Padomes Direktīva

(1978. gada 25. jūlijs),

ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos

78/663/EEK

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1974. gada 18. jūnija Direktīvu 74/329/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 78/612/EEK [2], un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā saskaņā ar Direktīvas 74/329/EEK 6. pantu emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem jāatbilst īpašiem tīrības kritērijiem, kas noteikti atbilstoši minētās direktīvas 7. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 74/329/EEK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie īpašie tīrības kritēriji ir izklāstīti šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

Attiecībā uz vielām, kas pielikumā minētas ar numuru E 474 un E 477, Padome līdz 1981. gada 31. decembrim ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma var izdarīt vajadzīgos grozījumus pēc tam, kad Komisija ir veikusi izmeklēšanu.

3. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tās paziņošanas. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1978. gada 25. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H.J. Rohr

[1] OJ No L 189, 12.7.1974, p. 1.

[2] OJ No L 197, 22.7.1978, p. 22.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

ĪPAŠIE TĪRĪBAS KRITĒRIJI EMULGATORIEM, STABILIZATORIEM, BIEZINĀTĀJIEM UN RECINĀTĀJIEM, KAS PAREDZĒTI IZMANTOŠANAI PĀRTIKAS PRODUKTOS

Vispārīgas piezīmes

a) Ja turpmāk izklāstīto kritēriju interpretācijas nolūkā nepieciešams definēt konkrētas tehniska rakstura detaļas, tad par pamatu jāņem analīzes metodes, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 74/329/EEK 7. panta 2. punktu;

b) ja vien nav noteikts citādi, daudzumus un procentuālos daudzumus aprēķina attiecībā pret svaru, kas piemīt attiecīgajai vielai kā tādai;

c) īpašie tīrības kritēriji, ko piemēro vielām E 322, E 339 i), ii) un iii), E 340 i), ii) un iii) un E 341 i) un ii), ir paredzēti ar Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvu 78/664/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus antioksidantiem, kurus drīkst izmantot pārtikas produktos [1] Hidrolizētajiem lecitīniem piemērojamās prasības ir izklāstītas šai pašā direktīvā.

E 341 – iii) Trikalcija ortofosfāts

Ķīmiskais apraksts | —trikalcija diortofosfāts; Ca3 (PO4)2,—hidroksiapatīts; Cas (PO4)3OH. |

Izskats | Smalks balts pulveris. |

Saturs | Izsakot ar Ca3 (PO4)2, ne mazāk kā 90 % pēc kalcinēšanas 800 ± 25 °C temperatūrā līdz nemainīgam svaram. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 10 % pēc kalcinēšanas 800 ± 25 °C temperatūrā līdz nemainīgam svaram. |

Fluorīds | Ne vairāk kā 50 mg/kg, izsakot ar fluoru. |

E 400 – Algīnskābe

Ķīmiskais apraksts | Lineārs glikuronglikāns, kas sastāv pārsvarā no beta-1,4 saistītas D-manuronskābes un alfa-1,4 saistītas L-guluronskābes posmiem piranozes gredzenā. Hidrofils koloidāls ogļhidrāts, ko ekstrahē no dažādu sugu brūnaļģēm, izmantojot atšķaidītu sārmu. |

Apraksts | Balts vai dzeltenīgs šķiedrveida pulveris praktiski bez smaržas un bez garšas. |

Saturs | Negaistošo vielu frakcija rada ne mazāk kā 20 % un ne vairāk kā 23 % oglekļa dioksīda, kas atbilst ne mazāk kā 91,0 % un ne vairāk kā 104,5 % algīnskābes (pielīdzināmais svars ir 200). |

Pelnvielas | Ne vairāk kā 4 %, nosakot negaistošo vielu frakcijā 600 °C temperatūrā pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 °C temperatūrā. |

Nešķīstošas vielas (izmantojot atšķaidītu NaOH) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 15 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

E 401 – Nātrija algināts

Ķīmiskais apraksts | Algīnskābes nātrija sāls. |

Apraksts | Balts vai dzeltenīgs šķiedrveida vai granulveida pulveris praktiski bez smaržas un bez garšas. |

Saturs | Negaistošo vielu frakcija rada ne mazāk kā 18 % un ne vairāk kā 21 % oglekļa dioksīda, kas atbilst ne mazāk kā 90,8 % un ne vairāk kā 106,0 % nātrija algināta (pielīdzināmais svars ir 222). |

Pelnvielas | Ne mazāk kā 18,0 % un ne vairāk kā 27,0 %, nosakot negaistošo vielu frakcijā 600 °C temperatūrā pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 °C temperatūrā. |

Nešķīstošas vielas (atšķaidītā NaOH) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 15 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

E 402 – Kālija algināts

Ķīmiskais apraksts | Algīnskābes kālija sāls. |

Apraksts | Balts vai dzeltenīgs šķiedrveida vai granulveida pulveris praktiski bez smaržas un bez garšas. |

Saturs | Negaistošo vielu frakcija rada ne mazāk kā 16,5 % un ne vairāk kā 19,5 % oglekļa dioksīda, kas atbilst ne mazāk kā 89,2 % un ne vairāk kā 105,5 % kālija algināta (pielīdzināmais svars ir 238). |

Pelnvielas | Ne mazāk kā 23 % un ne vairāk kā 32 %, nosakot negaistošo vielu frakcijā 600 °C temperatūrā pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 °C temperatūrā. |

Nešķīstošas vielas (atšķaidītā NaOH) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 15 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

E 403 – Amonija algināts

Ķīmiskais apraksts | Algīnskābes amonija sāls. |

Apraksts | Balts vai dzeltenīgs šķiedrveida vai granulveida pulveris. |

Saturs | Negaistošo vielu frakcija rada ne mazāk kā 18 % un ne vairāk kā 21 % oglekļa dioksīda, kas atbilst ne mazāk kā 88,7 % un ne vairāk kā 103,6 % amonija algināta (pielīdzināmais svars ir 217). |

Pelnvielas | Ne vairāk kā 4 %, nosakot negaistošo vielu frakcijā 600 °C temperatūrā pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 °C temperatūrā. |

Nešķīstošas vielas (atšķaidītā NaOH) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 15 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

E 404 – Kalcija algināts

Ķīmiskais apraksts | Algīnskābes kalcija sāls. |

Apraksts | Balts vai dzeltenīgs šķiedrveida vai granulveida pulveris praktiski bez smaržas un bez garšas. |

Saturs | Negaistošo vielu frakcija rada ne mazāk kā 18 % un ne vairāk kā 21 % oglekļa dioksīda, kas atbilst ne mazāk kā 89,6 % un ne vairāk kā 104,5 % kalcija algināta (pielīdzināmais svars ir 219). |

Pelnvielas | Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 24 %, nosakot negaistošo vielu frakcijā 600 °C temperatūrā pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 °C temperatūrā. |

Nešķīstošas vielas (atšķaidītā NaOH, izmantojot nātrija polifosfātu E 450 c)) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 15 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

E 405 – Propān-1,2-diola algināts

Ķīmiskais apraksts | Algīnskābes propān-1,2-diola esteris; sastāvs atšķiras atkarībā no esterifikācijas pakāpes un brīvo un neitralizēto karboksilgrupu procentuālā daudzuma molekulā. |

Apraksts | Balts vai dzeltenīgs šķiedrveida vai granulveida pulveris praktiski bez smaržas un bez garšas. |

Saturs | Negaistošo vielu frakcija rada ne mazāk kā 16 % un ne vairāk kā 20 % oglekļa dioksīda. |

Pelnvielas | Ne vairāk kā 10 %, nosakot negaistošo vielu frakcijā 600 °C temperatūrā pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 °C temperatūrā. |

Kopējais propān-1,2-diola saturs | Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 36 %. |

Brīvā propān-1,2-diola saturs | Ne vairāk kā 12 %. |

Nešķīstošas vielas (atšķaidītā NaOH) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 20 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 0,5 %. |

E 406 – Agars

Ķīmiskais apraksts | Hidrofils koloidāls poligalaktozīds, kurā aptuveni 90 % galaktozes molekulu ir D-veida un 10 % L-veida. Aptuveni katrā desmitajā D-galaktopiranozes posmā viena no hidroksilgrupām ir esterificēta ar sērskābi, kas neitralizēta ar kalciju, magniju, kāliju vai nātriju. Agaru iegūst no dažām Gelidiaceae un Sphaerococcaceae dzimtas jūras aļģēm un tām radniecīgām Rhodophyceae klases sārtaļģēm. |

Apraksts | Balts vai blāvi dzeltens pulveris, šķiedras vai kristāli, kas vai nu ir bez smaržas, vai ar vieglu raksturīgu smaržu un recekļaini, tos pagaršojot. |

Pelnvielas | Ne vairāk kā 6,5 %, nosakot 550 °C temperatūrā negaistošo vielu frakcijā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 0,5 %, nosakot 550 °C temperatūrā negaistošo vielu frakcijā. |

Želatīns un citi proteīni | Apmēram 1 g agara izšķīdiniet 100 ml verdoša ūdens un ļaujiet atdzist līdz aptuveni 50 °C temperatūrai. No šā šķīduma ņemiet 5 ml un pievienojiet tiem 5 ml trinitrofenola šķīduma (1 g bezūdens trinitrofenola/100 ml karsta ūdens). Desmit minūšu laikā šķīdums nesaduļķojas. |

Nešķīstošas vielas (karstā ūdenī) | Ne vairāk kā 1 %. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 20 % pēc piecu stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Ciete un dekstrīni | Uzvāriet 100 mg agara un 100 ml ūdens. Atdzesējiet un pievienojiet dažus pilienus joda šķīduma (14 g I2 šķīdumā, ko iegūst, izšķīdinot 36 g KI 100 ml H2O, pievienojot trīs pilienus HCl un atšķaidot visu līdz 1000 ml tilpumam). Šķīdums neiekrāsojas ne zils, ne sarkans. |

Ūdens absorbcija | Ievietojiet 5 g agara 100 ml mērcilindrā, iepildiet ūdeni līdz atzīmei, samaisiet un ļaujiet šķīdumam nostāvēties 24 stundas aptuveni 25 °C temperatūrā. Caur samitrinātu stikla vati izfiltrējiet cilindra saturu otrā 100 ml mērcilindrā. Iegūtais ūdens daudzums nepārsniedz 75 ml. |

E 407 – Karagināns

Ķīmiskais apraksts | Karaginānu iegūst, ar ūdeni ekstrahējot to no Gigantinaceae, Solieriaceae, Hypneaceae un Furcellariaceae dzimtas jūras aļģēm, kas pieder Rhodophyceae klasei (sārtaļģes). Par organiskajiem izgulsnētājiem izmanto tikai metanolu, etanolu un izopropanolu. Karagināns sastāv pārsvarā no polisaharīdu sulfātesteru kālija, nātrija, magnija un kalcija sāļiem, kas hidrolīzē veido galaktozi un 3,6-anhidrogalaktozi. Karaginānu nedrīkst hidrolizēt vai citā veidā ķīmiski degradēt. |

Apraksts | Dzeltenīgs vai bezkrāsains rupjš vai smalks pulveris, kas ir praktiski bez smaržas un recekļains, to pagaršojot. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 12 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Sulfāts | Izsakot ar SO4, ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 40 % no negaistošo vielu frakcijas. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 1 % V/V sērskābē) | Ne vairāk kā 2 % no negaistošo vielu frakcijas. |

Pelnvielas | Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 40 %, nosakot 550 °C temperatūrā negaistošo vielu frakcijā. |

Metanola, etanola, izopropanola saturs | Ne vairāk kā 1 % atsevišķi vai kopā. |

1,5 % šķīduma viskozitāte 75 °C | Ne mazāk kā pieci centipoisi. |

E 410 – Ceratoniju augļu sveķi

Ķīmiskais apraksts | Sastāv pārsvarā no hidrokoloidāliem polisaharīdiem ar lielu molekulmasu, kurus veido galaktopiranozes un mannopiranozes posmi, kas savā starpā savienoti ar glikozīdu saitēm, un kurus ķīmiski var aprakstīt kā galaktomannānu. |

Apraksts | Ceratoniju augļu sveķi ir malts ceratonijas (Cerationia siliqua (L.) Taub.(Fam. Leguminosae)) sēklu endosperms. Tas ir balts vai dzeltenbalts pulveris praktiski bez smaržas. |

Galaktomannāna saturs | Ne mazāk kā 75 %. |

Nešķīstošas vielas (0,4 N sērskābē) | Ne vairāk kā 4 % pēc sešu stundu ilgas fermentatīvas šķelšanas. |

Pelnvielas | Ne vairāk kā 1,2 % 800 °C temperatūrā. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 14 %, ko nosaka, 102 līdz 105 °C temperatūrā izžāvējot līdz nemainīgam svaram (trīs līdz piecas stundas). |

Proteīns (N x 6,25) | Ne vairāk kā 7 %. |

E 412 – Guāras sveķi

Ķīmiskais apraksts | Sastāv pārsvarā no hidrokoloidāliem polisaharīdiem ar lielu molekulmasu, kurus veido galaktopiranozes un mannopiranozes posmi, kas savā starpā savienoti ar glikozīdu saitēm, un kurus ķīmiski var aprakstīt kā galaktomannānu. |

Apraksts | Guāras sveķi ir malts guāras koka (Cyamopsis tetragonolobus (L.) Taub. (Fam. Leguminosae)) sēklu endosperms. Tas ir balts vai dzeltenbalts pulveris praktiski bez smaržas. |

Galaktomannāna saturs | Ne mazāk kā 75 %. |

Nešķīstošas vielas (0,4 N sērskābē) | Ne vairāk kā 4 % pēc sešu stundu ilgas fermentatīvas šķelšanas. |

Pelnvielas | Ne vairāk kā 1,5 % 800 °C temperatūrā. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 14 %, ko nosaka, 102 līdz 105 °C temperatūrā izžāvējot līdz nemainīgam svaram (trīs līdz piecas stundas). |

Proteīns (N x 6,25) | Ne vairāk kā 7 %. |

E 413 – Tragakants

Ķīmiskais apraksts | Sastāv pārsvarā no polisaharīdiem ar lielu molekulmasu, kurus veido galaktoarabani un skābie polisaharīdi, kas ietver galakturonskābes posmus. |

Apraksts | Tragakants ir kaltēts sveķains eksudāts, ko iegūst no Astragalus gummifer Labillardiere vai no citām Āzijā sastopamām Astragalus (Fam. Leguminosae) sugām. Nemalts tragakants ir plakanas, bieži – saliekušās plāksnītes vai taisnas vai spirālveida standziņas, kuru biezums ir 0,5 līdz 2,5 mm. Tas ir baltā vai blāvi dzeltenā krāsā. Tas ir bez smaržas un recekļains, to pagaršojot; ar vāji izteiktu garšu. Pulverveida tragakants ir baltā vai dzeltenbaltā krāsā. |

1 % šķīduma viskozitāte 25 °C | Ne mazāk kā 250 centipoisi. |

Pelnvielas | Ne vairāk kā 3,5 % 550 °C temperatūrā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 0,5 % 550 °C temperatūrā. |

Karaijas sveķi | Vāriet 1 g tragakanta un 20 ml ūdens, līdz veidojas receklis. Pievienojiet 5 ml sālsskābes un turpiniet vārīt maisījumu vēl piecas minūtes. Neveidojas neizzūdošs sārts vai sarkans krāsojums. |

E 414 – Akācijas sveķi

Ķīmiskais apraksts | Sastāv pārsvarā no polisaharīdiem ar lielu molekulmasu un to kalcija, kālija un magnija sāļiem, no kuriem hidrolīzē veidojas arabinoze, galaktoze, ramnoze un glikuronskābe. Tas ir kaltēts sveķains eksudāts, ko iegūst no Acacia Senegal (L) Willd. stumbriem un zariem vai no citiem Acacia (Fam. Leguminosae) ģints augiem. |

Apraksts | Nemalti akācijas sveķi atgādina dažāda lieluma baltas, dzeltenbaltas vai blāvi sārtas apaļas lāses vai nošķeltus to fragmentus. Tie ir pieejami arī tirdzniecībā kā balti vai dzeltenbalti kristāli, granulas vai pulveris. |

Pelnvielas | Ne vairāk kā 4 % 550 °C temperatūrā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 0,5 % 550 °C temperatūrā. |

Nešķīstošas vielas (aptuveni 3 N sālsskābē) | Ne vairāk kā 1 %. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 15 % pēc piecu stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Ciete vai dekstrīns | Uzvāriet sveķu šķīdumu koncentrācijā 1:50 un atdzesējiet. 5 ml šķīduma pievienojiet vienu pilienu joda šķīduma (14 g joda šķīdumā, ko iegūst, izšķīdinot 36 g kālija jodīda 100 ml ūdens, pievienojot trīs pilienus sālsskābes un atšķaidot visu līdz 1000 ml tilpumam). Šķīdums neiekrāsojas ne zilgans, ne sarkanīgs. |

Tanīns | 10 ml sveķu šķīduma koncentrācijā 1:50 pievienojiet apmēram 0,1 ml dzelzs hlorīda šķīduma (9 g FeCl3 • 6H2O atšķaida ar ūdeni līdz 100 ml tilpumam). Nerodas ne tumšs krāsojums, ne tumšas nogulsnes. |

E 420 – i) Sorbīts

Ķīmiskais apraksts | D-sorbīts. |

Apraksts | Balts, higroskopisks kristālisks pulveris, kristāli vai granulas ar saldu garšu. |

Saturs | Sorbīta sausnā ir ne mazāk kā 98 % glicītu un ne mazāk kā 91 % D-sorbīta. Glicīti ir savienojumi ar struktūrformulu CH2OH (CHOH)n CH2OH, kur "n" ir vesels skaitlis. To daļu, kas nav D-sorbīts, veido pārsvarā mannīts un neliels daudzums citu glicītu, kur "n" ir mazāks vai vienāds ar 4, un ļoti nelieli daudzumi hidrogenētu oligosaharīdu. |

Ūdens | Ne vairāk kā 1 % (Karla Fišera metode). |

Reducējošie cukuri | Ne vairāk kā 0,3 % sausnas, izsakot ar dekstrozi. |

Kopējais cukuru saturs | Ne vairāk kā 1 % sausnas, izsakot ar dekstrozi. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,1 % sausnas 800 ± 25 °C temperatūrā. |

Sulfāts | Ne vairāk kā 0,01 % sausnas, izsakot ar SO4. |

Hlorīds | Ne vairāk kā 0,005 % sausnas, izsakot ar Cl. |

Niķelis | Ne vairāk kā 2 mg/kg, izsakot ar Ni. |

E 420 – ii) Sorbīta sīrups

Apraksts | Dzidrs, bezkrāsains un salds ūdens šķīdums, ko veido sorbīts un hidrogenēti oligosaharīdi. To daļu, kas nav D-sorbīts, veido pārsvarā hidrogenēti oligosaharīdi, kas radušies, hidrogenējot izejvielu – glikozes sīrupu (šajā gadījumā sīrups nav kristalizējies) vai mannītu. Sastāvā var būt nelieli daudzumi glicītu, kur "n" ir mazāks vai vienāds ar 4. Glicīti ir savienojumi ar struktūrformulu CH2OH (CHOH)n CH2OH, kur "n" ir vesels skaitlis. |

Saturs | Ne mazāk kā 69 % kopējās cietvielas un ne mazāk kā 50 % D-sorbīta. |

Reducējošie cukuri | Ne vairāk kā 0,3 % sausnas, izsakot ar dekstrozi. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,1 % sausnas (pēc karsēšanas 800 ± 25 °C temperatūrā). |

Sulfāts | Ne vairāk kā 0,01 % sausnas, izsakot ar SO4. |

Hlorīds | Ne vairāk kā 0,005 % sausnas, izsakot ar Cl. |

Niķelis | Ne vairāk kā 2 mg/kg, izsakot ar Ni. |

E 421 – Mannīts

Ķīmiskais apraksts | D-mannīts. |

Apraksts | Balta kristāliska cietviela, kas ir bez smaržas un ar saldu garšu. |

Saturs | Ne mazāk kā 98 % D-mannīta (C6H14O6) negaistošo vielu frakcijā. |

Kušanas temperatūra | 165 līdz 169 °C. |

Īpatnējais griešanas leņķisαD25 | Ne mazāk kā +23,0° un ne vairāk kā +24,3°. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 0,3 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Reducējošie cukuri | Ne vairāk kā 0,05 %, izsakot ar dekstrozi. |

Sulfāts | Ne vairāk kā 0,01 %, izsakot ar SO4. |

Hlorīds | Ne vairāk kā 0,007 %, izsakot ar Cl. |

Pelnvielas | Ne vairāk kā 0,1 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

Niķelis | Ne vairāk kā 2 mg/kg, izsakot ar Ni. |

E 422 – Glicerīns

Apraksts | Dzidrs, bezkrāsains higroskopisks sīrupveida šķidrums ar saldu garšu, ko papildina siltuma sajūta uz mēles. |

Saturs | Ne mazāk kā 98 % glicerīna (C3H8O3). |

Blīvums (25/25 °C) | Ne mazāk kā 1,257. |

Atstarošanas indekssnD20 | 1/471 līdz 1/474. |

2-propenāls, glikoze un amonija savienojumi | Piecas minūtes 60 °C temperatūrā karsējiet maisījumu, kas sastāv no 5 ml glicerīna un 5 ml kālija hidroksīda šķīduma koncentrācijā 1:10. Tas neiekrāsojas dzeltens un neizdalās amonija smarža. |

Butāntrioli | Ne vairāk kā 0,2 %. |

Hlora savienojumi (izteikti ar Cl) | Ne vairāk kā 0,003 %. |

Taukskābes un esteri | Ne vairāk kā 0,1 %, izsakot ar sviestskābi. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,01 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

E 440 a) – Pektīns

Ķīmiskais apraksts | Pektīns sastāv pārsvarā no poligalakturonskābes daļējiem metilesteriem un to nātrija, kālija, kalcija un amonija sāļiem. Pektīnu iegūst, ar ūdeni ekstrahējot to no piemērota ēdama augu materiāla, parasti no citrusaugļiem vai āboliem. Par organiskajiem izgulsnētājiem izmanto tikai metanolu, etanolu un izopropanolu. |

Apraksts | Balts, gaiši dzeltens, gaiši pelēks vai gaiši brūns pulveris. |

Galakturonskābe | Ne mazāk kā 65 %, nosakot pelnvielās un negaistošo vielu frakcijā pēc mazgāšanas ar skābi un spirtu. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 12 % pēc divu stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 1 %. |

Brīvā metanola, etanola un izopropanola saturs | Atsevišķi vai kopā – ne vairāk kā 1 % no negaistošo vielu frakcijas. |

Sēra dioksīda atlikums | Ne vairāk kā 50 mg/kg no negaistošo vielu frakcijas. |

Slāpekļa saturs | Ne vairāk kā 0,5 %, nosakot pēc mazgāšanas ar skābi un spirtu (Kjeldāla metode). |

E 440 b) – Pektīna amīds

Ķīmiskais apraksts | Pektīna amīds sastāv pārsvarā no poligalakturonskābes daļējiem metilesteriem un amīdiem un to amonija, nātrija, kālija un kalcija sāļiem. To iegūst, ar ūdeni ekstrahējot no piemērota ēdama augu materiāla, parasti no citrusaugļiem vai āboliem, un sārmainā vidē apstrādājot ar amonjaku. Par organiskajiem izgulsnētājiem izmanto tikai metanolu, etanolu un izopropanolu. |

Apraksts | Balts, gaiši dzeltens, gaiši pelēks vai gaiši brūns pulveris. |

Amīdu saturs | Ne vairāk kā 25 % no kopējā karboksilgrupu satura. |

Galakturonskābe | Ne mazāk kā 65 %, nosakot pelnvielās un negaistošo vielu frakcijā pēc mazgāšanas ar skābi un spirtu. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 12 % pēc divu stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Skābē nešķīstošas pelnvielas (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) | Ne vairāk kā 1 %. |

Brīvā metanola, etanola un izopropanola saturs | Atsevišķi vai kopā – ne vairāk kā 1 % no negaistošo vielu frakcijas. |

Sēra dioksīda atlikums | Ne vairāk kā 50 mg/kg no negaistošo vielu frakcijas. |

Slāpekļa saturs | Ne vairāk kā 2,5 % pēc mazgāšanas ar skābi un spirtu (Kjeldāla metode). |

E 450 a) – i) Dinātrija dihidrogēndifosfāts

Apraksts | Balts pulveris vai graudiņi. |

Saturs | Ne mazāk kā 95,0 % Na2H2P2O7. |

P2O5 saturs | Ne mazāk kā 63,0 % un ne vairāk kā 64,0 %. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 0,5 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 3,7 un ne vairāk kā 4,4. |

Ūdenī nešķīstošu vielu saturs | Ne vairāk kā 0,6 %. |

Fluorīds | Ne vairāk kā 10 mg/kg, izsakot ar fluoru. |

E 450 a) – ii) Trinātrija difosfāts

Apraksts | Balts pulveris vai graudiņi. Var būt bezūdens formā vai kā monohidrāts. |

Saturs | Ne mazāk kā 95,0 % Na3HP2O7 vai Na3HP2O7 • H2O. |

P2O5 saturs | Ne mazāk kā 57,5 % un ne vairāk kā 58,5 % bezūdens vielā. Ne mazāk kā 53,6 % un ne vairāk kā 54,6 % monohidrātā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 6,7 un ne vairāk kā 7,3. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 0,5 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC temperatūrā. |

Ūdenī nešķīstošu vielu saturs | Ne vairāk kā 0,2 %. |

Fluorīds | Ne vairāk kā 10 mg/kg, izsakot ar fluoru. |

E 450 a) – iii) Tetranātrija difosfāts

Apraksts | Balts kristālisks pulveris vai graudiņi. Var būt bezūdens formā vai kā dekahidrāts. |

Saturs | Ne mazāk kā 95,0 % Na4HP2O7 vai Na4HP2O7 • 10 H2O. |

P2O5 saturs | Ne mazāk kā 52,5 % un ne vairāk kā 54,0 % bezūdens vielā. Ne mazāk kā 31,5 % un ne vairāk kā 32,5 % dekahidrātā. |

Zudumi pēc karsēšanas | Ne vairāk kā 0,5 % bezūdens vielā, ne mazāk kā 38 % un ne vairāk kā 42 % dekahidrātā, abos gadījumos nosakot pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC un tad 30 minūšu ilgas karsēšanas 550 oC temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 9,9 un ne vairāk kā 10,7. |

Ūdenī nešķīstošu vielu saturs | Ne vairāk kā 0,2 %. |

Fluorīds | Ne vairāk kā 10 mg/kg, izsakot ar fluoru. |

E 450 a) – iv) Tetrakālija difosfāts

Apraksts | Bezkrāsaini kristāli vai balts, ļoti higroskopisks pulveris. |

Saturs | Ne mazāk kā 95,0 % K4P2O7. |

P2O5 saturs | Ne mazāk kā 42,0 % un ne vairāk kā 43,7 %. |

Zudumi pēc karsēšanas | Ne vairāk kā 2 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC un tad 30 minūšu ilgas karsēšanas 550 oC temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 10,0 un ne vairāk kā 10,7. |

Ūdenī nešķīstošu vielu saturs | Ne vairāk kā 0,2 %. |

Fluorīds (izteikts ar F) | Ne vairāk kā 10 mg/kg. |

E 450 b) – i) Pentanātrija trifosfāts

Apraksts | Nedaudz higroskopiski balti graudiņi vai pulveris. Var būt bezūdens formā vai kā heksahidrāts. |

Saturs | Ne mazāk kā 85,0 % Na5P3O10 vai Na5P3O10 • 6H2O, kur atlikums ir pilnīgi cita veida nātrija fosfāti (E 450). |

P2O5 saturs | Ne mazāk kā 56,0 % un ne vairāk kā 58,0 % bezūdens vielā. Ne mazāk kā 43,0 % un ne vairāk kā 45,0 % heksahidrātā. |

Zudumi pēc karsēšanas | Ne vairāk kā 0,5 % bezūdens vielā un ne vairāk kā 23,5 % heksahidrātā, abos gadījumos nosakot pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC un tad 30 minūšu ilgas karsēšanas 550 oC temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 9,3 un ne vairāk kā 10,1. |

Ūdenī nešķīstošu vielu saturs | Ne vairāk kā 0,2 %. |

Fluorīds (izteikts ar F) | Ne vairāk kā 10 mg/kg. |

E 450 b) – ii) Pentakālija trifosfāts

Apraksts | Balts, ļoti higroskopisks pulveris. |

Saturs | Ne mazāk kā 85,0 % K5P3O10, kur atlikums ir pilnīgi cita veida kālija fosfāti (E 450). |

P2O5 saturs | Ne mazāk kā 46,5 % un ne vairāk kā 48,0 %. |

Zudumi pēc karsēšanas | Ne vairāk kā 0,5 % no P2O5 satura pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC un tad 30 minūšu ilgas karsēšanas 550 oC temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 9,3 un ne vairāk kā 10,1. |

Ūdenī nešķīstošu vielu saturs | Ne vairāk kā 2 %. |

Fluorīds (izteikts ar F) | Ne vairāk kā 10 mg/kg. |

E 450 c) – i) Nātrija polifosfāti

Ķīmiskais apraksts | Heterogēni maisījumi, kurus veido lineāru kondensētu polifosforskābju nātrija sāļi un kuru vispārīga formula ir H(n+2)PnO(3n+l), kur "n" nav mazāks par 2. |

Apraksts | Smalks, balts pulveris vai kristāli, vai bezkrāsainas stiklveida plāksnītes. |

P2O5 saturs | Ne mazāk kā 59,5 % un ne vairāk kā 70,0 % izkarsētajā materiālā. |

Zudumi pēc karsēšanas | Ne vairāk kā 0,5 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC un tad 30 minūšu ilgas karsēšanas 550 oC temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 3,6 un ne vairāk kā 9,0. |

Ūdenī nešķīstošu vielu saturs | Ne vairāk kā 0,2 %. |

Fluorīds | Ne vairāk kā 10 mg/kg, izsakot ar fluoru. |

Cikliskie fosfāti | Ne vairāk kā 8 %. |

E 450 c) – ii) Kālija polifosfāti

Ķīmiskais apraksts | Heterogēni maisījumi, kurus veido lineāru kondensētu polifosforskābju kālija sāļi un kuru vispārīga formula ir H(n+2)PnO(3n+l), kur "n" nav mazāks par 2. |

Apraksts | Smalks, balts pulveris vai kristāli, vai bezkrāsainas stiklveida plāksnītes. |

P2O5 saturs | Ne mazāk kā 53,5 % un ne vairāk kā 61,5 % izkarsētajā materiālā. |

Zudumi pēc karsēšanas | Ne vairāk kā 2 % pēc četru stundu ilgas žāvēšanas 105 oC un tad 30 minūšu ilgas karsēšanas 550 oC temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne vairāk kā 7,8 %. |

Ūdenī nešķīstošu vielu saturs | Ne vairāk kā 0,2 %. |

Fluorīds | Ne vairāk kā 10 mg/kg, izsakot ar fluoru. |

Cikliskie fosfāti | Ne vairāk kā 8 %. |

Ķīmiskais apraksts | Mikrokristāliskā celuloze ir attīrīta daļēji depolimerizēta celuloze, kas rodas, ar skābi hidrolizējot alfa-celulozi, kuru iegūst tieši no augu šķiedrmateriāla. Tās molekulmasa ir aptuveni 36000. |

Apraksts | Smalks, balts vai gandrīz balts pulveris bez smaržas. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 5 % pēc izžāvēšanas līdz nemainīgam svaram 105 °C temperatūrā. |

pH | Divdesmit minūtes kratiet apmēram 5 g ar 40 ml ūdens bez oglekļa dioksīda un centrifugējiet. Centrifugāta pH ir no 5,5 līdz 7. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,1 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

Ūdenī šķīstošas vielas | Ne vairāk kā 0,16 %. |

Ar dietilēteri ekstrahējamas vielas | Ne vairāk kā 200 mg/kg. |

Hlorīds | Ne vairāk kā 350 mg/kg, izsakot ar Cl. |

Sulfāts | Ne vairāk kā 600 mg/kg, izsakot ar SO4. |

E 461 – Metilceluloze

Ķīmiskais apraksts | Metilceluloze ir celuloze, ko iegūst tieši no augu šķiedrmateriāla un kas ir daļēji ēterificēta ar metilgrupām. |

Apraksts | Nedaudz higroskopisks balts vai gaiši dzeltenīgs, vai pelēcīgs šķiedrveida vai granulveida pulveris bez smaržas un bez garšas. |

Ķīmiskā formula | Polimēru sastāvā ir aizvietoti bezūdens glikozes posmi ar šādu vispārīgo formulu: C6H7O2(OR1) (OR2) (OR3), kur Rl, R2, R3 var būt H,CH3 vaiCH2 CH2 OH. |

Molekulmasa | No apmēram 20000 līdz 380000. |

Aizstāto ķīmisko grupu saturs | Ne mazāk kā 25 % un ne vairāk kā 33 % no metoksilgrupām (-OCH3). Ne vairāk kā 5 % no hidroksietoksilgrupām (-OCH2CH2OH). |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 10 % pēc izžāvēšanas līdz nemainīgam svaram 105 °C temperatūrā. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 1,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 5 un ne vairāk kā 8. |

E 463 – Hidroksipropilceluloze

Ķīmiskais apraksts | Hidroksipropilceluloze ir celuloze, ko iegūst tieši no augu šķiedrmateriāla un kas ir daļēji ēterificēta ar hidroksipropilgrupām. |

Apraksts | Nedaudz higroskopisks balts vai gaiši dzeltenīgs, vai pelēcīgs šķiedrveida vai granulveida pulveris bez smaržas un bez garšas. |

Ķīmiskā formula | Polimēru sastāvā ir aizvietoti bezūdens glikozes posmi ar šādu vispārīgo formulu: C6H7O2 (OR1) (OR2) (OR3), kur R1, R2, R3 var būt: H,CH2CHOHCH3,CH2CHO (CH2CHOHCH3) CH3,CH2CHO [CH2CHO(CH2CHOHCH3)CH3] CH3. |

Molekulmasa | No apmēram 30000 līdz 1000000. |

Aizstāto ķīmisko grupu saturs | Ne vairāk kā 80,5 % hidroksipropoksilgrupu (-OCH2CHOHCH3) negaistošo vielu frakcijā, t.i., ne vairāk kā 4 – 6 hidroksipropilgrupas uz vienu bezūdens glikozes posmu. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 5,0 un ne vairāk kā 8,0. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 10 % pēc izžāvēšanas līdz nemainīgam svaram 105 °C temperatūrā. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

E 464 – Hidroksipropilmetilceluloze

Ķīmiskais apraksts | Hidroksipropilmetilceluloze ir celuloze, ko iegūst tieši no augu šķiedrmateriāla un kas ir daļēji ēterificēta ar metilgrupām un nelielā daudzumā satur hidroksipropilaizstājējus. |

Apraksts | Nedaudz higroskopisks balts vai gaiši dzeltenīgs, vai pelēcīgs šķiedrveida vai granulveida pulveris bez smaržas un bez garšas. |

Ķīmiskā formula | Polimēru sastāvā ir aizvietoti bezūdens glikozes posmi ar šādu vispārīgo formulu: C6H7O2(OR1) (OR2) (OR3), kur R1, R2 un R3 var būt: H,CH3,CH2CHOHCH3,CH2CHO(CH2CHOHCH3)CH3,CH2CHO [CH2CHO(CH2CHOHCH3)CH3] CH3. |

Molekulmasa | No apmēram 13000 līdz 200000. |

Aizstāto ķīmisko grupu saturs | Ne mazāk kā 19 % un ne vairāk kā 30 % no metoksilgrupām (-OCH3) un ne mazāk kā 3 % un ne vairāk kā 12 % no hidroksipropoksilgrupām (-OCH2CHOHCH3) negaistošo vielu frakcijā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 5,0 un ne vairāk kā 8,0. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 10 % pēc izžāvēšanas līdz nemainīgam svaram 105 °C temperatūrā. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 1,5 % vielām ar viskozitāti virs 50 cP un ne vairāk kā 3,0 % vielām ar viskozitāti 50 cP un mazāk, nosakot 800 ± 25 °C temperatūrā. |

E 465 – Etilmetilceluloze

Ķīmiskais apraksts | Etilmetilceluloze ir celuloze, ko iegūst tieši no augu šķiedrmateriāla un kas ir daļēji ēterificēta ar metilgrupām un etilgrupām. |

Apraksts | Nedaudz higroskopisks balts vai gaiši dzeltenīgs, vai pelēcīgs šķiedrveida vai granulveida pulveris bez smaržas un bez garšas. |

Ķīmiskā formula | Polimēru sastāvā ir aizvietoti bezūdens glikozes posmi ar šādu vispārīgo formulu: C6H7O2(OR1) (OR2) (OR3), kur R1, R2 un R3 var būt: H,CH3,CH2CH3. |

Molekulmasa | No apmēram 30000 līdz 40000. |

Aizstāto ķīmisko grupu saturs | Ne mazāk kā 14,5 % un ne vairāk kā 19,0 % no etoksilgrupām (-OC2H5) un ne mazāk kā 3,5 % un ne vairāk kā 6,5 % no metoksilgrupām (-OCH3) negaistošo vielu frakcijā. |

Gaistošas vielas | Šķiedrās: ne vairāk kā 15 %. Pulverī: ne vairāk kā 10 %. Abos gadījumos – nosakot pēc izžāvēšanas līdz nemainīgam svaram 105 °C temperatūrā. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,6 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 5 un ne vairāk kā 8. |

E 466 – Karboksimetilceluloze

Ķīmiskais apraksts | Karboksimetilceluloze ir celulozes karboksimetilētera daļējs nātrija sāls, un celulozi iegūst tieši no augu šķiedrmateriāla. |

Apraksts | Nedaudz higroskopisks balts vai gaiši dzeltenīgs, vai pelēcīgs šķiedrveida vai granulveida pulveris bez smaržas un bez garšas. |

Ķīmiskā formula | Polimēru sastāvā ir aizvietoti bezūdens glikozes posmi ar šādu vispārīgo formulu: C6H7O2(OR1) (OR2) (OR3), kur R1, R2 un R3 var būt: H,CH2COONa,CH2COOH. |

Molekulmasa | No apmēram 17000 līdz 1500000. |

Saturs | Ne mazāk kā 99,5 % karboksimetilcelulozes negaistošo vielu frakcijā. |

Nātrija hlorīds un nātrija glikolāts | Ne vairāk kā 0,5 % kopumā un ne vairāk kā 0,4 % nātrija glikolāta. |

Aizstāto ķīmisko grupu saturs | Ne mazāk kā 0,2 un ne vairāk kā 1,0 karboksimetilgrupas (-CH2COOH) uz vienu bezūdens glikozes posmu. |

Nātrijs | Ne vairāk kā 9,7 % no negaistošo vielu frakcijas. |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 12 % pēc izžāvēšanas līdz nemainīgam svaram 105 °C temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 6 un ne vairāk kā 8,5. |

E 470 – Taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļi

Ķīmiskais apraksts | Pārtikas eļļās un taukos esošo taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļi, ko iegūst vai nu no pārtikas taukiem, vai no destilētām pārtikas taukskābēm. |

Apraksts | Viegli, balti vai krēmkrāsas pulveri, kristāli vai pusšķidras vielas. |

Nepārziepjojama viela | Ne vairāk kā 2 %. |

Brīvās taukskābes | Ne vairāk kā 3 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Glicerīna (saistītā un brīvā) kopējais saturs | Ne vairāk kā 10 %. |

Brīvais sārms | Ne vairāk kā 0,1 %, izsakot ar NaOH. |

Spirtā nešķīstošas vielas | Ne vairāk kā 0,2 % (tikai nātrija un kālija sāļi). |

Gaistošas vielas | Ne vairāk kā 3 %. |

Nātrija, kālija vai kalcija saturs | Nātrijs – ne mazāk kā 9,0 % un ne vairāk kā 14,0 %, izsakot ar Na2O. Kālijs – ne mazāk kā 13,0 % un ne vairāk kā 21,5 %, izsakot ar K2O. Kalcijs – ne mazāk kā 8,5 % un ne vairāk kā 13,0 %, izsakot ar CaO. |

E 471 – Taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi

Piezīme:

Šie kritēriji atbilst vielai, kuras sastāvā nav E 470.

Ķīmiskais apraksts | Taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi sastāv no pārtikas taukos esošo taukskābju glicerīna mono-, di- un triesteriem. Tajos var būt neliels daudzums brīvo taukskābju un glicerīna. |

Apraksts | Tas var būt gan blāvi dzeltens vai gaiši brūns eļļains šķidrums, gan balta vai bālgana vaskaina cietviela. Cietviela var būt pārslu, pulvera vai mazu pērlīšu veidā. |

Monoesteru un diesteru saturs | Ne mazāk kā 70 %. |

Brīvās taukskābes | Ne vairāk kā 3 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Brīvais glicerīns | Ne vairāk kā 7 %. |

Kopējais glicerīns | Ne mazāk kā 16 % un ne vairāk kā 33 %. |

Poliglicerīni | Ne vairāk kā 4 % diglicerīna un ne vairāk kā 1 % augstāko poliglicerīnu no kopējā glicerīna satura. |

Ūdens | Ne vairāk kā 2 % (Karla Fišera metode). |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

E 472 a) – Taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri

Ķīmiskais apraksts | Pārtikas taukos esošās etiķskābes un taukskābju glicerīna esteri. Tajos nelielā daudzumā var būt brīvais glicerīns, brīvās taukskābes, brīvā etiķskābe un brīvie glicerīdi. |

Apraksts | Dzidri šķidrumi vai cietvielas, kuru krāsa var būt no baltas līdz blāvi dzeltenai. |

Kopējais etiķskābes saturs | Ne mazāk kā 9 % un ne vairāk kā 32 %. |

Brīvās taukskābes (un etiķskābe) | Ne vairāk kā 3 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Brīvais glicerīns | Ne vairāk kā 2 %. |

Kopējais glicerīns | Ne mazāk kā 14 % un ne vairāk kā 31 %. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

E 472 b) – Taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri

Piezīme:

Šie kritēriji atbilst vielai, kuras sastāvā nav E 470.

Ķīmiskais apraksts | Pārtikas taukos esošās pienskābes un taukskābju glicerīna esteri. Tajos nelielā daudzumā var būt brīvais glicerīns, brīvās taukskābes, brīvā pienskābe un brīvie glicerīdi. |

Apraksts | Mīkstas vai stingas vaskainas cietvielas. |

Kopējais pienskābes saturs | Ne mazāk kā 13 % un ne vairāk kā 45 %. |

Brīvās taukskābes | Ne vairāk kā 3 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Brīvais glicerīns | Ne vairāk kā 2 %. |

Kopējais glicerīns | Ne mazāk kā 13 % un ne vairāk kā 30 %. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

E 472 c) – Pārtikas taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri

Ķīmiskais apraksts | Pārtikas eļļās un taukos esošās citronskābes un taukskābju glicerīna esteri. Tajos nelielā daudzumā var būt brīvais glicerīns, brīvās taukskābes, brīvā citronskābe un brīvie glicerīdi. Tie var būt daļēji vai pilnīgi neitralizēti ar nātrija vai kālija hidroksīdu. |

Apraksts | Dzeltenīgi vai gaiši brūni šķidrumi, vaskainas cietvielas vai pusšķidras vielas. |

Kopējais citronskābes saturs | Ne mazāk kā 13 % un ne vairāk kā 50 %. |

Brīvās taukskābes | Ne vairāk kā 3 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Brīvais glicerīns | Ne vairāk kā 2 %. |

Kopējais glicerīns | Ne mazāk kā 11 % un ne vairāk kā 29 %. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % vielās, kas nav neitralizētas, un ne vairāk kā 10,0 % vielās, kas ir daļēji vai pilnīgi neitralizētas, 800 ± 25 °C temperatūrā. |

pH (1 % šķīdums) | Ne mazāk kā 3 un ne vairāk kā 7,3. |

E 472 d) – Pārtikas taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri

Ķīmiskais apraksts | Pārtikas taukos esošās vīnskābes (E 334) un taukskābju glicerīna esteri. Tajos nelielā daudzumā var būt brīvais glicerīns, brīvās taukskābes, brīvā vīnskābe un brīvie glicerīdi. |

Apraksts | Lipīgi, viskozi, dzeltenīgi šķidrumi; cietas, dzeltenas, vaskainas vielas. |

Kopējais vīnskābes saturs | Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 50 %. |

Brīvās taukskābes | Ne vairāk kā 3 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Brīvais glicerīns | Ne vairāk kā 2 %. |

Kopējais glicerīns | Ne mazāk kā 12 % un ne vairāk kā 29 %. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

E 472 e) – Taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes monoacetilesteri un diacetilesteri

Ķīmiskais apraksts | Pārtikas taukos esošās mono- un diacetilvīnskābes (ko iegūst no vīnskābes, E334) un taukskābju glicerīna esteri. Tajos nelielā daudzumā var būt brīvais glicerīns, brīvās taukskābes, brīvā vīnskābe un etiķskābe un to savienojumi, un brīvie glicerīdi. |

Apraksts | Lipīgi, viskozi šķidrumi, taukiem līdzīgas konsistences vielas, dzeltenas vaskainas cietvielas, kas mitrā gaisā hidrolizējas, atbrīvojot etiķskābi. |

Kopējais vīnskābes saturs | Ne mazāk kā 10 % un ne vairāk kā 40 %. |

Kopējais etiķskābes saturs | Ne mazāk kā 8 % un ne vairāk kā 32 %. |

Brīvās taukskābes | Ne vairāk kā 3 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Brīvais glicerīns | Ne vairāk kā 2 %. |

Kopējais glicerīns | Ne mazāk kā 11 % un ne vairāk kā 28 %. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

E 472 f) – Taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes un vīnskābes jauktie esteri

Ķīmiskais apraksts | Pārtikas taukos esošās etiķskābes un vīnskābes (E 334) un taukskābju glicerīna esteri. Tajos nelielā daudzumā var būt brīvais glicerīns, brīvās taukskābes, brīvā etiķskābe un vīnskābe un brīvie glicerīdi. |

Apraksts | Dzidri šķidrumi vai cietvielas, kuru krāsa var būt no baltas līdz blāvi dzeltenai. |

Kopējais etiķskābes saturs | Ne mazāk kā 10 % un ne vairāk kā 20 %. |

Kopējais vīnskābes saturs | Ne mazāk kā 20 % un ne vairāk kā 40 %. |

Brīvā etiķskābe | Ne mazāk kā 5,5 % un ne vairāk kā 8,5 %. |

Brīvā vīnskābe | Ne vairāk kā 1 %. |

Brīvās taukskābes | Ne vairāk kā 3 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Brīvais glicerīns | Ne vairāk kā 2 %. |

Kopējais glicerīns | Ne mazāk kā 12 % un ne vairāk kā 27 %. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

E 473 –Taukskābju saharozes esteri

Piezīme:

Šie kritēriji atbilst vielai, kuras sastāvā nav E 470.

Ķīmiskais apraksts | Pārtikas taukos esošo taukskābju saharozes neaizstājamie mono- un diesteri. Tie var būt iegūti no saharozes un pārtikas taukskābju metil- un etilesteriem vai ekstrahēti no saharozes glicerīdiem. To ieguvē par organiskajiem šķīdinātājiem izmanto tikai dimetilformamīdu, etilacetātu un izopropanolu. |

Apraksts | Mīkstas cietvielas, stingri geli vai balti vai pelēkbalti pulveri. |

Kopējais taukskābju saharozes esteru saturs | Ne mazāk kā 80 %. |

Kopējais glicerīdu saturs | Ne vairāk kā 20 %. |

Kopējais saharozes saturs | Ne vairāk kā 5 %. |

Brīvo taukskābju saturs | Ne vairāk kā 3 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 2 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

Dimetilformamīda saturs | Ne vairāk kā 1 mg/kg. |

Metanola saturs | Ne vairāk kā 10 mg/kg. |

Kopējais etilacetāta un izopropanola saturs | Ne vairāk kā 350 mg/kg atsevišķi vai kopā. |

E 474 – Saharozes glicerīdi

Piezīme:

Šie kritēriji atbilst vielai, kuras sastāvā nav E 470.

Ķīmiskais apraksts | Saharozes glicerīdus iegūst, ļaujot saharozei reaģēt ar pārtikas taukiem vai eļļu, un rodas maisījums, kuru veido saharozes un taukskābju neaizstājamie mono- un diesteri un attiecīgo tauku vai eļļas atlikumu mono-, di- un triglicerīdi. To ieguvē par organiskajiem šķīdinātājiem izmanto tikai dimetilformamīdu, etilacetātu un izopropanolu. |

Apraksts | Mīkstas cietvielas, stingri geli vai balti vai pelēkbalti pulveri. |

Kopējais taukskābju saharozes esteru saturs | Ne mazāk kā 40 % un ne vairāk kā 60 %. |

Kopējais glicerīdu saturs | Ne mazāk kā 40 % un ne vairāk kā 60 %. |

Kopējais saharozes saturs | Ne vairāk kā 5 %. |

Brīvo taukskābju saturs | Ne vairāk kā 3 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 2 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

Dimetilformamīda saturs | Ne vairāk kā 1 mg/kg. |

Metanola saturs | Ne vairāk kā 10 mg/kg. |

Kopējais etilacetāta un izopropanola saturs | Ne vairāk kā 350 mg/kg atsevišķi vai kopā. |

E 475 – Nepolimerizētu taukskābju poliglicerīnu esteri

Piezīme:

Šie kritēriji atbilst vielai, kuras sastāvā nav E 470.

Ķīmiskais apraksts | Taukskābju poliglicerīnu esterus iegūst, esterificējot poliglicerīnu ar pārtikas taukiem vai ar pārtikas taukos esošajām taukskābēm. Poliglicerīnu grupa sastāv pārsvarā no di-, tri- un tetraglicerīna, un tajā ir ne vairāk kā 10 % poliglicerīnu, kas ir augstākas pakāpes nekā heptagicerīns vai pielīdzināmi tam. |

Apraksts | Dzelteni vai gaiši brūni šķidrumi vai pusšķidras vielas. |

Kopējais taukskābju esteru saturs | Ne mazāk kā 90 %. |

Brīvās taukskābes | Ne vairāk kā 6 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Kopējais glicerīna un poliglicerīnu saturs | Ne mazāk kā 18 % un ne vairāk kā 60 %. |

Brīvā glicerīna un poliglicerīnu saturs | Ne vairāk kā 7 %. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

E 477 – Taukskābju propān-1,2-diola esteri

Piezīme:

Šie kritēriji atbilst vielai, kuras sastāvā nav E 470.

Ķīmiskais apraksts | Sastāv pārsvarā no pārtikas taukos esošo taukskābju propān-1,2-diola mono- un diesteru maisījuma. Spirta grupa sastāv tikai no propān-1,2-diola, tā dimēriem un trimēru zīmēm. No organiskajām skābēm sastopamas tikai pārtikas taukskābes. |

Apraksts | Vaskaini, balti kristāli, pērlītes vai cietas vielas. |

Kopējais taukskābju esteru saturs | Ne mazāk kā 85 %. |

Brīvais propān-1,2-diols | Ne vairāk kā 5 %. |

Propān-1,2-diola dimēri un trimēri | Ne vairāk kā 0,4 %. |

Brīvās taukskābes | Ne vairāk kā 6 %, izsakot ar oleīnskābi. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

Kopējais propān-1,2-diola saturs | Ne mazāk kā 11 % un ne vairāk kā 31 %. |

E 481 – Nātrija stearoil-2-laktilāts

Ķīmiskais apraksts | Maisījums, ko veido stearoillaktilātskābju nātrija sāļi un – nelielā daudzumā – citu līdzīgu skābju nātrija sāļi un kas radies stearīnskābes un pienskābes reakcijā. Tajā var būt arī citas, brīvas vai esterificētas, pārtikas taukskābes, ja tās bijušas izmantotajā stearīnskābē. |

Apraksts | Krēmkrāsas pulveris vai viegli lūstoša cietviela ar raksturīgu smaržu. |

Nātrija saturs | Ne mazāk kā 2,5 % un ne vairāk kā 5 %. |

Estera skaitlis | Ne mazāk kā 90 un ne vairāk kā 190 mg KOH/g. |

Kopējais pienskābes saturs (brīvā un saistītā) | Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 40 %. |

Skābes skaitlis | Ne mazāk kā 60 un ne vairāk kā 130 mg KOH/g. |

E 482 – Kalcija stearoil-2-laktilāts

Ķīmiskais apraksts | Maisījums, ko veido stearoillaktilātskābju kalcija sāļi un – nelielā daudzumā – citu līdzīgu skābju kalcija sāļi un kas radies stearīnskābes un pienskābes reakcijā. Tajā var būt arī citas, brīvas vai esterificētas, pārtikas taukskābes, ja tās bijušas izmantotajā stearīnskābē. |

Apraksts | Balts vai maigi dzeltenīgs pulveris vai viegli lūstoša cietviela ar raksturīgu smaržu. |

Kalcija saturs | Ne mazāk kā 1,0 % un ne vairāk kā 5,2 %. |

Estera skaitlis | Ne mazāk kā 125 un ne vairāk kā 190 mg KOH/g. |

Kopējais pienskābes saturs (brīvā un saistītā) | Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 40 %. |

Skābes skaitlis | Ne mazāk kā 50 un ne vairāk kā 130 mg KOH/g. |

E 483 – Steariltartrāts

Ķīmiskais apraksts | Steariltartrātu iegūst, esterificējot vīnskābi (E 334) ar stearilspirtu. Tas sastāv pārsvarā no diestera, kā arī no neliela daudzuma monoestera, vīnskābes un stearilspirta. Tajā var būt arī citi esteri, ja izmantotā stearilspirta sastāvā ir spirti, kuri iegūti no pārtikas taukskābēm, kas nav stearīnskābe. |

Apraksts | Krēmkrāsas, pēc taustes taukaina cietviela (25 °C). |

Kopējais esteru saturs | Ne mazāk kā 90 %. |

Kopējais vīnskābes saturs | Ne mazāk kā 18 % un ne vairāk kā 35 %. |

Nepārziepjojama viela | Ne mazāk kā 77 % un ne vairāk kā 83 %. |

Kušanas temperatūra | 67 līdz 77 °C. |

Estera skaitlis | Ne mazāk kā 163 un ne vairāk kā 180 mg KOH/g. |

Joda skaitlis | Nepārsniedz 4 (Veisa metode). |

Skābes skaitlis | Ne vairāk kā 6 mg KOH/g. |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,5 % 800 ± 25 °C temperatūrā. |

[1] OV L 223, 14.8.1978., 30. lpp.

--------------------------------------------------