Padomes Direktīva

(1978. gada 30. janvāris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kuri satur vinilhlorīda monomēru un kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem

(78/142/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīvu 76/893/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kam paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem [1], un jo īpaši tās 3. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Direktīvas 76/893/EEK 2. pants paredz, ka no materiāliem un izstrādājumiem to komponenti nedrīkst pāriet uz pārtikas produktiem tādos daudzumos, kas var apdraudēt cilvēku veselību;

tā kā tās pašas direktīvas 3. pants paredz, ka Padome saskaņā ar Līguma 100. pantā paredzēto procedūru ar direktīvām pieņem īpašus noteikumus, kas piemērojami dažām materiālu un izstrādājumu grupām (īpašas direktīvas); tā kā šajos noteikumos var iekļaut īpašus ierobežojumus dažu komponentu iekļūšanai pārtikas produktos vai nokļūšanai uz tiem, kā arī citas normas, lai nodrošinātu minētās direktīvas 2. panta izpildi;

tā kā ir pierādīts, ka izmēģinājumu dzīvniekiem, ievadot lielas vinilhlorīda devas, rodas kaitīga iedarbība; tā kā šāda iedarbība rodas arī cilvēkam;

tā kā Pārtikas zinātniskā komiteja ir devusi atzinumu, ka pēc iespējas vairāk jāsamazina vinilhlorīda monomēra saturs polivinilhlorīdā un radniecīgos polimēros, un vienlaikus ir ieteikusi, ka pārtikā vai dzeramajā ūdenī nevajadzētu būt vinilhlorīda zīmēm, kas ir nosakāmas ar metodi, kuru lielākā daļa laboratoriju var vispārēji piemērot vairākumam pārtikas produktu;

tā kā pašreiz tiek veikta turpmāka vinilhlorīda monomēra izpēte, bet piesardzības dēļ līdz rezultātu uzzināšanai jāierobežo vinilhlorīda monomēra uzņemšana ar barību;

tā kā šī mērķa sasniegšanai piemērots dokuments ir īpaša direktīva Direktīvas 76/893/EEK 3. panta nozīmē, kuras vispārīgie noteikumi kļūst piemērojami arī šajā konkrētajā gadījumā;

tā kā šī direktīva tomēr neattiecas uz visiem to materiālu un izstrādājumu aspektiem, kas izgatavoti no vinilhlorīda polimēriem vai kopolimēriem, un tādēļ saskaņā ar minētā panta 4. un 5. punktā paredzētajiem atzinumiem dalībvalstīm jāatļauj nepieprasīt, lai uz etiķetēm būtu Direktīvas 76/893/EEK 7. pantā noteiktie dati,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šī direktīva ir īpaša Direktīvas 76/893/EEK 3. panta nozīmē.

2. Šī direktīva attiecas uz vinilhlorīda monomēra klātbūtni materiālos un izstrādājumos, kuri izgatavoti ar vinilhlorīda polimēriem vai kopolimēriem, še turpmāk "materiāli un izstrādājumi", kas gatavā formā ir paredzēti saskarties ar pārtikas produktiem vai kas saskaras ar pārtikas produktiem, un kuri ir minētajam nolūkam paredzēti, kā arī uz vinilhlorīda monomēra iespējamo izdalīšanos no tiem.

2. pants

1. Materiāli un izstrādājumi nedrīkst saturēt vinilhlorīda monomēru daudzumā, kas pārsniedz I pielikumā noteikto.

2. No materiāliem un izstrādājumiem pārtikas produktos, kam ir vai ir bijusi saskare ar šādiem materiāliem un izstrādājumiem, nedrīkst pāriet vinilhlorīds, kas nosakāms ar metodi, kura atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

3. pants

Analīzes metodi, kas vajadzīga, lai pārbaudītu 2. panta izpildi, pieņem saskaņā ar Direktīvas 76/893/EEK 10. pantā noteikto procedūru, un tā atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

4. pants

Padome pārskata šo direktīvu, pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem, kas sagatavoti, ņemot vērā zinātnes un tehnikas atziņas, kuras kļuvušas pieejamas pēc šīs direktīvas pieņemšanas, un kam vajadzības gadījumā pievienoti piemēroti priekšlikumi. Pirmo Komisijas ziņojumu nodod Padomei līdz 1979. gada 1. janvārim.

5. pants

Šī direktīva neskar valsts tiesību aktus saistībā ar citiem iespējamiem noteikumiem, kas paredzēti Direktīvas 76/893/EEK 3. pantā, vai izvēles iespējas, kas dalībvalstīm piešķirtas saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 4. un 5. punktu.

6. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1979. gada 26. novembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt par to informē Komisiju.

2. Dalībvalstis var atlikt 2. panta 2. punkta un II pielikuma ieviešanu līdz brīdim, kad ir pieņemta Kopienas analīzes metode, kā to pieprasa 3. pants.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1978. gada 30. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Dalsager

[1] OV L 340, 9.12.1976., 19. lpp.

[2] OV C 118, 16.5.1977., 70. lpp.

[3] OV C 114, 11.5.1977., 13. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Maksimālais vinilhlorīda monomēra saturs materiālos un izstrādājumos

Viens miligrams uz kilogramu galaproduktā.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Kritēriji, kas piemērojami metodei, ar kuru nosaka vinilhlorīda saturu materiālos un izstrādājumos un ar kuru nosaka vinilhlorīda izdalīšanos no materiāliem un izstrādājumiem

1. Vinilhlorīda saturu materiālos un izstrādājumos, kā arī vinilhlorīda saturu, kas no materiāliem un izstrādājumiem izdalās pārtikas produktos, nosaka ar gāzu hromatogrāfiju, izmantojot tvaika fāzes metodi.

2. Lai noteiktu vinilhlorīdu, kas no materiāliem un izstrādājumiem izdalās pārtikas produktos, noteikšanas robeža ir 0,01 mg/kg.

3. Vinilhlorīdu, kas no materiāliem un izstrādājumiem izdalās pārtikas produktos, principā nosaka pārtikas produktos. Ja tā noteikšana dažos pārtikas produktos tehnisku iemeslu dēļ izrādās neiespējama, attiecībā uz šiem konkrētajiem pārtikas produktiem dalībvalstis noteikšanu var atļaut veikt ar pārtikas aizstājējiem.

--------------------------------------------------