes, kas noteikta īpašajos nosacījumos.

53.2. Ja maksājums netiek veikts vairāk kā 120 dienu no 53.1. panta 1. punktā norādītā laikposma beigām, darbuzņēmējam ir tiesības nepildīt līgumu vai to izbeigt.

54. pants

Maksājumi trešām personām

54.1. Visus maksājuma uzdevumus trešām personām var veikt tikai pēc cesijas, kas veikta atbilstīgi 6. pantam. Par cesiju paziņo līgumslēdzējai iestādei.

54.2. Par cesionāru informēšanu atbild tikai un vienīgi darbuzņēmējs.

54.3. Ja darbuzņēmēja īpašumam ir uzlikts apgrūtinājums, kas ietekmē viņam pārskaitāmos maksājumus saskaņā ar līgumu un, neskarot 53. pantā noteikto termiņu, līgumslēdzēja iestāde atsāk maksājumus darbuzņēmējam 30 dienu laikā no dienas, kad tā saņem paziņojumu par pilnīgu šķēršļu atcelšanu maksājuma veikšanai.

55. pants

Papildu maksājuma prasība

55.1. Ja atbilstīgi līgumam ir apstākļi, kuru dēļ darbuzņēmējs uzskata, ka viņš ir tiesīgs saņemt papildu maksājumus, darbuzņēmējs rīkojas šādi:

a) ja darbuzņēmējs vēlas prasīt papildu samaksu, viņš paziņo savu nodomu projekta vadītājam vai izvirza šādu prasību 15 dienu laikā pēc tam, kad minētie apstākļi kļuvuši darbuzņēmējam zināmi, sniedzot savas prasības pamatojumu; un

b) iespējami drīz pēc šāda paziņojuma, bet ne vēlāk kā 60 dienas pēc šāda paziņojuma, ja vien projekta vadītājs nepiekrīt citiem nosacījumiem, iesniedz projekta vadītājam pilnīgas un detalizētas savas prasības ziņas. Jebkurā gadījumā šādas ziņas iesniedz ne vēlāk kā galīgā aprēķina projekta iesniegšanas datumā. Pēc tam darbuzņēmējs nekavējoties iesniedz tādas papildu ziņas, kādas projekta vadītājs var pamatoti pieprasīt, lai izvērtētu prasības pamatojumu.

55.2. Kad projekta vadītājs ir saņēmis pilnīgas un detalizētas darbuzņēmēja prasības ziņas, ko projekta vadītājs ir lūdzis, viņš, neskarot 21. panta 4. punktu, pēc pienācīgas apspriedes ar līgumslēdzēju iestādi un vajadzības gadījumā ar darbuzņēmēju nosaka, vai darbuzņēmējs ir tiesīgs saņemt papildu samaksu, un attiecīgi paziņo par to pusēm.

55.3. Projekta vadītājs var noraidīt jebkuru prasību par papildu samaksu, kas neatbilst 55. panta noteikumiem.

56. pants

Maksājumi ārvalstu valūtā

Ja atbilstīgi līgumam darbuzņēmējs ir tiesīgs saņemt samaksu ārvalstu valūtā, maksājumu aprēķināšanai piemēro tos valūtas maiņas kursus, ko noteikusi līgumslēdzējas iestādes valsts centrālā banka un kas ir spēkā 30 dienas pirms pēdējā noteiktā datuma konkursa piedāvājumu iesniegšanai. Šādi valūtas maiņas kursi nevar būt atšķirīgi.

PIEŅEMŠANA UN APKOPE

57. pants

Vispārēji noteikumi

57.1. Būvdarbu pārbaudi to pagaidu vai galīgās pieņemšanas ekspluatācijā nolūkos projekta vadītājs veic darbuzņēmēja klātbūtnē. Darbuzņēmēja nepiedalīšanās neierobežo pārbaudi ar nosacījumu, ka darbuzņēmējs ir uzaicināts pienācīgā veidā vismaz 30 dienas pirms pārbaudes datuma.

57.2. Ja izņēmuma apstākļu dēļ nav iespējams noteikt būvdarbu stāvokli vai citādi veikt to pieņemšanu pagaidu vai galīgai pieņemšanai ekspluatācijā paredzētajā laikā, projekta vadītājs iespējamos gadījumos pēc apspriedes ar darbuzņēmēju noformē ziņojumu, kas apstiprina šādus apstākļus. Projekta vadītājs veic pārbaudi un noformē pieņemšanas vai noraidījuma aktu 30 dienu laikā pēc datuma, kad šādi apstākļi izbeidzas. Darbuzņēmējs neatsaucas uz šādiem apstākļiem, lai izvairītos no sava pienākuma nodot būvdarbus tādā kārtībā, kas ir piemērota pieņemšanai.

58. pants

Pabeigtu būvdarbu pārbaude

58.1. Būvdarbus nepieņem, iekams nav paveiktas noteiktās pārbaudes un izmēģinājumi uz darbuzņēmēja rēķina. Darbuzņēmējs paziņo projekta vadītājam datumu, kurā var sākt šādu pārbaudi un izmēģinājumus.

58.2. Būvdarbus, kas neatbilst līguma noteikumiem un nosacījumiem, vai šādu noteikumu un nosacījumu neesamības gadījumā, – būvdarbus, kas nav izpildīti saskaņā ar tirdzniecības paražām būvdarbu atrašanās valstī, darbuzņēmējs, ja nepieciešams, nojauc un pārbūvē vai izlabo, apmierinot projekta vadītāja prasības, pretējā gadījumā projekta vadītājam ir tiesības veikt šādus darbus uz darbuzņēmēja rēķina pēc pienācīgas darbuzņēmēja brīdināšanas. Projekta vadītājs var arī prasīt darbuzņēmējam veikt nojaukšanu un pārbūvi vai remontu atbilstīgi projekta vadītāja prasībām ar tādiem pašiem būvdarbu nosacījumiem, ja lietoti nepieņemami būvizstrādājumi vai būvdarbi veikti 38. pantā paredzētajos pārtraukuma laikos.

59. pants

Daļēja pieņemšana

59.1. Līgumslēdzēja iestāde var izmantot dažādas līgumā iekļautās būves, to daļas vai būvdarbu sekcijas, tiklīdz tās ir pabeigtas. Pirms līgumslēdzēja iestāde pārņem būves, to daļas vai būvdarbu sekcijas, nepieciešama to daļēja pagaidu pieņemšana. Taču steidzamos gadījumos būvdarbus var pārņemt pirms pieņemšanas noformēšanas ar nosacījumu, ka projekta vadītājs noformē nepabeigto darbu uzskaiti, par kuru projekta vadītājs un darbuzņēmējs iepriekš vienojas. Tiklīdz līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi valdījumā būvi, tās daļu vai būvdarbu sekciju, darbuzņēmējam nav vairs jāatlīdzina nekāds kaitējums, ja vien tas nerodas nepilnīgas būvniecības vai apdares rezultātā.

59.2. Pēc darbuzņēmēja lūguma un ja būvdarbu specifika to pieļauj, projekta vadītājs var veikt daļēju pagaidu pieņemšanu ar nosacījumu, ka būves, to daļas vai būvdarbu sekcijas ir pabeigtas, un tās atbilst līgumā aprakstītajam izmantošanas mērķim.

59.3. Daļējas pagaidu pieņemšanas gadījumā, kas minēta 59. panta 1. un 2. punktā, apkopes laiks, kas minēts 62. pantā, sākas no šādas daļējas pagaidu pieņemšanas dienas, ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi.

60. pants

Pagaidu pieņemšana

60.1. Līgumslēdzēja iestāde pārņem būvdarbus, ja tie apmierinoši izturējuši pabeigšanas pārbaudes un ja pagaidu pieņemšanas apstiprinājums ir izdots vai uzskatāms par izdotu.

60.2. Darbuzņēmējs var iesniegt projekta vadītājam pieteikumu daļējas pieņemšanas apstiprinājumam ne agrāk kā 15 dienas, pirms būvdarbi pēc darbuzņēmēja ieskatiem ir pabeigti un gatavi pagaidu pieņemšanai. 30 dienu laikā pēc darbuzņēmēja iesnieguma saņemšanas, projekta vadītājs rīkojas šādi:

a) izsniedz darbuzņēmējam pagaidu pieņemšanas apstiprinājumu, nosūtot norakstu līgumslēdzējai iestādei, kurā attiecīgi izklāsta savas atrunas un cita starpā norāda datumu, kad pēc viņa ieskatiem būvdarbus pabeidza atbilstīgi līgumam un kad tie ir gatavi pagaidu pieņemšanai; vai

b) noraida iesniegumu, sniedzot pamatojumu un nosakot darbību, kas pēc viņa ieskatiem darbuzņēmējam veicama, lai saņemtu apstiprinājumu.

60.3. Ja projekta vadītājs nesniedz pagaidu pieņemšanas apstiprinājumu vai arī 30 dienu laikā nenoraida darbuzņēmēja iesniegumu, uzskata, ka viņš ir izsniedzis šādu apstiprinājumu šā laikposma pēdējā dienā. Pagaidu pieņemšanas apstiprinājumu neuzskata par apliecinājumu tam, ka būvdarbi ir pabeigti visos aspektos. Ja līgums sadala būvdarbus daļās, darbuzņēmējam ir tiesības iesniegt pieteikumu katras atsevišķas daļas apstiprināšanai.

60.4. Pēc būvdarbu pagaidu pieņemšanas darbuzņēmējs demontē un aizved pagaidu konstrukcijas, kā arī būvizstrādājumus, kas vairs nav vajadzīgi saistībā ar līguma izpildi. Viņš aizved arī visus gružus vai šķēršļus un atjauno būvlaukuma apstākļus atbilstīgi līguma prasībām.

60.5. Tūlīt pēc pagaidu pieņemšanas līgumslēdzēja iestāde var izmantot visus pabeigtos būvdarbus.

61. pants

Apkopes pienākums

61.1. Darbuzņēmējs atlīdzina un izlabo jebkādu trūkumu vai kaitējumu jebkurai būvdarbu daļai, kas var atklāties vai rasties apkopes laikā vai 30 dienu laikā pēc termiņa beigām un kas rodas no:

a) bojātu iekārtu vai būvizstrādājumu, nepilnīgas apdares vai nepilnīga projekta izmantošanas; un/vai

b) jebkādas darbuzņēmēja darbības vai bezdarbības apkopes laikā.

61.2. Darbuzņēmējs uz sava rēķina izlabo trūkumus vai kaitējumu pēc iespējas īsā laikā. Visu aizstāto vai atjaunoto vienību apkopes laiks atsākas no datuma, kad veikta aizstāšana vai atjaunošana atbilstīgi projekta vadītāja prasībām. Ja līgums paredz daļēju pieņemšanu, apkopes laiku attiecina tikai tai būvdarbu daļai, ko skar aizstāšana vai atjaunošana.

61.3. Ja kāds no šādiem trūkumiem atklājas vai šāds kaitējums rodas 61. panta 1. punktā minētajā laikposmā, līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs informē darbuzņēmēju. Ja darbuzņēmējs neizlabo trūkumu vai neatlīdzina kaitējumu paziņojumā noteiktajā laikā, līgumslēdzēja iestāde var:

a) pati izpildīt būvdarbus vai nodarbināt kādu citu būvdarbu veikšanai uz darbuzņēmēja atbildību un rēķina, un tādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes izmaksas atskaita no darbuzņēmējam maksājamās naudas summas vai no garantijas, vai no abiem; vai

b) izbeigt līgumu.

61.4. Ja trūkums vai kaitējums ir tāds, kas būtiski ierobežo līgumslēdzējas iestādes ieguvumu no visiem būvdarbiem vai to daļas, līgumslēdzēja iestāde, neskarot citus tiesību aizsardzības līdzekļus, ir tiesīga atgūt gan visas summas, kas izmaksātas attiecībā uz attiecīgo būvdarbu daļām, gan šādu būvdarbu daļu demontāžas un būvlaukuma atbrīvošanas izmaksas.

61.5. Ārkārtas situācijas gadījumā, kad ar darbuzņēmēju nevar sazināties nekavējoties vai, ja ar viņu ir sazinājušies, viņš nespēj veikt nepieciešamos pasākumus, līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs var turpināt būvdarbus uz darbuzņēmēja rēķina. Līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs pēc iespējas drīz informē darbuzņēmēju par paveikto darbību.

61.6. Ja īpašie nosacījumi paredz, ka apkopes darbu, kas nepieciešamas parasta nolietojuma dēļ, veic darbuzņēmējs, tad šādu darbu apmaksā no pagaidu summas. Nolietošanos, kas rodas 21. pantā minēto apstākļu dēļ vai anormālas izmantošanas dēļ, neiekļauj šajā saistībā, ja vien tā atklāj defektu vai trūkumu, kas attaisno remonta vai aizstāšanas prasību atbilstīgi 61. pantam.

61.7. Apkopes pienākumus paredz īpašajos nosacījumos un tehniskajās specifikācijās. Ja apkopes laiks nav noteikts, tas ir 365 dienas. Apkopes laiks sākas pagaidu pieņemšanas dienā.

61.8. Pēc pagaidu pieņemšanas un, neskarot 61. pantā minētos apkopes pienākumus, darbuzņēmējs neatbild par riskiem, kas var ietekmēt būvdarbus un ko izraisa cēloņi, kuri nav attiecināmi uz viņu. Taču darbuzņēmējs, sākot ar pagaidu pieņemšanas dienu, ir atbildīgs par celtnes stabilitāti, kā tas noteikts īpašajos nosacījumos vai līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktos.

62. pants

Galīgā pieņemšana

62.1. Beidzoties apkopes laikposmam vai, ja ir vairāk nekā viens šāds laikposms, beidzoties pēdējam laikposmam, un kad visi trūkumi un kaitējumi izlaboti, projekta vadītājs izsniedz darbuzņēmējam apstiprinājumu par galīgo pieņemšanu ekspluatācijā un tā norakstu nosūta līgumslēdzējai iestādei, norādot datumu, kurā darbuzņēmējs izpildīja savas līguma saistības atbilstīgi projekta vadītāja prasībām. Galīgās pieņemšanas apstiprinājumu projekta vadītājs izsniedz 30 dienās pēc iepriekš minētā laikposma beigām vai iespējami drīz pēc tādu būvdarbu pabeigšanas atbilstīgi projekta vadītāja prasībām, kas norīkoti saskaņā ar 61. pantu.

62.2. Būvdarbus neuzskata par pabeigtiem, iekams projekta vadītājs parakstījis galīgās pieņemšanas apstiprinājumu un nogādājis to līgumslēdzējai iestādei, bet tā norakstu nogādājis darbuzņēmējam.

62.3. Neatkarīgi no galīgās pieņemšanas apstiprinājuma izdošanas, darbuzņēmējs un līgumslēdzēja iestāde nes atbildību par jebkuras tādu saistību izpildi, kas radusies atbilstīgi līgumam pirms galīgās pieņemšanas apstiprinājuma izdošanas un kas nav izpildīta dienā, kad izsniedz šādu galīgās pieņemšanas apstiprinājumu. Šādas saistības raksturu un apjomu nosaka, atsaucoties uz līguma noteikumiem.

LĪGUMA LAUŠANA UN IZBEIGŠANA

63. pants

Līguma laušana

63.1. Puse lauž līgumu, ja tā neievēro jebkuru no savām līguma saistībām.

63.2. Līguma laušanas gadījumā, pusei, kas tādēļ ir cietusi kaitējumus, ir tiesības uz šādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem:

a) kaitējuma atlīdzināšanu; un/vai

b) līguma izbeigšanu.

63.3. Kaitējuma atlīdzināšana var būt:

a) vispārēji zaudējumi vai

b) līgumsods.

63.4. Gadījumā, ja atlīdzība par zaudējumu pienākas līgumslēdzējai iestādei, šādu atlīdzību tā var atskaitīt no summām, kas jāsamaksā darbuzņēmējam vai no atbilstīgām garantijām.

64. pants

Līguma izbeigšana pēc līgumslēdzējas iestādes iniciatīvas

64.1. Līgumslēdzēja iestāde jebkurā laikā un ar tūlītēju šāda lēmuma stāšanos spēkā var izbeigt līgumu, izņemot 64. panta 2. punktā minētos gadījumos.

64.2. Ja vien vispārējos nosacījumos nav norādīts citādi, līgumslēdzēja iestāde, septiņas dienas iepriekš par to paziņojot padomdevējam, var izbeigt līgumu un izraida darbuzņēmēju no būvlaukuma jebkurā no šādiem gadījumiem, ja:

a) darbuzņēmējs būtiski nepilda būvdarbus atbilstīgi līguma noteikumiem;

b) darbuzņēmējs saprātīgā laikposmā neievēro projekta vadītāja paziņojumu, kurā tas lūdz vērst par labu neuzmanību saistību izpildē vai saistību nepildīšanu atbilstīgi līgumam, kas nopietni ietekmē pareizu un laicīgu būvdarbu izpildi;

c) darbuzņēmējs atsakās vai neievēro administratīvos rīkojumus, ko tam ir sniedzis projekta vadītājs;

d) darbuzņēmējs cedē līgumu vai apakšlīgumus bez līgumslēdzējas iestādes atļaujas;

e) darbuzņēmējs bankrotē vai kļūst maksātnespējīgs, vai saņem izpildrakstu, vai apvienojas ar tā kreditoriem, vai veic uzņēmējdarbību tiesu izpildītāja, aizbildņa vai pārvaldnieka pakļautībā par labu saviem kreditoriem, vai tiek likvidēts;

f) par pārkāpumu, kas saistīts ar darbuzņēmēja profesionālo ētiku, ir pieņemts nelabvēlīgs galīgs tiesas spriedums;

g) ikvienas citas notikušas juridiskas tiesībnespējas dēļ, kas kavē izpildi;

h) notiek jebkādas organizatoriskas izmaiņas, kas ietver juridiskas personas statusa, darbuzņēmēja būtības vai kontroles maiņu, ja vien šādas izmaiņas nav ietvertas līguma apstiprinājumā;

i) darbuzņēmējs nesniedz pieprasītās garantijas vai apdrošināšanu, vai ja persona, kas sniedz agrākas garantijas vai apdrošināšanu, nespēj ievērot tās saistības.

64.3. Līguma izbeigšana neskar jebkuras citas līgumslēdzējas iestādes vai darbuzņēmēja tiesības vai pilnvaras, kas izriet no līguma. Līgumslēdzēja iestāde var pabeigt būvdarbus pati vai noslēgt jebkuru citu līgumu ar trešo personu uz darbuzņēmēja rēķina. Darbuzņēmēja atbildība par būvdarbu pabeigšanas kavēšanu tūlīt tiek pārtraukta, kad līgumslēdzēja iestāde izraida viņu no būvlaukuma, neskarot no tā izrietošas saistības, kas jau var būt radušās.

64.4. Projekta vadītājs, izsniedzot līguma izbeigšanas paziņojumu, pavēl darbuzņēmējam veikt tūlītējus pasākumus, lai novestu būvdarbus līdz noslēgumam ātrā un pienācīgā veidā, un līdz minimumam samazināt izdevumus.

64.5. Projekta vadītājs iespējami īsā laikā pēc līguma izbeigšanas apstiprina būvdarbu un visu darbuzņēmējam pienākošos summu vērtību izbeigšanas datumā.

64.6. Līguma izbeigšanas gadījumā:

a) projekta vadītājs noformē ziņojumu par darbuzņēmēja paveiktajiem darbiem iespējami drīz pēc būvdarbu apskates un pēc pagaidu būvju, būvizstrādājumu, iekārtu un aprīkojuma inventarizācijas. Darbuzņēmēju uzaicina piedalīties apskatē un inventarizācijā. Projekta vadītājs noformē arī paziņojumu gan par atalgojumiem, ko darbuzņēmējs ir parādā strādniekiem, kurus viņš nodarbinājis saistībā ar līgumu, gan par summām, ko darbuzņēmējs ir parādā līgumslēdzējai iestādei;

b) līgumslēdzējai iestādei ir iespēja iegūt pilnībā vai daļēji pagaidu būves, kuras projekta vadītājs apstiprinājis, iekārtas un būvizstrādājumus, kas tieši piegādāti vai ražoti saistībā ar būvdarbu veikšanu atbilstīgi līgumam;

c) iepriekš minēto pagaidu būvju, aprīkojuma, iekārtu un būvizstrādājumu pirkuma cena nedrīkst pārsniegt to nesamaksāto izdevumu daļu, kas radušies darbuzņēmējam, un šādi izdevumi ir ierobežoti tiktāl, cik tie nepieciešami līguma izpildei normālos apstākļos;

d) līgumslēdzēja iestāde var pirkt par tirgus cenām darbuzņēmēja piegādātos vai pasūtītos būvizstrādājumus un vienības, par kurām līgumslēdzēja iestāde vēl nav samaksājusi, uz tādiem nosacījumiem, ko projekta vadītājs uzskata par atbilstīgiem.

64.7. Līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma veikt turpmākus maksājumus darbuzņēmējam pirms būvdarbu pabeigšanas, pēc kā līgumslēdzējai iestādei ir tiesības piedzīt no darbuzņēmēja visas papildu izmaksas, ja tādas ir, par būvdarbu pabeigšanu, vai tai jāsamaksā darbuzņēmējam jebkurš saldo pirms līguma izbeigšanas.

64.8. Ja līgumslēdzēja iestāde izbeidz līgumu, tai ir tiesības piedzīt no darbuzņēmēja jebkurus zaudējumus, kas tai ir radušies, līdz pat maksimālajai līgumā norādītajai summai. Ja maksimālā summa nav noteikta, līgumslēdzēja iestāde nav tiesīga piedzīt vairāk kā to līguma cenas daļu, kas atbilst tai būvdarbu daļas vērtībai, ko darbuzņēmēja neizpildes dēļ nevar nodot paredzētajai lietošanai.

64.9. Ja līgumu neizbeidz darbuzņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ, darbuzņēmējam, papildus tām summām, kas tam ir jāsaņem, ir tiesības pieprasīt atlīdzību par tam nodarītajiem zaudējumiem.

65. pants

Līguma izbeigšana pēc darbuzņēmēja iniciatīvas

65.1. Darbuzņēmējs, 14 dienas iepriekš par to paziņojot līgumslēdzējai iestādei, izbeidz līgumu, ja līgumslēdzēja iestāde:

a) nesamaksā darbuzņēmējam summas, kas tam pienākas saskaņā ar jebkādu projekta vadītāja izdotu apstiprinājumu pēc 53. panta 2. punktā noteiktā termiņa beigām; vai

b) pastāvīgi neievēro savus pienākumus pēc atkārtotiem atgādinājumiem; vai

c) pārtrauc būvdarbus vai to daļu virzību ilgāk kā 180 dienu laikā līgumā neatrunātu iemeslu dēļ vai no piegādātāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

65.2. Šāda līguma izbeigšana neskar jebkuras citas līgumslēdzējas iestādes vai darbuzņēmēja tiesības, kas noteiktas ar līgumu. Šādi izbeidzot līgumu, darbuzņēmējs, ievērojot līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktus, ir tiesīgs nekavējoties aizvest no būvlaukuma savu aprīkojumu.

65.3. Līguma izbeigšanas gadījumā līgumslēdzēja iestāde maksā darbuzņēmējam par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu, kas var būt radies darbuzņēmējam. Šādi papildu maksājumi nepārsniedz līgumā norādīto ierobežojumu.

66. pants

Force majeure

66.1. Nevienu no pusēm neuzskata par vainīgu, kā arī neuzskata, ka tā ir pārkāpusi savas līguma saistības, ja šādu saistību izpildi kavē force majeure apstākļi, kas ir radušies pēc paziņojuma par līguma piešķiršanu vai dienas, kad līgums stājas spēkā, atkarībā no tā, kas iestājas ātrāk.

66.2. Šeit izmantotais termins "force majeure" ir stihiska nelaime, streiki, lokauts vai citi darba nemieri, valsts ienaidnieku darbība, karš, neatkarīgi no tā, vai tas ir pieteikts vai nav, blokāde, dumpis, masu nekārtības, epidēmijas, zemes nogruvumi, zemestrīces, vētras, zibensizlāde, plūdi, pilsoņu nemieri, sprādzieni un citi līdzīgi neparedzami notikumu, kurus neviena no pusēm nevar kontrolēt un kurus neviena no pusēm nekādā veidā nevar pārvarēt.

66.3. Neatkarīgi no 36. panta un 64. panta noteikumiem, darbuzņēmējs nav atbildīgs par savas izpildes garantijas atsaukšanu, līgumsodu vai līguma izbeigšanas saistību nepildīšanu, ja, un tikai tādā mērā, viņš ir kavējis līguma izpildi vai citādi nav pildījis savas līguma saistības force majeure dēļ. Līdzīgi, arī līgumslēdzēja iestāde nav atbildīga, neatkarīgi no 53. panta un 65. panta noteikumiem, par nokavējuma procentu maksāšanu par kavētiem maksājumiem, par darbuzņēmēja līgumsaistību izpildes kavēšanu vai līguma laušanu, ja, un tikai tādā mērā, līgumslēdzējas iestādes kavēšanās vai saistību nepildīšana rodas force majeure dēļ.

66.4. Ja kāda no pusēm uzskata, ka pastāv force majeure apstākļi, kas var ietekmēt to saistību izpildi, tā nekavējoties informē otru pusi un projekta vadītāju, sniedzot sīkas ziņas par apstākļu dabu, paredzamo ilgumu un efektu. Ja vien projekta vadītājs rakstveidā nav atrunājis citādi, darbuzņēmējs turpina pildīt savas līgumsaistības tiktāl, cik tas ir praktiski iespējams, un cenšas rast tādus jebkurus praktiskus alternatīvus veidus savu saistību pildīšanai, ko neaizkavē force majeure apstākļi. Darbuzņēmējs neuzsāk šādu alternatīvu veidu izmantošanu, ja vien projekta vadītājs viņam neliek to darīt.

66.5. Ja darbuzņēmējam, ievērojot projekta vadītāja norādījumus vai, izmantojot 66. panta 4. punktā minētos alternatīvos veidus, rodas papildu izmaksas, to summu apstiprina projekta vadītājs.

66.6. Ja force majeure apstākļi ir radušies un ilgst 180 dienas, neskarot jebkuru izpildes termiņa pagarinājumu, ko minētā iemesla dēļ var piešķirt darbuzņēmējam, katrai no pusēm ir tiesības izbeigt līgumu, 30 dienas iepriekš par to paziņojot otrai pusei. Ja pēc 30 dienu termiņa notecēšanas force majeure apstākļi joprojām turpinās, līgumu izbeidz, un tā rezultātā atbilstīgi līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem puses ir atbrīvotas no turpmākas līguma izpildes.

67. pants

Nāve

67.1. Ja darbuzņēmējs ir fiziska persona, līgumu automātiski izbeidz minētās personas nāves gadījumā. Tomēr, līgumslēdzēja iestāde pārbauda katru mantinieku vai saņēmēju priekšlikumu, ja tie ir paziņojuši savu vēlmi turpināt līgumu. Līgumslēdzējas iestādes lēmumu paziņo ieinteresētajām personām 30 dienu laikā pēc šāda priekšlikuma saņemšanas.

67.2. Ja darbuzņēmējs sastāv no vairākām fiziskām personām un viena vai vairākas no tām mirst, puses vienojas par ziņojumu par būvdarbu veikšanas gaitu, un līgumslēdzēja iestāde lemj par līguma izbeigšanu vai turpināšanu saskaņā ar vienošanos, ko ir izteikuši pārdzīvojušie un to mantinieki vai saņēmēji.

67.3. Gadījumos, kas paredzēti 67. panta 1. un 2. punktā, personas, kas piedāvā turpināt līguma īstenošanu, paziņo par to līgumslēdzējai iestādei 15 dienu laikā pēc nāves dienas.

67.4. Šādas personas ir atbildīgas solidāri un atsevišķi vai citādā īpašajos nosacījumos atrunātā veidā par pareizu līguma izpildi tikpat lielā mērā kā mirušais darbuzņēmējs. Uz līguma turpināšanu attiecas 15. panta noteikumi par garantijas nodrošināšanu.

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

68. pants

Strīdu izšķiršana

68.1. Līgumslēdzēja iestāde un darbuzņēmējs pieliek visas pūles, lai izlīguma veidā atrisinātu jebkuru ar līgumu saistītu strīdu, kas var rasties starp tiem vai starp projekta vadītāju un darbuzņēmēju.

68.2. Īpašie nosacījumi paredz:

a) kārtību strīdu izšķiršanai izlīguma veidā;

b) termiņus, kuros var uzsākt strīdu izšķiršanas kārtību izlīguma veidā pēc tam, kad par strīdu ir paziņots otrai pusei, un maksimālo termiņu, kurā ir jāpanāk šāds izlīgums, kas šādai strīdu izšķiršanai nepārsniedz 120 dienu no izvēlētās kārtības uzsākšanas;

c) termiņus rakstiskas atbildes sniegšanai uz izlīguma pieprasījumu vai citiem pieprasījumiem, kas ir atļauti minētās kārtības laikā, un sekas, ja šādi termiņi netiek ievēroti.

68.3. Puses var vienoties par strīda izšķiršanu pušu samierināšanas ceļā noteiktā termiņā, ko veic trešā persona pēc tam, kad strīdu nav izdevies izšķirt, panākot izlīgumu.

68.4. Strīda izšķiršana, izlīguma panākšanas vai pušu samierināšanas ceļā visos gadījumos ietver kārtību, kurā par sūdzībām un atbildēm paziņo otrai pusei.

68.5. Ja noteiktajos termiņos neizdodas panākt izlīgumu vai samierināt puses, strīdu:

a) valsts līguma gadījumā atrisina saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem; un

b) starptautiska līguma gadījumā to atrisina saskaņā ar EEK Padomes pieņemtajiem procesuālajiem noteikumiem.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PIEGĀDES LĪGUMIEM, KO EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDS FINANSĒ AIZJŪRAS ZEMĒS UN TERITORIJĀS (AZT)

SATURS

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants. Definīcijas

2. pants. Līgumam piemērojamie tiesību akti un līguma valoda

3. pants. Līguma dokumentu secība

4. pants. Paziņojumi un rakstiska informācija

5. pants. Projekta vadītājs un projekta vadītāja pārstāvis

6. pants. Cesija

7. pants. Apakšlīgumu slēgšana

8. pants. Dokumentu nodošana

9. pants. Palīdzība saistībā ar vietējiem noteikumiem

10. pants. Vispārēji pienākumi

11. pants. Izpildes garantija

12. pants. Apdrošināšana

13. pants. Izpildes programma

14. pants. Sīki izstrādāts cenu sadalījums

15. pants. Piegādātāja rasējumi

16. pants. Piedāvājuma cenu piemērotība

17. pants. Patenti un licences

18. pants. Rīkojumi par uzsākšanu

19. pants. Izpildes termiņš

20 pants.. Izpildes termiņa pagarinājums

21. pants. Izpildes nokavējums

22. pants. Izmaiņas

23. pants. Pārtraukšana

24. pants. Preču kvalitāte

25. pants. Apskate un pārbaude

26. pants. Preču īpašumtiesības

27. pants. Vispārēji noteikumi

28. pants. Provizorisko cenu līgumi

29. pants. Avanss

30. pants. Ieturējumi

31. pants. Cenu pārskatīšana

32. pants. Starpposma maksājumi

33. pants. Galīgais aprēķins

34. pants. Maksājumi trešām personām

35. pants. Kavēti maksājumi

36. pants. Maksājumi ārvalstu valūtā

37. pants. Piegādāšana

38. pants. Pārbaudes pasākumi

39. pants. Pagaidu pieņemšana

40. pants. Garantijas pienākumi

41. pants. Garantijas remonts

42. pants. Galīgā pieņemšana

43. pants. Līguma laušana

44. pants. Līguma izbeigšana pēc līgumslēdzējas iestādes iniciatīvas

45. pants. Līguma izbeigšana pēc piegādātāja iniciatīvas

46. pants. Force majeure

47. pants. Nāve

48 pants.. Strīdu izšķiršana

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1.1. Šiem vispārējiem nosacījumiem un līgumam piemēro šādas definīcijas:

EEK: Eiropas Ekonomikas kopiena,

AZT: aizjūras zemju un teritoriju asociācija ar EEK,

līgums: parakstīta vienošanās, ko puses noslēgušas par piegādēm, tostarp tā pielikumi un visi tajā ietvertie dokumenti,

piegādātājs: puse, ar ko līgumslēdzēja iestāde slēdz līgumu,

līgumslēdzēja iestāde: valsts vai juridiska persona, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts un kas noslēdz līgumu vai kuras vārdā līgums tiek noslēgts ar piegādātāju,

līgumslēdzējas iestādes valsts: AZT, kuras teritorijā izpildāms piegādes līgums,

projekta vadītājs: valdības struktūrvienība, juridiska persona, kas ir publisko tiesību subjekts, vai fiziska vai juridiska persona, ko līgumslēdzēja iestāde iecēlusi saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem, kurš ir atbildīgs par piegādes līguma izpildes vadību un/vai uzraudzību un kuram līgumslēdzēja iestāde var deleģēt tiesības un/vai pilnvaras saskaņā ar līgumu,

projekta vadītāja pārstāvis: jebkura fiziska vai juridiska persona, kuru projekta vadītājs ir nozīmējis saskaņā ar līgumu un kurai ir tiesības pārstāvēt projekta vadītāju tā funkciju īstenošanā un tādu tiesību un/vai pienākumu veikšanā, kas ir tam uzticētas. Atbilstīgi, ja projekta vadītāja funkcijas, tiesības un/vai pienākumi ir deleģēti projekta vadītāja pārstāvim, atsaucēs uz projekta vadītāju ietver projekta vadītāja pārstāvi,

preces: visas vienības, kas piegādātājam jāpiegādā līgumslēdzējai iestādei, ietverot vajadzības gadījumā tādus pakalpojumus kā ierīkošana, testēšana, nodošana ekspluatācijā, tehnisko zināšanu sniegšana, uzraudzība, apkope, remonts, apmācība un citi tamlīdzīgi pienākumi, kas saistīti ar līgumā paredzēto vienību nodrošināšanu,

daudzumu saraksts: dokuments ar to veicamo piegāžu detalizētu sadali, kas paredzētas līgumā par vienības cenu, kurš norāda katras vienības daudzumu un atbilstīgo vienības cenu,

cenu saraksts: pabeigts cenrādis, ietverot kopējās cenas sadalījumu, ko iesniedzis piegādātājs kopā ar savu piedāvājumu, kas vajadzības gadījumā ir pārveidots un kas ir līguma par vienības cenu sastāvdaļa,

kopējās cenas sadalījums: detalizēts likmju un cenu saraksts, kas parāda cenas veidošanu kopsummas līgumā, bet kas nav līguma sastāvdaļa,

līguma cena: līgumā norādītā summa, kas atbilst sākotnējiem aprēķiniem, kuri apmaksājami par preču piegādi, vai cita summa, kas noteikta galīgajā aprēķinā kā piegādātājam maksājamā summa saskaņā ar līgumu,

rasējumi: rasējumi, ko sniedz līgumslēdzēja iestāde un/vai projekta vadītājs, un/vai rasējumi, ko sniedz piegādātājs un ko apstiprina projekta vadītājs preču piegādei,

paziņojumi: apstiprinājumi, paziņojumi, rīkojumi un instrukcijas, kas ir izsniegtas atbilstīgi līgumam,

raksts: jebkurš ar roku vai ar rakstāmmašīnu rakstīts vai arī drukāts paziņojums, tostarp telekss, telegramma un faksimilsūtījums,

garantijas laiks: līgumā noteiktais laiks, kas seko tūlīt pēc pagaidu pieņemšanas un kurā piegādātājam jāpabeidz līguma izpilde un jāizlabo trūkumi vai defekti saskaņā ar projekta vadītāja norādījumiem,

galīgās pieņemšanas apstiprinājums: apstiprinājums(i), ko projekta vadītājs izdod piegādātājam garantijas laika beigās, kurā norādīts, ka piegādātājs ir izpildījis savas līguma saistības,

diena: kalendārā diena,

termiņi: termiņi līgumā, kurus skaita no dienas pēc darbības vai notikuma, kas kalpo kā šo termiņu sākuma punkts. Ja termiņa pēdēja diena iekrīt brīvdienā, tad termiņš beidzas pirmās darba dienas beigās, kas seko pēc termiņa pēdējas dienas,

administratīvs rīkojums: jebkura rakstiska instrukcija vai rīkojums, ko projekta vadītājs izdevis piegādātājam par preču piegādi,

valsts valūta: līgumslēdzējas iestādes valsts valūta,

ārvalstu valūta: jebkura atļauta valūta, kas nav valsts valūta un kas ir norādīta līgumā,

provizoriska summa: līgumā iekļautā summa, kas paredzēta par preču, materiālu, iekārtu vai pakalpojumu piegādi, vai par neparedzētiem izdevumiem, ko atbilstīgi projekta vadītāja noradījumiem var izmantot pilnībā, daļēji vai nemaz,

līgumsods: līgumā noteiktā kompensācijas summa, ko piegādātājs maksā līgumslēdzējai iestādei par līguma vai tā daļas neizpildīšanu līgumā noteiktajā termiņā, vai ko viena puse maksā otrai pusei par jebkuru citu līgumā paredzētu specifisku pārkāpumu,

atlīdzība par zaudējumiem: summa, kas iepriekš nav norādīta līgumā, ko piešķir tiesa vai šķīrējtiesa vai par kuru vienojas puses; tā ir kompensācija, ko cietušai pusei maksā otra puse par līguma laušanu,

īpaši nosacījumi: īpaši nosacījumi, ko izdod līgumslēdzēja iestāde kā konkursa uzaicinājuma sastāvdaļu, kas vajadzības gadījumā grozīti, iestrādāti līgumā un sastāv no:

a) šo vispārējo nosacījumu grozījumiem;

b) īpašām līguma klauzulām;

c) tehniskām specifikācijām un

d) jebkura cita jautājuma, kas attiecas uz līgumu.

1.2. Virsraksti un nosaukumi nav šo vispārējo nosacījumu sastāvdaļa un tos neņem vērā, interpretējot līgumu.

1.3. Atkarībā no konteksta uzskata, ka vārdi vienskaitlī ietver arī daudzskaitli un otrādi, bet vārdi vīriešu dzimtē ietver sieviešu dzimti un otrādi.

1.4. Vārdi, kas nozīmē personas vai puses, ietver uzņēmumus un sabiedrības, kā arī jebkuru organizāciju ar juridisko rīcībspēju.

2. pants

Līgumam piemērojamie tiesību akti un līguma valoda

2.1. Līgumam piemēro līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktus, ja īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi.

2.2. Visus jautājumus, uz kuriem neattiecas šie vispārējie nosacījumi, reglamentē līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.3. Īpašajos nosacījumos nosaka līguma, kā arī saziņas valodu starp piegādātāju, līgumslēdzēju iestādi un projekta vadītāju vai to pārstāvjiem.

3. pants

Līguma dokumentu secība

Ja līgumā nav noteikts citādi, līguma dokumentu secība atbilst īpašajos nosacījumos paredzētajam.

4. pants

Paziņojumi un rakstiska informācija

4.1. Ja vien īpašos noteikumos nav noteikts citādi, informāciju starp līgumslēdzēju iestādi un/vai projekta vadītāju no vienas puses un piegādātāju no otras puses, nosūta pa pastu, ar telegrammu, teleksu, faksimila sūtījumu vai piegādā personīgi uz atbilstīgām adresēm, ko šīs puses ir paredzējušas šādam mērķim.

4.2. Ja nosūtītājs pieprasa saņemšanas apliecinājumu, tas norāda šādu prasību savā paziņojumā un pieprasa šādu saņemšanas apliecinājumu visos gadījumos, kad paredzēts termiņš paziņojuma saņemšanai. Jebkurā gadījumā nosūtītājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sava paziņojuma saņemšanu.

4.3. Ja līgumā paredzēta paziņojuma, saskaņojuma, apstiprinājuma, sertifikāta vai lēmuma sniegšana vai pieņemšana, šāds paziņojums, saskaņojums, apstiprinājums, sertifikāts vai lēmums ir rakstveidā, ja nav noteikts citādi, un vārdus "paziņoju", "apliecinu", "apstiprinu" vai "nolemju" saprot šādā nozīmē. Jebkuru šādu saskaņojumu, apstiprinājumu, sertifikātu vai lēmumu bez iemesla nedrīkst atsaukt vai aizkavēt.

5. pants

Projekta vadītājs un projekta vadītāja pārstāvis

5.1. Projekta vadītājs veic līgumā noteiktos pienākumus. Izņemot līgumā skaidri paredzētos gadījumos, projekta vadītājam nav tiesību atbrīvot piegādātāju no jebkura līguma pienākuma.

5.2. Laiku pa laikam projekta vadītājs, saglabājot galīgo atbildību, var deleģēt projekta vadītāja pārstāvim jebkuru no projekta vadītājam piešķirtiem pienākumiem un pilnvarām, un projekta vadītājs jebkurā laikā var atcelt šādu deleģējumu vai aizstāt pārstāvi ar citu. Jebkuram šādam deleģējumam, atsaukumam vai aizstāšanai ar citu jābūt rakstveidā un tas nestājas spēkā, iekams tā kopija nav nosūtīta piegādātājam.

5.3. Visai informācijai, ko projekta vadītāja pārstāvis sniedzis piegādātājam saskaņā ar šāda deleģējuma noteikumiem, ir tāds pats spēks, ja to būtu sniedzis projekta vadītājs ar nosacījumu, ka:

a) jebkuru preču neapstiprināšana no projekta vadītāja pārstāvja puses neskar projekta vadītāja tiesības neapstiprināt šādas preces un dot nepieciešamās instrukcijas trūkumu novēršanai;

b) projekta vadītājam ir tiesības atcelt šādu paziņojumu vai izmainīt šāda paziņojuma saturu.

5.4. Projekta vadītājs izdod instrukcijas un/vai rīkojumus administratīvu rīkojumu veidā. Attiecīgā gadījumā šādus norādījumus datē, numurē un reģistrē un pašrocīgi nogādā, attiecīgā gadījumā, piegādātāja pārstāvim.

6. pants

Cesija

6.1. Cesija ir spēkā tikai ar rakstisku vienošanos, ar ko piegādātājs nodod tālāk savu līgumu vai līguma daļu trešai personai.

6.2. Pirms rakstiskas līgumslēdzējas iestādes piekrišanas saņemšanas piegādātājs nedrīkst cedēt līgumu vai līguma daļu, vai jebkuru labumus vai ieņēmumus no tā, izņemot šādos gadījumos:

a) cedējot jebkuru saskaņā ar līgumu maksājamo vai pienākošos naudas līdzekļu maksājumu par labu piegādātāja kredītiestādei; vai

b) cedējot piegādātāja apdrošinātājiem piegādātāja tiesības saņemt atlīdzību no jebkuras personas, kas ir atbildīga gadījumos, kad apdrošinātāji ir atbrīvojuši piegādātāju no zaudējumu atlīdzināšanas vai atbildības.

6.3. Piemērojot 6. panta 2. punktu, cesijas apstiprinājums no līgumslēdzējas puses neatbrīvo piegādātāju no viņa saistībām tajā līguma daļā, kas jau izpildīta vai kas nav nodota cesijā.

6.4. Ja piegādātājs ir nodevis cesijā savu līgumu bez atļaujas, līgumslēdzējai iestādei ir tiesības bez formāla paziņojuma sniegšanas piemērot tās sankcijas par līguma laušanu, kas noteiktas 43. un 44. pantā.

6.5. Tiesību pārņēmējiem jāatbilst atbilstības kritērijiem, kas piemērojami līguma piešķiršanai.

7. pants

Apakšlīgumu slēgšana

7.1. Apakšlīgums ir spēkā tikai ar rakstisku vienošanos, ar ko piegādātājs uztic sava līguma daļas izpildi trešai personai.

7.2. Piegādātājs neslēdz apakšlīgumus bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas no līgumslēdzējas iestādes. Apakšlīgumā nododamos līguma elementus un apakšuzņēmēja identitāti paziņo līgumslēdzējai iestādei. Līgumslēdzēja iestāde, ņemot vērā 4. panta 3. punkta nosacījumus, 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas paziņo piegādātājam savu lēmumu, minot iemeslus, ja atļauja netiek sniegta.

7.3. Izvēloties apakšuzņēmējus, piegādātājs dod priekšroku līgumslēdzējas iestādes valsts fiziskām personām, sabiedrībām vai uzņēmumiem, kas ir spējīgi veikt piegādes ar līdzīgiem noteikumiem.

7.4. Apakšuzņēmējiem jāatbilst atbilstības kritērijiem, kas piemērojami līguma piešķiršanai.

7.5. Līgumslēdzējai iestādei nav nekādu līgumisku attiecību ar apakšuzņēmējiem.

7.6. Piegādātājs ir atbildīgs par sava apakšuzņēmēja un tā pārstāvju vai darbinieku darbību, saistību nepildīšanu un neuzmanību tā, it kā tā būtu piegādātāja, viņa pārstāvju vai darbinieku darbība, saistību neizpilde vai neuzmanība. Līgumslēdzējas iestādes apstiprinājums par jebkuras līguma daļas nodošanu apakšlīgumā vai apakšuzņēmēja apstiprinājums neatbrīvo piegādātāju no jebkurām viņa līguma saistībām.

7.7. Ja apakšuzņēmējs ir uzņēmies jebkuru nepārtrauktu saistību uz laiku, kas pārsniedz piegādātāja apkopes laiku saskaņā ar līgumu attiecībā uz apakšuzņēmēja veiktām piegādēm, tad piegādātājs jebkurā laikā pēc apkopes termiņa beigām nekavējoties nodod līgumslēdzējai iestādei pēc tās pieprasījuma un uz tās rēķina šādu saistību labumu attiecībā uz atlikušo laiku, kas nav pagājis.

7.8. Ja piegādātājs noslēdz apakšlīgumu bez apstiprinājuma, līgumslēdzējai iestādei ir tiesības bez formāla paziņojuma sniegšanas piemērot tās sankcijas par līguma laušanu, kas noteiktas 43. un 44. pantā.

LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIENĀKUMI

8. pants

Dokumentu nodošana

8.1. 30 dienu laikā pēc 11. pantā paredzētās izpildes garantijas noformēšanas projekta vadītājs bez maksas sniedz piegādātājam to rasējumu eksemplāru, kas sagatavoti līguma izpildei, kā arī divos eksemplāros specifikācijas un citus līguma dokumentus. Piegādātājs var pirkt šo rasējumu, specifikāciju un citu dokumentu papildu eksemplārus, ciktāl tādi ir pieejami. Pēc garantijas apkopes apstiprinājuma izdošanas vai pēc galīgās pieņemšanas piegādātājs nodod atpakaļ projekta vadītājam visus rasējumus, specifikācijas un citus līguma dokumentus.

8.2. Ja vien tas nav nepieciešams līguma mērķim, līgumslēdzējas iestādes nodotos rasējumus, specifikācijas un citus dokumentus piegādātājs neizmanto vai nesniedz trešām personām bez projekta vadītāja iepriekšējas piekrišanas.

8.3. Projekta vadītājam ir tiesības izdot piegādātājam administratīvus rīkojumus, kas satur tādus papildu rasējumus un instrukcijas, kuri ir nepieciešami pienācīgai un atbilstīgai līguma izpildei un jebkuru trūkumu novēršanai.

9. pants

Palīdzība saistībā ar vietējiem noteikumiem

9.1. Piegādātājs var prasīt līgumslēdzējas iestādes palīdzību saņemt tās valsts, uz kuru veicamas piegādes, tiesību aktu, noteikumu un informācijas par vietējām paražām, rīkojumu vai nolikumu tekstus, kas var ietekmēt piegādātāju viņa līguma saistību izpildē. Līgumslēdzēja iestāde var sniegt pieprasīto palīdzību piegādātājam uz piegādātāja rēķina.

9.2. Piegādātājs iesniedz līgumslēdzējai iestādei savlaicīgi tādas ziņas par piegādēm, kas ļauj līgumslēdzējai iestādei saņemt visas nepieciešamās importa atļaujas vai licences.

9.3. Līgumslēdzēja iestāde sapratīgā laikā saņem visas importa atļaujas vai licences, kas nepieciešamas piegādēm vai kādai to daļai, ņemot vērā preču piegādes laiku un līguma izpildes laiku.

9.4. Ievērojot tās valsts normatīvu aktu noteikumus ārvalsts darbaspēka jomā, uz kuru veicamas piegādes, līgumslēdzēja iestāde dara visu nepieciešamo, lai palīdzētu piegādātājam saņemt visas vajadzīgās vīzas un atļaujas, tostarp darba un uzturēšanās atļaujas personālam, kuru pakalpojumus piegādātājs un līgumslēdzēja iestāde uzskata par nepieciešamiem, kā arī uzturēšanās atļaujas to ģimenēm.

PIEGĀDĀTĀJA PIENĀKUMI

10. pants

Vispārēji pienākumi

10.1. Piegādātājs pilda līgumu ar pienācīgu rūpību un gādību, tostarp noteiktos gadījumos veic preču projektēšanu, ražošanu, piegādi uz vietas, uzstādīšanu, pārbaudi un nodošanu ekspluatācijā, kā arī izpilda jebkuru citu darbu, to skaitā nevērš jebkādu preču trūkumu. Piegādātājs nodrošina arī ar visu nepieciešamo aprīkojumu, uzraudzību, darbaspēku un iekārtām, kas vajadzīgas līguma izpildei.

10.2. Piegādātājs ievēro projekta vadītāja dotos administratīvos rīkojumus. Ja piegādātājs uzskata, ka administratīva rīkojuma prasības pārsniedz projekta vadītāja pilnvaras vai līguma apjomu, tas, apzinoties noilgumu, 30 dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas sniedz paziņojumu projekta vadītājam, norādot iemeslus. Administratīva rīkojuma izpildi nepārtrauc, pamatojoties uz šādu paziņojumu.

10.3. Piegādātājs respektē un ievēro līgumslēdzējas iestādes valstī spēkā esošos normatīvos aktus un nodrošina, ka viņa personāls, to apgādājamie, kā arī piegādātāja vietējie darbinieki arī respektē un ievēro šādus normatīvus aktus. Piegādātājs atlīdzina līgumslēdzējai iestādei visas prasības un tiesas procesu izdevumus, kas rodas no piegādātāja, viņa darbinieku un to apgādājamo šādu normatīvu aktu jebkura pārkāpuma.

10.4. Ja piegādātājs vai jebkurš no viņa apakšuzņēmējiem, pārstāvjiem vai darbiniekiem piedāvā sniegt vai piekrīt piedāvāt vai sniegt, vai sniedz jebkurai personai jebkādu kukuli, dāvanu, naudas balvu vai komisijas maksu kā pamudinājumu vai atlīdzību par darbību, vai atturēšanos no darbības saistībā ar līgumu vai jebkuru citu līgumu ar līgumslēdzēju iestādi; vai par labvēlības vai nelabvēlības izrādīšanu jebkurai personai saistībā ar līgumu vai jebkuru citu līgumu ar līgumslēdzēju iestādi, tad līgumslēdzēja iestāde, neskarot piegādātāja iegūtās tiesības saskaņā ar līgumu, var izbeigt līgumu, un tādā gadījumā piemēro 43. un 44. panta noteikumus.

10.5. Ar visiem dokumentiem un informāciju, kas saņemta saistībā ar līgumu, piegādātājs rīkojas privāti un konfidenciāli, un bez iepriekšējas rakstiskas piekrišanas no līgumslēdzējas iestādes vai no projekta vadītāja pēc viņa konsultēšanās ar līgumslēdzēju iestādi, piegādātājs nepublicē vai nedara zināmas līguma detaļas, izņemot tādā apmērā, kādā tas nepieciešams līguma izpildei. Ja rodas domstarpības par publikācijas vai izpaušanas nepieciešamību līguma vajadzībām, līgumslēdzējas iestādes lēmums šajā sakarā ir galīgs.

10.6. Ja piegādātājs ir divu vai vairāku personu kopuzņēmums vai konsorcijs, visām šīm personām ir solidāri un atsevišķi saistošs pienākums pildīt līguma noteikumus saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem, un tās pēc līgumslēdzējas iestādes lūguma ieceļ par vadītāju attiecībās ar iestādi vienu no šīm personām, lai saistītu kopuzņēmumu vai konsorciju. Kopuzņēmuma vai konsorcija struktūru vai sastāvu nedrīkst mainīt bez līgumslēdzējas iestādes iepriekšējas piekrišanas.

11. pants

Izpildes garantija

11.1. Piegādātājs 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par līguma piešķiršanu nodod līgumslēdzējai iestādei garantiju par pilnīgu un pienācīgu līguma izpildi. Garantijas summa ir īpašajos nosacījumos paredzētā summa, un tā nepārsniedz 10 % no līguma cenas, ietverot visas līgumā paredzētās summas neparedzētiem izdevumiem, ja īpašie nosacījumi neparedz citādi. Taču tā nevar pārsniegt 20 % no šādas cenas.

11.2. Izpildes garantiju kalpo kā maksājuma nodrošinājums līgumslēdzējai iestādei par jebkuru zaudējumu, kas rodas piegādātāja pilnīgas un pienācīgas līguma saistību neizpildīšanas rezultātā.

11.3. Izpildes garantiju noformē atbilstīgi īpašajos nosacījumos paredzētajā veidā, un to var sniegt kā bankas garantiju, bankas pārvedu vekseli, segtu čeku, apdrošināšanas un/vai parādzīmju sabiedrības izdotu obligāciju, neatsaucamu akreditīvu vai skaidras naudas noguldījumu līgumslēdzējā iestādē. Ja izpildes garantija noformējama kā bankas garantija, bankas pārvedu vekselis, segts čeks vai obligācija, tad to izsniedz banka, apdrošināšanas un/vai parādzīmju sabiedrība, ko apstiprinājusi līgumslēdzēja iestāde atbilstīgi līguma piešķiršanai piemērojamiem atbilstības kritērijiem.

11.4. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, izpildes garantijas denomināciju veic tādos valūtu veidos un proporcijās, kādā paredzēta līguma apmaksa.

11.5. Pirms garantijas nodošanas piegādātāja labā neveic nevienu maksājumu. Garantija ir spēkā līdz pilnīgai un pienācīgai līguma izpildei.

11.6. Ja līguma izpildes laikā fiziska vai juridiska persona, kas izdod garantiju, nespēj pildīt savas saistības, garantija zaudē spēku. Līgumslēdzēja iestāde formāli paziņo piegādātājam, lai tas izdod jaunu garantiju uz tādiem pašiem noteikumiem, kādi attiecās uz iepriekšējo. Ja piegādātājs neizdod jaunu garantiju, līgumslēdzēja iestāde var lauzt līgumu.

11.7. Līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar garantijas noteikumiem un tās apmērā pieprasa nodrošinājuma samaksu par visām summām, par kurām galvotājs ir atbildīgs saskaņā ar līgumu par piegādātāja līgumsaistību neizpildi. Galvotājs nekavējoties samaksā šādas summas pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma, un tam nav nekāda pamata iebildumu celšanai. Pirms jebkāda prasījuma izvirzīšanas uz izpildes garantijas pamata, līgumslēdzēja iestāde brīdina piegādātāju, norādot saistību nepildīšanas raksturu, saistībā ar kuru izdarāms prasījums.

11.8. Izpildes garantiju atbrīvo 30 dienu laikā pēc 33. pantā minētā galīgā aprēķina izsniegšanas, izņemot tādā apmērā, ko attiecībā uz garantijas remontu var paredzēt īpašajos nosacījumos.

12. pants

Apdrošināšana

12.1. Neskarot 37. pantu, īpašie nosacījumi var pieprasīt, lai preču pārvadāšanu sedz apdrošināšanas polise, kuras noteikumus var paredzēt īpašajos nosacījumos. Īpašajos nosacījumos var arī paredzēt citus apdrošināšanas veidus, kas jāuzņemas piegādātājam.

12.2. Neatkarīgi no piegādātāja pienākuma apdrošināties saskaņā ar 12. panta 1. punktu, piegādātājs vienpusīgi ir atbildīgs un atlīdzina līgumslēdzējai iestādei un projekta vadītājam visus trešo personu prasījumus par īpašumam nodarītiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kas rodas no līguma izpildes, kuru veic piegādātājs, viņa apakšuzņēmēji un darbinieki saistībā ar līgumu.

13. pants

Izpildes programma

13.1. Ja to prasa īpašie nosacījumi, piegādātājs iesniedz apstiprināšanai projekta vadītājam līguma izpildes programmu. Programma satur vismaz šādu informāciju:

a) kārtību, kādā piegādātājs piedāvā izpildīt līgumu, ietverot projektēšanu, ražošanu, piegādi pieņemšanas vietā, uzstādīšanu, pārbaudi un nodošanu ekspluatācijā;

b) termiņus, kādos jāiesniedz un jāapstiprina rasējumi;

c) vispārēju aprakstu par metodēm, kādas piegādātājs iesaka izmantot līguma izpildē; un

d) tādas papildu ziņas un informāciju, ko projekta vadītājs var pamatoti pieprasīt.

13.2. Projekta vadītāja apstiprinājums programmai neatbrīvo piegādātāju no jebkuras viņa līguma saistības.

13.3. Programmā neveic būtiskas izmaiņas bez projekta vadītāja apstiprinājuma. Ja tomēr līguma izpildes progress neatbilst programmai, projekta vadītājs var dot norādījumus piegādātājam pārskatīt programmu un iesniegt viņam apstiprināšanai pārskatītu programmu.

14. pants

Sīki izstrādāts cenu sadalījums

14.1. Attiecīgā gadījumā un ne ilgāk kā 20 dienu laikā pēc projekta vadītāja pamatota pieprasījuma piegādātājs iesniedz sīki izstrādātu likmju un cenu sadalījumu, ja šāds sadalījums ir vajadzīgs jebkādiem mērķiem saskaņā ar līgumu.

14.2. Pēc līguma piešķiršanas paziņojuma piegādātājs attiecīgos gadījumos un īpašajos nosacījumos paredzētajā termiņā iesniedz projekta vadītājam informācijas nolūkos sīki izstrādātu naudas plūsmas provizorisku aprēķinu pa ceturkšņiem attiecībā uz visiem maksājumiem, ko piegādātājs varētu saņemt saskaņā ar līgumu. Piegādātājs turpmāk iesniedz pārskatītu naudas plūsmas provizorisku aprēķinu pa ceturkšņiem, ja projekta vadītājs to prasa. Šāda informācija neuzliek līgumslēdzējai iestādei vai projekta vadītājam nekādu atbildību.

15. pants

Piegādātāja rasējumi

15.1. Ja to paredz īpašie nosacījumi, piegādātājs iesniedz projekta vadītājam apstiprināšanai:

a) līgumā paredzētos rasējumus, dokumentus, paraugus un/vai maketus līgumā vai izpildes programmā noteiktajos termiņos;

b) rasējumus, ko projekta vadītājs var pamatoti pieprasīt līguma izpildei.

15.2. Ja projekta vadītājs nepaziņo savu lēmumu par 15. panta 1. punktā minēto apstiprinājumu līgumā vai apstiprinātajā programmā noteiktajā termiņā, tādus rasējumus, dokumentus, paraugus vai maketus uzskata par apstiprinātiem noteikto termiņu beigās. Ja termiņš nav noteikts, tad tos uzskata par apstiprinātiem 30 dienas pēc tam, kad tos saņem.

15.3. Projekta vadītājs paraksta vai citādi identificē apstiprinātos rasējumus, dokumentus, paraugus un maketus, un no tiem neatkāpjas, ja vien citādi nav norādījis projekta vadītājs. Visus piegādātāja rasējumus, dokumentus, paraugus vai maketus, ko projekta vadītājs neapstiprina, nekavējoties pārveido atbilstīgi projekta vadītāja prasībām, un piegādātājs atkārtoti iesniedz tos apstiprināšanai.

15.4. Piegādātājs iesniedz apstiprināto rasējumu papildu eksemplārus tādā veidā un skaitā, kāds noteikts līgumā vai tam sekojošos administratīvajos rīkojumos.

15.5. Rasējumu, dokumentu, paraugu vai maketu apstiprinājums neatbrīvo piegādātāju no jebkuras viņa līguma saistības.

15.6. Projekta vadītājam ir tiesības jebkurā saprātīgā laikā pārbaudīt visus līguma rasējumus, dokumentus, paraugus vai maketus piegādātāja telpās.

15.7. Pirms preču pagaidu pieņemšanas piegādātājs iesniedz ekspluatācijas un apkopes rokasgrāmatas kopā ar rasējumiem, kas ir tik sīki izstrādāti, lai ļautu līgumslēdzējai iestādei ekspluatēt, uzturēt, pielāgot un remontēt visas preču daļas. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, rokasgrāmatas un rasējumi ir līguma valodā un līgumā noteiktajā veidā un skaitā. Piegādes neuzskata par pabeigtām pagaidu pieņemšanas nolūkā, kamēr līgumslēdzējai iestādei nav iesniegtas šādas rokasgrāmatas un rasējumi.

16. pants

Piedāvājuma cenu piemērotība

16.1. Ievērojot visus papildu noteikumus, ko var paredzēt īpašajos nosacījumos, uzskatāms, ka piegādātājs pirms piedāvājuma iesniegšanas ir pārliecinājies par piedāvājuma pareizību un piemērotību un ņēmis vērā visu, kas nepieciešams pilnīgai un pienācīgai līguma izpildei, kā arī iekļāvis savās likmēs un cenās visas ar piegādēm saistītās izmaksas, jo īpaši:

a) transporta izmaksas;

b) apstrādes, iepakošanas, iekraušanas, izkraušanas, tranzīta, piegādes, izsaiņošanas, pārbaudes, apdrošināšanas un citas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar piegādēm. Iepakojums ir līgumslēdzējas iestādes īpašums, ja citādi neparedz īpašie nosacījumi;

c) ar piegādēm saistīto dokumentu izmaksas, ja šādus dokumentus pieprasa līgumslēdzēja iestāde;

d) montāžas izpildi un uzraudzību uz vietas un/vai piegādāto preču ieviešanu;

e) instrumentu nodrošināšanu, kas vajadzīgi piegādāto preču montāžai un/vai apkopei;

f) sīki izstrādātu ekspluatācijas un apkopes rokasgrāmatu izstrādāšanu katrai piegādāto preču vienībai, kā tas noteikts līgumā;

g) preču uzraudzību vai apkopi un/vai remontu līgumā noteiktajā laikposmā ar nosacījumu, ka šāds pakalpojums neatbrīvo piegādātāju no jebkādiem apkopes pienākumiem saskaņā ar līgumu un

h) līgumslēdzējas iestādes darbinieku apmācību piegādātāja uzņēmumā un/vai citur, kā tas noteikts līgumā.

16.2. Tā kā uzskatāms, ka piegādātājs noteicis savas cenas pēc saviem aprēķiniem, darbībām un aplēsēm, viņš bez papildus maksas veic visus darbus, uz ko attiecas viņa piedāvājuma vienība, par kuru viņš nav noteicis vienības cenu vai konkrētu summu.

17. pants

Patenti un licences

Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, piegādātājs atlīdzina līgumslēdzējai iestādei un projekta vadītājam visas prasības, kas rodas no līgumā paredzēto patentu, licenču, rasējumu, projektu, maketu, zīmolu vai preču zīmju lietošanas, izņemot gadījumos, kad šādi pārkāpumi rodas, ievērojot līgumslēdzējas iestādes un/vai projekta vadītāja dotu projektu vai specifikācijas.

SĀKUMS UN KAVĒJUMI

18. pants

Rīkojumi par uzsākšanu

18.1. Līgumslēdzēja iestāde nosaka datumu, kurā jāuzsāk līguma izpilde, un dara zināmu to piegādātājam vai nu līguma piešķiršanas paziņojumā, vai arī ar projekta vadītāja izdotu administratīvu rīkojumu.

18.2. Izpildes sākuma datums ir ne vēlāk kā 180 dienu laikā pēc līguma piešķiršanas paziņojuma, ja vien puses par to nevienojas citādi.

19. pants

Izpildes termiņš

19.1. Izpildes termiņš sākas datumā, kas noteikts saskaņā ar 18. panta 1. punktu, un izpildes termiņš ir paredzēts līgumā, ko neierobežo termiņa pagarinājumi, kurus var piešķirt saskaņā ar 20. pantu.

19.2. Ja ir ietverts nosacījums par dažādiem termiņiem dažādu partiju piegādei, šādus termiņus neskaita kopā gadījumos, kad vienam piegādātājam piešķirta vairāk kā viena partija.

20. pants

Izpildes termiņa pagarinājums

20.1. Piegādātājs var pieprasīt izpildes termiņa pagarinājumu, ja viņš nokavējas vai nokavēsies līguma izpildē jebkura šāda iemesla dēļ:

a) līgumslēdzēja iestāde ir pasūtījusi papildus piegādes;

b) ārkārtēji laika apstākļi līgumslēdzējas iestādes valstī, kas var ietekmēt preču uzstādīšanu vai ierīkošanu;

c) fiziski šķēršļi vai apstākļi, kas var ietekmēt preču piegādi, ko kompetents piegādātājs nevarēja pamatoti paredzēt;

d) administratīvi rīkojumi, kas skar pabeigšanas datumu, izņemot tos rīkojumus, kas izriet no piegādātāja saistību neizpildes;

e) līgumslēdzējas iestādes puses līguma saistību nepildīšana;

f) jebkura preču piegādes un/vai uzstādīšanas pārtraukšana, kas nav radusies piegādātāja saistību neizpildes dēļ;

g) force majeure;

h) jebkurš cits iemesls, kas minēts šajos vispārējos nosacījumos, kura pamatā nav piegādātāja saistību neizpilde.

20.2. Piegādātājs 15 dienu laikā kopš dienas, kad uzzinājis par iespējamo nokavēšanos, paziņo projekta vadītājam savu nodomu pieprasīt tādu izpildes termiņa pagarinājumu, uz kādu viņš pēc saviem uzskatiem ir tiesīgs, un pēc tam 60 dienu laikā, ja vien piegādātājs un projekta vadītājs nav vienojušies citādi, iesniedz projekta vadītājam pilnīgas un sīki izstrādātas pieprasījuma ziņas, lai šādu pieprasījumu varētu laicīgi pārbaudīt.

20.3. Pēc pienācīgas apspriedes ar līgumslēdzēju iestādi un attiecīgā gadījumā ar piegādātāju projekta vadītājs ar rakstisku paziņojumu piegādātājam piešķir tādu izpildes termiņa pagarinājumu, kāds var būt perspektīvi vai retrospektīvi pamatots, vai arī informē piegādātāju par to, ka viņš nav tiesīgs saņemt pagarinājumu.

21. pants

Izpildes nokavējums

21.1. Ja piegādātājs nepiegādā visas vai daļu no precēm līgumā paredzētā(–os) termiņā(–os), līgumslēdzēja iestāde bez formāla paziņojuma un, neskarot citus līgumā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ir tiesīga saņemt līgumsodu par katru dienu vai tās daļu, kas paiet starp izpildei paredzētā termiņa vai saskaņā ar 20. pantu pagarinātā izpildes termiņa beigām un faktisko izpildes dienu pēc tādas likmes un līdz maksimālai summai, kas noteikta īpašajos nosacījumos.

21.2. Ja līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga saņemt maksimālo prasījumu saskaņā ar 21. panta 1. punktu, tā pēc paziņošanas piegādātājam var:

a) izlietot izpildes garantiju; un/vai

b) izbeigt līgumu; un

c) noslēgt līgumu ar trešo personu uz piegādātāja rēķina par atlikušo piegāžu nodrošināšanu.

22. pants

Izmaiņas

22.1. Projekta vadītājam ir tiesības dot rīkojumu par jebkurām izmaiņām jebkurai piegāžu daļai, kas nepieciešamas pienācīgai piegāžu izpildei un/vai funkcionēšanai. Šādas izmaiņas var ietvert papildinājumus, izlaidumus, aizvietojumus, izmaiņas kvalitātē, daudzumā, formā, raksturā, veidā, izmaiņas rasējumos, projektos vai specifikācijās par to, kur preces speciāli jāražo līgumslēdzējas iestādes vajadzībām, izmaiņas pārvadāšanas metodēs vai iepakojumā, piegādes vietā, kā arī paredzētājā piegāžu veikšanas secībā, metodē vai laika grafikā. Rīkojums par izmaiņām neietekmē līguma spēkā esamību, bet šādu izmaiņu finansiālās sekas, ja tādas ir, vērtē saskaņā ar 22. panta 5. punktu un 22. panta 7. punktu.

22.2. Izmaiņas veic tikai ar administratīvu rīkojumu ar nosacījumu, ka:

a) ja kāda iemesla dēļ projekta vadītājs uzskata par nepieciešamu dot rīkojumu mutiski, viņš šādu rīkojumu pēc iespējas drīz apstiprina ar administratīvu rīkojumu;

b) ja piegādātājs rakstiski apstiprina mutisku rīkojumu, kas izdots saskaņā ar 22. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un ja apstiprinājumam nekavējoties rakstiski neiebilst projekta vadītājs, tad uzskata, ka administratīvais rīkojums par izmaiņām ir izdots;

c) administratīvais rīkojums izmaiņām nav vajadzīgs darba daudzuma palielināšanai vai samazināšanai, ja šāds palielinājums vai samazinājums rodas no daudzuma, kas pārsniedz vai ir mazāks par to, kurš norādīts daudzumu sarakstā vai cenu sarakstā.

22.3. Izņemot 22. panta 2. punktā paredzētos gadījumos, pirms administratīva rīkojuma par izmaiņām, projekta vadītājs paziņo piegādātājam par šādu izmaiņu raksturu un veidu. Piegādātājs iespējami īsā laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas iesniedz projekta vadītājam priekšlikumu, kas satur:

a) aprakstu par izpildāmiem uzdevumiem, ja tādi ir, vai par veicamiem pasākumiem, kā arī izpildīšanas programmu; un

b) visus nepieciešamos grozījumus izpildes programmā vai jebkurai piegādātāja līguma saistībai; un

c) visus līguma cenas pārlabojumus saskaņā ar 22. pantā noteiktajiem noteikumiem.

22.4. Kad saņemts piegādātāja 22. panta 3. punktā minētais iesniegums, projekta vadītājs pēc pienācīgas apspriedes ar līgumslēdzēju iestādi un attiecīgā gadījumā ar piegādātāju pieņem lēmumu iespējami īsā laikā par to, vai izmaiņas realizējamas vai nē. Ja projekta vadītājs izlemj par izmaiņu veikšanu, tas izdod administratīvu rīkojumu, norādot, ka izmaiņas izpilda par tādām cenām un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas noteikti piegādātāja 22. panta 3. punktā minētajā iesniegumā vai atbilstīgi projekta vadītāja veiktajiem grozījumiem tajā saskaņā ar 22. panta 5. punktu.

22.5. Projekta vadītājs nosaka cenas visām izmaiņām, kam projekta vadītājs izdevis rīkojumu saskaņā ar 22. panta 2. punktu un 22. panta 4. punktu, ņemot vērā šādus principus:

a) ja tas ir līdzīga rakstura uzdevums un ja to veic uz līdzīgiem nosacījumiem kā vienību, kura cena noteikta daudzumu sarakstā vai cenu sarakstā, tad šādu uzdevumu vērtē pēc tajā noteiktām likmēm un cenām;

b) ja tas nav līdzīga rakstura uzdevums vai to neveic uz līdzīgiem nosacījumiem, tad par vērtēšanas pamatu, ciktāl tas ir pamatoti, izmanto līgumā noteiktās likmes un cenas, bet ja tas nav iespējams, tad taisnīgu novērtēšanu veic projekta vadītājs;

c) ja kādu izmaiņu specifika vai summa, kas ir saistīta ar visa līguma vai ar tā daļas specifiku vai summu, ir tāda, ka pēc projekta vadītāja ieskatiem jebkura līgumā noteiktā likme vai cena par jebkuru darba vienību šādu izmaiņu dēļ kļūst nepamatota, tad projekta vadītājs nosaka tādu likmi vai cenu, kādu viņš šādos apstākļos uzskata par pamatotu un piemērotu;

d) ja izmaiņas ir nepieciešamas līguma saistību neizpildes vai laušanas gadījumā pēc piegādātāja iniciatīvas, piegādātājs uzņemas visas papildu izmaksas, kas saistītas ar šādām izmaiņām.

22.6. Saņemot administratīvu rīkojumu par izmaiņām, piegādātājs izpilda šādas izmaiņas un, to darot, viņam ir saistoši šie vispārējie nosacījumu tā, it kā šādas izmaiņas būtu noteiktas līgumā. Piegādes nekavē, kamēr piešķir izpildes termiņa pagarinājumu vai pārskata līguma cenu. Ja rīkojums par izmaiņām saņemts pirms līguma cenas pārskatīšanas, piegādātājs saglabā dokumentāciju par izmaiņu veikšanas izmaksās un tām veltīto laiku. Šāda dokumentāciju ir pieejama projekta vadītājam pārbaudei jebkurā pamatotā laikā.

22.7. Ja pagaidu pieņemšanas laikā administratīva rīkojuma rezultātā vai citos apstākļos, kurus nav izraisījusi piegādātāja saistību neizpilde, piegāžu kopējās vērtības palielinājums vai samazinājums pārsniedz 15 % no līguma cenas, projekta vadītājs pēc apspriedes ar līgumslēdzēju iestādi un piegādātāju nosaka līguma cenas palielinājumu vai samazinājumu par 22. panta 5. punkta piemērošanas sekām. Šādi noteikto summu pamato ar apmēru, kādā piegāžu vērtības palielinājums vai samazinājums pārsniedz 15 %. Projekta vadītājs dara zināmu šo summu līgumslēdzējai iestādei un piegādātājam, un līguma cenu atbilstīgi koriģē.

23. pants

Pārtraukšana

23.1. Projekta vadītājs jebkurā laikā var ar administratīvu rīkojumu pavēlēt piegādātājam pārtraukt:

a) preču ražošanas progresu; vai

b) preču piegādi uz pieņemšanas vietu laikā, kāds piegādei paredzēts izpildes programmā, vai, ja šāds laiks nav paredzēts, – jebkurā preču piegādei piemērotā laikā; vai

c) tādu preču uzstādīšanu, kas ir piegādātās pieņemšanas vietā.

23.2. Piegādātājs pārtraukuma laikā aizsargā un nodrošina skartās piegādes piegādātāja noliktavā vai citur pret jebkādu nolietošanos, zaudējumu vai kaitējumu iespējamā apmērā un, kā to noteicis projekta vadītājs, pat ja preces piegādātas pieņemšanas vietā saskaņā ar līgumu, bet kuru uzstādīšanu apturējis projekta vadītājs.

23.3. Papildu izmaksas, kas rodas ar šādu aizsardzības pasākumu sakarā, pievieno līguma cenai. Piegādātājs nav tiesīgs saņemt atlīdzību par papildu izmaksām, ja pārtraukums ir:

a) citādi paredzēts līgumā; vai

b) nepieciešams parastu klimata apstākļu dēļ pieņemšanas vietā; vai

c) nepieciešams kādas piegādātāja saistību neizpildes dēļ vai

d) nepieciešams drošības dēļ vai līguma, vai kādas līguma daļas pienācīgas izpildes dēļ, ciktāl šāda nepieciešamība nerodas kāds projekta vadītāja vai līgumslēdzējas iestādes darbības vai saistību neizpildes dēļ.

23.4. Piegādātājs nav tiesīgs saņemt šādus līguma cenas palielinājumus, ja vien viņš 30 dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas par progresa vai piegāžu pārtraukšanu nepaziņo projekta vadītājam par savu nodomu pieprasīt šādus palielinājumus.

23.5. Attiecībā uz šādu prasību projekta vadītājs pēc konsultācijas ar līgumslēdzēju iestādi un piegādātāju nosaka tādu piemaksu un/vai izpildes termiņa pagarinājumu, kas pēc projekta vadītāja ieskatiem ir taisnīgi un pamatoti.

23.6. Ja pārtraukuma laiks pārsniedz 180 dienas un pārtraukums nav piegādātāja saistību neizpildes dēļ, piegādātājs, paziņojot projekta vadītājam, var lūgt atļauju turpināt piegādes 30 dienu laikā vai izbeigt līgumu.

MATERIĀLI UN IZPILDĪJUMS

24. pants

Preču kvalitāte

24.1. Precēm visos aspektos jāatbilst tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas īpašajos nosacījumos, un visos aspektos jāatbilst rasējumiem, pētījumiem, maketiem, paraugiem, tipiem un citām līgumā paredzētām prasībām, kas atrodas līgumslēdzējas iestādes vai projekta vadītāja rīcībā identifikācijas nolūkā visā līguma izpildes laikā.

24.2. Piegādātājs nosūta projekta vadītājam pieprasījumu par jebkuru īpašajos nosacījumos paredzētu pagaidu tehnisku pieņemšanu. Pieprasījumā norāda tādu materiālu, vienību un paraugu specifikācijas, kas iesniegti šādai pieņemšanai atbilstīgi līgumam, kā arī attiecīgā gadījumā norāda partijas numuru un vietu, kur jānotiek pieņemšanai. Pieprasījumā noteiktajiem materiāliem, vienībām un paraugiem pirms to iekļaušanas piegādēs vajadzīgs projekta vadītāja apstiprinājums par to atbilstību pieņemšanas prasībām.

24.3. Pat ja materiāli un vienības, kas iekļaujamas piegādēs vai to sastāvdaļu ražošanā, kas piegādājamas, tehniski pieņemtas šādā veidā, tās tomēr var noraidīt, un šādā gadījumā piegādātājam tās nekavējoties jānomaina, ja turpmākā pārbaudē atklājas trūkumi vai defekti. Piegādātājam var dot iespēju remontēt un labot noraidītos materiālus un vienības, bet šādus materiālus un vienības pieņems iekļaušanai piegādēs tikai tad, ja tās saremontētas un izlabotas atbilstīgi projekta vadītāja prasībām.

25. pants

Apskate un pārbaude

25.1. Piegādātājs nodrošina, ka preces piegādātas pieņemšanas vietā laicīgi, lai projekta vadītājs varētu veikt preču pieņemšanu. Uzskata, ka piegādātājs pilnībā ņēmis vērā grūtības, ar kurām viņš šajā sakarā varētu saskarties, un viņam nav ļauts izvirzīt attaisnojumus par savu saistību izpildes kavējumiem.

25.2. Projekta vadītājs ir tiesīgs pats vai pārstāvja personā apskatīt, vērtēt, mērīt un pārbaudīt sastāvdaļas, materiālus un darba izpildījumu, kā arī pārbaudīt sagatavošanas, darināšanas vai ražošanas attīstību visam, kas tiek gatavots, darināts vai ražots piegādāšanai saskaņā ar līgumu, lai konstatētu, vai sastāvdaļas, materiāli un darba izpildījums atbilst nepieciešamai kvalitātei un daudzumam. Tas notiek ražošanas, darināšanas, sagatavošanas vai pieņemšanas vietā, vai citā vietā, kas paredzēta līgumā.

25.3. Šādu pārbaužu un apskatīšanas nolūkā piegādātājs rīkojas šādi:

a) nodrošina projekta vadītājam pagaidu un bezmaksas palīdzību, pārbaužu paraugus, daļas, aparātus, aprīkojumu, instrumentus, darbaspēku, materiālus, rasējumus un ražošanas datus, kas parasti vajadzīgi apskatei un pārbaudei;

b) vienojas ar projekta vadītāju par pārbaužu laiku un vietu;

c) visos pieņemamos laikos nodrošina projekta vadītājam pieeju vietai, kurā ir paredzēta pārbaužu veikšana.

25.4. Ja norunātajā pārbaužu datumā projekta vadītājs nav ieradies, piegādātājs, ja vien projekta vadītājs nav norādījis citādi, var uzsākt pārbaužu veikšanu, kuras uzskata par veiktām projekta vadītāja klātbūtnē. Piegādātājs nekavējoties nosūta projekta vadītājam pienācīgi apstiprinātus pārbaudes rezultātu norakstus, kuram pārbaudes rezultāti ir saistoši, ja viņš nav piedalījies pārbaudēs.

25.5. Kad sastāvdaļas un materiāli ir izturējuši 25. pantā minētās pārbaudes, projekta vadītājs par to paziņo piegādātājam vai arī attiecīgi šim nolūkam apstiprina piegādātāja sertifikātu.

25.6. Ja projekta vadītājs un piegādātājs nepiekrīt pārbaužu rezultātiem, katrs no viņiem 15 dienu laikā pēc šādu domstarpību rašanās iesniedz otram savu apsvērumu izklāstu. Projekta vadītājs vai piegādātājs var pieprasīt atkārtot šādas pārbaudes uz tādiem pašiem nosacījumiem vai arī, ja kāda no pusēm to pieprasa, tad atkārtotu pārbaudi veic eksperts, ko izvēlas, pusēm vienojoties. Visas pārbaužu atskaites iesniedz projekta vadītājam, kurš šo pāraužu rezultātus nekavējoties dara zināmus piegādātājam. Atkārtotas pārbaudes rezultāti ir nepastrīdami. Atkārtotas pārbaudes izmaksas sedz tā puse, kuras viedokli atkārtota pārbaude atzina par nepareizu.

25.7. Pildot savus pienākumus, projekta vadītājs un visas viņa pilnvarotās personas dara zināmu informāciju, kas iegūta ražošanas metožu un uzņēmuma darbības apskates un pārbaudes laikā, tikai tām personām, kurām ir tiesības to zināt.

26. pants

Preču īpašumtiesības

26.1. Lai nodrošinātu maksājumus atbilstīgi 32. pantam attiecībā uz jebkuru piegāžu daļu pirms to nogādāšanas pieņemšanas vietā, īpašajos nosacījumos var paredzēt, ka piegādātājs:

a) piešķir šādu piegādes daļu līgumslēdzējai iestādei īpašumā; vai

b) apķīlā šādu piegādes daļu par labu līgumslēdzējai iestādei; vai

c) piemēro šādai piegādes daļai citu vienošanos par priekšrocības tiesībām vai nodrošinājumu.

26.2. Izbeidzot līgumu pirms pabeigšanas, piegādātājs piegādā līgumslēdzējai iestādei jebkuru preču daļu, kuras īpašumtiesības tika piešķirtas līgumslēdzējai iestādei vai kas apķīlātas saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Ja piegādātājs to neizdara, līgumslēdzēja iestāde var attiecīgi rīkoties pēc saviem ieskatiem, lai iegūtu valdījumu pār šādām piegādēm un lai no piegādātāja atgūtu šādu darbību izmaksas.

MAKSĀJUMI

27. pants

Vispārēji noteikumi

27.1. Ja līgumā nav noteikts citādi, maksājumus veic valsts valūtā.

27.2. Administratīvie vai tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kuriem veic avansa, starpposma un/vai galīgos maksājumus atbilstīgi 28. līdz 36. pantam, ir noteikti īpašajos nosacījumos.

28. pants

Provizorisko cenu līgumi

28.1. Izņēmuma gadījumos, kad nevar iepriekš noteikt visas cenas, var piešķirt provizoriskās cenas līgumu pēc apspriedes un vienošanās starp līgumslēdzēju iestādi un piegādātāju. Sākotnēji līguma cenu nosaka uz provizoriskās cenas pamata, bet pēc tam, kad ir zināmi līguma izpildes nosacījumi, to nosaka atbilstīgi īpašajos nosacījumos noteiktajai procedūrai.

28.2. Piegādātājs iesniedz tādu informāciju, kādu līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs var pamatoti pieprasīt attiecībā uz jebkuru ar līgumu saistītu jautājumu aprēķinu nolūkā. Ja vienošanos nevar panākt par preču novērtēšanu, maksājamās summas nosaka projekta vadītājs.

29. pants

Avanss

29.1. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, piegādātājam pēc viņa pieprasījuma par darbībām, kas saistītas ar preču piegādi, avansu piešķir vienreizēja avansa veidā.

29.2. Ievērojot īpašo nosacījumu noteikumus, kopējā avansu summa nepārsniedz 60 % no līguma cenas.

29.3. Avansu nepiešķir pirms:

a) līguma noslēgšanas;

b) piegādātājs saskaņā ar 11. pantu nav nodrošinājis līgumslēdzējai iestādei izpildes garantiju un

c) piegādātājs nodrošinājis līgumslēdzējai iestādei atsevišķu tieši apmaksājamu garantiju par visu avansa summu, ko izdod 11. panta 3. punktā minētās institūcijas un kas ir derīga vismaz 60 dienas pēc piegāžu pagaidu pieņemšanas.

29.4. Piegādātājs izmanto avansu vienīgi darbībām, kas saistītas ar preču piegādi. Ja piegādātājs izmanto kādu avansa daļu citiem mērķiem, tā kļūst par parādu un nekavējoties jāatmaksā, bet turpmāk piegādātājam vairāk neizmaksā avansus.

29.5. Ja avansa garantija kļūst par spēkā neesošu un piegādātājs to neatjauno, līgumslēdzēja iestāde var vai nu samazināt summu avansa apmērā no turpmākiem piegādātājam paredzētajiem maksājumiem atbilstīgi līgumam, vai arī līgumslēdzēja iestāde var piemērot 11. panta 6. punkta noteikumus.

29.6. Ja līgums jebkāda iemesla dēļ ir izbeigts, avansa nodrošinājuma garantijas var nekavējoties izmantot, lai atmaksātu to avansa atlikumu, ko piegādātājs ir parādā, un galvotājs nedrīkst kavēt maksājumu vai jebkādu iemeslu dēļ celt iebildumus.

29.7. Avansa garantiju, kas paredzēta 29. pantā, nevar atbrīvot pirms preču pagaidu pieņemšanas, bet to atbrīvo 60 dienu laikā pēc šādas pagaidu pieņemšanas.

29.8. Papildus avansa piešķiršanas un atmaksāšanas nosacījumus un procedūras paredz īpašajos nosacījumos.

30. pants

Ieturējumi

30.1. Summu, ko ietur no starpposma maksājumiem garantijas veidā, lai segtu piegādātāja saistības garantijas remonta laikā, un šādu garantiju reglamentējošus sīki izstrādātus noteikumus paredz īpašajos nosacījumos, ievērojot nosacījumu, ka nekādā gadījumā šāda garantija nedrīkst pārsniegt 10 % no līguma cenas.

30.2. Ievērojot līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumu, piegādātājs pēc savas vēlēšanās un ne vēlāk kā pēc preču pagaidu pieņemšanas var aizstāt šādus ieturējumus ar ieturējuma garantiju, ko izdod saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

30.3. Ieturēto summu vai ieturējuma garantiju atbrīvo 90 dienu laikā pēc preču galīgās pieņemšanas datuma.

31. pants

Cenu pārskatīšana

31.1. Ja vien īpašie nosacījumi nenosaka citādi, un izņemot 31. panta 4. punktā noteiktos gadījumos, līgumu cenas ir nemainīgas un tās nedrīkst pārskatīt.

31.2. Ja summas var pārskatīt saskaņā ar līgumu, šādā pārskatīšanā ņem vērā cenu izmaiņas būtiskiem vietējiem vai ārējiem elementiem, kas bija piedāvājuma cenas aprēķināšanas pamatā, piemēram, darbaspēkam, pakalpojumiem, materiāliem un precēm, kā arī likumos vai noteikumos noteiktās maksas. Sīki izstrādātus noteikumus par cenu pārskatīšanu paredz īpašajos nosacījumos.

31.3. Piegādātāja piedāvājumā iekļautās cenas uzskata:

a) par noteiktām uz to nosacījumu pamata, kas bija spēkā 30 dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas pēdējā datuma, vai tiešas vienošanās līgumu gadījumā – līguma slēgšanas datumā;

b) ka tajās ņemti vērā tiesību akti un attiecīgie nodokļu režīmi, ko piemēro 31. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajā atskaites datumā.

31.4. Ja pēc 31. panta 3. punktā noteiktā datuma stājas spēkā vai tiek izmainīts nacionāls vai valsts likums, rīkojums, lēmums vai cits tiesību akts, pašvaldības vai citas valsts iestādes noteikums vai nolikums, kas izraisa izmaiņas līgumattiecībās starp līgumslēdzējām pusēm, līgumslēdzēja iestāde un piegādātājs apspriežas, kā labāk turpināt līgumattiecības, un šādas apspriedes rezultātā var pieņemt lēmumu:

a) par izmaiņu izdarīšanu līgumā; vai

b) par kompensācijas izmaksāšanu par radušos nevienlīdzību otrai pusei; vai

c) par līguma izbeigšanu pēc savstarpējas vienošanās.

31.5. Līguma izpildes nokavējuma gadījumā, par ko ir atbildīgs piegādātājs, vai izpildes termiņa beigās, kas vajadzības gadījuma grozīts saskaņā ar līgumu, 30 dienu laikā, pirms pagaidu pieņemšanas cenas vairs nepārskata, izņemot jaunas cenu indeksācijas piemērošanas gadījumā, ja tas ir līgumslēdzējas iestādes labā.

32. pants

Starpposma maksājumi

32.1. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, katra 32. panta 7. punktā minētā laikposma beigās piegādātājs iesniedz projekta vadītājam starpposma maksājuma pieteikumu uz projekta vadītāja apstiprinātas veidlapas. Pieteikumā iekļauj attiecīgi šādas ziņas:

a) paredzētā līguma vērtība par piegādātajām precēm, kas piegādātas līdz attiecīgā laikposma beigām;

b) summa, kas atspoguļo cenu pārskatīšanu saskaņā ar 31. pantu;

c) summa, ko ietur saskaņā ar 30. pantu;

d) jebkurš kredīts un/vai debets par attiecīgo laikposmu saistībā ar piegādātajām precēm atbilstīgi līgumam, bet kas vēl nav uzstādītas vai nodotas ekspluatācijā tādā apmērā un atbilstīgi tādiem nosacījumiem, kas paredzēti 32. panta 2. punktā;

f) jebkura cita summa, ko piegādātājs tiesīgs saņemt saskaņā ar līgumu.

32.2. Piegādātājs ir tiesīgs saņemt šādas summas, kā projekta vadītājs to uzskata par atbilstīgu attiecībā uz piegādātajām precēm saskaņā ar līgumu, bet kas vēl nav uzstādītas vai nodotas ekspluatācijā, ar nosacījumu, ka:

a) preces atbilst līguma specifikācijām un ir noteiktas partijās tādā veidā, ka projekta vadītājs tās var identificēt;

b) šādas preces ir piegādātas pieņemšanas vietā, un tās atbilstīgi projekta vadītāja prasībām pienācīgi glabā un aizsargā pret zaudējumiem un kaitējumu vai bojājumiem;

c) piegādātājs ved uzskaiti par līgumā paredzēto preču un materiālu prasībām, pasūtījumiem, saņemšanu un izmantošanu projekta vadītāja apstiprinātā veidā un šāda uzskaite ir pieejama projekta vadītājam apskatei;

d) piegādātājs līdz ar savu paziņojumu iesniedz pieņemšanas vietā esošo preču aptuveno vērtību, pievienojot tādus dokumentus, ko projekta vadītājs var pieprasīt preču vērtēšanas nolūkā, un nodrošinot īpašumtiesību un samaksas pierādījumus; un

e) ja to paredz īpašie nosacījumi, preču īpašumtiesības uzskata par piešķirtām līgumslēdzējai iestādei.

32.3. Projekta vadītāja apstiprinājums jebkuram starpposma maksājumam, ko viņš ir apstiprinājis attiecībā precēm un materiāliem saskaņā ar 32. pantu, neskar līgumā paredzētās projekta vadītāja tiesības noraidīt jebkuru preci un materiālu, kas neatbilst līguma noteikumiem. Ja to paredz īpašie nosacījumi, noraidīto preču un materiālu īpašumtiesības pēc šāda noraidījuma nekavējoties atgriežas piegādātājam.

32.4. Piegādātājs ir atbildīgs par pieņemšanas vietā esošajām precēm un materiāliem nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu, par to uzglabāšanas, apstrādes un aizvešanas izmaksām, kā arī nodrošina tādu papildus apdrošināšanu, kas nepieciešama, lai segtu jebkāda cēloņa izraisītu zaudējuma vai kaitējuma risku.

32.5. 30 dienu laikā pēc minētā starpposma maksājuma pieteikuma saņemšanas to apstiprina vai groza tādā veidā, kas pēc projekta vadītāja ieskatiem atspoguļo piegādātājam pienākošos summu saskaņā ar līgumu. Domstarpību gadījumā par vienības vērtību, noteicošais ir projekta vadītāja viedoklis. Nosakot piegādātājam pienākošos summu, projekta vadītājs izdod līgumslēdzējai iestādei un piegādātājam starpposma maksājuma apliecinājumu piegādātājam pienākošās summas apmērā un informē piegādātāju, par kādām piegādēm maksājums tiek veikts.

32.6. Projekta vadītājs ar starpposma maksājuma apliecinājumu var veikt labojumus vai grozījumus jebkurā iepriekšējā apliecinājumā, ko viņš izdevis, un viņam ir tiesības mainīt vērtēšanu starpposma maksājuma apliecinājumā vai arī atlikt tā izdošanu, ja līgums vai kāda līguma daļa nav apmierinoši izpildīta.

32.7. Starpposma maksājumu biežumu paredz īpašajos nosacījumos saskaņā ar piegādes raksturu.

32.8. Īpašajos nosacījumos var paredzēt atsevišķu starpposma maksājumu pilnīgu nodrošināšanu ar garantiju, kas apstiprināta saskaņā ar 11. pantu.

33. pants

Galīgais aprēķins

33.1. Ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc galīgās pieņemšanas apstiprinājuma, kas minēts 41. pantā, piegādātājs iesniedz projekta vadītājam galīgā aprēķina projektu kopā ar pamatojošiem dokumentiem, detalizēti norādot saskaņā ar līgumu piegādāto preču vērtību, un norādot visas papildu summas, ko piegādātājs uzskata par pienākošām atbilstīgi līgumam, lai projekta vadītājs varētu sagatavot galīgo aprēķinu. Taču īpašajos nosacījumus atbilstīgi 33. panta 6. punktam var norādīt, ka galīgā aprēķina projekts un ar to saistītas darbības izskata pirms pagaidu pieņemšanas apstiprinājuma izdošanas.

33.2. 60 dienu laikā pēc galīgā aprēķina projekta un visas pamatoti pieprasītās informācijas saņemšanas tā pārbaudei projekta vadītājs sagatavo galīgo aprēķinu, kurš nosaka:

a) summu, kas pēc viņa ieskatiem maksājama atbilstīgi līgumam; un

b) pēc līgumslēdzējas iestādes iepriekš izmaksāto summu un visu to summu, kuras līgumslēdzēja iestāde tiesīga saņemt saskaņā ar līgumu, konstatēšanas, saldo, ja tāds ir, kas līgumslēdzējai iestādei jāizmaksā piegādātājam vai kas attiecīgā gadījumā piegādātājam jāizmaksā līgumslēdzējai iestādei.

33.3. Projekta vadītājs izdod līgumslēdzējai iestādei vai tās pienācīgi pilnvarotam pārstāvim, kā arī piegādātājam galīgo aprēķinu, kurā norāda galīgo summu, ko piegādātājs tiesīgs saņemt saskaņā ar līgumu. Līgumslēdzēja iestāde vai tās pienācīgi pilnvarotais pārstāvis un piegādātājs paraksta galīgo aprēķinu, apstiprinot pilnu un galīgo vērtību saskaņā ar līgumu veiktajām piegādēm un nekavējoties iesniedz projekta vadītājam šādi parakstītu eksemplāru. Taču galīgajā aprēķinā neiekļauj apstrīdētās summas, par kurām notiek pārrunas, samierināšanas vai šķīrējtiesas process, vai arī tiesvedība.

33.4. Piegādātāja parakstītais galīgais aprēķins ir rakstiska līgumslēdzējas iestādes atbrīvošana, kas apstiprina, ka galīgajā aprēķinā norādītā kopējā summa atspoguļo piegādātājam saskaņā ar līgumu pienākošos naudas maksājumu pilnu un galīgu aprēķinu, izņemot tās summas, uz kurām attiecas izlīgums, šķīrējtiesas process vai tiesvedība. Taču šāds atbrīvojums stājas spēkā tikai pēc tam, kad izdarīti jebkādi saskaņā ar galīgo aprēķinu veicamie maksājumi un piegādātājam atdota 11. pantā minētā izpildes garantija.

33.5. Līgumslēdzēja iestāde nav atbildīga pret piegādātāju par ikvienu jautājumu vai lietu, kas rodas no līguma vai saistībā ar līgumu vai preču piegādi, ja vien piegādātājs nav iekļāvis šajā sakarā prasību galīgā aprēķina projektā.

33.6. Noteikumus 33. pantā var mainīt ar īpašiem nosacījumiem, ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes valsts praksi.

34. pants

Maksājumi trešām personām

34.1. Visus maksājuma uzdevumus trešām personām var veikt tikai pēc cesijas, kas veikta atbilstīgi 6. pantam. Par cesiju paziņo līgumslēdzējai iestādei.

34.2. Par cesionāru informēšanu atbild tikai un vienīgi piegādātājs.

34.3. Ja piegādātāja īpašumam ir uzlikts apgrūtinājums, kas ietekmē viņam pārskaitāmos maksājumus saskaņā ar līgumu un neskarot 35. pantā noteikto termiņu, līgumslēdzēja iestāde 30 dienu laikā no dienas, kad tā saņem paziņojumu par galīgu šķēršļu atcelšanu maksājuma veikšanai, atsāk maksājumus piegādātājam.

35. pants

Kavēti maksājumi

35.1. Maksājumus, kas pienākas piegādātājam par katru projekta vadītāja izsniegtu pagaidu maksājumu apliecinājumu un galīgā aprēķina apliecinājumu, līgumslēdzēja iestāde veic 90 dienu laikā pēc šāda apliecinājuma iesniegšanas līgumslēdzējai iestādei. Ja maksājumam norādītais termiņš ir pārsniegts, piegādātājam pienākas kavējuma procenti, ko aprēķina proporcionāli kavēto dienu skaitam pēc likmes, kas noteikta īpašajos nosacījumos, ievērojot īpašajos nosacījumos atrunāto maksimālo termiņu. Piegādātājam pienākas šādi maksājumi, neskarot jebkuras citas tiesības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus atbilstīgi līgumam. Galīgā aprēķina gadījumā kavējuma procentu maksājumu aprēķina par katru dienu pēc likmes, kas noteikta īpašajos nosacījumos.

35.2. Ja maksājums netiek veikts vairāk kā 120 dienas no 35. panta 1. punktā norādītā termiņa beigām, piegādātājam ir tiesības nepildīt līgumu vai to lauzt.

36. pants

Maksājumi ārvalstu valūtā

Ja atbilstīgi līgumam piegādātājs ir tiesīgs saņemt samaksu ārvalstu valūtā, maksājumu aprēķināšanai piemēro tos valūtas maiņas kursus, ko noteikusi līgumslēdzējas iestādes valsts centrālā banka un kas ir spēkā 30 dienas pirms pēdējā noteiktā datuma konkursa piedāvājumu iesniegšanai. Šādi valūtas maiņas kursi nevar būt atšķirīgi.

PIEŅEMŠANA UN APKOPE

37. pants

Piegādāšana

37.1. Piegādātājs piegādā preces saskaņā ar līgumā paredzētajiem noteikumiem un līdz pagaidu pieņemšanai preces paliek piegādātāja atbildībā.

37.2. Piegādātājs nodrošina tādu preču iepakošanu, kāda nepieciešama, lai novērstu to bojājumus vai pasliktināšanos tranzītā uz galamērķi, kas paredzēts līgumā. Iepakojumam jābūt pietiekošam, lai bez ierobežojumiem izturētu rupju apiešanos, pakļaušanu ārkārtējai temperatūrai, sālim un nogulsnējumiem tranzīta laikā un atklātā uzglabāšanā. Iepakojumu izmēros un svaros jāņem vērā attiecīgos gadījumos preču piegādes galamērķa tālums un iespējamais smago pārkraušanas iekārtu trūkums tranzīta punktos.

37.3. Iepakojums, marķējums un dokumentācija iepakojumu iekšpusē un ārpusē atbilst tādām īpašām prasībām, kas paredzētas līgumā, kuras vēlāk var mainīt ar projekta vadītāja rīkojumu.

37.4. Preces nepārvadā vai nepiegādā uz pieņemšanas vietu, līdz piegādātājs saņem rakstisku apstiprinājumu no projekta vadītāja par to, ka preces var piegādāt. Piegādātājs ir atbildīgs par visu preču piegādi pieņemšanas vietā un par piegādātāja aprīkojumu, kas ir nepieciešams līguma nolūkos.

37.5. Katrai piegādei pievieno piegādātāja noformētu paziņojumu. Šādā paziņojumā, kura formu paredz īpašajos nosacījumos, jo īpaši norāda:

- piegādes datumu,

- līguma atsauces numuru,

- piegādātāja identifikāciju,

- ziņas par piegādātājām precēm un vajadzības gadījumā ziņas par to, kā tās sadalītas iepakošanas nolūkos.

37.6. Katrs iepakojums skaidri marķējams ar tā pasūtījuma numuru, kas norādīts 37. panta 5. punktā minētājā paziņojumā; ja šādu norādījumu nav, tad paziņojumā jāiekļauj satura saraksts.

37.7. Piegādi uzskata par notikušu, ja abām pusēm ir pieejams rakstisks pierādījums par to, ka preču piegāde ir notikusi saskaņā ar līguma noteikumiem un rēķins(–i), kā arī visa cita dokumentācija, kas paredzēta īpašajos nosacījumos, ir iesniegta līgumslēdzējai iestādei. Ja preces ir piegādātas līgumslēdzējas iestādes uzņēmumam, tad šāds uzņēmums nes atbildību kā glabātājs saskaņā ar līgumam piemērojamiem tiesību aktiem visā laikposmā, kas notek starp piegādi glabāšanai un pieņemšanu.

37.8. Visi materiāli un preces, kas piegādātas saskaņā ar līgumu, pilnībā apdrošina par labu līgumslēdzējai iestādei pret visiem zaudējumiem un kaitējumiem, kas saistīti ar ražošanu vai iegūšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un piegādi tādā veidā, kas paredzēta īpašajos nosacījumos.

38. pants

Pārbaudes pasākumi

38.1. Piegādes nepieņem, iekams nav paveiktas noteiktās pārbaudes un izmēģinājumi uz piegādātāja rēķina. Apskates un pārbaudes var veikt preču piegādes un/vai galamērķa vietā.

38.2. Projekta vadītājam preču piegādes gaitā un pirms preču pārņemšanas ir tiesības izdot rīkojumu vai pieņemt lēmumu par:

a) jebkuras tādas preces, kas pēc projekta vadītāja ieskatiem neatbilst līgumam, aizvešanu no pieņemšanas vietas rīkojumā noteiktos termiņos;

b) aizstāšanu ar atbilstīgām un piemērotām precēm;

c) jebkura objekta nojaukšanu un pienācīgu atkārtotu uzstādīšanu, kas pēc projekta vadītāja ieskatiem attiecībā uz izmantotajiem materiāliem un piegādātāja atbildībā veikto darba izpildījumu vai projektēšanu neatbilst līgumam, neņemot vērā to iepriekšējās pārbaudes vai starpposma maksājumus par tiem;

d) to, ka jebkurš paveiktais darbs vai piegādātās preces vai materiāli, ko piegādātājs izmantojis, ir vai nav atbilstīgi līgumam, vai par to, ka piegādes vai kāda to daļa neatbilst līguma prasībām.

38.3. Piegādātājs nekavējoties un uz sava rēķina izlabo visus norādītos trūkumus. Ja piegādātājs neizpilda šādus rīkojumus, līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga nodarbināt citas personas šādu rīkojumu izpildei un visas no tā izrietošās un ar to saistītās izmaksas līgumslēdzēja iestāde atgūst no piegādātāja vai arī līgumslēdzēja iestāde tās var atskaitīt no summām, kas maksājamas vai var kļūt maksājamas piegādātājam.

38.4. Preces, kas neatbilst vajadzīgai kvalitātei, noraida. Noraidītajām precēm var piemērot īpašu zīmi. Tā nevar būt zīme, kas tos maina vai ietekmē to tirgus vērtību. Ja projekta vadītājs pieprasa, piegādātājs aizved noraidītās preces no pieņemšanas vietas projekta vadītāja noteiktajā laikposmā. Ja piegādātājs to neizdara, tad šādas preces aizved uz piegādātāja rēķina un atbildību. Noraida jebkuru darbu, kurā iekļauti noraidīti materiāli.

38.5. Šā 38. panta noteikumi neietekmē nedz līgumslēdzējas iestādes prasības tiesības saskaņā ar 21. pantu, nedz atbrīvo piegādātāju no garantijas pienākuma vai citām saistībām saskaņā ar līgumu.

39. pants

Pagaidu pieņemšana

39.1. Līgumslēdzēja iestāde pārņem preces, kad tās attiecīgi piegādātas saskaņā ar līgumu, apmierinoši izturējušas vajadzīgās pārbaudes vai nodotas ekspluatācijā, un kad izdots vai uzskatāms par izdotu pagaidu pieņemšanas apstiprinājums.

39.2. Piegādātājs var iesniegt projekta vadītājam pieteikumu daļējas pieņemšanas apstiprinājumam ne agrāk kā 15 dienas pirms laika, kad piegādes pēc piegādātāja ieskatiem ir pabeigtas un gatavas pagaidu pieņemšanai. 30 dienu laikā pēc piegādātāja iesnieguma saņemšanas projekta vadītājs rīkojas šādi:

a) vai nu izsniedz piegādātājam pagaidu pieņemšanas apstiprinājumu, nosūtot norakstu līgumslēdzējai iestādei, kurā attiecīgi izklāsta savas atrunas un cita starpā norāda datumu, kad, pēc viņa ieskatiem, piegādes pabeidza atbilstīgi līgumam un kad tās ir gatavas pagaidu pieņemšanai; vai

b) noraida iesniegumu, sniedzot pamatojumu un nosakot darbību, kas pēc viņa ieskatiem jāizpilda piegādātājam, lai saņemtu apstiprinājumu.

39.3. Ja izņēmuma apstākļu dēļ nav iespējams turpināt piegāžu pagaidu pieņemšanu pagaidu vai galīgai pieņemšanai paredzētāja laikposmā, projekta vadītājs iespējami pēc apspriedes ar piegādātāju noformē paziņojumu, kas apstiprina šādus apstākļus. Pieņemšanas vai noradījuma apstiprinājums jānoformē 30 dienu laikā pēc datuma, kad šādi izņēmuma apstākļi izbeidzas. Piegādātājs neatsaucas uz šādiem apstākļiem, lai izvairītos no sava pienākuma nodot piegādes tādā kārtībā, kas ir derīga pieņemšanai.

39.4. Ja projekta vadītājs nesniedz pagaidu pieņemšanas apstiprinājumu vai arī 30 dienu laikā nenoraida piegādes, tad uzskata, ka viņš ir izsniedzis šādu apstiprinājumu šī laikposma pēdējā dienā. Pagaidu pieņemšanas apstiprinājumu neuzskata par apliecinājumu tam, ka piegādes ir pabeigtas visos aspektos. Ja līgums sadala piegādes partijās, tad piegādātājs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu katras atsevišķas partijas apstiprināšanai.

39.5. Pēc preču pagaidu pieņemšanas piegādātājs demontē un aizved pagaidu konstrukcijas, kā arī materiālus, kas vairs nav vajadzīgi saistībā ar līguma izpildi. Viņš aizved arī visus gružus vai šķēršļus un atjauno pieņemšanas vietas apstākļus atbilstīgi līguma prasībām.

40. pants

Garantijas pienākumi

40.1. Piegādātājs garantē, ka piegādātās preces ir jaunas, nelietotas un jaunāko modeļu eksemplāri, kā arī iestrādā visus jaunākos uzlabojumus dizainparaugos un materiālos, ja vien līgumā nav paredzēts citādi. Piegādātājs papildus garantē, ka visām piegādātajām precēm nav nekādu trūkumu, kas izriet no projektēšanas, materiāliem vai apdares, izņemot, ciktāl projekts vai materiāli noteikti specifikācijās, vai kas izriet no jebkuras līgumslēdzējas iestādes darbības vai bezdarbības, kas var rasties, lietojot piegādātās preces apstākļos, kas pastāv līgumslēdzējas iestādes valstī.

40.2. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, šāda garantija ir spēkā 360 dienas pēc tam, kad attiecīgi preces vai kāda to daļa piegādātas un nodotas ekspluatācijā līgumā paredzētājā galamērķī, vai 540 dienas pēc pārvadāšanas datuma no iekraušanas ostas izcelsmes valstī, kurš laikposms beidzas agrāk. Pienākums uzturēt piegādātas preces ir atkarīgs no īpašo nosacījumu noteikumiem un specifikācijām, kas paredz šāda pienākuma laikposmu un nosacījumus.

40.3. Piegādātājs atlīdzina un izlabo jebkādu trūkumu vai kaitējumu jebkurai piegādāto preču daļai, kas var atklāties vai rasties garantijas laikā vai 30 dienu laikā pēc tā beigām un kas rodas:

a) no bojātu materiālu, nepilnīgas apdares vai projekta izmantošanas no piegādātāja puses; vai

b) no jebkādas piegādātāja darbības vai bezdarbības garantijas remonta laikā; vai

c) līgumslēdzējas iestādes vai tās vārdā veiktās apskates gaitā.

40.4. Piegādātājs uz sava rēķina izlabo trūkumus vai kaitējumu iespējami īsā laikā. Visu aizstāto vai atjaunoto vienību garantijas laiks atsākas no datuma, kad veikta aizstāšana vai remonts atbilstīgi projekta vadītāja prasībām. Ja līgums paredz daļēju pieņemšanu, garantijas laiku attiecina uz to piegāžu daļu, ko skar aizstāšana vai remonts.

40.5. Ja kāds no šādiem trūkumiem atklājas vai šāds kaitējums rodas 40. panta 3. punktā minētajā laikposmā, līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs informē piegādātāju. Ja piegādātājs neizlabo trūkumu vai neatlīdzina kaitējumu paziņojumā noteiktajā laikā, līgumslēdzēja iestāde var:

a) pati izlabot trūkumu vai kaitējumu, vai nodarbināt kādu citu darbu veikšanai uz piegādātāja atbildību un rēķina, un tādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes izmaksas atskaita no piegādātājam maksājamās naudas summas vai no piegādātāja sniegtās garantijas, vai no abiem; vai

b) izbeigt līgumu.

40.6. Ārkārtas situācijas gadījumā, kad piegādātājs nevar sazināties nekavējoties vai, ja ar viņu ir sazinājušies, viņš nespēj veikt nepieciešamos pasākumus, līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs var turpināt darbus uz piegādātāja rēķina. Līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs pēc iespējas drīz informē piegādātāju par savu rīcību.

41. pants

Garantijas remonts

Garantijas remontu, ja tas paredzēts līgumā, nodrošina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti īpašajos nosacījumos. Piegādātājs uzņemas veikt vai ir veicis iepriekš preču apkopi un remontu, un nodrošina ātru rezerves daļu piegādi. Īpašajos nosacījumos var paredzēt, ka piegādātāja pienākums ir nodrošināt atsevišķus vai visus no šādiem materiāliem, paziņojumiem un dokumentiem, kas attiecas uz rezerves daļām, kuras ražo vai izplata piegādātājs:

a) tādas rezerves daļas, ko līgumslēdzēja iestāde izvēlas iepirkt no piegādātāja ar nosacījumu, ka šāda izvēle neatbrīvo piegādātāju no jebkāda garantijas remonta pienākuma saskaņā ar līgumu; un

b) iepriekšēju paziņojumu līgumslēdzējai iestādei iepirkt nepieciešamās daļas gadījumā, kad tiek pārtraukta rezerves daļu ražošana; un pēc šādas ražošanas pārtraukšanas nodrošināt, neradot līgumslēdzējai iestādei izmaksas, rezerves daļu rasējumus, skices un specifikācijas, ja un kad tās pieprasa.

42. pants

Galīgā pieņemšana

42.1. Beidzoties garantijas remonta laikposmam vai, ja ir vairāk kā viens šāds laikposms, beidzoties pēdējam laikposmam, un kad visi trūkumi un kaitējumi izlaboti, projekta vadītājs izsniedz piegādātājam apstiprinājumu par galīgo pieņemšanu un tā norakstu nosūta līgumslēdzējai iestādei, norādot datumu, kurā piegādātājs izpildīja savas līgumsaistības atbilstīgi projekta vadītāja prasībām. Galīgās pieņemšanas apstiprinājumu projekta vadītājs izsniedz 30 dienu laikā pēc garantijas remonta laikposma beigām vai iespējami drīz pēc trūkumu novēršanas pabeigšanas atbilstīgi projekta vadītāja prasībām, kas izdoti saskaņā ar 40. pantu.

42.2. Līgumu neuzskata par pilnīgi pabeigtu, iekams projekta vadītājs parakstījis galīgās pieņemšanas apstiprinājumu un nogādājis to līgumslēdzējai iestādei, bet tā norakstu nogādājis piegādātājam.

42.3. Neatkarīgi no galīgās pieņemšanas apstiprinājuma izdošanas, piegādātājs un līgumslēdzēja iestāde nes atbildību par jebkuru tādu saistību izpildes, kas radusies atbilstīgi līgumam pirms galīgās pieņemšanas apstiprinājuma izdošanas un kas nav izpildīta dienā, kad izsniedz šādu galīgās pieņemšanas apstiprinājumu. Šādas saistības raksturu un apjomu nosaka, atsaucoties uz līguma noteikumiem.

LĪGUMA LAUŠANA UN IZBEIGŠANA

43. pants

Līguma laušana

43.1. Puse lauž līgumu, ja tā neievēro jebkuru no savām līgumsaistībām.

43.2. Līguma laušanas gadījumā, pusei, kas tādēļ ir cietusi, ir tiesības uz šādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem:

a) kaitējuma atlīdzināšanu; un/vai

b) līguma izbeigšanu.

43.3. Kaitējuma atlīdzināšana var būt:

a) atlīdzība par zaudējumiem; vai

b) līgumsods.

43.4. Jebkurā gadījumā, kad atlīdzība par zaudējumiem pienākas līgumslēdzējai iestādei, šādu atlīdzību tā var atskaitīt no summām, kas jāsamaksā piegādātājam, vai no atbilstīgām garantijām.

44. pants

Līguma izbeigšana pēc līgumslēdzējas iestādes iniciatīvas

44.1. Līgumslēdzēja iestāde jebkurā laikā un ar tūlītēju šāda lēmuma stāšanos spēkā var izbeigt līgumu, izņemot 44. panta 2. punktā paredzētos gadījumos.

44.2. Ja vien vispārējos nosacījumos nav noteikts citādi, līgumslēdzēja iestāde, septiņas dienas iepriekš par to paziņojot piegādātājam, var izbeigt līgumu jebkurā no šādiem gadījumiem, ja:

a) piegādātājs nepiegādā preces stingri saskaņā ar līguma noteikumiem;

b) piegādātājs saprātīgā laikposmā neievēro projekta vadītāja paziņojumu, kurā tas lūdz vērst par labu neuzmanību saistību izpildē vai saistību nepildīšanu atbilstīgi līgumam, kas nopietni ietekmē pareizu un laicīgu līguma izpildi;

c) piegādātājs atsakās vai neievēro administratīvos rīkojumus, ko tam ir adresējis projekta vadītājs;

d) piegādātājs cedē līgumu vai apakšlīgumus bez līgumslēdzējas iestādes atļaujas;

e) piegādātājs bankrotē vai kļūst maksātnespējīgs, vai saņem izpildrakstu, vai apvienojas ar tā kreditoriem, vai veic uzņēmējdarbību tiesu izpildītāja, aizbildņa vai pārvaldnieka pakļautībā par labu saviem kreditoriem, vai tiek likvidēts;

f) par pārkāpumu, kas saistīts ar piegādātāja profesionālo ētiku, ir pieņemts nelabvēlīgs galīgs tiesas spriedums;

g) jebkuras citas notikušas juridiskas tiesībnespējas dēļ, kas kavē izpildi;

h) notiek jebkādas organizatoriskas izmaiņas, kas ietver juridiskas personas statusa, piegādātāja būtības vai kontroles maiņu, ja vien šādas izmaiņas nav ietvertas līguma apstiprinājumā;

i) piegādātājs nesniedz pieprasītās garantijas vai apdrošināšanu, vai ja persona, kas sniedz agrākas garantijas vai apdrošināšanu, nespēj ievērot tās saistības.

44.3. Līguma izbeigšana neskar jebkuras citas līgumslēdzējas iestādes vai piegādātāja tiesības vai pilnvaras, kas izriet no līguma. Līgumslēdzēja iestāde var pēc tam noslēgt jebkuru citu līgumu ar trešo personu uz piegādātāja rēķina. Piegādātāja atbildība par izpildes kavējumiem izbeidzas tūlīt ar līguma izbeigšanu, neskarot šajā sakarā atbildību, kas jau varētu būt radusies.

44.4. Projekta vadītājs, izdodot līguma izbeigšanas paziņojumu, uzdod piegādātājam veikt tūlītējus pasākumus, lai izpildītu piegādes līdz noslēgumam ātrā un pienācīgā veidā, un līdz minimumam samazināt izdevumus.

44.5. Projekta vadītājs iespējami īsā laikā pēc līguma izbeigšanas apstiprina piegāžu un visu piegādātājam pienākošos summu vērtību pabeigšanas datumā.

44.6. Pabeigšanas gadījumā:

a) piegādātāja vai viņa pārstāvju klātbūtnē vai pēc viņu pienācīga uzaicinājuma projekta vadītājs iespējami īsā laikā noformē atskaiti par piegādātajām precēm un paveiktajiem darbiem, kā arī par piegādāto un neizmantoto preču inventarizāciju. Tāpat noformē paziņojumu par summām, ko piegādātājs ir parādā līgumslēdzējai iestādei;

b) līgumslēdzēja iestāde var pirkt par tirgus cenām piegādātāja piegādātos vai pasūtītos materiālus un vienības, par kurām līgumslēdzēja iestāde vēl nav samaksājusi, uz tādiem nosacījumiem, ko projekta vadītājs uzskata par atbilstīgiem.

44.7. Līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma veikt turpmākus maksājumus piegādātājam, pirms piegādes ir pabeigtas, pēc kā līgumslēdzējai iestādei ir tiesības piedzīt no piegādātāja visas papildu izmaksas, ja tādas ir, par preču piegādi, vai tā samaksā piegādātājam jebkuru saldo pirms līguma izbeigšanas.

44.8. Ja līgumslēdzēja iestāde izbeidz līgumu, tai ir tiesības piedzīt no piegādātāja jebkurus zaudējumus, kas tai ir radušies, līdz pat maksimālai līgumā noteiktajai summai. Ja maksimālā summa nav noteikta, līgumslēdzēja iestāde nav tiesīga piedzīt vairāk kā to līguma cenas daļu, kas atbilst tai piegādes daļas vērtībai, ko piegādātāja neizpildes dēļ nevar nodot paredzētajai lietošanai.

44.9. Ja līgumu neizbeidz piegādātāja darbības vai bezdarbības dēļ, piegādātājam papildus summām, kas tam pienākas par paveikto darbu, ir tiesības pieprasīt atlīdzību par tam nodarītajiem zaudējumiem.

45. pants

Līguma izbeigšana pēc piegādātāja iniciatīvas

45.1. Piegādātājs, 14 dienas iepriekš par to paziņojot līgumslēdzējai iestādei, izbeidz līgumu, ja līgumslēdzēja iestāde:

a) nesamaksā piegādātājam summas, kas tam pienākas saskaņā ar jebkādu projekta vadītāja izdotu apstiprinājumu pēc 35. panta 2. punktā noteiktā termiņa iztecēšanas;

b) konsekventi neievēro savus pienākumus pēc atkārtotiem atgādinājumiem; vai

c) pārtrauc preču piegādi vai jebkuru to daļu ilgāk kā 180 dienu laikā līgumā neatrunātu iemeslu dēļ vai no piegādātāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

45.2. Šāda līguma izbeigšana neskar jebkuras citas līgumslēdzējas iestādes vai padomdevēja tiesības, kas iegūtas ar līgumu.

45.3. Līguma izbeigšanas gadījumā līgumslēdzēja iestāde maksā piegādātājam par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu, kas var būt radies piegādātājam. Šādi papildu maksājumi nepārsniedz līgumā norādīto ierobežojumu.

46. pants

Force majeure

46.1. Nevienu no pusēm neuzskata par vainīgu, kā arī neuzskata, ka tā ir pārkāpusi savas līguma saistības, ja šādu saistību izpildi kavē force majeure apstākļi, kas ir radušies pēc paziņojuma par līguma piešķiršanu vai dienas, kad līgums stājas spēkā, atkarībā no tā, kas iestājas ātrāk.

46.2. Šeit izmantotais termins "force majeure" ir stihiska nelaime, streiki, lokauts vai citi darba nemieri, valsts ienaidnieku darbība, karš, neatkarīgi no tā, vai tas ir pieteikts vai nav, blokāde, dumpis, masu nekārtības, epidēmijas, zemes nogruvumi, zemestrīces, vētras, zibensizlāde, plūdi, pilsoņu nemieri, sprādzieni un citi līdzīgi neparedzami notikumu, kurus neviena no pusēm nevar kontrolēt un kurus neviena no pusēm nekādā veidā nevar pārvarēt.

46.3. Neatkarīgi no 21. panta un 44. panta noteikumiem, piegādātājs nav atbildīgs par savas izpildes garantijas atsaukšanu, līgumsodu vai līguma saistību nepildīšanas izbeigšanu, ja, un tikai tādā mērā, viņš ir kavējis līguma izpildi vai citādi nav pildījis savas līguma saistības force majeure dēļ. Līdzīgi arī līgumslēdzēja iestāde nav atbildīga, neskarot 35. panta un 45. panta nosacījumus, par nokavējuma procentu maksāšanu par kavētiem maksājumiem, par piegādātāja līgumsaistību izpildes kavēšanu vai līguma izbeigšanu saistībā ar nepildīšanu, ja, un tikai tādā mērā, līgumslēdzējas iestādes kavēšanās vai saistību nepildīšana rodas force majeure dēļ.

46.4. Ja kāda no pusēm uzskata, ka pastāv force majeure apstākļi, kas var ietekmēt to saistību izpildi, tā nekavējoties informē otru pusi un projekta vadītāju, sniedzot sīkas ziņas par apstākļu dabu, paredzamo ilgumu un efektu. Ja vien projekta vadītājs rakstveidā nav paredzējis citādi, piegādātājs turpina pildīt savas līgumsaistības tiktāl, cik tas ir praktiski iespējams, un cenšas rast jebkurus praktiskus alternatīvus veidus savu saistību pildīšanai, ko neaizkavē force majeure apstākļi. Piegādātājs neuzsāk šādu alternatīvu veidu izmantošanu pirms projekta vadītāja ieteikuma.

46.5. Ja piegādātājam, ievērojot projekta vadītāja norādījumus vai izmantojot 46. panta 4. punktā minētos alternatīvos veidus, rodas papildu izmaksas, to summu apliecina projekta vadītājs.

46.6. Ja force majeure apstākļi ir radušies un ilgst 180 dienas, neskarot jebkuru izpildes termiņa pagarinājumu, ko minētā iemesla dēļ var piešķirt piegādātājam līguma izpildei, katrai no pusēm ir tiesības izbeigt līgumu, 30 dienas iepriekš par to paziņojot otrai pusei. Ja pēc 30 dienu termiņa beigām force majeure apstākļi joprojām turpinās, līgumu izbeidz un tā rezultātā atbilstīgi līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem puses ir atbrīvotas no turpmākas līguma izpildes.

47. pants

Nāve

47.1. Ja piegādātājs ir fiziska persona, līgumu automātiski izbeidz minētās personas nāves gadījumā. Tomēr līgumslēdzēja iestāde pārbauda katru mantinieku vai saņēmēju priekšlikumu, ja tie ir paziņojuši savu vēlmi turpināt līgumu. Līgumslēdzējas iestādes lēmumu paziņo ieinteresētajām personām 30 dienu laikā pēc šāda priekšlikuma saņemšanas.

47.2. Ja piegādātājs sastāv no vairākām fiziskām personām un viena vai vairākas no tām mirst, puses vienojas par ziņojumu par līguma izpildes gaitu un līgumslēdzēja iestāde lemj par līguma izbeigšanu vai turpināšanu saskaņā ar vienošanos, ko ir izteikuši attiecīgi pārdzīvojušie un to mantinieki vai saņēmēji.

47.3. Gadījumos, kas paredzēti 47. panta 1. punktā un 47. panta 2. punktā, personas, kas piedāvā turpināt līguma īstenošanu, paziņo par to līgumslēdzējai iestādei 15 dienu laikā pēc nāves dienas.

47.4. Šādas personas ir atbildīgas solidāri un atsevišķi vai citā veidā, kas paredzēts īpašajos nosacījumos, par pareizu līguma izpildi tādā pašā apmērā, kā sākotnējais piegādātājs. Uz līguma turpināšanu attiecas 11. panta noteikumi par garantijas nodrošināšanu.

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

48. pants

Strīdu izšķiršana

48.1. Līgumslēdzēja iestāde un piegādātājs pieliek visas pūles, lai izlīguma veidā atrisinātu jebkuru ar līgumu saistītu strīdu, kas var rasties starp tiem vai starp projekta vadītāju un piegādātāju.

48.2. Īpašajos nosacījumos nosaka:

a) kārtību strīdu izšķiršanai izlīguma veidā;

b) termiņus, kuros var uzsākt strīdu izšķiršanas procedūru izlīguma veidā pēc tam, kad par strīdu ir paziņots otrai pusei, un maksimālo termiņu, kurā ir jāpanāk šāds izlīgums, kas šādai strīdu izšķiršanai nepārsniedz 120 dienas no izvēlētās procedūras uzsākšanas;

c) termiņus rakstiskas atbildes sniegšanai uz izlīguma pieprasījumu vai citiem pieprasījumiem, kas ir atļauti minētās kārtības laikā, un sekas, ja šādi termiņi netiek ievēroti.

48.3. Puses var vienoties par strīda izšķiršanu pušu samierināšanas ceļā noteiktā termiņā, ko veic trešā persona pēc tam, kad strīdu nav izdevies izšķirt, panākot izlīgumu.

48.4. Strīda izšķiršana izlīguma vai pušu samierināšanas ceļā visos gadījumos ietver kārtību, kurā sūdzības un atbildes paziņo otrai pusei.

48.5. Ja noteiktajos termiņos neizdodas panākt izlīgumu vai samierināt puses, strīdu:

a) valsts līguma gadījumā atrisina saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem; un

b) starptautiska līguma gadījumā to atrisina saskaņā ar EEK Padomes pieņemtajiem procesuālajiem noteikumiem.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

VISPĀRĒJI NOSACĪJUMI PAKALPOJUMU LĪGUMIEM, KO EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDS FINANSĒ AIZJŪRAS ZEMĒS UN TERITORIJĀS (AZT)

SATURS

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants. Definīcijas

2. pants. Līgumam piemērojamie tiesību akti un līguma valoda

3. pants. Līguma dokumentu secība

4. pants. Paziņojumi un rakstiska informācija

5. pants. Projekta vadītājs un projekta vadītāja pārstāvis

6. pants. Cesija

7. pants. Apakšlīgumu slēgšana

8. pants. Informācijas sniegšana

9. pants. Palīdzība saistībā ar vietējiem tiesību aktiem

10. pants. Vispārēji pienākumi

11. pants. Rīcības kodekss

12. pants. Neatkarība

13. pants. Specifikācijas un dizainparaugi

14. pants. Atlīdzināšana

15. pants. Medicīnas un apdrošināšanas pasākumi

16. pants. Īpašumtiesības uz ziņojumiem un dokumentiem

17. pants. Pakalpojumu apjoms

18. pants. Nodrošināšana ar personālu

19. pants. Personāls un aprīkojums

20. pants. Praktikanti

21. pants. Rīkojumi par uzsākšanu

22. pants. Izpildes termiņš

23. pants. Izpildes termiņa pagarinājums

24. pants. Izpildes nokavējums

25. pants. Pārtraukšana

26. pants. Izmaiņas

27. pants. Darba laiks

28. pants. Tiesības uz atvaļinājumu

29. pants. Informācija

30. pants. Ieraksti

31. pants. Ziņojumu iesniegšana

32. pants. Ziņojumu un dokumentu apstiprināšana

33. pants. Vispārēji nosacījumi

34. pants. Avanss

35. pants. Maksājumu kārtība

36. pants. Ceļa un transporta izdevumi

37. pants. Izmaksu izmaiņas

38. pants. Kavēti maksājumi

39. pants. Maksājumi trešām personām

40. pants. Līguma laušana

41. pants. Līguma izbeigšana pēc līgumslēdzējas iestādes iniciatīvas

42. pants. Līguma izbeigšana pēc padomdevēja iniciatīvas

43. pants. Force majeure

44. pants. Nāve

45. pants. Strīdu izšķiršana

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1.1. Šiem vispārējiem nosacījumiem un līgumam piemēro šādas definīcijas:

EEK: Eiropas Ekonomikas kopiena,

AZT: aizjūras zemju un teritoriju un EEK asociācija,

līgums: parakstīta vienošanās, ko puses ir slēgušas par pakalpojumu veikšanu, ietverot visus tās pielikumus un visus tajā ietvertos dokumentus,

padomdevējs: puse, ar ko līgumslēdzēja iestāde slēdz līgumu,

līgumslēdzēja iestāde: valsts vai juridiska persona, uz kuru attiecas publiskās vai privātās tiesības, un kas slēdz šo līgumu, vai kuras vārdā tiek slēgts līgums ar padomdevēju,

līgumslēdzējas iestādes valsts: AZT, kuras teritorijā tiks īstenots pakalpojumu līgums,

projekta vadītājs: valdības departaments, juridiskā persona, uz kuru attiecas publiskās tiesības vai fiziskā vai juridiskā personā, ko līgumslēdzēja iestāde ir norīkojusi saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem, kas atbild par pakalpojumu līguma īstenošanas vadīšanu vai uzraudzību, vai kuram līgumslēdzēja iestāde var deleģēt tiesības un/vai pienākumus saskaņā ar līgumu,

projekta vadītāja pārstāvis: jebkura fiziska vai juridiska persona, ko projekta vadītājs ir nozīmējis saskaņā ar līgumu un kurai ir tiesības pārstāvēt projekta vadītāju tā funkciju īstenošanā un tādu tiesību un/vai pienākumu veikšanā, kas ir tam uzticētas. Atbilstīgi, ja projekta vadītāja funkcijas, tiesības un/vai pienākumi ir deleģēti projekta vadītāja pārstāvim, atsaucēs uz projekta vadītāju ietver projekta vadītāja pārstāvi,

pakalpojumi: uzdevumi, kas jāveic padomdevējam saskaņā ar līgumu, piemēram, izpēte, dizainparaugu izstrāde, tehniskās palīdzības sniegšana un apmācības,

darba uzdevumi: paziņojums, ko izsniedz līgumslēdzēja iestāde, kurā ir izklāstītas tās prasības un/vai pakalpojumu mērķi, ietverot, vajadzības gadījumā, metodes un līdzekļus, ko padomdevējs izmantos un/vai tā sasniegtos rezultātus,

diena: kalendārā diena,

termiņi: termiņi līgumā, kurus skaita no dienas pēc darbības vai notikuma, kas kalpo kā šo termiņu sākuma punkts. Ja termiņa pēdēja diena iekrīt brīvdienā, tad termiņš beidzas pirmās darba dienas beigās, kas seko pēc termiņa pēdējas dienas,

līguma cena: līgumā norādītā summa, kas atbilst sākotnējiem aprēķiniem, kuri apmaksājami par pakalpojumu sniegšanu, vai cita summa, ko nosaka līguma beigās kā padomdevējam maksājamo summa saskaņā ar līgumu,

projekts: projekts, saistībā ar kuru jāsniedz pakalpojumi saskaņā ar līgumu,

cenu saraksts: pabeigts cenrādis, ietverot kopējās cenas sadalījumu, ko iesniedzis padomdevējs kopā ar savu piedāvājumu, kas vajadzības gadījumā ir pārveidots un kas ir līguma par vienības cenu sastāvdaļa,

kopējās cenas sadalījums: detalizēts likmju un cenu saraksts, kas parāda cenas veidošanu kopsummas līgumā, bet kas nav līguma sastāvdaļa,

rasējumi: rasējumi, ko sniedz līgumslēdzēja iestāde un/vai projekta vadītājs, un/vai rasējumi, ko sniedz padomdevējs un ko apstiprina projekta vadītājs pakalpojumu veikšanai,

raksts: jebkurš ar roku vai ar rakstāmmašīnu rakstīts vai arī drukāts paziņojums, tostarp telekss, telegramma un faksimilsūtījums,

administratīvs rīkojums: jebkura instrukcija vai pavēle, ko ir sniedzis projekta vadītājs padomdevējam rakstveidā par pakalpojumu sniegšanu,

paziņojumi: apstiprinājumi, paziņojumi, rīkojumi un instrukcijas, kas ir izsniegtas atbilstīgi līgumam,

valsts valūta: līgumslēdzējas iestādes valsts valūta,

ārvalstu valūta: jebkura atļauta valūta, kas nav valsts valūta un kas ir norādīta līgumā,

atlīdzība par zaudējumiem: summa, kas iepriekš nav norādīta līgumā, ko piešķir tiesa vai šķīrējtiesa vai par kuru vienojas puses; tā ir kompensācija, ko cietušai pusei maksā otra puse par līguma laušanu,

līgumsods: līgumā noteiktā kompensācijas summa, ko padomdevējs maksā līgumslēdzējai iestādei par līguma vai tā daļas neizpildīšanu līgumā noteiktajā termiņā, vai ko viena puse maksā otrai pusei par jebkuru citu līgumā paredzētu specifisku pārkāpumu,

īpaši nosacījumi: īpaši nosacījumi, ko izdod līgumslēdzēja iestāde kā konkursa uzaicinājuma sastāvdaļu, kas vajadzības gadījumā grozīti, iestrādāti līgumā un sastāv no:

a) šo vispārējo nosacījumu grozījumiem;

b) īpašām līguma klauzulām;

c) tehniskām specifikācijām un

d) jebkura cita jautājuma, kas attiecas uz līgumu.

1.2. Virsraksti un nosaukumi nav šo vispārējo nosacījumu sastāvdaļa un tos neņem vērā, interpretējot līgumu.

1.3. Atkarībā no konteksta uzskata, ka vārdi vienskaitlī ietver arī daudzskaitli un otrādi, bet vārdi vīriešu dzimtē ietver sieviešu dzimti un otrādi.

1.4. Vārdi, kas nozīmē personas vai puses, ietver uzņēmumus un sabiedrības, kā arī jebkuru organizāciju ar juridisko rīcībspēju.

2. pants

Līgumam piemērojamie tiesību akti un līguma valoda

2.1. Līgumam piemēro līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktus, ja īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi.

2.2. Visus jautājumus, uz kuriem neattiecas šie vispārējie nosacījumi, reglamentē līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.3. Īpašajos nosacījumos nosaka līguma, kā arī saziņas valodu starp padomdevēju, līgumslēdzēju iestādi un projekta vadītāju vai to pārstāvjiem. Visi ziņojumi, ieteikumi un dokumentācija, ko padomdevējs sagatavojis saskaņā ar līgumu, ir valodā, kas norādīta īpašajos nosacījumos.

3. pants

Līguma dokumentu secība

Ja vien līgumā nav norādīts citādi, līguma dokumentu secība atbilst tai, kas norādīta īpašajos nosacījumos.

4. pants

Paziņojumi un rakstiska informācija

4.1. Ja vien īpašos noteikumos nav noteikts citādi, informāciju starp līgumslēdzēju iestādi un/vai projekta vadītāju no vienas puses un padomdevēju no otras puses, nosūta pa pastu, ar telegrammu, teleksu, faksimila sūtījumu vai piegādā personīgi uz atbilstīgām adresēm, ko šīs puses ir paredzējušas šādam mērķim.

4.2. Ja nosūtītājs pieprasa paziņojumu par saņemšanu, tas norāda šādu prasību savā saziņā un, ja vien paziņojumam par saņemšanu ir termiņš, viņš pieprasa pierādījumus par savas saziņas saņemšanu. Jebkurā gadījumā, nosūtītājs veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu saziņas saņemšanu.

4.3. Ja līgumā ir ietverta prasība par jebkāda paziņojuma, piekrišanas, apstiprinājuma, sertifikāta vai jebkuras personas lēmuma sniegšanu, ja vien nav norādīts citādi, šādam paziņojumam, piekrišanai, apstiprinājumam, sertifikātam vai lēmumam jābūt rakstveidā un atbilstīgi jānorāda vārdus "paziņoju", "apstiprinu", "piekrītu" vai "nolemju". Jebkuru šādu piekrišanu, apstiprinājumu, sertifikātu vai lēmumu bez iemesla nedrīkst atsaukt vai aizkavēt.

5. pants

Projekta vadītājs un projekta vadītāja pārstāvis

5.1. Projekta vadītājs veic līgumā noteiktos pienākumus. Izņemot gadījumus, kad tas ir skaidri norādīts līgumā, projekta vadītājam nav tiesību atļaut padomdevējam nepildīt jebkuru no tā pienākumiem atbilstīgi līgumam.

5.2. Laiku pa laikam projekta vadītājs drīkst, vienlaicīgi paturot pilnīgu atbildību, deleģēt projekta vadītāja pārstāvim jebkuru no tā pienākumiem un tiesības, kas ir piešķirtas projekta vadītājam, un tas jebkurā laikā var atsaukt šādu deleģējumu vai aizvietot pārstāvi. Jebkura šāda deleģēšana, atcelšana vai aizvietošana ir rakstveidā un tā nestājas spēkā, kamēr tās kopija nav piegādāta padomdevējam.

5.3. Jebkurai saziņai, ko ir sniedzis projekta vadītāja pārstāvis padomdevējam saskaņā ar šāda deleģējuma nosacījumiem, ir tāds pats spēks kā tai, ko būtu sniedzis pats projekta vadītājs, ja:

a) tas, ka projekta vadītāja pārstāvis nav pilnīgi vai daļēji neapstiprinājis ziņojumu par pakalpojumiem, neskar projekta vadītāja tiesības neapstiprināt šādu ziņojumu un pakalpojumus un sniegt nepieciešamos ieteikumus tā uzlabošanai;

b) projekta vadītājam ir tiesības anulēt vai izmainīt šādas saziņas saturu.

5.4. Projekta vadītājs sniedz norādījumus un/vai pavēles kā administratīvos aktus. Attiecīgā gadījumā šādus norādījumus datē, numurē un reģistrē un pašrocīgi piegādā, attiecīgā gadījumā, padomdevēja pārstāvim.

6. pants

Cesija

6.1. Uzdevums ir spēkā tikai tad, ja tā ir rakstveida vienošanās, saskaņā ar kuru padomdevējs cedē tā līgumu vai daļu no tā trešai personai.

6.2. Pirms rakstiskas līgumslēdzējas iestādes piekrišanas saņemšanas padomdevējs nedrīkst cedēt līgumu vai daļu no tā, vai jebkuru guvumu vai ieņēmumus no tā, izņemot šādus gadījumus:

a) ar jebkuru naudas pārskaitījumu padomdevējai kredītiestādei, kas pienākas vai pienāksies saskaņā ar līgumu, vai

b) cedējot padomdevēja apdrošinātājiem padomdevēja tiesības saņemt atlīdzību no jebkuras personas, kas ir atbildīga gadījumos, kad apdrošinātāji ir atbrīvojuši padomdevēju no zaudējumu atlīdzināšanas vai atbildības.

6.3. 6. panta 2. punkta nolūkos – līgumslēdzējas iestādes sniegtais uzdevuma apstiprinājums neatbrīvo padomdevēju no tā saistībām atbilstīgi līguma daļai, kas jau ir veikta vai daļai, kas nav uzdota.

6.4. Ja padomdevējs ir cedējis savu līgumu bez atļaujas, līgumslēdzēja iestāde drīkst, nesniedzot par to iepriekšēju paziņojumu, piemērot sankcijas par līguma laušanu, kas ir izklāstītas 40. un 41. pantā.

6.5. Pilnvarotajam jāizpilda atbilstības kritēriji līguma piešķiršanai.

7. pants

Apakšlīgumu slēgšana

7.1. Apakšlīgums ir spēkā tikai tad, ja tā ir rakstveida vienošanās, ar kuru padomdevējs uztic daļu no sava līguma trešai personai.

7.2. Padomdevējs nedrīkst slēgt apakšlīgumus vai iesaistīt citu neatkarīgu padomdevēju tā pakalpojumu veikšanā bez iepriekšējas līgumslēdzējas iestādes atļaujas. Ziņas par pakalpojumiem, par kuriem tiks slēgti apakšlīgumi, un neatkarīgajiem padomdevējiem jāpaziņo līgumslēdzējai iestādei. Līgumslēdzēja iestāde, ņemot vērā 4. panta 3. punkta nosacījumus, 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, paziņo padomdevējam par savu lēmumu, minot iemeslus, ja atļauja netiek sniegta.

7.3. Izvēloties apakšuzņēmējus un/vai citus neatkarīgus padomdevējus, priekšroku dod līgumslēdzējas iestādes valsts fiziskām personām, uzņēmumiem vai firmām, kas spēj sniegt prasītos pakalpojumus ar līdzvērtīgiem nosacījumiem.

7.4. Apakšuzņēmējiem un/vai neatkarīgiem padomdevējiem jāatbilst atbilstības kritērijiem, ko ņem vērā, piešķirot līgumu.

7.5. Līgumslēdzējai iestādei nav līgumattiecību ar apakšuzņēmējiem un/vai neatkarīgiem padomdevējiem.

7.6. Padomdevējs atbild par savu apakšuzņēmēju un/vai citu neatkarīgu padomdevēju un to aģentu vai darbinieku darbību, bezdarbību un neuzmanību tā, it kā tie būtu paša padomdevēja, tā aģenta vai darbinieku darbība, bezdarbība vai neuzmanība. Līgumslēdzējas iestādes sniegtā atļauja par apakšlīguma slēgšanu par jebkuru līguma daļu vai par citu neatkarīgu padomdevēju vai apakšuzņēmēju iesaistīšanu, ko veic padomdevējs, lai īstenotu jebkuru daļu no pakalpojumiem, neatbrīvo padomdevēju no tā pienākumiem saskaņā ar līgumu.

7.7. Ja līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs atklāj, ka apakšuzņēmējs vai neatkarīgs padomdevējs savu pienākumu izpildē ir nekompetents, līgumslēdzēja iestāde vai projekta vadītājs var pieprasīt padomdevēju vai nu iesniegt pierādījumus par kvalifikācijām un pieredzi, kas apmierina līgumslēdzēju iestādi, vai atsāk veikt pakalpojumus pats.

7.8. Ja padomdevējs noslēdz apakšlīgumu vai iesaista citu neatkarīgu padomdevēju bez iepriekšējas atļaujas, līgumslēdzēja iestāde drīkst, nesniedzot iepriekšēju formālu paziņojumu, izmantot tās tiesības piemērot sankcijas par līguma laušanu, kas ir izklāstītas 40. un 41. pantā.

LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIENĀKUMI

8. pants

Informācijas sniegšana

8.1. Līgumslēdzēja iestāde pēc iespējas ātrāk sniedz padomdevējam jebkuru informāciju un/vai dokumentus, kas ir tās rīcībā, kas var būt svarīgi līguma īstenošanā. Šādus dokumentus pēc pakalpojumu īstenošanas atgriež līgumslēdzējai iestādei.

8.2. Līgumslēdzēja iestāde pēc iespējas vairāk palīdz padomdevējam saņemt informāciju, kas ir nepieciešama līgumam, kuru pēdējais var pamatoti pieprasīt līguma veikšanai.

9. pants

Palīdzība saistībā ar vietējiem tiesību aktiem

9.1. Padomdevējs var prasīt līgumslēdzējas iestādes palīdzību saņemt tās valsts, kurā tiks sniegti pakalpojumi, tiesību aktu, noteikumu un informācijas par vietējām paražām, rīkojumu vai nolikumu tekstu kopijas, kas var ietekmēt padomdevēju viņa līguma saistību izpildē. Līgumslēdzēja iestāde var sniegt pieprasīto palīdzību padomdevējam uz padomdevēja rēķina.

9.2. Ievērojot tās valsts normatīvu aktu noteikumus ārvalsts darbaspēka jomā, kurā sniedzami pakalpojumi, līgumslēdzēja iestāde dara visu nepieciešamo, lai palīdzētu padomdevējam saņemt visas vajadzīgās vīzas un atļaujas, tostarp darba un uzturēšanās atļaujas personālam, kuru pakalpojumus padomdevējs un līgumslēdzēja iestāde uzskata par nepieciešamiem, kā arī uzturēšanās atļaujas to ģimenēm.

9.3. Līgumslēdzēja iestāde sniedz tās amatpersonām, aģentiem un pārstāvjiem visas instrukcijas, kas var būt nepieciešamas, lai veicināt ātru un efektīvu pakalpojumu sniegšanu.

PADOMDEVĒJA PIENĀKUMI

10. pants

Vispārēji pienākumi

10.1. Padomdevējs var prasīt līgumslēdzējas iestādes palīdzību saņemt tās valsts, kurā tiks sniegti pakalpojumi, tiesību aktu, noteikumu un informācijas par vietējām paražām, rīkojumu vai nolikumu tekstu kopijas, kas var ietekmēt padomdevēju viņa līguma saistību izpildē. Padomdevējs atlīdzina līgumslēdzējai iestādei visas prasības un tiesas procesus, kas rodas no padomdevēja, viņa darbinieku un to apgādājamo šādu normatīvu aktu jebkura pārkāpuma.

10.2. Padomdevējs veic savus pienākumus ar pienācīgu rūpību, efektivitāti un čaklību, saskaņā ar labāko profesionālo paraugpraksi un saskaņā ar šiem vispārējiem nosacījumiem, darba uzdevumiem un projekta vadītāja instrukcijām.

10.3. Padomdevējs ievēro projekta vadītāja dotos administratīvos rīkojumus. Ja padomdevējs uzskata, ka administratīvajā rīkojumā minētās prasības pārsniedz projekta vadītāja pilnvaras vai līguma apjomu, tas, apzinoties noilgumu, 30 dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas sniedz projekta vadītājam paziņojumu, norādot iemeslus. Administratīva rīkojuma izpildi nepārtrauc uz šāda paziņojuma pamata.

10.4. Ja padomdevējs vai jebkurš no viņa apakšuzņēmējiem, neatkarīgiem padomdevējiem, pārstāvjiem vai darbiniekiem piedāvā sniegt vai piekrīt piedāvāt vai sniegt, vai sniedz jebkurai personai jebkādu kukuli, dāvanu, naudas balvu vai komisijas maksu kā pamudinājumu vai atlīdzību par darbību vai atturēšanos no darbības saistībā ar līgumu vai jebkuru citu līgumu ar līgumslēdzēju iestādi; vai par labvēlības vai nelabvēlības izrādīšanu jebkurai personai saistībā ar līgumu vai jebkuru citu līgumu ar līgumslēdzēju iestādi, tad līgumslēdzēja iestāde, neskarot padomdevēja iegūtās tiesības saskaņā ar līgumu, var izbeigt līgumu, un tādā gadījumā piemēro 40. un 41. panta noteikumus.

10.5. Ar visiem dokumentiem un informāciju, kas saņemta saistībā ar līgumu, padomdevējs rīkojas privāti un konfidenciāli, un bez iepriekšējas rakstiskas piekrišanas no līgumslēdzējas iestādes vai no projekta vadītāja pēc viņa apspriedes ar līgumslēdzēju iestādi, padomdevējs nepublicē vai nedara zināmas līguma detaļas, izņemot tādā apmērā, kādā tas nepieciešams līguma izpildei. Ja rodas domstarpības par publikācijas vai izpaušanas nepieciešamību līguma vajadzībām, līgumslēdzējas iestādes lēmums šajā sakarā ir galīgs.

10.6. Ja padomdevējs ir divu vai vairāku personu kopuzņēmums vai konsorcijs, visām šīm personām ir solidāri un atsevišķi saistošs pienākums pildīt līguma noteikumus saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem, un tās pēc līgumslēdzējas iestādes lūguma ieceļ par vadītāju attiecībās ar iestādi vienu no šīm personām, lai saistītu kopuzņēmumu vai konsorciju. Kopuzņēmuma vai konsorcija struktūru vai sastāvu nedrīkst mainīt bez līgumslēdzējas iestādes iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.

11. pants

Rīcības kodekss

11.1. Padomdevējs visu laiku rīkojas lojāli un objektīvi, un kā godprātīgs padomdevējs līgumslēdzējai iestādei saskaņā ar savas profesijas noteikumiem un/vai rīcības kodeksu, kā arī ar atbilstīgu diskrētumu. Jo īpaši tas atturas sniegt jebkādus publiskus paziņojumus, kas attiecas uz projektu vai pakalpojumiem bez iepriekšējas līgumslēdzējas iestādes atļaujas, un no iesaistīšanās jebkurās darbībās, kas ir pretrunā ar tā saistībām pret līgumslēdzēju iestādi saskaņā ar līgumu. Viņš nekādā veidā neuzliek saistības līgumslēdzējai iestādei bez tās iepriekšējas rakstiskas piekrišanas un atbilstīgā gadījumā izskaidro šīs saistības trešām personām.

11.2. Līguma darbības laikā, padomdevējs un tā darbinieki ievēro līgumslēdzējas iestādes valstī valdošos politisko, kultūras un reliģisko praksi.

11.3. Atlīdzība padomdevējam saskaņā ar līgumu ir viņa vienīgā atlīdzība saistībā ar līgumu, un ne viņš, ne viņa darbinieki nepieņem komisijas maksas, atlaides, pabalstus, netiešus maksājumus vai citu atlīdzību par to saistību pildīšanu atbilstīgi līgumam.

11.4. Padomdevējs negūst labumu, ne tiešu, ne netiešu, no jebkura honorāra vai naudas balvas, vai komisijas maksas saistībā ar jebkādu patentētu vai aizsargātu rakstu vai procesu, ko izmanto līguma vai projekta nolūkos, ja vien līgumslēdzēja iestāde tam ir sniegusi rakstisku piekrišanu.

11.5. Padomdevējs un tā darbinieki glabā dienesta noslēpumu līguma darbības laikā un pēc tā pabeigšanas. Šajā sakarā, izņemot gadījumus, kad ir saņemta rakstiska līgumslēdzējas iestādes piekrišana, ne padomdevējs, ne tā darbinieki, kas ir nodarbināti vai kurus tas ir iesaistījis, nesniedz nevienai personai vai uzņēmumam jebkādu konfidenciālu informāciju, kas tiem ir darīta zināma vai ko tie ir atklājuši, kā arī nepublisko informāciju attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas laikā vai tā rezultātā sniegtajiem ieteikumiem. Turklāt tie neierobežo līgumslēdzēju iestādi lietot jebkādu informāciju, kas tiem ir sniegta, ko tie ir ieguvuši pētījumu, pārbaužu vai zinātniskās izpētes rezultātā, kas ir veikta saskaņā ar līgumu vai līguma īstenošanas nolūkos.

12. pants

Neatkarība

12.1. Padomdevējs atturas nodibināt sakarus, kas varētu negatīvi ietekmēt viņa vai viņa darbinieku neatkarību. Ja padomdevējs neievēro šādu neatkarību, līgumslēdzēja iestāde drīkst, neskarot atlīdzināšanu par jebkuriem zaudējumiem, kas tai šajā sakarā var būt radušies, izbeigt esošo līgumu bez iepriekšēja paziņojuma.

12.2. Padomdevējs pēc līguma termiņa vai izbeigšanas, ierobežo savu lomu saistībā ar projektu vai pakalpojumu sniegšanu. Izņemot rakstiskas līgumslēdzējas iestādes piekrišanas gadījumu, padomdevēju un jebkuru citu līgumdarbinieku, padomdevēju vai piegādātāju, ar kuru padomdevējs ir saistīts, atceļ no darbu, piegāžu vai citu pakalpojumu veikšanas projektā, ietverot cenu piedāvājumu iesniegšanu par jebkuru projekta daļu.

13. pants

Specifikācijas un dizainparaugi

13.1. Padomdevējs sagatavo visas specifikācijas un dizainparaugus, izmantojot atbalstītas un vispārēji atzītas sistēmas, kas ir pieņemamas līgumslēdzējai iestādei, un ņemot vērā pēdējos dizainparaugu kritērijus.

13.2. Padomdevējs nodrošina to, ka specifikācijas un dizainparaugi un visa dokumentācija, kas saistīta ar pakalpojumu vai preču pasūtīšanu projektam, ir sagatavoti objektīvi, lai veicinātu konkurētspējīgus piedāvājumus.

14. pants

Atlīdzināšana

14.1. Padomdevējs uz sava rēķina atlīdzina un aizsargā līgumslēdzēju iestādi, tās aģentus un darbiniekus no visām darbībām, prasībām, zaudējumiem vai kaitējumiem, kas radušies no jebkuras padomdevēja darbības vai bezdarbības pakalpojumu sniegšanas laikā, ietverot jebkuru tiesību aktu vai trešo pušu tiesību neievērošanu saistībā ar patentiem, preču zīmēm un citām intelektuālā īpašuma formām, tādām kā autortiesības.

14.2. Padomdevējs uz sava rēķina atlīdzina un aizsargā līgumslēdzēju iestādi, tās aģentus un darbiniekus no visām darbībām, prasībām, zaudējumiem vai kaitējumiem, kas radušies no padomdevēja saistību nepildīšanas atbilstīgi 10. pantam, ja:

a) padomdevējam paziņo par šādām darbībām, prasībām, zaudējumiem vai kaitējumiem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad tie ir kļuvuši zināmi līgumslēdzējai iestādei;

b) padomdevēja atbildības maksimālā robeža atbilstīgi 14. pantam ir ierobežota atbilstīgi tai summai, kas norādīta īpašajos nosacījumos, un šādu maksimālo robežu nepiemēro darbībām, prasībām, zaudējumiem vai kaitējumiem, kas radušies padomdevēja tīša pārkāpuma rezultātā;

c) padomdevēja atbildība atbilstīgi 14. pantam ietver tikai darbības, prasības, zaudējumus vai kaitējumus, ko ir tieši izraisījusi saistību nepildīšana saskaņā ar līgumu, un neietver atbildību, kas rodas no neparedzamiem atgadījumiem, kas ir nejauši vai netieši radušies tās sakarā.

14.3. Padomdevējs uz sava rēķina pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma atlīdzina jebkuras pakalpojumu sniegšanas nepilnības, kas radušās padomdevējam, neievērojot savas saistības saskaņā ar līgumu.

14.4. Neskarot jebkurus nosacījumus, kas ir pretrunā ar 14. pantu, padomdevējs neatbild par tām darbībām, prasībām, zaudējumiem vai kaitējumiem, kas ir radušies:

a) ja līgumslēdzēja iestāde nerīkojas atbilstīgi ieteikumam vai neievēro jebkuru padomdevēja darbību, lēmumu vai ieteikumu, vai pieprasa padomdevējam īstenot lēmumu vai ieteikumu, kuram padomdevējs nepiekrīt vai par kurām tam ir nopietnas atrunas; vai

b) ja līgumslēdzējas iestādes aģenti, darbinieki vai līgumdarbinieki nepareizi pilda padomdevēja norādījumus.

14.5. Padomdevējs ir atbildīgs par savu saistību atbilstīgi līgumam pārkāpumu tik ilgi, kamēr pakalpojumu sniegšana ir beigusies, ko nosaka līgumam piemērojamie tiesību akti.

15. pants

Medicīnas un apdrošināšanas pasākumi

15.1. Līgumslēdzēja iestāde iesaista padomdevēju, kas ir sniedzis līgumslēdzējai iestādei apmierinošus pierādījumus par to, ka padomdevējam un/vai tā personālam ir laba veselība un tiem nepiemīt nespēja, kas var liegt tiem sniegt pakalpojumus. Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt padomdevējam un/vai tā personālam, kas sniedz pakalpojumus, veikt medicīniskās apskates pie kvalificētas ārstniecības personas, pirms viņi atstāj to pastāvīgās dzīvesvietas; šādu apskašu rezultātā radušos medicīnas ziņojumu pēc iespējas ātrāk pārsūta līgumslēdzējai iestādei.

15.2. Līguma darbības laikā padomdevējs nodrošina medicīnisko apdrošināšanu sev un citām personām, ko tas nodarbina atbilstīgi līgumam. Izņemot līgumā norādītos gadījumus, līgumslēdzēja iestāde neatbild par padomdevēja veselības aprūpes izdevumiem.

15.3. Līgumslēdzēja iestāde neuzņemas atbildību par jebkuru dzīvības, veselības, nelaimes gadījumu, ceļojumu vai cita veida apdrošināšanu, kas var būt nepieciešama vai vēlama padomdevēja personālam vai tā apakšuzņēmējiem, vai citiem neatkarīgiem padomdevējiem pakalpojumu veikšanas nolūkos, ne arī šādu personu ģimenes locekļiem.

15.4. 20 dienu laikā pēc paziņojuma par līguma apstiprināšanu padomdevējs iegādājas un uzglabā pilnu atbildības apdrošināšanas polisi par summu, kas atbilst īpašajos nosacījumos norādītajam atbildības limitam un no līguma īstenošanas uzsākšanas visā līguma darbības laikā sedz šādus gadījumus:

a) padomdevēja atbildību saistībā ar tā darbinieku slimību vai nelaimes gadījumu darbā, ietverot repatriācijas izmaksas veselības stāvokļa dēļ;

b) zaudējumus vai kaitējumus, kas nodarīti līgumslēdzējas iestādes aprīkojumam, ko izmanto līgumā;

c) civiltiesisko atbildību trešajām personām vai līgumslēdzējai iestādei vai minētās iestādes darbiniekam nodarītajos nelaimes gadījumos, kas radušies saistībā ar līguma īstenošanu;

d) nāvi vai neatgriezenisku invaliditāti, kas radusies no līguma īstenošanas laikā nodarītajiem miesas bojājumiem; un

e) tādu citu apdrošināšanu, kāda var būt norādīta īpašajos nosacījumos, ko pieprasa līgumslēdzējas iestādes valsts.

15.5. Īpašie nosacījumi var pieprasīt padomdevējam apdrošināties pret zaudējumu vai kaitējumu, kas radušies tā darbinieku vai to ģimeņu, kas atrodas līgumslēdzējas iestādes valstī, personiskās lietošanas priekšmetiem.

15.6. Padomdevējs sniedz pierādījumus par apdrošināšanas polisi un regulāriem prēmiju maksājumiem nekavējoties pēc jebkura līgumslēdzējas iestādes vai projekta vadītāja pieprasījuma.

16. pants

Īpašumtiesības uz ziņojumiem un dokumentiem

16.1. Visi ziņojumi un ziņas, tādi kā kartes, diagrammas, zīmējumi, specifikācijas, plāni, statistika, aprēķini un tos atbalstoši pieraksti vai materiāli, ko ir ieguvis, apkopojis vai sagatavojis padomdevējs līguma īstenošanas laikā, ir konfidenciāli un līgumslēdzējas iestādes īpašumā. Padomdevējs pēc līguma termiņa nodod šādus dokumentus un ziņas līgumslēdzējai iestādei. Padomdevējs var paturēt šādu dokumentu un ziņu kopijas, taču neizmanto tās mērķiem, kas nav saistīti ar līgumu bez iepriekšējas līgumslēdzējas iestādes rakstiskas piekrišanas.

16.2. Padomdevējs nepublicē avīžrakstus par pakalpojumiem vai neatsaucas uz tiem, sniedzot pakalpojumus citiem, kā arī neizpauž informāciju, kas ir saņemta no līgumslēdzējas iestādes bez tās iepriekšējas piekrišanas.

PAKALPOJUMU BŪTĪBA

17. pants

Pakalpojumu apjoms

17.1. Padomdevējs sniedz pakalpojumus atbilstīgi līgumam saskaņā ar darba uzdevumiem.

17.2. Līgums var sastāvēt no vienas vai vairākām šādām misijām:

- izpētes projekta identificēšanas un noteikšanas nolūkos,

- ekonomikas vai tirgus izpētes,

- priekšizpētes un/vai tehniski ekonomiskā pamatojuma,

- izpētes par projekta izpildi (iepriekšējs vai sīki izstrādāts dizainparaugs un, vajadzības gadījumā, galīgais izpildes dizainparaugs, konkursa dokumentācijas sagatavošana),

- projekta pārraudzības,

- projekta izpildes pārvaldības,

- personāla nodrošināšanas,

- citām tehniskās palīdzības formām.

17.3. Īpašajos nosacījumos norāda darba uzdevumus, kuros cita starpā iekļauj:

a) līguma apjomu un priekšmetu;

b) precizitātes līmeni, kas jāsasniedz, un pakalpojumu dažādus līmeņus vai daļas; un

c) ziņojumu veidu un saturu, paziņojumus, plānus, aprēķinus, mērījumus, specifikācijas, tāmes un jebkuru citu dokumentu, kas padomdevējam jāizstrādā pēc katras izpētes fāzes un pašas izpētes pabeigšanas.

17.4. Ja līgums ietver tehnisko palīdzību līgumslēdzējai iestādei un/vai projekta vadītājam, padomdevējam uztic padomdevēja funkcijas par labu līgumslēdzējai iestādei un/vai projekta vadītājam saistībā ar visiem projekta tehniskajiem aspektiem, kas var rasties tā īstenošanas gaitā. Padomdevējs neuzņemas lēmumu pieņemšanu.

17.5. Ja līgums ietver projekta īstenošanas pārvaldību, padomdevējs pieņem, saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem un projekta vadītāja uzraudzībā, visus pārvaldības pienākumus, kas izriet no projekta īstenošanas pārvaldības.

17.6. Ja īpašajos nosacījumos ir atrunāts, ka padomdevējam jāsagatavo konkursa dokumentācija, dokumentācija satur visus nepieciešamos dokumentus, lai apspriestos ar piemērotiem darbuzņēmējiem, ražotājiem un piegādātājiem un lai sagatavotu konkursus ar mērķi veikt darbus, piegādes vai pakalpojumus, kas ir iekļauti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu. Līgumslēdzēja iestāde sniedz padomdevējam informāciju, kas nepieciešama konkursa dokumentācijas administratīvās daļas sagatavošanai.

17.7. Ja līgums ietver projekta pārraudzību, padomdevējam ir uzticēts vadīt projekta īstenošanu.

17.8. Neskarot 12. panta 2. punktu, padomdevējam, kas atbild par projekta izpēti un/vai dizainparaugu, var uzticēt citus pienākumus projekta pārvaldībā un pārraudzībā, ietverot tehniskās palīdzības sniegšanu.

18. pants

Nodrošināšana ar personālu

18.1. Ja līgums ietver nodrošināšanu ar personālu projekta īstenošanai, padomdevējs nodrošina šādu personālu īpašās jomās, kas attiecas uz projekta īstenošanu, kā padomdevēju un/vai vadītāju tehnisko palīdzību. Šāds personāls ir tieši pakļauts projekta vadītājam.

18.2. Pakalpojumus veic līgumā norādītais personāls līgumā norādītajos laikposmos. Padomdevējs drīkst ar iepriekšēju līgumslēdzējas iestādes atļauju veikt nelielas izmaiņas šādos laikposmos, kas var būt nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu veikšanu, ja vien šādu izmaiņu rezultātā netiks pārsniegta līguma summa.

18.3. Padomdevējs atbild par darbinieku kompetenci, ko viņš nodod līgumslēdzējas iestādes rīcībā.

18.4. Padomdevējs neveic izmaiņas personāla sastāvā bez iepriekšējas līgumslēdzējas iestādes piekrišanas. Tomēr padomdevējs veic aizvietošanu vismaz ar tikpat kvalificētu un pieredzējušu personālu, kas ir pieņemams līgumslēdzējai iestādei, ja:

a) slimības vai nelaimes gadījuma dēļ kāds no darbiniekiem nespēj sniegt pakalpojumus;

b) līgumā norādīto personu līgumslēdzēja iestāde uzskata par nekompetentu vai nepiemērotu pienākumu veikšanai atbilstīgi līgumam;

c) citu iemeslu dēļ, ko padomdevējs nevar kontrolēt, ir nepieciešams nomainīt kādu no tā personāla.

18.5. Atlīdzība, ko maksā par aizvietojošo personu, nepārsniedz atlīdzību, ko maksātu aizvietotajai personai.

18.6. Izņemot aizvietošanu, kas tiek veikta nāves dēļ, vai ja līgumslēdzēja iestāde pieprasa aizvietošanu, kas nav minēta līgumā, padomdevējs sedz papildu izmaksas, kas izriet no šādas aizvietošanas vai ir nejauši ar to saistītas. Šādas izmaksas ietver izdevumus par aizvietotā darbinieka un viņa ģimenes un biļeti abos virzienos un, nepieciešamības gadījumā, izdevumus, kas rodas no nepieciešamības vienlaicīgi uzturēt darba vietā aizvietojamo darbinieku un tā aizvietotāju.

19. pants

Personāls un aprīkojums

19.1. Personālu, ko padomdevējs izmanto līguma īstenošanai, apstiprina līgumslēdzēja iestāde. Īpašajos nosacījumos norāda minimālo padomdevēja personāla apmācību līmeni, kvalifikācijas un pieredzi un, nepieciešamības gadījumā, nepieciešamo specializāciju.

19.2. Ieteikumus un/vai dzīves aprakstus par katru padomdevēja darbinieku, ko nodarbinās saskaņā ar līgumu, iesniedz līgumslēdzējai iestādei apstiprināšanai vai nu kopā ar padomdevēja cenu piedāvājumu attiecīgajā gadījumā vai, citos gadījumos, pirms līguma noslēgšanas.

19.3. Līgumslēdzēja iestāde paziņo par savu apstiprinājumu vai noraidījumu 30 dienu laikā pēc padomdevēja norīkojuma vai iesniegšanas atbilstīgi 19. panta 2. punktam attiecīgos gadījumos.

19.4. Līgumslēdzējas iestādes apstiprinātas personas uzsāk pienākumu pildīšanu dienā vai laikposmā, kas ir norādīts īpašajos nosacījumos, vai šī noteikuma nepildīšanas gadījumā, dienā vai laikposmā, ko padomdevējam ir norādījusi līgumslēdzēja iestāde.

19.5. Ja vien īpašajos nosacījumos nav noteikts citādi, padomdevēja darbinieki uzturas netālu no to darba vietas. Ja daļa no pakalpojumiem jāveic ārpus līgumslēdzējas iestādes valsts, padomdevējs informē projekta vadītāju par to darbinieku vārdiem un kvalifikāciju, kas ir norīkoti minēto pakalpojumu daļas veikšanai un par izmantotajām iekārtām.

19.6. Padomdevējs:

a) 15 dienu laikā pēc līguma piešķiršanas nosūta projekta vadītājam laika grafiku, kas ir ieteikts darbinieku izvietošanai, to pienākumu aprakstu un iekārtu sarakstu, ko tas plāno izmantot pakalpojumu sniegšanā;

b) laicīgi informē projekta vadītāju par katra darbinieka atbraukšanas un aizbraukšanas datumu;

c) laicīgi iesniedz projekta vadītājam apstiprināšanai jebkuru izmaiņu pieprasījumu darbinieku sarakstā un jebkuras sākotnējā laika grafika vai iekārtu saraksta izmaiņas.

19.7. Padomdevējs veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu un turpinātu nodrošināt tā darbiniekus ar iekārtām, kas ir vajadzīgas, lai tie spētu veikt to noteiktos pienākumus atbilstīgi tiem nosacījumiem, kas ir visefektīvākie.

20. pants

Praktikanti

20.1. Padomdevējs visā līguma darbības laikā nodrošina apmācības praktikantiem, ko tam ir piešķīrusi līgumslēdzēja iestāde atbilstīgi līguma nosacījumiem.

20.2. Padomdevēja sniegtie norādījumi praktikantiem nepiešķir tiem padomdevēja darbinieku statusu. Tomēr tie pilda padomdevēja norādījumus un 11. pantā izklāstīto tā, it kā tie būtu padomdevēja darbinieki. Padomdevējs, pamatojoties uz pamatotu rakstisku pieprasījumu, var panākt jebkura praktikanta aizvietošanu, kura darbs vai uzvedība ir neapmierinoša.

20.3. Ja vien līgumā nav atrunāts citādi, atlīdzību par praktikantiem un ceļa, uzturēšanās un visus citus izdevumus, kas ir radušies praktikantiem, sedz līgumslēdzēja iestāde.

20.4. Padomdevējs ik ceturksni ziņo līgumslēdzējai iestādei par apmācībām. Tieši pirms pakalpojumu sniegšanas termiņa padomdevējs sagatavo ziņojumu par apmācību rezultātiem un par praktikantu iegūto kvalifikāciju saistībā ar nākotnes darba plāniem. Šāda ziņojuma veids un tā iesniegšanas kārtība ir tāda, kā izklāstīta īpašajos nosacījumos.

LĪGUMA IZPILDE

21. pants

Rīkojumi par uzsākšanu

21.1. Līgumslēdzēja iestāde nosaka datumu, kurā jāuzsāk līguma izpilde, un dara zināmu to padomdevējam vai nu līguma piešķiršanas paziņojumā, vai arī ar projekta vadītāja izdotu administratīvu rīkojumu.

21.2. Izpildes sākuma datums ir ne vēlāk kā 180 dienu pēc līguma piešķiršanas paziņojuma, ja vien puses par to nevienojas citādi.

21.3. Ja līgumā ir ietverts nosacījums par pakalpojumu veikšanu ārpus līgumslēdzējas iestādes valsts, līgums sākas, cik vien tas attiecas uz pakalpojumiem, faktiskajā to uzsākšanas dienā, kas nav agrāk par līgumslēdzējas iestādes noteikto dienu.

22. pants

Izpildes termiņš

22.1. Izpildes termiņš sākas dienā, kas noteikts saskaņā ar 21. panta 1. punktu, un izpildes termiņš ir paredzēts līgumā, ko neierobežo termiņa pagarinājumi, kurus var piešķirt saskaņā ar 23. pantu.

22.2. Ja ir ietverts nosacījums par dažādiem laikposmiem dažādu partiju īstenošanai, šādus laikposmus neskaita kopā gadījumos, kad viens padomdevējs ir norīkots uz vairāk kā vienu partiju.

22.3. Tehnisku sadarbības projektu gadījumos, kas ilgst vairākus gadus, īpašajos nosacījumos atrunā vairākus līguma darbības laikposmus, izpildes laikposmu nosaka, ņemot vērā 31. panta nosacījumus, un puses ir saistītas tikai pirmajā laikposmā. Ja kāda no pusēm vēlas izbeigt līgumu pēc līguma darbības laikposma beigām, līgumu atjaunina ar secīgu papildinājumu palīdzību katra līguma darbības laikposma beigās, norādot pasākumus, kas jāveic padomdevējam. Atlīdzību par jauno laikposmu nosaka, pamatojoties uz līgumā noteiktajiem principiem.

22.4. Par jebkuru nodomu nepagarināt līgumu uz nākamo līguma darbības laikposmu jāpaziņo otrai pusei ne vēlāk kā 90 dienas pirms pašreizējā līguma darbības laikposma beigām.

23. pants

Izpildes termiņa pagarinājums

23.1. Padomdevējs var pieprasīt izpildes termiņa pagarinājumu, ja viņš nokavējas vai nokavēsies līguma izpildē jebkura šāda iemesla dēļ:

a) projekta vadītājs ir pieprasījis sniegt papildu pakalpojumus;

b) administratīvi rīkojumi, kas skar pabeigšanas datumu, izņemot tos rīkojumus, kas izriet no padomdevēja saistību neizpildes;

c) līgumslēdzējas iestādes puses līguma saistību nepildīšana;

d) jebkura tāda pakalpojumu pārtraukšana, kas nav atkarīgs no padomdevēja saistību neizpildes;

e) force majeure;

f) jebkurš cits kavējuma iemesls, kas minēts šajos vispārējos nosacījumos, kas nav atkarīgs no padomdevēja saistību neizpildes.

23.2. Padomdevējs 15 dienu laikā kopš dienas, kad uzzinājis par iespējamo nokavēšanos, paziņo projekta vadītājam savu nodomu pieprasīt tādu izpildes termiņa pagarinājumu, uz kādu viņš pēc saviem uzskatiem ir tiesīgs, un pēc tam 60 dienu laikā, ja vien padomdevējs un projekta vadītājs nav vienojušies citādi, iesniedz projekta vadītājam pilnīgas un sīki izstrādātas pieprasījuma ziņas, lai šādu pieprasījumu varētu laicīgi pārbaudīt.

23.3. Pēc pienācīgas apspriešanās ar līgumslēdzēju iestādi un attiecīgā gadījumā ar padomdevēju projekta vadītājs ar rakstisku paziņojumu padomdevējam piešķir tādu izpildes termiņa pagarinājumu, kāds var būt perspektīvi vai retrospektīvi pamatots, vai arī informē padomdevēju par to, ka viņš nav tiesīgs saņemt pagarinājumu.

24. pants

Izpildes nokavējums

24.1. Ja padomdevējs nesniedz pakalpojumus līgumā paredzētā(–os) termiņā(–os), līgumslēdzēja iestāde bez formāla paziņojuma un, neskarot citus līgumā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ir tiesīga saņemt līgumsodu pēc tādas likmes un līdz maksimālai summai, kas noteikta īpašajos nosacījumos, par katru dienu vai tās daļu, kas paiet starp izpildei paredzētā termiņa vai saskaņā ar 23. pantu pagarinātā izpildes termiņa beigām un faktisko izpildes dienu.

24.2. Ja līgumslēdzēja iestāde ir tiesīga saņemt maksimālo prasījumu saskaņā ar 24. panta 1. punktu, tā pēc paziņošanas padomdevējam var:

a) izbeigt līgumu; un

b) pabeigt pakalpojumus uz padomdevēja rēķina.

25. pants

Pārtraukšana

25.1. Ar projekta vadītāja rīkojumu padomdevējs pārtrauc pakalpojumu vai pakalpojumu daļas sniegšanu uz tādu laiku vai laikiem, kā arī tādā veidā, kādā projekta vadītājs uzskata par nepieciešamu.

25.2. Attiecībā uz šādu prasību projekta vadītājs pēc apspriešanās ar līgumslēdzēju iestādi un padomdevēju nosaka tādu piemaksu un/vai izpildes termiņa pagarinājumu, kas pēc padomdevēja ieskatiem ir taisnīgi un pamatoti.

25.3. Ja pārtraukuma laiks pārsniedz 180 dienas un pārtraukums nav padomdevēja saistību neizpildes dēļ, tad padomdevējs, paziņojot projekta vadītājam, var lūgt atļauju atsākt pakalpojumu sniegšanu 30 dienu laikā vai izbeigt līgumu.

26. pants

Izmaiņas

26.1. Projekta vadītājam ir tiesības, nemainot līguma apjomu un priekšmetu, lūgt mainīt jebkuru pakalpojumu daļu, kas nepieciešams pareizai pakalpojumu sniegšanai. Šādas izmaiņas var ietvert papildinājumus, izlaidumus, aizvietojumus, izmaiņas kvalitātē, daudzumā un izmaiņas noteiktajā secībā, metodē vai laika grafikā pakalpojumu izpildē. Rīkojums par izmaiņām neietekmē līguma spēkā esamību, bet šādu izmaiņu finansiālās sekas, ja tādas ir, vērtē saskaņā ar 26. panta 5. punktu un 26. panta 7. punktu.

26.2. Izmaiņas veic tikai ar administratīvu rīkojumu pie nosacījumu, ka:

a) ja kāda iemesla dēļ projekta vadītājs uzskata par nepieciešamu dot rīkojumu mutiski, viņš šādu rīkojumu pēc iespējas drīz apstiprina ar administratīvu rīkojumu;

b) ja padomdevējs rakstiski apstiprina mutisku rīkojumu, kas izdots saskaņā ar 26.2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un ja apstiprinājumam nekavējoties rakstiski neiebilst projekta vadītājs, tad uzskata, ka administratīvais rīkojums par izmaiņām ir izdots;

26.3. Izņemot 26. panta 2. punktā paredzētos gadījumos, pirms administratīva rīkojuma par izmaiņām projekta vadītājs paziņo padomdevējam par šādu izmaiņu raksturu un veidu. Padomdevējs iespējami īsā laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas iesniedz projekta vadītājam priekšlikumu, kas ietver:

a) aprakstu par sniedzamo pakalpojumu vai par veicamiem pasākumiem, kā arī izpildīšanas programmu, un

b) visus nepieciešamos grozījumus izpildes programmā vai jebkurai padomdevēja līguma saistībai, un

c) visus līguma cenas pārlabojumus saskaņā ar 26. pantā noteiktajiem noteikumiem.

26.4. Pēc padomdevēja 26. panta 3. punktā minētā iesnieguma saņemšanas projekta vadītājs pēc pienācīgas apspriešanās ar līgumslēdzēju iestādi un attiecīgā gadījumā ar padomdevēju pieņem lēmumu iespējami īsā laikā par to, vai izmaiņas realizējamas vai nē. Ja projekta vadītājs izlemj par izmaiņu veikšanu, tas izdod administratīvu rīkojumu, norādot, ka izmaiņas izpilda par tādām cenām un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas noteikti padomdevēja 26. panta 3. punktā minētajā iesniegumā vai atbilstīgi projekta vadītāja veiktajiem grozījumiem tajā saskaņā ar 26. panta 5. punktu.

26.5. Projekta vadītājs nosaka cenas visām izmaiņām, kam projekta vadītājs izdevis rīkojumu saskaņā ar 26. panta 2. punktu un 26. panta 4. punktu, ņemot vērā šādus principus:

a) ja tas ir līdzīga rakstura uzdevums un ja to veic uz līdzīgiem nosacījumiem kā vienību, kura cena noteikta cenu sarakstā, tad šādu uzdevumu vērtē pēc tajā noteiktām likmēm un cenām;

b) ja tas nav līdzīga rakstura uzdevums vai to neveic uz līdzīgiem nosacījumiem, tad par vērtēšanas pamatu, ciktāl tas ir pamatoti, izmanto līgumā noteiktās likmes un cenas, bet ja tas nav iespējams, tad taisnīgu novērtēšanu veic projekta vadītājs;

c) ja kādu izmaiņu specifika vai summa, kas ir saistīta ar visa līguma vai ar tā daļas specifiku vai summu, ir tāda, ka pēc projekta vadītāja ieskatiem jebkura līgumā noteiktā likme vai cena par jebkuru uzdevumu šādu izmaiņu dēļ kļūst nepamatota, tad projekta vadītājs nosaka tādu likmi vai cenu, kādu viņš šādos apstākļos uzskata par pamatotu un piemērotu;

d) ja izmaiņas ir nepieciešamas līguma saistību neizpildes vai laušanas gadījumā no padomdevēja puses, padomdevējs uzņemas visas papildu izmaksas, kas saistītas ar šādām izmaiņām.

26.6. Saņemot administratīvu rīkojumu par izmaiņām, padomdevējs izpilda šādas izmaiņas un, to darot, viņam ir saistoši šie vispārējie nosacījumu tā, ja šādas izmaiņas būtu noteiktas līgumā. Pakalpojumus nekavē, kamēr piešķir izpildes termiņa pagarinājumu vai pārskata līguma cenu. Ja rīkojums par izmaiņām saņemts pirms līguma cenas pārskatīšanas, padomdevējs saglabā dokumentāciju par izmaiņu veikšanas izmaksās un par tām veltīto laiku. Projekta vadītājam šāda dokumentāciju ir pieejama pārbaudei jebkurā pamatotā laikā.

26.7. Ja administratīva rīkojuma rezultātā vai citos apstākļos, kurus nav izraisījusi padomdevēja saistību neizpilde, pakalpojumu kopējās vērtības palielinājums vai samazinājums pārsniedz 15 % no līguma cenas, projekta vadītājs pēc apspriedes ar līgumslēdzēju iestādi un padomdevēju nosaka līguma cenas palielinājumu vai samazinājumu par 26. panta 5. punkta piemērošanas sekām. Šādi noteikto summu pamato ar apmēru, kādā pakalpojumu vērtības palielinājums vai samazinājums pārsniedz 15 %. Projekta vadītājs paziņo šo summu līgumslēdzējai iestādei un padomdevējam, un līguma cenu atbilstīgi koriģē.

27. pants

Darba laiks

Padomdevēja darba dienas un darba laiku līgumslēdzējas iestādes valstī nosaka, pamatojoties uz līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem, noteikumiem un paražām, un pakalpojumu prasībai.

28. pants

Tiesības uz atvaļinājumu

28.1. Ja līgums paredz gadskārtēju atvaļinājumu, padomdevējam līguma izpildes laikā ir tiesības uz gadskārtēju atvaļinājumu atbilstīgi 28. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

28.2. Tiesības uz gadskārtēju atvaļinājumu pieaug saskaņā ar līgumā norādīto. Šādu atvaļinājumu atļauj par katriem pilniem sešiem mēnešiem un par katru sekojošo mēneša daļu, kuras laikā padomdevējs sniedz pakalpojumus. Gadskārtēju atvaļinājumu izmanto līguma darbības laikposmā projekta vadītāja apstiprinātā laikā.

28.3. Tiesības uz gadskārtēju atvaļinājumu neaizstāj ar skaidru naudu, ja vien pēc projekta vadītāja ieskatiem, prasības par pakalpojumu sniegšanu ir tādas, ka gadskārtējo atvaļinājumu nevar izmantot līguma darbības laikā.

28.4. Padomdevējam nav tiesību uz slimības atvaļinājumu vai neplānotu atvaļinājumu, tomēr projekta vadītājs drīkst, pēc paša iniciatīvas, līdzjūtības vai citu iemeslu dēļ atļaut padomdevējam izmantot neapmaksātu atvaļinājumu līguma izpildes laikposmā.

29. pants

Informācija

Padomdevējs sniedz projekta vadītājam informāciju, kas attiecas uz pakalpojumiem un projektu; projekta vadītājs var to pieprasīt jebkurā laikā. Šajā sakarā, regulāros ziņojumus, kuru priekšmets un biežums ir norādīts īpašajos nosacījumos, sastāda padomdevējs. Īstenošanas grūtības vai tehniska nolaidība, pildot darba uzdevumus, ir īpašu ziņojumu priekšmets.

30. pants

Ieraksti

30.1. Padomdevējs uztur precīzu un sistemātisku uzskaites un rēķinu sistēmu saistībā ar pakalpojumiem, tādā veidā un detalizācijas pakāpē, kāda ir pieņemta viņa profesijā un kāda ir nepieciešama, lai precīzi pierādītu, ka izdevumi un izmaksas, kas ir izklāstīti 35. pantā, patiešām ir radušies pakalpojumu sniegšanas laikā.

30.2. Padomdevējs ļauj projekta vadītājam jebkurā laikā pārbaudīt ierakstus un rēķinus, kas attiecas uz pakalpojumiem, un iegūt to kopijas, un ļauj projekta vadītājam vai jebkurai citai projekta vadītāja autorizētai personai jebkurā laikā veikt šādu ierakstu un rēķinu revīziju gan pakalpojumu sniegšanas laikā, gan pēc to beigām.

31. pants

Ziņojumu iesniegšana

31.1. Tieši pirms pakalpojumu sniegšanas beigām padomdevējs sagatavo konfidenciālu vispārēju ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievieno projekta finanšu analīzi un jebkuru tādu būtisku problēmu kritisku izpēti, kas var būt radušās projekta izpildes gaitā.

31.2. 31. panta 1. punktā minēto ziņojumu iesniedz projekta vadītājam tik eksemplāros, cik ir norādīti īpašajos nosacījumos, ne vēlāk kā 60 dienas pēc tam, kad padomdevējs ir beidzis sniegt pakalpojumus. Šādi ziņojumi neuzliek saistības līgumslēdzējai iestādei.

31.3. Ja līgums tiek īstenots pa posmiem, pēc katra posma pabeigšanas padomdevējs sagatavo ziņojumu, ja vien īpašajos nosacījumos nav atrunāts citādi.

31.4. Īpašajos nosacījumos norāda personas, kas nav projekta vadītājs, un kurām jānosūta 29. pantā un 31. pantā minētie ziņojumi un dokumenti, kā arī termiņus, kuros padomdevējam jāveic šāds sūtījums. Šādi termiņi ievēro laikposmus, kas īpašajos nosacījumos ir norādīti ziņojumu un dokumentu izskatīšanai un apstiprināšanai vai noraidīšanai, ko veic līgumslēdzēja iestāde.

32. pants

Ziņojumu un dokumentu apstiprināšana

32.1. Līgumslēdzējas iestādes sniegtais padomdevēja sagatavoto ziņojumu vai dokumentu apstiprinājums apliecina, ka tie atbilst līguma nosacījumiem.

32.2. Līgumslēdzēja iestāde īpašajos nosacījumos norādītajos termiņos paziņo padomdevējam par tās lēmumu attiecībā uz tai iesniegtajiem dokumentiem vai ziņojumiem, norādot iemeslus, ja ziņojumi vai dokumenti ir noraidīti, vai pieprasot grozījumus.

32.3. Ja līgumslēdzēja iestāde ir apstiprinājusi ziņojumu vai dokumentu ar nosacījumu, ka padomdevējs veiks tajos grozījumus, līgumslēdzēja iestāde norāda laikposmu šādu pieprasīto grozījumu izdarīšanai.

32.4. Ja līgums tiek īstenots pa posmiem, katra posma īstenošanas beigās jāsaņem līgumslēdzējas iestādes apstiprinājums par iepriekšējo posmu, ja vien posmi netiek veikti vienlaicīgi.

MAKSĀJUMI

33. pants

Vispārēji noteikumi

33.1. Valūtu vai valūtas, kurās veicami maksājumi, norāda līgumā.

33.2. Administratīvie un tehniskie nosacījumi, kas attiecas uz avansa maksājumiem, starpmaksājumiem vai atlikuma maksājumiem atbilstīgi 34. – 39. pantā norādītajam, ir izklāstīti īpašajos nosacījumos.

34. pants

Avanss

34.1. Ja to nosaka īpašie nosacījumi, pēc padomdevēja pieprasījuma tam var piešķirt avansa maksājumu darbībām, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu, kā vienreizēju avansa maksājumu, kas ļauj tam segt izdevumus, kas radušies no līguma uzsākšanas.

34.2. Ievērojot īpašos nosacījumus, kopējā avansa maksājumu summa nepārsniedz 20 % no sākotnējās līguma summas.

34.3. Avansa maksājumu nepiešķir, kamēr:

a) nav noslēgts līgums;

b) padomdevējs nav iesniedzis līgumslēdzējai iestādei atsevišķu tieši maksājamu garantiju par pilnu avansa maksājuma summu kā bankas garantiju, bankas vekseli, apliecinātu čeku, apdrošināšanas un/vai obligāciju sabiedrības sniegtu parādzīmi, neatceļamu akreditīvu vai skaidras naudas iemaksu. Ja garantiju sniedz kā bankas garantiju, bankas vekseli, apliecinātu čeku vai parādzīmi, to izsniedz banka vai apdrošināšanas un/vai obligācijas sabiedrība, ko ir apstiprinājusi līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar atbilstības kritērijiem līguma piešķiršanai. Jebkurā gadījumā garantija ir spēkā un paliek spēkā vismaz 60 dienas pēc gala ziņojuma apstiprināšanas.

34.3. Padomdevējs izmanto avansa maksājumu tikai un vienīgi darbībām, kas saistītas ar tā pienākumu veikšanu. Ja padomdevējs nepareizi izmanto jebkuru avansa maksājuma daļu, to nekavējoties jāatmaksā un turpmāk padomdevējam avansa maksājumi netiks sniegti.

34.5. Ja avansa maksājuma garantijas termiņš beidzas un padomdevējs to neatjauno, līgumslēdzēja iestāde veic vai nu atskaitījumu avansa maksājuma apjomā no nākotnes maksājumiem, kas pienākas padomdevējam atbilstīgi līgumam, vai, ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka šāds atskaitījums ir nepraktisks, līgumslēdzēja iestāde var izbeigt līgumu.

34.6. Ja līgums jebkādu iemeslu dēļ ir izbeigts, garantijas, kas nodrošina avansa maksājumus, var izmantot, lai atmaksātu avansa maksājumu atlikumu, kas joprojām ir padomdevēja rīcībā; garantijas sniedzējs neaizkavē maksājumu vai neceļ iebildumus.

34.7. Avansa maksājuma garantiju, kas minēta 34. pantā, atbrīvo pēc avansa maksājumu atlīdzināšanas.

34.8. Turpmākus nosacījumus un kārtību avansa maksājumu piešķiršanai un atlīdzināšanai nosaka īpašajos nosacījumos izklāstītais.

35. pants

Maksājumu kārtība

35.1. Padomdevējam ir tiesības uz starpmaksājumiem vai uz galīgā atlikuma maksājumu saskaņā ar kārtību, laika grafikiem un termiņiem, kas ir noteikti līgumā, pēc pakalpojumu sniegšanas un apstiprināšanas.

35.2. Atlīdzību par mēneša daļām aprēķina, pamatojoties uz dienas likmi, kas atbilst attiecīgā mēneša summas vienai trīsdesmitajai daļai. Samazinājumu par jebkuru nepilnīgu pakalpojumu sniegšanu veic, pamatojoties uz līgumā noteiktajām to pakalpojumu daļas izmaksām, kas netika sniegti.

35.3. Par to līguma daļu, kas balstās uz kopējām un fiksētām izmaksām vai uz vienas vienības cenu, var veikt starpmaksājumu tikai par sniegtajiem pakalpojumiem un, ja daļa no līguma balstās uz izdevumu atlīdzināšanu, pēc attiecīgu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas.

35.4. Starpmaksājuma summa nepārsniedz 90 % no to pakalpojumu vērtības, uz kuriem tā attiecas; tādējādi, atlikušos 10 % izmaksā kā galīgo saldo.

35.5. Starpmaksājumu biežumu nosaka īpašajos nosacījumos. Parasti tos veic vai nu katru mēnesi, vai arī pēc noteiktu pakalpojumu posmu vai daļu pabeigšanas.

35.6. Nosacījumus, kas attiecas uz tiem maksājumiem par citiem padomdevēja sniegtiem pakalpojumiem, atrunā īpašajos nosacījumos.

35.7. Par katru maksājumu padomdevējs nosūta līgumslēdzējai iestādei četras rakstiska maksājuma pieprasījuma kopijas kopā ar daudzpozīciju rēķiniem, kuriem pievieno rēķinus, maksājumu uzdevumus, kvītis un citus atbilstīgus pamatojošus materiālus par summām, kas jāsamaksā par katru mēnesi vai posmu.

35.8. 30 dienu laikā par minētā maksājuma pieprasījuma saņemšanu, to apstiprina vai groza tā, lai, pēc projekta vadītāja domām, pieprasījums atspoguļotu summu, kas pienākas padomdevējam saskaņā ar līgumu. Gadījumos, ja viedokļi par pozīcijas vērtību atšķiras, priekšroku dod projekta vadītāja viedoklim. Nosakot padomdevējam veicamā maksājuma apjomu, projekta vadītājs izsniedz līgumslēdzējai iestādei un padomdevējam pagaidu maksājuma apliecinājumu par summu, kas pienākas padomdevējam, un informē padomdevēju par pakalpojumu, par ko tiks veikts maksājums.

35.9. Projekta vadītājs ar pagaidu maksājuma apliecinājuma palīdzību var veikt grozījumus vai izmaiņas jebkurā iepriekš izsniegtā apliecinājumā; projekta vadītājam ir tiesības mainīt novērtējumu vai aizturēt pagaidu maksājuma apliecinājuma izsniegšanu, ka veiktie pakalpojumi vai to daļa viņu neapmierina.

35.10. Galīgā saldo maksājumu veic pēc tam, kad padomdevējs ir izpildījis visas savas saistības attiecībā uz visu pakalpojumu posmu vai daļu veikšanu, un līgumslēdzēja iestāde ir apstiprinājusi pakalpojumu noslēguma posmu vai daļu. Galīgo maksājumu veic tikai pēc tam, kad padomdevējs ir iesniedzis gala ziņojumu un gala rēķinu, un līgumslēdzēja iestāde to ir apstiprinājusi. Jebkuru summu, ko padomdevēja iestāde ir samaksājusi vai kas tai bija jāsamaksā saskaņā ar 35. pantu, pārsniedzot padomdevēja izmaksas saskaņā ar līgumu, padomdevējs atmaksā līgumslēdzējai iestādei 30 dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

35.11. Ja notiek un turpinās jebkurš no tālāk minētajiem notikumiem, līgumslēdzēja iestāde drīkst, iepriekš par to rakstiski paziņojot padomdevējam, aizkavēt padomdevējam pienākošos maksājumus vai to daļu:

a) padomdevējs nepilda līgumu;

b) jebkura cita iemesla dēļ, par ko ir atbildīgs padomdevējs saskaņā ar līgumu un kas, pēc līgumslēdzējas iestādes domām, traucē vai draud traucēt sekmīgu projekta vai līguma pabeigšanu.

36. pants

Ceļa un transporta izdevumi

36.1. Ja vien īpašajos nosacījumos nav atrunāts citādi, ceļa izdevumus par atļautajiem padomdevēja darbiniekiem un to dzīvesbiedriem, un apgādājamiem bērniem tās valsts izpratnē, kurā padomdevējs ir reģistrējis savu darbību, sedz līgumslēdzēja iestāde. Minētie izdevumi aprobežojas ar vispraktiskākā tiešā reisa izmaksu segšanu starp pastāvīgo dzīvesvietu un līguma īstenošanas vietu.

36.2. Avio lidojumiem jābūt ekonomiskajā klasē. Ceļojumus, ko nepieciešams veikt pa jūru, dzelzceļu vai upi, veic pirmajā klasē. Atļauto darbinieku bagāžas pārvadāšanas izmaksas starp pastāvīgo dzīvesvietu un līguma izpildes vietu sedz līgumslēdzēja iestāde, ievērojot īpašajos nosacījumos noteiktos ierobežojumus.

36.3. Apstākļus, kuros dokumentu, iekārtu un materiālu pārvadāšanas izmaksas sedz līgumslēdzēja iestāde, atrunā īpašajos nosacījumos.

36.4. Visos gadījumos atmaksājumu veic pēc apliecinošu dokumentu iesniegšanas.

37. pants

Izmaksu izmaiņas

37.1. Ja vien īpašajos nosacījumos nav atrunāts citādi, un izņemot 37. panta 4. punktā minēto, līgumu summa ir fiksēta un to nepārskata.

37.2. Ja saskaņā ar līgumu summas var izmainīt, šādas izmaiņas veic, ņemot vērā būtisku vietēju vai ārēju elementu cenu izmaiņas, uz kurām pamatojoties tika aprēķināta piedāvājuma cena gan darbaspēkam, gan citiem pakalpojumiem. Sīki izstrādāti cenu izmaiņu nosacījumi ir izklāstīti īpašajos nosacījumos.

37.3. Cenas, kas ir ietvertas padomdevēja piedāvājumā:

a) ir aprēķinātas, pamatojoties uz noteikumiem, kas ir spēkā 30 dienas pirms pēdējās cenu piedāvājuma iesniegšanas dienas vai, tiešas vienošanās līgumu gadījumā, līguma dienā; un

b) ievēro tiesību aktus un atbilstīgu nodokļu piemērošanas kārtību, ko piemēro 37. panta 3. punkta a) apakšpunktā norādītajā atsauces dienā.

37.4. Ja pēc 37. panta 3. punktā noteiktā datuma stājas spēkā vai tiek izmainīts nacionāls vai valsts likums, rīkojums, lēmums vai cits tiesību akts, pašvaldības vai citas valsts iestādes noteikums vai nolikums, kas izraisa izmaiņas līgumattiecībās starp līgumslēdzējām pusēm, līgumslēdzēja iestāde un padomdevējs apspriežas, kā labāk turpināt līgumattiecības, un šādas apspriedes rezultātā var pieņemt lēmumu:

a) veikt izmaiņas līgumā;

b) izmaksāt kompensāciju par radušos nevienlīdzību otrai pusei; vai

c) izbeigt līgumu pēc savstarpējas vienošanās.

37.5. Ja pakalpojumu veikšana tiek kavēta padomdevēja vainas dēļ vai ir pienākušas izpildes termiņa beigas, kas ir izmainītas atbilstīgi līgumam, 30 dienu laikā pirms pakalpojumu pabeigšanas cenu izmaiņas netiek veiktas, izņemot jaunas cenu indeksācijas piemērošanu, ja tā nāk par labu līgumslēdzējai iestādei.

38. pants

Kavēti maksājumi

38.1. Maksājumus, kas pienākas padomdevējam par katru projekta vadītāja izsniegtu pagaidu maksājumu apliecinājumu un galīgā saldo apliecinājumu, līgumslēdzēja iestāde veic 90 dienu laikā pēc šāda apliecinājuma iesniegšanas līgumslēdzējai iestādei. Ja maksājumam norādītais termiņš ir pārsniegts, padomdevējam pienākas kavējuma procenti, ko aprēķina proporcionāli kavēto dienu skaitam pēc likmes, kas noteikta īpašajos nosacījumos, ievērojot īpašajos nosacījumos atrunāto maksimālo termiņu. Padomdevējam pienākas šādi maksājumi bez iepriekšēja paziņojuma veikšanas un neskarot jebkuras citas tiesības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas tam pienākas saskaņā ar līgumu. Galīgā rēķina gadījumā kavējuma procentu maksājumu aprēķina par katru dienu pēc likmes, kas noteikta īpašajos nosacījumos.

38.2. Ja maksājums netiek veikts vairāk kā 120 dienas no 38. panta 1. punktā norādītā laikposma beigām, padomdevējam ir tiesības nepildīt līgumu vai to izbeigt.

39. pants

Maksājumi trešām personām

39.1. Visus maksājuma uzdevumus trešām personām var veikt tikai pēc cesijas, kas veikta atbilstīgi 6. pantam. Par cesiju paziņo līgumslēdzējai iestādei.

39.2. Par cesionāru informēšanu atbild tikai un vienīgi padomdevējs.

39.3. Ja padomdevēja īpašumam ir uzlikts apgrūtinājums, kas ietekmē viņam pārskaitāmos maksājumus saskaņā ar līgumu un neskarot 38. pantā noteikto termiņu, līgumslēdzēja iestāde atsāk maksājumus padomdevējam 30 dienu laikā no dienas, kad tā saņem paziņojumu par galīgu šķēršļu atcelšanu maksājuma veikšanai.

LĪGUMA LAUŠANA UN IZBEIGŠANA

40. pants

Līguma laušana

40.1. Puse lauž līgumu, ja tā neievēro jebkuru no savām līgumsaistībām.

40.2. Līguma laušanas gadījumā pusei, kas tādēļ ir cietusi kaitējumus, ir tiesības uz šādiem tiesiskas aizsardzības līdzekļiem:

a) kaitējuma atlīdzināšanu; un/vai

b) līguma izbeigšanu.

40.3. Kaitējumu atlīdzināšana var būt:

a) atlīdzība par zaudējumiem vai

b) līgumsods.

40.4. Gadījumā, ja atlīdzība par zaudējumu pienākas līgumslēdzējai iestādei, šādu atlīdzību tā var atskaitīt no summām, kas jāsamaksā padomdevējam vai no atbilstīgām garantijām.

40.5. Ievērojot līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktus, līgumslēdzējai iestādei ir tiesības uz kompensāciju par jebkuriem zaudējumiem, kas tiek atklāti pēc līguma pabeigšanas.

41. pants

Līguma izbeigšana pēc līgumslēdzējas iestādes iniciatīvas

41.1. Līgumslēdzēja iestāde jebkurā laikā un ar tūlītēju šāda lēmuma stāšanos spēkā var izbeigt līgumu, izņemot 41. panta 2. punktā atrunātos gadījumus.

41.2. Ja vien vispārējos nosacījumos nav norādīts citādi, līgumslēdzēja iestāde, septiņas dienas iepriekš par to paziņojot padomdevējam, var izbeigt līgumu jebkurā no šādiem gadījumiem, ja:

a) padomdevējs nesniedz pakalpojumus atbilstīgi līgumam;

b) padomdevējs turpina nepildīt saistības 14 dienas pēc tam, kad līgumslēdzēja iestāde ir paziņojusi par maksājuma aizturēšanu saskaņā ar 35. panta 11. punktu;

c) padomdevējs saprātīgā laikposmā neievēro projekta vadītāja paziņojumu, kurā tas lūdz vērst par labu neuzmanību saistību izpildē vai saistību nepildīšanu atbilstīgi līgumam, kas nopietni ietekmē pareizu un laicīgu pakalpojumu sniegšanu;

d) padomdevējs atsakās vai neievēro administratīvos rīkojumus, ko tam ir sniedzis projekta vadītājs;

e) padomdevējs cedē līgumu vai apakšlīgumus bez līgumslēdzējas iestādes atļaujas;

f) padomdevējs bankrotē vai kļūst maksātnespējīgs, vai saņem izpildrakstu, vai apvienojas ar tā kreditoriem, vai veic uzņēmējdarbību tiesu izpildītāja, aizbildņa vai pārvaldnieka pakļautībā par labu saviem kreditoriem, vai tiek likvidēts;

g) par pārkāpumu, kas ietekmē padomdevēja profesionālo stāju, ir izteikts negatīvs galīgs tiesas spriedums;

h) jebkuras citas notikušas juridiskas tiesībnespējas dēļ, kas kavē izpildi;

i) notiek jebkādas organizatoriskas izmaiņas, kas ietver juridiskas personas statusa, padomdevēja būtības vai kontroles maiņu, ja vien šādas izmaiņas nav ietvertas līguma apstiprinājumā;

j) padomdevējs nesaglabā savu neatkarību atbilstīgi 12. panta 1. punktam;

k) padomdevējs nesniedz pieprasītās garantijas vai apdrošināšanu, vai ja persona, kas sniedz agrākas garantijas vai apdrošināšanu, nespēj ievērot tās saistības;

41.3. Līguma izbeigšana neskar jebkuras citas līgumslēdzējas iestādes vai padomdevēja tiesības vai pilnvaras, kas izriet no līguma. Līgumslēdzēja iestāde var pabeigt pakalpojumus pati vai noslēgt jebkuru citu līgumu ar trešo personu uz padomdevēja rēķina. Padomdevēja atbildība par pakalpojumu pabeigšanas kavēšanu tūlīt tiek pārtraukta, ja līgumslēdzēja iestāde lauž līgumu, neskarot no tā izrietošas saistības, kas jau var būt radušās.

41.4. Pēc līguma laušanas vai pēc tāda rakstura paziņojuma saņemšanas padomdevējs nekavējoties veic pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk un kārtīgāk pabeigtu pakalpojumus un līdz minimumam samazinātu izmaksas.

41.5. Projekta vadītājs iespējami īsā laikā pēc izbeigšanas apstiprina pakalpojumu un visu padomdevējam pienākošos summu vērtību izbeigšanas datumā.

41.6. Līgumslēdzējai iestādei nav jāveic turpmāki maksājumi padomdevējam pirms pakalpojumu pabeigšanas, tādēļ līgumslēdzējai iestādei ir tiesības piedzīt no padomdevēja visus papildu izdevumus, ja tādi ir, par pakalpojumu pabeigšanu, vai tai jāsamaksā padomdevējam jebkuru saldo.

41.7. Ja līgumslēdzēja iestāde izbeidz līgumu, tai ir tiesības piedzīt no padomdevēja jebkurus zaudējumus, kas tai ir radušies, līdz pat maksimālajai līgumā norādītajai summai. Ja maksimālā summa nav norādīta, līgumslēdzējai iestādei, neskarot citus tai pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar līgumu, ir tiesības piedzīt to daļu no līguma summas, ko attiecina uz pakalpojumu daļu, kas padomdevēja dēļ nav pienācīgi izpildīti.

41.8. Ja līgumu neizbeidz padomdevēja darbības vai bezdarbības dēļ, padomdevējam, papildus tām summām, kas tam ir jāsaņem, ir tiesības pieprasīt atlīdzību par tam nodarītajiem zaudējumiem.

42. pants

Līguma izbeigšana pēc padomdevēja iniciatīvas

42.1. Padomdevējs, 14 dienas iepriekš par to paziņojot līgumslēdzējai iestādei, izbeidz līgumu, ja līgumslēdzēja iestāde:

a) nesamaksā padomdevējam summas, kas tam pienākas saskaņā ar jebkādu projekta vadītāja izdotu apstiprinājumu pēc 38. panta 2. punktā noteiktā termiņa; vai

b) pastāvīgi neievēro savus pienākumus pēc atkārtotiem atgādinājumiem; vai

c) pārtrauc pakalpojumu vai to daļu sniegšanu ilgāk kā 180 dienas līgumā neatrunātu iemeslu dēļ vai no padomdevēja neatkarīgu iemeslu dēļ.

42.2. Šāda līguma izbeigšana neskar jebkuras citas līgumslēdzējas iestādes vai padomdevēja tiesības, kas izriet no līguma.

42.3. Līguma izbeigšanas gadījumā līgumslēdzēja iestāde maksā padomdevējam par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu, kas var būt radies padomdevējam. Šādi papildus maksājumi nepārsniedz līgumā norādīto ierobežojumu.

43. pants

Force majeure

43.1. Nevienu no pusēm neuzskata par vainīgu, kā arī neuzskata, ka tā ir pārkāpusi savas līguma saistības, ja šādu saistību izpildi kavē force majeure apstākļi, kas ir radušies pēc paziņojuma par līguma piešķiršanu vai dienas, kad līgums stājas spēkā, atkarībā no tā, kas iestājas ātrāk.

43.2. Šeit izmantotais termins "force majeure" ir stihiska nelaime, streiki, lokauts vai citi darba nemieri, valsts ienaidnieku darbība, karš, neatkarīgi no tā, vai tas ir pieteikts vai nav, blokāde, dumpis, masu nekārtības, epidēmijas, zemes nogruvumi, zemestrīces, vētras, zibensizlāde, plūdi, pilsoņu nemieri, sprādzieni un citi līdzīgi neparedzami notikumu, ko neviena no pusēm nevar kontrolēt un kurus neviena no pusēm nekādā veidā nevar pārvarēt.

43.3. Neatkarīgi no 24. panta un 41. panta noteikumiem, padomdevējs neatbild par līgumsodu vai līguma izbeigšanu saistību nepildīšanas gadījumā, ja, un tikai tādā mērā, viņš ir kavējies izpildīt līgumu vai ievērot savas līgumsaistības force majeure gadījuma dēļ. Līdzīgi arī līgumslēdzēja iestāde nav atbildīga, neskarot 38. panta un 42. panta nosacījumus, par nokavējuma procentu maksāšanu par kavētiem maksājumiem, par padomdevēja līgumsaistību izpildes kavēšanu vai līguma laušanu, ja, un tikai tādā mērā, līgumslēdzējas iestādes kavēšanās vai saistību nepildīšana rodas force majeure dēļ.

43.4. Ja kāda no pusēm uzskata, ka pastāv force majeure apstākļi, kas var ietekmēt to saistību izpildi, tā nekavējoties informē otru pusi un projekta vadītāju, sniedzot sīkas ziņas par apstākļu dabu, paredzamo ilgumu un efektu. Ja vien projekta vadītājs rakstveidā nav atrunājis citādi, padomdevējs turpina pildīt savas līgumsaistības tiktāl, cik tas ir praktiski iespējams, un cenšas rast tādus jebkurus praktiskus alternatīvus veidus savu saistību pildīšanai, ko neaizkavē force majeure apstākļi. Padomdevējs neuzsāk šādu alternatīvu veidu izmantošanu, ja vien projekta vadītājs neliek viņam to darīt.

43.5. Ja padomdevējam, ievērojot projekta vadītāja norādījumus vai izmantojot 43. panta 3. punktā minētos alternatīvos veidus, rodas papildu izmaksas, to summu apstiprina projekta vadītājs.

43.6. Ja force majeure apstākļi ir radušies un ilgst 180 dienas, neskarot jebkuru izpildes termiņa pagarinājumu, ko minētā iemesla dēļ var piešķirt padomdevējam, katrai no pusēm ir tiesības izbeigt līgumu, 30 dienas iepriekš par to paziņojot otrai pusei. Ja pēc 30 dienu laikposma beigām force majeure apstākļi joprojām turpinās, līgumu izbeidz un tā rezultātā puses ir atbrīvotas no tālākas līguma izpildes.

44. pants

Nāve

44.1. Ja padomdevējs ir fiziska persona, līgumu automātiski izbeidz minētās personas nāves gadījumā. Tomēr, līgumslēdzēja iestāde pārbauda katru mantinieku vai saņēmēju priekšlikumu, ja tie ir paziņojuši savu vēlmi turpināt līgumu. Līgumslēdzējas iestādes lēmumu paziņo ieinteresētajām personām 30 dienu laikā pēc šāda priekšlikuma saņemšanas.

44.2. Ja padomdevējs sastāv no vairākām fiziskām personām un viena vai vairākas no tām mirst, puses vienojas par ziņojumu par pakalpojumu sniegšanas gaitu un līgumslēdzēja iestāde lemj par līguma izbeigšanu vai turpināšanu saskaņā ar vienošanos, ko ir izteikuši pārdzīvojušie un to mantinieki vai saņēmēji.

44.3. Gadījumos, kas paredzēti 44. panta 1. un 2. punktā, personas, kas piedāvā turpināt līguma īstenošanu, paziņo par to līgumslēdzējai iestādei 15 dienu laikā pēc nāves dienas.

44.4. Šādas personas ir atbildīgas solidāri un atsevišķi vai citādā īpašajos nosacījumos atrunātā veidā par pareizu līguma izpildi tikpat lielā mērā kā padomdevējs. Uz līguma turpināšanu attiecas noteikumi par šajos nosacījumos minētās garantijas sniegšanu.

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

45. pants

Strīdu izšķiršana

45.1. Līgumslēdzēja iestāde un padomdevējs pieliek visas pūles, lai izlīguma veidā atrisinātu jebkuru ar līgumu saistītu strīdu, kas var rasties starp tiem vai starp projekta vadītāju un padomdevēju.

45.2. Īpašie nosacījumi paredz:

a) kārtību strīdu izšķiršanai izlīguma veidā;

b) termiņus, kuros var uzsākt strīdu izšķiršanu izlīguma veidā pēc tam, kad par strīdu ir paziņots otrai pusei, un maksimālo termiņu, kurā ir jāpanāk izlīgums, ja termiņš šādai strīdu izšķiršanai nepārsniedz 120 dienas no norunātās kārtības uzsākšanas;

c) termiņus rakstiskas atbildes sniegšanai uz izlīguma pieprasījumu vai citiem pieprasījumiem, kas ir atļauti minētās kārtības laikā, un sekas, ja šādi termiņi netiek ievēroti.

45.3. Puses var vienoties par strīda izšķiršanu pušu samierināšanas ceļā noteiktā laikposmā, ko veic trešā persona pēc tam, kad strīdu nav izdevies izšķirt, panākot izlīgumu.

45.4. Strīda izšķiršana, izlīguma panākšanas vai pušu samierināšanas ceļā visos gadījumos ietver kārtību, kurā par sūdzībām un atbildēm paziņo otrai pusei.

45.5. Ja noteiktajos termiņos neizdodas panākt izlīgumu vai samierināt puses, strīdu:

a) valsts līguma gadījumā atrisina saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktiem un

b) starptautiska līguma gadījumā to atrisina saskaņā ar EEK Padomes pieņemtajiem procesuālajiem noteikumiem.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS UN SAMIERINĀŠANAS PROCESUĀLIE NOTEIKUMI EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA FINANSĒTAJIEM LĪGUMIEM AIZJŪRAS ZEMĒS UN TERITORIJĀS

SATURS

I IEVADS

1. pants. Piemērošanas joma

2. pants. Definīcijas

3. pants. Paziņojums un termiņu aprēķināšana

4. pants. Iekšējo administratīvo procedūru izsmelšana

5. pants. Pušu samierināšana

II ŠĶĪRĒJTIESA

6. pants. Šķīrējtiesnešu valsts piederība

7. pants. Šķīrējtiesnešu skaits

8. pants. Viena šķīrējtiesneša iecelšana

9. pants. Trīs šķīrējtiesnešu iecelšana

10. pants.. Iecēlējinstitūcijas šķīrējtiesnešu iecelšana

11. pants. Šķīrējtiesnešu noraidīšana

12. pants. Šķīrējtiesneša aizstāšana

III LIETAS IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

13. pants. Vispārēji noteikumi

14. pants. Piemērojamie tiesību akti un procesuālie noteikumi

15. pants. Šķīrējtiesas procesa valoda

16. pants. Šķīrējtiesas procesa vieta

17. pants. Pārstāvēšana un asistēšana

18. pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

19. pants. Prasības pieteikums

20. pants. Aizstāvības argumentu izklāsts

21. pants. Grozījumi prasībā vai aizstāvībā

22. pants. Iebildumi par šķīrējtiesas jurisdikciju

23. pants. Papildus rakstiski ziņojumi

24. pants. Termiņi

25. pants. Pierādījumi

26. pants. Mutisks šķīrējtiesas process

27. pants. Pagaidu aizsardzības pasākumi

28. pants. Eksperti

29. pants. Pušu neierašanās vai nepiedalīšanās sekas

30. pants. Noklausīšanās procesa noslēgums

31. pants. Atteikšanās no noteikumiem

IV NOLĒMUMS

32. pants. Lēmumi

33. pants. Nolēmuma pieņemšanas laiks, kompetence, forma un spēks

34. pants. Nolēmuma izpilde

35. pants. Izlīgums vai citi pamati šķīrējtiesas procesa izbeigšanai

36. pants. Nolēmuma interpretēšana

37. pants. Labojumi nolēmumā

38. pants. Papildu nolēmums

39. pants. Šķīrējtiesnešu atlīdzība

40. pants. Šķīrējtiesas izmaksas

41. pants. Drošības naudas iemaksa

I - IEVADS

1. pants

Piemērošanas joma

Strīdus, kas saistīti ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansētu līgumu un kuri saskaņā ar tā vispārējiem un speciālajiem nosacījumiem var tikt izšķirti samierināšanas vai šķīrējtiesas procesa kārtībā, risina saskaņā ar šiem procesuālajiem noteikumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajos noteikumos, ja vien konteksts nenosaka citādi, sekojošiem vārdiem un izteicieniem ir šāda nozīme:

AZT: aizjūras zemes un teritorijas, kas caur Padomi ir asociētas ar Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK)

Padomes Lēmums: Eiropas Kopienas Padomes 1991. gada 25. jūlija Lēmums 91/482/EEK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar EEK,

dalībvalsts: EEK dalībvalsts,

administratīva aģentūra: aģentūra attiecīgajā AZT, kas nodarbojas ar tādu strīdu risināšanu ar administratīvām metodēm, kuri izriet vai ir saistīti ar līgumiem, kuros līgumslēdzēja iestāde ir puse,

šķīrējtiesa: šķīrējtiesas tribunāls,

iecēlējinstitūcija: iestāde, par kuru vienojušās šķīrējtiesas procesa puses, vai, ja šādas vienošanās nav, noteikta saskaņā ar šiem noteikumiem, kā kompetenta iecelt šķīrējtiesnesi,

līgumslēdzēja iestāde: valsts vai juridiska persona, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts un kas noslēdz līgumu vai kuras vārdā līgums tiek noslēgts,

līgums: EAF līgums par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem,

prasītājs: puse, kura uzsāk šķīrējtiesas procesu, paziņojot otrai pusei šķīrējtiesas procesa pieprasījumu un iesniedzot prasības,

atbildētājs: puse šķīrējtiesas procesā, pret kuru tiek celtas prasības,

puse: kad lietots saistībā ar šķīrējtiesu, – prasītājs vai atbildētājs šķīrējtiesas procesā.

3. pants

Paziņojums un termiņu aprēķināšana

3.1. Jebkurš paziņojums, kas paredzēts šajos noteikumos, ir jānosūta ar reģistrētu vēstuli vai fiziski jānogādā adresātam, abos gadījumos pieprasot datētu saņemšanas apliecinājumu. Paziņojumu uzskata par saņemtu datumā, kad tas ir nogādāts.

3.2. Šajos noteikumos paredzētā termiņa aprēķināšanas nolūkā pieņem, ka tas sākas nākošajā dienā pēc paziņojuma, informācijas vai priekšlikuma saņemšanas. Ja pēdējā šāda termiņa diena ir oficiālā svētku diena vai brīvdiena, adresāta vietā, kas norādīts paziņojumā, sarakstē vai priekšlikumā, termiņu pagarina līdz nākošai darba dienai. Tomēr oficiālās svētku dienas vai brīvdienas, kas iekrīt termiņā, ieskaita termiņa aprēķināšanā.

4. pants

Iekšējo administratīvo procedūru izsmelšana

4.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem strīdu nevar virzīt uz šķīrējtiesu, ja vien visas iekšējās administratīvās procedūras, kuras nosaka attiecīgā AZT un kas nodarbojas ar šādu strīdu risināšanu, nav vai nav uzskatāmas par izsmeltām. Administratīvo procedūru iespējas uzskata par izsmeltām, ja administratīvā aģentūra nav pieņēmusi galīgo lēmumu 120 dienu laikā no sākotnējā pieteikuma strīda risināšanai saņemšanas.

4.2. Gadījumos, ja iesniedzējam vēršanās pie administratīvajām procedūrām ir neiespējama šo procedūru neesamības attiecīgajā AZT dēļ, strīdu var nodot šķīrējtiesā saskaņā ar šiem noteikumiem tikai pēc tam, kad pieteicējs otrai pusei ir paziņots par sūdzību, un tā nav veikusi nozīmīgus soļus, lai atlīdzinātu vai izlabotu sūdzības cēloņus 120 dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

5. pants

Pušu samierināšana

5.1. Jebkurā laikā pirms šķīrējtiesas procesa pieprasījuma persona, kurai ir tiesības pieprasīt šķīrējtiesas procesu, var pieprasīt draudzīgu līguma finansētājas aģentūras iejaukšanos vai strīda risinājumu samierināšanas procesa kārtībā saskaņā ar šiem noteikumiem.

5.2. Ja strīda puses piekrīt, samierināšanas procesu vada viens samierinātājs, pretējā gadījumā to vada komiteja trīs samierinātāju sastāvā.

5.3. Lai pretendētu iecelšanai par samierinātāju, personai ir jābūt vai nu AZT, vai dalībvalsts piederīgam.

5.4. Ja samierināšanas procesu vada viens samierinātājs, strīda puses vienojas par samierinātāju. Ja samierināšanas procesu paredzēts vadīt samierināšanas komitejai, katra no strīda pusēm ieceļ vienu komitejas dalībnieku. Trešo komitejas dalībnieku, kas ir komitejas priekšsēdētājs un kas ir citas valsts piederīgais, kura nav strīdā iesaistīto pušu valsts, ieceļ komitejas pušu ieceltie divi locekļi.

5.5. Puse, kura pieprasa samierināšanas procesu, paziņo par to otrai pusei.

Pieprasījums sastāv no lietas izklāsta un pievienotiem attiecīgiem papīru un dokumentu eksemplāriem. Pieprasījums satur arī tās personas vārdu un adresi, kura tiek izvirzīta vai iecelta par samierinātāju.

5.6. Otra puse 60 dienu laikā no paziņojuma par pieprasījumu saņemšanas paziņo iesniedzējam, vai viņš ir gatavs pieņemt samierināšanas procesa mēģinājumu un tādā gadījumā iesniegt pieteicējam atbildi uz pieteicēja lietu Atbildē norāda arī personas vārdu un adresi, kura tiek izvirzīta vai iecelta par samierinātāju.

5.7. Samierināšanas komitejas dalībnieki, kurus iecēlušas puses, 30 dienu laikā no atsauksmes saņemšanas ieceļ samierināšanas komitejas priekšsēdētāju.

5.8. Samierinātāja vai samierināšanas komitejas darbības ir tik neoficiālas un ātras, kādas iespējams savienot ar taisnīgu un objektīvu strīda risināšanu, un tās ir pamatotas uz godīgu abu pušu uzklausīšanu.

Katra no pusēm var pārstāvēt sevi pati vai caur savu izvēlētu pārstāvi.

5.9. Pēc lietas izskatīšanas samierinātājs vai samierināšanas komiteja iesniedz pusēm risinājuma nosacījumus.

5.10. Ja tiek panākts izlīgums, samierinātājs vai samierināšanas komiteja sastāda un paraksta strīda izlīguma aprakstu. Aprakstu paraksta puses, ar to apliecinot tā pieņemšanu. Šāds pušu parakstīts izlīguma apraksts tām ir saistošs.

5.11. Šādi parakstītus strīda izlīguma apraksta eksemplārus nodod pusēm.

5.12. Ja strīda risinājums netiek panākts, pusēm ir tiesības strīdu nodot šķīrējtiesai saskaņā ar šiem noteikumiem. Tādā gadījumā tas, kas atklājies saistībā ar darbībām samierinātāja vai samierināšanas komitejas klātbūtnē, nekādā veidā nedrīkst ietekmēt kādas no pušu tiesībām šķīrējtiesas procesā.

5.13. Personu, kas darbojusies kā samierinātājs vai dalībnieks samierināšanas komitejā strīda risinājuma panākšanai, nevar iecelt par šķīrējtiesnesi tajā pašā lietā.

II - ŠĶĪRĒJTIESA

6. pants

Šķīrējtiesnešu valsts piederība

Lai pretendētu uz iecelšanu par šķīrējtiesnesi, personai ir jābūt piederīgam vai nu AZT, vai dalībvalstij.

7. pants

Šķīrējtiesnešu skaits

Ja puses vienojas, šķīrējtiesas sastāvu veido viens šķīrējtiesnesis. Šādu vienošanos pusēm jāpanāk 15 dienu laikā no dienas, kad atbildētājs ir saņēmis paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu saskaņā ar 18. pantā noteikto kārtību. Ja puses minētajā laikā nespēj vienoties par šķīrējtiesu viena šķīrējtiesneša sastāvā vai, ja tās vienojas, šķīrējtiesa sastāv no trīs šķīrējtiesnešiem.

8. pants

Viena šķīrējtiesneša iecelšana

8.1. Ja paredzēts iecelt vienu šķīrējtiesnesi, puses vienojas par šķīrējtiesnesi vai to ieceļ iecēlējinstitūcija 60 dienu laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas saskaņā ar 18. pantā noteikto kārtību.

8.2. Ja:

a) puses nespēj vienoties ne par šķīrējtiesnesi, ne par iecēlējinstitūciju minēto 60 dienu laikā; vai

b) iecēlējinstitūcija, par kuru puses vienojušās, atsakās darboties vai nespēj iecelt šķīrējtiesnesi 60 dienu laikā pēc pušu pieprasījuma saņemšanas par šķīrējtiesneša iecelšanu,

katra puse var pieprasīt no Hāgas Starptautiskās Tiesas visaugstāk stāvošo tiesnešu vidus, kas ir AZT vai dalībvalsts piederīgie, pildīt iecēlējinstitūcijas pilnvaras.

9. pants

Trīs šķīrējtiesnešu iecelšana

9.1. Ja paredzēts iecelt trīs šķīrējtiesnešus, katra puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Divi šādi iecelti šķīrējtiesneši izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas sastāva prezidējošais šķīrējtiesnesis.

9.2. Katra puse ieceļ šķīrējtiesnesi 60 dienu laikā no dienas, kad puses vienojās par šķīrējtiesas izveidošanu trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, vai no dienas, kad šķīrējtiesas izveidošana viena šķīrējtiesneša sastāvā 7. panta 1. punktā paredzētajos termiņos tika izslēgta.

9.3. Ja:

a) 30 dienu laikā pēc katras puses šķīrējtiesneša iecelšanas divi ieceltie šķīrējtiesneši nav vienojušies par trešo šķīrējtiesnesi; vai

b) 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par vienas puses šķīrējtiesneša iecelšanu otra puse nav paziņojusi pirmajai pusei par šķīrējtiesneša iecelšanu,

nepieciešamo šķīrējtiesnesi pēc jebkuras puses pieprasījuma ieceļ iecēlējinstitūcija.

9.4. Puses vienojas par iecēlējinstitūciju ne vēlāk kā 60 dienas pēc attiecīgās darbības neveikšanas, kas ir iemesls institūcijas iesaistīšanai šķīrējtiesas procesā. Ja pēc šī termiņa beigām puses nav vienojušās par iecēlējinstitūciju, jebkura puse var pieprasīt no Hāgas Starptautiskās Tiesas visaugstāk stāvošo tiesnešu vidus, kas ir AZT vai dalībvalsts piederīgie, pildīt iecēlējinstitūcijas pilnvaras.

10. pants

Iecēlējinstitūcijas šķīrējtiesnešu iecelšana

10.1. Kad iecēlējinstitūcijai pieprasa iecelt šķīrējtiesnesi, puse, kura to pieprasa, nosūta tai 18. panta 1. punktā minētā paziņojuma par šķīrējtiesu kopiju un līguma kopiju, uz kuru pamata vai saistībā ar kuru strīds ir radies. Iecēlējinstitūcija var pieprasīt no jebkuras puses informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai veiktu savus pienākumus.

10.2. Katra puse var ieteikt iecēlējinstitūcijai personu vārdus, kuri ir piemēroti iecelšanai par šķīrējtiesnesi. Ja šāds priekšlikums tiek izvirzīts, norāda pilnus personu vārdus, adreses un valsts piederību, kā arī viņu kvalifikācijas aprakstu.

10.3. Iecēlējinstitūcija ieceļ šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus iespējami īsā laikā. Ieceļot šķīrējtiesnesi, iecēlējinstitūcija:

a) ņem vērā apsvērumus, lai nodrošinātu neatkarīga un objektīva šķīrējtiesneša iecelšanu ar tādu valsts piederību, kādu nepārstāv puses, augsti ētiskam, kuram ir atzīta kompetence tajā tiesību jomā, tehniskajās un finanšu zināšanās, kas piemērojamas strīda jautājumiem; un

b) ja vien abas puses nav vienojušās citādi vai iecēlējinstitūcija savu pilnvaru robežās nenolemj, ka iecelšanas kārtība nav piemērota attiecīgajai lietai, tad izmanto šādu procedūru:

i) iecēlējinstitūcija nosūta abām pusēm identisku sarakstu ar vismaz trīs personu vārdiem, kuri atbilst šķīrējtiesneša amatam 6. panta 1. punkta un 10. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē;

ii) 30 dienu laikā pēc šī saraksta saņemšanas katra puse nosūta iecēlējinstitūcijai sarakstu, svītrojot to vārdu vai vārdus, pret kuriem tā iebilst, un sarindojot atlikušos vārdus prioritārā secībā. Ja saraksts netiek atsūtīts atpakaļ vai personu secībā nav veiktas izmaiņas atšķirīgi no sākotnējā saraksta, šajā sarakstā esošos vārdus uzskata par attiecīgās puses pieņemtiem tādā kārtībā, kādā tie atrodas;

iii) 30 dienu laikā pēc abu pušu atsūtīto sarakstu saņemšanas vai pēc saraksta atsūtīšanai noteiktā laika iztecēšanas, vadoties pēc agrākā, iecēlējinstitūcija no apstiprināto vai par tādiem uzskatīto personu vārdu vidus ieceļ šķīrējtiesnesi saskaņā ar sarakstos pušu norādīto kārtību prioritārā secībā;

iv) ja jebkādu iemeslu dēļ šķīrējtiesneša iecelšanu nevar veikt saskaņā ar šo procedūru, iecēlējinstitūcija var iecelt piemērotu šķīrējtiesnesi, ņemot vērā pušu intereses, strīda raksturu un, ja nepieciešams, faktu, ka viena no pusēm ir valsts.

11. pants

Šķīrējtiesnešu noraidīšana

11.1. Iespējamais šķīrējtiesnesis atklāj personām, kas pret viņu vēršas saistībā ar viņa iespējamo iecelšanu par šķīrējtiesnesi, jebkādus faktus vai apstākļus, kas varētu radīt pamatotas šaubas vai aizdomas par viņa objektivitāti un neatkarību. Persona, kas iecelta par šķīrējtiesnesi, atklāj šādus faktus vai apstākļus pusēm, ja vien šķīrējtiesnesis jau nav viņus informējis par šiem apstākļiem.

11.2. Puse var noraidīt jebkuru šķīrējtiesnesi, ja pastāv fakti vai apstākļi, kas rada pamatotas šaubas vai aizdomas par viņa objektivitāti vai kompetenci. Tomēr puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim, kuru pati iecēlusi vai kura iecelšanā tā ir piedalījusies, pamatojoties tikai uz tiem iemesliem, kurus tā uzzinājusi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

11.3. Puse, kura iecerējusi noraidīt šķīrējtiesnesi, nosūta rakstisku noraidījuma paziņojumu šķīrējtiesai, noraidāmajam šķīrējtiesnesim un otrai pusei, norādot attiecīgos iemeslus. Paziņojumu nosūta 15 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas vai noraidāmā šķīrējtiesneša iecelšanas, vadoties pēc vēlākā datuma, vai 15 dienu laikā, kopš puse uzzināja par apstākļiem, kuri ir par pamatu šķīrējtiesneša noraidījumam.

11.4. Ja vienas puses izteiktajam šķīrējtiesneša noraidījumam piekrīt otra puse vai ja noraidāmais šķīrējtiesnesis atkāpjas no šķīrējtiesneša pienākumu pildīšanas, šī šķīrējtiesneša pilnvaras nekavējoties izbeidzas. Taču ne pušu vienošanās par noraidījumu, ne šķīrējtiesneša atkāpšanās no savu pienākumu pildīšanas netieši neliecina par noraidījuma iemeslu pamatotības atzīšanu.

11.5. Ja otra puse nepiekrīt šķīrējtiesneša noraidījumam vai ja noraidāmais šķīrējtiesnesis neatkāpjas, lēmumu par noraidījumu pieņem:

a) iecēlējinstitūcija, ja šķīrējtiesnesi iecēla iecēlējinstitūcija;

b) pārējais šķīrējtiesas sastāvs, ja tāds ir, gadījumos, kad šķīrējtiesnesi neiecēla iecēlējinstitūcija;

c) visos pārējos gadījumos vai gadījumā, ja pastāv domstarpības starp pārējiem šķīrējtiesas sastāva dalībniekiem, iecēlējinstitūcija, kas izveidota vai izveidojama saskaņā ar 9. panta 4. punktā paredzēto kārtību.

Šeit minētās institūcijas pieņemtais lēmums ir galīgs.

12. pants

Šķīrējtiesneša aizstāšana

12.1. Šādos gadījumos ieceļ aizvietojošu šķīrējtiesnesi saskaņā ar 8., 9. un 10. pantā noteikto kārtību, ko piemēro atsevišķa šķīrējtiesneša iecelšanai, kuru aizstāj:

a) šķīrējtiesneša noraidījumam piekritusi otra puse; vai

b) noraidāms šķīrējtiesnesis pats atkāpies no šķīrējtiesneša pienākumu pildīšanas; vai

c) neskatoties uz otras puses nepiekrišanu vai noraidāmā šķīrējtiesneša atteikumu atkāpties, šķīrējtiesneša noraidījums ir atbalstīts; vai

d) šķīrējtiesnesis mirst šķīrējtiesas procesa laikā; vai

e) citu iemeslu dēļ šķīrējtiesnesis nepilda savus pienākumus vai tā pienākumu pildīšana de jure vai de facto kļūst neiespējama.

12.2. Ja šķīrējtiesnesis tiek aizstāts, jebkura iepriekš notikusi šķīrējtiesas sēde pēc šķīrējtiesas ieskata var tikt atkārtota un jebkurš lēmums vai pavēle attiecībā uz procesu var tikt atcelts.

III - LIETAS IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

13. pants

Vispārēji noteikumi

13.1. Ievērojot šos noteikumus, šķīrējtiesa var vada šķīrējtiesas procesu veidā, kādā tā uzskata par piemērotu.

13.2. Šķīrējtiesa vada šķīrējtiesas procesu tik ātri un ar tādu pienācīgu attieksmi pret izmaksu taupīšanu, cik tas ir savienojams ar taisnības nodrošināšanu pušu starpā. Pret pusēm ievēro vienlīdzību, un jebkurā procesa stadijā katrai no tām dod visas iespējas pārstāvēt savu lietu.

13.3. Ja jebkurā procesa stadijā kāda no pusēm to pieprasa, šķīrējtiesa sasauc sēdi, lai noklausītos liecinieku liecības, ietverot ekspertu liecības, vai lai noturētu mutisku lietas noklausīšanos. Ja šāda pieprasījuma nav, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par sēdes sasaukšanu vai par lietas izskatīšanu, pamatojoties uz dokumentiem un citiem materiāliem.

13.4. Visus dokumentus un informāciju, ko viena puse iesniedz šķīrējtiesā, šī puse vienlaicīgi nodod arī otrai pusei. Puse nevar izmantot dokumentu vai informāciju savas lietas pamatojumā, ja nav pierādījumu, ka tas ir nosūtīts arī otrai pusei.

14. pants

Piemērojamie tiesību akti un procesuālie noteikumi

14.1. Strīda izšķiršanai šķīrējtiesa piemēro līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktus, ja vien līgumā nav noteikts citādi, kādā gadījumā šķīrējtiesa piemēro attiecīgi noteiktos tiesību aktus. Visos gadījumos šķīrējtiesa lemj saskaņā ar līgumā paredzētajiem nosacījumiem, un tā var ņemt vērā tirdzniecības paražas, kuras piemērojamas darījumam.

14.2. Ja piemērojamie tiesību akti neregulē kādu noteiktu jautājumu, šķīrējtiesa piemēro kolīziju normas, kuras izriet no līgumam piemērojamiem tiesību aktiem. Šķīrējtiesa nevar atteikties pieņemt nolēmumu, pamatojoties uz to, ka tiesību akti attiecīgo jautājumu neregulē vai regulē neskaidri.

14.3. Neatkarīgi no 5. panta 1. punkta un 14. panta 1. punkta noteikumiem, ja puses attiecībā uz šķīrējtiesas procesu skaidri pilnvarojušas šķīrējtiesu, tai jālemj draudzīgā kārtā vai ex aequo et bono.

14.4. Visas šķīrējtiesas procesa darbības vada saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja pušu starpā nav vienošanās, šķīrējtiesa lemj par jebkuru procesuālu darbību, kas nav paredzēta šajos noteikumos, un tādos gadījumos jo īpaši nodrošina, lai tiktu ievērots pušu vienlīdzības princips.

15. pants

Šķīrējtiesas procesa valoda

15.1. Šķīrējtiesas process notiek un šķīrējtiesas nolēmumu pieņem valodā, kādā noslēgts līgums, kura nosacījumi vai izpilde dod pamatu strīdam.

15.2. Šķīrējtiesa var noteikt, ka jebkurš dokuments, kas pievienots prasībai vai aizstāvībai, un jebkurš cits dokuments vai pierādījums, kas iesniegts attiecībā uz procesu un kas nav procesa valodā, ir ar apliecinātu tulkojumu valodā, kādā notiek process.

16. pants

Šķīrējtiesas procesa vieta

16.1. Šķīrējtiesas process notiek attiecīgajā AZT, kurā līgums tika piešķirts vai izpildīts. Tomēr šķīrējtiesa ar pušu piekrišanu un, pamatojoties uz saprātīgu iemeslu, var nolemt šķīrējtiesas procesu noturēt citā vietā. Lemjot par citu procesa norises vietu, šķīrējtiesa ņem vērā lietas apstākļus, ietverot izmaksas, pušu ērtības un alternatīvās procesa norises vietas noteikumu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz pusēm un procesu.

16.2. Ievērojot 16. panta 1. punktu, šķīrējtiesa var noturēt atsevišķas sēdes un sanāksmes jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, ņemot vērā lietas apstākļus.

16.3. Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu darba, preču, citu mantu vai dokumentu pārbaudīšanai. Pusēm ir jāsaņem savlaicīgs paziņojums, lai tām būtu iespēja piedalīties šādā pārbaudē.

17. pants

Pārstāvēšana un asistēšana

Puses var pārstāvēt un/vai tām var asistēt viņu izvēlētas personas. Šādu personu vārdus un adreses rakstiski paziņo otrai pusei un šķīrējtiesai. Šajā sarakstē jānorāda, vai nosauktā persona ir iecelta pārstāvēšanas vai asistēšanas nolūkā.

18. pants

Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

18.1. Prasītājs sniedz atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesu. Šāds paziņojums ir ierobežots laikā, ja vien tas netiek nodots vēlāk par 90 dienām pēc lēmuma par administratīvo procesu izbeigšanu attiecīgajā AZT vai ja šādi administratīvi procesi nav pieejami – ne vēlāk kā 90 dienas pēc 4. panta 2. punktā noteiktā 120 dienu termiņa beigām, kas paredzēts otrai pusei sūdzības apmierināšanai.

18.2. Šķīrējtiesas process uzskatāms par uzsāktu dienā, kad atbildētājs saņēmis paziņojumu par šķīrējtiesu.

18.3. Paziņojumā par šķīrējtiesu iekļauj šādu informāciju:

a) pieprasījumu, lai strīds tiktu nodots izskatīšanai šķīrējtiesā;

b) pušu vārdus, adreses un viņu valsts piederību paziņojuma laikā;

c) norādi uz līgumu, uz kura pamata vai saskaņā ar kuru strīds radies, un attiecīgo līguma noteikumu vai noteikumus, uz kuriem atsaucas vai kuri tiek apstrīdēti;

d) vispārēju prasības raksturu un summu, ja tāda ir;

e) apmierinājumu vai atlīdzību, ko prasa;

f) īsu datētu aprakstu par notikušajiem administratīvajiem procesiem vai sūdzību paziņojumiem un šo soļu iznākumu;

g) priekšlikumu par šķīrējtiesnešu skaitu (tas ir, viens vai trīs).

18.4. Paziņojumā par šķīrējtiesu var arī iekļaut:

a) personu vārdu un/vai iestādes nosaukumu, kas ieteikti 8. panta 1. punktā minētā vienīgā šķīrējtiesneša iecelšanai, un/vai iecēlējinstitūcijas nosaukumu;

b) paziņojumu par prasītāja iecelto šķīrējtiesnesi, kas minēts 9. panta 1. punktā;

c) prasības pieteikumu, kas minēts 19. pantā;

19. pants

Prasības pieteikums

19.1. Ja prasības pieteikums nebija iekļauts šķīrējtiesas procesa pieprasījumā, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā prasītājs iesniedz prasības pieteikumu atbildētājam un katram šķīrējtiesnesim. Prasības pieteikumam pievieno līguma eksemplāru.

19.2. Prasības pieteikumā, kuru parakstījis un datējis prasītājs un/vai viņa pienācīgi pilnvarots pārstāvis, norāda šādas ziņas:

a) pušu vārdus vai nosaukumus un adreses;

b) prasību pamatojošo faktu izklāstu;

c) strīda punktus;

d) prasīto apmierinājumu vai atlīdzību.

Prasītājs pievieno prasības pieteikumam visus dokumentus, kurus viņš uzskata par nepieciešamiem, vai pievieno norādi uz dokumentiem vai citiem pierādījumiem, kurus tas iesniegs.

20. pants

Aizstāvības argumentu izklāsts

20.1. Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā atbildētājs iesniedz prasītājam un katram no šķīrējtiesnešiem rakstisku aizstāvības argumentu izklāstu.

20.2. Aizstāvības argumentu izklāsts atbild uz prasības pieteikuma ziņām, kas norādītas saskaņā ar 19. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktiem. Atbildētājs pievieno aizstāvības argumentu izklāstam dokumentus, uz kuriem viņš pamato savu aizstāvību, vai pievieno norādi uz dokumentiem vai citiem pierādījumiem, kurus tas iesniegs.

20.3. Šajā aizstāvības argumentu izklāstā vai vēlākā šķīrējtiesas procesa stadijā, ja šķīrējtiesa nolemj, ka nokavējumam ir attaisnojošs iemesls, atbildētājs var izvirzīt pretprasību, kas izriet no tā paša līguma, vai var pamatoties uz prasību, kas izriet no tā paša līguma, ieskaita nolūkos.

20.4. Šo noteikumu 19. panta 2. punkta normas piemēro pretprasībai un prasībai, uz ko atsaucas ieskaita nolūkā.

21. pants

Grozījumi prasībā vai aizstāvībā

Šķīrējtiesas procesa laikā jebkura no pusēm var grozīt vai papildināt prasību vai aizstāvību, ja vien šķīrējtiesa neuzskata šādus grozījumus par nepieļaujamiem, ņemot vērā to nokavējumu vai nesamērīgo kaitējumu, ko nodarītu otrai pusei.

22. pants

Iebildumi par šķīrējtiesas jurisdikciju

22.1. Šķīrējtiesai ir tiesības lemt par iebildumiem pret tās jurisdikciju.

22.2. Šķīrējtiesai ir tiesības lemt par līguma esamību vai tā derīgumu. Šķīrējtiesas lēmums par to, ka līgums ir nederīgs un spēkā neesošs, neietekmē šķīrējtiesas atrunas spēkā esamību, kas iekļauta līgumā, vai pušu vienošanās strīdu nodot šķīrējtiesā, un tādējādi neietekmē arī šo noteikumu piemērošanu.

22.3. Iebildumus, ka šķīrējtiesai nav jurisdikcijas, ceļ ne vēlāk kā kopā ar aizstāvības argumentu izklāstu vai attiecībā uz pretprasību, – atbildē uz pretprasību. Šo noteikumu piemēro arī jaunām prasībām un pretprasībām, kas pieņemtas šķīrējtiesas procesa gaitā.

22.4. Par iebildumiem, kas attiecas uz šķīrējtiesas jurisdikciju, parasti šķīrējtiesai jālemj kā par sākotnējo jautājumu. Tomēr šķīrējtiesa var turpināt šķīrējtiesas procesu un lemt par šādiem iebildumiem galīgajā nolēmumā.

23. pants

Papildus rakstiski ziņojumi

Šķīrējtiesa lemj, kādus papildus rakstiskus ziņojumus bez prasības pietikuma un aizstāvības argumentu izklāsta pieprasa no pusēm vai kādus rakstiskus ziņojumus tās var iesniegt un, ja tā, tad kādā veidā tos iesniedz, kā arī nosaka termiņu šādu ziņojumu iesniegšanai.

24. pants

Termiņi

Šķīrējtiesas noteiktie termiņi rakstisku ziņojumu iesniegšanai (ietverot prasības pieteikumu un aizstāvības argumentu izklāstu) katrā gadījumā nedrīkst pārsniegt 45 dienas. Taču šķīrējtiesa var pagarināt šo termiņu, ja tā uzskata, ka pagarinājums ir attaisnots.

25. pants

Pierādījumi

25.1. Katrai pusei ir pienākums pierādīt faktus, uz kuriem tā balsta savu prasību vai aizstāvību.

25.2. Ja šķīrējtiesa uzskata to par piemērotu, tā var prasīt pusēm šķīrējtiesas noteiktā termiņā iesniegt šķīrējtiesai un otrai pusei dokumentu kopsavilkumu un citus pierādījumus, kurus puse norāda kā apstrīdēto faktu pamatojumu savā prasības pieteikumā vai aizstāvības argumentu izklāstā.

25.3. Jebkurā šķīrējtiesas procesa laikā šķīrējtiesa var prasīt pusēm uzrādīt dokumentus, lietiskos vai citus pierādījumus šķīrējtiesas noteiktos termiņos.

26. pants

Mutisks šķīrējtiesas process

26.1. Mutiska šķīrējtiesas procesa gadījumā šķīrējtiesa laicīgi paziņo pusēm procesa norises datumu, laiku un vietu.

26.2. Ja paredzēts nopratināt lieciniekus, katra puse paziņo šķīrējtiesai un otrai pusei vismaz 15 dienas pirms nopratināšanas to liecinieku vārdus un adreses, kurus tā iecerējusi nopratināt, liecinieku nopratināšanas tēmas un valodu, kādā tie dos savu liecību.

26.3. Šķīrējtiesa gādā par tiesas sēdes laikā sniegto mutisko liecību tulkošanu un par sēdes protokolēšanu, ja kādu no šiem šķīrējtiesa uzskata par nepieciešamu dotajos lietas apstākļos vai ja puses par to ir vienojušās un ziņojušas par šādu vienošanos šķīrējtiesai vismaz 15 dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.

26.4. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, ja vien puses nav vienojušās citādi. Šķīrējtiesa var pieprasīt lieciniekam vai lieciniekiem atstāt šķīrējtiesas sēdes telpu citu liecinieku nopratināšanas laikā. Šķīrējtiesai ir tiesības noteikt veidu, kādā liecinieki tiek nopratināti; tas neskar pušu tiesības uzdot jautājumus otras puses uzaicinātājiem lieciniekiem, ja kāda puse to vēlas.

26.5. Liecinieku liecības var iesniegt ar zvērestu apliecinātu rakstisku ziņojumu veidā, ko parakstījis liecinieks. Taču, ja kāda no pusēm pieprasa un šķīrējtiesa atļauj, šos lieciniekus var nopratināt šķīrējtiesas sēdē, kurā pusēm ir iespēja piedalīties un uzdot jautājumus.

26.6. Šķīrējtiesa novērtē iesniegto pierādījumu pieļaujamību, attiecināmību, svarīgumu un nozīmi.

27. pants

Pagaidu aizsardzības pasākumi

27.1. Ja kāda no pusēm pieprasa, šķīrējtiesa var veikt jebkādu pagaidu tiesību aizsardzības pasākumu, ko tā uzskata par nepieciešamu attiecībā uz strīda priekšmetu, ietverot pasākumus to preču nodrošināšanai, saglabāšanai vai glabāšanai, kas veido strīda priekšmetu, piemēram, nolemt par to nodošanu trešās personas glabāšanā vai par ātrbojīgu preču pārdošanu. Šķīrējtiesa var arī pieprasīt iemaksāt naudas summu vai sniegt nodrošinājumu kā garantiju par visu vai kādu apstrīdētās summas daļu. Ja tas netiek izdarīts, šķīrējtiesa ir tiesīga izdarīt tādus secinājumus, kas loģiski ar to saistāmi.

27.2. Šādus pagaidu pasākumus var pieņemt pagaidu nolēmuma veidā. Šķīrējtiesai ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu šādu pasākumu izmaksām.

28. pants

Eksperti

28.1. Šķīrējtiesa var noteikt vienu vai vairākus neatkarīgus ekspertus, lai pārbaudītu un rakstiski ziņotu par īpašiem jautājumiem, kurus nosaka šķīrējtiesa. Pusei ir tiesības izteikt iebildumus pret ekspertu, pamatojoties uz viņa kompetenci un objektivitāti un, ja šos iebildumus šķīrējtiesa atbalsta, šādam ekspertam ir jāatkāpjas no savu pienākumu pildīšanas. Šķīrējtiesas noteikto eksperta darba uzdevuma norakstu iesniedz pusēm.

28.2. Puses sniedz ekspertam pārbaudei visu nepieciešamo informāciju vai nodrošina ar visiem būtiskiem dokumentiem vai precēm, ko viņš var pieprasīt. Jebkuru strīdu starp pusi un ekspertu par pieprasītās informācijas attiecināmību vai nodrošināšanu nodod šķīrējtiesai izlemšanai.

28.3. Pēc eksperta ziņojuma saņemšanas šķīrējtiesa nodod ziņojuma norakstu pusēm, kurām sniedz iespēju rakstiski izteikt savu viedokli par ziņojumu. Pusei ir tiesības pārbaudīt jebkuru dokumentu, uz kuru eksperts ir balstījis savu ziņojumu.

28.4. Ja kāda no pusēm pieprasa, eksperts pēc ziņojuma iesniegšanas var tikt nopratināts šķīrējtiesas sēdē, kurā pusēm ir iespēja piedalīties un uzdot viņam jautājumus. Šādā šķīrējtiesas sēdē katra no pusēm var uzaicināt ekspertus–lieciniekus, lai sniegtu liecības par strīda jautājumiem. Šādam procesam piemēro 26. panta noteikumus.

29. pants

Pušu neierašanās vai nepiedalīšanās sekas

29.1. Ja šķīrējtiesas noteiktajā termiņā prasītājs neiesniedz prasības pieteikumu, nenorādot pietiekamu iemeslu, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu. Ja šķīrējtiesas noteiktajā termiņā atbildētājs nav iesniedzis aizstāvības argumentu izklāstu, nenorādot pietiekamu iemeslu, šķīrējtiesa pēc piespiedu pasākumu piemērošanas pret atbildētāju lemj par šķīrējtiesas procesa turpināšanu un var pieņemt nolēmumu, pat ja līdz tam brīdim aizstāvība nav iesniegta.

29.2. Ja viena no pusēm, kas pienācīgi informēta saskaņā ar šiem noteikumiem, neierodas uz šķīrējtiesas sēdi, nenorādot pietiekamu iemeslu, šķīrējtiesa var turpināt šķīrējtiesas procesu.

29.3. Ja viena no pusēm, kas pienācīgi uzaicināta iesniegt dokumentārus pierādījumus, to neizdara noteiktajā termiņā, nenorādot pietiekamu iemeslu, šķīrējtiesa var pieņemt nolēmumu, pamatojoties uz tai iesniegtajiem pierādījumiem, pienācīgi ņemot vērā šādu neizdarību un tās ietekmi uz lietu.

30. pants

Noklausīšanās procesa noslēgums

30.1. Šķīrējtiesa var noskaidrot, vai pusēm ir vēl kādi pierādījumi vai liecinieki, kuri būtu jānopratina, vai iesniegumi. Ja tādu nav, šķīrējtiesa var paziņot šķīrējtiesas sēdi par slēgtu.

30.2. Šķīrējtiesa var, ja tā uzskata par nepieciešamu izņēmuma apstākļu rezultātā, pēc pašas ierosinājuma vai uz puses pieteikuma pamata lemt par šķīrējtiesas sēdes atsākšanu jebkurā laikā pirms nolēmuma pieņemšanas.

31. pants

Atteikšanās no noteikumiem

Ja puse atturas no savlaicīgu iebildumu celšanas pret jebkuru šo noteikumu vai prasību neievērošanu, uzskata, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

IV - NOLĒMUMS

32. pants

Lēmumi

32.1. Ja šķīrējtiesa sastāv no trīs šķīrējtienešiem, šķīrējtiesas nolēmumam vai lēmumam jābūt pieņemtam ar šķīrējtiesnešu balsu vairākumu. Taču, ja nepastāv balsu vairākums, izšķirošā ir prezidējošā šķīrējtieneša balss, bet tam jāpamato šīs balss izmantošana.

32.2. Ja procesuālu jautājumu gadījumā, kad nav balsu vairākuma vai kad šķīrējtiesa atļauj, prezidējošais šķīrējtiesnesis var izlemt vienpersoniski, kura lēmumu var pārskatīt šķīrējtiesa.

33. pants

Nolēmuma pieņemšanas laiks, kompetence, forma un spēks

33.1. Šķīrējtiesas nolēmums pieņemams iespējami ātri pēc šķīrējtiesas sēdes vai pēc to pierādījumu saņemšanas, kurus puses vēlas nodot šķīrējtiesai izskatīšanai.

33.2. Bez galīgā nolēmuma pieņemšanas, šķīrējtiesa ir tiesīga pieņemt pagaidu vai iepriekšēju nolēmumu, vai nolēmumu attiecībā uz prasības daļu.

33.3. Nolēmumu taisa rakstveidā, un tas ir nepārsūdzams un pusēm saistošs. Puses izpilda nolēmumu bez kavēšanās. Katra AZT vai dalībvalsts atzīst par saistošu katru nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šiem noteikumiem, un nodrošina tā izpildi savā teritorijā tā, it kā tas būtu kādas vietējas tiesas nepārsūdzams spriedums.

33.4. Šķīrējtiesa sniedz nolēmuma pamatojumu, ja vien puses nav vienojušās, ka pamatojums nav nepieciešams.

33.5. Nolēmumu šķīrējtiesneši paraksta un pienācīgi apliecina, un tajā norāda datumu un vietu, kurā tas pieņemts. Ja ir trīs šķīrējtiesneši, un viens no tiem spriedumu neparaksta, nolēmumā norāda iemeslu, kāpēc nav attiecīgā paraksta.

33.6. Nolēmumu var darīt zināmu atklātībai tikai ar abu pušu piekrišanu.

33.7. Šķīrējtiesnešu parakstīta un apliecināta nolēmuma norakstu nodod šķīrējtiesas procesa pusēm.

34. pants

Nolēmuma izpilde

34.1. Lai saņemtu nolēmuma atzīšanu un to izpildītu AZT vai dalībvalstī, attiecīgai pusei jāuzrāda apliecināts nolēmuma noraksts iestādei, ko attiecīgā valsts paredzējusi šim nolūkam. Sprieduma izpildes rīkojumu pievieno iesniegtajam sprieduma norakstam, neveicot nekādu pārbaudi, izņemot noraksta autentiskumu.

34.2. Katra parakstītāja valsts 180 dienu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas informē EEK priekšsēdētāju par iestādi, kura izveidota šim mērķim, kā arī turpina informēt par jebkādām izmaiņām. Ministru padomes priekšsēdētājs nekavējoties nodos šo informāciju Komisijas priekšsēdētājam.

34.3. Nolēmuma izpildi reglamentē tiesību akti, kas attiecas uz tiesas spriedumu izpildi, kuri ir spēkā valstī, kuras teritorijā nepieciešama sprieduma izpilde.

35. pants

Izlīgums vai citi pamati šķīrējtiesas procesa izbeigšanai

35.1. Ja pirms nolēmuma pieņemšanas puses panāk izlīgumu ar citiem līdzekļiem, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu vai, ja to pieprasa abas puses, un šķīrējtiesa to atbalsta, šķīrējtiesa sastāda izlīgumu nolēmuma veidā ar vienošanās nosacījumiem. Šķīrējtiesai nav pienākuma pamatot šādu nolēmumu.

35.2. Ja pirms nolēmuma pasludināšanas šķīrējtiesas procesa turpināšana kļūst nevajadzīga jebkuru iemeslu dēļ, izņemot 35. panta 1. punktā minēto izlīgumu, šķīrējtiesa informē puses, ka tā pieņems lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja vien tā nesaņems iebildumus 30 dienu laikā. Ja kāda no pusēm iebilst minēto 30 dienu laikā, šķīrējtiesa nedrīkst pieņemt šādu lēmumu, līdz tā nav uzklausījusi puses un noskaidrojusi, ka iebildumiem nav attaisnojoša pamata.

35.3. Šķīrējtiesa nosūta procesa pusēm šķīrējtiesnešu parakstītus lēmuma par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu vai tāda nolēmuma norakstus, kas pieņemts uz pušu vienošanās nosacījumiem. Ja pieņem nolēmumu uz pušu vienošanās nosacījumiem, piemēro 33. panta 3. punktu un 33. panta 5. līdz 7. punktu.

36. pants

Nolēmuma interpretēšana

36.1. 60 dienu laikā pēc nolēmuma saņemšanas jebkura no pusēm, paziņojot otrai pusei, var pieprasīt šķīrējtiesai interpretēt spriedumu. Ja atklāts jauns apstāklis pēc noteiktā termiņa beigām, 60 dienu termiņš sākas no dienas, kad apstāklis atklāts, ar nosacījumu, ka maksimālais termiņš pieprasījumam, kas balstīts uz jaunatklātajiem apstākļiem, nedrīkst pārsniegt 120 dienu no nolēmuma pieņemšanas dienas.

36.2. Interpretāciju sniedz rakstiski, cik vien ātri iespējams, pēc pieprasījuma saņemšanas. Interpretācija ir nolēmuma sastāvdaļa, un tai piemēro 33. panta 2. punkta līdz 33. panta 6. punkta noteikumus.

37. pants

Labojumi nolēmumā

37.1. 60 dienu laikā no nolēmuma saņemšanas jebkura no pusēm, paziņojot otrai pusei, var pieprasīt šķīrējtiesai labot spriedumā jebkura aprēķina, pārrakstīšanās vai gramatiskās kļūdas vai jebkuras citas līdzīga rakstura kļūdas. Šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc nolēmuma paziņošanas var veikt šādus labojumus pēc sava ierosinājuma.

37.2. Šādus labojumus veic rakstiski un tiem piemēro 33. panta 2. punkta līdz 33. panta 6. punkta noteikumus.

38. pants

Papildu nolēmums

38.1. 60 dienu laikā pēc nolēmuma saņemšanas jebkura no pusēm, paziņojot otrai pusei, var pieprasīt šķīrējtiesai pieņemt papildu nolēmumu par prasībām, kas tika iesniegta, bet kura netika iekļauta nolēmumā.

38.2. Ja šķīrējtiesa uzskata pieprasījumu pieņemt papildu nolēmumu par pamatotu un uzskata, ka papildu nolēmumu var pieņemt bez turpmākas lietas noklausīšanās vai pierādījumiem, tā papildina nolēmumu 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.

38.3. Nolēmumam papildus piemēro 33. panta 2. punkta līdz 33. panta 6. punkta noteikumus.

39. pants

Šķīrējtiesnešu atlīdzība

39.1. Šķīrējtiesnešu atlīdzībai jābūt saprātīgai, ņemot vērā lietas sarežģītību, šķīrējtiesnešu veltīto laiku un citus atbilstīgus lietas apstākļus.

39.2. Ja puses ir vienojušās par iecēlējinstitūciju vai tā noteikta saskaņā ar šiem noteikumiem, un ja šī institūcija ir pieņēmusi šķīrējtiesnešu atlīdzības sarakstu starptautiskajās lietās, ko tā administrē, tad šķīrējtiesa, nosakot atlīdzību šķīrējtiesnešiem, ņem vērā šo sarakstu tādā mērā, kādā tā uzskata to par atbilstīgu attiecīgās lietas apstākļos.

39.3. Ja šāda iecēlējinstitūcija nav pieņēmusi šķīrējtiesnešu atlīdzības sarakstu starptautiskajās lietās, jebkura no pusēm jebkurā laikā, pirms šķīrējtiesa pieņem jebkādu nolēmumu, kurā noteikta šķīrējtiesneša atlīdzība, var pieprasīt iecēlējinstitūcijai sniegt paskaidrojumu par atlīdzības noteikšanu saskaņā ar praksi starptautiskajās lietās, kurās iecēlējinstitūcija ieceļ šķīrējtiesnešus. Ja iecēlējinstitūcija piekrīt šāda paskaidrojuma sniegšanai, šķīrējtiesa, nosakot šķīrējtiesnešu atlīdzību, ņem vērā šādu informāciju tādā mērā, kādā uzskata to par atbilstīgu attiecīgās lietas apstākļos.

39.4. Šo noteikumu 39. panta 2. punktā un 39. panta 3. punktā minētajos gadījumos, kad puse pieprasa un iecēlējinstitūcija piekrīt noformēt priekšlikumu par šķīrējtiesnešu atlīdzību, šķīrējtiesa nosaka savu atlīdzību tikai pēc apspriešanās ar iecēlējinstitūciju, kura var izteikt jebkādu viedokli, kādu tā uzskata par piemērotu attiecībā uz šķīrējtiesnešu atlīdzību.

40. pants

Šķīrējtiesas izmaksas

40.1. Šķīrējtiesa savā nolēmumā nosaka šķīrējtiesas procesa izmaksas. Jēdziens "izmaksas" iekļauj tikai:

a) šķīrējtiesas izmaksas, kas jānodala atsevišķi no katra šķīrējtieneša atlīdzības un jānosaka pašai šķīrējtiesai saskaņā ar 39. pantu;

b) šķīrējtienešu ceļa un citus izdevumus;

c) eksperta padoma vai cita palīga, kurus pieprasījusi šķīrējtiesa, izmaksas;

d) liecinieku ceļa un citus izdevumus tādā mērā, kādā to apstiprina šķīrējtiesa;

e) lietā uzvarējušās puses pārstāvja un juridiskās palīdzības izmaksas, ja šādu izmaksu atlīdzība pieprasīta šķīrējtiesas procesa laikā, un tikai tādā apmērā, kādā šķīrējtiesa nosaka par saprātīgām;

f) atlīdzību un samaksu iecēlējinstitūcijai.

40.2. Izņemot 40. panta 3. punktā paredzētajos gadījumos, šķīrējtiesas izmaksas pamatā sedz lietā zaudējusī puse. Taču šķīrējtiesa var sadalīt šīs izmaksas starp pusēm, ja tā uzskata, ka sadalījums ir saprātīgs, ņemot vērā lietas apstākļus.

40.3. Attiecība uz pārstāvju un juridiskās palīdzības izmaksām, kas minētas 40. panta 1. punkta e) apakšpunktā, šķīrējtiesa, ņemot vērā lietas apstākļus, ir tiesīga noteikt, kura puse tās segs vai sadala izmaksas starp pusēm, ja tā uzskata, ka sadalījums ir saprātīgs.

40.4. Ja šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu vai pieņem nolēmumu saskaņā ar vienošanās nosacījumiem, tā šāda lēmuma vai nolēmuma tekstā nosaka šķīrējtiesas izmaksas, kas minētas 40. panta 1. punktā.

40.5. Šķīrējtiesa nevar prasīt papildu samaksu par nolēmuma interpretāciju, labojumiem vai papildinājumiem saskaņā ar 36. līdz 38. pantu.

41. pants

Drošības naudas iemaksa

41.1. Šķīrējtiesa tās izveidošanās dienā var pieprasīt katrai pusei iemaksāt avansā summu, kas atbilst 40. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktos minētājām izmaksām.

41.2. Šķīrējtiesas procesa gaitā, šķīrējtiesa pamatotu iemeslu dēļ var pieprasīt pusēm papildu noguldījumus.

41.3. Ja iecēlējinstitūcija, par kuru vienojušās puses vai kura iecelta saskaņā ar šiem noteikumiem, un ja puse pieprasa, un iecēlējinstitūcija piekrīt pildīt tādu funkciju, šķīrējtiesa nosaka drošības naudas vai papildu noguldījuma apmēru tikai pēc apspriešanās ar iecēlējinstitūciju, kura var izteikt jebkādu viedokli, kādu tā uzskata par piemērotu attiecībā uz šādu drošības naudas un papildu noguldījuma apmēru.

41.4. Ja pieprasītā drošības nauda nav samaksāta pilnā apmērā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, šķīrējtiesa informē puses, lai viena no viņām veic vajadzīgo maksājumu. Ja šāds maksājums nav veikts, tiesa tomēr var pieņemt lēmumu turpināt šķīrējtiesas procesu vai arī pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa pārtraukšanu vai izbeigšanu.

41.5. Pēc nolēmuma pasludināšanas šķīrējtiesa sniedz pusēm atskaiti par saņemtām drošības naudas iemaksām un neparedzēto pārpalikumu atdod pusēm.

--------------------------------------------------