Padomes Lēmums

(1987. gada 30. novembris),

ar ko Kopienas vārdā pieņem Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas E.5 pielikumu

(87/593/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 28., 43. un 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā saskaņā ar Lēmumu 75/199/EEK [2] Kopiena ir noslēgusi Starptautisko muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvenciju;

tā kā, pieņemot Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas pielikumus, tiks efektīvi veicināta starptautiskā tirdzniecība un tās attīstība;

tā kā Kopiena var pieņemt E.5 pielikumu par pagaidu ievešanu atpakaļizvešanai tādā pašā stāvoklī;

tā kā tomēr tāda pieņemšana jāsavieno ar atsevišķām atrunām, lai ņemtu vērā muitas savienības īpašās prasības un pašreiz panākto muitas tiesību aktu saskaņošanas posmu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā pieņem Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas E.5 pielikumu, kas attiecas uz pagaidu ievešanu atpakaļizvešanai tādā pašā stāvoklī, piemērojot vispārēja rakstura atrunu un atrunas saistībā ar standartu 14. un 23. punktu, kā arī saistībā ar ieteicamās prakses 33., 37. un 38. punktu.

Minētā pielikuma teksts kopā ar atrunām ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājam dod tiesības iecelt personu, kam ir pilnvaras paziņot Muitas sadarbības padomes ģenerālsekretāram to, ka Kopiena ir pieņēmusi 1. pantā minēto pielikumu, piemērojot attiecīgajā pantā minētās atrunas.

Briselē, 1987. gada 30. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

N. Wilhjelm

[1] OV C 318, 30.11.1987.

[2] OV L 100, 21.4.1975., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

E.5 PIELIKUMS

PIELIKUMS PAR PAGAIDU IEVEŠANU ATPAKAĻIZVEŠANAI TĀDĀ PAŠĀ STĀVOKLĪ

IEVADS

Ir daudzi ekonomiski, sociāli un kultūras iemesli tam, kādēļ valsts var veicināt preču pagaidu ievešanu.

Turklāt, ja precēm valsts muitas teritorijā jāpaliek tikai uz laiku, nebūtu pamatoti pieprasīt veikt ievedmuitas nodokļu un citu maksājumu, kas tām ir piemērojami, galīgo maksājumu, jo rezultātā, piemēram, vienām un tām pašām precēm tiktu piemērots ievedmuitas nodokļu un citu maksājumu maksājums ik reizi, kad tās uz laiku ieved dažādās valstīs.

Līdz ar to lielākajai daļai valstu tiesību aktos ir noteikumi, kas pieļauj ievedmuitas nodokļu un citu maksājumu atbrīvojumu ar nosacījumu par atsevišķu kategoriju precēm, ko ieved uz laiku.

Muitas procedūra, ar kādu var piešķirt atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem ar nosacījumu par precēm, ko ieved noteiktā nolūkā un kas paredzētas atpakaļizvešanai tādā pašā stāvoklī, ir pagaidu ievešanas procedūra.

Parasti pagaidu ievešana ir saistīta ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem. Tomēr dažos īpašos gadījumos, piemēram, ja šīs preces izmanto tādā nolūkā kā ražošana, darbu veikšana vai iekšējie pārvadājumi, var piešķirt tikai daļēju atbrīvojumu ar nosacījumu.

Šo pielikumu nepiemēro izstrādājumiem, ko uz laiku ieved ceļotāji personīgai izmantošanai, ne arī privātiem transportlīdzekļiem.

DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā:

a) "pagaidu ievešana" ir muitas procedūra, ar ko atsevišķas preces var ievest muitas teritorijā, piemērojot tām atbrīvojumu ar nosacījumu no ievedmuitas nodokļu un citu maksājumu maksāšanas; tādām precēm jābūt ievestām īpašā nolūkā, un tām jābūt paredzētām atpakaļizvešanai noteiktā laikā, un tajās nedrīkst būt nekādas izmaiņas, izņemot parastu amortizāciju šo preču lietošanas dēļ;

b) "ievedmuitas nodokļi un citi maksājumi" ir muitas nodokļi un visi citi nodokļi, maksājumi vai citas maksas, kuras iekasē vai nu ievedot preces, vai arī saistībā ar preču ievešanu, neieskaitot nodokļus un maksas, kas nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas;

c) "muitas kontrole" ir pasākumi, ko piemēro, lai panāktu to tiesību aktu un noteikumu ievērošanu, par kuru īstenošanu atbild muita;

d) "nodrošinājums" ir maksa, kas muitai nodrošina to, ka tiks izpildītas saistības pret muitu. Nodrošinājums ir "vispārējs", ja tas garantē ar vairākām darbībām saistītu saistību izpildi;

e) "persona" ir gan fiziska, gan juridiska persona, ja vien konteksts neparedz citādi.

PRINCIPS

1. Standarts

Pagaidu ievešanu reglamentē šā pielikuma noteikumi.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2. Standarts

Valstu tiesību aktos uzskaita gadījumus, kuros ir atļauta pagaidu ievešana, un tajos jānosaka prasības, kas jāpilda.

3. Standarts

Uz laiku ievestām precēm piešķir pilnīgu atbrīvojumu ar nosacījumu no ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem. Tomēr atbrīvojums ar nosacījumu no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem var būt tikai daļējs gadījumos, kas minēti ieteicamās prakses 38. punktā.

4. Standarts

Pagaidu ievešana neattiecas tikai uz precēm, ko ieved tieši no ārvalstīm, bet to var piemērot arī precēm, kas ir bijušas muitas tranzītā, muitas noliktavā vai kas ir no brīvostas vai brīvās zonas.

5. Ieteicamā prakse

Pagaidu ievešanas procedūru jāatļauj, neņemot vērā preču izcelsmes valsti, ne arī valsti, no kuras tās ievestas, vai to galamērķa valsti.

PAGAIDU IEVEŠANAS ATĻAUJA

a) Formalitātes, kas jānokārto, lai iegūtu pagaidu ievešanas atļauju

6. Standarts

Valstu tiesību aktos nosaka gadījumus, kad ir nepieciešama pagaidu ievešanas iepriekšēja atļauja, un institūcijas, kam dotas pilnvaras piešķirt šādu atļauju.

7. Ieteicamā prakse

Tādiem gadījumiem, kad ir nepieciešama pagaidu ievešanas iepriekšēja atļauja, jābūt pēc iespējas mazāk.

b) Pagaidu ievešanas deklarācija

8. Standarts

Valsts tiesību aktos paredz nosacījumus, kurus ievērojot, preces, kas paredzētas pagaidu ievešanai, uzrāda kompetentajai muitas iestādei, un iesniedz preču deklarāciju.

9. Ieteicamā prakse

Valstu veidlapas, ko izmanto pagaidu ievešanai, jāsaskaņo ar tām, ko izmanto patēriņam nododamo preču deklarācijā.

c) Nodrošinājums

10. Standarts

Valsts tiesību aktos jānosaka veids, kādā jāsniedz nodrošinājums par pagaidu ievešanu, vai tas jānosaka muitas dienestiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

11. Ieteicamā prakse

Deklarētājam ļauj izvēlēties starp dažādiem pieļaujamiem nodrošinājuma veidiem.

12. Standarts

Muitas dienesti saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nosaka nodrošinājuma summu, kas jāiemaksā par pagaidu ievešanu.

13. Ieteicamā prakse

Nodrošinājuma summa, kas jāiemaksā par pagaidu ievešanu, nedrīkstētu pārsniegt ievedmuitas nodokļu un citu maksājumu summu, no kuras preces ir atbrīvotas ar nosacījumiem.

Piezīme

Šī ieteicamā prakse nenovērš to, ka nodrošinājuma summa tiek noteikta, balstoties uz vienu likmi, ja preces pieskaitāmas virknei tarifa pozīciju.

14. Standarts

Personām, kas regulāri izmanto pagaidu ievešanas procedūru vienā vai vairākās muitas iestādēs noteiktā muitas teritorijā, atļauj iemaksāt vispārēju nodrošinājumu.

15. Ieteicamā prakse

Muitas dienesti atceļ prasību par nodrošinājumu, ja tās ir pārliecinātas, ka jebkuras iespējamās summas samaksu var nodrošināt ar citiem līdzekļiem.

d) ATA karnetes

16. Ieteicamā prakse

Līgumslēdzējām pusēm rūpīgi jāapsver iespēja pievienoties 1961. gada 6. decembrī Briselē noslēgtajai Muitas konvencijai par ATA karneti preču pagaidu ievešanai un tādējādi valstu muitas dokumentu vietā pieņemt ATA karnetes kā nodrošinājumu par ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem saistībā ar precēm, kam atļauta pagaidu ievešana ar pilnīgu atbrīvojumu ar nosacījumu no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem.

e) Preču pārbaude

17. Ieteicamā prakse

Pēc ievedēja pieprasījuma, ko uzskata par pamatotu, muitas dienestiem, ciktāl tas iespējams, jāļauj preces pagaidu ievešanai pārbaudīt privātās telpās, ievedējam sedzot ar tādu pārbaudi saistītos izdevumus.

f) Identifikācijas pasākumi

18. Ieteicamā prakse

Lai identificētu preces pagaidu ievešanai, muitas dienestiem jāizmanto muitas nodrošinājumi (plombas, zīmogi, perforējumi utt.) tikai tad, ja preces nav iespējams viegli identificēt pēc ārvalstu plombām, identifikācijas zīmēm, cipariem vai citām pastāvīgām norādēm uz tām, pēc preču apraksta vai pēc paraugu paņemšanas.

PREČU ATRAŠANĀS MUITAS TERITORIJĀ

19. Standarts

Par katru gadījuma veidu nosaka pagaidu ievešanas termiņu, norādot laiku, kas vajadzīgs pagaidu ievešanai, līdz pat attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajam maksimālajam periodam, ja tāds ir.

20. Ieteicamā prakse

Pēc attiecīgās personas pieprasījuma, ko uzskata par pamatotu, muitas dienestiem jāpagarina sākotnēji noteiktais termiņš.

PAGAIDU IEVEŠANAS IZBEIGŠANA

21. Standarts

Valstu tiesību aktos paredz nosacījumus, kurus ievērojot, preces pagaidu ievešanai uzrāda kompetentajai muitas iestādei un iesniedz preču deklarāciju.

a) Atpakaļizvešana

22. Standarts

Ir noteikts, ka uz laiku ievestās preces var izvest atpakaļ vienā vai vairākos sūtījumos.

23. Standarts

Ir noteikts, ka pagaidu ievešanu var izbeigt, preces nododot brīvostā vai brīvajā zonā.

24. Standarts

Ir noteikts, ka uz laiku ievestās preces var izvest atpakaļ caur muitas iestādi, kas nav tā muitas iestāde, caur kuru tās ir ievestas.

25. Ieteicamā prakse

Pēc izvedēja pieprasījuma, ko uzskata par pamatotu, muitas dienestiem, ciktāl tas iespējams, jāļauj atpakaļizvedamās preces pārbaudīt privātās telpās, izvedējam sedzot ar tādu pārbaudi saistītos izdevumus.

b) Citas izbeigšanas metodes

26. Standarts

Ir noteikts, ka pagaidu ievešanu var izbeigt, preces nododot patēriņam, ar noteikumu, ka tiek ievēroti šādā gadījumā piemērojamie nosacījumi un formalitātes.

27. Standarts

Valstu tiesību aktos nosaka to brīdi, kas jāņem vērā to preču vērtības un daudzuma noteikšanai, kuras nodod patēriņam, kā arī tām piemērojamos ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus.

28. Ieteicamā prakse

Jānosaka, ka pagaidu ievešanu var izbeigt, nododot preces glabāšanā muitas noliktavā, lai pēc tam tās izvestu vai veiktu citu atļautu rīcību ar tām.

29. Ieteicamā prakse

Jānosaka, ka pagaidu ievešanu var izbeigt, nododot preces muitas tranzīta procedūrai, lai pēc tam tās izvestu.

30. Standarts

Tiek paredzēts, ka pagaidu ievešanu var izbeigt, ja pēc attiecīgās personas pieprasījuma preces ar muitas dienestu lēmumu tiek nodotas ieņēmumu dienestam vai arī muitas uzraudzībā iznīcinātas vai padarītas komerciāli nevērtīgas. Šāda nodošana vai iznīcināšana nerada nekādas izmaksas ieņēmumu dienestam.

Jebkādiem pēc iznīcināšanas palikušiem preču atkritumiem vai lūžņiem, ja tos nodod patēriņam, uzliek ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus, ko tādiem atkritumiem un lūžņiem piemērotu gadījumā, ja tos ievestu tādā stāvoklī.

31. Standarts

Uz laiku ievestām precēm, kas negadījuma vai nepārvaramas varas dēļ ir iznīcinātas vai neatgriezeniski zaudētas, nepiemēro ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus ar nosacījumu, ka tādu iznīcināšanu vai zudumu muitas dienesti atzīst par pienācīgi pierādītu.

Jebkādiem pēc iznīcināšanas palikušiem preču atkritumiem un lūžņiem, ja tos nodod patēriņam, uzliek ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus, ko tādiem atkritumiem un lūžņiem piemērotu gadījumā, ja tos ievestu tādā stāvoklī.

Piezīme.

Ja ir daļējs atbrīvojums ar nosacījumu no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem, piemēro standartu 30. un 31. punktu ar noteikumu, ka tiek samaksāta preču nodošanas, iznīcināšanas vai zuduma brīdī maksājamā ievedmuitas nodokļu un citu maksājumu daļa.

NODROŠINĀJUMA ATMAKSĀŠANA

32. Standarts

Jebkuru iemaksāto nodrošinājumu atmaksā, cik vien iespējams ātri pēc tam, kad ir izbeigta pagaidu ievešana.

33. Ieteicamā prakse

Ja nodrošinājums ir iemaksāts skaidras naudas iemaksas veidā, jāparedz, ka to var atmaksāt atpakaļizvešanas muitas iestādē, pat ja preces netika ievestas caur minēto iestādi.

INFORMĀCIJA PAR PAGAIDU IEVEŠANU

34. Standarts

Muitas dienesti nodrošina, ka visa attiecīgā informācija par preču pagaidu ievešanu ir viegli pieejama ikvienam interesentam.

DARBĪBAS JOMA

a) Pagaidu ievešana ar pilnīgu atbrīvojumu ar nosacījumu no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem

35. Ieteicamā prakse

Preces, kam jāpiemēro pagaidu ievešanas procedūra, ir šādas:

1) "iesaiņojums", kas minēts 2. pantā Muitas konvencijā par iesaiņojuma pagaidu ievešanu (Brisele, 1960. gada 6. oktobris);

2) "preces, ko izvieto vai izmanto izstādēs, gadatirgos, sanāksmēs vai līdzīgos pasākumos", kas minētas 2. panta 1. punktā Muitas konvencijā par atvieglojumiem tādu preču ievešanai, kuras izvieto vai izmanto izstādēs, gadatirgos, sanāksmēs vai līdzīgos pasākumos (Brisele, 1961. gada 8. jūnijs);

3) "profesionāls aprīkojums", kas minēts no A līdz C pielikumam Muitas konvencijā par profesionālā aprīkojuma pagaidu ievešanu (Brisele, 1961. gada 8. jūnijs);

4) "jūrnieku sadzīves priekšmeti", kas minēti Muitas konvencijas par jūrnieku sadzīves priekšmetiem 1. panta a) apakšpunktā (Brisele, 1964. gada 1. decembris);

5) "zinātniskas iekārtas", kas minētas Muitas konvencijas par zinātnisku iekārtu pagaidu ievešanu 1. panta a) apakšpunktā (Brisele, 1968. gada 11. jūnijs);

6) "mācību materiāli", kas minēti Muitas konvencijas par mācību materiālu pagaidu ievešanu 1. panta a) punktā (Brisele, 1970. gada 8. jūnijs);

7) "paraugi" un "reklāmas filmas", kas minētas III un V pantā Starptautiskajā konvencijā par tirdzniecības paraugu un reklāmas materiāla ievešanas veicināšanu (Ženēva, 1952. gada 7. novembris);

8) "tūrisma reklāmas materiāli", kas minēti 3. pantā papildprotokolā Konvencijai par muitas atvieglojumiem attiecībā uz tūrismu, kas saistīts ar tūrisma reklāmas dokumentu un materiālu ievešanu (Ņujorka, 1954. gada 4. jūnijs);

9) "konteineri", kas minēti Muitas konvencijas par konteineriem 1. panta c) apakšpunktā (Ženēva, 1972. gada 2. decembris);

10) "paliktņi", kas minēti 1. pantā Eiropas Konvencijā par muitas formalitātēm attiecībā uz paliktņiem, ko izmanto starptautiskajos pārvadājumos (Ženēva, 1960. gada 9. decembris);

11) "sauszemes kravas automobiļi", kas minēti 1. pantā Muitas konvencijā par sauszemes kravas automobiļu pagaidu ievešanu (Ženēva, 1956. gada 18. maijs).

Līgumslēdzējas puses tiek aicinātas apsvērt iespēju pievienoties iepriekšminētajiem starptautiskajiem dokumentiem.

36. Ieteicamā prakse

Muitas dienestiem jāatceļ prasība iesniegt rakstveida deklarāciju un iemaksāt nodrošinājumu pagaidu ievešanas gadījumos, kas minēti ieteicamās prakses 1., 9., 10. un 11. punktā.

37. Ieteicamā prakse

Pagaidu ievešana jāatļauj saistībā ar šādām precēm, ja vien tās saskaņā ar valsts tiesību aktiem neatbilst galīgai ievešanai bez muitas nodokļa:

1) lietoti noņemami izstrādājumi, kas pieder personai, kura sāk pagaidu uzturēšanos importētājvalstī;

2) priekšmeti (ieskaitot transportlīdzekļus), kas to veida dēļ nav piemēroti nekādam citam nolūkam, kā vien īpašu priekšmetu reklamēšanai vai reklāmai īpašā nolūkā;

3) datu nesēji, ko izmanto automātiskajā datu apstrādē;

4) rasējumi, plāni un modeļi, ko izmanto preču ražošanā;

5) matrices, klišejas, formas un līdzīgi priekšmeti, kas ir patapināti vai iznomāti, lai iespiestu ilustrācijas periodiskos izdevumos vai grāmatās;

6) matrices, klišejas, formas, veidnes un līdzīgi priekšmeti, kas ir patapināti vai iznomāti, lai izmantotu tādu izstrādājumu ražošanā, ko paredzēts piegādāt ārvalstīm;

7) instrumenti, aparatūra un iekārtas, kas jātestē vai jāpārbauda;

8) instrumenti, aparatūra un iekārtas, ko piegādātājs vai remontētājs klientam dara pieejamas bez maksas līdz tamlīdzīgu preču piegādei vai remonta pabeigšanai;

9) tērpi un dekorācijas, ko aizdod vai iznomā teātra trupām vai teātriem;

10) preces, kurām pirms to pārsūtīšanas uz ārzemēm jānomaina iesaiņojums;

11) tādas preces kā apģērbi, juvelierizstrādājumi un paklāji, ko sūta "pārdošanai vai atdošanai atpakaļ" personām, kas nav saistītas ar tādu preču tirdzniecību;

12) dzīvnieki, sporta piederumi un citi izstrādājumi, kas pieder personai, kura ir ārvalstu pastāvīgā iedzīvotāja, un ko minētā persona izmanto sporta sacensībās vai skatēs;

13) mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un antikvāri priekšmeti izvietošanai izstādēs, tostarp pašu mākslinieku organizētās izstādēs;

14) grāmatas, ko sūta patapinājumā personām, kas ir importētājvalsts pastāvīgās iedzīvotājas;

15) fotogrāfijas, diapozitīvi un filmas, kas rādāmas izstādē vai arī fotogrāfu vai kinooperatoru konkursos;

16) vilcējdzīvnieki un aprīkojums, ko ārvalstīs dzīvojošas personas izmanto darbam pierobežas zemēs;

17) dzīvnieki, ko ieved ganīšanai pierobežas zemēs, ko apstrādā ārvalstīs dzīvojošas personas;

18) zirgi un citi dzīvnieki, ko ieved apkalšanai vai svēršanai, vai arī ārstēšanai vai citā veterinārā nolūkā;

19) specializēts aprīkojums, ko atved ar kuģi un ko izmanto krastā kravas iekraušanai, izkraušanai un pārkraušanai piestāšanas ostās.

b) Pagaidu ievešana ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem ar nosacījumu

38. Ieteicamā prakse

Preces, kas nav minētas ieteicamās prakses 35. un 37. punktā un ko paredzēts īslaicīgi izmantot tādā nolūkā kā ražošana, darba veikšana vai iekšējie pārvadājumi, jāatļauj ievest uz laiku ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem ar nosacījumu.

Piezīme

Valstu tiesību aktos var noteikt, ka, lai aprēķinātu visu par šādām precēm maksājamu nodokļu un citu maksājumu summu, jāņem vērā to atrašanās ilgums muitas teritorijā, lietošanas dēļ radusies amortizācija vai par tām samaksātās nomas maksas.

--------------------------------------------------

Kopienas atrunas saistībā ar Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas E.5 pielikumu

1. Vispārēja rakstura atruna (vispārēja rakstura apsvērums)

"Kopienas tiesību aktos ir iekļauta tikai daļa no šā pielikuma nosacījumiem. Jomās, uz kurām neattiecas Kopienas tiesību akti, dalībvalstis vajadzības gadījumā nosaka savas atrunas."

2. Standartu 14. punkts

"Šo standartu nepiemēro, ja procedūru veic muitas iestādēs, kas atrodas dažādās dalībvalstīs."

3. Standartu 23. punkts

"Tajās dalībvalstīs, kurās pastāv brīvās zonas, šo standartu piemēro tikai tad, ja attiecīgās preces nodod brīvajā zonā, lai pēc tam tās atkārtoti izvestu no Kopienas muitas teritorijas."

4. Ieteicamās prakses 33. punkts

"Šo ieteicamo praksi nepiemēro visos gadījumos, jo īpaši tad, ja procedūru veic muitas iestādes, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, izņemot atsevišķus gadījumus attiecībā uz Beniluksa Ekonomikas savienību."

5. Ieteicamās prakses 37. punkts

"Preces, uz kurām attiecas 3. apakšpunkts, ieved saskaņā ar pagaidu ievešanas režīmu, ja tās ir reģistrētas un pieejamas bez maksas personai neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav reģistrēta Kopienas muitas teritorijā.

Attiecībā uz precēm, kas uzskaitītas ieteicamās prakses 4. un 5. punktā, Kopienas tiesību aktos ir noteikta pagaidu ievešana ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem gadījumos, ja no Kopienas muitas teritorijas izved vismaz 75 % produkcijas, kas rodas šo preču izmantošanas rezultātā.

Ieteicamās prakses 37. punkta 7. apakšpunktā norādītie testi un pārbaudes nedrīkst būt par pamatu algotam darbam.

Uz 10. apakšpunktā minēto darbību Kopienas tiesību akti neparedz attiecināt pagaidu ievešanas atvieglojumu režīmu. Tomēr to var veikt, piemēram, kā parasto apkopšanas darbību muitas noliktavā vai brīvajā zonā, vai arī saskaņā ar ievešanas pārstrādei atvieglojumu režīmu.

Kopienas tiesību akti neparedz 19. apakšpunktā minēto darbību."

6. Ieteicamās prakses 38. punkts

"Daļēju atbrīvojumu nepiemēro pievienotās vērtības nodoklim. Pagaidu ievešanu ar daļēju ievedmuitas nodokļu atlikšanu nepiemēro precēm, kuru izmantošanas rezultātā var tikt nodarīts kaitējums Kopienas ekonomikai, kas jo īpaši izriet no saistības starp šo preču ekonomiskās darbības laiku un paredzēto atrašanās ilgumu."

--------------------------------------------------