Padomes Direktīva

(1988. gada 13. jūnijs),

kas groza Direktīvu 83/181/EEK, kura nosaka Direktīvas 77/388/EEK 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa par noteiktu preču galīgo ievešanu

(88/331/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 99. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā kārtība noteiktu ievestu preču atbrīvošanai no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas, kas noteikta Direktīvā 83/181/EEK [3], kura pēdējoreiz grozīta ar Direktīvu 85/346/EEK [4], attiecas uz iespējami lielāku muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokļa sistēmu vienādību; tā kā Padome ar Regulu (EEK) Nr. 1315/88 [5] ir pieņēmusi grozījumus muitas nodokļu sistēmā; tā kā daži no šiem grozījumiem, ciktāl tie atbilst nodokļu saskaņošanas mērķiem, jāiekļauj Direktīvā 83/181/EEK;

tā kā Direktīva 83/181/EEK ne tikai nosaka Direktīvas 77/388/EEK [6], kas pēdējoreiz grozīta ar Direktīvu 84/386/EEK [7], 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta darbības jomu, bet arī ir virzīta uz tādu Kopienas nodokļu noteikumu izveidi atbrīvošanai no PVN preču galīgās ievešanas gadījumā, kuri pārsniedz minētā panta darbības jomu; tā kā šie noteikumi jāgroza vai jāpapildina tā, lai panāktu vienveidīgāku piemērošanu Kopienas līmenī;

tā kā juridiskas skaidrības labad Direktīvas 83/181/EEK 11. panta 2. punkta formulējums izsakāms precīzi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvu 83/181/EEK groza šādi:

1. 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Atbrīvojumu piešķir arī attiecībā uz dāvanām, ko parasti pasniedz laulību gadījumā un kuras no personām, kuru parastā dzīvesvieta ir valstī, kas atrodas ārpus Kopienas, saņem personas, kuras atbilst 1. punkta nosacījumiem. Atbrīvojumu piemēro dāvanām, kuru vienas vienības vērtība nepārsniedz ECU 200. Dalībvalstis tomēr var piešķirt atbrīvojumu summām, kas pārsniedz ECU 200, ja katras no nodokļa atbrīvotās dāvanas vērtība nepārsniedz ECU 1000."

2. 22. pantu aizstāj ar šādu:

"22. pants

Ievedot no nodokļa atbrīvo preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz ECU 10. Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu ievedamām precēm, kuru kopējā vērtība ir lielāka nekā ECU 10, taču nepārsniedz ECU 22.

Tomēr dalībvalstis var izslēgt no pirmās daļas pirmajā teikumā paredzētā nodokļa atbrīvojuma preces, kas ievestas pa pastu."

3. 35. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā vārdus "60. panta 1. punkta b) apakšpunktā" aizstāj ar "60. pantā".

4. "IIa nodaļa

Standarta vielas medikamentu kvalitātes kontrolei

38. a) pants

Vedumus, kuros ir Pasaules veselības organizācijas apstiprinātu standarta vielu paraugi medikamentu ražošanā izmantojamo materiālu kontrolei un kuri adresēti kravas saņēmējiem, kam dalībvalstu kompetentās iestādes atļāvušas saņemt šādus sūtījumus bez nodokļiem, ievedot atbrīvo no nodokļiem."

5. Direktīvas 56. pantam pievieno šādu punktu:

"d) apbalvojumus, trofejas un suvenīrus, kas ir simboliski un kuru vērtība ir neliela, ko paredzēts par brīvu izplatīt personām, kas parasti dzīvo valstī, kura nav ieveduma valsts, darba apspriedēs vai tamlīdzīgos pasākumos; to veids, vienas vienības vērtība un citas pazīmes nedrīkst būt tādas, kas norādītu, ka tie paredzēti tirdznieciskiem nolūkiem."

6. Direktīvas 62. un 63. pantu aizstāj ar šādiem:

"62. pants

Direktīvas 63. pantam atbilstošus iespiestus reklāmas materiālus, kā katalogus, cenrāžus, lietošanas pamācības vai prospektus, ievedot atbrīvo no nodokļa, ja tie attiecas uz:

a) precēm, ko tirgos vai izīrēs personas, kas reģistrētas ārpus ieveduma dalībvalsts; vai

b) pakalpojumiem, ko sniedz persona, kas reģistrēta citā dalībvalstī; vai

c) transportu, komerciālu apdrošināšanu vai banku pakalpojumiem, ko sniedz persona, kas reģistrēta trešā valstī.

63. pants

Atbrīvojumu, kas minēts 62. pantā, attiecina tikai uz iespiestiem reklāmas darbiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) iespieddarbam skaidri jāatklāj tā uzņēmuma nosaukums, kurš ražo, tirgo vai izīrē minētās preces vai sniedz minētos pakalpojumus;

b) katrā vedumā nedrīkst būt vairāk par vienu dokumentu vai, ja vedumā ir vairāki dokumenti, vienu katra dokumenta eksemplāru. Vedumiem, kuros ir vairāki viena dokumenta eksemplāri, tomēr var piešķirt atbrīvojumu, ja to kopsvars nepārsniedz vienu kilogramu;

c) iespieddarbi nedrīkst būt vedamais priekšmets viena un tā paša nosūtītāja sūtījumu sērijā vienam un tam pašam saņēmējam.

Tomēr b) un c) punkta nosacījumi neattiecas uz iespieddarbiem, kas saistīti ar precēm, kuras paredzētas vai nu tirgošanai vai izīrēšanai, vai pakalpojumiem, kurus sniedz persona, kas reģistrēta citā dalībvalstī, ja iespieddarbs ir ievests un tiks izplatīts par brīvu."

7. 79. pantu papildina ar šādu punktu:

"s) oficiālas publikācijas, kas izdotas ar izveduma valsts, starptautisku iestāžu, reģionālo vai vietējo iestāžu un izveduma valstī reģistrētu publisko tiesību subjektu ziņu, kā arī iespieddarbi, ko Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā vai valsts parlamenta vēlēšanu laikā valstī, kurā iespieddarbi radīti, izplata ārvalstu politiskas organizācijas, kuras par tādām ir atzītas dalībvalstīs, ciktāl šādas publikācijas un iespieddarbi bijuši pakļauti nodokļiem izveduma dalībvalstī un izvedot nav guvuši labumu no atbrīvojuma no nodokļiem."

8. "Degvielas un smērvielas, kas atrodas sauszemes mehāniskajos transportlīdzekļos un īpašās tvertnēs"

9. 82. pantu aizstāj ar šādu:

"82. pants

1. Saskaņā ar 83., 84. un 85. pantu ievedot no nodokļa atbrīvo:

a) degvielu, kas atrodas:

- privātu un komerciālu mehānisko transportlīdzekļu un motociklu standarta degvielas tvertnēs,

- īpašās tvertnēs;

b) degvielu, kas atrodas kannās, ko pārvadā ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un motocikliem, — ne vairāk kā 10 litru vienam transportlīdzeklim un nenonākot pretrunā valsts noteikumiem par degvielas glabāšanu un pārvadāšanu.

2. Šā panta 1. punktā:

a) "komerciāls mehāniskais transportlīdzeklis" ir katrs mehanizēts sauszemes transportlīdzeklis (ieskaitot traktorus ar piekabēm), kura uzbūve un aprīkojums ir paredzēts un ļauj par atlīdzību vai bez atlīdzības pārvadāt:

- vairāk nekā deviņas personas, ieskaitot vadītāju,

- preces,

un katrs sauszemes transportlīdzeklis, kas paredzēts kādam īpašam nolūkam, kas nav pārvadāšana;

b) "privāts mehāniskais transportlīdzeklis" ir katrs mehāniskais transportlīdzeklis, uz ko neattiecas a) apakšpunktā sniegtā definīcija;

c) "standarta degvielas tvertne" ir:

- degvielas tvertne, kādu ražotājs uzstādījis pastāvīgi visiem tādiem pašiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem kā minētais transportlīdzeklis un kuras pastāvīgais stiprinājums ļauj degvielu tieši izmantot gan virzīšanai uz priekšu, gan, vajadzības gadījumā, saldēšanas sistēmu un citu sistēmu darbināšanai pārvadāšanas laikā.

Gāzes tvertnes, kas uzstādītas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri tieši izmanto gāzi par degvielu, kā arī degvielas tvertnes, kas uzstādītas palīgsistēmām, kuras var būt transportlīdzekļa aprīkojumā, arī uzskatāmas par standarta degvielas tvertnēm,

- tvertnes, ko ražotājs pastāvīgi uzstādījis visiem tādiem pašiem konteineriem kā konkrētais konteiners un kuru pastāvīgais stiprinājums ļauj degvielu tieši izmantot saldēšanas un citu sistēmu, ar kurām īpašie konteineri ir aprīkoti, darbināšanai pārvadāšanas laikā;

d) "īpašs konteiners" nozīmē visus konteinerus, kuri aprīkoti ar īpaši projektētām ierīcēm saldēšanas sistēmām, skābekļa piegādes sistēmām, siltumizolācijas sistēmām un citām sistēmām."

10. Direktīvas 83. panta pirmo daļu groza šādi:

- ievadā aiz vārdiem "komerciālu mehānisko transportlīdzekļu" pievieno vārdus "un īpašo konteineru",

- aiz b) punkta pievieno šādu:

- "c) līdz 200 litriem vienā īpašajā konteinerā vienam braucienam."

11. Direktīvas 90. panta 3. punkta beigās pievieno šādu tekstu:"… vai šā atbrīvojuma samazināšanas."

12. Direktīvas 91. pantam pievieno šādu punktu:

"c) atbrīvojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz savstarpējību ar trešām valstīm, kuras ir Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (parakstīta 1944. gadā Čikāgā) līgumslēdzējas puses, lai īstenotu šās konvencijas (astotais izdevums, 1980. gada jūlijs) 9. pielikuma ieteicamos pasākumus 4.42. un 4.44."

2. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 1989. gada 1. janvārim. Par to tās tūlīt informē Komisiju.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1988. gada 13. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Stoltenberg

[1] OV C 318, 30.11.1987., 21. lpp.

[2] OV C 180, 8.7.1987., 14. lpp.

[3] OV L 105, 23.4.1983., 38. lpp.

[4] OV L 183, 16.7.1985., 21. lpp.

[5] OV L 123, 17.5.1988., 2. lpp.

[6] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.

[7] OV L 208, 3.8.1984., 58. lpp.

--------------------------------------------------