Padomes Regula (EEK) Nr. 2261/84

(1984. gada 17. jūlijs),

ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par olīveļļas ražošanu un atbalstu olīveļļas ražotāju organizācijām

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1966. gada 22. septembra Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2260/84 [2], un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 5. pantu attiecībā uz olīveļļu ir ieviesta ražošanas atbalsta sistēma; tā kā šo atbalstu attiecībā uz platībām, kurās konkrētā datumā ir olīvu stādījumi, piešķir audzētājiem, kas ir Regulas Nr. 136/66/EEK 20.c panta 1. punktā paredzēto ražotāju organizāciju biedri un vienā tirdzniecības gadā vidēji saražo vismaz 100 kilogramu eļļas, kā arī citiem audzētājiem, pamatojoties uz olīvkoku skaitu un ražošanas potenciālu, kā arī guvumu no šādiem kokiem, kā noteikts saskaņā ar standarta metodi, ja vien olīvas patiešām ir novāktas;

tā kā līdz olīvu audzēšanas reģistra izveidei attiecīgajiem audzētājiem piešķiramā atbalsta lielums būtu jāaprēķina, pamatojoties uz olīvkoku vidējo ražu;

tā kā, lai nodrošinātu atbalsta sistēmas pienācīgu darbību, jānosaka olīveļļas veidi, par kuriem piešķir atbalstu;

tā kā, lai nodrošinātu atbalsta sistēmas pienācīgu darbību, būtu jāparedz visu attiecīgo personu, proti, audzētāju, ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju asociāciju, kā arī attiecīgo dalībvalstu, tiesības un pienākumi;

tā kā par pamatu būtu jāņem audzētāju iesniegto laukaugu deklarāciju sistēma;

tā kā Regulas Nr. 136/66/EEK 20.c panta 1. punktā minētajās olīveļļas ražotāju organizācijās jābūt vismaz minimālajam biedru skaitam vai arī jābūt pārstāvētai vismaz minimālajai procentuālai daļai audzētāju vai eļļas ražotāju; tā kā šis minimālais skaits vai procentuālā daļa jānosaka atbilstīgs, no vienas puses, lai organizācija varētu darboties efektīvi un, no otras puses, atbilstīga ražotājās dalībvalstīs pieejamajām verifikācijas iespējām; tā kā, lai nodrošinātu organizāciju efektīvu pārvaldību, būtu jāparedz konkrēti papildu nosacījumi, kas jāizpilda audzētājiem — organizāciju biedriem;

tā kā iepriekš minētās regulas 20.c panta 2. punktā minētajām olīveļļas ražotāju organizāciju asociācijām jāsastāv vismaz no minimālā grupu skaita vai tai jāpārstāv vismaz minimālo procentuālo daļu no valstī saražotā daudzuma; tā kā šis minimālais skaits vai procentuālā daļa būtu jāparedz tik liela, lai varētu efektīvi veikt šādu asociāciju pienākumos ietilpstošo īpašo koordinēšanas un pārbaudes darbu;

tā kā minētās regulas 20.c pantā paredzēts, ka ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju asociācijām būtu jāveic konkrēti verifikācijas un koordinācijas uzdevumi; tā kā tādēļ būtu precīzi jānosaka, kādi ir šie uzdevumi;

tā kā pienācīgas pārvaldības labad ražotāju organizācijām un to asociācijām laikus pirms tirdzniecības gada sākuma jāpieprasa, lai valsts kompetentās iestādes atzītu tās; tā kā attiecīgajai dalībvalstij laikus būtu jāpieņem lēmums attiecībā uz iesniegto pieteikumu;

tā kā saskaņā ar minētās regulas 20.d panta 1. punktu, noteiktu procentuālo daļu no piešķirtā atbalsta var ieturēt, lai segtu izmaksas, kas ražotāju organizācijām un asociācijām radušās, veicot pārbaudes; tā kā būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu ieturēto summu izmantošanu vienīgi minētās regulas 20.c panta 1. un 2. punktā paredzēto uzdevumu izpildes finansēšanai;

tā kā minētās regulas 20.d panta 2. punktā paredzēts, ka tikai asociācijām atbalstu var izmaksāt avansā; tā kā labas pārvaldības apsvērumu dēļ šim avansam nevajadzētu pārsniegt noteiktu procentuālo daļu no atbalsta apjoma;

tā kā, lai nodrošinātu tās ražošanas atbalsta sistēmas, kas attiecas uz audzētājiem — ražotāju organizāciju biedriem, pienācīgu darbību, būtu jāparedz, ka atbalstu izmaksā tikai par apstiprinātās spiestuvēs iegūtiem eļļas daudzumiem; tā kā apstiprināšanas nolūkā attiecīgajām spiestuvēm būtu jāizpilda virkne nosacījumu;

tā kā atbilstīgais atbalsts ir izdevīgs eļļas ražotājiem, bet Kopienai tas ir finansiāli apgrūtinošs; tā kā, lai garantētu, ka atbalstu piešķir tikai par eļļu, attiecībā uz kuru ir tiesības saņemt atbalstu, būtu jāparedz pienācīga administratīvo pārbaužu sistēma;

tā kā atbalsta sistēmas pienācīgas pārvaldības labad būtu jāparedz, ka gadījumos, kad ir šaubas par olīvu audzētāja faktiski izaudzēto, dalībvalstis nosaka to olīveļļas daudzumu, par kuru audzētājs ir tiesīgs saņemt atbalstu;

tā kā pieredze liecina, ka, neraugoties uz lielo ieviesto speciālo pārbaužu daudzumu, pārbaudāmo audzētāju skaits apgrūtina detalizētu un efektīvu pārbaužu un verifikāciju veikšanu; tā kā šīs grūtības ir jārisina, katrā dalībvalstī izveidojot elektroniskas datnes, kurās ietvertas visas vajadzīgās ziņas, lai sekmētu pārbaužu veikšanu un pārkāpumu nekavējošu atklāšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

No 1984./85. tirdzniecības gada piemēro šajā regulā izklāstītos vispārīgos noteikumus, piešķirot Regulas Nr. 136/66/EEK 5. pantā minēto ražošanas atbalstu par olīveļļu.

2. pants

1. Ražošanas atbalstu par olīveļļu piešķir, ja tā atbilst Regulas Nr. 136/66/EEK pielikuma 1. un 4. punktā izklāstītajām prasībām un ja par platībām, kurās atrodas olīvu stādījumi, ir iesniegta Regulas (EEK) Nr. 1590/83 [3] 1. panta 1. punktā paredzētā deklarācija, vai arī tās atbilst minētās regulas 1. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Atbalstu piešķir olīvu audzētājiem, kas ir reģistrēti kādā no dalībvalstīm. Šajā regulā olīvu audzētājs ir jebkurš tādu olīvu audzētājs, no kurām ražo eļļu.

3. Pamatojoties uz attiecīgo personu iesniegumiem, atbalstu piešķir tā dalībvalsts, kurā eļļa ir ražota.

4. Attiecībā uz tiem olīvu audzētājiem, kas ir Regulas Nr. 136/66/EEK 20.c panta 1. punktā minētās ražotāju organizācijas biedri un vienā tirdzniecības gadā vidēji saražo ne mazāk kā 100 kilogramu olīveļļas, atbalstu piešķir par faktiski saražoto eļļas daudzumu saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, kā arī, ievērojot 7. pantu.

Attiecībā uz pārējiem olīvu audzētājiem atbalstu piešķir saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 5. panta 2. punkta otro ievilkumu un tā ir vienāda ar to, kuru iegūst, piemērojot olīvu un eļļas guvumu, kas noteikts saskaņā ar 18. pantā paredzēto standarta metodi, ražojošo olīvkoku skaitam.

5. Attiecībā uz 1984./85. un 1985./86. tirdzniecības gadu ražotājas dalībvalstis nosaka, kuriem olīvu audzētājiem, kas vienā tirdzniecības gadā vidēji saražo vismaz 100 kilogramu eļļas, ir tiesības saņemt atbalstu, ko piešķir atbilstoši faktiski saražotās eļļas daudzumam, piemērojot saskaņā ar 18. pantu noteiktos olīvu un eļļas guvumus ražojošo olīvkoku skaitam.

6. Padome līdz 1986. gada 31. martam ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma paredz kritērijus, ko piemēros 1986./87. tirdzniecības gadā un turpmāk, lai noteiktu, kuri olīvu audzētāji vienā tirdzniecības gadā vidēji saražojuši vismaz 100 kilogramu eļļas.

2. NODAĻA

Olīvu audzētāju ienākumi

3. pants

1. Līdz datumam, kas vēl jānosaka, tirdzniecības gada sākumā visi olīvu audzētāji attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz laukaugu deklarāciju, kur tās pirmajā iesniegšanas reizē norāda:

- ziņas par to audzētajiem olīvkokiem un to atrašanās vietu,

- tās deklarācijas kopiju, ko iesniedza olīvu audzēšanas reģistra izveides vajadzībām. Attiecībā uz Grieķiju un tik ilgi, kamēr attiecīgajā dalībvalstī nav pabeigta olīvu audzēšanas reģistra izveide, minēto deklarāciju var aizstāt ar to, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 1590/83 1. panta 1. punktā.

2. Par turpmākiem tirdzniecības gadiem katrs olīvu audzētājs līdz datumam, kas vēl jānosaka, iesniedz papildu deklarāciju, kurā norāda visas radušās izmaiņas vai apstiprina, ka paliek spēkā iepriekšējā laukaugu deklarācija.

3. Olīvu audzētāji, kas ir ražotāju organizācijas biedri, līdz datumam, kas vēl jānosaka, iesniedz savā organizācijā individuālu atbalsta pieprasījumu, kuram pievieno pierādījumu tam, ka no olīvām ir izspiesta eļļa, vai faktūrrēķinu par olīvu pārdošanu, vai arī abus minētos dokumentus.

4. Šā panta 3. punktā minētie olīvu audzētāji laukaugu deklarāciju un atbalsta pieteikumu iesniedz ar savas organizācijas starpniecību.

5. Olīvu audzētājs nedrīkst būt biedrs vairāk kā vienā ražotāju organizācijā, kas apvieno audzētājus no apgabaliem konkrētā administratīvā teritorijā, un nedrīkst iesniegt vairāk kā vienu laukaugu deklarāciju un vienu atbalsta pieteikumu attiecībā uz minētajiem apgabaliem.

Ja olīvu audzētājs izstājas no organizācijas pirms Regulas Nr. 136/66/EEK 20.c panta 1. punkta g) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minētā laikposma beigām, tad tā atlikušajā laikā viņš nevar kļūt par citas šajā regulā paredzētas organizācijas biedru.

Ražotāju organizācijas paziņo attiecīgajai dalībvalstij šā punkta otrajā daļā minēto olīvu audzētāju vārdus.

6. Attiecībā uz tiem olīvu audzētājiem, kas nav nevienas ražotāju organizācijas biedri, individuāli iesniegtu laukaugu deklarāciju uzskata par atbalsta pieteikumu, ja līdz datumam, kas vēl jāparedz, to papildina ar:

- apliecinājumu, ka attiecīgajā tirdzniecības gadā olīvas ir novāktas, un

- informāciju par to, kā paredzēts izmantot olīvas.

7. Olīvu audzētājiem, kas nav izpildījuši šajā pantā paredzētos pienākumus, atbalstu nepiešķir.

3. NODAĻA

ražotāju Organizācijas

4. pants

1. Neierobežojot pārējās Regulas Nr. 136/66/EEK 20.c panta 1. punkta prasības, ražotāju organizāciju atzīst saskaņā ar minēto regulu; ja:

a) attiecībā uz organizācijām, kas darbojas saistībā ar olīvu audzēšanu un to tirgus vērtības palielināšanu, organizācijas sastāvā ir vismaz 700 olīvu audzētāju vai

b) citos gadījumos, tās sastāvā ir vismaz 1200 olīvu audzētāju; ja attiecīgās organizācijas sastāvā ir viena vai vairākas organizācijas, kas darbojas saistībā ar olīvu audzēšanu un to tirgus vērtības palielināšanu, tad lai noteiktu, vai ir ievērots minimālais audzētāju skaits, attiecīgos audzētājus uzskaita individuāli vai

c) savā ekonomiskajā reģionā tā aptver vismaz 25 % olīvu audzētāju vai saražotās olīveļļas.

2. Ražotāju organizācijas biedri var būt tikai tādi olīvu audzētāji, kam pieder olīvu audze, ko tie apsaimnieko, vai arī tādi olīvu audzētāji, kas vismaz pēdējos trīs gadus apsaimnieko olīvu audzi.

Tālab olīvu audzētāji iesniedz savām ražotāju organizācijām pierādījumus tam, ka viņi apsaimnieko olīvu audzi, kā arī informāciju par visām ar to saistītajām izmaiņām, kas radušās kopš viņu iestāšanās.

3. Šajā regulā "ekonomiskais reģions" ir reģions, kurā saskaņā ar kritērijiem, kas attiecīgajai dalībvalstij vēl jānosaka, ražošanas apstākļi no olīvu audzēšanas viedokļa ir līdzīgi.

4. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu tādu ražotāju grupu izveidi, kā paredzēts Regulā (EEK) Nr. 1360/78 [4], vai citu tādu organizāciju izveidi, kas darbojas saistībā ar olīvu audzēšanu un olīveļļas ražošanu, kā arī to tirgus vērtības palielināšanu, un ko saskaņā ar šo regulu var atzīt par ražotāju organizācijām.

5. pants

1. Ražotāju organizācijas, kas vēlas, lai tās atzīst no tirdzniecības gada sākuma, iesniedz pieteikumu attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē, vēlākais, līdz iepriekšējā tirdzniecības gada 30. jūnijam.

2. Vēlākais, līdz 15. oktobrim pēc pieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde, pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai organizācija atbilst Regulas Nr. 136/66/EEK 20.c panta 1. punkta un šīs regulas 4. panta prasībām, pieņem lēmumu attiecībā uz pieteikumu un to tūlīt paziņo attiecīgajai organizācijai un Komisijai.

Atzīšana stājas spēkā ar tā tirdzniecības gada sākumu, kas seko pieprasījuma iesniegšanas gadam.

3. Atzītas ražotāju organizācijas ik gadu līdz 30. jūnijam kompetentajā iestādē deklarē visas izmaiņas, kas veiktas to struktūrā kopš atzīšanas vai jaunākās ikgada deklarācijas iesniegšanas, kā arī ziņo par visiem saņemtajiem izstāšanās paziņojumiem un dalības pieteikumiem.

Kompetentā iestāde, pamatojoties uz minēto paziņojumu un jebkādu attiecīgu izmeklēšanu, pārliecinās, ka atzīšanas nosacījumi joprojām tiek pildīti.

Ja tie vairs netiek pildīti vai ja organizācijas struktūra ir tāda, ka nevar pārliecināties par tās biedru saražoto, kompetentajai iestādei nekavējoties un ne vēlāk kā līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam jāatsauc atzīšana un jāpaziņo šis lēmums Komisijai.

6. pants

1. Atzītas ražotāju organizācijas:

- saskaņā ar 3. panta 1. punktu iesniedz visu savu biedru laukaugu deklarācijas,

- attiecībā uz noteiktu procentuālu daudzumu deklarāciju, veic sniegto datu atbilstības pārbaudes uz vietas,

- reizi mēnesī standartizētā formā, ko var elektroniski apstrādāt, kā paredzēts 16. pantā, savu biedru vārdā iesniedz atbalsta pieteikumus. Atbalstu prasa par daudzumiem, ko saražojuši tie organizācijas biedri, kas pabeiguši eļļas ražošanu, ja ir veiktas 8. pantā paredzētās pārbaudes un izpildīti no tām izrietošie pienākumi.

Visus pieprasījumus, kas attiecas uz vienā tirdzniecības gadā saražoto, jāiesniedz līdz datumam, ko vēl jānosaka, pretējā gadījumā tos noraida.

2. Ja ražotāju organizācija ietilpst šādu organizāciju asociācijā, tad tās biedru — olīvu audzētāju laukaugu deklarācijas un atbalsta pieteikumus iesniedz asociācija.

7. pants

Ja olīvu audzētājs, kas ir ražotāju organizācijas biedrs:

- ir arī iznomājis olīvu audzes uz laiku, kas ir mazāks nekā trīs gadi,

- ir pārdevis visu vai daļu no olīvu ražas,

- ir iestājies organizācijā tirdzniecības gada laikā,

tad eļļas daudzums, par ko saņem atbalstu, nepārsniedz to, kas noteikts ar standarta metodi, attiecinot uz ražojošo olīvkoku skaitu olīvu un eļļas guvumu, kas noteikts saskaņā ar 18. pantu.

8. pants

1. Pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas visas ražotāju organizācijas pārbauda to olīveļļas daudzumu, attiecībā uz kuru katrs no organizācijas biedriem prasa atbalstu. Šajā nolūkā organizācija jo īpaši pārliecinās:

- vai olīvu daudzums, ko audzētājs deklarējis kā pārstrādātu apstiprinātās eļļas spiestuvēs, saskan ar laukaugu deklarācijā sniegtajām ziņām, vērtējot pēc kritērijiem, kas vēl jānosaka,

- vai katra audzētāja sniegtās ziņas par izspiesto olīvu un iegūto eļļas daudzumu saskan ar apstiprināto spiestuvju vestās krājumu uzskaites datiem par olīvu un olīveļļas daudzumiem.

2. Ražotāju organizācijas attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz ziņas par saviem biedriem šādos gadījumos:

- ja šā panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētās ziņas nesaskan pēc tam, kad organizācija ir saņēmusi visus apliecinošos dokumentus un jebkādu informāciju, ko var izmantot, lai noteiktu faktiski saražotos daudzumus,

- ja šā panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētās ziņas nesaskan,

- ja laukaugu deklarācijā sniegtās ziņas neatbilst stāvoklim, kas konstatēts pārbaužu laikā.

4. NODAĻA

ražotāju organizāciju asociācijas

9. pants

1. Neierobežojot Regulas Nr. 136/66/EEK 20.c panta 2. punkta prasības, asociāciju atzīst, ja tajā ir apvienojušās ne mazāk kā 10 ražotāju organizācijas, kas atzītas saskaņā ar 5. pantu, vai tāds organizāciju skaits, kas saražo vismaz 5 % no attiecīgajā dalībvalstī saražotās olīveļļas.

Tomēr asociāciju veidojošajām ražotāju organizācijām jāpārstāv vismaz divi ekonomiskie reģioni.

2. Šīs regulas 5. pantā paredzētie noteikumi par atzīšanu un tās atsaukumu attiecas arī uz asociācijām.

10. pants

Regulas Nr. 136/66/EEK 20.c panta 2. punktā paredzētās asociācijas:

- koordinē tās veidojošo organizāciju darbību un nodrošina, lai minētā darbība saskanētu ar šīs regulas noteikumiem, un jo īpaši tieši un procentuālā daudzumā gadījumu, kas vēl jānosaka, pārbauda veidu, kādā tiek veiktas 6. un 8. pantā paredzētās pārbaudes,

- iesniedz kompetentajām iestādēm laukaugu deklarācijas un atbalsta pieteikumus, ko iesniegušas asociāciju veidojošās organizācijas,

- saņem no attiecīgās dalībvalsts ražošanas atbalsta avansa maksājumus, kā minēts 12. pantā, un atbalsta atlikumu, kā arī tos nekavējoties sadala starp ražotājiem — asociāciju veidojošo organizāciju biedriem.

5. NODAĻA

olīveļļas ražotāju organizācijām un to asociācijām kopīgi noteikumi

11. pants

1. Ieturēto naudas daudzumu, kas minēts Regulas Nr. 136/66/EEK 20.d panta 1. punktā, izmanto šādi:

a) noteiktu summu izmaksā katrai asociācijai, pamatojoties uz biedru skaitu to veidojošajās ražotāju organizācijās;

b) atlikumu izmaksā visām ražotāju organizācijām, pamatojoties uz:

- individuālo atbalsta pieprasījumu skaitu, ko katrā organizācijā iesnieguši tās biedri,

- pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar atbalsta piešķiršanas kārtību.

2. Dalībvalstis, kurās ražo olīveļļu, nodrošina, ka asociācijām un ražotāju organizācijām saskaņā ar 1. punktu piešķirtās summas tiek izmantotas tikai tādu darbību finansēšanai, par ko asociācijas un ražotāju organizācijas atbilstīgi šai regulai ir atbildīgas.

3. Ja summas pilnībā vai daļēji netiek izmantotas, kā paredzēts 2. punktā, tad tās jāatmaksā attiecīgajām dalībvalstīm, un tās atskaita no izdevumiem, ko finansē ELVGF.

4. Lai veicinātu asociāciju un ražotāju organizāciju darbību, dalībvalstis ir pilnvarotas katra tirdzniecības gada sākumā izmaksāt tām avansu, ko aprēķina, pamatojoties uz vienotu likmi, kā arī uz biedru skaitu.

5. Ražotājas dalībvalstis izstrādā noteikumus attiecībā uz atbalsta piešķiršanu olīvu audzētājiem un tās izmaksas termiņiem.

12. pants

1. Ražotājas dalībvalstis ir pilnvarotas izmaksāt ražotāju organizāciju asociācijām avansu pieprasītā atbalsta apjomā.

2. Šā panta 1. punktā minētais avanss 1984./85., 1985./86. un 1986./87. tirdzniecības gadā vienam audzētājam nepārsniedz:

- daudzumu, ko aprēķina, olīvu un eļļas guvumu, kas noteikts saskaņā ar 18. pantu, piemērojot laukaugu deklarācijā norādītajam ražojošo olīvkoku skaitam, vai arī daudzumu, kas norādīts pieteikumā, ja pēdējais ir mazāks par iepriekš minēto, vai

- 50 % no daudzuma, kas vienāds ar iepriekšējos divos tirdzniecības gados faktiski izmaksātā atbalsta vidējo apjomu.

13. pants

1. Dalībvalstis apstiprina tikai tās eļļas spiestuves, kuru valdītāji:

a) attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar noteikumiem, kas vēl jānosaka, ir nosūtījuši pilnīgu informāciju par spiestuvju tehnisko aprīkojumu un faktisko spiešanas jaudu, kā arī visas izmaiņas saistībā ar šo informāciju;

b) ir piekrituši veikt visas pārbaudes, ko paredz atbalsta piešķiršanas kārtība, izvietot savās telpās visus kontroles līdzekļus, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem, kā arī veikt visas grāmatvedības pārbaudes;

c) uz kuriem iepriekšējā tirdzniecības gadā nav attiecināti pasākumi saistībā ar pārkāpumiem, kas atklāti, veicot pārbaudes saskaņā ar 14. un šo pantu attiecībā uz apstiprinājumu 1984./85. tirdzniecības gadam:

- uz kuriem nav attiecināti pasākumi saistībā ar pārkāpumiem, kas atklāti, veicot pārbaudes saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2959/82 [5] 7. un 9. pantu par 1983./84. tirdzniecības gadu, un

- kuru spiestuvēm piešķirtais apstiprinājums saskaņā ar minēto regulu nav atsaukts tā, ka atsaukuma spēkā esamības posms ilgst pēc 1984. gada 31. oktobra,

d) ir piekrituši veikt standartizētu preču uzskaiti, kas atbilst kritērijiem, kuri vēl jānosaka.

2. Dalībvalstis pirms apstiprināšanas pārbauda, vai ir izpildīti apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumi, un jo īpaši uz vietas pārbauda spiestuvju tehnisko aprīkojumu un faktisko eļļas spiešanas jaudu.

3. Attiecīgās dalībvalstis 1984./85. un 1985./86. tirdzniecības gadā var spiestuvei piešķirt pagaidu apstiprinājumu, tiklīdz iesniegts apstiprinājuma pieteikums, kurā ietverta 1. punktā minētā informācija.

Šāds pagaidu apstiprinājums kļūst par galīgu, tiklīdz attiecīgā dalībvalsts ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti 1. punktā izklāstītie apstiprināšanas nosacījumi.

Ja atklājas, ka kāds no 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem nav izpildīts, pagaidu apstiprinājumu atsauc.

4. Ja kāds no 1. punktā izklāstītajiem apstiprinājuma nosacījumiem vairs netiek pildīts, apstiprinājumu atsauc uz laiku, kura ilgums ir samērots ar pārkāpuma smagumu.

5. Ja apstiprinājumu atsauc saskaņā ar 3. un 4. punktu, tad laikā, kad spēkā ir atsaukums, nedrīkst iesniegt jaunu apstiprinājuma pieteikumu:

- attiecībā uz to pašu fizisko vai juridisko personu, kas apsaimnieko attiecīgo spiestuvi, vai

- saistībā ar jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas vēlas apsaimniekot attiecīgo spiestuvi, izņemot, ja minētā persona dalībvalsti apmierinošā veidā var pierādīt, ka jauna apstiprinājuma pieprasījums netiek iesniegts, lai apietu piemēroto sankciju.

6. Ja spiestuves apstiprinājuma atsaukums nopietni ietekmē eļļas spiešanas jaudu attiecīgajā ražošanas zonā, var nolemt spiestuvi apstiprināt, piemērojot tai īpašu kontroles režīmu.

6. NODAĻA

pārbaužu sistēma

14. pants

1. Visas ražotājas dalībvalstis piemēro pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu, ka atbalstu piešķir attiecībā uz produktiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz šādu atbalstu.

2. Ražotājas dalībvalstis pārbauda visu ražotāju organizāciju un asociāciju darbību, un jo īpaši, vai šīs organizācijas veic to pienākumos ietilpstošās pārbaudes.

3. Katra tirdzniecības gada laikā un jo īpaši eļļas spiešanas laikposmā ražotājas dalībvalstis noteiktā procentuālā daudzumā apstiprinātu spiestuvju uz vietas pārbauda to darbību un preču uzkaiti.

Izvēlētajām spiestuvēm jābūt reprezentējošām eļļas spiešanas jaudu attiecīgajā ražošanas zonā.

4. Attiecībā uz to olīveļļu, kas definēta Regulas Nr. 136/66/EEKpielikuma 1. punktā un ko ražojuši audzētāji, kas nav ražotāju organizācijas biedri, pārbaudi veic, ņemot paraugus uz vietas un pārliecinoties:

- ka laukaugu deklarācijas ir precīzas,

- ka novāktās olīvas tiks izmantotas eļļas ražošanai un, ja iespējams, ka tās jau ir pārstrādātas eļļā.

Pārbaudes veic attiecībā uz zināmu procentuālu daudzumu audzētāju, un to nosaka jo īpaši, pamatojoties uz audzētāja zemes gabala lielumu.

5. Šīm pārbaudēm un verifikācijām dalībvalstis izmanto, inter alia, 16. pantā paredzētās elektroniskās datnes.

Šīs datnes izmanto, lai vadītu pārbaudes darbības, kas veicamas saskaņā ar 1. līdz 4. punktu.

15. pants

1. Dalībvalstis nosaka to eļļas daudzumu, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, pamatojoties uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 3. un 6. pantu, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un jo īpaši visas pārbaudes un verifikācijas, kas paredzētas šajā regulā.

Regulas Nr. 136/66/EEKpielikuma 4. punktā minēto olīveļļas daudzumu, par kuru var piešķirt atbalstu, nosaka, pamatojoties uz minētā pielikuma 1. punktā definētā eļļas veida ražošanu.

2. Attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem viņu organizācija ir ziņojusi saskaņā ar 8. panta 2. punktu, dalībvalsts nosaka eļļas daudzumu, par ko piešķir atbalstu.

3. Ja 13. un 14. pantā paredzētajās pārbaudēs apstiprinātā eļļas spiestuvē konstatē preču uzskaites datu neatbilstību, tad attiecīgā dalībvalsts, neierobežojot citas sankcijas, kas var būt piemērotas minētajai spiestuvei, attiecībā uz katru ražotāju, kas ir tās organizācijas biedrs, kura savas olīvu ražas pārstrādāja minētajā spiestuvē, nosaka eļļas daudzumu, par ko tiks piešķirts atbalsts.

4. Lai 2. un 3. punktā minētajos gadījumos noteiktu daudzumu, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu, dalībvalstis jo īpaši izmanto datus par olīvu un eļļas guvumu, kas noteikts saskaņā ar 18. pantā paredzēto standarta metodi.

16. pants

1. Visas ražotājas dalībvalstis izveido un pastāvīgi aktualizē elektroniskas datnes par olīvu audzēšanu un olīveļļas ražošanu.

2. Elektroniskajās datnēs jābūt vismaz šādai informācijai:

a) par katru olīvu audzētāju un par katru tirdzniecības gadu, attiecībā uz kuru audzētājs ir pieprasījis atbalstu:

- ziņām, kas ietvertas 3. pantā paredzētajā laukaugu deklarācijā,

- ziņām par saražotās eļļas daudzumiem, attiecībā uz kuriem pieprasīts ražošanas atbalsts, un daudzumiem, par kuriem atbalsts izmaksāts,

- informācija, kas iegūta, veicot pārbaudes uz vietas pie olīvu audzētāja,

b) par ražotāju organizācijām un to asociācijām — visai informācijai, kas vajadzīga, lai pārbaudītu to darbību sakarā ar pašreizējo atbalsta sistēmu, kā arī dalībvalstu veikto pārbaužu rezultātiem;

c) par eļļas spiestuvēm par katru tirdzniecības gadu — preču uzskaitē iekļautajiem datiem, ziņām par tehnisko aprīkojumu un eļļas spiešanas jaudu, kā arī to pārbaužu rezultātiem, kas veiktas saskaņā ar šo regulu;

d) par indikatīvām ikgada ražām katrā viendabīgā ražošanas zonā.

17. pants

1. Šīs regulas 16. pantā minētās datnes ir slepenas.

Tām var piekļūt:

- dalībvalsts pilnvarotas valsts iestādes,

- Komisijas darbinieki sadarbībā ar dalībvalstu kompetentām amatpersonām un saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 729/70 [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3509/80 [7], jo īpaši attiecībā uz paredzēto kārtību,

- ražotāju organizācijas un to asociācijas, attiecībā uz tiem aspektiem, kurus dalībvalstis uzskata par nozīmīgiem, lai varētu veikt efektīvas pārbaudes saistībā ar minēto organizāciju un asociāciju esošajiem biedriem.

2. Izveidotajām datnēm un to elektroniskajām apstrādes un pārlūksistēmām jābūt saderīgām ar datorsistēmām, ko ražotājās dalībvalstīs izmanto olīvu audzēšanas reģistram.

7. NODAĻA

nobeiguma noteikumi

18. pants

Regulas (EEK) Nr. 136/66/EEK 5. panta 2. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā minēto olīvu un eļļas guvumu nosaka katru gadu līdz 31. maijam attiecībā uz viendabīgām ražošanas zonām, pamatojoties uz skaitliskiem datiem, ko ražotājas dalībvalstis iesniedz katru gadu līdz 30. aprīlim.

19. pants

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai pieņem saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK 38. pantā paredzēto kārtību.

Saskaņā ar tādu pašu kārtību nosaka arī:

- 18. pantā minētos guvumus,

- šīs regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto summu.

20. pants

Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju no pašlaik spēkā esošā režīma uz to, kas izveidots ar šo regulu, Komisija var pieņemt lēmumu par jebkādiem pasākumiem, kas vajadzīgi 1984./85. tirdzniecības gadā, to darot saskaņā ar Regulas Nr. 136/66/EEK38. pantā minēto kārtību.

Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu ievērošanu, vienlaikus ņemot vērā īpašās problēmas, kas var rasties konkrētās dalībvalstīs sakarā ar šo noteikumu piemērošanu, attiecīgās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Komisiju un,ņemot vērā visus papildu kritērijus, var piešķirt pagaidu atzīšanas statusu ražotāju organizācijām un to asociācijām, kuras to pieprasa, uz trīs tirdzniecības gadus ilgu pārejas laiku, sākot no 1984./85. tirdzniecības gada.

21. pants

Līdz trešā šīs regulas piemērošanas gada beigām Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu, kam pievienoti priekšlikumi, lai Padome varētu pārskatīt minētos pasākumus.

22. pants

Dalībvalstis paziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo regulu.

23. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1984. gada 17. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Deasy

[1] OV 172, 30.9.1966., 3025./66. lpp.

[2] OV L 208, 3.8.1984., 1. lpp.

[3] OV L 163, 22.6.1983., 39. lpp.

[4] OV L 166, 23.6.1978., 1. lpp.

[5] OV L 309, 5.11.1982., 30. lpp.

[6] OV L 94, 28.4.1970., 2. lpp.

[7] OV L 367, 31.12.1980., 87. lpp.

--------------------------------------------------