Padomes lēmums

(1985. gada 16. jūlijs)

par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs

(85/368/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līgumu un jo īpaši tā 128. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 63/266/EEK (1963. gada 2. aprīlis), ar ko nosaka vispārējos principus kopējas arodmācību politikas ieviešanai [1], un īpaši tā astoto principu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ar 1984. gada 17. jūlija grozījumiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Lēmuma 63/266/EEK astotais princips paredz iespēju veikt sertifikātu un citu arodmācību apguvi apstiprinošu dokumentu savstarpējo atzīšanu;

tā kā Padomes rezolūcija (1974. gada 6. jūnijs) [4] par diplomu, sertifikātu un citu oficiālu kvalifikācijas pierādījumu savstarpējo atzīšanu nosaka nepieciešamību izveidot šādu salīdzināmu kvalifikācijas pierādījumu sarakstu;

tā kā, ja šāda savstarpēja atzīšana nepastāv, tas kavē darba ņēmēju pārvietošanās brīvību Kopienā tiktāl, cik tā ierobežo iespējas, darba ņēmējiem meklējot darbu vienā dalībvalstī, izmantot citas dalībvalsts arodmācībās iegūtās kvalifikācijas pierādījumus;

tā kā Kopienā pastāv ļoti dziļas arodmācību sistēmu atšķirības; tā kā šīs sistēmas nemitīgi jāpiemēro jaunajai situācijai un darba saturam, kuru ietekmē tehnoloģiju attīstība;

tā kā Padomes rezolūcija (1983. gada 11. jūlijs) attiecībā uz arodmācību politiku Eiropas Kopienā divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados [5], atzīstot dalībvalstu arodmācību sistēmu daudzveidību un vajadzību Kopienā rīkoties elastīgi, apstiprināja nepieciešamību savstarpēji tuvināt arodmācību politiku;

tā kā Komisijai ar Arodmācību padomdevējas komitejas palīdzību par atskaites punktu bija iespējams noteikt mācību līmeņu struktūru, kas ir pirmais solis, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Lēmuma 63/266/EEK astotajā principā, bet tā kā šī struktūra neatspoguļo visas dalībvalstīs izveidotās mācību sistēmas;

tā kā šajā struktūrā kvalificētu darba ņēmēju un atsevišķu prioritāru profesiju grupām ir bijis iespējams izveidot praktiski piemērojamus darba aprakstus un precīzi noteikt atbilstīgos arodmācībās iegūtās kvalifikācijas pierādījumus dažādās dalībvalstīs;

tā kā apspriedes ar attiecīgo arodnozaru pārstāvjiem pierādījušas, ka šie rezultāti var sniegt uzņēmumiem, darba ņēmējiem un sabiedriskajām organizācijām vērtīgu informāciju par arodmācībās iegūtās kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību;

tā kā Arodmācību padomdevēja komiteja to pašu pamatmetodoloģiju iesaka izmantot arī attiecībā uz citām profesijām vai profesiju grupām un sadarbībā ar attiecīgo arodnozaru darba devējiem, darba ņēmējiem un valsts iestādēm;

tā kā šā iemesla dēļ būtiski ir uzsākt strauju visu kvalificēto darba ņēmēju arodmācībās iegūtās kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmības noteikšanu un pēc iespējas ātrāk turpināt šo darbu citos mācību līmeņos;

tā kā ieteicams iegūt visus vajadzīgos atzinumus un jo īpaši Arodmācību padomdevējas komitejas sniegto atzinumu, kā arī Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra tehnisko palīdzību, un ļaut dalībvalstīm un Komisijai rīkoties saskaņā ar pastāvošajām procedūrām;

tā kā savā 1983. gada 18. un 19. janvāra sēdē Arodmācību padomdevēja komiteja ir sniegusi savu atzinumu;

tā kā jāņem vērā 1985. gada 29. un 30. marta Eiropas Tautu komitejas ziņojuma 21. pants,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lai darba ņēmēji varētu labāk izmantot savu kvalifikāciju, jo īpaši, lai atrastu piemērotu nodarbinātību citā dalībvalstī, nepieciešams, lai dalībvalstis savstarpēji vienotos par darba ņēmēju darba aprakstu galvenajām iezīmēm, kā to paredz Līguma 128. pants, un paātrinātu dalībvalstu un Komitejas kopējo rīcību arodmācībās iegūtās kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmības noteikšanā Kopienā, kā arī informācijas uzlabošanu šajā jautājumā.

2. pants

1. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, apņemas strādāt, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus par īpašu profesiju vai profesiju grupu arodmācībās iegūtās kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmības noteikšanu starp dažādām dalībvalstīm.

2. Šajā darbā par pamatu var izmantot mācības līmeņu struktūru, ko izstrādājusi Komisija ar Arodmācību padomdevējas komitejas palīdzību.

Minētās struktūras teksts informācijas nolūkos ir pievienots šim lēmumam.

3. Darbs, kas minēts 2. punktā, pirmkārt, vēršams uz kvalificētu darba ņēmēju profesionālās kvalifikācijas pierādījumiem tādās profesijās vai profesiju grupās, par kurām jau ir savstarpēja vienošanās.

4. Šā lēmuma darbības joma pēc Komisijas priekšlikuma vēlāk var tikt paplašināta, lai atļautu darbu pie citiem mācību līmeņiem.

5. SEDOC reģistrs saistībā ar Eiropas starptautiskās brīvo darba vietu aizpildes un darba pieteikumu sistēmas reģistru, kur vien iespējams, izmantojams kā kopējs arodmācību klasifikāciju modelis.

3. pants

Komisija, nosakot arodmācībās iegūto kvalifikāciju salīdzināmību ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un darba ņēmēju un darba devēju organizācijām Kopienas līmenī, izmanto šādu darba procedūru:

- attiecīgo profesiju vai profesiju grupu atlase pēc dalībvalstu vai kompetentu darba devēju, vai darba ņēmēju organizāciju Kopienas līmenī priekšlikuma,

- Kopienā savstarpēji atzīto pirmajā ievilkumā norādīto profesiju vai profesiju grupu darba aprakstu izstrāde,

- vairāku dalībvalstu savstarpēji atzīto arodmācībās iegūtās kvalifikācijas saskaņošana ar otrajā ievilkumā minētajiem darba aprakstiem,

- tabulu izveide, kurās ietverta šāda informācija:

a) SEDOC un valstu klasifikāciju kodi;

b) arodmācību līmenis;

c) katrai dalībvalstij — profesionālais nosaukums un tam atbilstīgais arodmācībās iegūtās kvalifikācijas pierādījums;

d) par arodmācību organizēšanu atbildīgās organizācijas un iestādes;

e) iestādes un organizācijas, kurām ir tiesības izsniegt vai juridiski apstiprināt diplomus, sertifikātus vai citus dokumentus, kas apliecina arodmācības apguvi;

- Kopienā savstarpēji atzīto darba aprakstu un salīdzinošo tabulu publikācija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī,

- 4. panta 3. punkta nozīmē, standartveida informācijas saraksta par katru profesiju vai profesiju grupu izveide un to publikācija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī,

- informācijas par jau noteikto profesiju salīdzināmību izplatīšana visām attiecīgajām valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm, kā arī attiecīgo arodnozaru pārstāvjiem.

Šo darbību var uzlabot visas Kopienas mērogā organizētas plašas datu bāzes radīšana, ja pieredze rāda, ka šāda bāze nepieciešama.

4. pants

1. Katra dalībvalsts nozīmē koordinācijas iestādi, ja vien iespējams, balstītu uz jau esošajām struktūrām, kas ciešā sadarbībā ar darba ņēmējiem un darba devējiem attiecīgajās arodnozarēs ir atbildīga par pienācīgu informācijas izplatīšanu visām ieinteresētajām iestādēm. Dalībvalstis nozīmē arī iestādi, kas atbildīga par kontaktiem ar koordinācijas iestādēm citās dalībvalstīs un ar Komisiju.

2. Dalībvalstu koordinācijas iestāžu kompetencē ir noteikt atbilstīgu kārtību attiecībā uz arodmācību informāciju par jau salīdzināmo arodmācības kvalifikāciju savu valstu atbildīgajām valsts, reģionālajām vai vietējā līmeņa iestādēm, kā arī savas valsts pilsoņiem, kuri vēlas strādāt citās dalībvalstīs, un darba ņēmējiem, kuri ir citas dalībvalsts pilsoņi.

3. Iestādes, kas minētas 2. punktā, var pēc visu dalībvalstu lūguma piegādāt tām informācijas sarakstu, kas izveidots saskaņā ar 3. panta sestajā ievilkumā noteikto paraugu, kuru darba ņēmējs kopā ar savas valsts sertifikātu var iesniegt darba devējam.

4. Komisijai jāturpina pētīt, kā norit Eiropas arodmācību atļauju ieviešana, kā to 1985. gada 29. un 30. marta ziņojuma 21. punktā iesaka Eiropas Tautu Komiteja.

5. Komisija sniedz 2. punktā minētajām iestādēm pēc to lūguma visu nepieciešamo palīdzību un padomus attiecībā uz informācijas sagatavošanu un 2. punktā paredzētās kārtības izveidošanu, to skaitā attiecīgo tehnisko dokumentu pielāgošanu un pārbaudi.

5. pants

- caurskata un, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un Kopienas līmeņa darba ņēmēju un darba devēju organizācijām, attiecīgi regulāros laikposmos atjauno Kopienā savstarpēji atzītos darbu aprakstus un arodmācībās iegūtās kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmības tabulas,

- ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus efektīvākai sistēmas darbībai, ietverot citus pasākumus, kuri varētu uzlabot arodmācībās iegūtās kvalifikācijas sertifikātu salīdzināmību,

- ja nepieciešams, tehnisko sarežģījumu gadījumos sniedz palīdzību attiecīgajām valsts vai specializētajām iestādēm.

6. pants

Katra dalībvalsts ik pēc diviem gadiem un tad reizi četros gados pēc šā lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai valsts ziņojumu par šā lēmuma izpildi un par sasniegtajiem rezultātiem.

Komisija attiecīgos laikposmos sniedz ziņojumu par savu darbu un par šā lēmuma piemērošanu dalībvalstīs.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm un Komisijai.

Briselē, 1985. gada 16. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Fischbach

[1] OV 63, 20.4.1963., 1338/63. lpp.

[2] OV C 77, 19.3.1984., 11. lpp.

[3] OV C 35, 9.2.1984., 12. lpp.

[4] OV C 98, 20.8.1974., 1. lpp.

[5] OV C 193, 20.7.1983., 2. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

2. panta 2. punktā minētā mācību līmeņu struktūra

1. LĪMENIS

Mācības, kas nodrošina pieeju šim līmenim: obligātā izglītība un iesākta profesionālā izglītība

Šī iesāktā profesionālā izglītība notiek izglītības iestādē saskaņā ar skolas un ārpusskolas mācību programmu, vai arī uzņēmumā. Teorētisko zināšanu apjoms un praktiskās iemaņas ir ļoti ierobežotas.

Šis mācību veids galvenokārt dod iespēju veikt samērā vienkāršu darbu, un to var samērā ātri apgūt.

2. LĪMENIS

Mācības, kas nodrošina pieeju šim līmenim: obligātā izglītība un arodmācības(noteikti ietverot arī mācekļa praksi)

Šis līmenis atbilst līmenim, kurā tā īpašnieks ir pilnībā kvalificēts, kas ļauj tam darboties noteiktā jomā, un tam ir instrumentu un tehnisko līdzekļu pielietošanas iemaņas.

Šī darbība iever galvenokārt tādu darbu, ko attiecīgo tehnisko iemaņu apjomos var veikt patstāvīgi.

3. LĪMENIS

Mācības, kas nodrošina pieeju šīm līmenim: obligātā izglītība un/vai arodmācības un papildu tehniskās mācības vai tehniski izglītojošās mācības vai cita vidusskolas līmeņa izglītība

Šis mācību veids aptver lielāku teorētisko zināšanu kopumu nekā 2. līmenis. Darbība ietver galvenokārt tehnisko darbu, ko var veikt patstāvīgi, ļauj veikt un/vai izpildes un koordinācijas pienākumus.

4. LĪMENIS

Mācības, kas nodrošina pieeju šim līmenim: vidusskolas izglītība (vispārējā vai arodmācības) un pēcvidusskolas tehniskās mācības

Šis mācību veids aptver augsta līmeņa tehnisko izglītību, kas iegūta izglītības iestādēs vai ārpus tām. Iegūtā kvalifikācija aptver augstāku zināšanu un iemaņu līmeni. Meistarība, balstīta uz zinātniski izstrādātiem pamatiem attiecīgajās daudzveidīgajās jomās, ne vienmēr ir nepieciešama. Šīs iemaņas un zināšanas dod iespēju autonomi vai patstāvīgi uzņemties plānošanu un/vai vadības un/vai administratīvos pienākumus.

5. LĪMENIS

Mācības, kas nodrošina pieeju šim līmenim: vidējā izglītība (vispārējā vai arodskolas) un pabeigta augstākā izglītība

Šis mācību veids kopumā dod iespēju darboties apgūtajā profesijā autonomi, kā darbiniekam vai kā pašnodarbinātai personai, pārvaldot profesionālās meistarības zinātniskos pamatus. Kvalifikācija, kas nepieciešama aroddarbībai, ir visu dažādo līmeņu kvalifikāciju kopums.

--------------------------------------------------