Komisijas Direktīva

(1985. gada 18. februāris),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/127/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļiem

(85/205/EEK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 80/1267/EEK [2], un jo īpaši tās 11. pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 71/127/EEK (1971. gada 1. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļiem [3], kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 79/795/EEK [4],

tā kā, ņemot vērā iegūto pieredzi un pašreizējos jaunākos sasniegumus, tagad ir iespējams ne tikai izvērst dažas Direktīvas 71/127/EEK prasības un panākt to labāku atbilstību faktiskajiem testu nosacījumiem, bet arī noteikt tās stingrākas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību;

tā kā ārējo atpakaļskata spoguļu uzstādīšana M1 (vieglie automobiļi) un N1 (mikroautobusi) kategorijas transportlīdzekļu pasažieru pusē, kaut arī tā joprojām nav obligāta, ir radījusi vajadzību mainīt spoguļa un tā turētāja konstrukciju, lai nodrošinātu tādus ierīces izmērus, kas samazina vibrāciju un vilkmi, vienlaikus garantējot optimālu redzamības zonu;

tā kā N3 kategorijas vilcējiem ar piekabēm (smagajiem kravas transportlīdzekļiem) esošie noteikumi izrādījušies neatbilstīgi attiecībā uz ārējo laterālo redzamības zonu transportlīdzekļa sānos un aizmugurē, un tā kā jāpieprasa papildu "platleņķa" atpakaļskata spoguļa uzstādīšana, lai novērstu šo trūkumu;

tā kā visiem N3 kategoriju transportlīdzekļiem (monolītrāmja kravas furgoniem ar piekabi vai bez tās un vilcējiem ar piekabi) esošie noteikumi izrādījušies neatbilstīgi attiecībā uz redzamības zonu, kas ir blakus vadītājam pretējā pusē esošajam kabīnes sānam, un tā kā ir jāpieprasa "tuvās redzamības" atpakaļskata spoguļa uzstādīšana, lai novērstu šo trūkumu;

tā kā šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja to direktīvu pielāgošanai tehnikas attīstībai, kuras attiecas uz tehnisko šķēršļu atcelšanu tirdzniecībā mehānisko transportlīdzekļu nozarē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvu 71/127/EEK groza šādi.

1. Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"7. pants

1. No 1985. gada 1. oktobra neviena dalībvalsts atpakaļskata spoguļu dēļ nedrīkst:

a) - atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu, izsniegt Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta trešajā ievilkumā minēto dokumentu vai piešķirt valsts tipa apstiprinājumu mehāniskā transportlīdzekļa tipam, vai

- aizliegt transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā,

ja attiecīgā tipa transportlīdzekļa vai šo transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļi atbilst šīs direktīvas noteikumiem;

b) - atteikt EEK detaļas tipa apstiprinājuma vai valsts tipa apstiprinājuma piešķiršanu atpakaļskata spoguļa tipam, ja šie atpakaļskata spoguļi atbilst šīs direktīvas noteikumiem, vai

- aizliegt atpakaļskata spoguļu laišanu tirgū ar EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi, kas izsniegta saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

2. No 1986. gada 1. oktobra dalībvalsts:

a) - neizsniedz Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta trešajā ievilkumā minēto dokumentu tāda transportlīdzekļa tipam, kura atpakaļskata spoguļi neatbilst šīs direktīvas noteikumiem,

- var atteikt valsts tipa apstiprinājuma piešķiršanu transportlīdzekļa tipam, kura atpakaļskata spoguļi neatbilst šīs direktīvas noteikumiem;

b) - nepiešķir EEK detaļas tipa apstiprinājumu atpakaļskata spoguļa tipam, ja tas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem,

- var atteikt valsts detaļas tipa apstiprinājuma piešķiršanu atpakaļskata spoguļa tipam, ja tas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem.

3. No 1988. gada 1. oktobra dalībvalstis var aizliegt šādu transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā – izņemot transportlīdzekļus, kas minēti III pielikuma 2.1.3. punktā –, kuru atpakaļskata spoguļi neatbilst šīs direktīvas noteikumiem.

No 1992. gada 1. oktobra dalībvalstis var aizliegt tādu transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā, kas minēti III pielikuma 2.1.3. punktā un kuru atpakaļskata spoguļi neatbilst šīs direktīvas noteikumiem. Tāpat tās var aizliegt laist tirgū atpakaļskata spoguļus, uz kuriem nav EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmes, kas izsniegta saskaņā ar šīs direktīvas prasībām."

2. Pielikumus aizstāj ar šīs direktīvas pielikumiem.

Atsauces uz pielikumiem Direktīvas 71/127/EEK tekstā jāsaprot kā atsauces uz šīs direktīvas pielikumu atbilstīgajiem noteikumiem šādā veidā:

- I pielikuma 2. punkts atbilst II pielikumam,

- I pielikuma 2.6. punkts atbilst II pielikuma 2. papildinājumam.

2. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu ne vēlāk kā līdz 1985. gada 1. oktobrim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1985. gada 18. februārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Cockfield

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[2] OV L 375, 31.12.1980., 34. lpp.

[3] OV L 68, 22.3.1971., 1. lpp.

[4] OV L 239, 22.9.1979., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

1. Atpakaļskata spogulis ir jebkura ierīce, izņemot sarežģītas optiskas sistēmas, piemēram, periskopus, ar ko III pielikuma 5. punktā noteiktā redzamības zonās paredzēts nodrošināt skaidru redzamību transportlīdzekļa aizmugurē un sānos.

2. Salona atpakaļskata spogulis ir 1. punktā noteiktā ierīce, ko var uzstādīt transportlīdzekļa pasažieru salonā.

3. Ārējais atpakaļskata spogulis ir 1. punktā noteiktā ierīce, ko var uzstādīt uz transportlīdzekļa ārējās virsmas.

4. Novērošanas atpakaļskata spogulis ir atpakaļskata spogulis, kas nav 1. punktā noteiktais ierīces tips un ko var uzstādīt transportlīdzekļa salonā vai ārpusē, lai nodrošinātu redzamības zonas, kuras nav precizētas III pielikuma 5. punktā.

5. Atpakaļskata spoguļa tips ir ierīces, kam ievērojami neatšķiras turpmāk minētie būtiskie parametri:

5.1. atpakaļskata spoguļa atstarojošās virsmas izliekuma izmēri un rādiuss;

5.2. atpakaļskata spoguļu konstrukcija, forma vai materiāli, tajā skaitā savienojums ar virsbūvi.

6. Atpakaļskata spoguļa klase ir visas ierīces, kam ir viens vai vairāki kopīgi parametri vai funkcijas. Tās iedala šādi:

I klase: | salona atpakaļskata spoguļi, kas nodrošina III pielikuma 5.2. punktā noteikto redzamības zonu. |

II un III klase: | "galvenie" ārējie atpakaļskata spoguļi, kas nodrošina III pielikuma 5.3. punktā noteiktās redzamības zonas. |

IV klase: | "platleņķa" ārējie atpakaļskata spoguļi, kas nodrošina III pielikuma 5.4. punktā noteikto redzamības zonu. |

V klase: | "tuvās redzamības" ārējie atpakaļskata spoguļi, kas nodrošina III pielikuma 5.5. punktā noteikto redzamības zonu. |

7. "r" ir izliekuma vidējais rādiuss, ko mēra uz atstarojošās virsmas saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājuma 2. punktā aprakstīto metodi.

8. Izliekuma pamatrādiusi vienā atstarojošās virsmas punktā(ri) ir vērtības, ko nosaka ar 1. papildinājumā noteikto iekārtu, mērot uz atstarojošās virsmas loka, kas iet caur šīs virsmas centru paralēli b segmentam, kas noteikts II pielikuma 2.2.1. punktā, un uz loka, kas ir perpendikulārs šim segmentam.

9. Izliekuma rādiuss vienā atstarojošās virsmas punktā (rp) ir izliekuma pamatrādiusu ri un r′i vidējais aritmētiskais, t.i.:

r

=

r

+ r′

10. Atstarojošās virsmas centrs ir atstarojošās virsmas redzamā laukuma centrs.

11. Atpakaļskata spoguļa sastāvdaļu izliekuma rādiuss ir tā apļa loka rādiuss "c", kas visvairāk atbilst attiecīgās daļas izliektajai formai.

12. Vadītāja redzes punkti ir divi punkti, kas viens no otra atrodas 65 mm attālumā un vertikāli ir 635 mm virs šā pielikuma 2. papildinājumā noteiktā vadītāja sēdekļa R punkta. Taisnā līnija, kas savieno šos punktus, iet perpendikulāri transportlīdzekļa gareniskajai vertikālajai vidus plaknei. Tā segmenta centrs, kas savieno abus redzes punktus, atrodas uz gareniskās vertikālās plaknes, kam jāšķērso paredzētā vadītāja sēdekļa centrs, kuru noteicis transportlīdzekļu ražotājs.

13. Ambinokulārā redzamība ir visa redzamības zona, ko iegūst, pārklājoties labās un kreisās acs monokulārajām redzamības zonām (skatīt turpmāk sniegto shēmu).

+++++ TIFF +++++

E | = salona atpakaļskata spogulis |

OD | = vadītāja acis |

OE |

ID | = virtuālie monokulārie attēli |

IE |

I | = virtuālais ambinokulārais tēls |

A | = kreisās acs redzes leņķis |

B | = labās acs redzes leņķis |

C | = binokulārais redzes leņķis |

D | = ambinokulārais redzes leņķis |

14. Transportlīdzekļa tips attiecībā uz atpakaļskata spoguļiem ir transportlīdzekļi, kam turpmāk minētie aprīkojumi ir vienādi:

14.1. virsbūves aprīkojums, kas samazina redzamības zonu;

14.2. R punkta koordinātas;

14.3. obligāto un (ja ir uzstādīti) papildu atpakaļskata spoguļu paredzētie novietojumi un tipi.

15. M1, M2, M3, N1, N2, N3kategoriju transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kas noteikti Direktīvas 70/156/EEK I pielikumā.

--------------------------------------------------

I pielikuma 1. papildinājums

ATPAKAĻSKATA SPOGUĻA ATSTAROJOŠĀS VIRSMAS IZLIEKUMA "r" RĀDIUSA NOTEIKŠANAS PROCEDŪRA

1. MĒRĪJUMI

1.1. Iekārta

Izmanto 1. attēlā aprakstīto "sferometru".

1.2. Mērījumi

1.2.1. Izliekuma pamatrādiusus mēra trijos punktos, kas atrodas pēc iespējas tuvāk tā atstarojošās virsmas loka vienai trešdaļai, pusei un divām trešdaļām, kas iet caur šīs virsmas centru paralēli b segmentam, vai tā loka punktos, kas iet caur atstarojošās virsmas centru, kurš tam ir perpendikulārs, ja šis loks ir garāks.

1.2.2. Ja atstarojošās virsmas izmēra dēļ nav iespējams veikt mērījumus šā pielikuma 8. punktā noteiktajos virzienos, par testiem atbildīgie tehniskie dienesti var veikt mērījumus minētajā punktā divos perpendikulāros virzienos pēc iespējas tuvāk iepriekšminētajiem virzieniem.

2. IZLIEKUMA "r" RĀDIUSA APRĒĶINĀŠANA

r =

r

+ r

+ r

kur

rp1 = izliekuma rādiuss pirmajā mērījuma punktā,

rp2 = izliekuma rādiuss otrajā mērījuma punktā,

rp3 = izliekuma rādiuss trešajā mērījuma punktā.

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

I pielikuma 2. papildinājums

H PUNKTA NOTEIKŠANAS UN R UN H PUNKTU RELATĪVO POZĪCIJU PĀRBAUDES PROCEDŪRA

Piemēro Direktīvas 77/649/EEK III pielikuma attiecīgās daļas.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KONSTRUKCIJAS SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI, KAS VAJADZĪGI ATPAKAĻSKATA SPOGUĻU EEK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMAM

1. VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

1.1. Visiem atpakaļskata spoguļiem jābūt regulējamiem.

1.2. Atstarojošās virsmas mala jāievieto aizsargietvarā (turētājā u.tml.), kam pa perimetru visos punktos un visos virzienos vērtībai "c" jābūt lielākai vai vienādai ar 2,5 mm. Ja atstarojošā virsma izvirzās ārpus aizsargietvara, izliekuma "c" rādiuss izvirzītās daļas malā nedrīkst būt mazāks par 2,5 mm, un atstarojošajai virsmai jāiebīdās aizsargietvarā, ja vislielākā izvirzījuma punktam pieliek 50 N lielu spēku attiecībā pret aizsargietvaru horizontālā virzienā, apmēram paralēli transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei.

1.3. Ja atpakaļskata spogulis ir uzstādīts uz plaknes virsmas, izliekuma "c" rādiusam jābūt vismaz 2,5 mm visās daļās neatkarīgi no ierīces noregulējuma, tajā skaitā arī daļās, kas joprojām ir savienotas ar balstu pēc 4.2. punktā paredzētā testa, ja šīs daļas statiskā stāvoklī varētu nonākt kontaktā ar lodi, kuras diametrs ir vai nu 165 mm – salona atpakaļskata spogulim – vai arī 100 mm – ārējam atpakaļskata spogulim.

1.3.1. Prasības, kas attiecībā uz rādiusu paredzētas 1.3. punktā, nepiemēro tādu stiprinājuma iedobumu vai padziļinājumu malām, kuru diametrs vai garākā diagonāle ir mazāka nekā 12 mm ar noteikumu, ka šīs malas ir neasas.

1.4. Tās ierīces konstrukcijai, ar ko atpakaļskata spoguli piestiprina pie transportlīdzekļa, jābūt konstruētai tā, ka vismaz daļai no virsmas, pie kuras piestiprināta ierīce, iet cauri cilindrs ar 50 mm rādiusu, kura ass ir tā šarnīra vai rotācijas ass vai viena no asīm, kas nodrošina atpakaļskata spoguļa novirzīšanos attiecīgā trieciena virzienā.

1.5. Attiecīgos noteikumus nepiemēro 1.2. un 1.3. punktā minētajām ārējo atpakaļskata spoguļu daļām, kas ir izgatavotas no materiāla, kura Shore A cietība nepārsniedz 60.

1.6. Ja salona atpakaļskata spoguļu daļas ir izgatavotas no materiāla, kura Shore A cietība ir mazāka nekā 50, un ir uzstādītas uz monolīta balsta, 1.2. un 1.3. punkta prasības piemēro vienīgi balstam.

2. IZMĒRI

2.1. Salona atpakaļskata spoguļi (I klase)

a = 15 cm ×

1 +

1000r

2.2. Galvenie ārējie atpakaļskata spoguļi (II un III klase)

2.2.1. Atstarojošās virsmas izmēriem jābūt tādiem, lai uz tās varētu uzzīmēt:

- taisnstūri ar 4 cm augstu malu, kura pamatnes garums centimetros ir "a",

- segmentu, kas ir paralēls taisnstūra sānu malai un kura garums centimetros ir "b".

2.2.2. Minimālās "a" un "b" vērtības ir sniegtas šajā tabulā:

Atpakaļskata spoguļu klase | Transportlīdzekļu kategorijas, kam paredzēti atpakaļskata spoguļi | a | b |

II | M2, M3, N2 un N3 | 171 + 1000r | 20 |

III | M1 un N1 N3 (ja piemēro III pielikuma 2.1.3. punkta prasības) | 131 + 1000r | 7 |

2.3. "Platleņķa" ārējie atpakaļskata spoguļi (IV klase)

Atstarojošās virsmas kontūrām jābūt vienkāršā ģeometriskā formā un tās izmēriem jābūt tādiem, lai tā nodrošinātu III pielikuma 5.4. punktā norādīto redzamības zonu – vajadzības gadījumā kopā ar II klases ārējo atpakaļskata spoguli.

2.4. "Tuvās redzamības" atpakaļskata spoguļi (V klase)

Atstarojošās virsmas kontūrām jābūt vienkāršā ģeometriskā formā un tās izmēriem jābūt tādiem, lai tā nodrošinātu III pielikuma 5.5. punktā norādīto redzamības zonu.

3. ATSTAROJOŠĀ VIRSMA UN ATSTAROJUMA KOEFICIENTI

3.1. Atpakaļskata spoguļa atstarojošajai virsmai jābūt vai nu plakanai, vai sfēriski izliektai.

3.2. Izliekuma rādiusu atstarpes

3.2.1. Atstarpe starp ri vai r′i un rp jebkurā atskaites punktā nedrīkst pārsniegt 0,15 r.

3.2.2. Atstarpe starp jebkuru izliekuma rādiusu (rp1, rp2 un rp3) un r nedrīkst pārsniegt 0,15 r.

3.2.3. Ja r nav mazāks kā 3000 mm, 3.2.1. un 3.2.2. punktos norādīto vērtību 0,15 r aizstāj ar vērtību 0,25 r.

3.3. "r" vērtība nedrīkst būt mazāka kā:

3.3.1. 1200 mm salona atpakaļskata spoguļiem (I klase) un III klases galvenajiem ārējiem atpakaļskata spoguļiem;

3.3.2. 1800 mm II klases galvenajiem ārējiem atpakaļskata spoguļiem;

3.3.3. 400 mm "platleņķa" ārējiem atpakaļskata spoguļiem (IV klase) un "tuvās redzamības" ārējiem atpakaļskata spoguļiem (V klase).

3.4. Parastā atstarojuma koeficienta vērtība, ko nosaka saskaņā ar šā pielikuma I papildinājumā aprakstīto metodi, nedrīkst būt mazāka kā 40 %.

Ja atstarojošajai virsmai ir divi režīmi ("dienas" un "nakts"), "dienas" režīmā jāatpazīst ceļu satiksmē izmantoto signālu krāsas. Parastā atstarojuma koeficienta vērtība "nakts" režīmā nedrīkst būt mazāka kā 4 %.

3.5. Atstarojošajai virsmai jāsaglabā 3.4. punktā paredzētie parametri, neraugoties uz ilgstošu nelabvēlīgu laika apstākļu iedarbību parastā pielietojumā.

4. TESTI

4.1. Atpakaļskata spoguļus pakļauj 4.2. un 4.3. punktā aprakstītajiem testiem.

4.1.1. Tests, kas paredzēts 4.2. punktā, nav vajadzīgs ārējiem atpakaļskata spoguļiem, kam neatkarīgi no noregulējuma neviena daļa nav zemāk kā 2 m no zemes, ja transportlīdzekļa slodze atbilst maksimālajai tehniski pieļaujamajai masai.

Šis izņēmums attiecas arī uz atpakaļskata spoguļu stiprinājumiem (stiprinājumu plāksnes, balsti, grozāmie savienojumi u.tml.), kas atrodas zemāk nekā 2 m no zemes un kas nav izvirzīti ārpus transportlīdzekļa kopējā platuma, mērot transversālā plaknē, kas iet caur zemākajiem atpakaļskata spoguļu stiprinājumiem vai caur jebkuru citu punktu šīs plaknes priekšā, ja šī konfigurācija veido lielāku kopējo platumu.

Šādos gadījumos jāiesniedz apraksts, kurā norādīts, ka atpakaļskata spogulis ir jāuzstāda, ievērojot iepriekšminētos nosacījumus attiecībā uz spoguļa stiprinājumu novietojumu uz transportlīdzekļa.

Ja piemēro šo izņēmumu, balstu marķē ar šādu neizdzēšamu simbolu

+++++ TIFF +++++

un izdara attiecīgu atzīmi tipa apstiprinājuma sertifikātā.

4.2. Triecienizturības tests

4.2.1. Testa ierīces apraksts

4.2.1.1. Testa ierīce ir no svārsta, kas svārstās taisnā leņķī ap divām horizontālām asīm, kuras viena pret otru atrodas taisnā leņķī un no kurām viena ir perpendikulāra attiecībā pret svārsta "palaišanas" trajektorijas plakni.

Svārsta galā ir āmurs, kas ir cieta lode ar diametru 165 ± 1 mm, kura pārklāta ar 5 mm biezu gumiju, kuras Shore A cietība ir 50.

Nodrošina ierīci, kas ļauj noteikt balsta maksimālo leņķi palaišanas plaknē.

Balstu, kas cieši piestiprināts pie svārsta rāmja, izmanto, lai turētu paraugus atbilstīgi 4.2.2.6. punktā norādītajām prasībām attiecībā uz triecienu.

1. attēlā ir norādīti testa ierīces izmēri un īpašas specifikācijas attiecībā uz konstrukciju

+++++ TIFF +++++

1. attēls

4.2.1.2. m

= m

d1).

4.2.2. Testa apraksts

4.2.2.1. Procedūru, ko izmanto, lai piestiprinātu atpakaļskata spoguli pie balsta, iesaka ierīces ražotājs vai vajadzības gadījumā – transportlīdzekļa ražotājs.

4.2.2.2. Atpakaļskata spoguļa uzstādīšana testa veikšanai

4.2.2.2.1. Atpakaļskata spoguļus nostiprina svārsta trieciena ierīcē, lai asis, kas atrodas vertikāli un horizontāli, uzstādot atpakaļskata spoguli automobilī saskaņā ar pieteicēja uzstādīšanas instrukcijām, atrastos līdzīgā stāvoklī.

4.2.2.2.2. Ja atpakaļskata spogulis ir regulējams attiecībā pret pamatni, testu veic tādā stāvoklī, kurā pieteicēja nodrošinātā regulējuma robežās jebkurai šarnīrierīcei ir vismazākās iespējas darboties.

4.2.2.2.3. Ja atpakaļskata spogulim ir ierīce, ar ko regulēt tā attālumu no pamatnes, ierīce jānoregulē tādā stāvoklī, kurā attālums starp turētāju un pamatni ir vismazākais.

4.2.2.2.4. Ja atstarojošā virsma ietvarā ir kustīga, to noregulē tā, lai augšējais stūris, kas atrodas vistālāk no automobiļa, būtu vistālāk izvirzīts attiecībā pret ietvaru.

4.2.2.3. Izņemot 2. testu salona atpakaļskata spoguļiem (skatīt 4.2.2.6.1. punktu), ja svārsts ir vertikālā stāvoklī, horizontālajai un vertikālajai gareniskajai asij, kas iet caur āmura centru, jāiet caur I pielikuma 10. punktā noteikto atstarojošās virsmas centru. Svārsta svārstību gareniskais virziens ir paralēls transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei.

4.2.2.4. Ja saskaņā ar 4.2.2.1. un 4.2.2.2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kas reglamentē regulējumu, atpakaļskata spoguļa daļas neļauj āmuram brīvi atgriezties, trieciena punkts jāpārvieto virzienā, kas ir perpendikulārs attiecīgajai rotācijas vai šarnīra asij.

To nedrīkst pārvietot tālāk nekā vajadzīgs testa izpildīšanai; šī pārvietošana jāierobežo tādējādi, ka:

- vai nu āmura galā esošā lode paliek vismaz tangenciālā stāvoklī pret cilindru, kā noteikts 1.4. punktā;

- vai punkts, kurā notiek saskare ar āmuru, atrodas vismaz 10 mm no atstarojošās virsmas malas.

4.2.2.5. Tests ir šāds – āmuram ļauj krist no augstuma, kas atbilst svārsta stāvoklim 60° leņķī pret vertikāli, lai āmurs atsitas pret atpakaļskata spoguli brīdī, kad svārsts nonāk vertikālā stāvoklī.

4.2.2.6. Atpakaļskata spoguļus pakļauj triecienam dažādos turpmāk minētajos stāvokļos.

4.2.2.6.1. Salona atpakaļskata spoguļi

1. tests. Trieciena punkti ir noteikti 4.2.2.3. punktā. Triecienam jābūt tādam, lai āmurs atsistos pret atpakaļskata spoguļa atstarojošās virsmas pusi.

2. tests. Trieciena punkts ir uz aizsargietvara malas, lai radītais trieciens veidotu 45° leņķi ar atstarojošās virsmas plakni, un atrodas horizontālā plaknē, kas iet caur šīs virsmas centru. Triecienu vērš pret atstarojošās virsmas pusi.

4.2.2.6.2. Ārējie atpakaļskata spoguļi

1. tests. Trieciena punkti ir noteikti 4.2.2.3. vai 4.2.2.4. punktā. Triecienam jābūt tādam, lai āmurs atsistos pret atpakaļskata spoguļa atstarojošās virsmas pusi.

2. tests. Trieciena punkti ir noteikti 4.2.2.3. vai 4.2.2.4. punktā. Triecienam jābūt tādam, lai āmurs atsistos pret to atpakaļskata spoguļa pusi, kas ir pretēja atstarojošās virsmas pusei.

Ja II vai III klases atpakaļskata spoguļus uzstāda uz tā paša stiprinājuma, kā IV klases atpakaļskata spoguļus, iepriekšminētos testus izpilda ar zemāk esošo spoguli. Tehniskais dienests, kas atbild par testēšanu, tomēr var atkārtot vienu vai abus šādus testus ar augšējo spoguli, ja tas atrodas zemāk nekā 2 m no zemes.

4.3. Kātam piestiprinātā aizsargietvara liekšanas tests

4.3.1. Šo testu veic ar visiem atpakaļskata spoguļiem, izņemot V klases spoguļus.

4.3.2. Testa apraksts

Aizsargietvaru horizontāli ievieto ierīcē, lai stingri varētu iespīlēt stiprinājuma regulējamās daļas. Virzienā uz ietvara lielāko malu ar 15 mm platu fiksētu atduri, kas aptver ietvaru visā platumā, nofiksē galu, kas atrodas vistuvāk stiprinājuma punktam uz regulējamās daļas.

Otrā galā ievaram uzliek atduri, kas ir identisks iepriekšminētajam, lai tam var pielikt norādīto testa slodzi (2. attēls.).

Kā norādīts 2. attēlā, to ietvara galu, kas ir pretējs galam, kuram pieliek spēku, var iespīlēt nevis vienkārši bloķēt.

Atpakaļskata spoguļu turētāju liekšanas testa ierīces paraugs

+++++ TIFF +++++

2. attēls.

4.3.3. Testa slodze ir 25 kg. To piemēro vienu minūti.

5. TESTA REZULTĀTI

5.1. Testos, kas aprakstīti 4.2. punktā, svārstam jāturpina svārstīties pēc trieciena, lai balsta stāvokļa projekcija palaišanas plaknē veidotu vismaz 20° leņķi attiecībā pret vertikāli.

Leņķa mērījuma precizitāte ir ± 1°.

5.1.1. Šo prasību nepiemēro atpakaļskata spoguļiem, kas piestiprināti pie vējstikla un kam pēc testa piemēro 5.2. punktā izvirzīto prasību.

5.1.2. Visiem II klases atpakaļskata spoguļiem un III klases atpakaļskata spoguļiem, kas uzstādīti ar stiprinājumu, ko parasti izmanto IV klases atpakaļskata spoguļiem, vajadzīgo svārsta atgriešanas leņķi attiecībā pret vertikāli samazina no 20° līdz 10°.

5.2. Ja 4.2. punktā aprakstīto testu laikā, kas paredzēti pie vējstikla piestiprinātiem atpakaļskata spoguļiem, salūst atpakaļskata spoguļa stiprinājums, atlikušās daļas izvirzījums virs pamatnes nedrīkst būt lielāks kā 1 cm un pēc testa atlikušajai konfigurācijai jāatbilst 1.3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

5.3. Atstarojošā virsma nedrīkst saplīst 4.2. un 4.3. punktā aprakstīto testu laikā. Atstarojošās virsmas saplīšana tomēr ir pieļaujama, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

5.3.1. stikla gabali joprojām turas pie ietvara aizmugures vai virsmas, kas stingri savienota ar ietvaru; stikla daļēja atdalīšanās no ietvara aizmugures ir pieļaujama ar noteikumu, ka atstarpes starp plaisām nepārsniedz 2,5 mm. Pieļaujama sīku lausku atdalīšanās no stikla virsmas trieciena punktā;

5.3.2. atstarojošā virsma ir izgatavota no neplīstoša stikla.

--------------------------------------------------

II pielikuma I papildinājums

ATSTAROJUMA NOTEIKŠANAS TESTA METODE

1. DEFINĪCIJAS

1.1. CIE standarta izstarotājs A [1] – kolorimetrisks izgaismotājs, kas veido pilnu izstarojuma avotu ar T68 = 2855,6 K.

1.2. CIE standarta avots A [2] – gāzes volframa kvēlspuldze, kas darbojas korelētas krāsas temperatūrā T68 = 2855,6 K.

1.3. CIE 1931 standarta kolorimetrisks uztvērējs [3] – starojuma uztvērējs, kura kolorimetriskie parametri atbilst spektrālajām trihromatiskajām vērtībām

x

y

z

(λ) (skatīt tabulu).

1.4. CIE spektrālās trihromatiskās vērtības [4] – līdzvērtīga enerģijas spektra spektrālo elementu trihromatiskās vērtības CIE (XYZ) sistēmā.

1.5. Fotooptiskā redzamība [5] – redzamība ar neapbruņotu aci, kad tā ir pielāgojusies spilgtumam, kas atbilst vismaz vairākām kandelām uz kvadrātmetru.

2. IEKĀRTA

2.1. Vispārīgi noteikumi

Iekārta sastāv no gaismas avota, testa parauga turētāja, uztvērēja ar fotodetektoru un rādījumu skalu (skatīt 1. attēlu) un ārējās gaismas iedarbības novēršanas līdzekļa.

Uztvērējā var atrasties gaismu integrējoša lode, lai atvieglotu neplakanu (izliektu) spoguļu atstarojuma noteikšanu (skatīt 2. attēlu).

2.2. Gaismas avota un uztvērēja spektrālie parametri

Gaismas avots ir no CIE standarta avota A un ar to saistītas optiskas iekārtas, ar ko nodrošina gandrīz paralēlu gaismas staru kūli. Ieteicams izmantot sprieguma stabilizētāju, lai iekārtas darbības laikā saglabātu fiksētu lampas spriegumu.

Uztvērējā jābūt fotodetektoram, kura spektrālie rādījumi ir proporcionāli CIE (1931) standarta kolorimetriskā uztvērēja fotooptiskajai spilgtuma funkcijai (skatīt tabulu). Var izmantot jebkuru citu izstarotāja – filtra – uztvērēja kombināciju, kas nodrošina ekvivalentu CIE standarta izstarotāju A un fotooptisko redzamību. Ja uztvērējā izmanto integrējošo lodi, lodes iekšējo virsmu pārklāj ar matētu (difuzīvu) spektrāli neselektīvu baltu pārklājumu.

2.3. Ģeometriskie nosacījumi

Vēlams, lai pilnā staru kūļa leņķis (Θ) ir 0,44 ± 0,09 rad (25 ± 5°) no perpendikula attiecībā pret testējamo virsmu, un tam nav jāpārsniedz pielaides augšējā robeža (t.i., 0,53 rad vai 30°). Uztvērēja ass veido leņķi (Θ) ar šo perpendikulu, kas ir vienāds ar leņķi, kuru veido pilnais staru kūlis (skatīt 1. attēlu). Saskaroties ar testējamo virsmu, pilnā staru kūļa diametrs nav mazāks kā 19 mm (0,75 collas). Atstarotais stars nav lielāks kā fotodetektora jutīgā virsma, pārklāj ne mazāk kā 50 % no šīs virsmas un, cik iespējams, pārklāj to pašu virsmas segmentu, kas tika pārklāts iekārtas kalibrēšanas laikā.

Ja uztvērējā izmanto integrējošo lodi, lodes minimālais diametrs ir 127 mm (5 collas). Parauga un pilnā staru kūļa atveres lodē ir tik lielas, lai pa tām iekļūtu viss pilnais un atstarotais staru kūlis. Fotodetektoru novieto tā, lai tas neuztvertu tiešu gaismu ne no pilnā, ne arī no atstarotā staru kūļa.

2.4. Fotodetektora rādījumu skalas elektriskie parametri

Fotodetektora rādījums, ko nolasa no rādījumu skalas, ir gaismas intensitātes lineāra funkcija uz gaismas jutīgās virsmas. Lai atvieglotu reducēšanu līdz 0 un kalibrēšanas koriģēšanu, paredz (elektriskus un/vai optiskus) līdzekļus. Šie līdzekļi neietekmē instrumenta linearitāti vai spektrālos parametrus. Uztvērēja-rādījumu skalas precizitāte ir ± 2 % no pilnas skalas vai ± 10 % no nolasījuma lieluma – atkarībā no tā, kurš procents ir mazāks.

2.5. Parauga turētājs

Šajā mehānismā testa paraugs jāievieto tā, lai avota balsta un uztvērēja asis krustotos uz atstarojošās virsmas. Atstarojošā virsma var atrasties spoguļa parauga iekšpusē vai arī vienā vai otrā pusē atkarībā no tā, vai tas ir spogulis ar "pirmo virsmu", "otro virsmu" vai prizmatisks "atlokāma tipa" spogulis.

3. PROCEDŪRA

3.1. Tiešās kalibrēšanas metode

Tiešajā kalibrēšanas metodē par atskaites standartu izmanto gaisu. Šo metodi piemēro iekārtām, kas konstruētas tā, lai varētu veikt kalibrēšanu 100 % punktā, iešūpojot uztvērēju vajadzīgajā vietā tieši uz gaismas avota ass (skatīt 1. attēlu).

Izmantojot šo metodi, dažos gadījumos (piemēram, veicot zema atstarojuma virsmu mērījumus) vēlams izmantot kalibrēšanas starppunktu (starp 0 un 100 % uz skalas). Šādā gadījumā optiskajā ceļā ievieto neitrāla blīvuma filtru, kura caurlaidība ir zināma, un pēc tam koriģē kalibrēšanas kontrolskalu, līdz var nolasīt neitrālā blīvuma filtra caurlaidību procentos. Šo filtru noņem pirms atstarojuma mērījumu veikšanas.

3.2. Netiešās kalibrēšanas metode

Netiešās kalibrēšanas metodi piemēro, ja iekārtai ir fiksēta avota un uztvērēja ģeometrija. Vajadzīgs atbilstīgi kalibrēts un uzturēts atstarojuma standarts. Vēlams, lai šis atskaites standarts ir plakans spogulis, kura atstarojuma vērtība pēc iespējas vairāk līdzinās testa paraugu atstarojuma vērtībai.

3.3. Plakana spoguļa mērījumi

Plakanu spoguļu paraugu atstarojumu var noteikt ar instrumentiem, izmantojot vai nu tiešo vai netiešo kalibrēšanas metodi. Atstarojumu vērtību nolasa tieši no rādījumu skalas.

3.4. Neplakana (izliekta) spoguļa mērījumi

X = E

nxne

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

CIE 1931 standarta kolorimetriskā atstarotāja [6] spektrālās trihromatiskās vērtības

Šī tabula ir ņemta no CIE izdevuma 50 (45) (1970)

λ nm | x- (λ) | y- (λ) | z- (λ) |

380 | 0,001 4 | 0,000 0 | 0,006 5 |

390 | 0,004 2 | 0,000 1 | 0,020 1 |

400 | 0,014 3 | 0,000 4 | 0,067 9 |

410 | 0,043 5 | 0,001 2 | 0,207 4 |

420 | 0,134 4 | 0,004 0 | 0,645 6 |

430 | 0,283 9 | 0,011 6 | 1,385 6 |

440 | 0,348 3 | 0,023 0 | 1,747 1 |

450 | 0,336 2 | 0,038 0 | 1,772 1 |

460 | 0,290 8 | 0,060 0 | 1,669 2 |

470 | 0,195 4 | 0,091 0 | 1,287 6 |

480 | 0,095 6 | 0,139 0 | 0,813 0 |

490 | 0,032 0 | 0,208 0 | 0,465 2 |

500 | 0,004 9 | 0,323 0 | 0,272 0 |

510 | 0,009 3 | 0,503 0 | 0,158 2 |

520 | 0,063 3 | 0,710 0 | 0,078 2 |

530 | 0,165 5 | 0,862 0 | 0,042 2 |

540 | 0,290 4 | 0,954 0 | 0,020 3 |

550 | 0,433 4 | 0,995 0 | 0,008 7 |

560 | 0,594 5 | 0,995 0 | 0,003 9 |

570 | 0,762 1 | 0,952 0 | 0,002 1 |

580 | 0,916 3 | 0,870 0 | 0,001 7 |

590 | 1,026 3 | 0,757 0 | 0,001 1 |

600 | 1,062 2 | 0,631 0 | 0,000 8 |

610 | 1,002 6 | 0,503 0 | 0,000 3 |

621 | 0,854 4 | 0,381 0 | 0,000 2 |

630 | 0,642 4 | 0,265 0 | 0,000 0 |

640 | 0,447 9 | 0,175 0 | 0,000 0 |

650 | 0,283 5 | 0,107 0 | 0,000 0 |

660 | 0,164 9 | 0,061 0 | 0,000 0 |

670 | 0,087 4 | 0,032 0 | 0,000 0 |

680 | 0,046 8 | 0,017 0 | 0,000 0 |

690 | 0,022 7 | 0,008 2 | 0,000 0 |

700 | 0,011 4 | 0,004 1 | 0,000 0 |

710 | 0,005 8 | 0,002 1 | 0,000 0 |

720 | 0,002 9 | 0,001 0 | 0,000 0 |

730 | 0,001 4 | 0,000 5 | 0,000 0 |

740 | 0,000 7 | 0,000 2 [7] | 0,000 0 |

750 | 0,000 3 | 0,000 1 | 0,000 0 |

760 | 0,000 2 | 0,000 1 | 0,000 0 |

770 | 0,000 1 | 0,000 0 | 0,000 0 |

780 | 0,000 0 | 0,000 0 | 0,000 0 |

[1] Definīcija ņemta no CIE izdevuma (50) 45 — International Electronical Vocabulary, Group 45: Lighting.

[2] Definīcija ņemta no CIE izdevuma (50) 45 — International Electronical Vocabulary, Group 45: Lighting.

[3] Definīcija ņemta no CIE izdevuma (50) 45 — International Electronical Vocabulary, Group 45: Lighting.

[4] Definīcija ņemta no CIE izdevuma (50) 45 — International Electronical Vocabulary, Group 45: Lighting.

[5] Definīcija ņemta no CIE izdevuma (50) 45 — International Electronical Vocabulary, Group 45: Lighting.

[6] Saīsināta tabula.y- (λ) = V (λ) vērtības ir noapaļotas līdz četrām decimāldaļām.

[7] 1966. gadā nomainīja no 3 uz 2.

--------------------------------------------------

II pielikuma 2. papildinājums

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ ATPAKAĻSKATA SPOGUĻU EEK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMU UN MARĶĒŠANU

1. EEK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

1.1. Atpakaļskata spoguļa tipa EEK detaļas tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz preču zīmes vai tirdzniecības nosaukuma īpašnieks vai viņa pilnvarots pārstāvis.

1.2. Visu veidu atpakaļskata spoguļu tipa apstiprinājuma pieteikumiem pievieno:

1.2.1. tehnisku aprakstu, kurā jo īpaši norāda tā transportlīdzekļa tipu (tipus), kam atpakaļskata spogulis ir paredzēts;

1.2.2. pietiekami sīkus rasējumus, lai atpakaļskata spoguli varētu identificēt, kā arī uzstādīšanas instrukcijas – rasējumos jānorāda detaļas tipa apstiprinājuma numura un papildu simbola ieteicamais novietojums attiecībā pret taisnstūri, kas ir daļa no EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmes;

1.2.3. četrus atpakaļskata spoguļus – trīs izmanto testos un vienu patur laboratorijā turpmākai pārbaudei, kas vēlāk var izrādīties vajadzīga. Laboratorija var pieprasīt papildu paraugu iesniegšanu.

2. ZĪMES

Uz atpakaļskata spoguļa tipa paraugiem, kas iesniegti EEK detaļas tipa apstiprinājumam, jābūt skaidri redzamai un neizdzēšamai pieteicēja tirdzniecības nosaukumam vai preču zīmei, un uz tā jābūt pietiekami daudz vietas, lai uzspiestu EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi; šī vieta jānorāda 1.2.2. punktā minētajās diagrammās.

3. EEK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMS

3.1. EEK detaļas tipa apstiprinājumu piešķir un detaļas tipa apstiprinājuma numuru izsniedz visiem atpakaļskata spoguļiem, par ko pieteikumi ir iesniegti saskaņā ar iepriekšminētā 1. punkta noteikumiem un kas atbilst II pielikuma 1. līdz 5. punkta prasībām.

3.2. Šo numuru nepiešķir cita tipa atpakaļskata spoguļiem.

4. MARĶĒJUMS

4.1. Uz visiem atpakaļskata spoguļiem, kas atbilst tipam, kuram ir piešķirts detaļas tipa apstiprinājums, ievērojot šo direktīvu, ir EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīme.

4.2. EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi veido taisnstūris, kurā ir mazais burts "e", kam seko tās dalībvalsts pazīšanas burts(-i) vai cipars, kas piešķīrusi detaļas tipa apstiprinājumu: 1 – Vācija, 2 – Francija, 3 – Itālija, 4 – Nīderlande, 6 – Beļģija, 11 – Apvienotā Karaliste, 13 – Luksemburga, 18 – Dānija, IRL – Īrija, GR – Grieķija. Pie taisnstūra jānorāda arī EEK detaļas tipa apstiprinājuma numurs. Šis numurs ir detaļas tipa apstiprinājuma numurs, kas norādīts šim tipam aizpildītajā sertifikātā (skatīt 3. pielikumu), pirms kura ir divi skaitļi, kas norāda Padomes Direktīvas 71/127/EEK jaunākā grozījuma kārtas numuru dienā, kad piešķir EEK detaļas tipa apstiprinājumu. Grozījuma kārtas numuru un sertifikātā norādīto detaļas tipa apstiprinājuma numuru atdala ar zvaigznīti. Šīs direktīvas kārtas numurs ir 02.

4.3. EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi papildina ar simbolu I, II, III, IV vai V, kas norāda atpakaļskata spoguļa tipa klasi. Papildu simbolu ieraksta jebkurā piemērotā vietā pie taisnstūra, kurā ir ierakstīts burts "e".

4.4. EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi un papildu simbolu neizdzēšami ieraksta uz atpakaļskata spoguļa sastāvdaļas, lai tā būtu skaidri redzama pat tad, kad atpakaļskata spogulis ir uzstādīts uz transportlīdzekļa.

4.5. Turpmāk ir sniegti četri EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmju paraugi, ko papildina ar zemāk norādīto papildu simbolu.

EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmju un papildu simbola paraugi

+++++ TIFF +++++

Atpakaļskata spogulis ar iepriekšminēto EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir I klases spogulis (salona atpakaļskata spogulis), kura tips ir apstiprināts Francijā (e2) ar numuru 02*35.

+++++ TIFF +++++

Atpakaļskata spogulis ar iepriekšminēto EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir II klases spogulis (ārējais atpakaļskata spogulis), kura tips ir apstiprināts Nīderlandē (e4) ar numuru 02*187.

+++++ TIFF +++++

Atpakaļskata spogulis ar iepriekšminēto EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir V klases spogulis (ārējais atpakaļskata "reversa" spogulis), kura tips ir apstiprināts Grieķijā (eGR) ar numuru 02*39.

+++++ TIFF +++++

Atpakaļskata spogulis ar iepriekšminēto EEK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir IV klases spogulis (ārējais atpakaļskata "platleņķa" spogulis), kura tips ir apstiprināts Itālijā (e3) ar numuru 02*1248.

--------------------------------------------------

II pielikuma 3. papildinājums

ATPAKAĻSKATA SPOGUĻA EEK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA PARAUGS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ATPAKAĻSKATA SPOGUĻU UZSTĀDĪŠANU TRANSPORTLĪDZEKĻOS

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. Atpakaļskata spoguļi jāuzstāda tā, lai spogulis nekustētos, būtiski izmainot noteikto redzamības zonu, un nevibrētu tā, ka vadītājs varētu nepareizi uztvert attēlu.

1.2. Nosacījumiem, kas paredzēti 1.1. punktā, jābūt spēkā, kad transportlīdzeklis kustas ar ātrumu līdz 80 % no maksimālā paredzētā ātruma, bet nepārsniedz 150 km/h.

2. SKAITS

2.1. Obligāto atpakaļskata spoguļu minimālais skaits

2.1.1. Redzamības zonas, kas paredzētas 5. punktā, jānodrošina ar minimālu skaitu obligāto atpakaļskata spoguļu, kas norādīti turpmākajā tabulā:

Transportlīdzekļa kategorija | Salona atpakaļskata spoguļi I klase | Ārējie atpakaļskata spoguļi |

Galvenie atpakaļskata spoguļi | Platleņķa atpakaļskata spoguļi IV klase | Tuvās redzamības atpakaļskata spoguļi V klase |

II klase | III klase |

M1 | I (skatīt 2.1.2. punktu) | — (skatīt 2.1.2.3. punktu) | I transportlīdzekļa sānos (bet skatīt šā pielikuma 2.2.1. punktu) | — | — |

M2 | — | 2 (1 kreisajā pusē un 1 labajā pusē) | — | — | — (skatīt 2.2.2. un 3.7. punktu) |

M3 | — | 2 (1 kreisajā pusē un 1 labajā pusē) | — | — | — (skatīt 2.2.2. un 3.7. punktu) |

N1 | I (skatīt 2.1.2. punktu) | — (skatīt 2.1.2.3. punktu) | I transportlīdzekļa sānos (bet skatīt šā pielikuma 2.2.1. punktu) | — | — |

N2 | — (skatīt 2.2.3. punktu) | 2 (1 kreisajā pusē un 1 labajā pusē) | — | — (skatīt 2.2.4. punktu) | — (skatīt 2.2.2. un 3.7. punktu) |

Monolītrāmja kravas furgoni ar piekabi vai bez tās N3 Vilcēji ar puspiekabi | — (skatīt 2.2.3. punktu) | 2 (1 kreisajā pusē un 1 labajā pusē) | — | __ (skatīt 2.2.4. punktu) | 1 (skatīt 3.7. punktu) |

— (skatīt 2.2.3. punktu) | 2 (1 kreisajā pusē un 1 labajā pusē) | — (skatīt 2.1.3. punktu) | 1 | 1 (skatīt 3.7. punktu) |

2.1.2. Tomēr M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļiem:

2.1.2.1. ja salona atpakaļskata spogulis neatbilst 5.2. punktā paredzētajām prasībām, transportlīdzekļa sānos, kas atrodas pretī 2.1.1. punktā minētajam obligātajam atpakaļskata spogulim, jāuzstāda otrs ārējais atpakaļskata spogulis;

2.1.2.2. ja salona atpakaļskata spogulis vispār nenodrošina aizmugures redzamību, tā uzstādīšanu nepieprasa;

2.1.2.3. II klases ārējie atpakaļskata spoguļi ir pieļaujami.

2.1.3. Ja N3 kategorijas transportlīdzekļu konstrukcija tomēr tehniski neļauj nodrošināt 5.3.2.2. un 5.4. punktā norādītās redzamības zonas, kad ir uzstādīts IV klases atpakaļskata spogulis, uz tā paša stiprinājuma kopā ar II klases atpakaļskata spoguli, II klases spoguli var aizstāt ar III klases atpakaļskata spoguli.

Šo izņēmumu piemēro vienīgi līdz 1992. gada 1. oktobrim.

2.2. Papildu atpakaļskata spoguļu maksimālais skaits

2.2.1. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem ārējo atpakaļskata spoguli var uzstādīt transportlīdzekļa sānā, kas ir pretējs sānam, kurā ir uzstādīts 2.1.1. punktā minētais obligātais ārējais atpakaļskata spogulis.

2.2.2. V klases atpakaļskata spoguli var uzstādīt M2, M3 un N2 kategoriju transportlīdzekļiem.

2.2.3. Salona atpakaļskata spoguli var uzstādīt N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem.

2.2.4. IV klases ārējo atpakaļskata spoguli var uzstādīt N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļiem, izņemot vilcējus ar puspiekabi.

2.2.5. Atpakaļskata spoguļiem, kas minēti 2.2.1. līdz 2.2.4. punktā, jāatbilst šīs direktīvas prasībām.

Šā pielikuma 5. punkta noteikumus tomēr nepiemēro 2.2.3. punktā minētajiem atpakaļskata spoguļiem.

2.2.6. Šīs direktīvas noteikumus nepiemēro I pielikuma 4. punktā paredzētajiem novērošanas atpakaļskata spoguļiem. Šiem atpakaļskata spoguļiem tomēr jāatrodas vismaz 2 m virs zemes, ja transportlīdzekļa slodze atbilst maksimāli pieļaujamajai masai.

3. NOVIETOJUMS

3.1. Atpakaļskata spoguļi jānovieto tā, lai vadītājs, sēžot vadītāja sēdeklī parastā transportlīdzekļa vadīšanas stāvoklī, skaidri pārredzētu ceļu transportlīdzekļa aizmugurē un sānos.

3.2. Ārējie atpakaļskata spoguļi ir redzami pa sānu logiem vai caur to vējstikla daļu, ko notīra vējstikla tīrītāji. Ar konstrukciju saistītu iemeslu dēļ šo noteikumu tomēr nepiemēro ārējiem atpakaļskata spoguļiem, kas uzstādīti M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļu labajā pusē dalībvalstīs, kurās ir labās puses satiksme, un tās pašas kategorijas transportlīdzekļu kreisajā pusē dalībvalstīs, kurās ir kreisās puses satiksme.

3.3. Ja transportlīdzeklis ir šasijas/kabīnes veidā, mērot redzamības zonu, ražotājs nosaka minimālo un maksimālo virsbūves platumu un vajadzības gadījumā imitē to ar manekenu galvu plāksnēm. Attiecībā uz atpakaļskata spoguļu uzstādīšanu transportlīdzekļa EEK tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda visas transportlīdzekļa un spoguļu konfigurācijas, kas pārbaudītas testos (skatīt papildinājumu).

3.4. Paredzētajam ārējam atpakaļskata spogulim transportlīdzekļa vadītāja pusē jābūt novietotam tā, lai izveidojas ne vairāk kā 55° leņķis starp transportlīdzekļa garenisko vertikālo vidus plakni un vertikālo plakni, kas iet caur atpakaļskata spoguļa centru un tās 65 mm garās taisnās līnijas centru, kas savieno abus vadītāja redzes punktus.

3.5. Atpakaļskata spoguļus nedrīkst izvirzīt ārpus transportlīdzekļa virsbūves vairāk nekā vajadzīgs, lai izpildītu prasības attiecībā uz 5. punktā noteiktām redzamības zonām.

3.6. Ja ar maksimāli pieļaujamo masu noslogota transportlīdzekļa ārējā atpakaļskata spoguļa apakšējā mala atrodas mazāk nekā 2 m virs zemes, šo ārējo atpakaļskata spoguli nedrīkst izvirzīt vairāk kā 0,20 m ārpus transportlīdzekļa kopējā platuma, ko nosaka, neņemot vērā atpakaļskata spoguļus.

3.7. V klases atpakaļskata spoguļus uzstāda uz transportlīdzekļiem tā, lai neatkarīgi no to novietojuma pēc noregulēšanas neviena no šo spoguļu daļām vai to turētājiem neatrodas mazāk kā 2 m no zemes, kad transportlīdzekļa slodze atbilst maksimāli pieļaujamajai masai.

Šos atpakaļskata spoguļus tomēr neuzstāda transportlīdzekļos, kuru kabīnes augstums neļauj izpildīt šo prasību.

3.8. Ievērojot 3.5., 3.6. un 3.7. punkta prasības, atpakaļskata spoguļus drīkst izvirzīt ārpus transportlīdzekļu pieļaujamā maksimālā platuma.

4. REGULĒŠANA

4.1. Salona atpakaļskata spogulim jābūt regulējamam no vadītāja sēdekļa.

4.2. Ārējam atpakaļskata spogulim, kas atrodas vadītāja pusē, jābūt regulējamam no transportlīdzekļa iekšpuses, kad durvis ir aizvērtas, kaut arī logs var būt atvērts. Spoguli tomēr var bloķēt vajadzīgajā stāvoklī vienīgi no ārpuses.

4.3. Prasības, kas minētas 4.2. punktā, nepiemēro ārējiem atpakaļskata spoguļiem, kam nav vajadzīga regulēšana, lai tos varētu atgriezt iepriekšējā stāvoklī pēc izkustināšanas.

5. REDZAMĪBAS ZONAS

5.1. Vispārīgi noteikumi

Turpmāk noteiktās redzamības zonas ir jāpiemēro attiecībā uz ambinokulāro redzi, kad acis atrodas "vadītāja redzes punktos", kā noteikts iepriekš I pielikuma 12. punktā. Redzamības zonas nosaka, kad transportlīdzeklis ir darba kārtībā, kā noteikts Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 2.6. punktā, un tā priekšējā sēdeklī papildus ir nosēdināts viens pasažieris, kura svars ir 75 kg ± 1 %. Tie jānosaka caur logiem, kuru kopējais gaismas caurlaidības faktors ir vismaz 70 %, ko mēra perpendikulāri virsmai.

5.2. Salona atpakaļskata spogulis (I klase)

Redzamības zonai jābūt tādai, lai vadītājs var redzēt vismaz 20 m platu, plakanu ceļa horizontālo daļu, kas centrēta ap transportlīdzekļa garenisko vertikālo vidusdaļu un stiepjas no 60 m aiz vadītāja redzes punktiem līdz apvārsnim (3. attēls).

5.3. Galvenie ārējie atpakaļskata spoguļi (II un III klase)

5.3.1. Kreisās puses ārējie atpakaļskata spoguļi transportlīdzekļiem, ko vada pa ceļa labo pusi, un labās puses ārējie atpakaļskata spoguļi transportlīdzekļiem, ko vada pa ceļa kreiso pusi

5.3.1.1. Redzamības zonai jābūt tādai, lai vadītājs var redzēt vismaz 2,5 m platu plakanu ceļa horizontālo daļu, kuru labajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa labo pusi) vai kreisajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa kreiso pusi) nodala plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa vertikālajai gareniskajai vidus plaknei, kura iet caur transportlīdzekļa vistālāko punktu kreisajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa labo pusi) vai labajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa kreiso pusi), un kura stiepjas no 10 m aiz vadītāja redzes punktiem līdz apvārsnim (4. un 5. attēls).

5.3.2. Labās puses ārējie atpakaļskata spoguļi transportlīdzekļiem, ko vada pa ceļa labo pusi, un kreisās puses ārējie atpakaļskata spoguļi transportlīdzekļiem, ko vada pa ceļa kreiso pusi

5.3.2.1. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ja transportlīdzekļa maksimālā masa nepārsniedz 2 tonnas, redzamības zonai jābūt tādai, lai vadītājs var redzēt vismaz 4 m platu plakanu ceļa horizontālo daļu, kuru kreisajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa labo pusi) vai labajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa kreiso pusi) nodala plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa vertikālajai gareniskajai vidus plaknei, kura iet caur transportlīdzekļa vistālāko punktu labajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa labo pusi) vai kreisajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa kreiso pusi), un kura stiepjas no 20 m aiz vadītāja redzes punktiem līdz apvārsnim (4. attēls).

5.3.2.2. Citiem transportlīdzekļiem, kas nav minēti iepriekšējā 5.3.2.1. punktā, redzamības zonai jābūt tādai, ka vadītājs var redzēt vismaz 3,50 m platu plakanu ceļa horizontālo daļu, kuru kreisajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa labo pusi) vai labajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa kreiso pusi) nodala plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa vertikālajai gareniskajai vidus plaknei, kura iet caur transportlīdzekļa vistālāko punktu labajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa labo pusi) vai kreisajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa kreiso pusi), un kura stiepjas no 30 m aiz vadītāja redzes punktiem līdz apvārsnim.

Turklāt vadītājam jāredz ceļš 0,75 m platumā no punkta 4 m attālumā aiz vertikālās plaknes, kas iet caur vadītāja redzes punktiem (5. attēls).

5.4. "Platleņķa" ārējais atpakaļskata spogulis (IV klase)

5.4.1. Redzamības zonai jābūt tādai, lai vadītājs var redzēt vismaz 12,50 m platu plakanu ceļa horizontālo daļu, kuru kreisajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa labo pusi) vai labajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa kreiso pusi) nodala plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa vertikālajai gareniskajai vidus plaknei, kura iet caur transportlīdzekļa vistālāko punktu labajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa labo pusi) vai kreisajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa kreiso pusi), un kura stiepjas no 15 līdz 25 m aiz vadītāja redzes punktiem līdz apvārsnim. Turklāt vadītājam jāredz ceļš 2,5 m platumā no punkta 3 m attālumā aiz vertikālās plaknes, kas iet caur vadītāja redzes punktiem (6. attēls).

5.5. "Tuvās redzamības" ārējais atpakaļskata spogulis (V klase)

Redzamības zonai jābūt tādai, lai vadītājs var redzēt plakanu ceļa horizontālo daļu transportlīdzekļa sānos, ko norobežo šādas vertikālas plaknes (skatīt 7.a un 7.b attēlus):

5.5.1. plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, kura iet caur punktu 0,2 m aiz transportlīdzekļa kabīnes vistālākā punkta labajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa labo pusi) vai kreisajā pusē (ja transportlīdzekli vada pa ceļa kreiso pusi);

5.5.2. šķērsvirzienā, kad paralēlā plakne atrodas 1 m pirms 5.5.1. punktā minētās plaknes;

5.5.3. uz aizmuguri, kad plakne, kas ir paralēla vertikālajai plaknei, iet caur vadītāja redzes punktiem un atrodas 1,25 m aiz minētās plaknes;

5.5.4. uz priekšpusi, kad plakne, kas ir paralēla vertikālajai plaknei, iet caur vadītāja redzes punktiem un atrodas 1 m pirms minētās plaknes. Ja vertikālā šķērseniskā plakne, kas iet caur transportlīdzekļa bufera ārējo malu, atrodas mazāk nekā 1 m pirms vertikālās plaknes, kas iet caur vadītāja redzes punktiem, redzamības zonu ierobežo ar šo plakni (skatīt 7.b attēlu).

5.6. Ja atpakaļskata spoguļi sastāv no vairākām atstarojošām virsmām, kam ir vai nu atšķirīgs izliekums vai kas veido leņķi savā starpā, vismaz vienai no atstarojošajām virsmām jānodrošina savai klasei norādītā redzamības zona un jāatbilst šīs klases izmēriem (skatīt II pielikuma 2.2.2. punktu).

5.7. Traucējumi

5.7.1. Salona atpakaļskata spoguļi (I klase)

5.7.1.1. Redzamības zonas samazināšana, ko rada tādas ierīces kā pagalvji, saulessargi, aizmugures logu tīrītāji un sildelementi, ir pieļaujama ar noteikumu, ka šīs ierīces kopumā neaizsedz vairāk par 15 % no paredzētās redzamības zonas.

5.7.1.2. Traucējumu pakāpi nosaka, noregulējot pagalvjus līdz zemākajam iespējamajam stāvoklim un atlokot saulessargus.

5.7.2. Ārējie atpakaļskata spoguļi (II, III, IV un V klase)

Neņem vērā iepriekšminēto redzamības zonu traucējumu, ko rada virsbūve un dažas tās sastāvdaļas, piemēram, durvju rokturi, kontūrgaismas lukturi, virzienrādītāji un aizmugures buferu izvirzījumi, kā arī atstarojošās virsmas tīrītājelementi, ja tie kopumā traucē vairāk kā 10 % no paredzētās redzamības zonas.

5.8. Testa procedūra

Redzamības zonu nosaka, novietojot jaudīgus gaismas avotus redzes punktos un pārbaudot gaismu, ko atstaro vertikāls monitora ekrāns. Var izmantot citas līdzvērtīgas metodes.

Salona atpakaļskata spogulis

+++++ TIFF +++++

Galvenie ārējie atpakaļskata spoguļi

Transportlīdzeklis, ko vada pa ceļa labo pusi

+++++ TIFF +++++

M1 un N1 transportlīdzekļu kategorija, kuru masa nepārsniedz 2 tonnas.

+++++ TIFF +++++

Citu transportlīdzekļu kategorijas, izņemot M1 un N1 transportlīdzekļu kategorijas, kuru masa nepārsniedz 2 tonnas.

+++++ TIFF +++++

Platleņķa atpakaļskata spogulis.

+++++ TIFF +++++

"Tuvās redzamības" ārējie atpakaļskata spoguļi.

--------------------------------------------------

III pielikuma papildinājums

PIELIKUMS TRANSPORTLĪDZEKĻA EEK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTAM ATTIECĪBĀ UZ ATPAKAĻSKATA SPOGUĻU UZSTĀDĪŠANU

(4. panta 2. punkts un 10. pants Padomes Direktīvā 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu)

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------