Komisijas Regula (EEK) Nr. 3719/85

(1985. gada 27. decembris),

ar ko paredz dažus tehniskus pasākumus un kontroles pasākumus attiecībā uz zveju Portugāles ūdeņos, ko veic kuģi, kuri kuģo ar citas dalībvalsts karogu, izņemot Spānijas karogu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Spānijas un Portugāles Iestāšanās aktu un jo īpaši tā 351. panta 5. un 6. punktu,

tā kā jāievieš tehniskas procedūras, kas ļauj noteikt un uzraudzīt citu dalībvalstu kuģus, izņemot Spānijas un Portugāles kuģus, kam vienlaikus atļauts zvejot Portugāles ūdeņos;

tā kā papildus noteikumiem, kuri ietverti Padomes 1982. gada 29. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2057/82, ar ko nosaka dažus kontroles pasākumus zvejai, ko veic dalībvalstu kuģi [1], kura grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1729/83 [2], Iestāšanās aktā paredzēts ieviest pilnvarotu kuģu sarakstus;

tā kā saskaņā ar Iestāšanās akta 351. panta 2. punkta otro daļu šajā pantā minētā specializētā zveja no 1986. gada 1. janvāra jāveic saskaņā ar tādām pašām kontroles procedūrām, kas noteiktas Spānijas kuģiem, kam atļauts zvejot citu dalībvalstu ūdeņos, kuri nav Spānijas un Portugāles ūdeņi;

tā kā tādēļ jāparedz daži tehniski pasākumi resursu saglabāšanai, ko veic, neierobežojot noteikumus Padomes 1983. gada 25. janvāra Regulā (EEK) Nr. 171/83, ar ko paredz noteiktus tehniskus pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3625/84 [4];

tā kā saskaņā ar Iestāšanās līguma 2. panta 3. punktu pirms iestāšanās Kopienas iestādes var vienoties par šā akta 352. pantā minētajiem pasākumiem, paredzot, ka šiem pasākumiem piešķir spēku tajā pašā dienā pēc tam, kad šis līgums stājies spēkā;

tā kā Zivsaimniecības resursu pārvaldības komiteja nav iesniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Turpmāk izklāstītie tehniskie un kontroles pasākumi Portugāles suverenitātei vai jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos ir piemērojami kuģiem, kas kuģo ar citas dalībvalsts karogu, izņemot Spānijas karogu.

2. pants

1. Katru gadu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīgā atļautā zvejas laika sākuma dalībvalstis, izņemot Spāniju un Portugāli, nosūta Komisijai to kuģu sarakstus, kas drīkst veikt Iestāšanās akta 351. panta 2. un 3. punktā minēto specializēto zveju.

Par katru turpmāk minēto kuģu tipu iesniedz atsevišķu sarakstu:

- kuģi, kas zvejo garspuru tunzivis tikai ar traļu palīdzību,

- kuģi, kas zvejo tropiskās tunzivis tikai ar zvejas vadu palīdzību,

- kuģi, kas zvejo citas tunzivju sugas, kuras nav garspuru tunzivis un tropiskās tunzivis, tikai ar traļu palīdzību.

2. Pirmajā punktā minētos sarakstus var pārskatīt, grozījumiem stājoties spēkā kārtējā mēneša pirmajā dienā; par visiem grozījumiem ziņo Komisijai līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam.

3. Pirmajā punktā minētajos sarakstos ietver šādas ziņas par katru kuģi:

- kuģa nosaukums,

- reģistrācijas numurs,

- ārējās identifikācijas burti un cipari,

- reģistrācijas osta,

- īpašnieka(-u) vai fraktētāja(-u) vārds vai nosaukums un adrese, bet — ja īpašnieks ir juridiska persona vai sabiedrība — arī tās pārstāvja(-u) vārds,

- bruto ietilpība un kopgarums,

- dzinēja jauda,

- pazīšanas signāls un radiofrekvence.

3. pants

1. Dalībvalstis, izņemot Spāniju un Portugāli, attiecībā uz katru 2. pantā minēto zvejas veidu periodiski ierosina iekļaut sarakstā kuģus, kam atļauts zvejot vienlaikus, ievērojot Iestāšanās akta 351. panta 2. un 3. punktu.

Sarakstu uzmetumā norāda kuģu skaitu, kas nedrīkst pārsniegt Padomes noteiktos ierobežojumus saskaņā ar Iestāšanās akta 351. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šos priekšlikumus nodod Komisijai ne vēlāk kā 15 dienas pirms zvejas sezonas sākuma; to kuģu saraksts, kas zvejo garspuru tunzivis, attiecas uz laika posmu, kas nav īsāks par vienu kalendāro mēnesi un nav garāks par astoņām nedēļām, starp 1. maiju un 31. augustu; to kuģu saraksts, kas zvejo tropiskās tunzivis un pārējās tunčveidīgās zivis, skar vismaz divu kalendāro mēnešu laika posmu.

2. Katrā šajā periodiskajā sarakstā iekļauj šādas ziņas par katru kuģi:

- kuģa nosaukums un reģistrācijas numurs,

- pazīšanas signāls,

- īpašnieka(-u) vai fraktētāja(-u) vārds vai nosaukums un adrese, bet — ja īpašnieks ir juridiska persona vai sabiedrība — arī tās pārstāvja(-u) vārds,

- laiks, kuram pieprasīta zvejas atļauja,

- paredzamais zvejas veids,

- paredzamais zvejas rajons.

3. Komisija izskata 1. punktā minētos priekšlikumus un apstiprina periodiskos sarakstus, kurus tā nosūta attiecīgo dalībvalstu iestādēm un Portugāles kompetentajām kontroles iestādēm ne vēlāk kā četras darbdienas pirms dienas, kad noteikta to stāšanās spēkā.

4. Dalībvalstu iestādes, izņemot Spānijas un Portugāles iestādes, var lūgt Komisiju aizstāt kādu kuģi periodiskajā sarakstā ar citu, ja nepārvaramu apstākļu dēļ tas nevar izmantot zvejas licenci noteiktajā laika posmā vai kādā tā daļā, kā arī — ja periodiskajā sarakstā iekļautais kuģu skaits, kam atļauts vienlaikus zvejot, ir mazāks par maksimumu — papildināt to ar vienu vai vairākiem kuģiem ar noteikumu, ka minētais maksimums netiek pārsniegts.

Visiem aizstātiem vai no jauna iekļautiem kuģiem jābūt 2. pantā minētajos sarakstos.

Komisija nekavējoties ziņo par visām izmaiņām periodiskajos sarakstos Portugāles kompetentajām kontroles iestādēm un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Nevienam aizstātam vai no jauna iekļautam kuģim nav atļauts zvejot līdz Komisijas paziņojumā norādītajam datumam.

4. pants

Kuģos, kam atļauts zvejot tunzivis, bez tunčveidīgajām zivīm uz klāja nedrīkst atrasties citas zivis vai zivju produkti, izņemot anšovus, kas paredzēti izmantošanai par dzīvu ēsmu.

5. pants

Kuģa kapteinim vai, vajadzības gadījumā, īpašniekam, kam ir atļauja zvejot, jāievēro pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi.

6. pants

Neskarot Regulu (EEK) Nr. 171/83, uz kuģiem, kas kuģo ar jebkuras dalībvalsts karogu, izņemot Spānijas vai Portugāles karogu, attiecas šādi tehniskie ierobežojumi:

a) aizliegts izmantot žaunu tīklus;

b) kuģos uz klāja nedrīkst atrasties zvejas rīki, kas nav vajadzīgi, tiem veicot atļauto zveju;

c) āķu jedu zvejas kuģis nedrīkst izmest vairāk nekā divas āķu jedas dienā; katras āķu jedas maksimālais garums ir 20 jūras jūdzes; atstatums starp pavadiņām nedrīkst būt mazāks par 2,70 m.

7. pants

Dalībvalstis, izņemot Spāniju un Portugāli, katru mēnesi līdz 15. datumam ziņo Komisijai par katra kuģa tunzivju nozveju un par zivju daudzumu, ko šie kuģi iepriekšējā mēnesī nogādājuši katrā ostā.

8. pants

Šī regula stājas spēkā 1986. gada 1. janvārī pēc tam, kad stājies spēkā Spānijas un Portugāles Iestāšanās līgums.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1985. gada 27. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Frans Andriessen

[1] OV L 220, 29.7.1982., 1. lpp.

[2] OV L 169, 28.7.1983., 14. lpp.

[3] OV L 24, 27.1.1983., 14. lpp.

[4] OV L 335, 22.12.1984., 3. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS JĀIEVĒRO DALĪBVALSTU KUĢIEM, IZŅEMOT SPĀNIJAS UN PORTUGĀLES KUĢUS, KURIEM ATĻAUTS ZVEJOT PORTUGĀLES ŪDEŅOS

1. Uz kuģa klāja jābūt šo īpašo noteikumu eksemplāram.

2. Autorizētā kuģa ārējās identifikācijas burtiem un cipariem jābūt skaidri iezīmētiem kuģa priekšgala abās pusēs, kā arī virsbūves abās pusēs, kur tie būtu vislabāk redzami.

Burtiem un cipariem jābūt tādā krāsā, kas kontrastē ar kuģa korpusa vai virsbūves toni, tos nedrīkst izdzēst, labot, aizklāt vai citādi padarīt neredzamus.

--------------------------------------------------