Padomes Direktīva

(1979. gada 9. oktobris)

par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens mērīšanas metodēm un paraugu ņemšanas un analīžu biežumu dalībvalstīs

(79/869/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. un 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Eiropas Kopienu rīcības programma attiecībā uz vidi [4] paredz standartizēt un saskaņot izmantojamās mērīšanas metodes, lai Kopienā varētu salīdzināt piesārņojuma mērījumu rezultātus;

tā kā Padomes Direktīva 75/440/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens kvalitāti dalībvalstīs [5] un jo īpaši tās 5. panta 2. punkts paredz pieņemt Kopienas politiku attiecībā uz paraugu ņemšanas un parametru analīžu biežumu, kā arī mērīšanas metodēm;

tā kā jebkura atšķirība noteikumos, ko dažādās dalībvalstīs jau piemēro vai gatavojas piemērot attiecībā uz mērīšanas metodēm un katra parametra paraugu ņemšanas un analīžu biežumu, lai noteiktu virszemes ūdens kvalitāti, var radīt nevienlīdzīgas konkurences apstākļus un tā tieši ietekmēt kopējā tirgus darbību; tā kā tāpēc saskaņā ar Līguma 100. pantu šajā jomā ir nepieciešams tuvināt tiesību aktus;

tā kā ir vajadzīgs, lai šī tiesību aktu tuvināšana būtu apvienota ar Kopienas rīcību, kas būtu vērsta uz to, lai, piemērojot pilnīgākus tiesību aktus, sasniegtu vienu no Kopienas mērķiem vides aizsardzības un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā; tā kā, lai to panāktu, jāpieņem daži īpaši noteikumi; tā kā ir jāatsaucas uz Līguma 235. pantu, jo Līgums neparedz šim mērķim vajadzīgās pilnvaras;

tā kā analīzēm, ko veic dalībvalstīs, jānosaka kopējas mērīšanas standartmetodes, lai definētu parametrus, kas nosaka dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens fiziskās, ķīmiskās un mikrobioloģiskās īpašības;

tā kā, lai kontrolētu vajadzīgo kvalitāti, nepieciešams regulāri ņemt obligāto skaitu dzeramā ūdens paraugu, lai varētu izmērīt Direktīvas 75/440/EEK II pielikumā noteiktos parametrus;

tā kā minimālajam paraugu ņemšanas un analīžu biežumam attiecībā uz katru parametru vajadzētu pieaugt proporcionāli iegūtā ūdens daudzumam un apgādāto iedzīvotāju skaitam; tā kā biežumam vajadzētu pieaugt atbilstīgi riska pakāpei, ko izraisa ūdens kvalitātes pasliktināšanās;

tā kā tehnikas un zinātnes attīstības dēļ var rasties nepieciešamība ātri pielāgot dažas šīs direktīvas I pielikumā noteiktās prasības, lai jo īpaši ņemtu vērā izmaiņas Direktīvas 75/440/EEK II pielikumā uzskaitīto parametru līmeņos; tā kā, lai atvieglotu vajadzīgo pasākumu īstenošanu, jāizstrādā procedūra ciešas sadarbības izveidei starp dalībvalstīm un Komisiju Komitejā pielāgošanai tehnikas un zinātnes attīstībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva attiecas uz mērīšanas standartmetodēm un paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas biežumu attiecībā uz parametriem, kas uzskaitīti Direktīvas 75/440/EEK II pielikumā.

2. pants

Šajā direktīvā:

- "mērīšanas standartmetode" nozīmē mērīšanas principa izklāstu vai īsu aprakstu procedūrai, ar kuru nosaka šīs direktīvas I pielikumā uzskaitīto parametru lielumu,

- "noteikšanas robeža" nozīmē pētāmā parametra mazāko lielumu, ko ir iespējams noteikt,

- "precizitāte" nozīmē diapazonu, kurā var noteikt 95 % uz viena parauga ar vienu metodi izdarīto mērījumu rezultātu,

- "atbilstība" nozīmē atšķirību starp īsto pētāmā parametra lielumu un vidējo eksperimentāli iegūto lielumu.

3. pants

1. Paņemto ūdens paraugu analīze attiecas uz tiem Direktīvas 75/440/EEK II pielikumā uzskaitītajiem parametriem, kuriem ir noteikti I un/vai G vērtības.

2. Dalībvalstis, cik iespējams, izmanto šīs direktīvas I pielikumā minētās mērīšanas standartmetodes.

3. Ir jāievēro noteikšanas robeža un to mērīšanas metožu precizitātes un atbilstības pakāpe, ko izmanto, lai pārbaudītu šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītos parametrus.

4. pants

1. Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums gadā attiecībā uz katru parametru ir norādīts šīs direktīvas II pielikumā. Paraugu ņemšana, ja iespējams, ir jāveic visu gadu, lai informācija par ūdens kvalitāti būtu pilnīga.

2. Virszemes ūdens paraugiem jāraksturo ūdens kvalitāte paraugu ņemšanas vietā saskaņā ar Direktīvas 75/440/EEK 5. panta 4. punktu.

5. pants

Paraugiem izmantojamie trauki, konservanti vai metodes, ko izmanto, lai daļu parauga saglabātu viena vai vairāku parametru analīzei, paraugu pārvietošana un uzglabāšana un paraugu sagatavošana analīzei nedrīkst izraisīt būtiskas izmaiņas analīžu rezultātos.

6. pants

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes nosaka paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas biežumu katram parametram katrai paraugu ņemšanas vietai.

2. Paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas biežums nav mazāks par minimālo biežumu gadā, kas norādīts šīs direktīvas II pielikumā.

7. pants

1. Ja kompetentu iestāžu veikts apsekojums par dzeramā ūdens ieguvei paredzēto virszemes ūdeni liecina, ka konkrētu parametru vērtības ir ievērojami labākas nekā tās, ko noteikušas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 75/440/EEK II pielikumu, attiecīgā dalībvalsts var samazināt paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas biežumu šo parametru noteikšanai.

2. Ja 1. punktā minētajos gadījumos nerodas piesārņojums un ja ūdens kvalitāte nepasliktinās, un ja minētā ūdens kvalitāte ir labāka par rādītājiem, kas doti Direktīvas 75/440/EEK II pielikuma A1 slejā, attiecīgās iestādes var lemt par to, ka regulāras analīzes nav nepieciešamas.

8. pants

1. Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai visu attiecīgo informāciju par:

- izmantotajām analīžu metodēm,

- analīžu biežumu.

2. Komisija regulāri sagatavo apkopotus pārskatus, pamatojoties uz minēto informāciju.

9. pants

Lai jo īpaši ņemtu vērā izmaiņas Direktīvas 75/440/EEK II pielikumā minētajos parametru līmeņos, tos grozījumus, kas vajadzīgi, lai:

- mērīšanas standartmetodes, kas uzskaitītas šīs direktīvas I pielikumā,

- noteikšanas robežu, šo metožu precizitāti un atbilstību,

- ieteicamos materiālus traukam

saskaņotu ar tehnikas attīstību, pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 11. pantā izklāstīto procedūru.

10. pants

1. Lai sasniegtu 9. pantā noteikto mērķi, ar šo izveido Komiteju pielāgošanai tehnikas un zinātnes attīstībai (turpmāk tekstā "Komiteja"), kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Komiteja izstrādā savu reglamentu.

11. pants

1. Ja jāpiemēro šajā pantā izklāstītā procedūra, jautājumus izskatīšanai Komitejā nodod tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu laikā, kuru priekšsēdētājs nosaka atkarībā no jautājuma steidzamības. Tā pieņem lēmumu ar 41 balss vairākumu; dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē saskaņā ar Līguma 148. panta 2. punktu. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija apstiprina paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar Komitejas atzinumu;

b) ja paredzētie pasākumi nav saskaņā ar Komitejas atzinumu vai atzinums nav sniegts, Komisija uzreiz iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu;

c) ja, beidzoties trīs mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad priekšlikums iesniegts Padomei, tā nav pieņēmusi lēmumu, paredzētos pasākumus apstiprina Komisija.

12. pants

1. Ar šo Direktīvu 75/440/EEK groza šādi:

a) 5. panta 2. punktu svītro;

b) Direktīvas 5. panta 3. punktā vārdus "tām, kas minēti 2. punktā", aizstāj ar vārdiem "minētajām ūdens kvalitātes parametru vērtībām".

2. Šā panta 1. punkts stājas spēkā divos gados pēc šīs direktīvas paziņošanas.

13. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības divos gados pēc tās paziņošanas. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

14. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1979. gada 9. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. O'Malley

[1] OV C 208, 1.9.1978., 2. lpp.

[2] OV C 67, 12.3.1979., 48. lpp.

[3] OV C 128, 21.5.1979., 4. lpp.

[4] OV C 112, 20.12.1973., 1. lpp.

[5] OV L 194, 25.7.1975., 34. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Padomes Direktīvas 75/440/EEK parametru I un/vai G vērtību mērīšanas standartmetode

| Parametrs | Noteikšanas robeža | Precizitāte ± | Atbilstība ± | Mērīšanas standartmetode | Ieteicamais trauka materiāls |

| |

(A) | (B) | (B) | (C) | (D) | (E) | (F) | (G) |

1. | pH | pH vienība | — | 0,1 | 0,2 | —elektrometrijaMēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā bez iepriekšējas parauga apstrādes | |

2. | Krāsa (pēc parauga filtrēšanas) | mg Pt/l | 5 | 10 % | 20 % | —filtrēšana caur stikla šķiedras membrānuFotometriskā metode, izmantojot platīna-kobalta skalu | |

3. | Kopējās suspendētās cietās vielas | mg/l | — | 5 % | 10 % | —filtrēšana caur 0,45 μm filtra membrānu, žāvēšana 105 °C un svēršana—centrifugēšana (vismaz 5 minūtes ar vidējo centrbēdzes spēka paātrinājumu 2800 līdz 3200 g), žāvēšana 105 °C un svēršana | |

4. | Temperatūra | °C | — | 0,5 | 1 | —termometrijaMēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā bez iepriekšējas parauga apstrādes | |

5. | Vadītspēja pie 20 °C | μs/cm | — | 5 % | 10 % | —alektrometrij | |

6. | Smarža | Šķīdināšanas faktors 25 °C temperatūrā | — | — | — | —ar vairākām šķīdināšanām | Stikls |

7. | Nitrāti | mg/l NO3 | 2 | 10 % | 20 % | —molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | |

8. | Fluorīdi | mg/l F | 0,05 | 10 % | 20 % | —molekulārās absorbcijas spektrometrija, ja nepieciešams, pēc destilācijas—ijonu selektīvie elektrod | |

9. | Kopējais ekstrahējamais organiskais hlors | mg/l Cl | | | | | |

10. | Izšķīdusi dzelzs | mg/l Fe | 0,02 | 10 % | 20 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija pēc filtrēšanas caur filtra membrānu (0,45 μm)—molekulārās absorbcijas spektrofotometrija pēc filtrēšanas caur 0,45 μm filtra membrānu | |

11. | Mangāns | mg/l Mn | 0,01 [2] | 10 % | 20 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija | |

0,02 [3] | 10 % | 20 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija—molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | |

12. | Varš [10] | mg/l Cu | 0,005 | 10 % | 20 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija—polarogrāfija | |

0,02 [4] | 10 % | 20 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija—molekulārās absorbcijas spektrofotometrija—polarogrāfija | |

13. | Cinks [10] | mg/l Zn | 0,01 [2] | 10 % | 20 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija | |

0,02 | 10 % | 20 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija—molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | |

14. | Bors [10] | mg/l B | 0,1 | 10 % | 20 % | —molekulārās absorbcijas spektrofotometrija—atomu absorbcijas spektrofotometrija | Materiāli, kuri nesatur boru ievērojamā daudzumā |

15. | Berilijs | mg/l Be | | | | | |

16. | Kobalts | mg/l Co | | | | | |

17. | Niķelis | mg/l Ni | | | | | |

18. | Vanādijs | mg/l V | | | | | |

19. | Arsēns [10] | mg/l As | 0,002 [2] | 20 % | 20 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija | |

0,01 [5] | | | —atomu absorbcijas spektrofotometrija—molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | |

20. | Kadmijs [10] | mg/l Cd | 0,0002 | 30 % | 30 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija | |

0,001 [5] | | | —polarogrāfija | |

21. | Kopējais hroms [10] | mg/l Cr | 0,01 | 20 % | 30 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija—molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | |

22. | Svins [10] | mg/l Pb | 0,01 | 20 % | 30 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija—polarogrāfija | |

23. | Selēn [10]s | mg/l Se | 0,005 | | | —atomu absorbcijas spektrofotometrija | |

24. | Dzīvsudrabs [10] | mg/l Hg | 0,0001 0,0002 [5] | 30 % | 30 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija bez liesmas (aukstā iztvaikošana) | |

25. | Bārijs [10] | mg/l Ba | 0,02 | 15 % | 30 % | —atomu absorbcijas spektrofotometrija | |

26. | Cianīds | mg/l CN | 0,01 | 20 % | 30 % | —molekulārās absorbcijas fotometrija | |

27. | Sulfāti | mg/l SO4 | 10 | 10 % | 10 % | —gravimetriskā analīze—EDTA kompleksimetrija—molekulārās absorbcijas fotometrija | |

28. | Hlorīdi | mg/l Cl | 10 | 10 % | 10 % | —titrēšana (Mora metode)—molekulārās absorbcijas fotometrija | |

29. | Virsmas aktīvās vielas, kas reaģē ar metilēnzilo | mg/l (Laurila sulfāts) | 0,05 | 20 % | | —molekulārās absorbcijas fotometrija | |

30. | Fosfāti | mg/lP2O5 | 0,02 | 10 % | 20 % | —molekulārās absorbcijas fotometrija | |

31. | Fenoli (fenolu indekss) | mg/lC6H5OH | 0,0005 | 0,0005 | 0,0005 | —molekulārās absorbcijas fotometrija 4 aminoantipirīna metode | Stikls |

0,001 [6] | 30 % | 50 % | —paranitranilīna metode | |

32. | Izšķīduši vai emulģēti ogļūdeņraži | mg/l | 0,01 | 20 % | 30 % | —infrasarkanā spektrometrija pēc ekstrakcijas ar tetrahloroglekli | Stikls |

0,04 [3] | | | —gravimetrija pēc ekstrakcijas ar petrolēteri | |

33. | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži [10] | mg/l | 0,00004 | 50 % | 50 % | —fluorescences mērīšana UV staros pēc plānslāņa hromatogrāfijasSalīdzinošs mērījums attiecībā pret sešu kontroles vielu maisījumu ar tādu pašu koncentrāciju [8] | Stikls vai alumīnijs |

34. | Kopējie pesticīdi (parations, heksahlorcikloheksāns, dildrins) [10] | mg/l | 0,0001 | 50 % | 50 % | —gāzes vai šķidruma hromatogrāfija pēc ekstrakcijas ar piemērotiem šķīdinātājiem un attīrīšanasMaisījuma sastāvdaļu identifikācija Kvantitatīvā analīze [9] | Stikls |

35. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš | mg/l O2 | 15 | 20 % | 20 % | —kālija dihromāta metode | |

36 | Piesātinājums ar izšķīdušo skābekli | % | 5 | 10 % | 10 % | —Vinklera metode | Stikls |

| | | —elektroķīmiskā metode | |

37. | Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BOD5) 20 ˚C temperatūrā bez nitrifikācijas | mg/l O2 | 2 | 1,5 | 2 | —izšķīdušā skābekļa noteikšana pirms un pēc piecu dienu ilgas inkubācijas 20 ˚C ± 1 ˚C pilnīgā tumsā. Nitrifikācijas inhibitora pievienošana | |

38. | Ar Kjeldāla metodi noteiktais slāpeklis (izņemot NO2 un NO3) | mg/l N | 0,3 | 0,5 | 0,5 | —mineralizācija, destilācija ar Kjeldāla metodi un amonija noteikšana ar molekulārās absorbcijas spektrofotometriju vai titrēšanu | |

39. | Amonijs | mg/l NH4 | 0,01 [2] | 0,03 [2] | 0,03 [2] | —molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | |

| | | 0,1 [3] | 10 % [3] | 20 % [3] | | |

40. | Ar hloroformu ekstrahējamas vielas | mg/l | [11] | — | — | —ekstrakcija pie neitrāla pH ar attīrītu hloroformu, iztvaicēšana vakuumā istabas temperatūrā, nogulšņu nosvēršana | |

41. | Kopējais organiskais ogleklis | mg/l C | | | | | |

42. | Organiskā oglekļa atlikums pēc flokulācijas un membrānu filtrācijas (5 μm) | mg/l C | | | | | |

43. | Kopējais koliformu daudzums | /100 ml | 5 [2] 500 [7] | | | —kultivē 37 ˚C temperatūrā piemērotā īpašā vidē (piemēram, Tergitol laktozes agars, Endo agars, 0,4 % Teepol buljons) ar filtrēšan [2] u vai bez filtrēšanas [7] un uzskaita kolonijas. Paraugi jāatšķaida vai, ja vajadzīgs, jāsabiezina tā, lai tie saturētu no 10 līdz 100 kolonijām. Ja vajadzīgs, identificē ar gazifikāciju | Sterilizēts stikls |

| | | 5 [2] 500 [7] | | | —atšķaidīšanas metode ar fermentāciju šķidrās barotnēs vismaz trīs mēģenēs ar trīs atšķaidīšanām. Pozitīvo mēģeņu uzsējums apstiprinājuma barotnē. Skaita atbilstoši MPN (iespējamākais skaits). Inkubācijas temperatūra 37 ˚C ± 1 ˚C | |

44. | Fekālās koliformas | /100 ml | 2 [2] 200 [7] | | | —kultivē 44 ˚C temperatūrā piemērotā īpašā vidē (piemēram, Tergitol laktozes agars, Endo agars, 0,4 % Teepol buljons) ar filtrēšanu [2]vai bez filtrēšanas [7] un uzskaita kolonijas. Paraugi jāatšķaida vai, ja vajadzīgs, jāsabiezina tā, lai tie saturētu no 10 līdz 100 kolonijām. Ja vajadzīgs, identificē ar gazifikāciju | Sterilizēts stikls |

| | | 2 [2] 200 [7] | | | —atšķaidīšanas metode ar fermentāciju šķidrās barotnēs vismaz trīs mēģenēs ar trīs atšķaidīšanām. Pozitīvo mēģeņu uzsējums apstiprinājuma barotnē. Skaita atbilstoši MPN (iespējamākais skaits). Inkubācijas temperatūra 44 ˚C ± 0, 5 ˚C | |

45. | Fekālie streptokoki | /100 ml | 2 [2] 200 [7] | | | —kultivē 37 ˚C temperatūrā piemērotā cietā vidē (piemēram, nātrija azids) ar filtrēšanu [2] vai bez filtrēšanas [7]. un uzskaita kolonijas. Paraugi jāatšķaida vai, ja vajadzīgs, jāsabiezina tā, lai tie saturētu no 10 līdz 100 kolonijām | Sterilizēts stikls |

| | | 2 [2] 200 [7] | | | —metode ar šķīdināšanu nātrija azida maisījumā vismaz trīs mēģenēs ar trīs šķīdināšanām. Skaita atbilstoši MPN (visiespējamākais skaits) | |

46. | Salmonellas baktērijas [1] [12] | | 1/5000 ml 1/1000 ml | | | —sabiezināšana ar filtrēšanu (uz membrānas vai piemērota filtra)—potēšana iepriekšējās barošanās vidē. Barošana un pārnešana uz izolējošu želeju — identifikācija | Sterilizēts stikls |

[1] Virszemes ūdens paraugus, kas ņemti ieguves vietā, analizē un mēra pēc izkāšanas caur stiepļu sietu, lai atbrīvotos no peldošiem gružiem, piemēram, koka vai plastmasas.

[2] A1 kategorijas ūdeņiem, G vērtība.

[3] A2 un A3 kategorijas ūdeņiem.

[4] A3 kategorijas ūdeņiem.

[5] A1, A2 un A3 kategorijas ūdeņiem, I vērtība.

[6] A2 kategorijas ūdeņiem, I vērtība, un A3 kategorijas ūdeņiem.

[7] A2 un A3 kategorijas ūdeņiem, G vērtība.

[8] Jāņem vērā maisījums no sešām standartvielām vienādā koncentrācijā: fluorantīns; 3,4-benzofluorantīns; 11,12-benzofluorantīns; 3,4-benzopirēns; benzoperilēns; indāns; 1,2,3-pirīns.

[9] Jāņem vērā maisījums no trim vielām vienādā koncentrācijā: parations, heksahlorcikloheksāns, dildrins.

[10] Ja paraugi satur tik daudz suspendētu vielu, ka ir nepieciešama īpaša iepriekšēja attīrīšana, atbilstības lielumus šā pielikuma E ailē izņēmuma kārtā var paaugstināt un uzskatīt par mērķi. Šos paraugus vajag apstrādāt tā, lai nodrošinātu, ka analīzi attiecina uz lielāko daļu mērāmo vielu.

[11] Tā kā šo metodi pašlaik nelieto visās dalībvalstīs, iespējams, ka noteikšanas līmenis, kas vajadzīgs Direktīvas 75/440/EEK vērtību pārbaudīšanai, nav sasniedzams.

[12] Nav 5000 ml (A1, G) un nav 1000 ml (A2, G).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Direktīvas 75/440/EEK parametru paraugu ņemšanas un analīzes minimālais biežums gadā

Iedzīvotāju skaits | [1]A1 | [1]A2 | [1]A3 |

I [2] | II [2] | III [2] | I [2] | II [2] | III [2] | I [2] | II [2] | III [2] |

≤ 10000 | [3] | [3] | [3] | [3] | [3] | [3] | 2 | 1 | [3] [4] |

>10000 līdz ≤ 30000 | 1 | 1 | [3] | 2 | 1 | [3] | 3 | 1 | 1 |

>30000 līdz ≤ 100000 | 2 | 1 | [3] | 4 | 2 | 1 | 6 | 2 | 1 |

>100000 | 3 | 2 | [3] | 8 | 4 | 1 | 12 | 4 | 1 |

KATEGORIES

I | II | III |

| Parameter | | Parameters | | Parameters |

1. | pH | 10. | Izšķīdusi dzelzs | 8. | Fluorīdi |

2. | Krāsa | 11. | Mangāns | 14. | Bors |

3. | Kopējās suspendētās cietās vielas | 12. | Varš | 19. | Arsēns |

4. | Temperatūra | 13. | Cinks | 20. | Kadmjis |

5. | Vadītspēja | 27. | Sulfāti | 21. | Kopējais hroms |

6. | Smaka | 29. | Virsmas aktīvās vielas | 22. | Svins |

7. | Nitrāti | 31. | Fenoli | 23. | Selēns |

28. | Hlorīdi | 38. | Ar Kjeldāla metodi noteiktais slāpeklis | 24. | Dzīvsudrabs |

30. | Fosfāti | 43. | Kopējais koliformu daudzums | 25. | Bārijs |

35. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 44. | Fekālās koliformas | 26. | Cianīds |

36. | Piesātinājums ar izšķīdušo skābekli | | | 32. | Izšķīduši vai emulģēti ogļūdeņraži |

37. | Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP) | | | 33. | Alifātiskie aromātiskie ogļūdeņraži |

39. | Amonijs | | | 34. | Kopējie pesticīdi |

| | | | 40. | Ar hloroformu ekstrahējamas vielas |

| | | | 45. | Fekālie streptokoki |

| | | | 46. | Salmonellas baktērijas |

[1] Virszemes ūdeņu kvalitāte, Direktīvas 75/440 EEK II pielikums.

[2] Parametru klasifikācija atbilstoši biežumam.

[3] Biežumu nosaka kompetenta attiecīgas valsts iestāde.

--------------------------------------------------