Komisijas Regula (EEK) Nr. 3715/85

(1985. gada 27. decembris),

ar ko nosaka dažus tehniskus un kontroles pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejai citu dalībvalstu, izņemot Spānijas, ūdeņos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Spānijas un Portugāles Iestāšanās aktu un jo īpaši tā 349. panta 5. un 6. punktu,

tā kā jānosaka tehniskās procedūras, lai noteiktu un uzraudzītu Portugāles kuģus, kam atļauts vienlaikus zvejot citu dalībvalstu, izņemot Spānijas, ūdeņos;

tā kā papildus noteikumiem Padomes 1982. gada 29. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2057/82 [1], ar ko nosaka dažus kontroles pasākumus zvejas darbībām, kuras veic dalībvalstu kuģi, kas grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1729/83 [2], Iestāšanās akts paredz sistēmu atļauto kuģu sarakstam un sistēmu, kā Komisijai paziņot par kuģu pārvietošanos un lomiem;

tā kā saskaņā ar Iestāšanās akta 349. panta 4. punktu no 1986. gada 1. janvāra visiem noteikumiem, kas attiecas uz īpašajām zvejas darbībām, kuras norādītas minētajā pantā, vajadzētu būt tādiem pašiem kā tie, ko piemēro kuģiem, kuri minēti Iestāšanās akta 160. pantā;

tā kā tādēļ jāparedz daži tehniski pasākumi resursu saglabāšanai, ko veic, neierobežojot pasākumus, kuri izklāstīti Padomes 1983. gada 25. janvāra Regulā (EEK) Nr. 171/83 [3], ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3625/84 [4];

tā kā saskaņā ar Iestāšanās līguma 2. panta 3. punktu Kopienas iestādes pirms iestāšanās var vienoties par Iestāšanās akta 349. pantā minētajiem pasākumiem, paredzot, ka šie pasākumi stājas spēkā saskaņā ar minēto līgumu un tā spēkā stāšanās dienā;

tā kā Zivsaimniecības resursu pārvaldības komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Turpmāk noteiktos tehniskos un kontroles pasākumus Starptautiskā jūras izpētes padome (ICES) attiecina uz kuģiem, kas peld ar Portugāles karogu un kas ir reģistrēti un/vai pierakstīti Portugālē, un piemēro ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu, izņemot Spāniju un Portugāli, suverenitāte vai jurisdikcija.

2. pants

1. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms zvejas atļaujas termiņa sākuma Portugāles iestādes katru gadu iesniedz Komisijai to zvejas kuģu sarakstu, kuri drīkst veikt Iestāšanās akta 349. pantā norādītās zvejas darbības. Par katru Padomes atļauto zvejas veidu, to skaitā putasu, stavridu un tunzivju zveju, iesniedz atsevišķu sarakstu saskaņā ar Iestāšanās akta 349. panta 2. un 3. punktā minēto procedūru.

Uzskaitīto kuģu skaits nedrīkst pārsniegt ierobežojumus, ko katru gadu nosaka saskaņā ar Iestāšanās akta 349. panta 2. un 3. punktā minēto procedūru.

2. Sarakstus, kas minēti 1. punktā, var pārskatīt, grozījumiem stājoties spēkā kārtējā mēneša pirmajā dienā; par visiem grozījumiem ziņo Komisijai līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam.

3. Sarakstos, kas minēti 1. punktā, par katru kuģi ietver šādas ziņas:

- kuģa nosaukums,

- reģistrācijas numurs,

- ārējās identifikācijas burti un cipari,

- reģistrācijas osta,

- īpašnieka(-u) vai fraktētāja(-u) vārds vai nosaukums un adrese, bet, ja īpašnieks ir juridiska persona vai personālsabiedrība, arī tās pārstāvja(-u) vārds,

- bruto tilpība un kopgarums,

- dzinēja jauda,

- radioizsaukuma signāls un frekvence.

3. pants

1. Portugāles iestādes paziņo Komisijai priekšlikumus par periodiskajiem sarakstiem vismaz 15 dienas pirms šo sarakstu stāšanās spēkā, precīzi norādot kuģus, kuri drīkst vienlaikus zvejot saskaņā ar Iestāšanās akta 349. pantu. Par katru 2. pantā minēto zvejas veidu iesniedz atsevišķu sarakstu.

Kuģiem, kas zvejo putasu un stavridas, saraksti ir derīgi vienu mēnesi; kuģiem, kas zvejo tunzivis, saraksti ir derīgi vismaz divus mēnešus.

2. Kuģiem, kas zvejo putasu un stavridas, ikmēneša periodiskajā sarakstā katru dienu norāda kuģus, kam atļauts zvejot vienlaikus; katrs kuģis jāiekļauj sarakstā vismaz sešas dienas pēc kārtas.

Portugāles iestādes veic tādus administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kuģi, kuri norādīti pirmajā daļā, pirms dienas, kura norādīta periodiskajā sarakstā, nevar atstāt savu darbības ostu nolūkā zvejot attiecīgā zonā, ņemot vērā nepieciešamo laiku nokļūšanai līdz minētās zonas tuvākajai ģeogrāfiskajai robežai. Iestādes arī nodrošina, ka kuģi atgriežas savā darbības ostā atbilstīgā laikā. Portugāles iestādes turklāt sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka šo kuģu pārvietošanās no citas dalībvalsts ostas ir saskaņā ar šajā regulā norādīto atļauto zvejas veidu noteikumiem un nosacījumiem.

3. Katrā periodiskajā sarakstā par katru kuģi iekļauj šādas ziņas:

- kuģa nosaukums un reģistrācijas numurs,

- radioizsaukuma signāls,

- ja vajadzīgs, Iestāšanās akta 158. panta 2. punktā norādītais koeficients,

- īpašnieka(-u) vai fraktētāja(-u) vārds vai nosaukums un adrese, bet, ja īpašnieks ir juridiska persona vai personālsabiedrība, arī tās pārstāvja(-u) vārds,

- laika posms, kuram pieprasīta zvejas atļauja,

- paredzamais zvejas veids,

- paredzamais zvejas rajons.

4. Komisija izskata 1. punktā minētos priekšlikumus un sastāda periodiskos sarakstus, ko tā nosūta Portugāles iestādēm un attiecīgām kontroles iestādēm vismaz četras darbdienas pirms stāšanās spēkā.

5. Portugāles iestādes var lūgt Komisiju aizstāt periodiskā sarakstā ierakstīto kuģi, ja norādītajā termiņā vai kādā tā daļā kuģis nevar zvejot force majeure iemeslu dēļ.

Katrs aizstātais kuģis jāiekļauj 2. pantā minētajos sarakstos.

Par jebkurām izmaiņām periodiskajos sarakstos Komisija nekavējoties paziņo Portugāles iestādēm un attiecīgām kontroles iestādēm, kas minētas 4. punktā.

Nevienam aizvietotajam kuģim nevar atļaut zvejot līdz Komisijas paziņojumā norādītajam datumam.

4. pants

Kuģi var iekļaut vairākos sarakstos, kas minēti 2. pantā, bet var iekļaut tikai vienā periodiskā sarakstā.

5. pants

Kuģiem, kam atļauts zvejot tunzivis, bez tunčveidīgajām zivīm uz klāja nedrīkst atrasties citas zivis vai zivju produkti, izņemot sugas, kas paredzētas izmantošanai par dzīvu ēsmu, ar noteikumu, ka netiek pārsniegti šim nolūkam vajadzīgie daudzumi.

6. pants

Kuģu kapteiņiem vai, vajadzības gadījumā, īpašniekiem, kam ir atļauja zvejot, jāievēro pielikumā izklāstītie īpašie nosacījumi. Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts priekšlikuma groza ziņas par kompetentajām valsts kontroles iestādēm, kas minētas pielikuma 7. punktā.

7. pants

Neierobežojot Regulu (EEK) Nr. 171/83, kuģiem, kas peld ar Portugāles karogu, piemēro šādus tehniskus pasākumus:

a) aizliegts izmantot žaunu tīklus;

b) uz klāja nedrīkst atrasties zvejas rīki, kas nav vajadzīgi atļautās zvejas veikšanai;

c) kuģis zvejai ar āķu jedām nedrīkst izmest vairāk nekā divas āķu jedas dienā; katras āķu jedas maksimālais garums ir 20 jūras jūdžu; atstatums starp pavadiņām nedrīkst būt mazāks par 2,70 m.

8. pants

Līdz katra mēneša 15. datumam Portugāles iestādes paziņo Komisijai katra tunzivju zvejas kuģa nozveju un iepriekšējā mēnesī no šādiem kuģiem katrā ostā izkrautos daudzumus.

9. pants

Šī regula stājas spēkā 1986. gada 1. janvārī pēc tam, kad stājies spēkā Spānijas un Portugāles Iestāšanās līgums.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1985. gada 27. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Frans Andriessen

[1] OV L 220, 29.7.1982., 1. lpp.

[2] OV L 169, 28.7.1983., 14. lpp.

[3] OV L 24, 27.1.1983., 14. lpp.

[4] OV L 335, 22.12.1984., 3. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Īpašie nosacījumi, kas jāievēro portugāles kuģiem, kam atļauts zvejot citu dalībvalstu, izņemot spānijas, ūdeņos

A. Nosacījumi, kas jāievēro visiem kuiem

1. Uz kuģa klāja jābūt šo īpašo nosacījumu eksemplāram.

2. Licencēto kuģu ārējās identifikācijas burtiem un cipariem jābūt skaidri iezīmētiem kuģa priekšgala abās pusēs, kā arī virsbūves abās pusēs, kur tie būtu vislabāk redzami.

Burtiem un cipariem jābūt tādā krāsā, kas kontrastē ar kuģa korpusa vai virsbūves krāsas toni, tos nedrīkst izdzēst, labot, aizklāt vai citādi padarīt neredzamus.

B. Papildu nosacījumi, kas jāievēro visiem kuģiem, kam atļauts zvejot putasu un stavridas

3. Visi kuģi, kam atļauts zvejot, paziņo 7. punktā minētām kompetentajām valsts kontroles iestādēm par katru turpmāk norādīto pārvietošanos šādas ziņas:

- kuģa nosaukums, kapteiņa vārds, radioizsaukuma signāls, ārējās identifikācijas burti un cipari,

- datums, laiks, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ICES statistiskais kvadrāts:

3.1.1. Ikreiz, kad kuģis ierodas zonā, kas atrodas 200 jūras jūdžu attālumā no citas Kopienas dalībvalsts, izņemot Spāniju, krastiem un kur zveju reglamentē Kopienas zivsaimniecības noteikumi;

3.1.2. Ikreiz, kad kuģis atstāj zonu, kas atrodas 200 jūras jūdžu attālumā no citas Kopienas dalībvalsts, izņemot Spāniju, krastiem un kur zveju reglamentē Kopienas zivsaimniecības noteikumi;

3.1.3. Ikreiz, kad kuģis pārvietojas no viena ICES apakšapgabala uz otru zonās, kas noteiktas 3.1.1 un 3.1.2;

3.1.4. Ikreiz, kad kuģis iebrauc citas Kopienas dalībvalsts ostā;

3.1.5. Ikreiz, kad kuģis atstāj citas Kopienas dalībvalsts ostu;

3.1.6. Pirms zvejas sākuma ("aktīvais" ziņojums);

3.1.7. Zveju beidzot ("pasīvais" ziņojums).

4. Par ierašanos ICES zonā, kur atļauts zvejot, un tās atstāšanu, kā arī katru nedēļu no zvejas sākšanas visi kuģi paziņo Eiropas Kopienu Komisijai Briselē (telekss 24189 FISEU-B) šādu informāciju, turpmāk norādītajā kārtībā:

- kuģa nosaukums,

- radioizsaukuma signāls,

- ārējās identifikācijas burti un cipari,

- sērijas numurs ziņojumam par attiecīgo reisu,

- ziņojuma veida norāde, ievērojot dažādas 3. punkta daļas,

- ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ICES statistiskais kvadrāts,

- katras sugas zivju daudzums (kilogramos) kravas telpās, izmantojot 5.3. punktā norādīto kodu,

- katras sugas zivju daudzums (kilogramos), kas nozvejots pēc iepriekšējās pārraides,

- ICES statistiskais kvadrāts, kurā zvejots,

- katras sugas zivju daudzums (kilogramos), kas pārkrauts citos kuģos pēc iepriekšējās pārraides,

- kuģa nosaukums, radioizsaukuma signāls un, ja vajadzīgs, ārējās identifikācijas burti un cipari kuģim, kurā pārkrauts,

- kapteiņa vārds.

5. Ziņojumi, kas paredzēti 3. un 4. punktā, jāpārraida šādi:

5.1. visi ziņojumi jāpārraida, izmantojot sarakstā norādītās radiostacijas:

Nosaukums | Radioizsaukuma signāls |

Ziemeļforlenda | GNF |

Hambers | GKZ |

Kallerkoutsa | GCC |

Vika | GKR |

Portpatrika | GPK |

Angelsija | GLV |

Ilfrakombe | GIL |

Nitona | GNI |

Stounheivena | GND |

Hebrīdu salas | GHD |

Portsheda | GKA GKB GKC |

Landsenda | GLD |

Valentija | EJK |

Malina rags | EJM |

Buloņa | FFB |

Bresta | FFU |

Sentnazēra | FFO |

Bordo-Arkašona | FFC |

Lisabona | CUL |

Sentmigela | CUG |

Madeira | CUB |

5.2. Ja force majeure iemeslu dēļ kuģis, kam atļauts zvejot, nevar ziņojumu nosūtīt, to šā kuģa vārdā var nosūtīt cits kuģis.

5.3. Izmantotais kods, lai norādītu zivju daudzumus uz kuģa, kā minēts 4.1 punktā [1]:

A. Ziemeļu garneles (Pandalus borealis)

B. Heki (Merluccius merluccius)

C. Grenlandes jeb melnās ātes (Reinhardtius hippoglossoides)

D. Mencas (Gadus morhua)

E. Pikšas (Melanogrammus aeglefinus)

F. Ātes (Hippoglossus hippoglossus)

G. Makreles (Scomber scombrus)

H. Stavridas (Trachurus trachurus)

I. Strupdeguna garastes (Coryphaenoides rupestris)

J. Saidas (Pollachius virens)

K. Merlangas (Merlangus merlangus)

L. Siļķes (Clupea harengus)

M. Tūbītes(Ammodytes spp.)

N. Brētliņas (Clupea sprattus)

O. Jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa)

P. Esmarka menciņas (Trisopterus esmarkii)

Q. Jūras līdakas (Molva molva)

R. Citas

S. Garneles (Pandalidae)

T. Anšovi (Engraulis encrassicholus)

U. Jūras asari (Sebastes spp.)

V. Amerikas butes (Hypoglossoides platessoides)

W. Kalmāri (Illex)

X. Dzeltenspuru plekstes (Limanda ferruginea)

Y. Putasu (Gadus poutassou)

Z. Tunzivis (Thunnidae)

AA. Zilās jūras līdakas (Molva dypterygia)

BB. Vēdzeles (Brosme brosme)

CC. Haizivis (Scyliorhinus retifer)

DD. Milzu haizivis (Cetorhindae)

EE. Siļķu haizivis (Lamma nasus)

FRF. Kalmāri (Loligo vulgaris)

GG. Jūras plauži (Brama brama)

HH. Sardīnes (Sardina pilchardus)

II. Parastās/Baltijas garneles (Crangon crangon)

JJ. Smilšplekstes (Lepidorhombus)

KK. Jūras velni (Lophius spp.)

LL. Norvēģijas omāri (Nephros norvegicus)

MM. Pollaki (Pollachius pollachius)

6. Neierobežojot Eiropas Kopienu noteiktās instrukcijas kuģa žurnālam, visus saskaņā ar 3. līdz 5. punktu pārraidītos radioziņojumus reģistrē kuģa žurnālā.

7. Valsts kontroles iestādes, kuras ir tiesīgas saņemt 3. punktā minētos ziņojumus:

FRANCIJA: | Cross AChâteau La GarenneF-56410 EtelTelekss: CROSSAT 950519 |

ĪRIJA: | Naval Supervisory CentreHaulbowlinCorkeTelekss: CORK 24924 |

APVIENOTĀ KARALISTE: | Ministry of Agriculture, Fisheries and FoodGreat Westminster HouseHorseferry RoadLondon SW 1P 2AETelekss: London 21274 FISHLN |

Departement of Agriculture and Fisheries for ScotlandChesser HouseGorgie RoadEdinburgh EH11 3 AWTelekss: Edinburgh 727696 SODAFS |

[1] Šajā sarakstā neietver visas sugas, ko atļauj turēt uz kuģa vai pārkraut.

--------------------------------------------------