Padomes Direktīva

(1983. gada 28. marts),

kas nosaka Direktīvas 77/388/EEK 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo ievešanu

(83/181/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 99. un 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā saskaņā ar 14. panta 1. punkta d) apakšpunktu Padomes 1977. gada 17. maija Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu likumi par apgrozījuma nodokļiem — kopīgu pievienotās vērtības nodokļa sistēmu kā vienotu aprēķinu pamatu [4], dalībvalstis, ciktāl tas nav pretrunā citiem Kopienas noteikumiem un atbilstoši nosacījumiem, kas tām jānosaka, lai cita starpā novērstu iespējamo nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, atbrīvo preču galīgo ievešanu, uz ko attiecas atbrīvojums no muitas nodokļiem, kuri nav minēti kopīgajos muitas tarifos, vai arī uz kurām atbrīvojums attiektos, ja tās būtu ievestas no kādas trešās valsts;

tā kā saskaņā ar iepriekšminētās direktīvas 14. panta 2. punktu Komisijai jāiesniedz Padomei priekšlikumi, lai noteiktu Kopienas muitas likumus, kas noskaidrotu minētā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu darbības jomu, un sīki izstrādātus noteikumus to ieviešanai;

tā kā, lai gan tiek uzskatīts, ka ir vēlams panākt pēc iespējas augstāku muitas nodokļu sistēmas un pievienotās vērtības nodokļa sistēmas vienotības pakāpi, tomēr, piemērojot pēdējo sistēmu, jāņem vērā atšķirības, kas saistītas ar muitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa mērķi un uzbūvi;

tā kā attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli jāievieš noteikumi, kas atšķiras atkarībā no tā, vai preces ieved no trešām valstīm vai dalībvalstīm, kā arī no tā, cik daudz tiem jāatbilst nodokļu saskaņošanas mērķiem; tā kā atbrīvojumus attiecībā uz ievedumiem var piešķirt tikai ar nosacījumu, ka tie neatstās iespaidu uz konkurences apstākļiem iekšzemes tirgū;

tā kā daži atvieglojumi, ko pašlaik piemēro dalībvalstīs, tiek izvērsti saskaņā ar konvencijām ar trešām valstīm vai citām dalībvalstīm, kas atbilstoši to nolūkam attiecas tikai uz parakstītājām dalībvalstīm; tā kā nav lietderīgi noteikt Kopienas līmeņa nosacījumus, lai piešķirtu šādus atvieglojumus; tā kā attiecīgajām dalībvalstīm tikai jāļauj tos saglabāt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Direktīvas 77/388/EEK 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa darbības joma un noteikumi to piemērošanai, uz kuriem norādīts minētās direktīvas 14. panta 2. punktā, jānosaka ar šo direktīvu. Saskaņā ar iepriekšminēto pantu dalībvalstis piemēro atbrīvojumus, kas noteikti šajā direktīvā, atbilstoši nosacījumiem, ko tās noteikušas, lai nodrošinātu to, ka šādus atbrīvojumus pareizi un vienkārši piemēro un novērš jebkādu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu.

2. Šajā direktīvā:

a) "imports" nozīmē importu, kas noteikts Direktīvas 77/388/EEK 7. pantā un ievešanu izmantošanai attiecīgajā valstī pēc tam, kad uz to attiecināta viena no minētās direktīvas 16. panta 1. punkta A apakšpunktā paredzētajām sistēmām vai arī pagaidu ievešanas vai tranzīta sistēma;

b) "personiskais īpašums" nozīmē visu īpašumu, kas domāts attiecīgo personu personiskai lietošanai vai arī to mājsaimniecības vajadzībām.

"Personiskajā īpašumā" jo īpaši ietilpst:

- mājsaimniecības priekšmeti,

- velosipēdi un motocikli, privāti mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, dzīvojamās piekabes, izpriecu kuģi un privātas lidmašīnas.

"Personiskajam īpašumam" pieskaitāmi arī parastām ģimenes vajadzībām atbilstoši mājsaimniecības preču krājumi, mājdzīvnieki, kā arī jājamdzīvnieki.

Personiskā īpašuma veids vai daudzums nedrīkst atspoguļot nekādu komerciālu nodomu, kā arī tas nedrīkst būt paredzēts saimnieciskai darbībai Direktīvas 77/388/EEK 4. panta nozīmē. Tomēr pārnēsājami lietišķās mākslas vai humanitāro zinātņu darbarīki, kas attiecīgajai personai vajadzīgi savam arodam vai profesijai, arī ir personiskais īpašums;

c) "mājsaimniecības priekšmeti" nozīmē priekšmetus personiskai lietošanai, mājsaimniecībā izmantojamo veļu un piederumus, kā arī iedzīves priekšmetus, kas paredzēti attiecīgo personu personiskai lietošanai vai mājsaimniecības vajadzībām;

d) "alkohola izstrādājumi" nozīmē izstrādājumus (alu, vīnu, aperitīvus uz vīna vai spirta bāzes, konjaku (brendiju), liķierus un spirtotos dzērienus u. c.), kuri iekļauti kopīgo muitas tarifu grupā ar numuriem no 22.03 līdz 22.09;

e) "Kopiena" nozīmē dalībvalstu teritoriju, uz kuru attiecas Direktīva 77/388/EEK.

I SADAĻA

PERSONISKĀ ĪPAŠUMA IEVEŠANA, KAS PIEDER PERSONĀM, KURAS IERODAS NO VALSTĪM, KAS ATRODAS ĀRPUS KOPIENAS

I nodaļa

Fizisko personu personiskais īpašums, kuras pārceļas no pastāvīgās dzīvesvietas trešā valstī uz kopienu

2. pants

Saskaņā ar 3.–10. pantu atbrīvojums no PVN ievestām precēm jāpiešķir personiskajam īpašumam, ko ieved fiziskas personas,kuras pārceļas no pastāvīgās dzīvesvietas ārpuskopienas valstī uz Kopienas dalībvalsti.

3. pants

Atbrīvojums attiecas tikai uz personisko īpašumu, kas:

a) izņemot īpašus apstākļu pamatotus gadījumus, piederējis attiecīgai personai vai, ja tā ir nepatēriņa prece, to izmantojusi šī persona savā iepriekšējā pastāvīgajā dzīvesvietā vismaz sešus mēnešus pirms tam, kad šīs personas pastāvīgajā dzīvesvieta vairs nav ārpus Kopienas;

b) paredzēts izmantošanai tādiem pašiem nolūkiem šīs personas jaunajā pastāvīgajā dzīvesvietā.

Dalībvalstis bez tam var noteikt, ka šāds īpašums atbrīvojams no nodokļa ar nosacījumu, ka tam bijušas uzlikti muitas nodokļi, kuriem tas parasti ir pakļauts tā izcelsmes valstī vai valstī, no kuras to izved.

4. pants

Atbrīvojumu var piešķirt vienīgi personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ārpus Kopienas bijusi vismaz 12 mēnešus no vietas.

Tomēr kompetentās iestādes var pieļaut izņēmumus no šīs normas ar nosacījumu, ka attiecīgās personas nodoms patiešām bijis dzīvot ārpus Kopienas vismaz 12 mēnešus no vietas.

5. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz:

a) alkohola izstrādājumiem;

b) tabaku un tabakas izstrādājumiem;

c) komerciāliem transporta līdzekļiem;

d) priekšmetiem, kurus izmanto kādā arodā vai profesijā, izņemot pārnēsājamus darbarīkus, ko izmanto lietišķajā mākslā vai humanitārajās zinībās.

Transportlīdzekļus, kas paredzēti jauktai izmantošanai komerciālos vai darba nolūkos, arī var izslēgt no atbrīvojuma.

6. pants

Izņemot īpašus gadījumus, atbrīvojumus piešķir tikai attiecībā uz personisko īpašumu, ko uz pastāvīgu palikšanu ieved 12 mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona nodibinājusi pastāvīgu dzīvesvietu ieveduma dalībvalstī.

Personisko īpašumu var ievest vairākos atsevišķos vedumos iepriekšējā daļā minētajā laika posmā.

7. pants

1. Iekams nav pagājuši 12 mēneši no dienas, kad iesniegts paziņojums par galīgo ievešanu, personisko īpašumu, kas ievests atbrīvots no nodokļa, nedrīkst patapināt, ieķīlāt, izīrēt vai atsavināt ne par atlīdzību, ne par brīvu, par to iepriekš nepaziņojot kompetentajām iestādēm.

2. Jebkura patapināšana, ieķīlāšana, izīrēšana vai atsavināšana pirms 1. punktā minētā termiņa beigām nozīmē, ka par attiecīgajām precēm jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis pēc likmes, ko piemēro šādas patapināšanas, ieķīlāšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preces veidu un muitas vērtību, kādu kompetentās iestādes apstiprinājušas vai pieņēmušas šajā dienā.

8. pants

1. Neatkarīgi no 6. panta pirmās daļas atbrīvojumu var piešķirt attiecībā uz personisko īpašumu, kas uz palikšanu ievests, pirms attiecīgā persona nodibinājusi pastāvīgu dzīvesvietu ieveduma dalībvalstī, ar nosacījumu, ka šī persona apņemas tur faktiski nodibināt pastāvīgu dzīvesvietu sešu mēnešu laikā. Šādu apņemšanos apstiprina ar garantiju, kuras veidu un apjomu nosaka kompetentās iestādes.

2. Ja izmanto 1. punkta noteikumus, 3. pantā noteikto laiku sāk skaitīt no dienas, kad notikusi ievešana attiecīgajā dalībvalstī.

9. pants

1. Ja darba saistību dēļ attiecīgā persona aizbrauc no ārpuskopienas valsts, kurā tai bijusi pastāvīgā dzīvesvieta, un vienlaicīgi neapmetas uz pastāvīgu dzīvi kādas dalībvalsts teritorijā, lai gan tās nodoms ir galu galā to darīt, kompetentās iestādes var atļaut atbrīvojumu attiecībā uz personisko īpašumu, kuru tā šajā nolūkā pārvieto uz minēto teritoriju.

2. Atbrīvojumu attiecībā uz personisko īpašumu, kas minēts 1. punktā, piešķir saskaņā ar 2.–7. panta noteikumiem ar nosacījumu, ka:

a) laiku, kas noteikts 3. panta a) punktā un 6. panta pirmajā daļā, skaita no ievešanas dienas;

b) 7. panta 1. punktā minēto laiku skaita no dienas, kad attiecīgā persona patiešām nodibina pastāvīgu dzīvesvietu kādas dalībvalsts teritorijā.

3. Uz atbrīvojumu attiecas arī attiecīgās personas apņemšanās, ka tā patiešām nodibinās pastāvīgu dzīvesvietu kādas dalībvalsts teritorijā laikā, ko nosaka kompetentās iestādes atbilstoši apstākļiem. Pēdējās var pieprasīt, lai šo apņemšanos papildina ar garantiju, kuras veidu un apjomu tās nosaka.

10. pants

Kompetentās iestādes var atkāpties no 3. panta a) un b) punkta, 5. panta c) un d) punkta un 7. panta, ja personai jāmaina sava pastāvīgā dzīvesvieta no kādas ārpuskopienas valsts uz kādas dalībvalsts teritoriju ārkārtēju politisku apstākļu dēļ.

II nodaļa

Preces, ko ieved laulību gadījumā

11. pants

1. Saskaņā ar 12.–15. pantu atbrīvojumu piešķir pūram un mājsaimniecības priekšmetiem, kas pieder personai, kura maina pastāvīgo dzīvesvietu no kādas ārpuskopienas valsts uz kādas dalībvalsts teritoriju, ja šī persona dodas laulībā.

2. Atbrīvojums jāpiešķir arī attiecībā uz parastām kāzu dāvanām, kuras kādai personai, kura atbilst nosacījumiem, kuri minēti 1. punktā, sūta personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta atrodas ārpus Kopienas. Atbrīvojums attiecas uz dāvanām, kuru vienas vienības vērtība nepārsniedz ECU 200. Dalībvalstis tomēr var piešķirt atbrīvojumu arī attiecībā uz summām, kas pārsniedz ECU 200, ar nosacījumu, ka katras dāvanas, kuru atbrīvo no nodokļa, vērtība nepārsniedz ECU 1000.

3. Dalībvalsts var noteikt, ka atbrīvojums attiecībā uz precēm, kas minētas 1. punktā, piešķirams ar nosacījumu, ka tām bijuši uzlikti muitas nodokļi, kam tās parasti ir pakļautas to izcelsmes valstī vai valstī, no kuras tās izved.

12. pants

Atbrīvojumu, kas minēts 11. pantā, var piešķirt tikai personām:

a) kuras pastāvīgi dzīvojušas ārpus Kopienas vismaz 12 mēnešus no vietas. Tomēr var piešķirt atkāpes no šiem noteikumiem ar nosacījumu, ka attiecīgai personai bijis skaidrs nodoms dzīvot ārpus Kopienas vismaz 12 mēnešus no vietas;

b) kuras uzrāda apliecinājumu, ka ir noslēgušas laulību.

13. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz alkohola izstrādājumiem, tabaku vai tabakas izstrādājumiem.

14. pants

1. Izņemot ārkārtējus apstākļus, atbrīvojumu var piešķirt tikai attiecībā uz precēm, kas uz palikšanu ievestas:

- ne agrāk kā divus mēnešus pirms noliktās kāzu dienu dienas (šajā gadījumā atbrīvojumu var veikt pret piemērotu garantiju, kuras veidu un apjomu nosaka kompetentās iestādes) un

- ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc kāzu dienas.

2. Preces, kuras minētas 11. pantā, var ievest vairākos atsevišķos vedumos laika posmā, kas minēts 1. punktā.

15. pants

1. Iekams nav pagājuši 12 mēneši no dienas, kad iesniegts paziņojums par galīgo ievešanu, preces, kas ievestas, atbrīvojot tās no nodokļa, nedrīkst patapināt, ieķīlāt, izīrēt vai atsavināt ne par atlīdzību, ne par brīvu, iepriekš par to nepaziņojot kompetentajām iestādēm.

2. Jebkura patapināšana, ieķīlāšana, izīrēšana vai atsavināšana pirms 1. punktā minētā termiņa beigām nozīmē, ka par attiecīgajām precēm jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis pēc likmes, ko piemēro dienā, kad veikta šāda patapināšana, ieķīlāšana, izīrēšana vai atsavināšana, pamatojoties uz preces veidu un muitas vērtību, ko kompetentās iestādes apstiprinājušas vai pieņēmušas šajā dienā.

III nodaļa

Personiskais īpašums, kas iegūts mantojumā

16. pants

Saskaņā ar 17.–19. pantu atbrīvojumu piešķir attiecībā uz personisko īpašumu, ko mantojusi fiziska persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā dalībvalstī.

17. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz:

a) alkohola izstrādājumiem;

b) tabaku un tabakas izstrādājumiem;

c) komerciāliem transporta līdzekļiem;

d) priekšmetiem, kurus izmanto arodā vai profesijā, izņemot pārnēsājamus lietišķajā mākslā vai humanitārajās zinībās izmantojamus darbarīkus, kurus prasījis nelaiķa arods vai profesija;

e) izejvielu krājumiem un galaproduktiem vai pusfabrikātiem;

f) lopiem un lauksaimniecības ražojumu krājumiem, kuru daudzums pārsniedz parastas ģimenes vajadzības.

18. pants

1. Atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz personisko īpašumu, kas uz palikšanu ievests ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, kad persona ieguvusi tiesības uz šīm precēm (mantojuma lietu galīgas nokārtošanas).

Tomēr šo laika posmu kompetentās iestādes var pagarināt ar īpašu pamatojumu.

2. Šīs preces var ievest vairākos atsevišķos vedumos 1. punktā minētajā laika posmā.

19. pants

Personiskajam īpašumam, ko mantojumā ieguvušas juridiskas personas, kuras ir iesaistītas bezpeļņas darbībā un kuras ir reģistrētas kādas dalībvalsts teritorijā, ar nepieciešamajām pārmaiņām piemēro 16.–18. pants.

II SADAĻA

SKOLAS APĢĒRBS, MĀCĪBU MATERIĀLI UN CITI SKOLAS SAIMNIECĪBAS PRIEKŠMETI

20. pants

1. Atbrīvojumus piešķir attiecībā uz apģērbu, mācību materiāliem un saimniecības priekšmetiem, kas parasti ietilpst studenta iedzīvē un pieder skolēniem vai studentiem, kuri apmetas dalībvalstī, lai tur mācītos, un ir paredzēti personiskai lietošanai mācību laikā.

2. Šajā pantā:

a) "skolēns vai students" nozīmē katru personu, kas uzņemta izglītības iestādē, lai apmeklētu tās piedāvātos pilna laika mācību kursus;

b) "apģērbs" nozīmē apakšveĻu un mājsaimniecības veļu, kā arī drēbes, gan jaunas, gan lietotas;

c) "mācību materiāli" nozīmē priekšmetus un darbarīkus (ieskaitot kalkulatorus un rakstāmmašīnas), ko skolēni vai studenti parasti izmanto mācībām.

21. pants

Atbrīvojumu piešķir vismaz vienu reizi mācību gadā.

III SADAĻA

IEVESTAS PRECES, KURU VĒRTĪBA IR NIECĪGA

22. pants

Dalībvalstis var ļaut atbrīvot preču ievešanu, kuru kopējā vērtība nepārsniedz ECU 22.

23. pants

Atbrīvojumu neattiecina uz:

a) alkohola izstrādājumiem;

b) smaržām un tualetes ūdeņiem;

c) tabakai un tabakas izstrādājumiem.

IV SADAĻA

RAŽOŠANAS LĪDZEKĻI UN CITS APRĪKOJUMS, KO IEVED, MAINOT DARBĪBAS VIETU

24. pants

1. Ciktāl tas nav pretrunā ar dalībvalstī spēkā esošajiem pasākumiem attiecībā uz ražošanas un komercdarbības politiku un saskaņā ar 25.–28. pantu, dalībvalstis var pieļaut atbrīvojumu to ražošanas līdzekļu un cita aprīkojuma ievešanai, kas pieder uzņēmumiem, kuri pavisam pārtrauc savu darbību valstī, no kuras aizbrauc, lai līdzīgu darbību turpinātu tajā dalībvalstī, kurā preces ieved, un kuri saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 22. panta 1. punktu iepriekš paziņojuši dalībvalsts, kurā ieved preces, kompetentajām iestādēm par šādas darbības uzsākšanu.

Ja pārvietotais uzņēmums ir lauku saimniecība, attiecībā uz tās mājlopiem arī piešķir atbrīvojumu ievedot.

2. Šā panta 1. punktā:

- "darbība" nozīmē saimniecisku darbību, kas minēta Direktīvas 77/388/EEK 4. pantā,

- "uzņēmums" nozīmē ražošanas vai pakalpojumu nozares patstāvīgu saimniecisku vienību.

25. pants

1. Atbrīvojumu, kas minēts 24. pantā, attiecina tikai uz ražošanas līdzekļiem un aprīkojumu:

a) kas, izņemot īpašus gadījumus, ko pamato apstākļi, uzņēmumā faktiski izmantots vismaz 12 mēnešus pirms dienas, kad uzņēmums pārtrauca savu darbību valstī, no kuras tas aizbrauc;

b) ko paredzēts izmantot tādos pašos nolūkos pēc pārvietošanas;

c) ko paredzēts izmantot darbībām, kuras nav atbrīvotas saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 13. pantu;

d) kura veids un lielums ir atbilstoši minētajam uzņēmumam.

2. Tomēr dalībvalstis var atbrīvot ražošanas līdzekļus un aprīkojumu, ko no citas dalībvalsts ievedušas labdarības vai filantropiskas organizācijas, pārceldamas savu galveno darbības vietu uz ieveduma dalībvalsti.

Šādu atbrīvojumu tomēr piešķir tikai ar nosacījumu, ka iegūšanas brīdī šie ražošanas līdzekļi un aprīkojums nav bijis atbrīvots saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 15. panta 12. punktu.

3. Pirms stājas spēkā kopīgie noteikumi, kas minēti Direktīvas 77/388/EEK 17. panta 6. punkta pirmajā daļā, dalībvalstis var daļēji vai pilnīgi izslēgt no atbrīvojuma ražošanas līdzekļus, uz kuriem tās attiecinājušas minētā punkta otro daļu.

26. pants

Atbrīvojumu nepiešķir uzņēmumiem, kuri reģistrēti ārpus Kopienas un kuru pārvietošana uz kādas dalībvalsts teritoriju notiek pēc tam, kad tie apvienoti vai pievienoti kādam uzņēmumam, kas reģistrēts Kopienā, vai arī nolūkā veikt šādu apvienošanos vai pievienošanu, neuzsākot jaunu darbību.

27. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz:

a) transportlīdzekļiem, kas nekalpo kā ražošanas līdzekļi vai kas nav paredzēti pakalpojumiem;

b) visu veidu krājumiem, kas domāti cilvēku patēriņam vai dzīvnieku barībai;

c) degvielu un izejvielām vai galaproduktiem un pusfabrikātiem;

d) mājlopiem, kas pieder preču izplatītājiem.

28. pants

Izņemot īpašus gadījumus, ko pamato apstākļi, 24. pantā minēto atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz ražošanas līdzekļiem un citu aprīkojumu, ko ieved 12 mēnešu laikā no dienas, kad uzņēmums beidzis darbību valstī, kuru tas atstāj.

V SADAĻA

NOTEIKTU LAUKSAIMNIECĪBAS RAŽOJUMU UN LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOT PAREDZĒTU PRODUKTU IEVEŠANA

I nodaļa

Ražojumi, ko iegūst kopienas lauksaimnieki no īpašumiem, kas atrodas valstī, no kuras ievešana nenotiek

29. pants

1. Saskaņā ar 30. un 31. pantu zemkopības, lopkopības, biškopības, dārzkopības un mežsaimniecības ražojumus no īpašumiem ieveduma dalībvalsts teritorijai piegulošā valstī, kurus vada lauksaimniecības produktu ražotāji, kam galvenais uzņēmums atrodas šajā dalībvalstī kaimiņos attiecīgajai valstij, atbrīvo ievedot.

2. Lai atbilstu 1. punkta noteikumiem, lopkopības ražojumiem jābūt iegūtiem no lopiem, ko audzē, iegūst vai ieved saskaņā ar vispārējo nodokļu režīmu, ko piemēro ieveduma dalībvalstī.

3. Atbrīvojumu attiecībā uz tīrasiņu kumeļiem, kas nav vecāki par sešiem mēnešiem un ir ārpus ieveduma dalībvalsts atskrējuši dzīvniekam, par kuru šajā valstī samaksāts un kurš pēc tam izvests uz atnešanās laiku, piešķir ievedot.

30. pants

Atbrīvojumu attiecina tikai uz produktiem, kam veikta tikai tāda apstrāde, kādu parasti veic pēc ražas novākšanas vai izaudzēšanas.

31. pants

Atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz produktiem, ko ieved lauksaimniecības produktu ražotājs vai ko ieved viņa vārdā.

32. pants

Šo nodaļu ar vajadzīgajām izmaiņām piemēro zvejniecībai un zivsaimniecībai, ko piekopj ezeros vai ūdensceļos, kas robežojas ar dalībvalsts teritoriju, kurā zvejnieki, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, veic ievešanu, kā arī medniecībai, ko šādos ezeros vai ūdensceļos piekopj mednieki, kas reģistrēti šajā dalībvalstī.

II nodaļa

Sēklas, minerālmēsli un ražojumi augsnes un ražas apstrādei

33. pants

Saskaņā ar 34. pantu sēklas, minerālmēslus un ražojumus augsnes un ražas apstrādei, ko paredzēts izmantot īpašumā, kas atrodas dalībvalstī, kura pieguļ kādai valstij ārpus Kopienas vai citai dalībvalstij, un ko vada lauksaimniecības preču ražotāji, kam galvenais uzņēmums ir minētajā valstī ārpus Kopienas vai dalībvalstī, kas ir kaimiņos ieveduma dalībvalsts teritorijai, atbrīvo, veicot ievešanu.

34. pants

1. Atbrīvojumu attiecina uz sēklu, minerālmēslu vai citu ražojumu daudzumu, kāds vajadzīgs, lai darbotos šajā īpašumā.

2. To piešķir tikai attiecībā uz sēklām, minerālmēsliem vai citiem ražojumiem, ko lauksaimniecības preču ražotājs vai viņa vārdā tieši ievieš dalībvalstī, kurā veic ievešanu.

3. Dalībvalstis var atbrīvošanu saistīt ar nosacījumu, ka režīms tiek nodrošināts abpusēji.

VI SADAĻA

ĀRSTNIECISKU VIELU, MEDIKAMENTU, LABORATORIJAS DZĪVNIEKU UN BIOLOĢISKU VAI ĶĪMISKU VIELU IEVEŠANA

I nodaļa

Laboratorijas dzīvnieki un bioloģiskas vai ķīmiskas vielas, kas paredzētas pētniecībai

35. pants

1. Ievedot atbrīvojumu piešķir attiecībā uz:

a) dzīvniekiem, kas ir īpaši sagatavoti un par brīvu nosūtīti izmantošanai laboratorijā;

b) bioloģiskām vai ķīmiskām vielām:

- kas tiek par brīvu ievestas no citas dalībvalsts vai

- kas tiek ievestas no ārpuskopienas valstīm saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kuri paredzēti Padomes 1983. gada 28. marta Regulas (EEK) Nr. 918/83 60. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kas izveido Kopienas muitas nodokļu atvieglojumu sistēmu [5].

2. Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz dzīvniekiem un bioloģiskām vai ķīmiskām vielām, kas paredzētas:

- vai nu sabiedriskām iestādēm, kas galvenokārt nodarbojas ar izglītību un zinātnisku pētniecību, ieskaitot sabiedrisko iestāžu struktūrvienības, kas galvenokārt nodarbojas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību,

- vai arī privātām iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību un kurām dalībvalstu kompetentās varas iestādes atļāvušas šādus priekšmetus saņemt atbrīvotus no nodokļa.

II nodaļa

Cilvēku izcelsmes ārstnieciskas vielas, reaģenti asins grupu un audu grupu noteikšanai

36. pants

1. Ciktāl tas nav pretrunā ar atbrīvojumu, kas paredzēts Direktīvas 77/388/EEK 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā un saskaņā ar 37. pantu, no nodokļa atbrīvo:

a) cilvēku izcelsmes ārstnieciskas vielas;

b) reaģentus asins grupu noteikšanai;

c) reaģentus audu grupu noteikšanai.

2. Šā panta 1. punktā:

- "cilvēku izcelsmes ārstnieciskas vielas" nozīmē cilvēka asinis un to atvasinājumus (cilvēka asinis, konservētu asins plazmu, cilvēka albumīnu un cilvēka asins plazmas olbaltuma fiksētus šķīdumus, cilvēka imunoglobulīnu un cilvēka fibrinogēnu),

- "reaģenti asins grupu noteikšanai" nozīmē visus cilvēku, dzīvnieku, augu vai citas izcelsmes reaģentus, ko izmanto asins grupu noteikšanai, kā arī asins grupu nesaderības noteikšanai,

- "reaģenti audu grupu noteikšanai" nozīmē visus cilvēku, dzīvnieku, augu vai citas izcelsmes reaģentus, ko izmanto, lai noteiktu cilvēku audu grupas.

37. pants

Atbrīvojumu attiecina tikai uz ražojumiem:

a) kas ir paredzēti iestādēm vai laboratorijām, ko kompetentās iestādes apstiprinājušas, izmantošanai tikai nekomerciāliem medicīniskiem vai zinātniskiem mērķiem;

b) kuriem ir atbilstības apliecība, ko izsniegusi attiecīgi pilnvarota iestāde sākumpunkta valstī;

c) kuri ir tiešajā iepakojumā, uz kura ir īpaša etiķete, pēc kuras tos var pazīt.

38. pants

Atbrīvojums aptver arī īpašo iepakojumu, kas ir svarīgs, lai varētu transportēt cilvēku izcelsmes ārstnieciskās vielas vai reaģentus, ko izmanto asins grupu vai audu grupu noteikšanai, kā arī šķīdumus un piederumus, kuri vajadzīgi to izmantošanai un kuri var ietilpt sūtījumos.

III nodaļa

Farmācijas līdzekļi, ko izmanto starptautiskās sporta sacīkstēs

39. pants

Farmācijas līdzekļus, ko izmanto medicīnā vai veterinārijā cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas piedalās starptautiskās sporta sacīkstēs, ievērojot vajadzīgos ierobežojumus, lai atbilstu to prasībām, kamēr tie atrodas dalībvalstī, kurā veic ievešanu, atbrīvo no nodokļa ievedot.

VII SADAĻA

PRECES LABDARĪBAS VAI FILANTROPISKĀM ORGANIZĀCIJĀM

40. pants

Dalībvalstis var noteikt daudzuma vai vērtības ierobežojumu precēm, kas minētas 41.–55. pantā, lai novērstu jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu un cīnītos ar nozīmīgiem konkurences traucējumiem.

I nodaļa

Preces, ko ieved vispārējiem mērķiem

41. pants

1. Saskaņā ar 42.–44. pantu ievedot no nodokļiem atbrīvo:

a) pirmās nepieciešamības preces, kuras iegūtas par brīvu un kuras ieved valsts organizācijas vai citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, ko kompetentās iestādes apstiprinājušas izplatīšanai par velti trūkumcietējiem;

b) visdažādākās preces, ko kāda persona vai organizācija, kas reģistrēta kādā citā valstī, nevis ieveduma dalībvalstī, par brīvu un bez sūtītāja jebkāda komerciāla nodoma sūta valsts organizācijām vai citām labdarības vai filantropiskām organizācijām, ko apstiprinājušas kompetentās varas iestādes, lai tās izmantotu līdzekļu vākšanai īpaši organizētos labdarības pasākumos trūkumcietēju vajadzībām;

c) aprīkojums un kancelejas piederumi, ko kāda persona vai organizācija, kas reģistrēta kādā citā valstī, nevis ieveduma dalībvalstī, par brīvu un bez sūtītāja jebkāda komerciāla nodoma sūta labdarības vai filantropiskām organizācijām, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes, lai tās izmantotu vienīgi to darbības vajadzībām vai īstenotu to noteiktos labdarības vai filantropijas mērķus.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā "pirmās nepieciešamības preces" nozīmē preces, kas vajadzīgas, lai apmierinātu cilvēku tiešās vajadzības, piem., pārtika, medikamenti, apģērbs un gultas veļa.

42. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz:

a) alkohola izstrādājumiem;

b) tabaku un tabakas izstrādājumiem;

c) kafiju un tēju;

d) mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot ātrās palīdzības transportlīdzekļus.

43. pants

Atbrīvojumu piešķir tikai organizācijām, kuru grāmatvedības procedūra ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt to darbību un kas nodrošina visas garantijas, kas tiek atzītas par vajadzīgām.

44. pants

1. Organizācija, kurai ir tiesības uz nodokļu atbrīvojumu, nevar no nodokļa atbrīvotās preces laist apgrozībā, patapinot, izīrējot vai atsavinot par atlīdzību vai par brīvu, izņemot nolūkos, kas paredzēti 41. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ja vien par to iepriekš neziņo kompetentajām iestādēm.

2. Ja preces un aprīkojumu patapina, izīrē vai atsavina organizācijai, kam ir tiesības izmantot atbrīvojumu no nodokļiem saskaņā ar 41. un 43. pantu, atbrīvojumu turpina piešķirt ar nosacījumu, ka pēdējā minētā šīs preces un aprīkojumu izmanto nolūkos, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Pārējos gadījumos uz patapināšanu, izīrēšanu vai atsavināšanu attiecas pievienotās vērtības nodokļa priekšsamaksa pēc likmes, kuru piemēro patapināšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču un aprīkojuma veidu un vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai pieņēmušas kompetentās iestādes.

45. pants

1. 41. pantā minētas organizācijas, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas sniedz tiesības uz atbrīvojumu, vai gatavojas izmantot preces un aprīkojumu, kas ievedot atbrīvots no nodokļa, citiem nolūkiem, nevis tiem, ko paredz minētais pants, par to informē kompetentās iestādes.

2. Par precēm, kas paliek to organizāciju īpašumā, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas sniedz tiesības uz atbrīvojumu, jāmaksā attiecīgais importa pievienotās vērtības nodoklis pēc likmes, kuru piemēro dienā, kad nosacījumus vairs nepilda, pamatojoties uz preču un aprīkojuma veidu un vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai pieņēmušas kompetentās iestādes.

3. Par precēm, ko izmanto organizācijas, kuras gūst labumu no atbrīvojuma nolūkos, kas nav paredzēti 41. pantā, jāmaksā importa pievienotās vērtības nodoklis pēc likmes, kuru piemēro dienā, kad tās sāk izmantot citos nolūkos, pamatojoties uz preču un aprīkojuma veidu un vērtību, ko tajā dienā nosaka vai pieņem kompetentās iestādes.

II nodaļa

Priekšmeti, kurus ieved invalīdu vajadzībām

46. pants

1. Priekšmetus, kas īpaši paredzēti neredzīgo vai citu personu ar fiziskajiem vai garīgajiem traucējumiem izglītībai, darbam vai sociālā stāvokļa uzlabošanai, ievedot atbrīvo no nodokļa, ja:

a) tos ieved iestādes vai organizācijas, kuras galvenokārt nodarbojas ar invalīdu izglītību vai palīdzības sniegšanu invalīdiem un kurām dalībvalstu kompetentās iestādes atļāvušas šādus priekšmetus saņemt ar atbrīvojumu no nodokļa; un

b) tie tiek ziedoti šādām iestādēm vai organizācijām par brīvu un bez ziedotāja komerciāla nodoma.

2. Atbrīvojumu piemēro īpašām rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm, kas īpaši paredzētas minētajiem priekšmetiem, kā arī rīkiem, ko izmanto minēto priekšmetu apkopei, pārbaudei, regulēšanai un labošanai, ar nosacījumu, ka šādas rezerves daļas, sastāvdaļas, papildierīces vai darbarīkus ieved reizē ar minētajiem priekšmetiem vai gadījumā, ja tos ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tie paredzēti priekšmetiem, kas jau iepriekš ievedot atbrīvoti no nodokļiem vai kuriem būtu tiesības piemērot šādu atbrīvojumu tad, kad vajadzīga īpašu rezerves daļu, sastāvdaļu vai papildierīču un darbarīku ievešana.

3. Priekšmetus, ko ievedot atbrīvo no nodokļa, nedrīkst izmantot citos nolūkos kā vien neredzīgo vai citu invalīdu izglītībai, darbam vai sociālā stāvokļa uzlabošanai.

47. pants

1. Labdarības iestādes vai organizācijas var patapināt, izīrēt vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu preces, ko ievedot atbrīvo no nodokļa, bez peļņas nolūka personām, ar kurām tās saistītas, kuras minētas 46. pantā, ievešanas gadījumā nemaksājot pievienotās vērtības nodokli.

2. Preces patapināšanu, izīrēšanu vai atsavināšanu drīkst veikt tikai saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti 1. punktā, ja vien par to iepriekš netiek informētas kompetentās iestādes.

Ja priekšmetu patapina, izīrē vai atsavina iestādei vai organizācijai, kam pašai ir tiesības izmantot šo atbrīvojumu, atbrīvojumu turpina piešķirt ar nosacījumu, ka pēdējā šos priekšmetus izmanto nolūkos, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Pārējos gadījumos uz patapināšanu, izīrēšanu vai atsavināšanu attiecas pievienotās vērtības nodokļa priekšsamaksa pēc likmes, kuru piemēro patapināšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču veidu un vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai pieņēmušas kompetentās iestādes.

48. pants

1. Iestādes vai organizācijas, kas minētas 46. pantā, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas sniedz tiesības uz atbrīvojumu, vai kuras gatavojas izmantot priekšmetus, kas ievedot atbrīvoti no nodokļa nolūkiem, ko neparedz minētais pants, par to informē kompetentās iestādes.

2. Par priekšmetiem, kuri paliek tādu iestāžu vai organizāciju īpašumā, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas dod tiesības uz atbrīvojumu, jāmaksā importa pievienotās vērtības nodoklis pēc likmes, kuru piemēro dienā, kad tās sāk nepildīt nosacījumus, pamatojoties uz preču veidu un vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai pieņēmušas kompetentās iestādes.

3. Par priekšmetiem, ko izmanto iestāde vai organizācija, kura gūst labumu no atbrīvojuma nolūkos, kas nav paredzēti 46. pantā, jāmaksā importa pievienotās vērtības nodoklis pēc likmes, kuru piemēro dienā, kad tos sāk izmantot citos nolūkos, pamatojoties uz preču un aprīkojuma veidu un vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai pieņēmušas kompetentās iestādes.

III nodaļa

Preces, ko ieved nelaimē cietušo vajadzībām

49. pants

1. Saskaņā ar 50.–55. pantu preces, ko ieved valsts organizācijas vai citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, kuras apstiprinājušas kompetentās iestādes, ievedot atbrīvo no nodokļa, ja tās paredzēts:

a) par brīvu izsniegt nelaimē, kura piemeklējusi vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju, cietušajiem vai

b) par brīvu darīt pieejamas šādā nelaimē cietušiem, paturot tās minēto organizāciju īpašumā.

2. Precēm, kuras ieved glābšanas dienesti savām vajadzībām to darbības laikā, ievedot arī piešķir atbrīvojumu, kas minēts 1. punktā, pēc tiem pašiem nosacījumiem.

50. pants

Atbrīvojumu nepiešķir materiāliem un aprīkojumam, kas paredzēti seku likvidēšanai nelaimes piemeklētajos apgabalos.

51. pants

Par atbrīvojuma piešķiršanu Komisija lemj ārpus kārtas pēc vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu lūguma, apspriežoties ar citām dalībvalstīm. Šis lēmums vajadzības gadījumā nosaka atbrīvojuma darbības jomu un nosacījumus.

Līdz brīdim, kad Komisija sniedz paziņojumu, nelaimes piemeklētās dalībvalstis var ļaut pārtraukt iekasēt visus importa pievienotās vērtības nodokļus par precēm, kuras ievestas 49. pantā aprakstītajos nolūkos, ievedējai organizācijai uzņemoties šo nodokli samaksāt, ja atbrīvojumu nepiešķirtu.

52. pants

Atbrīvojumu piešķir tikai organizācijām, kuru grāmatvedības procedūras ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt to darbību un kas nodrošina visas garantijas, kas tiek atzītas par vajadzīgām.

53. pants

1. Organizācijas, kas izmanto atbrīvojumu no nodokļa, nedrīkst aizdot, izīrēt vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu preces, kuras minētas 49. panta 1. punktā saskaņā ar citiem noteikumiem, kas nav noteikti minētajā pantā, ja par to iepriekš neziņo kompetentajām iestādēm.

2. Ja preces patapina, izīrē vai atsavina organizācijai, kam pašai ir tiesības izmantot atbrīvojumu atbilstoši 49. pantam, atbrīvojumu turpina piešķirt ar nosacījumu, ka pēdējā šīs preces izmanto nolūkos, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Pārējos gadījumos uz patapināšanu, izīrēšanu vai atsavināšanu attiecas pievienotās vērtības nodokļa priekšsamaksa pēc likmes, kuru piemēro patapināšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču un aprīkojuma veidu un vērtību, ko tajā dienā nosaka vai pieņem kompetentās iestādes.

54. pants

1. 49. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās preces pēc tam, kad tās vairs neizmanto nelaimē cietušie, nedrīkst patapināt, izīrēt vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu, ja vien par to iepriekš neziņo kompetentajām iestādēm.

2. Ja preces patapina, izīrē vai atsavina organizācijai, kam pašai ir tiesības izmantot atbrīvojumu atbilstoši 49. pantam vai vajadzības gadījumā organizācijai, kurai pašai ir tiesības uz atbrīvojumu atbilstoši 41. panta 1. punkta a) apakšpunktam, atbrīvojumu turpina piešķirt ar nosacījumu, ka pēdējā šīs preces izmanto nolūkos, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Pārējos gadījumos uz patapināšanu, izīrēšanu vai atsavināšanu attiecas pievienotās vērtības nodokļa priekšsamaksa pēc likmes, kuru piemēro patapināšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču un aprīkojuma veidu un vērtību, ko tajā dienā nosaka vai pieņem kompetentās iestādes.

55. pants

1. Organizācijas, kas minētas 49. pantā, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas sniedz tiesības uz atbrīvojumu, vai kuras gatavojas izmantot preces, kas ievedot atbrīvotas no nodokļa, nolūkiem, ko neparedz minētais pants, par to informē kompetentās iestādes.

2. Gadījumā, ja preces, kas paliek organizācijas īpašumā, kura vairs nepilda nosacījumus, kas sniedz tiesības uz atbrīvojumu, atsavina organizācijai, kam pašai ir tiesības izmantot atbrīvojumu atbilstoši šai nodaļai, vai vajadzības gadījumā organizācijai, kurai pašai ir tiesības gūt labumu no atbrīvojuma atbilstoši 41. pantam, atbrīvojumu turpina piešķirt ar nosacījumu, ka pēdējā šīs preces izmanto nolūkos, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu. Citos gadījumos par precēm maksā attiecīgo importa pievienotās vērtības nodokli pēc likmes, kuru piemēro dienā, kad nosacījumus vairs nepilda, pamatojoties uz preču un aprīkojuma veidu un vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai pieņēmušas kompetentās iestādes.

3. Par precēm, ko organizācija, kura izmanto tiesības uz atbrīvojumu no nodokļa, izmanto nolūkiem, kas nav paredzēti šajā nodaļā, jāmaksā attiecīgais importa pievienotās vērtības nodoklis pēc likmes, kuru piemēro dienā, kad nosacījumus vairs nepilda, pamatojoties uz preču un aprīkojuma veidu un vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai pieņēmušas kompetentās iestādes.

VIII SADAĻA

IEVEŠANA STARPTAUTISKO ATTIECĪBU NOTEIKTU ASPEKTU KONTEKSTĀ

I nodaļa

Goda zīmes vai apbalvojumi

56. pants

Ja attiecīgā persona kompetentajām iestādēm uzrāda pietiekamu pierādījumu un ja attiecīgās darbības nekādi nav komerciālas, atbrīvojumu piešķir attiecībā uz:

a) apbalvojumiem, ko kādas valsts, kas nav ieveduma valsts, valdība piešķīrusi personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir pēdējā valstī;

b) kausiem, medaļām un tamlīdzīgiem gluži simboliskiem priekšmetiem, kas kādā valstī, kura nav ieveduma valsts, piešķirti personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir pēdējā valstī, kā cieņas apliecinājums viņu darbībai mākslas, zinātņu vai sporta jomās, valsts dienestā vai kā atzinību viņu veikumam kādā īpašā gadījumā, ko šīs personas ieved pašas;

c) kausiem, medaļām un tamlīdzīgiem gluži simboliskiem priekšmetiem, ko par brīvu izsniedz iestādes vai personas, kuras reģistrētas citā valstī, kas nav ieveduma dalībvalsts, lai dāvinātu pēdējās valsts teritorijā tādos pašos nolūkos, kādi minēti b) punktā.

II nodaļa

Dāvanas, kas saņemtas starptautisko attiecību kontekstā

57. pants

Ciktāl attiecīgā gadījumā tas nerunā pretim noteikumiem, ko piemēro sakarā ar starptautisko ceļošanu, un atbilstoši 58. un 59. pantam, atbrīvojumu piešķir attiecībā uz precēm, kuras:

a) ieved personas, kuras bijušas oficiālā vizītē valstī, kas nav to pastāvīgā dzīvesvieta, un no uzņēmējas valsts iestādēm šajā gadījumā saņēmušas šīs preces;

b) ieved personas, kas ierodas oficiālā vizītē ieveduma dalībvalstī, un kuras paredzēts šajā gadījumā pasniegt uzņēmējas valsts iestādēm par dāvanu;

c) kuras oficiāla organizācija, sabiedriska iestāde vai grupa, kas veic darbību sabiedrības interesēs un atrodas valstī, kura nav ieveduma dalībvalsts, nosūtījusi kā dāvanas draudzības vai labas gribas apliecinājumam oficiālai organizācijai, sabiedriskai iestādei vai grupai, kas veic darbību sabiedrības interesēs, kas atrodas ieveduma dalībvalstī un kam kompetentās iestādes atļāvušas saņemt šādas preces ar atbrīvojumu no nodokļiem.

58. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz alkohola izstrādājumiem, tabaku vai tabakas izstrādājumiem.

59. pants

Atbrīvojumu piešķir tikai:

- ja priekšmetus, ko paredzēts dāvināt, pasniedz neregulāri,

- ja to veids, vērtība vai daudzums neliecina par komerciālu nodomu,

- ja tos neizmanto komerciāliem nolūkiem.

III nodaļa

Preces, ko izmanto valdnieki vai valstu vadītāji

60. pants

Atbrīvojumu no nodokļa, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko nosaka kompetentās iestādes, piešķir attiecībā uz:

a) dāvanām valdniekiem vai valstu vadītājiem;

b) preces, ko izmantos vai patērēs citu valstu valdnieki un valstu vadītāji vai personas, kuras ir viņu oficiāli pārstāvji, laikā, kamēr viņi oficiāli uzturas ieveduma dalībvalstī. Tomēr ieveduma dalībvalsts var atbrīvošanu no nodokļa saistīt ar abpusēju režīmu.

Iepriekšējā apakšpunkta noteikumi attiecas arī uz personām, kuras bauda līdzīgas starptautiska līmeņa privilēģijas kā valdnieki vai valstu vadītāji.

IX SADAĻA

PREČU IEVEŠANA TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANAI

I nodaļa

Paraugi, kuru vērtība ir niecīga

61. pants

1. Ciktāl tas nav pretrunā 65. panta 1. punkta a) apakšpunktam, preču paraugus, kuru vērtība ir niecīga un kurus var izmantot vienīgi tam, lai vāktu šāda tipa preču pasūtījumus, ievedot atbrīvo no nodokļa.

2. Kompetentās iestādes var prasīt, lai noteiktus priekšmetus, lai ievedot tos varētu atbrīvot no nodokļa, padarītu pastāvīgi nelietojamus, tos saplēšot, sacaurumojot vai skaidri un neizdzēšami iezīmējot, vai citādi apstrādājot, ja vien šāda darbība neiznīcina tos kā paraugus.

3. Šā panta 1. punktā "preču paraugi" nozīmē priekšmetus, kas pārstāv kādu preču tipu, kuru izskats un daudzums izslēdz to izmantošanu citiem mērķiem kā vien pasūtījumu meklēšanai attiecībā uz tā paša tipa vai kvalitātes precēm.

II nodaļa

Iespieddarbi un reklāmas materiāli

62. pants

Saskaņā ar 63. pantu reklāmas materiāli, piemēram, katalogi, cenrāži, lietošanas pamācības vai brošūras, ievedot tiek atbrīvoti no nodokļa ar nosacījumu, ka tie attiecas uz:

a) precēm tirdzniecībai vai izīrēšanai vai

b) transportu, komerciālu apdrošināšanu vai banku pakalpojumiem,

ko piedāvā persona, kas reģistrēta ārpus ieveduma dalībvalsts.

63. pants

62. pantā minēto atbrīvojumu attiecina tikai uz drukātiem sludinājumiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) iespieddarbā jābūt skaidri norādītam tā uzņēmuma nosaukumam, kurš ražo, tirgo vai izīrē šīs preces vai piedāvā pakalpojumus, uz kuriem tas atsaucas;

b) katrā vedumā var būt ne vairāk kā viens dokuments vai katra dokumenta viens eksemplārs gadījumā, ja to veido vairāki dokumenti. Vedumiem, kuros ir viena dokumenta vairāki eksemplāri, tomēr var piešķirt atbrīvojumu no nodokļiem ar nosacījumu, ka to kopējais bruto svars nepārsniedz vienu kilogramu;

c) iespieddarbs nevar būt grupveida sūtījumu objekts no tā paša nosūtītāja tam pašam saņēmējam.

64. pants

Priekšmetus reklāmai, kuriem nav īstas komerciālas vērtības, kurus piegādātāji par brīvu nosūta saviem klientiem un kurus nav iespējams izmantot citādi kā vien reklāmai, ievedot arī atbrīvo no nodokļa.

III nodaļa

Preces, ko izmanto vai patērē gadatirgū vai līdzīgā pasākumā

65. pants

1. Saskaņā ar 66.–69. pantu ievedot atbrīvo no nodokļa attiecībā uz:

a) maziem atsevišķiem preču paraugiem, kas paredzēti gadatirgum vai līdzīgam pasākumam;

b) precēm, ko ieved tikai demonstrēšanai vai lai demonstrētu mašīnas vai aparātus, kas izstādīti gadatirgū vai līdzīgā pasākumā;

c) dažādiem mazvērtīgiem materiāliem, piemēram, krāsām, lakām un tapetēm, ko izmanto, būvējot, iekārtojot un izgreznojot pagaidu stendus gadatirgū vai līdzīgā pasākumā, un kurus iznīcina, tos lietojot;

d) iespieddarbiem, katalogiem, prospektiem, cenrāžiem, reklāmas plakātiem, kalendāriem ar vai bez ilustrācijām, neierāmētiem fotoattēliem un citiem priekšmetiem, ko piegādā par brīvu, lai reklamētu gadatirgū vai līdzīgā pasākumā izstādāmās preces.

2. Šā panta 1. punktā "gadatirgus vai līdzīgs pasākums" nozīmē:

a) izstādes, gadatirgus, priekšnesumus un līdzīgus pasākumus, kas saistīti ar tirdzniecību, rūpniecību, lauksaimniecību vai amatniecību;

b) izstādes un pasākumus, ko galvenokārt rīko labdarīgos nolūkos;

c) izstādes un pasākumus, ko galvenokārt rīko zinātniskiem, tehniskiem, amatprasmes, mākslas, izglītojošiem, kultūras vai sporta mērķiem, reliģiskiem vai kulta mērķiem, arodbiedrību darbībai vai tūrismam, vai arī starptautiskas saprašanās veicināšanai;

d) starptautisku organizāciju vai kolektīvu sanāksmes;

e) oficiālas vai piemiņas ceremonijas un saieti,

bet ne izstādes, kas sarīkotas privātiem mērķiem veikalos vai tirdzniecības vietās, lai pārdotu preces.

66. pants

Atbrīvojumu, kas minēts 65. panta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecina tikai uz paraugiem:

a) kuri kā tādi ievesti par brīvu vai iegūti izstādē no precēm, kas ievestas neiesaiņotas;

b) kuri tiek izplatīti cilvēkiem izstādē tikai par brīvu, lai tos izmantotu vai patērētu personas, kam tie tiek piedāvāti;

c) kuri ir atzīstami par reklāmas paraugiem, kuru atsevišķas vienības cena ir zema;

d) kuri nav viegli pārdodami un vajadzības gadījumā ir iepakoti tā, ka attiecīgās preces daudzums ir mazāks nekā tādas pašas preces mazākais daudzums, kāds tiek tirgots;

e) kurus, ja pārtiku un dzērienus, kas nav iepakoti, kā minēts d) punktā, patērē turpat izstādē;

f) kuru kopējā vērtība un daudzums ir atbilstoši izstādes veidam, apmeklētāju skaitam un izstādes dalībnieka līdzdalības pakāpei.

67. pants

65. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbrīvojumu attiecina tikai uz precēm:

a) kuras patērē vai iznīcina izstādē un

b) kuru kopējā vērtība un daudzums atbilst izstādes veidam, apmeklētāju skaitam un izstādes dalībnieka līdzdalības pakāpei.

68. pants

65. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto atbrīvojumu attiecina tikai uz iespieddarbiem un priekšmetiem reklāmai:

a) kurus paredzēts izplatīt cilvēkiem izstādes norises vietā tikai par brīvu;

b) kuru kopējā vērtība un daudzums atbilst izstādes veidam, apmeklētāju skaitam un izstādes dalībnieka līdzdalības pakāpei.

69. pants

65. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz:

a) alkohola izstrādājumiem;

b) tabaku un tabakas izstrādājumiem;

c) cieto, šķidro vai gāzveida kurināmo.

X SADAĻA

PRECES, KURAS IEVED PĀRBAUDEI, ANALĪZĒM VAI KONTROLEI

70. pants

Saskaņā ar 71.–76. pantu preces, kurām jāveic pārbaude, analīze vai kontrole, lai noteiktu to sastāvu, kvalitāti vai citus tehniskos parametrus informācijas, ražošanas vai komerciālas izpētes nolūkos, ievedot atbrīvo no nodokļa.

71. pants

Ciktāl tas nav pretrunā 74. pantam, 70. pantā minēto atbrīvojumu piešķir tikai ar nosacījumu, ka preces, ko paredzēts pārbaudīt, analizēt vai kontrolēt, tiek pilnīgi izlietotas vai iznīcinātas pārbaudes, analīžu vai kontroles gaitā.

72. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz precēm, kuras izmanto pārbaudēm, analīzēm vai kontrolēm, kurās ietvertas tirdzniecības veicināšanas darbības.

73. pants

Atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz tādu preču daudzumu, kāds vajadzīgs mērķim, kuram tās ir ievestas. Šo daudzumu katrā gadījumā nosaka kompetentās iestādes, ņemot vērā minēto mērķi.

74. pants

1. 70. pantā minētie atbrīvojumi attiecas uz precēm, kuras netiek pilnīgi izlietotas vai iznīcinātas pārbaužu, analīžu vai kontroles gaitā, ar nosacījumu, ka pāri palikušie produkti pēc vienošanās ar kompetentajām iestādēm un to uzraudzībā:

- pēc pārbaužu, analīžu vai kontroles beigām tiek pilnīgi iznīcināti vai padarīti par komerciāli nevērtīgiem vai

- tiek nodoti valstij, neradot tai nekādus izdevumus, ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai

- pienācīgi pamatotos apstākļos tiek izvesti ārpus ieveduma dalībvalsts teritorijas.

2. "Pāri palikušie produkti" 1. punktā nozīmē produktus, kas rodas no pārbaudēm, analīzēm vai kontrolēm, kā arī preces, kuras faktiski nav izmantotas.

75. pants

Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 74. panta 1. punkts, uz produktiem, kas paliek pāri pēc pārbaudēm, analīzēm vai kontrolēm, kas minētas 70. pantā, attiecināma atbilstošā importa pievienotās vērtības nodokļa likme, ko piemēro pārbaužu, analīžu vai kontroļu beigšanas dienā, pamatojoties uz preces veidu un muitas vērtību, kuru kompetentās iestādes apstiprinājušas vai atļāvušas šajā dienā.

Tomēr ieinteresētā puse pēc vienošanās ar kompetentajām iestādēm un to uzraudzībā var pāri palikušos produktus pārvērst atliekās vai atkritumos. Šādā gadījumā piemēro ievedmuitas nodokļus, kādus pārvēršanas brīdī attiecina uz atliekām vai atkritumiem.

76. pants

Kompetentās iestādes nosaka laiku, kurā jāveic pārbaudes, analīzes vai kontroles, kā arī administratīvās formalitātes, kas jāveic, lai nodrošinātu to, ka preces izmanto paredzētajos nolūkos.

XI SADAĻA

DAŽĀDI ATBRĪVOJUMI

I nodaļa

Sūtījumi, ko piegādā organizācijām, kuras aizsargā autortiesības vai rūpniecības un komerciālās patentu tiesības

77. pants

Preču zīmes, modeļus vai projektus un to pavaddokumentus, kā arī izgudrojuma vai līdzīgus patenta pieteikumus, ko iesniedz organizācijām, kuru kompetencē ir veikt autortiesību un ražošanas vai komerciālo patentu tiesību aizsardzību, ievedot atbrīvo no nodokļa.

II nodaļa

Uzziņu publikācijas tūristiem

78. pants

Ievedot no nodokļiem atbrīvo attiecībā uz:

a) dokumentāciju (informācijas lapas, brošūras, grāmatas, žurnāli, ceļveži, ierāmēti un neierāmēti plakāti, neierāmēti fotoattēli un palielināti fotoattēli, kartes ar un bez ilustrācijām, logu transparenti un kalendāri ar ilustrācijām), kuru paredzēts izplatīt par brīvu un kuras galvenais mērķis ir rosināt cilvēkus apmeklēt ārvalstis, jo īpaši, lai apmeklētu kultūras, tūrisma, sporta, reliģiskas un aroda sanāksmes vai pasākumus, ar nosacījumu, ka šādas publikācijas satur ne vairāk kā 25 % privātas komercreklāmas un to vispārējais veicināšanas nolūks ir acīm redzams;

b) ārvalstu viesnīcu sarakstiem un gadagrāmatām, ko izdevušas oficiālas tūrisma aģentūras vai kas izdotas to aizgādībā, un starptautisko transporta pakalpojumu sarakstiem ar nosacījumu, ka šādas publikācijas paredzēts izplatīt par brīvu un tās satur ne vairāk kā 25 % privātas komercreklāmas;

c) uzziņas materiālu, ko piegādā akreditētiem pārstāvjiem vai korespondentiem, kurus ieceļ valstu oficiālās tūrisma aģentūras, un kas nav paredzēti izplatīšanai, t. i., gadagrāmatas, tālruņa vai teleksa numuru saraksti, viesnīcu saraksti, gadatirgu katalogi, niecīgas vērtības ražojumu paraugi, kā arī publikācijas par muzejiem, universitātēm, kūrortiem un līdzīgām iestādēm.

III nodaļa

Dažādi dokumenti un priekšmeti

79. pants

Ievedot no nodokļiem atbrīvo attiecībā uz:

a) dokumentiem, ko par brīvu nosūta dalībvalstu sabiedriskajiem dienestiem;

b) ārvalstu valdību publikācijām un starptautisku organizāciju publikācijām, ko paredzēts izplatīt par brīvu;

c) vēlēšanu biļeteniem vēlēšanām, ko rīko organizācijas, kas izveidotas citās valstīs, nevis ieveduma dalībvalstī;

d) priekšmetiem, kas dalībvalstu tiesās vai citās oficiālās iestādēs jāiesniedz kā pierādījums vai līdzīgos nolūkos;

e) parakstu paraugiem un iespiestiem apkārtrakstiem par parakstiem, ko sūta kā daļu no parastās informācijas apmaiņas starp valsts dienestiem un banku iestādēm;

f) oficiāliem iespieddarbiem, ko sūta dalībvalstu centrālajām bankām;

g) pārskatiem, ziņojumiem, piezīmēm, prospektiem, pieteikuma veidlapām un citiem dokumentiem, ko sastāda sabiedrības, kuru valde atrodas ārpus ieveduma dalībvalsts, kurus nosūta šādu sabiedrību vērtspapīru turētāji vai parakstītāji;

h) ierakstītiem informācijas līdzekļiem (perfokartēm, skaņu ierakstiem, mikrofilmām utt.), ko izmanto informācijas pārraidīšanai adresātam par brīvu, ciktāl atbrīvojums no nodokļa neizraisa ļaunprātīgu izmantošanu vai nozīmīgus konkurences traucējumus;

i) kartotēkām, arhīviem, iespiestām veidlapām un citiem dokumentiem, ko izmanto starptautiskos saietos, konferencēs vai kongresos, un pārskatus par šādiem saietiem;

j) plāniem, rasējumiem, skicēm, aprakstiem un tamlīdzīgiem dokumentiem, ko ieved, lai saņemtu vai pildītu pasūtījumus valstī, kas nav ieveduma dalībvalsts, vai lai piedalītos konkursā šajā valstī;

k) dokumentiem, ko izmanto pārbaudījumos, ko ieveduma dalībvalstī veic iestādes, kuras izveidotas citā valstī;

l) iespiestām veidlapām, ko izmanto kā oficiālus dokumentus starptautiskajā transporta vai preču apritē saskaņā ar starptautiskām konvencijām;

m) iespiestām veidlapām, etiķetēm, biļetēm un tamlīdzīgiem dokumentiem, ko transporta uzņēmumi vai viesnīcu sektora uzņēmumi, kuri atrodas valstī, kas nav ieveduma dalībvalsts, nosūta šajā valstī izveidotajām tūrisma aģentūrām;

n) iespiestām veidlapām un biļetēm, kravas zīmēm, pavadzīmēm un citiem izmantotiem tirdzniecības vai lietvedības dokumentiem;

o) valstu vai starptautisku iestāžu oficiālām iespiestām veidlapām un starptautiskajiem standartiem atbilstošiem iespieddarbiem, kas nosūtīti, lai valstu, kas nav ieveduma dalībvalsts, asociācijas tos izplatītu attiecīgajām asociācijām, kuras atrodas šajā valstī;

p) fotoattēliem, diapozitīviem un fotoattēlu matricām ar vai bez titriem, ko nosūta preses aģentūrām un laikrakstu vai žurnālu izdevniecībām;

q) priekšmetiem, kas uzskaitīti šīs direktīvas pielikumā, kurus izgatavo Apvienoto Nāciju Organizācija vai kāda no tās specializētajām iestādēm, neskatoties uz to, kādiem nolūkiem tie paredzēti;

r) kolekciju priekšmetiem un mākslas darbiem, kas ir izglītojoši, zinātniski vai saistīti ar kultūru, kurus nav paredzēts pārdot un kurus ieved muzeji, galerijas un citas iestādes, kam dalībvalstu kompetentās iestādes devušas atļauju šīs preces ievest bez nodokļa. Atbrīvojumu piešķir tikai ar nosacījumu, ka minētos priekšmetus ieved par brīvu vai, ja tos ieved par maksu, tos nepiegādā ar nodokli apliekama persona.

IV nodaļa

Palīgmateriāli preču novietošanai un aizsardzībai transportēšanas laikā

80. pants

Dažādus materiālus, piemēram, virves, salmus, audeklu, papīru un kartonu, koksni un plastmasu, ko izmanto preču novietošanai un aizsardzībai, ieskaitot aizsardzību pret karstumu, tās transportējot uz kādas dalībvalsts teritoriju, ievedot atbrīvo no nodokļa ar nosacījumu, ka:

a) tās nevar parastos apstākļos izmantot otrreiz un

b) samaksa par tiem veido daļu no ar nodokli apliekamās summas, kā tā definēta Direktīvas 77/388/EEK 11. pantā.

V nodaļa

Pakaiši, lopbarība un barība dzīvniekiem transportēšanas laikā

81. pants

Visus pakaišus, lopbarību un barību, kas iekrauti transportlīdzeklī, kuru izmanto dzīvnieku nogādāšanai kādas dalībvalsts teritorijā, kurus paredzēts dot minētajiem dzīvniekiem ceļojuma laikā, ievedot atbrīvo no nodokļa.

VI nodaļa

Sauszemes mehāniskajos transportlīdzekļos esošā degviela un smērvielas

82. pants

1. Saskaņā ar 83.–85. pantu ievedot no nodokļiem atbrīvo:

a) degvielu, kas iepildīta privātu un komerciālu mehānisko transportlīdzekļu un motociklu standarta degvielas tvertnēs;

b) degvielu, kas iepildīta pārnēsājamās degvielas tvertnēs (kannās), ko ved privātajos mehāniskajos transportlīdzekļos un motociklos, ne vairāk kā 10 litru vienā transportlīdzeklī un ciktāl tas nav pretrunā ar valstu noteikumiem par degvielas glabāšanu un pārvadāšanu.

2. Šā panta 1. punktā:

a) "komerciāls mehāniskais transportlīdzeklis" nozīmē katru mehānisko ceļa transportlīdzekli, kurš pēc savas uzbūves un aprīkojuma ir paredzēts un spēj pārvadāt, vai nu par samaksu, vai par brīvu:

- vairāk nekā deviņas personas, ieskaitot vadītāju,

- preces,

kā arī jebkuru ceļa transportlīdzekli, kas paredzēts citiem īpašiem nolūkiem, nevis pārvadāšanai;

b) "privāts mehāniskais transportlīdzeklis" nozīmē visus mehāniskos transportlīdzekļus, uz ko neattiecas a) apakšpunkta definīcija;

c) "standarta degvielas tvertnes" nozīmē degvielas tvertnes, ko ražotājs pastāvīgi piestiprinājis visiem tā paša veida mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā minētajam transportlīdzeklim, un kuru pastāvīgais aprīkojums ļauj degvielu tieši izmantot gan virzīšanai uz priekšu, gan attiecīgā gadījumā saldēšanas sistēmas darbināšanai.

Gāzes tvertnes, kas piestiprinātas transportlīdzekļiem, lai tieši izmantotu gāzi par degvielu, arī uzskatāmas par standarta degvielas tvertnēm.

83. pants

Dalībvalstis var ierobežot pieteikumus uz atbrīvojumu no nodokļa attiecībā uz degvielas daudzumu, kas atrodas komerciālu mehānisko transportlīdzekļu standarta degvielas tvertnēs, līdz 200 litriem vienam transportlīdzeklim vienam braucienam.

84. pants

Dalībvalstis var ierobežot degvielas daudzumu, ko ievedot atbrīvo no nodokļa, ja:

a) tie ir komerciāli mehāniskie transportlīdzekļi, kas iesaistīti starptautiskos pārvadājumos:

- no trešām valstīm uz to pierobežas zonu, kas taisnā līnijā nav platāka par 25 km,

- no citas dalībvalsts uz to pierobežas zonu, kas taisnā līnijā nav platāka par 15 km,

ja šādu transportu veido braucieni, kurus veic personas, kas šajā zonā dzīvo;

b) tie ir privāti mehāniskie transportlīdzekļi, kas pieder personām, kuras dzīvo tādā pierobežas zonā ar kādu trešo valsti, kas taisnā līnijā nav platāka par 15 km.

85. pants

Persona, kurai piešķirts atbrīvojums, degvielu, kas ievedot atbrīvota no nodokļa, nevar izmantot citos transportlīdzekļos, izņemot to, ar kuru tā ievesta, kā arī nevar izsūknēt no transportlīdzekļa un glabāt, izņemot nepieciešamo remontu laikā, vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu.

Iepriekšējā punkta pārkāpšana izraisa importa pievienotās vērtības nodokļa uzlikšanu minētajiem ražojumiem pēc likmes, kas ir spēkā šādas pārkāpšanas dienā, pamatojoties uz preces veidu un muitas vērtību, kuru kompetentās iestādes apstiprinājušas vai atļāvušas šajā dienā.

86. pants

82. pantā minētais atbrīvojums attiecas arī uz smērvielām, kuras atrodas mehāniskajos transportlīdzekļos un kuras vajadzīgas to normālai darbībai attiecīgā brauciena laikā.

VII nodaļa

Preces kara upuru memoriālu vai kapsētu celtniecībai, kopšanai vai izrotāšanai

87. pants

Atbrīvojumu no nodokļa piešķir attiecībā uz precēm, ko ieved organizācijas, kuras šim nolūkam saņēmušas atļauju no kompetentajām iestādēm, un ko paredzēts izmantot citas valsts, nevis ieveduma dalībvalsts kara upuru, kas apbedīti pēdējā valstī, kapsētu, kapu un memoriālu celtniecībā, kopšanā vai izrotāšanā.

VIII nodaļa

Zārki, urnas un bēru rotājumi

88. pants

Ievedot atbrīvojumu no nodokļiem piešķir attiecībā uz:

a) zārkiem ar mirušajiem un urnām ar mirušo pelniem, kā arī puķēm, kapu vainagiem un citiem rotājumiem, kas parasti tiem tiek doti līdzi;

b) puķēm, vainagiem un citiem rotājumiem, ko ved personas, kas dzīvo citā dalībvalstī, kas nav ieveduma dalībvalsts, kuras piedalās bērēs vai ierodas apkopt kapus ieveduma dalībvalsts teritorijā, ar nosacījumu, ka šāda ievešana ne pēc savām pazīmēm, ne daudzuma neuzrāda nekādu komerciālu nodomu.

XII SADAĻA

VISPĀRĪGI UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

89. pants

Ja šī direktīva paredz, ka atbrīvojumu piešķir pēc noteiktu nosacījumu izpildes, attiecīgā persona, lai kompetentās iestādes varētu pārliecināties, sniedz pierādījumus, ka nosacījumi ir izpildīti.

90. pants

1. ECU maiņas vērtību valstu valūtās, kas jāievēro šajā direktīvā, nosaka reizi gadā. Piemērojamas ir tās likmes, kuras ir spēkā pirmajā oktobra darba dienā, un tās stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī.

2. Dalībvalstis var noapaļot summas valstu valūtās, kas iegūtas, konvertējot šīs summas ECU.

3. Dalībvalstis var turpināt piemērot atbrīvojuma summas, kas ir spēkā ikgadējās pielāgošanas laikā, kas paredzēta 1. punktā, ja ECU izteikto atbrīvojuma summu konvertēšana pirms 2. punktā paredzētās noapaļošanas noved pie izmaiņām, kas mazākas par 5 %, atbrīvojumā, kas izteikts valsts valūtā.

91. pants

Šīs direktīvas noteikumi neliedz dalībvalstīm turpināt piešķirt:

a) privilēģijas un neaizskaramību, ko tās piešķir saskaņā ar kultūras, zinātniskās vai tehniskās sadarbības līgumiem, kas noslēgti to starpā vai ar trešām valstīm;

b) īpašos atbrīvojumus, ko pamato satiksmes veids pierobežas zonā, kurus tās piešķir saskaņā ar līgumiem par pierobežas zonu, kas noslēgti to starpā vai ar valstīm ārpus Kopienas.

92. pants

Kamēr nav izveidoti Kopienas atbrīvojumi importam, dalībvalstis var saglabāt atbrīvojumus, kas piešķirti:

a) tirdzniecības flotes jūrniekiem;

b) darbiniekiem, kas atgriežas savā zemē pēc tam, kad tie darba dēļ vismaz sešus mēnešus dzīvojuši ārpus ieveduma dalībvalsts.

93. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības no 1984. gada 1. jūlija.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kurus tās nosaka, lai ieviestu šo direktīvu, vajadzības gadījumā norādot tos pasākumus, kurus tās nosaka ar vienkāršu atsauci uz identiskiem noteikumiem Regulā (EEK) Nr. 918/83.

94. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1983. gada 28. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Ertl

[1] OV C 171, 11.7.1980., 8. lpp.

[2] OV C 501, 9.3.1981., 106. lpp.

[3] OV C 300, 18.11.1980., 11. lpp.

[4] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.

[5] OV L 105, 23.4.1983., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Izglītības, zinātnes vai kultūras sfēras vizuālie un skaņas materiāli

Kopīgie muitas tarifi Nr. | Apraksts |

37.04 | Gaismjutīgu plašu un filmu negatīvi vai pozitīvi, kas eksponēti, taču nav attīstīti: A.Kinematogrāfa filma:ex IICiti pozitīvi izglītības, zinātnes vai kultūras jomā |

ex 37.05 | Fotoplates, neperforētas un perforētas filmas (nevis kinematogrāfa filmas) izglītības, zinātnes vai kultūras jomā, kas ir eksponētas un attīstītas |

37.07 | Kinematogrāfa filma, kas ir eksponēta un attīstīta, ar skaņu ieraksta celiņu vai bez tā, vai arī filma tikai ar skaņu ieraksta celiņu, negatīva vai pozitīva: B. IICiti pozitīvi:ex a)kinožurnāli (ar vai bez skaņu ieraksta celiņa), kuros attēloti jaunākie notikumi, kas nozīmīgi ievešanas laikā un kurus kopēšanas nolūkos ieved ne vairāk kā divos eksemplāros par katru tematuex b)citi:arhīva filmu materiāli (ar vai bez skaņu ierakstu celiņa), kas paredzēti izmantošanai kopā ar kinožurnāla filmāmizklaidējošas filmas, kas īpaši piemērotas bērniem un jauniešiemcitas filmas izglītības, zinātnes vai kultūras jomā |

49.11 | Citi iespieddarbi, ieskaitot iespiestus attēlus un fotoattēlus: ex B.Citi:mikrofišas un citi informācijas glabāšanas līdzekļi, kas vajadzīgi datorizētos informācijas un dokumentācijas dienestos, izglītības, zinātnes vai kultūras jomāplanšetes, kas domātas vienīgi demonstrēšanai un izglītībai |

ex 90.21 | Instrumenti, aparāti vai modeļi, kas domāti vienīgi demonstrēšanai (piemēram, skolā vai izstādē), kurus nevar izmantot citādi: paraugi, modeļi un planšetes izglītības, zinātnes vai kultūras jomā, kas paredzēti vienīgi demonstrēšanai un izglītībaiabstraktu jēdzienu, piemēram, molekulu struktūras vai matemātiskas formulas, maketi vai attēli |

92.12 | Gramofona ieraksti un citi skaņu vai līdzīgi ieraksti, matricas skaņuplašu producēšanai, skaņuplašu sagataves, filmas mehāniskai skaņu ierakstīšanai, sagatavotas lentes, vadi, lentes un līdzīgi priekšmeti, kādus parasti izmanto skaņu vai līdzīgos ierakstos ex B.Ieraksti:izglītības, zinātnes vai kultūras jomā |

Dažādi | hologrammas lāzeru projekcijaimultivides komplektimateriāli programmētai mācīšanai, ieskaitot materiālu komplektus kopā ar attiecīgajiem iespieddarbiem |

--------------------------------------------------