Padomes Regula (EEK) Nr. 3921/91

(1991. gada 16. decembris),

ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji drīkst pārvadāt kravas vai pasažierus pa dalībvalsts iekšējiem ūdensceļiem

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā, ievērojot Līguma 75. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kopējas transporta politikas izveide ietver inter alia nosacījumu izstrādi, ar kādiem ārvalstu pārvadātāji var sniegt transporta pakalpojumus kādā dalībvalstī;

tā kā minētais noteikums prasa atcelt visus ierobežojumus personai, kas sniedz attiecīgos pakalpojumus, ja tādu ierobežojumu pamatā ir tās pilsonība vai fakts, ka tā veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā sniedz pakalpojumus;

tā kā saskaņā ar Līguma vispārīgajiem principiem, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi, un ar Tiesas praksi šajā jautājumā ārvalstu pārvadātājiem būtu jāatļauj nodarboties ar iekšzemes pārvadājumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus dalībvalsts noteikusi pati saviem pārvadātājiem;

tā kā ir jānovērš konkurences izkropļojumi un traucējumi attiecīgo tirgu organizācijā;

tā kā normatīviem un administratīviem aktiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā sniedz pakalpojumus, ciktāl to piemērošana paredz ierobežojumus brīvībai sniegt pakalpojumus, jābūt pamatotiem ar vispārējām interesēm; tā kā tādi noteikumi ir piemērojami tikai tiktāl, cik vispārējās intereses jau neaizsargā tie noteikumi, kas uz ārvalstu pārvadātājiem attiecas tajā dalībvalstī, kur tie veic uzņēmējdarbību, un tiktāl, cik tādu pašu rezultātu nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošiem noteikumiem;

tā kā būtu jāparedz pārejas laiks,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 1993. gada 1. janvāra jebkuram kravu vai pasažieru pārvadātājam pa iekšējiem ūdensceļiem ir atļauts veikt kravu vai personu komercpārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kur tas veic uzņēmējdarbību, turpmāk tekstā "kabotāža", ar noteikumu, ka:

- tas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem un, vajadzības gadījumā,

- viņam ir tiesības veikt starptautiskos kravu vai personu pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem.

Ja tas atbilst minētajiem nosacījumiem, tad tas var ierobežotu laiku nodarboties ar kabotāžu attiecīgajā dalībvalstī, bez pienākuma izveidot tur juridisko adresi vai citu uzņēmumu.

2. pants

1. Turklāt, lai pārvadātājam atļautu nodarboties ar kabotāžu, viņš šim nolūkam var izmantot tikai tādus kuģus, kuru īpašnieks vai īpašnieki ir:

a) fiziskas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā dalībvalstī un kuri ir dalībvalstu pilsoņi,

vai

b) juridiskas personas:

i) kuru juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī,

un

ii) kuru daļu vairākums pieder dalībvalstu pilsoņiem.

2. Dalībvalsts izņēmuma kārtā var paredzēt atkāpes no nosacījuma, kas minēts 1. punkta b) apakšpunkta ii) ievilkumā. Tā apspriežas ar Komisiju par to kritēriju noteikšanu, kas jāņem vērā.

3. Lai pierādītu, ka minētais pārvadātājs atbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, iesniedz apliecinājumu, ko izsniegusi dalībvalsts, kurā kuģis ir reģistrēts, vai, ja tas nav reģistrēts, tad tā dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību īpašnieks. Minētajam apliecinājumam jāatrodas uz kuģa.

Dokuments ar apliecinājumu, ka kuģis pieder Reinas kuģniecībai, kā paredzēts Padomes 1985. gada 17. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2919/85 par pieejas nosacījumiem attiecībā uz režīmu, kas saskaņā ar Pārskatīto konvenciju par kuģošanu Reinā paredzēts Reinas kuģniecības kuģiem [4], aizstāj pirmajā daļā minēto apliecinājumu.

3. pants

1. Uz kabotāžu, ievērojot Kopienas noteikumu piemērošanu, attiecas normatīvie un administratīvie akti, kas ir spēkā pakalpojumu sniegšanas dalībvalstī šādās jomās:

a) likmes un nosacījumi, kas regulē pārvadājuma līgumus, kā arī fraktēšanas un darbības procedūras;

b) kuģu tehniskās specifikācijas.

Attiecībā uz kabotāžā izmantojamiem kuģiem jāievēro tādas pašas tehniskās specifikācijas, kādas ir noteiktas kuģiem, kam ir atļauts veikt starptautiskos pārvadājumus;

c) kuģošanas noteikumi un noteikumi par sabiedrisko kārtību;

d) kuģošanas un atpūtas ilgums;

e) PVN (pievienotās vērtības nodoklis) par transporta pakalpojumiem.

2. Lai efektīvi novērstu jebkuru diskrimināciju, kuras pamatā ir pilsonība vai uzņēmējdarbības veikšanas vieta, noteikumi, kas minēti 1. punktā, jāpiemēro ārvalstu pārvadātājiem ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus minētā dalībvalsts noteikusi saviem pilsoņiem.

3. Ja tiek konstatēts, ka, ņemot vērā praksi, ir jāpielāgo to jomu saraksts, uz ko attiecas pakalpojumu sniegšanas dalībvalsts noteikumi, kā minēts 1. punktā, tad Padome groza minēto sarakstu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma.

4. pants

Līdz 1995. gada 1. janvārim, neatkarīgi no 1. panta un neierobežojot 5. pantu:

a) Francijas Republika var ierobežot kabotāžu savā teritorijā līdz diviem braucieniem tiešā atpakaļceļā pēc starptautiskas kravu vai pasažieru pārvadāšanas;

b) Vācijas Federatīvā Republika var ierobežot kabotāžu savā teritorijā līdz tikai vienam braucienam tiešā atpakaļceļā pēc starptautiskas kravu vai pasažieru pārvadāšanas;

c) pārvadājumi starp ostām, kas atrodas Brandenburgā, Meklenburgā-Priekšpomerānijā, Saksijā, Saksijā-Anhaltē un Tīringenē, kā arī Berlīnē, šīs regulas darbības jomā neietilpst.

5. pants

Dalībvalstis neievieš jaunus Kopienas pārvadātājiem piemērojamus ierobežojumus attiecībā uz brīvību sniegt pakalpojumus, kas jau ir faktiski sasniegta brīdī, kad stājas spēkā šī regula.

6. pants

Šī regula neietekmē tiesības, kas noteiktas ar Pārskatīto konvenciju par kuģošanu Reinā (Manheimas konvenciju).

7. pants

Dalībvalstis savlaicīgi pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, un informē par tiem Komisiju.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1991. gada 16. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

H. Maij-Weggen

[1] OV C 331, 20.12.1985., 2. lpp.

[2] OV C 255, 13.10.1986., 229. lpp.

[3] OV C 328, 22.12.1986., 34. lpp.

[4] OV L 280, 22.10.1985., 4. lpp.

--------------------------------------------------