Padomes Direktīva

(1973. gada 22. novembris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem

(73/404/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā dalībvalstīs spēkā esošie tiesību akti par virsmas aktīvo vielu bioloģiskās noārdīšanās nodrošināšanu dažādās dalībvalstīs atšķiras, radot šķēršļus tirdzniecībai;

tā kā mazgāšanas līdzekļu pieaugošais izmantojums ir viens no dabiskās vides piesārņojuma un jo īpaši ūdeņu piesārņojuma cēloņiem;

tā kā viena no mazgāšanas līdzekļu piesārņojošo vielu iedarbībām ūdenī, proti, liela apjoma putu veidošana ierobežo ūdens saskari ar gaisu, pasliktina bagātināšanu ar skābekli, apgrūtina kustību, vājina ūdensaugiem nepieciešamo fotosintēzi, nelabvēlīgi ietekmē dažādus notekūdeņu attīrīšanas procesa posmus, sabojā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un iespējamas baktēriju un vīrusu pārneses dēļ rada netiešus mikrobioloģiskus draudus;

tā kā vēlams saglabāt mazgāšanas līdzekļu vidējo bioloģisko noārdīšanos 90 % apjomā un tā kā tehnoloģija un rūpnieciskā prakse to ļauj, un tā kā vēlams nodrošināties pret nedrošām testa metodēm, kuru dēļ varētu nolemt noraidīt, radot nozīmīgas ekonomiskas sekas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā mazgāšanas līdzeklis ir sastāvs, kas ir īpaši pētīts, lai attīstītu tā mazgāšanas īpašības, un kas ir izgatavots no pamatsastāvdaļām (virsmas aktīvām vielām) un papildu sastāvdaļām (palīgvielas, pastiprinātāji, apjoma palielinātājas piedevas un citas palīgsastāvdaļas).

2. pants

Dalībvalstis aizliedz piedāvāt tirgū un lietot mazgāšanas līdzekļus, ja vidējais bioloģiskās noārdīšanās apjoms to virsmas aktīvo vielu šādām kategorijām – anjoniem, katjoniem, nejoniem, amfolītiem – ir mazāks par 90 %.

Virsmas aktīvās vielas ar vidējo bioloģisko noārdīšanos vismaz 90 % apjomā parastos ekspluatācijas apstākļos nedrīkst kaitēt cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

3. pants

Neviena dalībvalsts, atsaucoties uz virsmas aktīvo vielu bioloģisko noārdīšanos vai toksiskumu, nedrīkst ierobežot, aizliegt vai kavēt piedāvāt tirgū un lietot mazgāšanas līdzekļus, kas atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

4. pants

Atbilstību 2. panta prasībām nosaka ar testēšanas metodēm, kas paredzētas citās Padomes direktīvās, attiecīgi ņemot vērā šo metožu ticamību un nosakot attiecīgās pielaides.

5. pants

1. Ja, veicot testus atbilstīgi 4. pantā minētajām direktīvām, dalībvalsts konstatē, ka mazgāšanas līdzeklis neatbilst 2. panta prasībām, tad šī dalībvalsts tādu mazgāšanas līdzekli aizliedz piedāvāt tirgū un lietot savā teritorijā.

2. Gadījumā, ja dalībvalsts pieņem lēmumu aizliegt mazgāšanas līdzekli, tad tā tūlīt informē dalībvalsti, kur produkts ražots, un Komisiju, paziņojot sava lēmuma iemeslus un sīkas ziņas par 1. punktā minētajiem testiem.

Ja valsts, kurā mazgāšanas līdzeklis ražots, par lēmumu ceļ iebildumus, tad Komisija tūlīt apspriežas ar abām attiecīgajām dalībvalstīm un, ja vajadzīgs, ar citām dalībvalstīm.

Ja vienoties nav iespējams, tad Komisija trijos mēnešos no pirmajā daļā paredzētās informācijas saņemšanas dienas iegūst atzinumu no vienas no 6. pantā minētajām laboratorijām, bet nevis no attiecīgo dalībvalstu paziņotajām laboratorijām, kas norādītas saskaņā ar šo pantu.

Atzinumu sniedz, izmantojot atsauces metodes, kas paredzētas 4. pantā minētajās direktīvās.

Komisija laboratorijas atzinumu nosūta attiecīgajām dalībvalstīm, kuras viena mēneša laikā nosūta savas atsauksmes Komisijai. Par minēto atzinumu Komisija var vienlaikus uzklausīt ieinteresēto pušu komentārus.

Ņēmusi vērā minētos komentārus, Komisija sniedz jebkādus vajadzīgos ieteikumus.

6. pants

Katra dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm laboratoriju vai laboratorijas, kam atļauts veikt testus saskaņā ar 5. panta 2. punktā minētajām atsauces metodēm.

7. pants

1. Uz iesaiņojuma, kurā mazgāšanas līdzekļus piedāvā pārdošanai patērētājiem, ar salasāmiem, saskatāmiem un neizdzēšamiem burtiem jābūt uzrakstītai šādai informācijai:

a) mazgāšanas līdzekļa nosaukums;

b) puses, kas atbildīga par mazgāšanas līdzekļa piedāvāšanu tirgū, nosaukums vai firmas zīme un adrese vai preču zīme.

Iepriekš minētajai informācijai ir jābūt norādītai visos pavaddokumentos, kas pievienoti mazgāšanas līdzekļiem, kurus pārvadā bez taras.

2. Dalībvalstis var noteikt, ka, laižot mazgāšanas līdzekļus tirgū to teritorijā, informācija, kas paredzēta 1. punktā, jāsniedz valsts valodās.

8. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības 18 mēnešos pēc tās izziņošanas, un tās par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts tiesību aktu galvenie noteikumi, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, tiek paziņoti Komisijai.

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1973. gada 22. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Kampmann

[1] OV C 10, 5.2.1972., 29. lpp.

[2] OV C 89, 23.8.1972., 13. lpp.

--------------------------------------------------