Padomes Regula (EEK) Nr. 1956/88

(1988. gada 9. jūnijs),

ar ko pieņem noteikumus Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācijas pieņemtās kopējās starptautisko pārbaužu programmas piemērošanai

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1983. gada 25. janvāra Regulu (EEK) Nr. 170/83, ar ko nosaka zivsaimniecības resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas kārtību Kopienā [1], un jo īpaši tās 11. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā Padome ar Regulu (EEK) Nr. 3179/78 [2] ir apstiprinājusi Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā, še turpmāk – NAFO (Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācijas) konvencija, un tā stājusies spēkā 1979. gada 1. janvārī;

tā kā saskaņā ar NAFO konvenciju dibinātā Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācija (NAFO) ir pieņēmusi starptautisko kopējo pārbaužu programmu, kas paredz līgumslēdzējām pusēm savstarpējas tiesības atrasties uz klāja un veikt pārbaudi un karoga valstij tiesības attiecīgi saukt pie atbildības un piemērot sankcijas; tā kā, piemērojot šo programmu, atklājušies daži trūkumi; tā kā līdz ar to Kopiena 1986. gada 26. jūnijā paziņojusi par nodomu pēc 12 mēnešiem atteikties no saistībām, kas izriet no starptautiskās kopējo pārbaužu programmas; tā kā, iekams nav apstiprināta pārskatītā NAFO programma, Padome ar Regulu (EEK) Nr. 3251/87 [3] pieņēma autonomu kontroles pagaidu programmu to Kopienas kuģu kontrolei, kas darbojas pārvaldes rajonā;

tā kā 1988. gada 10. februārī NAFO zvejniecības komisija pieņēmusi priekšlikumu pārveidotajai programmai, kas tagad nosaukta kā "kopējo starptautisko pārbaužu programma"; tā kā, ja nebūs iebildumu, saskaņā ar NAFO konvencijas XI pantu šis priekšlikums kļūs saistošs līgumslēdzējām pusēm no 1988. gada 10. jūnija; tā kā pārveidotā programma ir pieņemama Kopienai;

tā kā būtu lietderīgi Kopienas kuģu pārbaudes pārvaldes rajonā attiecināt uz to attiecīgo Kopienas pasākumu izpildi, kuri saistīti ar zvejas resursu kontroli un saglabāšanu;

tā kā, lai kontrolētu Kopienas kuģu veiktās zvejas darbības pārvaldes rajonā, dalībvalstīm, piemērojot pārveidoto programmu un citus attiecīgus Kopienas pasākumus, jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar Komisiju;

tā kā pārveidoto programmu piemēro, neierobežojot dalībvalstu saistības, kuras izriet no 1. punkta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2241/87, ar ko nosaka konkrētus zvejas kontroles pasākumus [4], ar mērķi pārbaudīt, vai uzrauga Kopienas kuģus, kuri veic zveju un ar to saistītās darbības pārvaldes rajonā;

tā kā būtu jāparedz pieņemt sīki izstrādātus noteikumus pārveidotās programmas un šīs regulas ieviešanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

NAFO zvejniecības komisijas 1988. gada 10. februārī pieņemto starptautisko pārbaužu programmu, še turpmāk "programma", piemēro Kopienā.

Programmas teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

1. Eiropas Kopienu Komisija Kopienas inspektoriem uzdod pildīt pienākumus saistībā ar šo programmu. Inspektorus var iecelt Komisija vai dalībvalsts. Kopienas inspektoru var norīkot uz jebkuru dalībvalsts kuģi, kas veic vai grasās veikt pārbaudes NAFO pārvaldes rajonā.

2. Papildus uzdevumiem, kas izriet no programmas, Kopienas inspektori pārvaldes rajonā pārbauda, vai Kopienas kuģi, uz kuriem attiecas programma, īsteno visus citus Kopienas saglabāšanas un kontroles pasākumus, ko piemēro šiem kuģiem.

3. pants

Piemērojot programmu, dalībvalstis sadarbojas gan cita ar citu, gan ar Komisiju.

4. pants

Vajadzības gadījumā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 170/83 14. pantā noteikto kārtību pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas ieviešanai.

5. pants

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 3251/87.

6. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1988. gada 9. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1988. gada 9. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

N. Blüm

[1] OV L 24, 27.1.1983., 1. lpp.

[2] OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp.

[3] OV L 314, 4.11.1987., 1. lpp.

[4] OV L 207, 29.7.1987., 1. lpp.

--------------------------------------------------

KOPĒJO STARPTAUTISKO PĀRBAUŽU PROGRAMMA

1. i) Kontroli veic līgumslēdzēju pušu zvejas kontroles dienestu inspektori pēc tam, kad viņiem uzdod veikt pienākumus saistībā ar kopējo starptautisko pārbaužu programmu, še turpmāk "programma".

ii) Līgumslēdzēju pušu attiecīgās iestādes līdz kārtējā gada 1. novembrim paziņo izpildsekretāram inspektoru vārdus un īpašo pārbaudes kuģu nosaukumus (ar to saprot arī zvejas kuģus, kas pārvadā inspektorus), kā arī to, kādus helikopterus saskaņā ar programmas 12. punktu tās iesaista programmā.

Līgumslēdzēju pušu ieviestās izmaiņas paziņojumu saturā dara zināmas izpildsekretāram divus mēnešus iepriekš, ja vien tas ir iespējams.

iii) Pēc paziņošanas izpildsekretāram un ja attiecīgās līgumslēdzējas puses savstarpēji vienojas, inspektorus, ko norīkojusi viena puse, var pārvietot uz tāda cita īpašā pārbaudes kuģa klāja, kuru saistībā ar programmu norīkojusi cita puse.

iv) Saņēmis paziņojumu no līgumslēdzējas puses par norīkojumu saistībā ar programmu, izpildsekretārs par katru attiecīgās puses inspektoru izsniedz attiecīgajai iestādei I pielikumā norādīto personu apliecinošu dokumentu. Šis dokuments ir numurēts. Ikviens inspektors šo personu apliecinošo dokumentu nēsā līdzi un uzrāda to, uzkāpjot uz kuģa.

v) Īpašie pārbaužu kuģi pa radio/teleksu tūlīt paziņo izpildsekretāram dienu un laiku, kad tie sāks pildīt savus pienākumus saistībā ar programmu. Uzskata, ka visi inspektori uz klāja ir NAFO inspektori.

vi) Laikā starp brīdi, kad inspektori uzsāk pildīt pienākumus saistībā ar programmu un kad viņi tos beidz pildīt, inspektori un īpašie pārbaudes kuģi nedrīkst citas līgumslēdzējas puses jurisdikcijā esošajiem kuģiem likt ievērot normatīvos aktus, kas attiecas uz tās līgumslēdzējas puses teritoriju, kura minētos inspektorus un attiecīgos pārbaudes kuģus norīkojusi.

vii) No īpašajiem pārbaudes kuģiem izpildsekretāram pa radio/teleksu tūlīt paziņo dienu un laiku, kad tie beigs pildīt pienākumus saistībā ar programmu.

viii) Laiku, kas iepriekš minēts vi) apakšpunktā, katrā ziņā ieraksta kuģa žurnālā. Šajos ierakstos norādītais laiks ir laiks, kas minēts iepriekšējā vi) apakšpunktā. Ārkārtējos gadījumos, kad nav iespējams sniegt paziņojumus, šie ieraksti liecina par to, ka ir izpildītas saistības, kas izriet no v) un vii) apakšpunkta.

ix) Izpildsekretārs 15 dienu laikā pēc saņemšanas iepazīstina visus Zvejniecības komisijas locekļus, še turpmāk "Komisija", ar to paziņojumu saturu, kuri saistībā ar programmu saņemti no jebkuras līgumslēdzējas puses.

2. i) Veicot pārbaudes, līgumslēdzēja puse cenšas nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām līgumslēdzējām pusēm, kuru kuģi darbojas pārvaldes rajonā, taisnīgi sadalot pārbaužu skaitu starp tām.

ii) Lai nodrošinātu objektivitāti, veicot pārbaudes un sadalot tās starp līgumslēdzējām pusēm, pārbaužu skaits, ko kādas līgumslēdzējas puses kuģi veic attiecībā uz kādas citas līgumslēdzējas puses kuģiem, cik vien iespējams, atbilst attiecībai starp pārbaudītās puses zvejas apjomu un kopējo zvejas apjomu pārvaldes rajonā; zvejas apjomu inter alia novērtē, pamatojoties uz lomu lielumu un krastā pavadītajām dienām.

3. Līgumslēdzēju pušu attiecīgās iestādes dara izpildsekretāram zināmus to iestāžu nosaukumus, kuras izraudzītas, lai tām tūlīt ziņotu par acīmredzamiem pārkāpumiem, kā arī to, kādā veidā tās var saņemt šos ziņojumus un atbildēt uz tiem.

Ja vairāk nekā 15 no kādas līgumslēdzējas puses kuģiem jebkurā laikā piedalās zvejā vai zivju apstrādē un pārkraušanā pārvaldes rajonā, līgumslēdzējas puses inspektors vai cita iecelta amatpersona šajā laikā atrodas pārvaldes rajonā, vai arī cita iecelta amatpersona ir līgumslēdzējas puses valstī, kas robežojas ar Konvencijas teritoriju, lai saņemtu brīdinājumus par acīmredzamiem pārkāpumiem un tūlīt atbildētu uz tiem.

4. Kuģi vai helikopteri, kas iesaistīti programmas īstenošanā un pārvadā inspektorus, ir aprīkoti ar šādām pazīšanas zīmēm, kas norāda, ka inspektors veic pārbaudi saistībā ar programmu:

a) gaišā diennakts laikā labas redzamības apstākļos vertikālā līnijā vienu virs otra ne tālāk par vienu metru vienam no otra izkar divus II pielikumā norādītos pārbaudes vimpeļus;

b) pie pārbaudāmā kuģa ir izkārts viens II pielikumā norādīts pārbaudes vimpelis.

5. i) Pārvaldes rajonā saistībā ar programmu pārbauda un kontrolē šādus kuģus:

a) zvejas kuģus, kas veic vai ir veikuši zveju pārvaldes rajonā;

b) kuģus, kas aprīkoti zivju apstrādei uz klāja un kas veic vai ir veikuši zivju pārkraušanu pārvaldes rajonā, un

c) transportkuģus, kas faktiski piedalās zivju pārkraušanas operācijās.

ii) Tāda kuģa kapteinis, uz kuru attiecas programma, saņēmis attiecīgu signālu pēc Starptautiskā signālu koda no kuģa vai helikoptera, kas pārvadā inspektoru, palīdz inspektoram nokļūt uz kuģa. Kuģim, uz kura jānokļūst, nav jāapstājas vai jāmanevrē, ja tas zvejo, met vai velk zvejas rīkus. Kapteinis tomēr piedāvā:

a) ja kuģa kopgarums pārsniedz 30 metrus, aizborta kāpnes, kas veidotas un ko lieto, kā norādīts III pielikumā;

b) palīdzību, nokļūstot uz kuģa no helikoptera, kā norādīts vai precizēts IV pielikumā.

Abos gadījumos kapteinis ievēro ierasto godprātīgas kuģošanas praksi, lai pārbaudes veicēji pēc iespējas ātri nokļūtu uz kuģa.

iii) Kārtība, kas noteikta, lai dienesta helikopteri veiktu personāla pārsēdināšanu, neuzliek zvejas kuģa kapteinim lielākus pienākumus rūpēties par pārbaudes veicējiem, kā paredzēts starptautiskajās tiesību normās.

iv) Pārbaudes veicēji ir ne vairāk kā divi inspektori, kas norīkoti saistībā ar programmu. Pārbaudes laikā aizliegts lietot ieročus, jo īpaši inspektori nedrīkst nēsāt ieročus. Neatkarīgi no šīs iedaļas noteikumiem uzskata, ka princips nenēsāt un nelietot ieročus netraucē līgumslēdzēju pusi pārbaudīt kuģus, kas peld ar tās karogu.

v) Tuvojoties inspektoram, kuģim, kas veic zveju ar dvīņu trali, jābūt atpazīstamam pēc vimpeļa vai karodziņa.

6. i) Pārbaudi veic tā, lai kuģim, tā darbībai un loma ieguvei sagādātu iespējami maz šķēršļu un neērtību. Pārbaude drīkst ilgt ne vairāk kā trīs stundas vai tik ilgi, kamēr izceļ tīklu un pārbauda tīklu un nozvejotās zivis, neatkarīgi no tā, kas prasa vairāk laika, bet šo laika ierobežojumu nepiemēro acīmredzama pārkāpuma gadījumā.

Ja reģistrētais loms nesakrīt ar inspektora novērtēto lomu uz kuģa klāja, tad inspektors var atkārtoti pārbaudīt aprēķinus, to izdarīšanas kārtību un attiecīgo dokumentāciju, kas izmantoti, lai noteiktu kopējo nozveju pārvaldes rajonā un lomu uz kuģa klāja; stundas laikā pēc sākotnējās pārbaudes pabeigšanas inspektoram jāatstāj kuģis.

Inspektora jautājumi ir vērsti tikai uz to, lai konstatētu faktus, kas saistīti ar Komisijas to pasākumu īstenošanu, pret kuriem saskaņā ar Konvencijas XII pantu neiebilst līgumslēdzēja puse, kam pieder kuģis. Pārbaudi veic, izmantojot V pielikumā paredzēto pārbaudes ziņojumu.

Attiecībā uz V pielikuma 15. iedaļu neatkarīgi no tiem iebildumiem pret kvotām, kuri izteikti saskaņā ar Konvencijas XII pantu, inspektori pēc ierakstiem kuģa žurnālā apkopo kuģa kopējo nozveju pārvaldes rajonā kārtējā reisa laikā pēc sugām un pēc teritorijām un ieraksta rezultātus pārbaudes veidlapā. Nosaka, ka kārtējais reiss sākas, kuģim iebraucot pārvaldes rajonā, un beidzas, kuģim atstājot Konvencijas teritoriju (ieskaitot ostas, kas ierobežo Konvencijas teritoriju) uz laiku, kas pārsniedz 20 dienas pēc kārtas. Kārtējo reisu neuzskata par beigušos, kamēr uz kuģa atrodas loms, kas gūts pārvaldes rajonā.

Ja rodas grūtības sazināties kādā valodā, inspektors vai kapteinis izmanto VI pielikumā norādītās aptaujas lapas attiecīgo daļu vajadzīgajā valodā.

Līgumslēdzējas puses, nosūtot vēstuli izpildsekretāram, var izmantot iespēju, ka inspektori apkopo ierakstus kuģa žurnālā attiecībā uz kuģa nozveju pārvaldes rajonā pēc sugām un pēc teritorijām par kvotas periodu, nevis kārtējo reisu, un ieraksta rezultātus pārbaudes veidlapas 15. iedaļā.

Veicot pārbaudi, inspektors var lūgt kapteini sniegt jebkādu palīdzību, kas ir vajadzīga. Kapteinis atvieglo inspektora darbu. Par pārbaudes ziņojumu var izteikt piezīmes, un to paraksta visas personas, kas paredzētas veidlapā. Ziņojuma kopiju nodod kuģa kapteinim.

Līgumslēdzēja puse, kas pārbauda kuģi, darbadienas laikā pēc pārbaudes, ja vien ir iespējams, iestādei, ko izraudzījusies pārbaudītā kuģa līgumslēdzēja puse, rakstiski dara zināmas sīkākas ziņas par acīmredzamu pārkāpumu. Līgumslēdzēju pušu pārbaudes kuģi ar izpildsekretāra biroja starpniecību paziņo 10 dienu laikā pārbaudīto kuģu sarakstu iestādēm, ko izraudzījušās pārbaudīto kuģu līgumslēdzējas puses.

Attiecībā uz acīmredzamu pārkāpumu vai atšķirībām starp reģistrēto lomu un inspektora novērtēto lomu uz kuģa cik vien iespējams drīz pēc pārbaudes kuģa atgriešanās ostā nosūta pārbaudes ziņojuma kopiju ar apstiprinošiem dokumentiem, ieskaitot fotoattēlus, pārbaudītā kuģa līgumslēdzējas puses atbildīgajām iestādēm. Ja ir citi pārbaudes ziņojumi, tad 30 dienu laikā, ja vien ir iespējams, oriģinālu nosūta iestādei, ko izraudzījusies pārbaudītā kuģa līgumslēdzēja puse. Visu pārbaudes ziņojumu kopijas nosūta arī izpildsekretāram.

ii) Neatkarīgi no iebildumiem pret kvotām, kas izteikti ievērojot Konvencijas XII pantu:

a) inspektoriem ir tiesības pārbaudīt un izmērīt visus zvejas rīkus, kas atrodas uz darba klāja vai tā tuvumā un ir gatavi darbam, kā arī pārbaudīt un reģistrēt, cik liels ir novērtētais loms uz klājiem un zem tiem, tiktāl, cik šāda pārbaude un mērījumi ir vajadzīgi, lai noteiktu, vai kuģis īsteno Komisijas pasākumus;

b) zvejas rīkus pārbauda atbilstīgi Komisijas pasākumiem;

c) attiecībā uz lomu drīkst pārliecināties, vai ieraksti kuģa žurnālā par pārvaldes rajonu atbilst novērtētajam lomam uz klāja, un atšķirības starp reģistrēto lomu un inspektora novērtēto lomu uz kuģa, izsakot tās procentos, reģistrē pārbaudes ziņojuma 18. iedaļā (piezīmju iedaļa), un

d) inspektors drīkst arī pārliecināties, ka uz kuģa saskaņā ar NAFO saglabāšanas un kontroles pasākumu 1. daļas C nodaļas 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktu ir uzskaites dokumentācija par visu kvotas periodu līdz pārbaudes dienai.

iii) Inspektoram ir tiesības pārbaudīt lomu, tīklus vai citus zvejas rīkus, un visus attiecīgos dokumentus, par ko inspektors uzskata, ka tie jāpārbauda, lai pārliecinātos, vai īsteno Komisijas pasākumus.

Ja novēro, ka acīmredzami neīsteno Komisijas pasākumus:

- inspektors ziņojumā min acīmredzamo pārkāpumu, paraksta šo ierakstu un gūst apstiprinošu parakstu no kapteiņa,

- inspektors ieraksta piezīmi zvejas žurnālā vai citā attiecīgā dokumentā un paraksta to, norādot dienu, vietu un konstatētā acīmredzamā pārkāpuma veidu. Inspektors var nokopēt jebkuru attiecīgo ierakstu šādā dokumentā un prasīt, lai kuģa kapteinis rakstiski apstiprina uz katras kopijas lapas, ka attiecīgā ieraksta kopija ir īsta,

- inspektoram ir visas iespējas acīmredzamo pārkāpumu dokumentēt ar attiecīgā zvejas kuģa zvejas rīku vai loma fotoattēliem; tādā gadījumā vienu fotoattēlu nodod kuģa kapteinim un pievieno ziņojumam, ko nosūta pārbaudītā kuģa līgumslēdzējas puses attiecīgajai iestādei.

iv) Ja inspektors atklāj, ka acīmredzami neīsteno pasākumus, sakarā ar kuriem ir aizliegts:

a) zvejot slēgtajā rajonā vai ar zvejas rīkiem, kas ir aizliegti konkrētajā rajonā;

b) zvejot krājumus vai sugas pēc dienas, kurā pārbaudītā kuģa līgumslēdzēja puse paziņojusi izpildsekretāram, ka tās kuģi pārtrauks attiecīgo krājumu vai sugu mērķtiecīgo zveju, un

c) ja veic zveju attiecībā uz pārējo jūras resursu kvotu, iepriekš nebrīdinot izpildsekretāru, vai ilgāk nekā septiņas darbdienas pēc tam, kad izpildsekretārs informējis pārbaudītā kuģa līgumslēdzēju pusi par to, ka būtu jāpārtrauc attiecīgo krājumu vai sugu zveja attiecībā uz pārējo jūras resursu kvotu,

inspektors, lai atvieglotu līgumslēdzējas puses rīcību sakarā ar acīmredzamu pārkāpumu, tūlīt mēģina sazināties ar pārbaudītā kuģa līgumslēdzējas puses inspektoru, ja ir zināms, ka kuģis atrodas tuvumā, vai ar iestādi, kas izraudzīta saskaņā ar iepriekšējo 3. punktu. Pārbaudītā kuģa kapteinis nodrošina, ka var izmantot kuģa radiosakarus un radista pakalpojumus, lai šajā nolūkā nosūtītu un saņemtu ziņojumus.

Pēc inspektora lūguma kapteinis pārtrauc visas zvejas darbības, kas pēc inspektora ieskatiem ir pretrunā ar iepriekš a) līdz c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem. Tikmēr inspektors pabeidz pārbaudi un, ja neizdodas pietiekami īsā laikā sazināties ar inspektoru vai pārbaudītā kuģa līgumslēdzējas puses izraudzīto iestādi, viņš atstāj pārbaudīto kuģi un, cik vien ātri iespējams, sazinās ar vienu vai otru. Tomēr, ja viņam izdodas nodibināt sakarus, vēl atrodoties uz pārbaudītā kuģa, un ar noteikumu, ka inspektors vai pārbaudītā kuģa līgumslēdzējas puses izraudzītā iestāde tam piekrīt, inspektors var palikt uz kuģa. Kamēr inspektors paliek uz kuģa, kapteinis nedrīkst atsākt zveju līdz brīdim, kamēr inspektors, ņemot vērā kuģa kapteiņa rīcību vai sazinoties ar pārbaudītā kuģa līgumslēdzējas puses inspektoru vai tās izraudzīto iestādi, nav pārliecinājies, ka acīmredzamais pārkāpums neatkārtosies.

v) Atbildīgais inspektors var pieprasīt kuģa kapteinim, lai tiktu noņemti jebkuri zvejas rīki, kas pēc inspektora ieskatiem neatbilst Komisijas pasākumiem. Jebkurai zvejas rīku daļai, kas pēc inspektora ieskatiem izmantota nelikumīgi, stingri piestiprina identifikācijas zīmi, un šo faktu inspektors reģistrē savā ziņojumā. Šo zvejas rīku ar piestiprināto zīmi uzglabā tikmēr, kamēr to pārbaudījis pārbaudītā kuģa līgumslēdzējas puses izraudzītais inspektors vai iestāde, kas nosaka rīku turpmāku izmantošanu.

vi) Inspektors var nofotografēt zvejas rīku tā, lai būtu redzama zvejas rīka atšķirības zīme un izmēri, un nofotografētie priekšmeti būtu jāuzskaita ziņojumā. Vienu fotoattēlu nodod kuģa kapteinim.

7. Līgumslēdzējas puses attiecīgā iestāde, kurai paziņo par acīmredzamu pārkāpumu, ko izdarījis šīs puses kuģis, tūlīt veic darbību, lai gūtu un izskatītu pierādījumus par acīmredzamu pārkāpumu un veiktu jebkādu turpmāku izmeklēšanu, kas vajadzīga acīmredzamā pārkāpuma novēršanai, un, ja vien iespējams, apmeklē attiecīgo kuģi. Ieinteresētā kuģa līgumslēdzējas puses attiecīgā iestāde vispusīgi sadarbojas ar tās līgumslēdzējas puses attiecīgo iestādi, kura norīkojusi inspektoru nodrošināt pierādījumu vākšanu un uzglabāšanu par acīmredzamo pārkāpumu tā, lai tas atvieglotu tiesvedību.

Līgumslēdzējas puses attiecīgā iestāde, kurai paziņotas atšķirības starp reģistrēto un inspektora novērtēto lomu, ja vien iespējams, apmeklē attiecīgo kuģi un jebkurā gadījumā sadarbojas ar NAFO inspektoriem, nodrošinot pierādījumu savākšanu un uzglabāšanu tā, lai tas atvieglotu jebkuru juridisku rīcību, un veic turpmāku izmeklēšanu, kas ir vajadzīga, lai noteiktu pienācīgus papildu pasākumus.

8. Inspektors, kas novēro, ka pēc pienācīga signāla kuģa apkalpe neveicina pārbaudes veicēju nokļūšanu uz tā:

i) cik vien iespējams drīz paziņo par acīmredzamo pārkāpumu attiecīgā kuģa līgumslēdzējas puses inspektoram, ja zināms, ka tas atrodas tuvumā, vai šīs līgumslēdzējas puses izraudzītajai iestādei un

ii) sagatavo ziņojumu, kurā sniedz pēc iespējas daudz informācijas, ieskaitot ziņas par signālu, attālumu, no kāda signāls raidīts, redzamību tajā laikā, jūras stāvokli, vēju un apledojumu.

9. Ja inspektoram izrāda pretestību vai nevēlēšanos pildīt viņa norādījumus, kuģa karoga valsts pret to izturas tā, it kā tas būtu vērsts pret tās inspektoru.

10. Inspektori veic savus pienākumus saskaņā ar programmā izklāstītajiem nosacījumiem, bet uz viņiem aizvien attiecas līgumslēdzējas puses iestāžu veikta ekspluatācijas pārbaude, un viņi ir atbildīgi to priekšā.

11. Līgumslēdzējas puses attiecīgās iestādes izskata ziņojumus, ko sniedz to citu līgumslēdzēju pušu inspektori, uz kurām attiecas programma, tāpat kā savu inspektoru ziņojumus, un tāpat atbilstīgi rīkojas. Šā punkta noteikumi neuzliek līgumslēdzējas puses attiecīgajām iestādēm pienākumu augstāk vērtēt pierādījumus ārzemju inspektora ziņojumā nekā pierādījumus pašu valsts inspektora ziņojumā. Līgumslēdzēju pušu attiecīgās iestādes sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citu rīcību, kas izriet no ziņojuma, ko iesniedzis inspektors saskaņā ar programmu.

12. Līgumslēdzējas puses attiecīgās iestādes katru gadu līdz 1. novembrim izpildsekretāram dara zināmus pagaidu plānus attiecībā uz inspektoru, kuģu un helikopteru piedalīšanos programmā nākamajā gadā, un izpildsekretārs var sniegt līgumslēdzēju pušu attiecīgajām iestādēm priekšlikumus, kā labāk saskaņot darbību šajā jomā, norādot arī inspektoru skaitu, kā arī kuģu un helikopteru skaitu inspektoru pārvadāšanai.

13. Katras līgumslēdzējas puses attiecīgās iestādes katru gadu līdz 1. martam iesniedz izpildsekretāram pārskatu par iepriekšējo kalendāro gadu, minot:

i) cik pārbaužu tā veikusi saistībā ar programmu, norādot pārbaužu skaitu uz katras līgumslēdzējas puses kuģiem un acīmredzama pārkāpuma gadījumā attiecīgā kuģa pārbaudes dienu un stāvokli, kā arī acīmredzamā pārkāpuma raksturojumu;

ii) tā acīmredzamā pārkāpuma raksturu, par kuru tai paziņojusi līgumslēdzēja puse. Kamēr ir veikti pasākumi saskaņā ar karoga valsts normatīvajiem aktiem, acīmredzamos pārkāpumus ik gadu ietver sarakstā un jebkuras uzliktās sankcijas apraksta īpašos noteikumos;

iii) tās atšķirības starp līgumslēdzējas puses kuģa žurnālā reģistrēto un inspektora novērtēto lomu uz kuģa, kuras tās uzskata par būtiskām. Līdz NAFO ir informēta par pretpasākumiem, ik gadu iekļauj sarakstā šos par būtiskiem atzītos gadījumus, ieskaitot sankcijas, kas uzliktas saskaņā ar karoga valsts normatīvajiem aktiem. Šīs sankcijas apraksta īpašos noteikumos.

14. i) Ja rodas nesaskaņas attiecībā uz šīs programmas interpretāciju vai piemērošanu, tad attiecīgās līgumslēdzējas apspriežas, mēģinot atrisināt nesaskaņas.

ii) Ja pēc apspriešanās nesaskaņas nav novērstas, izpildsekretārs pēc līgumslēdzējas puses lūguma nodod šīs nesaskaņas izskatīšanai Pastāvīgās starptautiskās kontroles komitejas (STACTIC) īpašā sēdē. STACTIC sastāda ziņojumu par šīm nesaskaņām un iesniedz to Zvejniecības komisijai divu mēnešu laikā pēc STACTIC sēdes.

iii) Saņēmusi STACTIC ziņojumu, līgumslēdzēja puse turpmāko divu mēnešu laikā var pieprasīt sasaukt īpašu Zvejniecības komisijas sēdi, lai izskatītu šo ziņojumu un attiecīgi rīkotos.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

INSPEKTORA PERSONĪBU APLIECINOŠS DOKUMENTS

(ne mazāks par 8,5 × 5,5 cm)

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PĀRBAUDES VIMPEĻI

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

AIZBORTA KĀPŅU UZBŪVE UN IZMANTOŠANA

1. Aizborta kāpnes ir tādas, lai inspektori, kuģim esot atklātā jūrā, varētu droši uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā. Aizborta kāpnes jāuztur tīras un labā stāvoklī.

2. Kāpnes novieto tā, lai pasargātu tās no iespējamiem atkritumiem no kuģa, lai visi pakāpieni stingri atbalstītos pret kuģa malu, lai tās atrastos, cik vien iespējams tālu no kuģa korpusa izliekumiem un lai inspektoram būtu droša un ērta iekļūšana kuģī.

3. Aizborta kāpņu pakāpieni ir:

a) no cietkoksnes vai cita materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, izgatavoti no viena gabala un bez zariem, ar izteikti neslīdošu virsmu; četri apakšējie pakāpieni var būt izgatavoti no pietiekami izturīgas un nelokāmas gumijas vai cita piemērota materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām;

b) vismaz 480 mm gari, 115 mm plati un 25 mm biezi, ja neskaita pretslīdēšanas ierīces, un

c) cits no cita vienādā atstatumā, kas nav mazāks par 380 mm un lielāks par 380 mm, kā arī nostiprināti tā, lai paliktu horizontālā stāvoklī.

4. Aizborta kāpnēm nav vairāk kā divi nomainīti pakāpieni, kas nostiprināti citādi, nekā paredzēts kāpņu oriģinālajā konstrukcijā, un šādi nostiprinātos pakāpienus cik vien iespējams drīz nomaina pret pakāpieniem, kurus nostiprina ar kāpņu sākotnējā konstrukcijā izmantoto paņēmienu.

5. Kāpņu sānu virves sastāv no divām manilas šķiedras vai līdzvērtīga materiāla virvēm bez apvalka, kuru apkārtmērs katrā pusē nav mazāks par 60 mm; katra virve ir viengabalaina, bez savienojumiem zem augšējā pakāpiena; tuvumā vajadzības gadījumā gatavas lietošanai ir divas pie kuģa atbilstīgi nostiprinātas tauvas, kuru apkārtmērs nav mazāks par 65 mm, kā arī glābšanas tauva.

6. Tādas viengabala latas no cietkoksnes vai cita līdzvērtīga materiāla, kuras nav īsākas par 1,80 m, piestiprina ar tādām atstarpēm, lai aizborta kāpnes nevarētu sagriezties. Viszemāko latu stiprina pie piektā pakāpiena no kāpņu apakšas, un atstarpe starp jebkurām divām latām nepārsniedz deviņus pakāpienus.

7. Rada iespēju droši un ērti uzkāpt uz kuģa, pārvietoties pa to un nokāpt no tā no loča kāpņu augšgala vai jebkuru aizborta kāpņu un citu palīgierīču augšgala. Ja šāda pārvietošanās notiek caur eju margās vai margsienā, tad nodrošina piemērotus rokturus. Ja šāda pārvietošanās notiek pa reliņu kāpnēm, tad kāpnes ir droši piestiprinātas pie margsienas margām vai platformas un vietā, kur uzkāpj vai nokāpj no kuģa, uzstāda divus atbalsta statņus, kas atrodas ne mazāk kā 0,70 metru un ne vairāk kā 0,80 metru atstatumā viens no otra. Katrs statnis pie pašas pamatnes vai tuvu tai ir nekustīgi piestiprināts pie kuģa korpusa, kā arī augstākā punktā, to diametrs nav mazāks par 40 mm, un pats statnis ir ne mazāk kā 1,20 metru virs margsienas.

8. Naktī nodrošina tādu apgaismojumu, lai gan aizborta kāpnes, gan vieta, kur inspektors kāpj uz kuģa, būtu pietiekami gaiša. Tuvumā ir glābšanas riņķis, pie kā ir automātiskā pašaizdedzes spuldze un kas ir gatavs tūlītējai lietošanai. Tuvumā ir glābšanas tauva, kas vajadzības gadījumā ir gatava lietošanai.

9. Nodrošina iespēju izmantot aizborta kāpnes abās kuģa pusēs.

10. Kāpnes uzstāda un inspektors uzkāpj uz klāja un nokāpj no tā kuģa atbildīgās amatpersonas uzraudzībā.

11. Ja tādu kuģa konstrukciju, kā berzes aizsargjoslas, īpatnību dēļ nevar izpildīt kādu no šiem noteikumiem, tad atbilstīgi Komisijas prasībām veic īpašus pasākumus, lai cilvēki varētu droši uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

PĀRSĒDINĀŠANA HELIKOPTERĀ UN NO TĀ

1. Helikoptera kapteinis ir atbildīgs par personāla drošību un nodrošina to, tam pārvietojoties starp kuģi un helikopteru, visu laiku, kamēr šīs personas ir savienotas ar helikopteru ar cēlējtrosi un cēlējierīci.

2. Kuģa kapteinis ievēro šādu še turpmāk izklāstīto kārtību, lai palīdzētu helikoptera apkalpei:

i) mēģina sazināties pa radio visiem saprotamā valodā;

ii) pēc lūguma maina kursu un ātrumu, ja tas ir iespējams;

iii) saglabā nemainīgu kursu un ātrumu pārsēdināšanas laikā, ja tas neapdraud kuģa drošību;

iv) ar vimpeli vai citu piemērotu paņēmienu norāda vēja brāzmas;

v) atbrīvo pārsēšanās laukumu no priekšmetiem, ko var aizpūst prom;

vi) pārvietošanās laikā atturas no radio ziņojumu pārraides ar stacionāro stieples (augstfrekvences) antenu pārsēšanās laukuma tiešā tuvumā. Ja šāda pārraide ir vajadzīga, tad sazinās ar helikopteru, lai varētu atlikt pārsēšanos; ja vispirms nolaiž galveno trosi, tad pie šīs troses būtu jānorīko apkalpes locekļi, lai tie palīdzētu uzņemt pārbaudes veicējus. Kuģa apkalpei nevajadzētu aiztikt pārējās troses un virves, kamēr pārbaudes veicēji nav nostiprinājuši attiecīgās virves un stieples uz kuģa;

vii) veic attiecīgus pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātos pret to, ka kāda no virvēm vai stiprinājumiem, kas nolaisti no helikoptera, uz kuģa ir aizķērušies vai samudžinājušies.

3. Helikopters, pie kura ir pārbaudes vimpelis, paziņo kuģim nodomu nogādāt cilvēkus uz kuģa klāja:

i) sazinoties pa radio 2182 kHz frekvencē, VHF-FM 16. kanālā vai kādā citā frekvencē pēc vienošanās;

ii) no Starptautiskā signālu koda izmantojot attiecīgu akustisku vai ar redzi uztveramu signālu, kas norādīts 7. punktā;

iii) lidojot virs vietas, kurā paredzēts nogādāt cilvēkus uz klāja, vai tās tuvumā, no Starptautiskā signālu koda izmantojot roku signālus, kas norādīti 4. punktā.

4. i) Signāls: virziena norādīšana ar roku

Kas izmanto: | Nozīme: |

Helikopters | Vēlēšanās veikt pārsēdināšanu vai nogādāt cilvēkus norādītajā vietā uz kuģa |

ii) Signāls: vertikālas kustības ar roku vai karodziņu vai žests "īkšķis uz augšu"

Kas izmanto: | Situācija: | Nozīme: |

Gan viens, gan otrs | Pirms pārsēdināšanas | Gatavība veikt pārsēdināšanu |

Kuģis | Pirms pārsēdināšanas | Vēlēšanās veikt pārsēdināšanu šajā stāvoklī |

Helikopters | Pēc galvenās virves nomešanas | Stingrāk pievelciet galveno virvi |

Pēc galvenās virves pievilkšanas | Uzmanīgi pavelciet galveno virvi |

Gan viens, gan otrs | Jebkurā laikā | Apstiprinoša atbilde |

iii) Signāls: horizontālas kustības ar roku vai karodziņu vai žests "īkšķis uz leju"

Kas izmanto: | Situācija: | Nozīme: |

Kuģis | Pirms pārsēdināšanas | Pārsēdināšana šajā stāvoklī nav ieteicama – iesaka citu iespēju (un norāda vēlamo stāvokli) |

Gan viens, gan otrs | Pirms pārsēdināšanas | Nav gatavs veikt pārsēdināšanu |

Kuģis | Pārsēdināšanas laikā | Lūgums pārtraukt pārsēdināšanu |

Helikopters | Pēc galvenās virves nomešanas | Samaziniet slodzi galvenajai virvei |

Pēc tam, kad samazināta slodze galvenajai virvei | Palaidiet vaļā galveno virvi |

Gan viens, gan otrs | Jebkurā laikā | Noliedzoša atbilde |

5. YU simbola parādīšana no helikoptera vai radio signāla YANKEE UNIFORM nosūtīšana zvejas kuģim nozīmē, ka sakariem pārbaudes sakarā jāizmanto 7. punktā norādītie signāli.

6. Turpmāk norādītās situācijas raksturo apstākļus, kādos NEDRĪKST mēģināt pārvietot personālu helikopterā vai no tā:

i) pēc helikoptera kapteiņa vai kuģa kapteiņa atzinuma brīvais laukums nav pietiekami liels, lai veiktu pārsēdināšanu, vai pastāv pārāk daudz šķēršļu;

ii) kuģis šūpojas tik stipri, ka pēc helikoptera kapteiņa vai kuģa kapteiņa atzinuma veikt pārsēdināšanu ir riskanti;

iii) helikopters nevar attiecīgi nostāties pret vēja brāzmu, un

iv) pastāv citi draudi helikoptera, kuģa vai personāla, ko pārsēdina, drošībai.

SJO signāls: | Nozīme pēc SJO: | Piezīmes: |

SQ 3 | Jums būtu jāapstājas vai jāsagatavojas pārsēdināšanai, es grasos uzkāpt uz jūsu kuģa | Redzamais pārbaudes vimpelis norāda uz to, ka helikopterā atrodas pilnvarotu pārbaudes veicēju grupa |

MG | Jums jāietur kurss … | Kurss ir pareizs |

IK-RQ | Lūdzam jūs turpināt ceļu … mezglu ātrumā | |

AZ | Es nevaru izkāpt, bet varu uzņemt kādu no apkalpes | Norāda uz nodomu veikt uzņemšanu helikopterā (lieto kopā ar signālu BB) |

BB1-RQ | Vai drīkstu izkāpt uz jūsu klāja; vai esat gatavi mani uzņemt kuģa priekšgalā? | Lieto kopā ar signālu AZ, norādot, ka helikopters nenolaidīsies, bet veiks pārsēdināšanu norādītajā vietā |

BB2-RQ | Vai drīkstu izkāpt uz jūsu klāja; vai esat gatavi mani uzņemt kuģa vidus daļā? |

BB3-RQ | Vai drīkstu izkāpt uz jūsu klāja; vai esat gatavi mani uzņemt kuģa pakaļgalā? |

K | Vēlos ar jums sazināties, izmantojot …(izvilkumi no SJO 1. tabulas) | |

6 … Starptautiskā koda karodziņus | |

8 … radiotelefona sakarus 2182 kHz frekvencē | |

9 … VHF radiotelefona sakaru 16. kanālu | |

YX | Vēlos sazināties pa radiotelefonu norādītajā frekvencē | |

C | Jā (apstiprinājums) | |

N | Nē (noliegums) | November Oscar kā balss/radio signāls |

YU | Es grasos sazināties ar jūsu radiostaciju, izmantojot Starptautisko signālu kodu | |

BT | Helikopters tūlīt būs klāt (vai norādītajā laikā) | |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMATLANTIJAS ZVEJNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS ZVEJNIECĪBAS KOMISIJAS PĀRBAUDES ZIŅOJUMS

(Inspektors: lūdzu, rakstiet DRUKĀTIEM BURTIEM)

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

PĀRBAUDES ANKETA

1. Es esmu inspektors saistībā ar programmu. Šis ir mans personību apliecinošs dokuments. Es gribētu pārbaudīt jūsu tīklus/citus zvejas rīkus/lomu/dokumentus.

2. Es vēlētos satikt kuģa kapteini.

3. Lūdzu, pasakiet savu vārdu un uzvārdu.

4. Lūdzu, sadarbosimies, kamēr es atbilstīgi Kopienas pasākumiem pārbaudu lomu/aprīkojumu/dokumentus.

5. Lūdzu, pārbaudiet savu atrašanās vietu un laiku.

6. Ziņoju, ka plkst … pēc GMT …jūs atrodaties …o platuma, .…o garuma. Vai jūs tam piekrītat?

7. Vai jūs vēlētos pārbaudīt savu atrašanās vietu ar maniem instrumentiem no pārbaudes kuģa klāja?

8. Vai tagad jūs piekrītat?

9. Lūdzu, uzrādiet man dokumentus, kas apstiprina jūsu kuģa valsts piederību/reģistrācijas dokumentus/kuģa tiltiņa žurnālu/zvejas žurnālu(-s).

10. Lūdzu, ierakstiet kuģa īpašnieku vārdu un uzvārdu/nosaukumu un adresi manis norādītajā vietā ziņojuma veidlapā.

11. Kādas zivju sugas jūs galvenokārt zvejojat?

12. Vai zvejojat, lai samazinātu zivju krājumus?

13. Piekrītu.

14. Jā.

15. Nepiekrītu.

16. Nē.

17. Lūdzu, aizvediet mani uz tiltiņu/darba klāju/apstrādes telpām/zivju tilpnēm.

18. Vai lietojat tīklu papildpiederumus? Ja lietojat – kādus? Lūdzu, ierakstiet tos manis norādītajā vietā.

19. Lūdzu, ieslēdziet gaismas.

20. Es vēlos apskatīt šo tīklu/āmja priekšautu.

21. Parādiet man pārējos zvejas rīkus, kas atrodas uz zvejas klāja vai tā tuvumā.

22. Parādiet man tīklu mērītāju, ja tāds ir.

23. Palūdziet savus cilvēkus paturēt tīklu, kamēr to izmēru.

24. Lūdzu, paturiet šo tīklu 10 minūtes zem ūdens.

25. Šim tīklam esmu pārbaudījis … acis.

26. Pārbaudiet, vai tīkla acu izmērus, ko esmu izmērījis, manis norādītajā vietā ziņojuma veidlapā esmu ierakstījis pareizi.

27. Vēlos pārbaudīt jūsu lomu. Vai esat jau beiguši šķirot zivis?

28. Lūdzu, sagatavojiet šīs zivis pārbaudei.

29. Es vēlos pārbaudīt, cik daudz jūsu lomā ir sugu, kuru zveja tiek regulēta.

30. Lūdzu, paņemiet pārbaudes veidlapas eksemplāru savā valodā un sniedziet man informāciju, kas vajadzīga, lai to aizpildītu. Es pateikšu, kurām iedaļām man vajadzīga informācija.

31. Ja jūs noraidīsiet lūgumu sadarboties, es par atteikumu ziņošu jūsu līgumslēdzējai pusei.

32. Pēc maniem mērījumiem, vidējais tīkla acs platums šajā tīklā ir … mm. Tas ir mazāks par minimālo atļauto tīkla acs izmēru, un es par to ziņošu jūsu līgumslēdzējai pusei.

33. Esmu atradis tīkla papildpiederumus/citus zvejas rīkus, kas nav atļauti. Par to es ziņošu jūsu līgumslēdzējai pusei.

34. Tagad es piestiprināšu atšķirības zīmi šim zvejas rīkam, tas jāglabā kopā ar piestiprināto zīmi, kamēr to apskatījis jūsu līgumslēdzējas puses zvejas inspektors pēc viņa pieprasījuma.

35. Atradu … mazizmēra zivis. Es par to ziņošu jūsu līgumslēdzējai pusei.

36. Es konstatēju, ka jūs acīmredzami zvejojat šajā teritorijā aizlieguma periodā/ar neatļautiem zvejas rīkiem/neatļautus zivju krājumus vai sugas. Par to es ziņošu jūsu līgumslēdzējai pusei.

37. Esmu konstatējis tādu sugu piezveju, kuru zveja tiek regulēta, tā pārsniedz atļauto daudzumu. Es par to ziņošu jūsu līgumslēdzējai pusei.

38. Esmu nokopējis šādu(-s) ierakstu(-s) no šā dokumenta. Lūdzu, parakstiet to(tos), apliecinot, ka kopijas ir īstas.

39. Es gribētu sazināties ar jūsu līgumslēdzējas puses izraudzīto iestādi. Lūdzu, parūpējieties par šā ziņojuma nosūtīšanu un atbildes saņemšanu.

40. Vai jūs vēlaties izteikt kādus novērojumus attiecībā uz šo pārbaudi, ieskaitot tās norisi un inspektora(-u) darbu? Ja vēlaties to darīt, lūdzu, rakstiet manis norādītajā vietā ziņojuma veidlapā, kurā esmu izklāstījis savus novērojumus. Parakstiet, lūdzu, savus novērojumus. Vai jums ir liecinieki, kas vēlas izklāstīt savus novērojumus? Ja tādi ir, viņi var rakstīt manis norādītajā vietā ziņojuma veidlapā.

41. Es aizbraucu. Paldies.

--------------------------------------------------