Civildienesta noteikumi

Piezīme

I UN II DAĻAI [1]

Šajā tekstā ir konsolidēti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība [2], kas piemērojama no 1968. gada 5. marta, kā noteikts Padomes 1968. gada 5. marta Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 2. un 3. pantā (Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis L 56, 4.3.1968. – Īpašais izdevums, 1972. gada 1. decembris), un turpmākajās regulās, ar ko groza minēto regulu. Konsolidētais teksts ir izveidots tikai informācijai un nav tiesiski saistošs [3]. Dažiem pantiem blakus esošie cipari iekavās atbilst turpmāk uzskaitītajiem cipariem un attiecas uz regulām, ar kurām tās ir grozītas.

(1) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2278/69 (OV L 289, 17.11.1969., 1. lpp.)

(2) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 95/70 (OV L 15, 21.1.1970., 1. lpp.)

(3) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 96/70 (OV L 15, 21.1.1970., 4. lpp.)

(4) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 16/71 (OV L 5, 7.1.1971., 1. lpp.)

(5) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 2653/71 (OV L 276, 16.12.1971., 1. lpp.)

(6) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 2654/71 (OV L 276, 16.12.1971., 6. lpp.)

(7) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 1369/72 (OV L 149, 1.7.1972., 1. lpp.)

(8) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 1473/72 (OV L 160, 16.7.1972., 1. lpp.)

(9) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2647/72 (OV L 283, 20.12.1972., 1. lpp.)

(10) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 558/73 (OV L 55, 28.2.1973., 1. lpp.)

(11) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 2188/73 (OV L 223, 11.8.1973., 1. lpp.)

(12) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 2/74 (OV L 2, 3.1.1974., 1. lpp.)

(13) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 3191/74 (OV L 341, 20.12.1974., 1. lpp.)

(14) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 711/75 (OV L 71, 20.3.1975., 1. lpp.)

(15) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 1009/75 (OV L 98, 19.4.1975., 1. lpp.)

(16) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 1601/75 (OV L 164, 27.6.1975., 1. lpp.)

(17) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2577/75 (OV L 263, 11.10.1975., 1. lpp.)

(18) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 2615/76 (OV L 299, 29.10.1976., 1. lpp.)

(19) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 3177/76 (OV L 359, 30.12.1976., 1. lpp.)

(20) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 3178/76 (OV L 359, 30.12.1976., 9. lpp.)

(21) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 1376/77 (OV L 157, 28.6.1977., 1. lpp.)

(22) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 2687/77 (OV L 314, 8.12.1977., 1. lpp.)

(23) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 2859/77 (OV L 330, 23.12.1977., 1. lpp.)

(24) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 912/78 (OV L 119, 3.5.1978., 1. lpp.)

(25) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 914/78 (OV L 119, 3.5.1978., 8. lpp.)

(26) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2711/78 (OV L 328, 23.11.1978., 1. lpp.)

(27) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3084/78 (OV L 369, 29.12.1978., 1. lpp.)

(28) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3085/78 (OV L 369, 29.12.1978., 6. lpp.)

(29) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 2955/79 (OV L 336, 29.12.1979., 1. lpp.)

(30) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 160/80 (OV L 20, 26.1.1980., 1. lpp.)

(31) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 161/80 (OV L 20, 26.1.1980., 5. lpp.)

(32) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 187/81 (OV L 21, 24.1.1981., 18. lpp.) un

Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 397/81 (OV L 46, 19.2.1981., 1. lpp.)

(33) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2780/81 (OV L 271, 26.9.1981., 1. lpp.)

(34) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3821/81 (OV L 386, 31.12.1981., 1. lpp.)

(35) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 371/82 (OV L 47, 19.2.1982., 8. lpp.)

(36) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 372/82 (OV L 47, 19.2.1982., 13. lpp.)

(37) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 3139/82 (OV L 331, 26.11.1982., 1. lpp.)

(38) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 440/83 (OV L 53, 26.2.1983., 1. lpp.)

(39) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 1819/83 (OV L 180, 5.7.1983., 1. lpp.)

(40) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 2074/83 (OV L 203, 27.7.1983., 1. lpp.)

(41) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 3647/83 (OV L 361, 24.12.1983., 1. lpp.)

(42) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 419/85 (OV L 51, 21.2.1985., 1. lpp.)

(43) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 420/85 (OV L 51, 21.2.1985., 6. lpp.)

(44) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1578/85 (OV L 154, 13.6.1985., 1. lpp.)

(45) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1915/85 (OV L 180, 12.7.1985., 3. lpp.)

(46) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 2799/85 (OV L 265, 8.10.1985., 1. lpp.)

(47) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 3580/85 (OV L 343, 20.12.1985., 1. lpp.)

(48) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 3855/86 (OV L 359, 19.12.1986., 1. lpp.)

(49) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 3856/86 (OV L 359, 19.12.1986., 5. lpp.)

(50) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 793/87 (OV L 79, 21.3.1987., 1. lpp.)

(51) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3019/87 (OV L 286, 9.10.1987., 3. lpp.)

(52) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3212/87 (OV L 307, 29.10.1987., 1. lpp.)

(53) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3784/87 (OV L 356, 18.12.1987., 1. lpp.)

(54) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 2338/88 (OV L 204, 29.7.1988., 1. lpp.)

(55) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 2339/88 (OV L 204, 29.7.1988., 5. lpp.)

(56) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 3982/88 (OV L 354, 22.12.1988., 1. lpp.)

(57) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 2187/89 (OV L 209, 21.7.1989., 1. lpp.)

(58) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 3728/89 (OV L 364, 14.12.1989., 1. lpp.)

(59) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2258/90 (OV L 204, 2.8.1990., 1. lpp.)

(60) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3736/90 (OV L 360, 22.12.1990., 1. lpp.)

(61) Regula (EEK) Nr. 2232/91 (OV L 204, 22.7.1991., 1. lpp.)

(62) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 3830/91 (OV L 361, 31.12.1991., 1. lpp.)

(63) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 3831/91 (OV L 361, 31.12.1991., 7. lpp.)

(64) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 3832/91 (OV L 361, 31.12.1991., 9. lpp.)

(65) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 3833/91 (OV L 361, 31.12.1991., 10. lpp.)

(66) Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 3834/91 (OV L 361, 31.12.1991., 13. lpp.)

(67) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 571/92 (OV L 62, 7.3.1992., 1. lpp.)

(68) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 3761/92 (OV L 383, 29.12.1992., 1. lpp.)

(69) Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 3947/92 (OV L 404, 31.12.1992., 1. lpp.)

(70) Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3608/93 (OV L 328, 29.12.1993., 1. lpp.)

(71) Regula (EOTK, EK, Euratom) Nr. 3161/94 (OV L 335, 23.12.1994., 1. lpp.), jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom, EOTK) Nr. 1197/95 (OV L 119, 30.5.1995., 1. lpp.)

(72) Regula (EOTK, EK, Euratom) Nr. 2963/95 (OV L 310, 22.12.1995., 1. lpp.)

(73) Regula (Euratom, EOTK, EK) Nr. 1354/96 (OV L 175, 13.7.1996., 1. lpp.)

(74) Regula (Euratom, EOTK, EK) Nr. 2485/96 (OV L 338, 28.12.1996., 1. lpp.)

(75) Regula (EOTK, EK, Euratom) Nr. 2192/97 (OV L 301, 5.11.1997., 5.. lpp.)

(76) Regula (EOTK, EK, Euratom) Nr. 2591/97 (OV L 351, 23.12.1997., 1. lpp.)

(77) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 781/98 (OV L 113, 15.04.1998., 4. lpp.)

(78) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2458/98 (OV L 307, 17.11.1998., 1. lpp.)

(79) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2594/98 (OV L 325, 3.12.1998., 1. lpp.)

(80) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2762/98 (OV L 346, 22.12.1998., 1. lpp.)

(81) Komisijas paziņojums pārējām iestādēm par Civildienesta noteikumos Nr. 1999/C 60/09

(OV C 60, 3.02.1999., 11. lpp.) minēto summu konvertēšanu eiro.

(82) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 620/1999 (OV L 78, 24.3.1999., 1. lpp.)

(83) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 1238/1999 (OV L 150, 17.6.1999., 1. lpp.)

(84) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2700/1999 (OV L 327, 21.12.1999., 1. lpp.)

(85) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 212/2000 (OV L 24, 29.1.2000., 1. lpp.)

(86) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 628/2000 (OV L 76, 25.3.2000., 1. lpp.)

(87) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2804/2000 (OV L 326, 22.12.2000., 3. lpp.)

(88) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2805/2000 (OV L 326, 22.12.2000., 7. lpp.)

(89) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 1986/2001 (OV L 271, 12.10.2001.,1. lpp.)

(90) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2581/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 1. lpp.)

(91) Regula (EK, EOTK, Euratom) Nr. 490/2002 (OV L 77, 20.3.2002., 1. lpp.)

(92) Regula (EK, Euratom) Nr. 2265/2002 (OV L 347, 20.12.2002., 1. lpp.) [4]

[1] Šo kompendiju ir sagatavojusi Komisijas Civildienesta noteikumu daļa. Komentārus par šo publikāciju var sūtīt pa e-pastu uz ADMIN-QUICK-WAY@cec.eu.int.

[2] Ar šiem Civildienesta noteikumiem un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ir aizstāti Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumi un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikta ar Padomes 1961. gada 18. decembra Regulu Nr. 31 (EEK) un Nr. 11 (EAEK) (OV 45, 14.6.1962. - Īpašais izdevums 1959-62, 1972. gada novembris), un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Civildienesta noteikumi un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

[3] Juridisko instrumentu konsolidācijai nav juridiskā statusa, ja to nav izveidojusi tiesību aktu izdevēja iestāde. Tā kā Padomes regulu konsolidētos tekstus šajā kompendijā ir izveidojusi Komisija, tiesas prāvas gadījumā ir jāatsaucas uz attiecīgo Padomes regulu(-ām), kas ir sākotnēji publicētas Oficiālajā Vēstnesī, un nevis uz šo konsolidēto variantu. To ievērojot, kompendijs ir sagatavots ar vislielāko rūpību un tas, cerams, būs vērtīgs informācijas avots un noderīgs darbarīks.

[4] Ar šo regulu ir izdarītas Eiropas Kopienu amatpersonu un pārējo darbinieku atalgojuma jaunākās korekcijas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. pantu.

--------------------------------------------------

I

Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi

I sadaļa: Vispārīgi noteikumi

II sadaļa: Ierēdņu tiesības un pienākumi

III sadaļa: Ierēdņu karjera

1. nodaļa: Iecelšana amatā

2. nodaļa: Administratīvais statuss

1. iedaļa: Aktīva nodarbinātība

2. iedaļa: Pārcelšana

3. iedaļa: Atvaļinājums personisku iemeslu dēļ

4. iedaļa: Rezerve

5. iedaļa: Militārā dienesta atvaļinājums

3. nodaļa: Ziņojumi, izvirzīšana augstākam līmenim un paaugstināšana amatā

4. nodaļa: Dienesta attiecību izbeigšana

1. iedaļa: Atbrīvošana no amata

2. iedaļa: Piespiedu atbrīvošana no amata

3. iedaļa: Atvaļināšana dienesta interesēs

4. iedaļa: Atbrīvošana no amata sakarā ar nekompetenci

5. iedaļa: Pensionēšanās

6. iedaļa: Goda pakāpe

IV sadaļa: Ierēdņu darba apstākļi

1. nodaļa: Darba laiks

2. nodaļa: Atvaļinājumi

3. nodaļa: Valsts svētki

V sadaļa: Ierēdņu atalgojums un sociālās nodrošināšanas pabalsti

1. nodaļa: Atalgojums un izdevumi

1. iedaļa: Atalgojums

2. iedaļa: Izdevumi

2. nodaļa: Sociālās nodrošināšanas pabalsti

3. nodaļa: Pensijas

4. nodaļa: Nepamatotu maksājumu atgūšana

5. nodaļa: Subrogācija par labu Kopienām

VI sadaļa: Disciplinārsodi

VII sadaļa: Apelācijas

VIII sadaļa: Īpaši noteikumi, kas piemērojami Kopienu zinātnisko un tehnisko dienestu ierēdņiem

VIIIA sadaļa: Īpaši noteikumi, kas piemērojami ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī

IX sadaļa: Pārejas noteikumi un nobeiguma noteikumi

1. nodaļa: Pārejas noteikumi

2. nodaļa: Nobeiguma noteikumi

I pielikums: Pamata amati un atbilstošās karjeras grupas

A. Pamata amati un atbilstošās karjeras grupas katrā kategorijā un Valodu dienestā kā noteikts Civildienesta noteikumu 5. panta 4. punktā

B. Ierēdņu pamata amati un atbilstošās karjeras grupas Kopienu zinātniskajos un tehniskajos dienestos kā noteikts Civildienesta noteikumu 92. pantā

II pielikums: Civildienesta noteikumu 9. pantā paredzēto struktūrvienību sastāvs un procedūra. 39 1. iedaļa: Personāla komiteja 1

1. iedaļa: Personāla komiteja

2. iedaļa: Apvienotā komiteja.

3. iedaļa: Disciplinārlietu kolēģija

4. iedaļa: Invaliditātes komiteja

5. iedaļa: Ziņojumu komiteja

III pielikums: Konkursi

IV pielikums: Civildienesta noteikumu 41. un 50. pantā paredzētā pabalsta piešķiršanas kārtība

IVa pielikums: Darbs uz pusslodzi

V pielikums: Atvaļinājumi

1. iedaļa: Ikgadējais atvaļinājums

2. iedaļa: Īpašais atvaļinājums

3. iedaļa: Ceļā pavadītais laiks

VI pielikums: Kompensācijas atvaļinājums un piemaksa par virsstundu darbu

VII pielikums: Atalgojums un izdevumu atlīdzinājums

1. iedaļa: Ģimenes pabalsti

2. iedaļa: Ekspatriācijas pabalsts

2. a iedaļa: Nemainīgais pabalsts

2. b iedaļa: Mācību pabalsts

3. iedaļa: Izdevumu atlīdzinājums

A. Iekārtošanās pabalsts

B. Pārcelšanās pabalsts

C. Ceļa izdevumi

D. Pārcelšanās izdevumi

E. Dienas nauda

F. Komandējuma izdevumi

G. Noteiktu izdevumu atlīdzinājums

4. iedaļa: Maksājamo summu izmaksa.

VIII pielikums: Pensiju programma

1. nodaļa: Vispārīgi noteikumi

2. nodaļa: Izdienas pensija un pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

1. iedaļa: Izdienas pensija

2. iedaļa: Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

3. nodaļa: Invaliditātes pensija

4. nodaļa: Apgādnieka zaudējuma pensija

5. nodaļa: Pagaidu pensijas

6. nodaļa: Pensiju palielinājums saistībā ar apgādājamajiem bērniem

7. nodaļa: 1. iedaļa: Pensiju programmas finansēšana

2. iedaļa: Pensijas aprēķināšana

3. iedaļa: Pabalstu izmaksa

8. nodaļa: Pārejas noteikumi

IX pielikums: Disciplinārlietas

X pielikums: Īpaši noteikumi, kas piemērojami ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī.

1. nodaļa: Vispārīgi noteikumi

2. nodaļa: Saistības

3. nodaļa: Darba apstākļi

4. nodaļa: Atalgojumi un sociālās nodrošināšanas pabalsti.

1. iedaļa: Atalgojumi un ģimenes pabalsti

2. iedaļa: Noteikumi, kas attiecas uz izdevumu atlīdzinājumu

3. iedaļa: Sociālās nodrošināšanas pabalsti

5. nodaļa: Disciplinārlietas

6. nodaļa: Pārejas noteikumi

XI pielikums: Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta izpildes noteikumi

1. nodaļa Ikgadēja atalgojuma pārskatīšana

1. iedaļa: Ikgadējās korekcijas noteicošie faktori

2. iedaļa: Ikgadējas atalgojuma korekcijas kārtība

2. nodaļa: Starpposmu atalgojuma korekcija

3. nodaļa: Valstis ar augstu inflācijas līmeni

4. nodaļa: Korekcijas koeficientu izveidošana

5. nodaļa: Izņēmuma klauzula

6. nodaļa: Eiropas Kopienu Statistikas biroja uzdevumi un attiecības ar dalībvalstu statistikas iestādēm

7. nodaļa: Nobeiguma noteikums un pārskatīšanas klauzula

I sadaļa: Vispārīgi noteikumi

1. pants (21) (73)

Šajos Civildienesta noteikumos "Kopienu ierēdnis" ir jebkura persona, kura, kā noteikts šajos Civildienesta noteikumos, ar tiesību aktu, kuru izdevusi šīs iestādes iecēlējinstitūcija, ir iecelta kādas Kopienu iestādes štata pastāvīgā amatā.

Ja vien citos noteikumos nav noteikts citādi, tad Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un Eiropas Savienības ombudu šo Civildienesta noteikumu nozīmē uzskata par Kopienu iestādēm.

1.a pants (77)

1. Atbilstoši šiem Civildienesta noteikumiem, bet neskarot attiecīgos noteikumus, kuros ietverta prasība pēc noteikta civilstāvokļa, ierēdņiem ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, nepieļaujot ne tiešu, ne netiešu atsaukšanos uz rasi, politiskiem, filozofiskiem vai reliģiskiem uzskatiem, dzimumu vai seksuālo orientāciju.

2. Lai praksē nodrošinātu vīriešu un sieviešu pilnīgu vienlīdzību darbā, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz Eiropas Kopienu iestādēm turpināt vai pieņemt pasākumus, kuros paredzētas īpašas priekšrocības nolūkā atvieglot mazāk pārstāvētajam dzimumam profesionālās darbības veikšanu vai nolūkā novērst vai mazināt diskrimināciju profesionālajā karjerā.

3. Iestādes, savstarpēji vienojoties, pēc apspriedes ar Civildienesta noteikumu komiteju nosaka pasākumus un rīcību, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm jomās, uz kurām attiecas šie Civildienesta noteikumi, un pieņem attiecīgus noteikumus, jo īpaši, lai novērstu tādu faktisku nevienlīdzību, kā sieviešu iespēju ierobežošanu minētajās jomās.

2. pants (69) (73)

Katra iestāde nosaka, kurš tajā īsteno pilnvaras, ko iecēlējinstitūcijai piešķir šie Civildienesta noteikumi.

Attiecībā uz ierēdņiem, kuri strādā Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, Reģionu komitejā un Eiropas Savienības ombuda sekretariātā, iecēlējinstitūcija, kurai dotas šajos Civildienesta noteikumos paredzētās pilnvaras, nosaka minēto komiteju un ombuda reglamentus.

Tomēr divas vai vairākas iestādes var uzticēt vai nu vienai no tādām iestādēm, vai arī iestāžu kopējai struktūrvienībai īstenot pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai attiecībā uz iecelšanu amatā un sociālā nodrošinājuma un pensiju programmām.

3. pants

Tiesību aktā, ar kuru ierēdni ieceļ amatā, norāda datumu, ar kuru iecelšana amatā stājas spēkā; šis datums nav pirms datuma, kurā ierēdnis sāk pildīt savus pienākumus.

4. pants

Amatā neieceļ un nepaaugstina cita iemesla dēļ, kā tikai, lai ieņemtu vakantu amatu, kā paredzēts šajos Civildienesta noteikumos.

Par vakantajiem amatiem iestādē paziņo šīs iestādes personālam tad, ja iecēlējinstitūcija nolemj, ka vakance ir jāaizpilda.

Ja vakanci nevar aizpildīt, pārceļot citā amatā, paaugstinot amatā vai rīkojot iekšējo konkursu, par to paziņo triju Eiropas Kopienu personālam.

5. pants (8)

1. Amatus, uz kuriem attiecas šie Civildienesta noteikumi, klasificē četrās kategorijās - A, B, C un D pēc pakāpes lejupejošā secībā atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi.

A kategoriju veido astoņas pakāpes, kuras sadalītas karjeras grupās, kur katrai parasti ir divas tā personāla pakāpes, kas pilda administratīvos un padomdevēja pienākumus, kam nepieciešama universitātes izglītība vai ekvivalenta profesionāla pieredze.

B kategoriju veido piecas pakāpes, kuras sadalītas karjeras grupās, kur katrai parasti ir divas tā personāla pakāpes, kas pilda izpildu pienākumus, kam nepieciešama augsta līmeņa vidējā izglītība vai ekvivalenta profesionāla pieredze.

C kategoriju veido piecas pakāpes, kuras sadalītas karjeras grupās, kur katrai parasti ir divas tā personāla pakāpes, kas pilda lietvedības pienākumus, kam nepieciešama vidējā izglītība vai ekvivalenta profesionāla pieredze

D kategoriju veido četras pakāpes, kuras sadalītas karjeras grupās, kur katrai parasti ir divas tā personāla pakāpes, kas pilda ar roku veicamus un dienesta pienākumus, kam nepieciešama pamatizglītība, ja nepieciešams, papildinot ar tehnisko apmācību.

Tomēr, atkāpjoties no iepriekš minētajiem noteikumiem, amati vienā un tai pašā specializētā profesionālā jomā, saskaņā ar šo Civildienesta noteikumu pārskatīšanas kārtību, var veidot dienestus, kas ietver vienas vai vairāku iepriekšminēto kategoriju vairākas pakāpes.

2. Tulkotāju un tulku amatus grupē ar burtiem LA apzīmētajā Valodu dienestā, ko veido sešas pakāpes, kuras atbilst A kategorijas 3. līdz 8. pakāpei un ir sadalītas karjeras grupās, kuras katra parasti ietver divas pakāpes.

3. Vienādi amatā iecelšanas nosacījumi un dienesta karjera attiecas uz visiem ierēdņiem, kuri strādā vienā un tai pašā kategorijā vai vienā un tai pašā dienestā.

4. Tabula, kurā norādīti pamata amati un atbilstošās karjeras grupas, ir dota I pielikumā.

Pamatojoties uz šo tabulu, katra iestāde, apspriedusies ar 10. pantā minēto Civildienesta noteikumu komiteju, formulē pienākumus un pilnvaras, pievienojot katram pamata amatam.

6. pants

Amatu saraksts, kas pievienots budžeta pozīcijai, kas attiecas uz katru iestādi, katrai kategorijai un katram dienestam norāda amatu skaitu katrā pakāpē katrai karjeras grupai.

7. pants (8)

1. Iecēlējinstitūcija, vienpusīgi pieņemot lēmumu dienesta interesēs, neņemot vērā valsts piederību, katru ierēdni norīko, ieceļot vai pārceļot amatā savā kategorijā vai dienestā, kas atbilst ierēdņa pakāpei.

Ierēdnis var lūgt pārcelšanu citā amatā savas iestādes ietvaros.

2. Ierēdni var uzaicināt īslaicīgi ieņemt amatu tādā karjeras grupā savā kategorijā vai dienestā, kas ir augstāka par šī ierēdņa pamata karjeras grupu. Ar šādas pagaidu pārcelšanas ceturtā mēneša sākumu ierēdnis saņem diferencētu piemaksu, kas ir vienāda ar starpību starp pašreizējo atalgojumu, kas atbilst viņa pakāpei un līmenim, un atalgojumu, kas tam būtu pienācies attiecībā uz līmeni, kurā to klasificētu sākuma pakāpē, ja šis ierēdnis būtu norīkots pagaidu amata karjeras grupā.

Pagaidu amata termiņš nepārsniedz vienu gadu, izņemot gadījumus, kad aizstājējs ierēdnis tieši vai netieši aizstāj tādu ierēdni, kurš dienesta interesēs iecelts citā amatā, iesaukts militārajā dienestā vai atrodas ilgstošā slimības atvaļinājumā.

8. pants

Ierēdnis, kurš ir iecelts amatā citā Eiropas Kopienu iestādē, pēc sešu mēnešu perioda var lūgt pārcelšanu uz šo iestādi.

Ja ierēdņa pamatiestāde un iestāde, kurā ierēdnis ir norīkots darbā, piekrīt pārcelšanai, uzskata, ka ierēdnis pēdējā iestādē ir nostrādājis visu savu dienesta karjeru Kopienā. Uz šīs pārcelšanas pamata ierēdnis neiegūst nekādu mantisku labumu, kuru tam ir tiesības saņemt saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem par dienesta attiecību izbeigšanu ar vienu no Kopienas iestādēm.

Ja lēmums, ar kuru apstiprina pieprasījumu, ietver iecelšanu augstākā pakāpē, nekā ierēdnis bija norīkots pamatiestādē, to uzskata par paaugstināšanu amatā. šādu lēmumu var pieņemt vienīgi saskaņā ar 45. panta nosacījumiem.

9. pants (69)

1. Izveido:

a) katrā iestādē:

- Personāla komiteju, kuru var organizēt nodaļās dažādām darba vietām;

- vienu vai vairākas Apvienotās komitejas atbilstoši ierēdņu skaitam darba vietās;

- vienu vai vairākas Disciplinārlietu kolēģijas atbilstoši ierēdņu skaitam darba vietās;

- Ziņojumu komiteju, ja nepieciešams.

b) Kopienām:

- Invaliditātes komiteju,

kura veic funkcijas, kuras tai piešķir šie Civildienesta noteikumi.

1. a Lai īstenotu Civildienesta noteikumu dažus noteikumus, divām vai vairākām iestādēm var izveidot kopēju Apvienoto komiteju.

2. Struktūrvienību sastāvu un kārtību nosaka katra iestāde saskaņā ar II pielikuma noteikumiem.

Šo struktūrvienību locekļus uzskaita Kopienas personāla ikmēneša biļetenā.

3. Personāla komiteja pārstāv personāla locekļu intereses attiecībās ar iestādi un nodrošina nepārtrauktus kontaktus starp iestādi un personālu. Tā veicina netraucētu dienesta vadīšanu, nodrošinot iespējas personāla locekļu viedokļa izteikšanai.

Tā paziņo iestādes kompetentajām struktūrvienībām par jebkurām problēmām, kurām ir vispārējas sekas attiecībā uz šo Civildienesta noteikumu tulkošanu un piemērošanu. Ar to var apspriesties par jebkuru šāda veida problēmu.

Komiteja iesniedz iestādes kompetentajām struktūrvienībām priekšlikumus par dienesta organizāciju un darbību un priekšlikumus personāla darba apstākļu un vispārējo dzīves apstākļu uzlabošanai.

Komiteja piedalās iestādes izveidoto sociālās labklājības struktūrvienību vadīšanā un uzraudzībā personāla interesēs. Ar iestādes piekrišanu tā var izveidot labklājības dienestus.

4. Papildus funkcijām, ko tām piešķir šie Civildienesta noteikumi, Apvienotā komiteja vai komitejas var apspriesties ar iecēlējinstitūciju vai Personāla komiteju par vispārēja rakstura jautājumiem, ko kāda no pēdējām minētajām uzskata par vajadzīgu iesniegt.

5. Ziņojumu komitejas saņem atzinumus:

a) par rīcību pēc pārbaudes laika;

b) par atbrīvošanu no amata sakarā ar nekompetenci; un

c) par ierēdņu atlasi, sakarā ar štatu samazināšanu iestādē.

Komiteja nodrošina regulāru ziņojumu sniegšanu vienotā veidā par personālu jebkurā iestādē.

10. pants

Civildienesta noteikumu komitejā iekļauj Kopienas iestāžu pārstāvjus un vienādu to Personāla komiteju pārstāvju skaitu. Savstarpēji vienojoties, iestādes pieņem lēmumu par Civildienesta noteikumu komitejas locekļu iecelšanas kārtību.

Papildus funkcijām, ko tai piešķir šie Civildienesta noteikumi, Komiteja var formulēt ierosinājumus Civildienesta noteikumu pārskatīšanai. Komiteja apspriežas ar Komisiju par jebkādu priekšlikumu Civildienesta noteikumu pārskatīšanai. tā savu atzinumu dara zināmu laika periodā, ko var noteikt Komisija. Komiteja tiekas pēc tās priekšsēdētāja, iestādes vai iestādes Personāla komitejas lūguma.

Komitejas sanāksmju protokolu nosūta attiecīgajām struktūrvienībām.

10.a pants (8)

Iestāde nosaka termiņus, kādos Personāla komitejai, Apvienotajai komitejai vai Civildienesta noteikumu komitejai jāsniedz tām lūgti atzinumi; tādi termiņi nav īsāki par piecpadsmit darba dienām. Ja norādītajā termiņā atzinums netiek sniegts, tad iestāde pieņem lēmumu bez tā.

II sadaļa: Ierēdņu tiesības un pienākumi

11. pants

Ierēdnis veic savus pienākumus un darbojas vienpusīgi tikai Kopienu interesēs; ierēdnis nepieprasa, kā arī nepieņem norādes no jebkuras valdības, iestādes, organizācijas vai personas, kura nedarbojas iestādē.

Ierēdnis bez iecēlējinstitūcijas atļaujas no valdības vai jebkura cita avota ārpus iestādes, kurai viņš/viņa pieder, nedrīkst pieņemt nekādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai jebkāda veida samaksu, izņemot samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti līdz pieņemšanai darbā, vai kas nopelnīti dienesta laikā par militāro dienestu vai kādu citu valsts dienestu.

12. pants

Ierēdnis atturas no jebkādas darbības un jo sevišķi no tāda viedokļa izpaušanas, kas varētu atspoguļot viņu nostāju.

Uzņēmumos, kuri ir pakļauti tās iestādes institūcijai, kurā ierēdnis strādā vai kuriem ir darījumi ar šo iestādi, ierēdnis nedrīkst tieši vai netieši saglabāt vai iegūt tāda veida vai apmēra daļu, kas varētu kaitēt tā neatkarībai, veicot savus pienākumus.

Ierēdnim, kurš vēlas iesaistīties algotā vai sabiedriskā darbā vai citos pasākumos ārpus Kopienas, ir jāsaņem iecēlējinstitūcijas atļauja. Atļauja jāatsaka, ja šādas darbības vai pasākumi var traucēt ierēdņa neatkarībai vai kaitēt Kopienas darbam.

13. pants

Ja ierēdņa laulātais strādā algotu darbu, ierēdnis informē iestādes iecēlējinstitūciju. Ja darba veids izrādās nesavienojams ar ierēdņa darba veidu un ja ierēdnis nevar apņemties, ka to pārtrauks noteiktajā laika periodā, iecēlējinstitūcija, apspriežoties ar Apvienoto komiteju, pieņem lēmumu par to, vai ierēdnim jāturpina šī amata ieņemšana, viņš jāpārceļ citā amatā vai jālūdz iesniegt iesniegumu par atbrīvošanu no amata.

14. pants

Jebkurš ierēdnis, kurš savu pienākumu izpildē tiek lūgts izlemt jautājumu, kura risināšanā vai rezultātā viņš ir personīgi ieinteresēts tādā mērā, ka tas var vājināt viņa neatkarību, par to informē iecēlējinstitūciju.

15. pants

Ierēdnis, kurš kandidē uz vēlētu valsts amatu, pieprasa atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas līdz trīs mēnešiem.

Iecēlējinstitūcija izskata visu šādos amatos ievēlēto ierēdņu personīgās lietas. Ņemot vērā amata un tā pienākumu svarīgumu, iecēlējinstitūcija lemj, vai attiecīgajam ierēdnim būtu jāturpina pienākumu izpilde, vai jāpieprasa atvaļinājums personisku iemeslu dēļ. Pēdējā gadījumā atvaļinājuma ilgums ir vienāds ar termiņu, uz kādu ierēdnis ir ievēlēts.

16. pants

Pēc aiziešanas no dienesta ierēdnim ir pienākums ievērot godīgumu un diskrētumu attiecībā uz dažu amatu vai labumu pieņemšanu.

Katra iestāde, apspriežoties ar Apvienoto komiteju, nosaka amatus, kas neatļauj ierēdņiem, kuri tos ieņem, uzņemties nekādu algotu vai nealgotu darbu trīs gadus pēc darba atstāšanas dienestā, izņemot saskaņā ar šādiem noteikumiem.

Šo trīs gadu laikā ierēdnim, kurš ir bijis šādā amatā, nekavējoties jāinformē iestādes, kurās viņš strādāja trīs gadus pirms aiziešanas no darba, par pienākumiem vai uzdevumiem, ko tam varētu lūgt veikt.

Iestāde, apspriežoties ar Apvienoto komiteju, paziņo attiecīgajai personai 15 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas par to, vai tā aizliedz ierēdnim pieņemt šos pienākumus vai uzdevumus.

17. pants

Ierēdnis ievēro vislielāko piesardzību attiecībā uz visiem faktiem un informāciju, ko tas uzzina savu pienākumu veikšanas gaitā vai to sakarā; ierēdnis nekādā veidā nevienai nepilnvarotai personai neizpauž nevienu dokumentu vai informāciju, kas vēl nav publicēta. Ierēdnim šis pienākums ir saistošs arī pēc atbrīvošanas no amata.

Bez iecēlējinstitūcijas atļaujas ierēdnis ne viens pats, ne kopā ar citiem nedrīkst ne publicēt, ne radīt iespēju publicēt nekādas lietas, kas attiecas uz Kopienu darbību. Atļauju noraida tikai tad, ja piedāvātā publikācija skar Kopienas intereses.

18. pants

Visas tiesības uz jebkuriem rakstveida vai citiem darbiem, ko ierēdņi ir sagatavojuši, veicot savus pienākumus, ir tās Kopienas īpašums, uz kuras darbībām šie rakstveida vai citi darbi attiecas.

19. pants

Ierēdņi bez iecēlējinstitūcijas atļaujas ne uz kāda pamata nevienā tiesvedībā neizpauž informāciju, kuru tie ir uzzinājuši, veicot savus pienākumus. Atļauju noraida vienīgi tad, ja to paredz Kopienu intereses, un tiktāl, cik tas attiecas uz attiecīgo ierēdni, šāda noraidīšana nerada krimināltiesiskas sekas. Ierēdnim šis pienākums ir saistošs arī pēc atbrīvošanas no amata.

Iepriekš minētā punkta noteikumi neattiecas uz ierēdni vai bijušo ierēdni, kurš sniedz pierādījumus Eiropas Kopienu Tiesai vai iestādes Disciplinārlietu kolēģijai jautājumos par vienas no triju Eiropas Kopienu darbinieku vai bijušo darbinieku.

20. pants

Ierēdnis dzīvo vietā, kurā tas ir iecelts amatā, vai arī vietā, kas ir ne tālāk kā vieta, kura ir sasniedzama viņa pienākumu pienācīgai veikšanai.

21. pants (24)

Neatkarīgi no kategorijas ierēdņi palīdz un sniedz padomu ierēdņiem, kuru pakļautībā tie strādā; tie atbild par uzticēto pienākumu izpildi.

Par visām darba jomām atbildīgajiem ierēdņiem ir jāatbild augstākstāvošajiem ierēdņiem par uzticēto pienākumu izpildi un izteikto norādījumu ievērošanu. Pakļauto ierēdņu atbildība nekādā veidā neatbrīvo no personiskās atbildības.

Ierēdnis, kurš saņem norādījumus, kurus tas uzskata par nepareiziem vai par tādiem, kas varētu radīt nopietnas grūtības, vajadzības gadījumā rakstiski informē savu tiešo priekšnieku. Ja ierēdnis no sava priekšnieka saņem šādu norādījumu apstiprinājumu rakstveidā, viņš tos izpilda, ja vien tas nav pretrunā ar krimināllikumu vai attiecīgām drošības normām.

22. pants

Var pieprasīt, lai ierēdnis pilnībā vai daļēji novērstu jebkurus zaudējumus, kas Kopienām radušies smaga pārkāpuma rezultātā, ko tas nodarījis savu pienākumu izpildes laikā vai to sakarā.

Iecēlējinstitūcija sniedz pamatotu lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta attiecībā uz disciplinārlietām.

Eiropas Kopienu tiesai ir neierobežota lietu piekritība strīdos, kas rodas minētajā noteikumā.

23. pants (24)

Privilēģijas un neaizskaramību, ko bauda ierēdņi, piešķir vienīgi Kopienu interesēs. Saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās, ierēdņi nav atbrīvoti no savu personisko pienākumu izpildes vai no spēkā esošo tiesību aktu un politikas priekšrakstu ievērošanas.

Ja privilēģijas un neaizskaramība ir apstrīdētas, attiecīgajam ierēdnim par to nekavējoties jāinformē iecēlējinstitūcija.

Protokolā par privilēģijām un neaizskaramību noteikto ceļošanas atļauju izsniedz A 1 līdz A 4 pakāpes vai līdzvērtīgas pakāpes ierēdņiem. Ja dienesta intereses to prasa, ar iecēlējinstitūcijas īpašu lēmumu šo ceļošanas atļauju var izsniegt citas pakāpes ierēdņiem, kuru dienesta vieta neatrodas dalībvalstu teritorijā.

24. pants (8)

Kopienas palīdz visiem ierēdņiem, jo sevišķi tiesvedībā pret jebkuru personu, kura izsaka draudus, apvainojumus vai veic apmelojošas darbības vai izteikumus, vai uzbrūk personai vai īpašumam, kuru ierēdnis vai viņa ģimenes loceklis guvis sava amata vai pienākumu dēļ.

Šādos gadījumos Kopienas kopīgi un katra atsevišķi atlīdzina ierēdnim radušos zaudējumus tiktāl, ciktāl ierēdnis neradīja zaudējumus ne apzināti, ne arī aiz nopietnas nolaidības, un tas nav saņēmis atlīdzību no personas, kura nodarīja zaudējumus.

Tā sekmē ierēdņu turpmākas mācības un sagatavošanu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pienācīgu darba izpildi, un kas atbilst tās interesēm.

Tādas mācības un sagatavošanu ņem vērā saistībā ar ierēdņu paaugstināšanu amatā.

24.a pants (8)

Ierēdņi ir tiesīgi izmantot tiesības apvienoties; viņi var būt Eiropas ierēdņu arodbiedrību vai profesionālo apvienību biedri.

25. pants (8)

Ierēdņi drīkst iesniegt lūgumus savas iestādes iecēlējinstitūcijai.

Par jebkuru lēmumu, kas saistīts ar konkrētu personu un kas pieņemts saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem, nekavējoties rakstveidā iepazīstina attiecīgo ierēdni. Jebkurā lēmumā, kas nelabvēlīgi ietekmē ierēdni, ir jānorāda iemesli, uz kuriem pamatojoties, tas pieņemts.

Īpašus lēmumus par ierēdņa iecelšanu amatā, apstiprināšanu, paaugstināšanu amatā, pārcelšanu amatā, administratīvā statusa noteikšanu un dienesta attiecību izbeigšanu nekavējoties izsludina tās iestādes telpās, kurā ierēdnis strādā, un publicē Kopienu Personāla ikmēneša biļetenā.

26. pants

Ierēdņa personīgajā lietā jābūt:

a) visiem dokumentiem, kas apliecina tā administratīvo statusu un visiem ziņojumiem, kas attiecas uz tā spējām, efektivitāti un rīcību;

b) ierēdņa atsauksmēm par minētajiem dokumentiem.

Dokumentiem jābūt reģistrētiem, numurētiem un iešūtiem lietā kārtas numuru secībā; a) apakšpunktā minētos dokumentus iestāde nedrīkst izmantot vai citēt pret ierēdni, ja par tiem ierēdnim nav zināms pirms reģistrēšanas.

Paziņojumu ierēdnim par jebkuru dokumentu apstiprina ar tā parakstu vai, ja tā nav, ar ierakstītu vēstuli.

Ierēdņa personīgajā lietā nedrīkst ietvert norādi uz ierēdņa politiskajiem, filozofiskajiem vai reliģiskajiem uzskatiem.

Katram ierēdnim var būt tikai viena personīgā lieta.

Ierēdnim ir tiesības, arī pēc aiziešanas no dienesta, iepazīties ar visiem savā personīgajā lietā esošajiem dokumentiem.

Personīgā lieta ir konfidenciāla un ar to var iepazīties tikai administrācijas birojā. Tomēr to var nosūtīt Eiropas Kopienu Tiesai, ja pret ierēdni iesniegta prasība tiesā.

III sadaļa: Ierēdņu karjera

1. nodaļa: Iecelšana amatā

27. pants (77)

Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Kopienu dalībvalstu pilsoņiem.

Ierēdņus izvēlas neatkarīgi no viņu rases, politiskiem, filozofiskiem vai reliģiskiem uzskatiem, dzimuma vai seksuālās orientācijas, un neatsaucas uz viņu civilstāvokli vai ģimenes stāvokli.

Neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem.

28. pants

Ierēdni var iecelt amatā tikai ar nosacījumu, ka:

a) viņš ir kādas Kopienu dalībvalsts pilsonis, ja vien iecēlējinstitūcija nav noteikusi kādu izņēmumu, un ja viņš bauda visas pilsonim pienākošās tiesības;

b) viņš ir izpildījis visas saistības, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

c) viņš uzrāda atbilstošas rekomendācijas par piemērotību savu pienākumu veikšanai;

d) atbilstoši 29. panta 2. punktam viņš ir izturējis konkursu, kas balstās uz kvalifikāciju vai pārbaudēm, vai gan uz kvalifikāciju, gan pārbaudēm, kā paredzēts III pielikumā;

e) viņš ir fiziski spējīgs pildīt savus pienākumus, un

f) viņš sniedz pierādījumu tam, ka viņam ir labas kādas Kopienu valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Kopienu valodas zināšanas apjomā, kādā tas vajadzīgs viņa pienākumu veikšanai.

29. pants

1. Pirms iecelšanas vakantajā amatā iestādē iecēlējinstitūcija vispirms ņem vērā:

a) vai amatu var aizpildīt, izmantojot paaugstināšanu vai pārcelšanu amatā iestāžu robežās;

b) vai rīkot iestādes iekšējos konkursus;

c) kādus pieteikumus pārcelšanai amatā ir iesnieguši trīs Eiropas Kopienu iestāžu ierēdņi;

un pēc tam ievēro konkursu kārtību, pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem, vai gan uz kvalifikāciju, gan pārbaudījumiem. Konkursa kārtība noteikta III pielikumā.

Līdzīgu kārtību var ievērot, lai veidotu rezervi turpmākai iecelšanai amatā.

2. Iecēlējinstitūcija var pieņemt kārtību, kas nav konkursa kārtība, lai ieceltu amatā A1 vai A2 pakāpes ierēdņus un, izņēmuma gadījumos arī, lai ieceltu amatos, kuros nepieciešama īpaša kvalifikācija.

30. pants

Katram konkursam iecēlējinstitūcija ieceļ atlases komisiju. Šī komisija sastāda piemēroto kandidātu sarakstu.

Iecēlējinstitūcija nolemj, kuru no šiem kandidātiem iecelt vakantajā amatā.

31. pants

1. Šādi izvēlētus kandidātus ieceļ:

- A kategorijas ierēdņus vai Valodu dienests: to kategorijas vai dienesta sākuma pakāpē;

- citu kategoriju ierēdņus: sākuma pakāpē tajā amatā, kurā tos iecēla amatā.

2. Tomēr, iecēlējinstitūcija var noteikt izņēmumus iepriekšminētajos noteikumos ar šādiem nosacījumiem:

a) attiecībā uz A1, A2, A3 un LA 3 pakāpēm,

- ne vairāk kā pusei no iecelšanas gadījumiem vakantajos amatos,

- līdz divām trešdaļām no iecelšanas gadījumiem jaunizveidotajos amatos;

b) attiecībā uz citām pakāpēm,

- līdz vienai trešdaļai no iecelšanas gadījumiem vakantajos amatos,

- ne vairāk kā puse no iecelšanas gadījumiem jaunizveidotajos amatos;

Izņemot attiecībā uz LA 3 pakāpi, šo noteikumu piemēro sešu amatu grupām, kuri jāaizpilda katrā pakāpē šajā noteikumā.

32. pants (8) (69)

Ierēdni ieceļ amatā pirmajā viņa pakāpes līmenī.

Taču iecēlējinstitūcija, ņemot vērā attiecīgās personas apmācību un īpašo pieredzi amatam, viņa pakāpē var noteikt papildu darba stāžu; tas nepārsniedz 72 mēnešus no A 1 līdz A 4 pakāpei, LA3 un LA 4 pakāpēs un 48 mēnešus citās pakāpēs.

Pagaidu darbinieki, kurus klasificē saskaņā ar iestādes pieņemtiem kritērijiem, saglabā pagaidu darbinieka statusā iegūto stāžu, ja viņus ieceļ par tās pašas pakāpes ierēdņiem tūlīt pēc pagaidu nodarbinātības termiņa beigām.

33. pants (24)

Pirms iecelšanas amatā veiksmīgo kandidātu medicīniski pārbauda viens no iestādes ārstiem, lai iestāde zinātu, ka kandidāts atbilst 28. panta e) punkta prasībām.

Ja pirmajā daļā paredzētās ārsta apskates rezultātā tiek sniegts negatīvs medicīniskais slēdziens, kandidāts 20 dienu laikā no brīža, kad iestāde par šo slēdzienu ir paziņojusi, pieprasa, lai viņa lieta tiktu iesniegta ārstu komisijas slēdziena saņemšanai, kura sastāv no trim ārstiem un kurus iecēlējinstitūcija ir izvēlējusies no iestādes ārstiem. Ārstu komisijā jāiztaujā ārsts, kurš sniedzis sākotnējo negatīvo atzinumu. Kandidāts var nosūtīt sava izvēlēta ārsta sastādītu slēdzienu ārstu komisijai. Ja ārstu komisijas slēdziens apstiprina pirmajā daļā paredzētajā ārsta apskatē izdarītos secinājumus, kandidāts maksā 50 % no nodevām un papildmaksām.

34. pants (8) (24) (69)

1. Pirms apstiprināšanas amatā ierēdņiem, izņemot A 1 un A 2 pakāpes ierēdņus, ir pārbaudes laiks. Pārbaudes laiks A kategorijas, Valodu dienesta un B kategorijas ierēdņiem ir deviņi mēneši, bet pārējiem ierēdņiem – seši mēneši.

Ja pārbaudes laikā slimības, 58. pantā definētas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai nelaimes gadījuma dēļ ierēdnis nespēj veikt pienākumus vismaz vienu nepārtrauktu mēnesi vai ilgāk, tad iecēlējinstitūcija pārbaudes laiku drīkst attiecīgi pagarināt.

2. Ziņojumu par pārbaudāmo var sagatavot jebkurā brīdī pārbaudes laikā, ja viņa darbs izrādās acīmredzami neatbilstošs.

Ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai astoņu dienu laikā ir tiesības iesniegt piezīmes. Pārbaudāmā tiešais priekšnieks ziņojumu un piezīmes tūlīt nosūta iecēlējinstitūcijai, kura trīs nedēļu laikā saņem Apvienotās referentu komitejas atzinumu par veicamajiem pasākumiem. Iecēlējinstitūcija var lemt pārbaudāmo atlaist pirms pārbaudes laika beigām, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš; tomēr nodarbinātības laiks nedrīkst pārsniegt parasto pārbaudes laiku.

Tomēr izņēmuma apstākļos iecēlējinstitūcija var atļaut pārbaudes laiku turpināt un pārcelt ierēdni dienestā citā struktūrvienībā. Tādā gadījumā jaunā darba termiņš ir vismaz seši mēneši; piemēro 4. punktā minētos ierobežojumus.

3. Vismaz vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sagatavo ziņojumu par pārbaudāmā spēju veikt viņa amata pienākumus, kā arī par viņa darba efektivitāti un uzvedību darbā. Ziņojumu dara zināmu pārbaudāmajam, kuram astoņu dienu laikā ir tiesības iesniegt piezīmes.

Ja ziņojumā ieteikts pārbaudāmo no darba atlaist vai – izņēmuma apstākļos – pagarināt pārbaudes laiku, tad pārbaudāmā tiešais priekšnieks ziņojumu un piezīmes tūlīt nosūta iecēlējinstitūcijai, kura trīs nedēļu laikā apspriežas ar Apvienoto referentu komiteju par veicamajiem pasākumiem.

Pārbaudāmo, kura darbs nav bijis atbilstošs, lai ieņemtu amatu, atbrīvo no tā. Tomēr izņēmuma apstākļos iecēlējinstitūcija var atļaut pārbaudes laiku pagarināt ne ilgāk kā par sešiem mēnešiem un, iespējams, pārcelt ierēdni darbā citā struktūrvienībā.

4. Kopējais pārbaudes laiks nedrīkst būt ilgāks par 15 mēnešiem.

5. Izņemot gadījumus, kad pārbaudāmajam ir iespēja tūlīt stāties citā darbā, atbrīvotais pārbaudāmais saņem kompensāciju trīs mēneša pamatalgu apmērā, ja nostrādāts vairāk nekā gads, divu mēneša pamatalgu apmērā, ja nostrādāti vismaz seši mēneši, un vienas mēneša pamatalgas apmērā, ja nostrādāti mazāk nekā seši mēneši.

6. Šā panta 2., 3., 4. un 5. punkts neattiecas uz ierēdņiem, kuri pirms pārbaudes laika beigām lūdz tos atbrīvot no amata.

2. nodaļa: Administratīvais statuss

35. pants

Ierēdņiem piešķir vienu no šiem administratīvajiem statusiem:

a) aktīva nodarbinātība;

b) pārcelšana;

c) atvaļinājums personisku iemeslu dēļ;

d) rezerve;

e) militārā dienesta atvaļinājums.

1. iedaļa: Aktīva nodarbinātība

36. pants

Aktīvi nodarbināts ierēdnis ir tāds ierēdnis, kas pilda tā amata pienākumus, kurā viņš iecelts vai īslaicīgi norīkots saskaņā ar IV sadaļā iekļautajiem nosacījumiem.

2. iedaļa: Pārcelšana

37. pants (8) (40) (69)

Pārcelts ierēdnis ir štata ierēdnis, kas, pamatojoties uz iecēlējinstitūcijas lēmumu:

a) dienesta interesēs pārcelts:

- pagaidu darbā ārpus attiecīgās iestādes vai

- uz laiku palīdzēt personai, kas ieņem kādu no amatiem, kuri minēti Kopienu dibināšanas līgumos vai Līgumā par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi, vai kas ir vēlēts priekšsēdētājs kādai no Kopienu iestādēm vai struktūrām vai vēlēts priekšsēdētājs kādai no Eiropas Parlamenta politiskajām grupām;

- noteiktu laiku strādāt amatā, kas iekļauts to amatu sarakstā, kurus finansē no asignējumiem pētniecībai un ieguldījumiem, un ko budžeta iestādes ir klasificējušas kā pagaidu amatu.

b) pēc viņa lūguma:

- nodots citu Eiropas Kopienu iestāžu rīcībā; vai,

- nodots tādas organizācijas rīcībā, kas paredzēta Kopienas interešu sekmēšanai un iekļauta sarakstā, ko sastāda, Kopienas iestādēm vienojoties, pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju.

Pārcelts ierēdnis turpina izmantot visas tiesības saskaņā ar 38. un 39. pantā iekļautajiem nosacījumiem un tam joprojām ir visi tā pienākumi kā pamatiestādes ierēdnim. Tomēr, ievērojot 77. panta trešās daļas noteikumus attiecībā uz pensijām, ierēdņiem pārcelšanas laikā atbilstīgi pirmās daļas a) apakšpunkta otrajam ievilkumam, piemēro tādus pašus noteikumus, kā tādas pašas pakāpes ierēdņiem amatā, uz kuru viņš pārcelts.

38. pants (8)

Pārcelšanu dienesta interesēs regulē šādi noteikumi:

a) lēmumu par pārcelšanu pieņem iecēlējinstitūcija, uzklausot attiecīgo ierēdni;

b) pārcelšanas ilgumu nosaka iecēlējinstitūcija;

c) ik pēc sešiem mēnešiem attiecīgais ierēdnis var pieprasīt šīs pārcelšanas pārtraukšanu;

d) pārceltam ierēdnim atbilstīgi 37. panta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam ir tiesības saņemt diferencētu algu, ja amatā, uz kuru viņš pārcelts, kopējais atalgojums ir mazāks nekā viņa pakāpes un līmeņa amatā pamatiestādē; tāpat pārceltajam ierēdnim ir tiesības saņemt atlīdzību par jebkādiem papildu izdevumiem, kas rodas saistībā ar pārcelšanu;

e) pārceltais ierēdnis atbilstīgi 37. panta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam turpina maksāt pensiju iemaksas, pamatojoties uz to algu, ko par aktīvu nodarbinātību saņem viņa pakāpes un līmeņa ierēdņi pamatiestādē;

f) pārceltajam ierēdnim saglabā amatu, viņa tiesības uz izvirzīšanu augstākā līmenī un viņa tiesības uz paaugstinājumu;

g) kad pārcelšana beidzas, ierēdni nekavējoties atjauno iepriekšējā amatā.

39. pants (8) (40)

Pārcelšanu pēc ierēdņa paša lūguma regulē šādi noteikumi:

a) lēmumu par pārcelšanu pieņem iecēlējinstitūcija, kura nosaka norīkojuma ilgumu;

b) sešu mēnešu laikā pēc jauno pienākumu pildīšanas uzsākšanas ierēdnis var lūgt pārcelšanas pārtraukšanu; pēc tam ierēdni nekavējoties atjauno iepriekšējā amatā;

c) pēc sešu mēnešu perioda šajā amatā var pārcelt citu personu;

d) pārcelšanas laikā pensiju iemaksas un visas tiesības uz pensiju aprēķina, pamatojoties uz to algu, ko par aktīvu nodarbinātību saņem attiecīgās pakāpes un līmeņa ierēdņi pamatiestādē.

Tomēr, pārceltais ierēdnis saskaņā ar 37. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu, kurš iegūst tiesības uz pensiju struktūrvienībā, kurā viņš ir norīkots, vairs nav saistīts ar pensiju programmu viņa sākotnējā iestādē šīs pārcelšanas laikā.

Ierēdnim, kurš pārcelšanas laikā kļūst par invalīdu 37. panta, 1. punkta, b) apakšpunkta, otrā ievilkuma nozīmē, un tā ierēdņa apgādājamiem, kurš nomirst šajā laika posmā, ir tiesības saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem uz invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju bez citām summām, ko uz tā paša pamata un par to pašu laika posmu tiem izmaksājusi struktūrvienība, uz kuru ierēdnis bija pārcelts.

Šī noteikuma rezultātā ierēdnim un viņa apgādājamiem nav tiesības uz kopējo pensiju, kas ir lielāka par maksimālo summu, ko viņš saņemtu atbilstoši šiem Civildienesta noteikumiem;

e) pārcelšanai beidzoties, ierēdnis jāatjauno tās karjeras grupai atbilstošā pirmajā amata vietā, kas atbrīvojas tā kategorijā vai dienestā, ar noteikumu, ka attiecīgā persona atbilst tāda amata prasībām. Ja ierēdnis no piedāvātā amata atsakās, tad tam saglabājas darbā atjaunošanas tiesības līdz laikam, kad atbrīvojas cits viņa pakāpei atbilstošs amats attiecīgajā kategorijā vai dienestā, atkal ievērojot iepriekšminēto nosacījumu; ja no piedāvātā amata atsakās otrreiz, tad pēc apspriedes ar Apvienoto komiteju ierēdnim var lūgt iesniegt iesniegumu par atbrīvošanu no amata. Līdz sekmīgai atjaunošanai amatā attiecīgais ierēdnis joprojām skaitās pārcelts, par to nesaņemot atalgojumu.

3. iedaļa: Atvaļinājums personisku iemeslu dēļ

40. pants (8) (24) (40)

1. Štata ierēdnim, ārkārtas apstākļos un pēc viņa lūguma var piešķirt atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ.

2. Neskarot 15. panta noteikumus, šāda atvaļinājums nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu.

Atvaļinājumu var pagarināt vēl par diviem viena gada laika posmiem.

Tomēr, ja ierēdnis pieprasa šādu atvaļinājumu, lai:

- audzinātu bērnu, kurš ir jaunāks par pieciem gadiem un tiek uzskatīts par ierēdņa apgādājamo VII pielikuma 2. panta 2. punkta nozīmē; vai

- audzinātu bērnu, kurš tiek uzskatīts par ierēdņa apgādājamo VII pielikuma 2. panta 2. punkta nozīmē un kuram ir nopietna garīga vai fiziska invaliditāte, ko atzinis iestādes ārsts, un kuram nepieciešama pastāvīga aprūpe vai uzraudzība,

atvaļinājumu var pagarināt četras reizes katru gadu, ja katra pagarinājuma laikā rodas kāds no divos iepriekšējos ievilkumos minētajiem apstākļiem.

Ja ierēdnis pieprasa šādu atvaļinājumu, lai pavadītu savu laulāto, kurš arī ir Kopienu ierēdnis vai cits darbinieks, kuram pieprasa, lai tas savu pienākumu pildīšanas laikā apmestos uz pastāvīgu dzīvi tādā attālumā no pieprasītāja ierēdņa dienesta vietas, ka viņu kopējā dzīvesvietas nodibināšana šādā vietā traucētu pieprasītāja ierēdņa pienākumu pildīšanu, atvaļinājumu var pagarināt piecas reizes katru gadu, ja katra pagarinājuma laikā rodas apstākļi, kas garantē atvaļinājuma piešķiršanu. Ierēdnis var izmantot šo noteikumu attiecībā uz atvaļinājuma pagarināšanu tikai vienreiz savā karjerā.

3. Atvaļinājuma laikā ierēdnim nav tiesību uz paaugstinājumu augstākā līmenī vai paaugstinājumu augstākā pakāpē; ierēdņa dalību sociālās nodrošināšanas programmā, kas paredzēta 72. un 73. pantos, un apdrošināšanu pret riskiem saskaņā ar programmu pārtrauc.

Taču, ierēdnis, kurš pierāda, ka uz viņu neattiecas neviena cita 72. un 72. pantā minētā valsts apdrošināšanas pret risku shēma, ne vēlāk kā tajā mēnesī, kas seko mēnesim, kurā sākas viņa atvaļinājums personisku iemeslu dēļ, var pieprasīt, lai uz viņu arī turpmāk tā attiektos saskaņā ar šiem pantiem, ar nosacījumu, ka viņš sedz pusi no iemaksām, kādas jāveic, lai nodrošinātu apdrošināšanu pret 72. panta 1. punktā un 73. panta 1. punktā minētajiem riskiem viņa atvaļinājuma pirmā gada laikā un visas izmaksas šī atvaļinājuma atlikušajā laika posmā; iemaksas aprēķina, ievērojot ierēdņa pēdējo pamatalgu. Turklāt ierēdnis, kurš pierāda, ka viņš nevar iegūt tiesības saņemt pensiju pēc nevienas citas pensiju programmas, var pieprasīt, lai uz viņu arī turpmāk attiektos tiesības uz pensiju vismaz vienu gadu ar nosacījumu, ka viņš izdara iemaksas, kas vienādas ar trīskārtīgu 83. panta 2. punktā noteikto likmi; iemaksas aprēķina, ievērojot ierēdņa pakāpes un līmeņa pamatalgu.

4. Atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ regulē šādi noteikumi:

a) to piešķir iecēlējinstitūcija pēc attiecīgā ierēdņa lūguma;

b) atvaļinājuma pagarinājuma pieteikumu iesniedz divus mēnešus pirms atvaļinājuma beigām;

c) ierēdņa amatā var norīkot citu personu;

d) beidzoties atvaļinājumam, ierēdnis atbilstoši viņa pakāpei jāatjauno iepriekšējā amatā, kurš tobrīd ir brīvs viņa kategorijā vai dienestā, ar noteikumu, ka ierēdnis atbilst tāda amata prasībām. Ja ierēdnis no piedāvātā amata atsakās, tad tam saglabājas darbā atjaunošanas tiesības līdz laikam, kad atbrīvojas cits viņa pakāpei atbilstošs amats attiecīgajā kategorijā vai dienestā, atkal ievērojot iepriekšminēto nosacījumu; ja no piedāvātā amata atsakās otrreiz, tad pēc apspriedes ar Apvienoto komiteju ierēdnim var lūgt iesniegt iesniegumu par atbrīvošanu no amata. Līdz sekmīgai atjaunošanai amatā attiecīgais ierēdnis turpina būt bezalgas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ.

4. iedaļa: Rezerve

41. pants (8) (46) (78) (79)

1. Rezerves ierēdnis ir tāds ierēdnis, kas kļuvis par ārštata darbinieku amatu skaita samazināšanas dēļ šajā iestādē.

2. Kompetenta budžeta iestāde saskaņā ar budžeta procedūru pieņem lēmumu par amatu skaita samazināšanu konkrētajā pakāpē.

Iecelējinstitūcija, apspriežoties ar Apvienoto komiteju, nolemj, kāda veida amatiem piemērot šos pasākumus.

Iecēlējinstitūcija, apspriežoties ar Apvienoto komiteju, sastāda to ierēdņu sarakstu, kuriem piemēros šos pasākumus, ņemot vērā ierēdņa spējas, efektivitāti, uzvedību darbā, ģimenes apstākļus un stāžu. Jebkuru ierēdni, kurš ieņem vienu no iepriekšējā apakšpunktā minētajiem amatiem, kurš izsaka vēlēšanos, lai tam piešķir rezerves statusu, automātiski iekļauj šajā sarakstā.

Ierēdņiem, kuri ir iekļauti šajā sarakstā, piešķir rezerves statusu ar iecēlējinstitūcijas lēmumu.

3. Kamēr ierēdnim ir šis statuss, viņš pārtrauc savu pienākumu izpildi un viņam nav tiesību uz atalgojumu vai paaugstinājumu augstākā līmenī, bet ne ilgāk kā piecus gadus ierēdnim saglabājas tiesības uz izdienas pensiju, kuras pamatā ir tā pakāpei un līmenim atbilstoša alga.

Divus gadus no datuma, ar kuru ierēdnim piešķirts rezerves statuss, viņam ir prioritāte atjaunošanai jebkurā amatā savā kategorijā vai dienestā atbilstoši viņa pakāpei, kurš varētu būt vakants vai izveidots, ja ierēdnim ir nepieciešamā kvalifikācija.

Ierēdnis, kuram ir piešķirts rezerves statuss, saņem pabalstu, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikumu.

Ienākumus, ko ierēdnis minētajā laika posmā gūst jaunā darbā, atskaita no pabalsta, kas noteikts šā punkta iepriekšējā daļā, ja tādu ienākumu un pabalsta summa pārsniedz ierēdņa pēdējā saņemtā atalgojuma summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz algu tabulu, kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, par kuru maksā pabalstu.

Ierēdnis iesniedz tādus rakstiskus pierādījumus, kādi var būt vajadzīgi, un informē iestādi par visiem faktiem, kas varētu ietekmēt tā tiesības uz pabalstu.

Pabalstu un pēdējās saņemtās atlīdzības kopsummu, kas minēta ceturtajā apakšpunktā, koriģē pēc likmes, kas noteikta attiecīgajai Kopienu valstij, par kuru saņēmējs pierāda, ka tā ir viņa dzīvesvietas valsts.

Ja saņēmēja dzīvesvieta ir ārpus Kopienas, tad korekcijas koeficients ir 100.

Pabalstu izsaka eiro. To maksā saņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts valūtā.

Pabalstus, ko maksā citā valūtā, nevis eiro, aprēķina pēc maiņas kursiem, kas minēti 63. panta otrajā daļā.

4. Beidzoties periodam, kurā ierēdnim ir tiesības uz pabalstu, viņam lūdz iesniegt iesniegumu par atbrīvošanu no amata. Attiecīgā gadījumā ierēdnis saņem izdienas pensiju, kā paredzēts pensiju programmā.

5. Ierēdnim, kuram pirms 3. punktā minētā laika posma beigām piedāvā amatu, kas atbilst viņa pakāpei, un viņš to ir noraidījis bez pamatota iemesla, apspriežoties ar Apvienoto komiteju, var atņemt tiesības saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem un viņam var lūgt iesniegt iesniegumu par atbrīvošanu no amata.

5. iedaļa: Militārā dienesta atvaļinājums

42. pants

Ierēdnim, kuru iesauc militārajā dienestā vai rezervistu apmācībā vai kuru atkārtoti iesauc bruņotajos spēkos, piešķir īpašu "militārā dienesta atvaļinājuma" statusu.

Ierēdnis, kuru iesauc militārajā, nesaņem atalgojumu, bet saglabā savas tiesības izvirzīšanai augstākam līmenim un paaugstinājumam amatā saskaņā ar šiem Civildienesta noteikumiem. Viņš arī saglabā savas tiesības uz izdienas pensiju, ja pēc militārā dienesta beigām viņš veic savas pensijas iemaksas ar atpakaļejošu datumu.

Ierēdnis, kurš iesaukts rezervistu apmācībā vai atkārtoti iesaukts bruņotajos spēkos, apmācības vai atsaukšanas laikā turpina saņemt savu atalgojumu, no kura atskaitīta summa, kas vienāda ar viņa dienestā saņemto summu.

3. nodaļa: Ziņojumi, izvirzīšana augstākam līmenim un paaugstināšana amatā

43. pants

Par katra ierēdņa, izņemot A1 un A 2 pakāpes ierēdņus, spējām, efektivitāti un uzvedību darbā vismaz reizi divos gados sastāda periodisku ziņojumu, kā to noteikusi katra iestāde saskaņā ar 110. pantu.

Ierēdnis ir jāiepazīstina ar šo ziņojumu. Tam ir tiesības par to sniegt jebkādas atsauksmes, kuras tas uzskata par vajadzīgām.

44. pants

Ierēdnis, kurš divus gadus ir atradies vienā savas pakāpes līmenī, automātiski tiek paaugstināts uz nākošo šīs pakāpes līmeni.

45. pants (69)

1. Iecēlējinstitūcija pieņem lēmumu par paaugstināšanu amatā. To īsteno, norīkojot ierēdni nākamajā augstākā pakāpē viņam atbilstošajā kategorijā vai dienestā. Paaugstināšanu amatā veic, vienīgi izvēloties no to ierēdņu vidus, kuri ir nostrādājuši minimālu laika posmu savā pakāpē, ņemot vērā uz paaugstinājumu pretendējošo ierēdņu salīdzinošās īpašības un ziņojumus par tiem.

Attiecībā uz ierēdņiem, kuri norīkoti to dienesta vai kategorijas sākumā pakāpē, šis laika posms ir seši mēneši no viņu apstiprināšanas dienas; citiem ierēdņiem šis laika posms ir divi gadi.

2. Ierēdni var pārcelt no viena dienesta uz citu vai paaugstināt no vienas kategorijas citā kategorijā vienīgi rīkojot konkursu.

3. Tomēr, ja tas vajadzīgs iestādes īpašajām personāla vajadzībām, ir iespējama atkāpe no 2. punkta, atļaujot saskaņā ar 4. punktu Valodu dienesta ierēdņiem pāriet A kategorijā un otrādi.

4. Ja iecēlējinstitūcija nolemj minēto atkāpi izmantot, tad tā, pienācīgi ņemot vērā Apvienotās komitejas atzinumu, nosaka to amatu skaitu, uz kuriem šis pasākums attiecas. Ievērojot tādu pašu procedūru, iecēlējinstitūcija pieņem lēmumu par kritērijiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem realizēt paredzēto pārcelšanu, ņemot vērā attiecīgo ierēdņu iepriekšējos sasniegumus, izglītību un profesionālo pieredzi.

Ierēdņiem, kam piemēro 3. punktā paredzēto atkāpi, 1. punktā minēto stāžu jaunajā pakāpē aprēķina no dienas, kurā notiek pārcelšana.

Jaunajā pakāpē ierēdnis nekādā gadījumā nedrīkst saņemt zemāku pamatalgu par to, ko viņš būtu saņēmis iepriekšējā pakāpē.

Katra iestāde vajadzības gadījumā saskaņā ar 110. pantu pieņem vispārīgus noteikumus par 3. un 4. punkta piemērošanu.

46. pants (8)

Ierēdnim, kuru ieceļ amatā augstākā pakāpē, jaunajā pakāpē ir darba stāžs, kas atbilst nosacītam līmenim, kurš vienāds ar to nosacīto vai nākamo augstāko nosacīto līmeni, kas sasniegts viņa iepriekšējā pakāpē, kam pieskaita divu gadu pieaugumu viņa jaunajā pakāpē.

Šajā noteikumā katra pakāpe ir sadalīta konceptuālos līmeņos, kas atbilst stāžam mēnešos un konceptuālajai algai, kas palielinās par vienu divdesmit ceturto daļu no šīs pakāpes divu gadu peļņas pieauguma visu faktisko līmeņu ieņemšanas laiku. Augstākā pakāpē ieceltais ierēdnis nekādā gadījumā nedrīkst saņemt zemāku pamatalgu par to, ko viņš būtu saņēmis iepriekšējā pakāpē.

Augstākā pakāpē iecelto ierēdni nedrīkst klasificēt zemākā līmenī par šīs pakāpes sākotnējo līmeni.

4. nodaļa: Dienesta attiecību izbeigšanās

47. pants

Dienesta attiecības izbeidzas:

a) atbrīvojot no amata;

b) atbrīvojot no amata piespiedu kārtā;

c) atvaļinoties dienesta interesēs;

d) atbrīvojot no amata sakarā ar nekompetenci;

e) atstādinot no amata;

f) pensionējoties; vai,

g) nāves gadījumā.

1. iedaļa: Atbrīvošana no amata

48. pants (8)

Ierēdnis, kurš vēlas tikt atbrīvots no amata, nepārprotami rakstiskā veidā paziņo savu nodomu galīgi atstāt dienestu iestādē.

Iecēlējinstitūcija pieņem lēmumu, kas apstiprina atbrīvošanu no amata, viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par atbrīvošanu no amata. Tomēr iecēlējinstitūcija atbrīvošanu var atteikt, ja dienā, kad saņemts iesniegums par atbrīvošanu no amata, pret ierēdni ir ierosināta disciplinārlieta vai ja disciplinārlietu ierosina nākamo trīsdesmit dienu laikā.

Atbrīvošana no amata stājas spēkā iecēlējinstitūcijas noteiktajā dienā; šis datums nedrīkst būt vēlāk kā trīs mēnešus pēc ierēdņa iesniegumā par atbrīvošanu no amata ierosinātā datuma attiecībā uz A kategorijas un Valodu dienesta ierēdņiem, un ne vēlāk kā vienu mēnesi attiecībā uz citu kategoriju ierēdņiem.

2. iedaļa: Piespiedu atbrīvošana no amata

49. pants (8)

Ierēdnim var lūgt iesniegt iesniegumu par atbrīvošanu no amata tikai tad, ja viņš nepilda 28. panta a) punktā noteiktos nosacījumus vai 13. pantā, 39. pantā, 40. pantā un 41. panta 4. un 5. punktā un VIII pielikuma 14. panta otrajā punktā paredzētajos gadījumos.

Iecēlējinstitūcija, apspriežoties ar Apvienoto komiteju un uzklausot attiecīgo ierēdni, pieņem pamatotus lēmumus par ierēdņu piespiedu atbrīvošanu no amata.

3. iedaļa: Atvaļināšana dienesta interesēs

50. pants (8) (46)

Ierēdni, kurš ieņem amatu A1 vai A 2 pakāpē, var atvaļināt dienesta interesēs ar iecēlējinstitūcijas lēmumu.

Šāda atvaļināšana neparedz disciplinārsodu.

Šādi atvaļināts ierēdnis, kurš nav norīkots citā amatā atbilstošā kategorijā vai dienestā, kas atbilst viņa pakāpei, saņem pabalstu, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikumu.

Ienākumus, ko ierēdnis minētajā laika posmā gūst jaunā darbā, atskaita no pabalsta, kas noteikts šā panta iepriekšējā daļā, ja tādu ienākumu un pabalsta summa pārsniedz ierēdņa pēdējā saņemtā atalgojuma summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz algu tabulu, kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, par kuru maksā pabalstu.

Piemēro 41. panta 3. punkta piekto līdz devīto daļu.

Kad ierēdņa tiesības saņemt pabalstu tiek pārtrauktas, viņš ir tiesīgs, ja ir sasniedzis 55 gadu vecumu, saņemt pensiju, nepiemērojot nevienu samazinājumu saskaņā ar VIII pielikuma 9. pantu.

4. iedaļa: Atbrīvošana no amata sakarā ar nekompetenci

51. pants

1. Ierēdni, kurš izrādās nekompetents savā pienākumu pildīšanā, var atbrīvot no amata.

Tomēr, iecēlējinstitūcija var klasificēt ierēdni zemākā pakāpē.

2. Jebkurā priekšlikumā par ierēdņa atbrīvošanu no amata norāda iemeslus, uz kuriem tas pamatojas, un to dara zināmu attiecīgajam ierēdnim. Tam ir tiesības par to sniegt jebkādas atsauksmes, kuras tas uzskata par vajadzīgām.

Iecēlējinstitūcija pieņem pamatotu lēmumu, ievērojot IX pielikumā noteikto kārtību.

5. iedaļa: Pensionēšanās

52. pants (46)

Neskarot 50. panta noteikumus, ierēdnis dodas pensijā:

- vai nu automātiski tā mēneša pēdējā dienā, kurā tas sasniedz 65 gadu vecumu,

- vai arī pēc paša lūguma tā mēneša pēdējā dienā, attiecībā uz kuru lūgums iesniegts, ja ierēdnim ir vismaz 60 gadi, vai arī gadījumā, kad tā vecums ir robežās no 50 līdz 60 gadiem, ja tas atbilst prasībām, kas izvirzītas tūlītējai pensijas izmaksai, saskaņā ar VIII pielikuma 9. pantu.

Pēc analoģijas piemēro 48. panta otrās punkta otro teikumu.

53. pants (46)

Ierēdnis, attiecībā uz kuru Invaliditātes komiteja atklāj, ka viņam piemērojami 78. panta noteikumi, automātiski dodas pensijā tā mēneša pēdējā dienā, kurā iecēlējinstitūcija atzīst viņa pastāvīgo nespēju veikt savus pienākumus.

6. iedaļa: Goda pakāpe

54. pants

Pārtraucot dienesta attiecības, ar iecēlējinstitūcijas lēmumu ierēdnim var piešķirt goda pakāpi vai nu viņa karjeras grupā, vai nākamajā augstākā karjeras grupā.

Šai goda pakāpei nepievieno finansiālus pabalstus.

IV sadaļa: Ierēdņu darba apstākļi

1. nodaļa: Darba laiks

55. pants (7) (8) (16)

Aktīvā nodarbinātībā iesaistītie ierēdņi vienmēr ir savas iestādes rīcībā.

Taču parastā darba nedēļa nepārsniedz 42 stundas, bet darba dienas ilgumu nosaka iecēlējinstitūcija. Šādās robežās iecēlējinstitūcija, apspriežoties ar Personāla komiteju, var noteikt darba laiku konkrētām ierēdņu grupām, kurām uzticēts veikt īpašus pienākumus.

Turklāt ierēdnim neatliekamas dienesta nepieciešamības vai drošības noteikumu ievērošanas dēļ var prasīt darba gatavību darba vietā vai mājās pēc parastā darba laika. Attiecīgā iestāde, apspriedusies ar savu Personāla komiteju, izstrādā sīkākus noteikumus šīs panta daļas piemērošanai.

55.a pants (8)

Izņēmuma gadījumos iecēlējinstitūcija, pamatojoties uz iesniegumu, kurā minēti attiecīgie iemesli, drīkst ļaut ierēdnim strādāt uz pusslodzi, ja tā uzskata, ka tas pilnībā atbilstu iestādes interesēm.

Procedūra šādas atļaujas piešķiršanai ir noteikta IVa pielikumā.

Ierēdnis, kuram ļauts strādāt uz pusslodzi, katru mēnesi strādā pusi no parastā darba laika atbilstoši tam, kā norāda iecēlējinstitūcija.

56. pants (8)

Ierēdnim nevar likt strādāt virsstundas, izņemot steidzamības vai ārkārtēja darba gadījumus; darbs naktīs un darbs svētdienās vai svētku dienās ir atļauts vienīgi saskaņā ar iecēlējinstitūcijas noteikto kārtību. Kopējais virsstundu apjoms, ko ierēdnim var prasīt strādāt, sešos mēnešos nedrīkst pārsniegt 150 stundas.

Par virsstundām, ko nostrādājuši Valodu dienesta A un B kategorijas ierēdņi, nav paredzēta nekāda atlīdzība vai kompensācija.

Kā paredzēts II pielikumā, virsstundas, ko nostrādājuši C un D kategorijas ierēdņi, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja attiecīgā darba noteikumi neparedz kompensācijas atvaļinājumu mēnesī, kas seko mēnesim, kurā tika nostrādātas virsstundas.

56.a pants (7) (15)

Ierēdnim, kuram regulāri jāstrādā naktīs, sestdienās, svētdienās un valsts svētku dienās, ir tiesības saņemt īpašu samaksu par darbu maiņās, kas iestādei vajadzīgs, pamatojoties uz neatliekamām dienesta vajadzībām vai drošības noteikumiem, un kuru tā uzskata par regulāru un pastāvīgu funkciju.

Saskaņā ar priekšlikumu, ko Komisija izsaka pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju, Padome nosaka to ierēdņu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt minētos pabalstus, kā arī pabalstu likmes un to saņemšanas nosacījumus.

Parastais darba laiks ierēdņiem, kas strādā darbu maiņās, nedrīkst pārsniegt parastā darba laika kopējo stundu skaitu gadā.

56.b pants (7) (16)

Ierēdnim ir tiesības saņemt īpašu pabalstu par gatavību darbam darba vietā vai mājās pēc parastā darba laika saskaņā ar iecēlējinstitūcijas lēmumu neatliekamas dienesta nepieciešamības vai drošības noteikumu ievērošanas dēļ.

Atbilstīgi Komisijas priekšlikumam, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju, Padome nosaka to ierēdņu kategorijas, kurām ir tiesības uz šādiem pabalstiem, pabalstu piešķiršanas nosacījumus un likmes.

2. nodaļa: Atvaļinājumi

57. pants

Ierēdņiem ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kas ir vismaz 24 darba dienas, bet ne vairāk par 30 darba dienām katrā kalendārajā gadā, saskaņā ar noteikumiem, par kuriem Kopienu iestādes vienojušās pēc apspriedes ar Civildienesta noteikumu komiteju.

Līdztekus šādam ikgadējam atvaļinājumam ierēdnim izņēmuma kārtā pēc pieprasījuma var piešķirt īpašu atvaļinājumu. Noteikumi, kas attiecas uz šādu atvaļinājumu, ir izklāstīti V pielikumā.

58. pants (8) (24)

Sievietes grūtniecības stāvoklī papildus 57. pantā paredzētajam atvaļinājumam pēc medicīniskas izziņas uzrādīšanas ir tiesīgas saņemt atvaļinājumu, kas sākas sešas nedēļas pirms izziņā norādītās iespējamās dzemdību dienas un beidzas 10 nedēļas pēc dzemdībām; šāds atvaļinājums ilgst vismaz 16 nedēļas.

59. pants (8)

1. Ierēdnim, kurš uzrāda apliecinājumu par nespēju izpildīt savus pienākumus slimības vai negadījuma dēļ, automātiski ir tiesības saņemt apmaksātu slimības atvaļinājumu.

Attiecīgais ierēdnis iespējami drīz paziņo iestādei par savu darbnespēju un vienlaikus norāda savu pašreizējo adresi. Neierodoties darbā ilgāk nekā trīs dienas, viņš uzrāda medicīnisko izziņu. Var pieprasīt, lai viņš izietu medicīnisko apskati, ko organizē iestāde.

Ja divpadsmit mēnešu laikā ierēdnis slimības dēļ pa trīs dienām reizē kavē darbu vairāk nekā divpadsmit dienas kopā, tad turpmāk slimības gadījumā iesniedzama ārsta izziņa.

Iecēlējinstitūcija lietu par ierēdni, kura slimības atvaļinājumi triju gadu laikā kopā pārsniedz 12 mēnešus, var iesniegt Invaliditātes komitejai.

2. Ierēdnim var lūgt izmantot atvaļinājumu pēc veselības pārbaudes, kuru veic iestādes ārsts, ja tas nepieciešams paša veselības stāvokļa dēļ vai gadījumos, kad tā apgādībā esošais ģimenes loceklis slimo ar lipīgu slimību.

3. Strīdus gadījumos vēršas Invaliditātes komitejā, lai saņemtu tās atzinumu.

4. Ierēdņiem veic ikgadējo medicīnisko pārbaudi, ko veic vai nu iestādes ārsts vai ierēdņu izvēlēts praktizējošs ārsts.

Pēdējā gadījumā iestāde apmaksā praktizējošā ārsta pakalpojumus apjomā, kas nepārsniedz apjomu, ko iecēlējinstitūcija noteikusi, apspriežoties ar Civildienesta noteikumu komiteju.

59.a pants (8)

Ikgadējais atvaļinājums ierēdnim, kuram ļauts strādāt uz pusslodzi, tiek samazināts uz pusi, kamēr ir spēkā atļauja strādāt uz pusslodzi. Ja no atvaļinājuma laika atskaitāma kāda nepilna diena, to neņem vērā.

60. pants

Izņemot slimību vai negadījumu, ierēdnis var neierasties darbā tikai ar iepriekšēju sava tiešā priekšnieka atļauju. Neskarot jebkurus disciplinārus pasākumus, kas uz to var attiekties, jebkuru neatļautu prombūtni, kas tiek attiecīgi konstatēta, atskaita no attiecīgā ierēdņa ikgadējā atvaļinājuma. Ja viņš ir pilnībā izmantojis savu ikgadējo atvaļinājumu, viņš zaudē atlīdzību par attiecīgo periodu.

Ja ierēdnis vēlas pavadīt atvaļinājumu kaut kur citur, nevis vietā, kurš viņš iecelts amatā, viņam iepriekš jāsaņem iecēlējinstitūcijas atļauja.

3. nodaļa: Valsts svētki

61. pants

Valsts svētku sarakstu sastāda, Kopienu iestādēm vienojoties pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju.

V sadaļa: Ierēdņu atalgojums un sociālās nodrošināšanas pabalsti

1. nodaļa: Atalgojums un izdevumi

1. iedaļa: Atalgojums

62. pants

Saskaņā ar VII pielikumu un ja vien nav paredzēts citādi, ierēdnim, kurš ir attiecīgi apstiprināts amatā, ir tiesības uz atalgojumu, kas atbilst viņa pakāpei un līmenim.

Ierēdnis nevar atteikties no savām tiesībām uz atalgojumu.

Atalgojumu veido pamatalga, ģimenes pabalsti un citi pabalsti.

63. pants

(28) (31) (32) (36) (38) (41) (42) (43) (47) (49) (53) (56) (58) (60) (66) (68) (70) (71) (72) (74) (76) (78) (81) (84) (87) (89) (90) (92)

Ierēdņa atalgojumu izsaka eiro. To izmaksā tās valsts valūtā, kurā ierēdnis veic savus pienākumus.

Atalgojumu, ko maksā citā valūtā, nevis eiro, aprēķina pēc maiņas kursiem, ko izmanto Eiropas Kopienu vispārējā budžeta piemērošanai 2002. gada 1. jūlijā.

Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, šo datumu maina 65. pantā noteiktās atalgojuma pārskatīšanas laikā, kā paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 148. panta 2. punkta otrās daļas pirmajā ievilkumā un Euratom līguma 118. panta 2. punktā.

Neskarot 64. un 65. panta piemērošanu, atbilstoši šiem pantiem fiksētos korekcijas koeficientus, ikreiz, kad šis datums mainās, regulē Padome, kura, rīkojoties saskaņā ar trešajā daļā minēto kārtību, koriģē eiro svārstību ietekmi attiecībā uz pakāpēm, kas minētas otrajā daļā.

64. pants (78)

Ja ierēdņa atalgojums ir izteikts eiro, to pēc obligātajiem atskaitījumiem, kas izklāstīti šajos Civildienesta noteikumos vai jebkuros izpildes noteikumos, izvērtē pēc likmes, kas atkarībā no dzīves apstākļiem dažādās nodarbinātības vietās ir virs, zem vai vienāda ar 100 %.

Šos korekcijas koeficientus pieņem Padome, lēmumu pieņemot pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 148. panta 2. punkta, otrās daļas pirmajā ievilkumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 118. panta 2. punktā. No 1962. gada 1. janvāra Kopienu pagaidu atrašanās vietās nodarbinātu ierēdņu atalgojumam piemēro korekcijas koeficientu, kas ir vienāds ar 100 %.

65. pants

1. Padome katru gadu pārskata Kopienu ierēdņu un citu darbinieku atalgojumu. Pārskatīšana notiek septembrī, ievērojot Komisijas apvienoto ziņojumu, kas balstīts uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja sagatavoto kopējo indeksu, vienojoties ar dalībvalstu statistikas birojiem; indekss atspoguļo situāciju 1. janvārī katrā Kopienu valstī.

Pārskatīšanas laikā Padome apsver, vai atalgojums būtu jākoriģē kā daļa no Kopienu ekonomikas un sociālās politikas. Īpašu uzmanību pievērš algu palielinājumam valsts dienestā un nepieciešamību iecelt amatā jaunus ierēdņus.

2. Ja būtiski mainās dzīves dārdzība, Padome divu mēnešu laikā pieņem lēmumu, kādas koeficientu korekcijas būtu jāveic un, ja nepieciešams, tos piemēro ar atpakaļejošu spēku.

3. Piemērojot šo pantu, Padome lēmumu pieņem pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 148. panta 2. punkta, otrās daļas pirmajā ievilkumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 118. panta 2. punktā.

65.a pants (62)

Šo noteikumu 64. un 65. piektā panta izpildes noteikumi ir noteikti IX pielikumā.

66. pants

(1) (2) (4) (5) (9) (11) (12) (13) (19) (23) (27) (30) (31) (32) (35) (36) (37) (38) (41) (42) (43) (45) (47) (48) (49) (53) (54) (56) (57) (58) (59) (60) (65) (66) (68) (70) (71) (72) (74) (76) (78) (80) (81) (84) (87) (89) (90) (92)

Katrai pakāpei un līmenim nosaka ikmēneša pamatalgu kā paredzēts šajā tabulā (eiro):

Pakāpes | Līmeņi |

1.07.2002. | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 |

A1 | 12179,52 | 12826,51 | 13473,50 | 14120,49 | 14767,48 | 15414,47 | | |

A2 | 10808,33 | 11425,71 | 12043,09 | 12660,47 | 13277,85 | 13895,23 | | |

A3 | 8951,25 | 9491,28 | 10031,31 | 10571,34 | 11111,37 | 11651,40 | 12191,43 | 12731,46 |

A4 | 7520,00 | 7941,50 | 8363,00 | 8784,50 | 9206,00 | 9627,50 | 10049,00 | 10470,50 |

A5 | 6199,87 | 6567,17 | 6934,47 | 7301,77 | 7669,07 | 8036,37 | 8403,67 | 8770,97 |

A6 | 5357,85 | 5650,18 | 5942,51 | 6234,84 | 6527,17 | 6819,50 | 7111,83 | 7404,16 |

A7 | 4612,02 | 4841,51 | 5071,00 | 5300,49 | 5529,98 | 5759,47 | | |

A8 | 4078,92 | 4243,42 | | | | | | |

B1 | 5357,85 | 5650,18 | 5942,51 | 6234,84 | 6527,17 | 6819,50 | 7111,83 | 7404,16 |

B2 | 4642,16 | 4859,80 | 5077,44 | 5295,08 | 5512,72 | 5730,36 | 5948,00 | 6165,64 |

B3 | 3893,81 | 4074,78 | 4255,75 | 4436,72 | 4617,69 | 4798,66 | 4979,63 | 5160,60 |

B4 | 3367,80 | 3524,74 | 3681,68 | 3838,62 | 3995,56 | 4152,50 | 4309,44 | 4466,38 |

B5 | 3010,37 | 3137,37 | 3264,37 | 3391,37 | | | | |

C1 | 3435,01 | 3573,53 | 3712,05 | 3850,57 | 3989,09 | 4127,61 | 4266,13 | 4404,65 |

C2 | 2987,74 | 3114,68 | 3241,62 | 3368,56 | 3495,50 | 3622,44 | 3749,38 | 3876,32 |

C3 | 2787,00 | 2895,75 | 3004,50 | 3113,25 | 3222,00 | 3330,75 | 3439,50 | 3548,25 |

C4 | 2518,27 | 2620,28 | 2722,29 | 2824,30 | 2926,31 | 3028,32 | 3130,33 | 3232,34 |

C5 | 2322,00 | 2417,15 | 2512,30 | 2607,45 | | | | |

D1 | 2624,21 | 2738,95 | 2853,69 | 2968,43 | 3083,17 | 3197,91 | 3312,65 | 3427,39 |

D2 | 2392,77 | 2494,68 | 2596,59 | 2698,50 | 2800,41 | 2902,32 | 3004,23 | 3106,14 |

D3 | 2227,04 | 2322,36 | 2417,68 | 2513,00 | 2608,32 | 2703,64 | 2798,96 | 2894,28 |

D4 | 2099,79 | 2185,90 | 2272,01 | 2358,12 | | | | |

66.a pants (34) (52) (63) (78) (88)

1. Atkāpjoties no Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 31. panta 1. punkta [1], pagaidu pasākumu attiecībā uz Kopienu maksāto atalgojumu aktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem, kas pazīstams, kā "pagaidu iemaksa", piemēro laika posmā no 1992. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 1. jūlijam.

2. a) Pagaidu iemaksas likme, ko piemēro 3. punktā definētajam pamatam, ir 5,83 %;

b) Padome, rīkojoties saskaņā ar Līguma par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi 24. panta 1. punktā noteikto kārtību, apspriežoties ar citām attiecīgajām iestādēm, ja nepieciešams, saistībā ar XI pielikuma 15. panta 2. punktā paredzēto pārskatīšanu var grozīt a) punktā minēto pagaidu iemaksas likmi, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un priekšlikumu.

3. a) Pagaidu iemaksas pamats ir tās pakāpes un līmeņa pamatalga, ko izmanto atalgojuma aprēķināšanai, atskaitot:

- sociālās nodrošināšanas maksājumus un pensijas iemaksas, un nodokļus pirms jebkādas pagaidu piemaksas, kas tās pašas pakāpes un līmeņa ierēdnim bez apgādājamiem jāmaksā VII pielikuma 2. panta nozīmē, un

- summu, kas vienlīdzīga ar D4 pakāpes, 1. līmeņa ierēdņa pamatalgu;

b) elementus, ko izmanto pagaidu iemaksas pamata noteikšanai, izsaka eiro un piemēro korekcijas koeficientu 100.

4. Pagaidu iemaksas piemērošana nesamazina algu zemāk par neto summu, ko saņēma pirms tās ieviešanas [2].

Iemaksas daļa, ko nepiemēroja konkrētajā gadā, pievieno iemaksai par nākamo gadu pirmās daļas noteikuma rezultātā.

5. Pagaidu iemaksu atskaita sākumpunktā katru mēnesi; Ieņēmumus reģistrē kā ienākumus Kopienu vispārējā budžetā.

67. pants

(1) (2) (4) (5) (8) (9) (10) (11) (12) (13) (19) (23) (24) (27) (31) (32) (35) (36) (38) (40) (79)

1. Ģimenes pabalsti ir šādi:

a) apgādnieka pabalsts;

b) apgādājamā bērna pabalsts;

c) pabalsts izglītībai.

2. Ierēdņiem, kas saņem šajā pantā noteiktos ģimenes pabalstus, jādeklarē līdzīgi pabalsti, kurus tie saņem no citiem avotiem; no citiem avotiem saņemtus pabalstus atskaita no pabalstiem, ko maksā atbilstīgi VII pielikuma 1., 2. un 3. pantam.

3. Apgādājamā bērna pabalstu var divkāršot ar īpašu pamatotu lēmumu, kuru struktūrvienība, kas ieceļ amatā, pieņem, pamatojoties uz medicīniskiem dokumentiem, kuri apliecina, ka bērnam ir garīga vai fiziska invaliditāte, kas no ierēdņa prasa lielus izdevumus.

4. Ja, ņemot vērā VII pielikuma 1., 2. un 3. pantu, iepriekš minētos apgādnieka pabalstus maksā citai personai, kas nav ierēdnis, tad šos pabalstus maksā tās valsts valūtā, kurā attiecīgā persona dzīvo, un vajadzības gadījumā pārrēķinot pēc maiņas kursiem, kas noteikti 63. panta otrajā daļā. Pabalstiem piemēro attiecīgai valstij noteikto korekcijas koeficientu, ja tā ir Kopienas valsts, vai korekcijas koeficientu 100, ja dzīvesvietas valsts atrodas ārpus Kopienas.

Ja ģimenes pabalstus maksām šīm personām, piemēro 2. un 3. punktu.

68. pants (8)

Ģimenes pabalstus, kas minēti 67. panta 1. punktā, turpina maksāt, ja ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstus atbilstīgi 41. pantam vai atbilstīgi iepriekšējā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Civildienesta noteikumu 34. vai 42. pantam.

Attiecīgā persona deklarē līdzīgus pabalstus, kas par to pašu bērnu tiek saņemti no citiem avotiem; tādus pabalstus atskaita no pabalstiem, ko maksā atbilstīgi VII pielikuma 1., 2. un 3. pantam.

68.a pants (8)

Ierēdnis, kuram ļauts strādāt uz pusslodzi, ir tiesīgs saņemt atalgojumu, ko aprēķina saskaņā ar IVa pielikumu.

69. pants

(1) (2) (4) (5) (9) (10) (11) (12) (13) (19) (23) (27) (31) (32) (35) (36) (38) (41) (42) (43) (45) (47) (48) (49) (53) (54) (56) (57) (58) (59) (60) (65) (66) (68) (70) (71) (72) (74) (76) (78) (80) (81) (84) (87) (89) (90) (92)

Ekspatriācijas pabalsts ir 16 % no kopsummas, ko veido pamatalga, apgādnieka pabalsts un apgādājamā bērna pabalsts, uz ko attiecīgajam ierēdnim ir tiesības. Ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 424,07 mēnesī.

70. pants (8)

Ierēdņa nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais vai apgādājamie bērni saņem mirušā pilnu atalgojumu līdz trešā mēneša beigām pēc mēneša, kurā iestājusies nāve.

Ja nomirst persona, kas saņem pensiju, iepriekšminētie noteikumi attiecas uz mirušā pensiju.

70.a pants (24)

Ierēdnim, kuram iecēlējinstitūcija saskaņā ar turpmāko 24. panta trešajā daļā paredzēto apmācības un instrukciju shēmu ir uzticējusi apmācības pienākumus, var piešķirt pabalstu saskaņā ar VII pielikuma 4.b pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. iedaļa: Izdevumi

71. pants

Ierēdnis, kā paredzēts VII pielikumā, ir tiesīgs saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas viņam radušies, stājoties amatā, pārceļot to amatā vai tiekot atbrīvotam no amata, un par izdevumiem, kas radušies viņa pienākumu veikšanas gaitā vai tās sakarā.

2. nodaļa: Sociālās nodrošināšanas pabalsti

72. pants (8) (10) (40)

1. Ierēdnis, tā laulātais gadījumos, ja tam nav tiesību saņemt tāda paša veida un apmēra pabalstus pēc citām tiesību aktu normām vai noteikumiem, tā bērni un citi apgādājamie VII pielikuma 2. panta nozīmē ir apdrošināti slimības gadījumiem līdz 80 % no radušos izdevumu, ievērojot noteikumus, kas izstrādāti Kopienu iestādēm vienojoties pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju. Minēto likmi palielina līdz 85 % par šādiem pakalpojumiem – konsultācijas un vizītes, ķirurģiskās operācijas, hospitalizēšana, zāles, rentgenogrammas, analīzes, laboratorijas testi un protēzes, ko izrakstījis ārsts, izņemot zobu protēzes. Tuberkulozes, poliomielīta, vēža, psihisku slimību un citu šādu slimību gadījumā, kuras iecēlējinstitūcija atzinusi par tikpat nopietnām, to agrīnas atklāšanas izmeklēšanai, kā arī dzemdību gadījumā to palielina līdz 100 %. Tomēr atlīdzinājums 100 % apmērā neattiecas uz arodslimības vai nelaimes gadījumu, ja jāpiemēro 73. pants.

No ierēdņa atalgojuma ietur vienu trešo daļu no iemaksas, kas vajadzīga šādai apdrošināšanai, bet tā, lai ieturētā summa nepārsniegtu 2 % no viņa pamatalgas.

1. a Ierēdnis, kuram beidzas dienesta attiecības un kurš iesniedz pierādījumus par to, ka nevar piedalīties citās veselības apdrošināšanas valsts shēmās, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tā mēneša, kurā beidzas darba tiesiskās attiecības, var maksimāli sešus mēnešus pēc dienesta attiecību beigšanās prasīt par turpinājumu saņemt veselības apdrošināšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu. Iepriekšējā punktā minētās iemaksas summu aprēķina pēc ierēdņa saņemtās pēdējās pamatalgas, no kuras apmaksājama puse no aprēķinātās summas.

Ar lēmumu, kuru iecēlējinstitūcija, pieņēmusi pēc apspriedes ar iestādes ārstu, pirmajā daļā minēto viena mēneša termiņu pieteikuma iesniegšanai un sešu mēnešu termiņu apdrošināšanas turpināšanai nepiemēro, ja attiecīgajai personai ir nopietna vai ieilgusi slimība, ar kuru tā saslimusi darba laikā un par kuru tā ziņojusi iestādei pirms beidzies iepriekšējā daļā minētais sešu mēnešu termiņš, ar noteikumu, ka attiecīgā persona iziet iestādes organizētu ārsta apskati.

1. b Ja ierēdņa bijušais dzīvesbiedrs, bērns, kurš vairs nav ierēdņa apgādājamais, vai persona, kura vairs nav uzskatāma par apgādājamu bērnu Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta izpratnē, var pierādīt, ka uz viņu neattiecas neviena cita valsts apdrošināšanas shēma slimības gadījumam, tas ne ilgāk kā vienu gadu joprojām var būt apdrošināts slimības gadījumiem, kā noteikts 1. punktā atbilstoši personai, uz kuru attiecas šāda ierēdņa apdrošināšana; šāda apdrošināšana nerada ieturējuma paaugstināšanu. Minētais viens gads sākas datumā, kurā pieņemts spriedums par pilnīgu laulības šķiršanu vai par apgādājama bērna vai personas, kas uzskatāma par apgādājamu bērnu, statusa zaudēšanu.

2. Ierēdnim, kas Kopienu dienestā palicis līdz 60 gadiem, vai kurš saņem invaliditātes pensiju, pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar dienestu ir tiesības saņemt 1. punktā noteiktos pabalstus. Iemaksu summu aprēķina, ņemot vērā pensijas apmēru.

Šādi pabalsti attiecas uz personu, kura ir tiesīga uz apgādnieka zaudējuma pensiju pēc ierēdņa nāves, kurš bija vai palika ienestā Kopienā līdz 60 gadiem, vai pēc šādas personas nāves, kura bija tiesīga saņemt invaliditātes pensiju. Iemaksu summu aprēķina, ņemot vērā pensijas apmēru.

2. a Šādas personas ir tiesīgas līdzīgi saņemt 1. punktā paredzētos pabalstus ar noteikumu, ka tās nevar saņemt apdrošināšanu pēc kādas citas slimības apdrošināšanas valsts shēmas:

- bijušie ierēdņi, kuri ir tiesīgi saņemt izdienas pensijas un kuri atstājuši dienestu Kopienās pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas,

- personas, kuras ir tiesīgas saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saistībā ar tāda bijušā ierēdņa nāvi, kura aizgājusi no darba Kopienās pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas.

Iemaksu, kas noteikta 1. punktā, aprēķina, ņemot vērā bijušā ierēdņa pensiju, un pusi no iemaksas sedz persona, kurai ir tiesības uz to.

Tomēr persona, kas ir tiesīga saņemt bāreņa pensiju, nav tiesīga saņemt 1. punktā noteiktos pabalstus, ja vien attiecīgā persona neiesniedz īpašu lūgumu. Iemaksu aprēķina, ņemot vērā bāreņa pensiju.

3. Ja kopējie izdevumi, kas nav atlīdzināti nevienā no 12 mēnešiem, pārsniedz pusi ierēdņa mēneša pamatalgas vai pensijas, iecēlējinstitūcija atļauj samaksāt īpašu atlīdzību, ņemot vērā attiecīgās personas ģimenes apstākļus 1. punktā paredzētajos noteikumos, kas nosaka samaksas veidu.

4. Personas, kurām ir tiesības saņemt iepriekš minētos pabalstus, paziņo par jebkuru saņemto atlīdzību vai summas, ko viņas atbilstoši kādai citai tiesību aktā vai noteikumos paredzētajai slimības apdrošināšanas shēmai var pieprasīt sev vai personām, uz kurām attiecas viņu apdrošināšana.

Ja kopējā summa, ko tādas personas saņemtu kā atlīdzību, pārsniedz 1. punktā paredzēto atlīdzības summu, tad starpību atskaita no summas, kas atlīdzināma atbilstīgi 1. punktam, izņemot atlīdzību, kas iegūta no privātas papildu veselības apdrošināšanas shēmas, saskaņā ar kuru sedz izdevumu daļu, ko neatlīdzina Kopienu veselības apdrošināšanas shēma.

73. pants (24) (46)

1. Ierēdņa risks saslimt ar profesionālajām slimībām un negadījumu risks ir apdrošināts no dienesta uzsākšanas datuma saskaņā ar Kopienu iestāžu kopēju vienošanos, apspriežoties ar Civildienesta noteikumu komiteju. Tas iemaksā ar profesionālo darbību nesaistītu risku apdrošināšanas izmaksas līdz 0,1 % apmērā no pamatalgas.

Noteikumos paredz, kādi riski nav apdrošināmi.

2. Maksājamie pabalsti ir šādi:

a) nāves gadījumā:

vienreizējs maksājums turpmāk uzskaitītajām personām, kas vienāds ar pieckārtīgu mirušās personas gada pamatalgu, ko aprēķina, ņemot vērā ikmēneša saņemtās algas lielumu 12 mēnešus pirms nelaimes gadījuma:

- mirušā ierēdņa laulātajam un bērniem saskaņā ar mantojuma tiesībām, kas attiecas uz ierēdņa īpašumu; tomēr dzīvesbiedram izmaksājamās summas lielums ir vismaz 25 % no vienreizējā maksājuma,

- ja nav iepriekšminētās kategorijas personu, pārējiem pēctečiem saskaņā ar mantojuma tiesībām, kas attiecas uz ierēdņa īpašumu,

- ja nav personu, kuras pieskaitāmas jebkurai no abām iepriekšminētajām kategorijām, augšupejošās līnijas radiniekiem saskaņā ar mantojuma tiesībām, kas attiecas uz ierēdņa īpašumu,

- ja nav personu, kuras pieskaitāmas jebkurai no trim iepriekšminētajām kategorijām, tad iestādei.

b) pilnīgas pastāvīgas invaliditātes gadījumā:

tāds vienreizējs maksājums ierēdnim, kas vienāds ar astoņkārtīgu viņa gada pamatalgu, ko aprēķina pamatojoties uz mēneša saņemtās algas apmēru 12 mēnešus pirms nelaimes gadījuma;

c) daļējas pastāvīgas invaliditātes gadījumā:

tāds maksājums ierēdnim, kas ir daļa no b) apakšpunktā paredzētās summas, kuru aprēķina pēc algu skalas, kas paredzēta 1. panta noteikumos.

Kā paredzēts šajos noteikumos, gada maksu var aizstāt ar iepriekšminētajiem maksājumiem.

Iepriekšminētos pabalstus var izmaksāt papildus 3. nodaļā paredzētajiem pabalstiem.

3. Apdrošināti 1. punktā minētajos noteikumos paredzētajā veidā ir arī: ārsta, farmaceitiskie, slimnīcas, ķirurģiskie, protezēšanas, rentgenogrammas, masāžas, ortopēda, klīniskie un transporta izdevumi un citi tiem līdzīgi izdevumi, kas radušies sakarā ar nelaimes gadījumu vai arodslimību.

Tomēr atlīdzību veic vienīgi, ja summa, kas ierēdnim samaksāta saskaņā ar 72. pantu, pilnībā nesedz radušos izdevumus.

74. pants (1) (8) (10) (24) (78) (81)

1. Ierēdņa bērna piedzimšanas gadījumā persona, kura faktiski aprūpē bērnu, saņem pabalstu EUR 198,31 apmērā.

Tādu pašu pabalstu izmaksā ierēdnim, kas adoptē bērnu, kurš nav vecāks par pieciem gadiem un kurš ir apgādājamais VII pielikuma 2. panta 2. punkta izpratnē.

2. Pabalsts jāizmaksā arī gadījumā, ja grūtniecība beigusies ne agrāk kā pēc septiņiem mēnešiem.

3. Bērna piedzimšanas pabalsta saņēmējs uzrāda jebkurus tāda paša veida pabalstus, kas saņemti no citiem avotiem par to pašu bērnu; šādus pabalstus atskaita no iepriekš minētā pabalsta. Ja abi vecāki ir Kopienu ierēdņi, pabalstu maksā tikai vienam no viņiem.

75. pants (40)

Ierēdņa, viņa laulātā, apgādājamā bērna vai kādas citas VII pielikuma 2. panta izpratnē apgādājamas personas nāves gadījumā, kura dzīvoja kā ierēdņa mājsaimniecības loceklis, iestāde atlīdzina izmaksas, kas saistītas ar mirušā pārvešanu no ierēdņa dienesta vietas uz viņa izcelsmes vietu.

Tomēr, ja ierēdņa nāve iestājusies komandējuma laikā, iestāde sedz izmaksas, kas saistītas ar mirušā pārvešanu no vietas, kur iestājās nāve, uz viņa izcelsmes vietu.

76. pants

Dāvanas, aizdevumus vai avansus var saņemt ierēdņi, bijušie ierēdņi vai, ja ierēdnis ir miris, tiesību pārņēmēji, kuri ir īpaši sarežģītā situācijā, kas radusies inter alia nopietnas vai ilgstošas slimības rezultātā vai ģimenes apstākļu dēļ.

3. nodaļa: Pensijas

77. pants (8)

Izbeidzot dienestu pēc vismaz 10 darba gadiem, ierēdnim ir tiesības saņemt izdienas pensiju. Tomēr, viņam ir tiesības uz šādu pensiju neatkarīgi no dienesta ilguma, ja viņš ir vecāks par 60 gadiem, ja nav bijis iespējams viņu atjaunot amatā rezerves statusa laikā vai atvaļināšanas gadījumā dienesta interesēs.

Maksimālā izdienas pensija ir 70 % no pēdējās pamatalgas, kāda saņemta pēdējā pakāpē, kurā ierēdnis bijis vismaz vienu gadu. To maksā ierēdņiem, kuri bijuši nodarbināti vismaz 35 gadus, ko skaita saskaņā ar VIII pielikuma 3. pantu. Ja nodarbinātības gadu skaits ir mazāks nekā 35, minēto maksimālo summu proporcionāli samazina. Tomēr attiecībā uz ierēdņiem, kas dienesta pienākumu kārtībā palīdzējuši kādai personai, kuras amats noteikts Kopienu dibināšanas līgumos vai Līgumā par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi, vai kura ir vēlēts priekšsēdētājs kādai no Kopienu iestādēm vai struktūrām vai vēlēts priekšsēdētājs kādai no Eiropas Parlamenta politiskajām grupām, apmēru tiesībām uz pensijām par tādā amatā nostrādātiem pensionējamiem gadiem aprēķina, ņemot vērā tādā amatā saņemto pēdējo pamatalgu, ja saņemtā pamatalga pārsniedz to algu, ko ņem vērā, piemērojot šā panta otro daļu.

Izdienas pensija par nodarbinātības gadu nedrīkst būt mazāka par 4 % no iztikas minimuma.

Pensionēšanās vecums ir 60 gadi.

78. pants (8)

Ierēdnis VIII pielikuma 13. līdz 16. pantos paredzētajā veidā ir tiesīgs uz invaliditātes pensiju kopējas pastāvīgas invaliditātes gadījumā, kas neļauj viņam veikt savus pienākumus atbilstoši amatam savā karjeras grupā.

Ja invaliditāti izraisījis nelaimes gadījums darba pienākumu izpildes laikā vai sakarā ar darba pienākumu izpildi, arodslimība, rīcība sabiedrības interešu aizstāvībai vai riskēšana ar dzīvību, glābjot kādu citu cilvēku, tad invaliditātes pensija ir 70 % no ierēdņa pēdējās pamatalgas.

Ja invaliditātei ir kāds cits iemesls, tad invaliditātes pensija ir vienāda ar izdienas pensiju, ko ierēdnis būtu bijis tiesīgs saņemt 65 gadu vecumā, ja tā līdz minētajam vecumam būtu turpinājusi strādāt.

Invaliditātes pensiju aprēķina, ņemot vērā pamatalgu, ko ierēdnis būtu saņēmusi savā pakāpē, ja pensijas izmaksas laikā tā vēl strādātu.

Invaliditātes pensija nedrīkst būt mazāka par 120 % no iztikas minimuma.

Ja ierēdnis invaliditāti izraisījis tīši, tad iecēlējinstitūcija, var izlemt maksāt tikai izdienas pensiju.

79. pants (8) (24) (46)

Ierēdņa vai bijušā ierēdņa atraitne VIII pielikuma 4. nodaļā paredzētajā veidā ir tiesīga saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kas līdzvērtīga 60 % no izdienas vai invaliditātes pensijas, kādu maksāja viņas vīram, vai neatkarīgi no dienesta ilguma vai vecuma, kāda būtu maksājama viņam, ja viņam uz to būtu tiesības nāves brīdī.

Apgādnieka zaudējuma pensija, kas izmaksājama tā ierēdņa atraitnei, kurš nomira 35. pantā norādīto administratīvo statusu laikā, nedrīkst būt mazāka par iztikas minimumu vai mazāka par 35 % no pēdējās pamatalgas, ko ierēdnis saņēma.

Šī summa nedrīkst būt mazāka par 42 % no ierēdņa pēdējās saņemtās pamatalgas, ja nāvi izraisījis kāds no 78. panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem.

79.a pants (46)

Šo noteikumu 79. panta noteikumus mutatis mutandis piemēro ierēdņa vai bijušā ierēdņa atraitnim.

80. pants (8) (40) (46)

Ja ierēdnis vai persona, kura ir tiesīga uz izdienas vai invaliditātes pensiju, nomirst un viņam nav dzīvesbiedra, kurš būtu tiesīgs uz apgādnieka zaudējuma pensiju, apgādājamie bērni VII pielikuma 2. panta nozīmē ir tiesīgi uz bāreņa pensiju saskaņā ar VIII pielikuma 21. pantu.

Šādas pašas tiesības uz pensiju attiecas uz bērniem, kuri atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, dzīvesbiedra, kurš saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, nāves vai atkārtotas laulības gadījumā.

Ja ierēdnis vai cita persona, kas ir tiesīga saņemt izdienas vai invaliditātes pensiju, nomirst, bet pirmajā daļā minētie nosacījumi nav izpildīti, tad apgādājamie bērni VII pielikuma 2. panta izpratnē ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju saskaņā ar VIII pielikuma 21. pantu; tomēr šāda pensija ir puse no pensijas, ko aprēķina saskaņā ar minēto pantu.

Ja miris ierēdņa vai bijušā ierēdņa, kuram pienākas izdienas pensija vai invaliditātes pensija, laulātais, kas nav ierēdnis vai pagaidu darbinieks, tad bērni, kas ir ierēdņa pārdzīvojušā laulātā apgādībā VII pielikuma 2. panta izpratnē, ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju saskaņā ar VIII pielikuma 21. pantu.

Pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētās tiesības uz pensiju piemēro tā bijušā ierēdņa nāves gadījumā, kuram ir tiesības uz pabalstu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 50. pantu, Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 5. pantu, Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2530/72 3. pantu vai Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1543/73 3. pantu, un tā bijušā ierēdņa nāves gadījumā, kurš aizgājis no darba pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas un lūdzis, lai viņa pensijas maksāšanu atliek līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniedz 60 gadu vecumu.

81. pants (8) (10)

Persona, kas ir tiesīga saņemt izdienas pensiju, kura maksājama no 60 gadu vecuma, invaliditātes pensiju vai apgādnieka zaudējuma pensiju, saskaņā ar VII pielikumā noteiktajiem nosacījumiem ir tiesīga saņemt 67. pantā noteiktos ģimenes pabalstus; apgādnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā saņēmēja pensiju.

Tomēr apgādājamā bērna pabalsta apmērs, kas izmaksājams personai, kura ir tiesīga saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ir divu to pabalstu apmērā, kas noteikti 67. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

81.a pants (46)

1. Neatkarīgi no citiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem attiecībā uz minimālajām summām, ko var saņemt personas, kurām ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kopējā apgādnieka zaudējuma pensiju summa, kas pienākas atraitnim un citiem apgādājamiem, pieskaitot ģimenes pabalstus un atņemot nodokli un citus obligātus atskaitījumus, nedrīkst pārsniegt:

a) ja miris ierēdnis, kam ir piešķirts kāds no 35. pantā minētajiem administratīvajiem statusiem – tādas atlīdzības summu, kādu ierēdnis būtu saņēmis tajā pašā pakāpē un līmenī, ja vēl aizvien strādātu, kurai pieskaitīti visi ģimenes pabalsti, ko attiecīgais ierēdnis saņemtu šādā gadījumā, un atskaitīts nodoklis un citi obligāti atskaitījumi;

b) attiecībā uz laika posmu, kas seko dienai, kurā a) apakšpunktā minētais ierēdnis būtu sasniedzis 65 gadu vecumu – izdienas pensiju, ko ierēdnis, ja būtu dzīvs, saņemtu tajā pašā pakāpē un līmenī kā nāves iestāšanās brīdī, kurai pieskaitīti visi ģimenes pabalsti, ko ierēdnis saņemtu šajā gadījumā, un atskaitīts nodoklis un citi obligāti atskaitījumi;

c) ja miris bijušais ierēdnis, kurš saņem izdienas vai invaliditātes pensiju – pensijas summu, ko tam būtu tiesības saņemt dzīvam esot, ņemot vērā b) apakšpunktā noteiktos pabalstus un atskaitījumus;

d) ja miris bijušais ierēdnis, kas aizgājis no darba pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas un prasījis, lai tā izdienas pensijas maksāšana tiktu atlikta līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā tas sasniegtu 60 gadu vecumu – izdienas pensiju, ko šis ierēdnis, ja joprojām dzīvotu, būtu tiesīgs saņemt 60 gadu vecumā, ņemot vērā b) apakšpunktā minētos pabalstus un atskaitījumus;

e) ja miris ierēdnis vai bijušais ierēdnis, kam nāves dienā bija tiesības saņemt pabalstu atbilstīgi Civildienesta noteikumu 41. vai 50. pantam, Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 5. pantam, Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2530/72 3. pantam, Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1543/73 3. pantam, Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 2150/82 2. pantam vai Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1679/85 3. pantam – pabalstu, ko tāds ierēdnis varētu saņemt, ja būtu dzīvs, ņemot vērā b) apakšpunktā minētos pabalstus un atskaitījumus;

f) attiecībā uz laika posmu, kas seko dienai, kad bijušam ierēdnim, kas minēts e) apakšpunktā, vairs nav tiesību saņemt attiecīgo pabalstu – izdienas pensiju, ko šis ierēdnis būtu tiesīgs saņemt, ja būtu dzīvs un minētajā dienā atbilstu vecuma nosacījumiem, kas noteikti pensijas tiesību piešķiršanai, ņemot vērā b) apakšpunktā minētos pabalstus un atskaitījumus.

2. Piemērojot 1. punktu, korekcijas koeficientus, kas var ietekmēt attiecīgās summas, neņem vērā.

3. Maksimālo summu, kas definēta iepriekš a) līdz f) apakšpunktā, sadala personām, kuras tiesīgas saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, proporcionāli viņu attiecīgajām tiesībām, neievērojot 1. punktu.

Uz šādi sadalītām summām attiecas 82. panta 1. punkta otrā, trešā un ceturtā daļa.

82. pants (40) (78) (79)

1. Pensijas aprēķina pēc algu likmes, kas ir spēkā ar tā mēneša pirmo dienu, ar kuru ir šādas tiesības stājas spēkā.

Tās koriģē pēc likmes, kas noteikta attiecīgajai Kopienu valstij, par kuru saņēmējs pierāda, ka tā ir viņa dzīvesvietas valsts.

Ja pensijas saņēmēja dzīvesvieta ir trešā valstī, tad piemēro korekcijas koeficientu 100.

Pensijas, kas izteiktas eiro, maksā vienā no Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 45. pantā minētajām valūtām Civildienesta noteikumu 63. panta otrās daļā paredzētajā veidā.

2. Ja Padome saskaņā ar 65. panta 1. punktu nolemj paaugstināt atalgojumu, rīkojoties saskaņā ar 65. panta 3. punktā noteikto kārtību, tā vienlaicīgi pieņem lēmumu par attiecīgu pensiju palielināšanu.

83. pants (8) (64)

1. Pabalstus, ko izmaksā atbilstoši šai pensiju programmai, sedz no Kopienu budžeta. Dalībvalstis kopīgi garantē šo pabalstu samaksu atbilstīgi šādu izdevumu finansējuma apjomam.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas iepriekšējo Civildienesta noteikumu 83. panta 1. punktā minētās pensijas programmas līdzekļu izmantošanu.

2. Ierēdņiem jāfinansē viena trešdaļa no šādas pensiju programmas izmaksām. Iemaksu summa ir 8,25 % no ierēdņa pamatalgas, neņemot vērā 64. pantā paredzētos korekcijas koeficientus. To katru mēnesi atskaita no ierēdņu algām.

3. To ierēdņu pensiju aprēķināšanas kārtību, kuri daļu dienesta ir pavadījuši Eiropas Ogļu un tērauda kopienā vai kuri strādā Kopienu kopējās iestādēs vai struktūrvienībās, un šādu piešķīrumu izmaksu sadalījumu starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienas pensiju fondu un Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas budžetiem nosaka Regula, kas izstrādāta, Padomēm un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas priekšsēdētāju komitejai vienojoties, pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju.

4. Ja pensiju programmas aktuārais novērtējums, ko pēc Padomes lūguma veic viens vai vairāki kvalificēti eksperti, norāda, ka ierēdņu iemaksas nav pietiekamas, lai finansētu vienu trešdaļu no pabalstiem, ko maksā atbilstīgi pensiju programmai, budžeta lēmējinstitūcijas, rīkojoties saskaņā ar budžeta procedūru un pēc apspriešanās ar 10. pantā paredzēto Civildienesta noteikumu komiteju, nosaka, kādas izmaiņas jāveic iemaksu likmēs vai pensionēšanās vecumā.

84. pants

Sīki izstrādāti noteikumi, kas regulē iepriekš minēto pensiju programmu, ietverti VIII pielikumā.

4. nodaļa: Nepamatotu maksājumu atgūšana

85. pants (8)

Jebkuru pārmaksāto summu atmaksā, ja tās saņēmējs zināja, ka nav pienācīga iemesla tās apmaksai vai arī, ja fakts par pārmaksāto summu nepārprotami norādīja uz to, ka tās saņēmējs nevarēja par to nezināt.

5. nodaļa: Subrogācija Kopienu labā

85.a pants (46)

1. Ja personas, uz kuru attiecas šie Civildienesta noteikumi, nāvi, nejaušu ievainojumu vai slimību ir izraisījusi kāda trešā persona, Kopienām savās saistībās un saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, kas izriet no notikuma, kas izraisīja šādu nāvi, ievainojumu vai slimību, ir subrogācija attiecībā uz tiesībām, ieskaitot cietušā vai tā tiesību pārņēmēju tiesības celt prasību pret trešo personu.

2. Panta 1. punktā paredzētā tiesību pārņemšana, cita starpā attiecas uz:

- nepārtrauktu atalgojuma izmaksu ierēdnim saskaņā ar 59. pantu laikā, kad viņš ir īslaicīgi darbnespējīgs,

- maksājumiem, ko saskaņā ar 70. pantu veic ierēdņu vai bijušo ierēdņu nāves gadījumā, kurām ir tiesības saņemt pensiju,

- pabalstiem, ko maksā saskaņā ar 72. un 73. pantu un to īstenošanas noteikumiem, kas ir saistīti ar apdrošināšanu pret slimības un nelaimes gadījumiem,

- 75. pantā paredzēto maksājumu, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar mirušā pārvešanu,

- papildu ģimenes pabalstiem, ko saskaņā ar VII pielikuma 67. panta 3. punktu un 2. panta 3. un 5. punktu maksā sakarā ar apgādājamu bērnu, kas cieš no smagas slimības vai kam ir garīga vai fiziska invaliditāte, kas neļauj ierēdnim veikt savus pienākumus,

- apgādnieka zaudējuma pensijām, ko maksā, kad miris kāds ierēdnis vai bijušais ierēdnis, kas saņem kādu pensiju, vai šāda ierēdņa laulātais, kas nav ne ierēdnis, ne pagaidu darbinieks,

- bāreņu pensijām, ko maksā ierēdņa vai bijušā ierēdņa bērnam neatkarīgi no vecuma, ja minētais bērns cieš no smagas slimības, garīgas vai fiziskas invaliditātes, kas viņam liedz iespējas pelnīt sev iztiku pēc tās personas nāves, kuras apgādībā bērns bijis.

3. Tomēr Kopiena nevar pārņemt tiesības saņemt atlīdzību par personisku kaitējumu, piemēram, morālu kaitējumu, sāpēm un ciešanām vai izkropļojumu vai pievilcīguma zaudējumu, kas pārsniedz tā pabalstu summu, ko attiecīgā gadījumā piešķir atbilstīgi 73. pantam.

4. Noteikumi, kas paredzēti 1., 2. un 3. punktā, nedrīkst būt par šķērsli Kopienu tiešai rīcībai.

VI sadaļa: Disciplinārsodi

86. pants (24)

1. Ja ierēdnis tīši vai netīši neievēro šajos Civildienesta noteikumos noteiktos pienākumus, tas saucams pie disciplināras atbildības.

2. Ir šādi disciplinārie sodi:

a) rakstveida brīdinājums;

b) rājiens;

c) izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšana;

d) līmeņa pazemināšana;

e) pakāpes pazemināšana;

f) atstādināšana no amata un attiecīgā gadījumā tiesību samazināšana vai tiesību atsaukšana uz izdienas pensiju, taču tā, lai šāda soda sekas neskartu ierēdņa apgādībā esošos;

g) ja ierēdnis ir atstājis dienestu, pilnīga vai daļēja īslaicīga vai pastāvīga tiesību atsaukšana uz izdienas pensiju; šis noteikums nedrīkst skart viņa tiesību pārņēmējus.

3. Par vienu pārkāpumu nevar noteikt vairākus disciplinārsodus.

87. pants

Pēc ierēdņa tiešā priekšnieka priekšlikuma vai pēc savas iniciatīvas un neapspriežoties ar Disciplinārlietu kolēģiju, iecēlējinstitūcijai ir tiesības izteikt rakstveida brīdinājumu vai rājienu. Attiecīgo ierēdni uzklausa pirms šīs rīcības.

Pārējos sodus iecēlējinstitūcija uzliek pēc tam, kad ir pabeigta IX pielikumā noteiktā disciplinārā procedūra. Iecēlējinstitūcija uzsāk procedūru pēc attiecīgā ierēdņa uzklausīšanas.

88. pants

Ja iecēlējinstitūcija apsūdz ierēdni smaga pārkāpuma izdarīšanā, vai nu neveicot savus amata pienākumus vai izdarot likuma pārkāpumu, iecēlējinstitūcija ierēdni var tūlīt atstādināt no darba.

Lēmumā par ierēdņa atstādināšanu jānorāda, vai tas var turpināt saņemt atalgojumu, ja tas no amata ir atstādināts, un kāda tā daļa jāietur: atalgojuma ieturamā daļa ir ne vairāk kā viena puse no ierēdņa pamatalgas.

Galīgais lēmums jāpieņem četru mēnešu laikā no datuma, kad stājas spēkā lēmums par ierēdņa atstādināšanu. Ja līdz četru mēnešu termiņa beigām lēmums nav pieņemts, ierēdnis sāk atkal saņemt pilnu atalgojumu.

Ierēdnim ir tiesības saņemt ieturēto atalgojuma daļu gadījumos, ja tam nenosaka disciplinārsodu vai tā sodīta tikai ar rakstveida brīdinājumu, rājienu vai izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšanu, vai arī panta iepriekšējā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts galīgais lēmums par tās sodīšanu.

Tomēr gadījumos, ja par tādiem pašiem nodarījumiem ierēdņa lietu izskata tiesa, galīgais lēmums ir jāpieņem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lietu izskatījušās tiesas spriedums.

89. pants

Ierēdnis, kuram ir noteikts disciplinārsods, izņemot atstādināšanu no amata, trīs gadus pēc brīdinājuma vai rājiena vai sešus gadus pēc cita disciplinārsoda noteikšanas, var iesniegt prasību izņemt no tās personīgās lietas visas norādes par to.

Iecēlējinstitūcija pēc apspriešanās ar Disciplinārlietu kolēģiju gadījumos, ja tā iesaistījusies disciplinārajā procedūrā, pieņem lēmumu par ierēdņa prasības apmierināšanu; ja šāds lēmums ir pieņemts, ierēdnis jāiepazīstina ar personīgo lietu pēc šādas izņemšanas.

VII sadaļa: Apelācijas

90. pants (8)

1. Jebkura persona, uz kuru attiecas šie Civildienesta noteikumi, var iesniegt iecēlējinstitūcijai lūgumu, lai tā pieņem ar konkrēto personu saistītu lēmumu. Iecēlējinstitūcija par savu argumentētu lēmumu konkrētajai personai ziņo četru mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas. Ja minētajā termiņā atbilde uz lūgumu nav saņemta, tas uzskatāms par netiešu lēmumu par lūguma noraidīšanu, par ko var iesniegt sūdzību saskaņā ar 2. punktu.

2. Ikviena persona, uz kuru attiecas šie Civildienesta noteikumi, var iesniegt iecēlējinstitūcijai, sūdzību par jebkuru aktu, kurā ietverta sūdzība pret konkrēto personu, gadījumos, kad minētā iestāde ir pieņēmusi lēmumu, vai tā nav veikusi kādu pasākumu, ko nosaka Civildienesta noteikumi. Sūdzība jāiesniedz triju mēnešu laikā. Sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no:

- no akta publicēšanas dienas, ja tas ir vispārējs pasākums,

- no dienas, kurā par lēmumu ziņots attiecīgajai personai, taču nekādā gadījumā ne vēlāk kā no dienas, kurā tāda persona par attiecīgo lēmumu uzzina, ja pasākums attiecas uz noteiktu personu; tomēr, ja akts, kas attiecas uz noteiktu personu, ietver sūdzību arī pret kādu citu personu, tad termiņu attiecībā uz tādu citu personu skaita no dienas, kurā tā saņem paziņojumu par pasākumu, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā no publicēšanas dienas,

- no dienas, kurā beidzas atbildei paredzētais termiņš, ja sūdzība attiecas uz netiešu lēmumu par prasības noraidīšanu, kas paredzēts 1. punktā.

Iecēlējinstitūcija par savu argumentētu lēmumu konkrētajai personai ziņo četru mēnešu laikā no sūdzības iesniegšanas dienas. Ja minētajā termiņā atbilde uz sūdzību nav saņemta, tas uzskatāms par netiešu lēmumu par sūdzības noraidīšanu, par ko var iesniegt apelāciju saskaņā ar 91. pantu.

3. Ierēdņa lūgumu vai sūdzību iesniedz ar sava tiešā priekšnieka starpniecību, izņemot gadījumus, kad sūdzība attiecas uz šo personu, — tad to var iesniegt tieši augstākai institūcijai.

91. pants (8)

1. Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā ir jebkurš strīds starp Kopienām un jebkuru personu, uz kuru attiecas šie Civildienesta noteikumi, attiecībā uz tādu tiesību aktu likumību, kas nelabvēlīgi ietekmē šādu personu 90. panta 2. punkta izpratnē. Strīdos, kas saistīti ar finansēm, Tiesai ir neierobežota jurisdikcija.

2. Apelāciju Eiropas Kopienu tiesā var iesniegt tikai tad, ja:

- iecēlējinstitūcija ir iepriekš iesniegusi tai sūdzību atbilstīgi 90. panta 2. punktam tajā norādītajā termiņā, un

- sūdzība ir noraidīta ar tiešu vai netiešu lēmumu.

3. Apelācija, kas noteikta 2. punktā, jāiesniedz trīs mēnešu laikā. Termiņu skaita no:

- no dienas, kurā ziņots par lēmumu, ko pieņem kā atbildi uz sūdzību;

- no dienas, kad beidzas atbildei paredzētais termiņš, ja iesniedz apelāciju par netiešu lēmumu par tādas sūdzības noraidīšanu, kas iesniegta saskaņā ar 90. panta 2. punktu; tomēr, ja sūdzību noraida ar tiešu lēmumu pēc tam, kad tā iepriekš noraidīta ar netiešu lēmumu, bet pirms beidzies apelācijas iesniegšanai paredzētais termiņš, tad apelācijas iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no jauna.

4. Atkāpjoties no 2. punkta, attiecīgā persona pēc tam, kad iecēlējinstitūcijai iesniegta sūdzība atbilstoši 90. panta 2. punktam, var nekavējoties iesniegt apelāciju Tiesā ar noteikumu, ka tādai apelācijai ir pievienots iesniegums par apstrīdētā akta izpildes atlikšanu vai par pagaidu pasākumu noteikšanu. Tādā gadījumā tiesvedību attiecībā uz pamatprasību Tiesā aptur līdz laikam, kamēr nav pieņemts tiešs vai netiešs lēmums par sūdzības noraidīšanu.

5. Šajā pantā paredzētās apelācijas izmeklē un iztiesā saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas reglamentu.

91.a pants (69)

Lūgumus un sūdzības attiecībā uz jomām, kurām piemēro 2. panta trešo daļu, iesniedz iecēlējinstitūcijai, kurai uzticēts īstenot pilnvaras. Apelācijas pret iecēlējinstitūciju iesniedz iestādei, kurai tā ir atbildīga.

VIII sadaļa: Īpaši noteikumi, kas piemērojami Kopienu zinātnisko un tehnisko dienestu ierēdņiem 92. pants

Šajā sadaļā noteikti īpaši noteikumi, kas piemērojami Kopienu ierēdņiem, kuri ieņem amatus kodolzinātnes jomā, kam nepieciešama zinātniska un tehniska kvalifikācija un kuriem maksā no apropriācijām izpētes un ieguldījumu budžetā.

Iepriekšējā punktā minēto zinātnisko un tehnisko dienestu ierēdņu pamata amati un atbilstošie karjeras grupas norādītas I B pielikumā.

93. pants

Komisija var pieņem lēmumu piešķirt 92. pantā minētajiem A 1 vai A 2 pakāpes ierēdņiem, kuriem ir augsta zinātniskā un tehniskā kvalifikācija, finansiālas priekšrocības, kas nepārsniedz 25 % no V sadaļā noteiktās, izņemot nemainīgus pabalstus un izdevumus.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka maksimālo ierēdņu skaitu, kuriem piešķir šādas priekšrocības.

94. pants

Papildus 17. un 18. pantu otrajā daļā noteiktajiem noteikumiem šie noteikumi attiecas uz 92. pantā minētajiem ierēdņiem.

Jebkura jautājuma rakstiskai vai citādai publicēšanai, kas attiecas uz Eiropas Atomenerģijas kopienas darbību, ierēdnim nepieciešama iecēlējinstitūcijas atļauja un jāievēro tās nosacījumi. Kopienai ir tiesības obligāti iegūt šādas publikācijas autortiesības.

Jebkurš izgudrojums, ko ierēdnis izveidojis pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar tiem, ir neapstrīdams Eiropas Atomenerģijas kopienas īpašums. Iestāde uz sava rēķina un Kopienas vārdā var pieteikties un iegūt to patentus visās valstīs. Jebkuru izgudrojumu, kas saistīts ar Eiropas Atomenerģijas kopienas darbu un ko ierēdnis izveidojis tā gada laikā, kas seko pēc viņa amata laika beigām, ja vien nav pierādīts citādi, uzskata, ka tas ir izveidots ierēdņa pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar tiem. Ja izgudrojumiem nepieciešams patents, norāda izgudrotāja vai izgudrotāju vārdus.

Attiecīgā gadījumā ierēdnim, kurš ir patentētā izgudrojuma autors, iestāde var piešķirt prēmiju, kuras apjomu nosaka iestāde.

95. pants

Līdz 1968. gada 31. decembrim un atkāpjoties no 31. un 32. panta, 92. pantā minētos ierēdņus var iecelt pakāpē, kas nav tā amata sākuma pakāpe, kurā viņi ir iecelti amatā, un var klasificēt, attiecībā uz ne vairāk kā pusi no aizpildāmajiem amatiem, līmenī, kas nav minēts 32. pantā.

Laika posmā pēc šī datuma Padome pēc Komisijas ierosinājuma nosaka galīgos noteikumus, lai regulētu šādu personu iecelšanu amatā.

96. pants

Atkāpjoties no 34. panta 1. punkta, pārbaudes laiks var būt no trim līdz sešiem mēnešiem 92. pantā minētajiem C un D kategorijas ierēdņiem.

97. pants

1. Atkāpjoties no 44. panta, iecēlējinstitūcija var piešķirt 92. pantā minētajiem ierēdņiem papildu līmeņa paaugstinājumu kā atzinību par izcilu veikumu; ierēdņu skaits katrā kategorijā, kam piešķir paaugstinājumu attiecīgajā gadā nedrīkst pārsniegt vienu astoto daļu no kopējā personāla locekļu skaita šajā kategorijā.

Paaugstinājumu var piešķirt tikai vienreiz katrā pakāpē.

Paaugstinājuma rezultātā ierēdņa pamatalga nedrīkst būt augstāka par pamatalgu šīs pakāpes austākajā līmenī.

2. Atkāpjoties no 44. panta, 92. pantā minētajam ierēdnim, kura kompetence, rezultāti vai uzvedība nav apmierinoša, ar iecēlējinstitūcijas lēmumu var atlikt viņa līmeņa paaugstināšanu ne ilgāk kā divus gadus bez nepieciešamības veikt 87. pantā noteikto procedūru.

3. Šis pants neattiecas uz 92. pantā minētajiem A 1 vai A 2 pakāpes ierēdņiem.

98. pants

Pēc 34. panta, jebkuram 92. pantā minētajam ierēdnim pēc pārbaudes laika var mainīt tā sākotnējo klasifikāciju.

Šo noteikumu 45. panta 2. punkts neattiecas uz 92. pantā minētajiem ierēdņiem.

Lai iecēlējinstitūcija varētu paaugstināt amatā atbalstāmos ierēdņus, kas minēti 92. pantā, atbilstoši pamatotos ārkārtas gadījumos var izdarīt izņēmumus, kas nepārsniedz vienu gadu attiecībā uz dienesta ilgumu, kas noteikts 45. panta 1. punkta otrajā daļā. Ierēdnis nedrīkst gūt labumu no šī punkta noteikumiem vairāk reizi piecu gadu laikā.

99. pants

Iecēlējinstitūcija 92. pantā minētajiem ierēdņiem var piešķirt prēmiju par īpašu darbu; tā nedrīkst būt trīsreiz lielāka par pamatalgu attiecīgajā gadā, ja vien Padome pēc Komisijas ierosinājuma neizdara atkāpi.

Kopējās prēmijas par īpašu dienestu nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējām pamatalgām, ko ik gadu maksā visiem 92. pantā minētajiem zinātniskajiem un tehniskajiem darbiniekiem.

Katru gadu Komisija pieņem lēmumu par prēmiju apjomu un personām, kurām to piešķir, un uzrāda Padomei ziņojumu par piešķirto prēmiju skaitu un apjomu, kurā parādīts sadalījums atbilstoši pakāpei un dienestam, kā arī prēmiju piešķiršanas galvenos iemeslus.

100. pants

Dažiem 92. pantā minētajiem ierēdņiem var piešķirt īpašus pabalstus, lai kompensētu īpaši grūtus darba apstākļus.

Padome pēc Komisijas ierosinājuma nosaka šo īpašo pabalstu likmes un nosacījumus, un personas, kuras tos saņem.

101. pants

Atkāpjoties no 56. panta otrās daļas un tikai izņēmuma gadījumos, 92. pantā minēto B kategorijas ierēdņu nostrādātās virsstundas dod tiem tiesības uz kompensāciju vai atalgojumu, kā noteikts VI pielikumā.

Iecēlējinstitūcija norāda amatus, kuru ieņēmēji ir tiesīgi uz pabalstu atbilstoši šī panta noteikumiem.

VIII A sadaļa (51): Īpaši noteikumi, kas piemērojami ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī

101.a pants

Neskarot pārējos Civildienesta noteikumu noteikumus, X pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi, kas piemērojami ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī.

IX sadaļa: Pārejas noteikumi un nobeiguma noteikumi

1. nodaļa: Pārejas noteikumi

102. pants

1. Kopienu darbinieku, kurš ieņem pastāvīgu amatu vienā no Kopienu iestādēm, kad šie Civildienesta noteikumi [3] stājas spēkā, ar iecēlējinstitūcijas lēmumu var apstiprināt pakāpē un līmenī, un atalgojuma skalā, ko nosaka šie Civildienesta noteikumi atbilstoši pakāpei un līmenim, kas īpaši vai netieši viņam piešķirts pirms šo Civildienesta noteikumu piemērošanas šim darbiniekam, uz kuru attiecas jebkādi lēmumi, ko var pieņemt, Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas padomēm vienojoties, lai standartizētu praksi attiecībā uz karjeras grupām un kritērijiem pakāpju piešķiršanā, ja:

- attiecībā uz ikvienu darbinieku, viņš izpilda 28. panta a), b), c), e) un f) apakšpunktu prasības;

- attiecībā uz ikvienu darbinieku, izņemot A 1 un A 2 pakāpes darbiniekus:

a) darbinieks ir strādājis vienā no Kopienu iestādēm vairāk nekā sešus mēnešus, kad šie Civildienesta noteikumi stājās spēkā; Kopienu darbiniekam, kurš neatbilst šai prasībai, var noteikt pārbaudes laiku un viņu var apstiprināt par ierēdni, kā paredzēts 34. pantā;

b) par darbinieku no Apstiprināšanas padomes nav saņemts neviens negatīvs ziņojums, kas paredzēts nākamajā apakšpunktā.

Šiem Civildienesta noteikumiem stājoties spēkā, katra iestāde izveido Apstiprināšanas padomi, kas sastāv no iestādes darbiniekiem ar uzraudzības statusu, kurus tajā ieceļ iecēlējinstitūcija.

Padome konsultē iecēlējinstitūciju par to iestādes darbinieku piemērotību saviem amatu pienākumiem, kuriem ir tiesības tikt apstiprinātiem saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem, izņemot A 1 un A 2 pakāpes darbiniekus. to veic uz ziņojuma pamata par ierēdņa spējām, efektivitāti un uzvedību darbā, ko sagatavo ierēdņa priekšnieki.

2. Tādu darbinieku līgumu pārtrauc, par kuriem Apstiprināšanas padome sniedz negatīvu ziņojumu. Tomēr, iecēlējinstitūcija var piedāvāt šai personai apstiprināšanu šo Civildienesta noteikumu noteiktā zemākā pakāpē un zemākā atalgojuma skalas līmenī, nekā sasniegtā pakāpe vai līmenis, kas īpaši vai netieši viņam iepriekš piešķirts. Ierēdnis, kura līgums tiek izbeigts, saņem kompensāciju, kā noteikts 34. panta 2. punkta pēdējā daļā.

3. Jebkuram Kopienu darbiniekam, kurš strādā kā tāds, kad šie Civildienesta noteikumi stājas spēkā, kuram īpaši vai netieši nav piešķirta pakāpe un līmenis pirms viņam piemēro šos Civildienesta noteikumus, iecēlējinstitūcija, kura, ja nepieciešams, var atkāpties no 32. panta, piešķir pakāpi un līmeni viena gada laikā no šo Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās dienas.

4. Atkāpjoties no 1. punkta,

a) ierēdni, kura amats I pielikuma tabulā iekļauts D kategorijā, klasificē amata pakāpē un šīs pakāpes līmenī, kurā pamatalga, no kuras atskatīts Kopienas nodoklis un ierēdņa iemaksa pensiju programmā, ir vienāda vai citādi nedaudz zemāka par pamatalgas summu, kurai pieskaitīts vietējais pabalsts, atskatīta iemaksa Kopienu iestāžu pagaidu kopējā sociālās nodrošināšanas shēmā, ko ierēdnis saņēma, kad šie Civildienesta noteikumi stājās spēkā;

b) Valodu dienesta ierēdni klasificē amata pakāpē un šīs pakāpes līmenī, kas ir nākamais augstākais aiz līmeņa, kurā viņš tiktu klasificēts saskaņā ar 1. punktu.

5. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas ierēdņu Civildienesta noteikumu VIII sadaļas 1. nodaļas noteikumi attiecas uz darbinieku, kurš pirms šo Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas štata ierēdnis un viņam tika piešķirts atvaļinājums personisku iemeslu dēļ vienā no Kopienas iestādēm, lai stātos darbā Eiropas Ekonomikas kopienas vai Eiropas Atomenerģijas kopienas iestādē, attiecībā uz pakāpi un līmeni, kurā viņš ir apstiprināts saskaņā ar iepriekšminēto 1. līdz 4. punktu, ja viņam netiek piešķirtas lielākas priekšrocības, nekā atrodoties tajā pašā pakāpē saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas ierēdņu Civildienesta noteikumiem.

103. pants un 104. pants (8)

ir atcelts

105. pants (46)

ir atcelts

106. pants

Ierēdnis, kurš saņem atšķirtības pabalstu pirms šo Civildienesta noteikumu piemērošanas, un kuram nav tiesības uz ekspatriācijas pabalstu saskaņā ar VII pielikuma 4. pantu, var saņemt tādu pašu summu, ko tas būtu saņēmis ar atšķirtības pabalstu saskaņā ar atalgojuma skalu, kas pastāvēja pirms šo Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā. Šo summu turpmāk nemaina nekādu iemeslu dēļ, ja vien ierēdnis nepretendē uz ekspatriācijas pabalstu izpildot visas prasības.

107. pants (8)

1. Ierēdni, kuram piemēro šos Civildienesta noteikumus saskaņā ar šiem pārejas noteikumiem un kurš pierāda, ka viņam dēļ stāšanās darbā vienā no Kopienām pilnīgi vai daļēji bija jāzaudē pensijas tiesības, kas viņam piekrīt izcelsmes valstī, un ka viņš nav varējis iegūt šādu tiesību aktuāru ekvivalentu, kreditē, lai saņemtu izdienas pensijai Kopienā un nemaksājot nokavētās iemaksas, ar ikgadējām iemaksām, kas atbilst pensijas izmaksas gadu skaitam, kas uzkrāts viņa izcelsmes valstī.

2. Apspriežoties ar 10. pantā paredzēto Civildienesta noteikumu komiteju, tās iestādes iecēlējinstitūcija, kurā ierēdnis strādā, nosaka šādi kreditētu pensijas izmaksas gadu skaitu. Tas nedrīkst pārsniegt:

- faktiski nostrādāto gadu skaitu, ko ierēdnis varēs nostrādāt līdz 65. gadu vecumam;

- pusi no darba stāža, kas, sasniedzot 65 gadu vecumus, viņam būtu nepieciešams, lai segtu 35 pensijas izmaksas gadus.

3. Ierēdnis, uz kuru attiecas iepriekšminētie noteikumi, maksā Kopienām daļu no summām, kas viņam izmaksāta, kārtojot tā pensijas tiesības savā izcelsmes valstī, kas neatbilst šo tiesību aktuāra ekvivalentam; šī daļa būtu vienāda ar attiecību starp pensijas izmaksas gadu skaitu, ko tam kreditējušas Kopienas, un pensijas izmaksas gadu skaitu, ko tas zaudējis savā izcelsmes valstī.

4. Izņemot nāves gadījumu vai piemērojot 41. vai 50. pantu, ierēdni, kurš atstāj dienestu pirms 65 gadu vecuma, šādi nekreditē.

5. Tā ierēdņa nāves gadījumā, uz kuru attiecas iepriekšējā punkta noteikumi, pensijas izmaksas gadu skaitu, ko tam kreditētu, ja viņš būtu sasniedzis 65 gadu vecumu, kreditē viņa tiesību pārņēmējiem, lai aprēķinātu šo personu pensijas tiesības.

6. Ierēdni, uz kuru attiecas iepriekšējā punkta noteikumi, ja to ietekmē kāds no 41. un 50. pantā noteiktajiem pasākumiem, sākot izņemt izdienas pensiju, kreditē ar daļu no pensijas izmaksas gadu skaita, ko ierēdnim kreditētu, ja viņš būtu sasniedzis 65 gadu vecumu. Šī daļa vienāda ar attiecību starp pensijas izmaksas gadu skaitu, ko skaita, aprēķinot viņa pensijas tiesības, un pensijas izmaksas gadu skaitu, ko tas būtu uzkrājis līdz 65 gadu vecumam.

108. pants (8) un 109 pants

ir atcelti

2. nodaļa: Nobeiguma noteikumi

110. pants (8)

Katra iestāde, apspriedusies ar savu Personāla komiteju un 10. pantā paredzēto Civildienesta noteikumu komiteju, pieņem vispārīgus noteikumus, ar kuriem tiek īstenoti šie Civildienesta noteikumi.

Personāls jāinformē par visiem vispārīgiem noteikumiem un nosacījumiem, kas pieņemti, iestādēm vienojoties.

Iestāžu administrācijas savā starpā regulāri konsultējas par Civildienesta noteikumu piemērošanu.

[1] OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3736/90 (OV L 360, 22.12.1998., 1. lpp.).

[2] Neto summa, kas saņemta pirms pagaidu iemaksas, ir ienākumi, ko saņem, neņemot vērā 1991. gada ikgadējo korekciju.

[3] 1.1.1962.

--------------------------------------------------

I pielikums: Pamata amati un tiem atbilstošās karjeras grupas (8) (24) (69)

A. Pamata amati un tiem atbilstošās karjeras grupas katrā kategorijā un Valodu dienestā, kā noteikts Civildienesta noteikumu 5. panta 4. punktā

A kategorija

A 1 | Ģenerāldirektors |

A 2 | Direktors |

A 3 | Nodaļas vadītājs |

A 4 – A 5 | Galvenais pārvaldnieks |

A 6 – A 7 | Pārvaldnieks |

A 8 | Pārvaldnieka asistents |

B kategorija

B1 | Galvenais administratīvais asistents |

B 2 – B 3 | Vecākais administratīvais asistents – Vecākais tehniskais asistents – Vecākais sekretariāta asistents |

B 4 – B 5 | Administratīvais asistents – Tehniskais asistents – Sekretariāta asistents |

C kategorija

C 1 | Atbildīgais sekretārs – Galvenais sekretārs – Galvenais administratīvais sekretārs |

C 2 – C 3 | Sekretārs/Stenogrāfists – Administratīvais sekretārs |

C 4 – C 5 | Mašīnrakstītājs – Administratīvā sekretāra asistents |

D kategorija

D 1 | Daļas vadītājs |

D 2 – D 3 | Kvalificēts darbinieks – Kvalificēts strādnieks |

D 4 | Nekvalificēts darbinieks – Nekvalificēts strādnieks |

Valodu dienests

LA 3 | Rakstiskās vai mutiskās tulkošanas nodaļas vadītājs |

LA 4 – LA 5 | Rakstiskās vai mutiskās tulkošanas grupas vadītājs – Redaktors, Galvenais tulkotājs, Galvenais tulks |

LA 6 – LA 7 | Tulkotājs – Tulks |

LA 8 | Tulkotāja asistents – Tulka asistents |

A kategorija

Administratīvais un konsultatīvais personāls

A 1 | Ģenerāldirektors |

A 2 | Direktors |

A 3 | Nodaļas vadītājs |

A 4 | Galvenais zinātniskais vai tehniskais darbinieks |

A 5 – A 6 – A 7 – A 8 | Zinātniskais vai tehniskais darbinieks |

B kategorija

a)Projektēšanas biroja personāls

B 1 – B 2 | Rasētājs – grupas vadītājs |

B 2 – B 3 | Projektētājs |

b)Laboratorijas personāls

B 1 – B 2 | Galvenais laboratorijas tehniķis |

B 3 – B 4 – B 5 | Laboratorijas tehniķis (Atkāpjoties no Civildienesta noteikumu 62. un 66. panta, laboratorijas tehniķi, kurus ieceļ pakāpē B 5, saņem atalgojumu atbilstīgi pakāpei B 5 noteiktajai likmei, šo pakāpi papildinot ar četriem līmeņiem: katrā nākamajā līmenī, sākot no ceturtā, aprēķinus veic, iepriekšējam līmenim pieskaitot divus gadus šajā pakāpē). |

c)Ražošanas darbnīcas personāls

B 1 – B 2 | Darbu vadītājs |

B 2 – B 3 | Darbnīcas uzraugs |

B 2 – B 3 – B 4 | Plānotājs |

B 3 – B 4 | Brigadieris |

C kategorija

a)Biroja personāls

C 1 – C 2 – C 3 – C 4 | Rasētājs |

b)Darbnīcas personāls

C 1 | Vecākais meistars |

C 2 – C 3 – C 4 – C 5 | Meistars |

c)Laboratorijas personāls

C 1 | Galvenais laborants |

C 2 – C 3 – C 4 – C 5 | Laborants |

C 3 | Laboratorijas tehniķis (Atkāpjoties no Civildienesta noteikumu 62. panta, laboratorijas tehniķu, kuri iecelti pakāpē C 3, atalgojuma likme sniedzas tikai līdz 4. līmenim). |

D kategorija

a)Biroja personāls

D 1 | Vecākais reprogrāfijas darbinieks |

D 2 – D 3 | Reprogrāfijas asistents – lietvedis |

b)Transportēšanas un kraušanas personāls

D 1 – D 2 | Darba vadītājs |

D 3 – D 4 | Strādnieks |

c)Laboratorijas personāls

D 1 – D 2 | Laboratorijas asistents |

D 3 – D 4 | Laboratorijas apkopējs |

--------------------------------------------------

II pielikums: Civildienesta noteikumu 9. pantā paredzēto struktūrvienību sastāvs un procedūras

1. iedaļa: Personāla komiteja

1. pants (8) (75)

Personāla komiteju veido tās locekļi un viņu aizstājēji, ja tādi ir, kuru amata pilnvaru laiks ir trīs gadi. Tomēr iestāde var izlemt noteikt īsāku amata pilnvaru laiku, kurš nevar būt īsāks par vienu gadu. Katram iestādes ierēdnim ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam.

Nosacījumus, saskaņā ar kuriem ierēdņus var ievēlēt Personāla komitejā, ja tā nav organizēta vietējās nodaļās, vai arī vietējās nodaļās, ja Personāla komiteju tādās organizē, izstrādā to iestādes ierēdņu pilnsapulcē, kuri strādā attiecīgajā dienesta vietā. Vēlēšanas notiek, balsojot aizklāti.

Ja Personāla komiteju organizē vietējās nodaļās, tad veidu, kādā katrā dienesta vietā ieceļ Centrālās komitejas locekļus, nosaka to iestādes ierēdņu pilnsapulcē, kuri strādā attiecīgajā dienesta vietā. Centrālajā komitejā var ievēlēt tikai attiecīgās vietējās nodaļas locekļus.

Personāla komitejas sastāvs, ja komiteja nav organizēta vietējās nodaļās, vai vietējo nodaļu sastāvs, ja komiteju organizē vietējās nodaļās, ir tāds, lai tajā būtu pārstāvēti visu kategoriju ierēdņi un visi dienesti, kas minēti Civildienesta noteikumu 5. pantā, kā arī darbinieki, kas minēti Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 7. pantā. Vietējās nodaļās organizētas Personāla komitejas Centrālo komiteju uzskata par pienācīgi izveidotu, tiklīdz iecelts vairums tās locekļu.

Ievēlēšana Personāla komitejā, ja komiteja nav organizēta vietējās nodaļās, vai arī vietējās nodaļās, ja komiteju tādās organizē, ir spēkā tikai tad, ja balsošanā piedalās divas trešdaļas balsstiesīgo ierēdņu. Tomēr, ja minētā proporcija netiek panākta, tad otrā balsošana ir spēkā, ja balsošanā piedalās vairākums balsstiesīgo.

Pienākumus, ko uzņemas veikt Personāla komitejas locekļi un ierēdņi, kurus komiteja ieceļ struktūrvienībās, kas izveidotas saskaņā ar Civildienesta noteikumiem vai ko izveidojusi attiecīgā iestāde, uzskata par daļu no viņu dienesta attiecīgajā iestādē. Šādu pienākumu veikšanas fakts nekādā veidā neietekmē attiecīgo personu.

2. iedaļa: Apvienotā komiteja

2. pants (69)

Iestādes Apvienotajā komitejā vai komitejās ir šādas personas:

- priekšsēdētājs, ko katru gadu ieceļ iecēlējinstitūcija,

- locekļi un viņu aizstājēji, ko vienlaikus vienādā skaitā amatā ieceļ iecēlējinstitūcija un Personāla komiteja.

Vienas vai vairāku iestāžu kopējā Apvienotajā komitejā ir šādas personas:

- priekšsēdētājs, ko amatā ieceļ iecēlējinstitūcija, kas minēta Civildienesta noteikumu 2. panta trešajā daļā,

- locekļi un viņu aizstājēji, ko vienādā skaitā amatā ieceļ to iestāžu iecēlējinstitūcijas, kas ir pārstāvētas kopējā Apvienotajā komitejā, un Personāla komitejas.

Procedūru, saskaņā ar kuru Apvienotā komiteja dibināma, savstarpēji vienojoties pieņem iestādes, kuras ir pārstāvētas kopējā Apvienotajā komitejā, pēc tam, kad katra no minētajām iestādēm ir apspriedusies ar savu Personāla komiteju.

Aizstājējs balso tikai tad, ja sanāksmē nepiedalās kāds loceklis.

3. pants (8)

Apvienotā komiteja sanāk, kad to sasauc iecēlējinstitūcija, vai pēc Personāla komitejas pieprasījuma.

Komitejas lēmumi ir spēkā tikai tad, ja sēdē piedalījušies visi locekļi vai, viņu prombūtnes gadījumā, viņu aizstājēji.

Komitejas priekšsēdētājs balsošanā nepiedalās, izņemot jautājumos par procedūru.

Komitejas atzinumu piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas rakstveidā dara zināmus iecēlējinstitūcijai un Personāla komitejai.

Ikviens komitejas loceklis var pieprasīt, lai komitejas atzinumā tiktu iekļauts viņa viedoklis.

3.a pants (69)

Kopējā Apvienotā komiteja sanāk tad, ja to lūdz iecēlējinstitūcija, kura minēta Civildienesta noteikumu 2. panta trešajā daļā, vai kādas Apvienotajā komitejā pārstāvētas iestādes iecēlējinstitūcija vai Personāla komiteja.

Kopējās Apvienotās komitejas sēdes lēmumi ir spēkā tikai tad, ja sēdē piedalījušies visi locekļi vai viņu aizstājēji.

Kopējās Apvienotās komitejas priekšsēdētājs balsošanā nepiedalās, izņemot procedurālus jautājumos.

Kopējās Apvienotās komitejas atzinumu piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas rakstveidā dara zināmu Civildienesta noteikumu 2. panta trešajā daļā minētajai iecēlējinstitūcijai, pārējām iecēlējinstitūcijām un to Personāla komitejām.

Jebkurš kopējās Apvienotās komitejas loceklis var pieprasīt, lai Apvienotās komitejas atzinumā tiktu iekļauts viņa viedoklis.

3. iedaļa: Disciplinārlietu kolēģija

4. pants

Disciplinārlietu kolēģijas vai kolēģiju sastāvā ir priekšsēdētājs un četri locekļi. Kolēģijai ir sekretārs.

5. pants

1. Iecēlējinstitūcija katru gadu ieceļ Disciplinārlietu kolēģiju priekšsēdētājus. Šie priekšsēdētāji nekādā gadījumā nevar būt arī Apvienotās komitejas vai Ziņojumu komitejas locekļi.

Iecēlējinstitūcija katrai kolēģijai izveido sarakstu, kurā, ja iespējams, no katras kategorijas katras pakāpes ietverti divu ierēdņu vārdi.

Personāla komiteja tajā pašā laikā iesniedz atbilstošu sarakstu iecēlējinstitūcijai.

2. Piecu dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu vai Civildienesta noteikumu 22. pantā vai 51. pantā noteiktās procedūras uzsākšanu Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs, piedaloties attiecīgajam ierēdnim, pēc iepriekšminētajiem sarakstiem izlozē, kuri četri locekļi – divi no katra saraksta – būs kolēģijā.

Disciplinārlietu kolēģijas locekļi nedrīkst būt zemākas pakāpes amatā par ierēdni, kuras lieta kolēģijai jāizskata.

Priekšsēdētājs katru locekli informē par kolēģijas sastāvu.

3. Piecu dienu laikā pēc Disciplinārlietu kolēģijas izveidošanas, ierēdnis, par kura darbībām ierosināta disciplinārlieta, var izteikt noraidījumu jebkuram tās loceklim, izņemot priekšsēdētāju.

Šajā pašā termiņā jebkurš Disciplinārlietu kolēģijas loceklis var prasīt viņu atbrīvot no pienākumu pildīšanas, ja tam ir likumīgs iemesls.

Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs šādos gadījumos radušās vakances aizpilda lozējot.

6. pants

Disciplinārlietu kolēģijas locekļi savu pienākumu veikšanā ir pilnīgi neatkarīgi.

Kolēģijas sēdes ir aizklātas.

4. iedaļa: Invaliditātes komiteja

7. pants (8) (24)

Invaliditātes komitejā ir trīs ārsti:

- vienu ārstu ieceļ iestāde, kurai attiecīgais ierēdnis pieder;

- vienu ārstu ieceļ attiecīgais ierēdnis; un

- vienu ārstu ieceļ abi iepriekšminētie ārsti, savstarpēji vienojoties.

Ja attiecīgais ierēdnis ārstu neieceļ, tad to dara Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs.

Ja divu mēnešu laikā pēc otrā ārsta iecelšanas nav iespējams vienoties par trešā ārsta iecelšanu, pēc vienas attiecīgās puses pieprasījuma trešo ārstu ieceļ Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs.

8. pants

Ar Invaliditātes komitejas darbību saistītos izdevumus sedz tā iestāde, kurā attiecīgais ierēdnis pilda savus pienākumus.

Ja attiecīgā ierēdņa ieceltais ārsts nedzīvo vietā, kur ierēdnis ir nodarbināts, ierēdnis sedz radušās papildus maksas, izņemot pirmās klases ceļa izdevumus, kurus atmaksā iestāde.

9. pants

Ierēdnis var iesniegt Invaliditātes komitejai visus ziņojumus vai izziņas, kuras izsniedzis viņa pastāvīgais ārsts vai ārstniecības persona, pie kuras viņš ir konsultējies.

Invaliditātes komitejas secinājumus dara zināmus iecēlējinstitūcijai un attiecīgajam ierēdnim.

Komitejas sēdes ir aizklātas.

5. iedaļa: Ziņojumu komiteja 10. pants

Iecēlējinstitūcija katru gadu no iestādes vecāko ierēdņu vidus ieceļ Ziņojumu komitejas locekļus. Komiteja ievēl tās priekšsēdētāju. Apvienotās komitejas locekļi nevar būt Ziņojumu komitejas locekļi.

Ja komitejai ir pieprasīts sniegt rekomendāciju par ierēdni, kura tiešais priekšnieks ir komitejas loceklis, šis loceklis nepiedalās lietas izskatīšanā.

11. pants

Ziņojumu komitejas sēdes ir aizklātas.

--------------------------------------------------

III pielikums: Konkursi

1. pants (8) (69)

1. Paziņojumu par konkursiem sagatavo iecēlējinstitūcija pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju.

Tajā jānorāda:

a) konkursa veids (attiecīgās iestādes slēgts konkurss, visu iestāžu slēgts konkurss, atklāts konkurss, kas vajadzības gadījumā kopīgs divām vai vairāk iestādēm);

b) konkursa procedūra (balstoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem vai kvalifikāciju un pārbaudījumiem);

c) ar ieņemamo amatu saistīto pienākumu un uzdevumu veids;

d) ieņemamajiem amatiem nepieciešamie diplomi un citi dokumentāri pierādījumi par kvalifikāciju vai pieredzi;

e) ja konkurss notiek pamatojoties uz pārbaudījumiem, kādi tie būs un kā tos vērtēs;

f) vajadzības gadījumā, īpašā ieņemamo amatu veida dēļ nepieciešamās valodu zināšanas;

g) vajadzības gadījumā, vecuma ierobežojumi vai to pagarinājumi attiecībā uz Kopienu darbiniekiem, kuri dienestā nostrādājuši vismaz vienu gadu;

h) pieteikumu iesniegšanas termiņš;

i) jebkuri izņēmumi, ievērojot Civildienesta noteikumu 28. panta a) apakšpunktu.

Paziņojumu par atklātu konkursu, kas ir kopīgs divām vai vairākām iestādēm, pēc apspriešanās ar kopējo Apvienoto komiteju sagatavo iecēlējinstitūcija, kura minēta Civildienesta noteikumu 2. panta trešajā daļā.

2. Paziņojumu par atklātu konkursu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī vismaz vienu mēnesi pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām un, attiecīgajā gadījumā, vismaz divus mēnešus pirms pārbaudījumu dienas.

3. Visus konkursus izziņo trīs Eiropas Kopienu iestādēs, ievērojot tos pašus termiņus.

2. pants

Kandidāti aizpilda iecēlējinstitūcijas noteikto veidlapu.

Kandidātiem var lūgt iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.

3. pants (69)

Atlases komisijā ir priekšsēdētājs, viena vai vairākas personas, kuras iecēlusi iecēlējinstitūcija, un Personāla komitejas iecelts ierēdnis.

Rīkojot atklātus konkursus, kas kopīgi divām vai vairākām iestādēm, Atlases komisijā ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ iecēlējinstitūcija, kura minēta Civildienesta noteikumu 2. panta trešajā daļā, un locekļi, kurus pēc iestāžu priekšlikuma ieceļ iecēlējinstitūcija, kura minēta Civildienesta noteikumu 2. panta trešajā daļā, kā arī locekļi, kurus, savstarpēji vienojoties un nodrošinot vienlīdzīgu pārstāvību, ieceļ iestāžu Personāla komitejas.

Atsevišķos pārbaudījumos Atlases komisijai var palīdzēt viens vai vairāki eksaminētāji, kam ir padomdevēja statuss.

Atlases komisijas locekļus izvēlas no ierēdņiem, kuru pakāpe ir vismaz vienāda ar ieņemamā amata pakāpi.

4. pants

Iecēlējinstitūcija izveido to kandidātu sarakstu, kuri atbilst Civildienesta noteikumu 28. panta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, un kopā ar kandidātu lietām to nosūta Atlases komisijas priekšsēdētājam.

5. pants

Pēc šo lietu izskatīšanas Atlases komisija izveido to kandidātu sarakstu, kuri atbilst konkursa paziņojumā noteiktajām prasībām.

Ja konkurss ir balstīts uz pārbaudījumiem, visi sarakstā iekļautie kandidāti tiek pielaisti pārbaudījumiem.

Ja konkurss ir balstīts uz kvalifikāciju, Atlases komisija nosaka principus kandidātu kvalifikācijas vērtēšanai un pēc tam apsver to kandidātu kvalifikāciju, kas iekļauti pirmajā daļā minētajā sarakstā.

Ja konkurss ir balstīts uz pārbaudījumiem un kvalifikāciju, Atlases komisija nosaka, kuri no sarakstā iekļautajiem kandidātiem tiks pielaisti pārbaudījumiem.

Pēc procedūras pabeigšanas Atlases komisija izveido piemēroto kandidātu sarakstu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 30. pantā; ja vien iespējams, sarakstā jāiekļauj divas reizes vairāk kandidātu nekā aizpildāmo amatu skaits.

Atlases komisija šo sarakstu nosūta iecēlējinstitūcijai kopā ar Atlases komisijas pamatotu ziņojumu, kurā vajadzības gadījumā ietverti tās locekļu komentāri.

6. pants

Atlases komisijas sēdes ir aizklātas.

--------------------------------------------------

IV pielikums: Civildienesta noteikumu 41. un 50. pantā paredzētā pabalsta piešķiršanas kārtība

Vienīgais pants (8) (24)

1. Ierēdnis, kuram ir piemērojams Civildienesta noteikumu 41. pants vai 50. pants, ir tiesīgs saņemt:

a) trīs mēnešus mēneša pabalstu, kas vienāds ar viņa pamatalgu;

b) laika posmu, kas tiek noteikts atkarībā no vecuma un darba stāža saskaņā ar 3. punktā norādīto tabulu, mēneša pabalstu, kas vienāds ar:

- 85 % no viņa pamatalgas no ceturtā līdz sestajam mēnesim;

- 70 % no viņa pamatalgas nākamos piecus gadus;

- 60 % no viņa pamatalgas pārējo laiku.

Pabalsta saņemšanas tiesības beidzas dienā, kurā ierēdnis sasniedz 60 gadu vecumu.

Tomēr pēc minētā vecuma līdz 65 gadu vecumam ierēdnis turpina saņemt minēto pabalstu, kamēr viņš sasniedz maksimālo izdienas pensiju.

Piemērojot šo pantu, pamatalga ir tā alga, kas norādīta Civildienesta noteikumu 66. panta tabulā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, par kuru maksājams pabalsts.

1. a Laika posmā, kurā ierēdnim ir tiesības uz pabalstu un pirmos sešus mēnešus pēc tam, ierēdnis ir tiesīgs attiecībā uz sevi un personām, uz kurām attiecas viņa apdrošināšana, saņemt pabalstus veselības apdrošināšanas shēmas ietvaros, kas paredzēti Civildienesta noteikumu 72. pantā, ar nosacījumu, ka ierēdnis veic atbilstošās iemaksas, kas aprēķinātas attiecīgi vai nu no viņa pamatalgas vai viņa pamatalgas procentiem, kas noteikti šā panta 1. punktā, un ka viņš nevar būt apdrošināts pret šiem pašiem riskiem kādas citas valsts shēmas ietvaros.

Šā punkta pirmajā daļā minētā laika posma beigās un atbilstoši tajā paredzētajiem nosacījumiem attiecīgais ierēdnis pēc pieprasījuma var turpināt saņemt pabalstus minētās veselības apdrošināšanas shēmas ietvaros, ar nosacījumu, ka viņš veic Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punktā minētās iemaksas pilnā apjomā.

Kad ierēdņa tiesības uz pabalstu beidzas, viņa iemaksas aprēķina, ņemot vērā pēdējo saņemto mēneša pabalstu.

Ja ierēdnis ir sācis saņemt pensiju Civildienesta noteikumos paredzētās pensiju programmas ietvaros, piemērojot Civildienesta noteikumu 72. pantu, viņu pielīdzina ierēdnim, kas ir palicis dienestā līdz 60 gadu vecumam.

2. Šā pielikuma noteikumus pārskata pēc Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās.

3. Laika posmu, kurā ierēdnim ir tiesības saņemt Civildienesta noteikumu 41. pantā vai 50. pantā paredzēto pabalstu, nosaka, pareizinot viņa darba stāžu ar attiecīgo viņa vecumam atbilstošo procentu rādītāju, kā tas norādīts šajā tabulā; ja nepieciešams, šo laika posmu noapaļo uz iepriekšējo mēnesi.

Vecums | % | Vecums | % | Vecums | % | Vecums | % |

20 | 18 | 30 | 33 | 40 | 48 | 50 | 63 |

21 | 19.5 | 31 | 34.5 | 41 | 49.5 | 51 | 64.5 |

22 | 21 | 32 | 36 | 42 | 51 | 52 | 66 |

23 | 22.5 | 33 | 37.5 | 43 | 52.5 | 53 | 67.5 |

24 | 24 | 34 | 39 | 44 | 54 | 54 | 69 |

25 | 25.5 | 35 | 40.5 | 45 | 55.5 | 55 | 70.5 |

26 | 27 | 36 | 42 | 46 | 57 | 56 | 72 |

27 | 28.5 | 37 | 43.5 | 47 | 58.5 | 57 | 73.5 |

28 | 30 | 38 | 45 | 48 | 60 | 58 | 75 |

29 | 31.5 | 39 | 46.5 | 49 | 61.5 | 59 līdz 64 | 76.5 |

--------------------------------------------------

IVa pielikums (8): Darbs uz pusslodzi

1. pants

55.a pantā minēto atļauju piešķir uz ierēdņa pieteikuma pamata uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

Tomēr atļauju var pagarināt ar tādiem pašiem nosacījumiem. Pieteikumu par atļaujas pagarinājumu attiecīgais ierēdnis iesniedz vismaz vienu mēnesi pirms beidzas termiņš, uz kādu atļauja piešķirta.

2. pants

Ja iemesli, uz kuru pamata tika piešķirta 55.a pantā minētā atļauja, vairs nav spēkā, tad iecēlējinstitūcija atļauju var atsaukt pirms tās derīguma termiņa beigām, paziņojot par to vienu mēnesi iepriekš.

Tāpat iecēlējinstitūcija atļauju var atsaukt pirms tās derīguma termiņa beigām arī uz attiecīgā ierēdņa pieteikuma pamata.

3. pants

Ierēdnis laikā, kad tam ir atļauts strādāt uz pusslodzi, ir tiesīgs saņemt atalgojumu 50 % apmērā. Tomēr apgādājamā bērna pabalstu un pabalstu izglītībai ierēdnis turpina saņemt pilnā apmērā.

Attiecīgajā laika posmā ierēdnis nedrīkst iesaistīties citos algotos darbos.

Iemaksas veselības apdrošināšanas shēmā un pensiju programmā aprēķina, ņemot vērā kopējo pamatalgu.

--------------------------------------------------

V pielikums: Atvaļinājumi

1. iedaļa: Ikgadējais atvaļinājums

1. pants

Gadā, kurā ierēdnis stājas dienestā vai atstāj to, viņš ir tiesīgs saņemt atvaļinājumu divas darba dienas par katru pilnu nostrādāto mēnesi, divas darba dienas par katru nepilnu mēnesi, kas sastāv no vairāk kā 15 dienām, un vienu darba dienu par nepilnu mēnesi, kas nepārsniedz 15 dienas.

2. pants

Ikgadējo atvaļinājumu pēc ierēdņa vēlēšanās var izņemt visu uzreiz vai arī pa vairākām daļām, ņemot vērā dienesta vajadzības. Taču tam jāietver vismaz viens divu nepārtrauktu nedēļu periods. Ierēdņiem, kuri uzsākuši dienestu, ikgadējo atvaļinājumu piešķir tikai pēc trim mēnešiem; ārkārtas gadījumos, kas ir attiecīgi pamatoti, atvaļinājumu var piešķirt arī agrāk.

3. pants

Ja ikgadējā atvaļinājuma laikā ierēdnis saslimst ar tādu slimību, kuras dēļ viņš nevarētu pildīt savus amata pienākumus, ja viņš nebūtu atvaļinājumā, pēc medicīniskās izziņas uzrādīšanas viņa ikgadējo atvaļinājumu pagarina par viņa darbnespējas laiku.

4. pants

Ja ierēdnis citu, ar dienesta pienākumu pildīšanu nesaistītu iemeslu dēļ ikgadējo atvaļinājumu nav pilnībā izmantojis līdz kārtējā kalendāra gada beigām, atvaļinājuma laiks, kuru var pārcelt uz nākamo gadu, nedrīkst pārsniegt 12 dienas.

Ja ierēdnis, dienestu atstājot, nav pilnībā izmantojis visu savu ikgadējo atvaļinājumu, viņam dienesta atstāšanas brīdī par katru viņam pienākošos atvaļinājuma dienu izmaksā kompensāciju, kas vienāda ar vienu trīsdesmito daļu no viņa ikmēneša atalgojuma.

Ja dienesta atstāšanas brīdī ierēdnis ir izmantojis vairāk ikgadējā atvaļinājuma dienu, nekā viņam uz šo datumu pienākas, no viņam paredzētā maksājuma tiek ieturēta summa, kas aprēķināta iepriekšējā daļā minētajā veidā.

5. pants

Ja ierēdni atsauc no ikgadējā atvaļinājuma dienesta nepieciešamības dēļ vai viņa atvaļinājums tiek atcelts, pēc apstiprinošu dokumentu uzrādīšanas viņam atlīdzina visas radušās izmaksas, bet ceļā pavadīto laiku piešķir no jauna.

2. iedaļa: Īpašais atvaļinājums

6. pants (24)

Papildus ikgadējam atvaļinājumam ierēdnim pēc pieprasījuma var piešķirt īpašu atvaļinājumu. Īpašu atvaļinājumu piešķir šādos gadījumos:

- ierēdņa laulību gadījumā: četras dienas,

- ierēdņa dzīves vietas maiņas gadījumā: līdz divām dienām,

- laulātā nopietnas slimības gadījumā: līdz trim dienām,

- laulātā nāves gadījumā: četras dienas,

- augšupējā radinieka nopietnas slimības gadījumā: līdz divām dienām,

- augšupējā radinieka nāves gadījumā: divas dienas,

- bērna piedzimšanas vai laulību gadījumā: divas dienas,

- nopietnas bērna slimības gadījumā: līdz divām dienām,

- bērna nāves gadījumā: četras dienas.

Iestāde var piešķirt īpašu atvaļinājumu arī kvalifikācijas celšanas gadījumā termiņos, kas norādīti iestādes sagatavotajā kvalifikācijas celšanas programmā atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. panta trešajai daļai.

3. iedaļa: Ceļā pavadītais laiks

7. pants (24)

Iepriekš 1. iedaļā minētajam atvaļinājuma ilgumam pieskaita ceļā pavadīto laiku, ko, pamatojoties uz attālumu pa dzelzceļu starp atvaļinājuma vietu un dienesta vietu, aprēķina šādi:

- 50 līdz 250 km: viena diena ceļojumam turp un atpakaļ,

- 251 līdz 600 km: divas dienas ceļojumam turp un atpakaļ,

- 601 līdz 900 km: trīs dienas ceļojumam turp un atpakaļ,

- 901 līdz 1400 km: četras dienas ceļojumam turp un atpakaļ,

- 1401 līdz 2000 km: piecas dienas ceļojumam turp un atpakaļ,

- vairāk nekā 2000 km: sešas dienas ceļojumam turp un atpakaļ.

Ja uz ierēdni attiecas VII pielikuma 8. panta 2. punkta otrā daļa, ceļā pavadīto laiku, pamatojoties uz attālumu pa dzelzceļu starp atvaļinājuma vietu un dienesta vietu, nosaka šādi:

- līdz 900 km: viena diena ceļojumam turp un atpakaļ,

- vairāk nekā 900 km: divas dienas ceļojumam turp un atpakaļ,

Pēc attiecīgā ierēdņa iesnieguma saņemšanas un pēc pierādījumu uzrādīšanas par to, ka ir neiespējami turp un atpakaļ ceļojumu veikt atļautajā laikā, var piešķirt īpašus izņēmumus.

Šajā pantā ikgadējā atvaļinājuma gadījumā atvaļinājuma vieta ir izcelsmes vieta.

Iepriekšējie noteikumi attiecas uz ierēdņiem, kuru dienesta un izcelsmes vieta atrodas Eiropā. Ja dienesta un/vai izcelsmes vieta ir ārpus Eiropas, ceļā pavadīto laiku nosaka ar īpašu lēmumu, ņemot vērā konkrētās vajadzības.

Ja īpašais atvaļinājums tiek piešķirts, ievērojot iepriekš minēto 2. iedaļu, ceļā pavadīto laiku nosaka ar īpašu lēmumu, ņemot vērā konkrētās vajadzības.

--------------------------------------------------

VI pielikums: Kompensācijas atvaļinājums un piemaksa par virsstundu darbu

1. pants (24)

Civildienesta noteikumu 56. pantā noteiktajos ietvaros par virsstundām, ko nostrādājis C vai D kategorijas ierēdnis, viņš ir tiesīgs saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai šādu piemaksu:

a) par katru nostrādāto virsstundu viņam ir tiesības uz pusotru stundu kompensācijas atvaļinājuma; par katru virsstundās nostrādāto stundu no plkst. 22.00 līdz 7.00 vai svētdienā vai svētku dienā pienākas divas stundas kompensācijas atvaļinājuma; piešķirot kompensācijas atvaļinājumu, jāņem vērā dienesta vajadzības un konkrētā ierēdņa vēlmes;

b) ja dienesta vajadzību dēļ kompensācijas atvaļinājumu nevar izmantot viena mēneša laikā pēc mēneša, kurā strādātas virsstundas, iecēlējinstitūcija atļauj izmaksāt piemaksu par neapmaksātajām virsstundām pēc likmes 0,56 % no mēneša pamatalgas par katru nostrādāto virsstundu, ņemot vērā a) apakšpunktā noteikto;

c) lai iegūtu tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai piemaksu par vienu virsstundu, papildus nostrādātajam laikam ir jābūt garākam par 30 minūtēm.

2. pants

Ja ierēdnis dodas komandējumā, laiku, kas nepieciešams, lai nonāktu komandējuma vietā, neuzskata par virsstundām šā pielikuma nozīmē. Attiecībā uz stundām, kas nostrādātas komandējuma vietā un pārsniedz parasto darba laiku, ar iecēlējinstitūcijas lēmumu ir atļauts attiecīgi piešķirt kompensācijas atvaļinājumu vai piemaksu.

3. pants

Neatkarīgi no šā pielikuma iepriekšminētajiem noteikumiem piemaksu par atsevišķu C un D kategorijas ierēdņu grupu nostrādātajām virsstundām īpašos apstākļos var izmaksāt nemainīga pabalsta veidā, kura apjomu un noteikumus nosaka iecēlējinstitūcija pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju.

--------------------------------------------------

VII pielikums: Atalgojums un izdevumu atlīdzinājums

1. iedaļa: Ģimenes pabalsti

1. pants

(1) (2) (4) (5) (8) (9) (10) (11) (12) (13) (19) (23) (24) (27) (31) (32) (35) (36) (38) (40) (41) (42) (43) (45) (47) (48) (49) (53) (54) (56) (57) (58) (59) (60) (65) (66) (68) (70) (71) (72) (74) (76) (78) (80) (81) (84) (87) (89) (90) (92)

1. Apgādnieka pabalsts ir 5 % no ierēdņa pamatalgas vai EUR 184,33 atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.

2. Apgādnieka pabalstu piešķir:

a) precētam ierēdnim;

b) ierēdnim, kurš ir atraitnis, šķīries, kurš dzīvo juridiski šķirti vai ir neprecējies un kuram ir viens vai vairāki apgādājami bērni 2. panta 2. un 3. punkta nozīmē;

c) ar īpašu pamatotu lēmumu, kuru pieņem iecēlējinstitūcija, balstoties uz apstiprinošiem dokumentiem – ierēdnim, kurš, lai gan neatbilst a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, tomēr faktiski uzņemas atbildību par ģimeni.

3. Ja ierēdņa laulātais strādā algotu darbu un viņa gada ienākumi pirms nodokļu nomaksas pārsniedz C 3 pakāpes trešā līmeņa ierēdņa gada pamatalgu, ņemot vērā korekcijas koeficientu, kas noteikts valstij, kurā strādā viņa laulātais, ierēdnis, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, to nesaņem, izņemot ar iecēlējinstitūcijas īpašu lēmumu. Tomēr ierēdnis ir tiesīgs saņemt minēto pabalstu, ja laulātajam pārim ir viens vai vairāki apgādājami bērni.

4. Gadījumos, ja saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem saņemt apgādnieka pabalstu ir tiesīgs gan vīrs, gan sieva, kuri strādā Kopienu dienestā, pabalstu maksā tikai tam, kuram ir lielāka pamatalga.

5. Ja ierēdnim ir tiesības saņemt apgādnieka pabalstu tikai saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu un ar likumu vai ar tiesas vai kompetentas administratīvas iestādes lēmumu citai personai ir piešķirta aizbildniecība pār visiem viņa apgādājamajiem bērniem zemāk minētā 2. panta 2. un 3. punkta nozīmē, apgādnieka pabalstu ierēdņa vārdā un uzdevumā izmaksā šādai citai personai. Apgādājamu bērnu gadījumā, kuri ir sasnieguši pilngadību, minētais noteikums ir uzskatāms par izpildītu, ja šādiem bērniem viņu parastā dzīvesvieta ir pie otra no vecākiem.

Tomēr, ja ierēdņa bērnus aprūpē vairākas personas, apgādnieka pabalstu sadala starp tām proporcionāli viņu aprūpē esošo bērnu skaitam.

Ja personai, kurai saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem ir tiesības saņemt apgādnieka pabalstu, kuru izmaksā ierēdņa vārdā, ir tiesības minēto pabalstu saņemt arī pašam kā ierēdnim vai personāla loceklim, šāda persona saņem tikai lielāko no abiem pabalstiem.

2. pants

(1) (2) (4) (5) (9) (11) (12) (13) (19) (23) (27) (31) (32) (35) (36) (38) (40) (41) (42) (43) (45) (47) (48) (49) (53) (54) (56) (57) (58) (59) (60) (65) (66) (68) (70) (71) (72) (74) (76) (78) (80) (81) (84) (87) (89) (90) (92)

1. Ierēdnis, kuram ir viens vai vairāki apgādājami bērni saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu par katru apgādājamo bērnu saņem pabalstu EUR 237,38 mēnesī.

2. "Apgādājams bērns" ir laulībā dzimis, ārlaulības vai adoptēts ierēdņa vai viņa laulātā bērns, kuru ierēdnis faktiski uztur.

Tas pats attiecas uz bērnu, attiecībā uz kuru ir iesniegts adopcijas iesniegums un ir uzsākta adopcijas procedūra.

3. Pabalstu piešķir:

a) automātiski bērniem līdz 18 gadu vecumam;

b) pēc ierēdņa pieteikuma iesniegšanas un apstiprinošu pierādījumu uzrādīšanas bērniem vecumā no 18 līdz 26 gadiem, kuri iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.

4. Jebkuru personu, par kuras uzturēšanu ierēdnis ir juridiski atbildīgs un kuras uzturēšanai ir vajadzīgi lieli izdevumi, izņēmuma gadījumos var uzskatīt par apgādājamu bērnu ar īpašu pamatotu iecēlējinstitūcijas lēmumu, kas balstīts uz apstiprinošiem dokumentiem.

5. Pabalsta izmaksa par bērnu, kurš nopietnas slimības vai invaliditātes dēļ nespēj nopelnīt iztiku, turpinās visu šādas slimības vai invaliditātes laiku neatkarīgi no vecuma.

6. Par jebkuru vienu apgādājamu bērnu šā panta nozīmē izmaksā ne vairāk kā vienu apgādājamā bērna pabalstu pat tad, ja vecāki strādā trīs Eiropas Kopienu divās dažādās institūcijās.

7. Ja aizbildniecība pār 2. un 3. punkta nozīmē apgādājamu bērnu ar likumu, tiesas vai kompetentas administratīvas iestādes rīkojumu ir uzticēta kādai citai personai, apgādājamā bērna pabalstu ierēdņa vārdā izmaksā minētai personai.

3. pants

(1) (2) (4) (5) (9) (11) (12) (13) (19) (23) (27) (31) (32) (35) (36) (38) (40) (41) (42) (43) (45) (47) (48) (49) (53) (54) (56) (57) (58) (59) (60) (65) (66) (68) (70) (71) (72) (74) (76) (78) (80) (81) (84) (87) (89) (90) (92)

Ierēdnis saņem pabalstu izglītībai, kas vienāds ar faktiskajām izglītības izmaksām, kas tam radušās un kas nepārsniedz EUR 212,14 mēnesī par katru apgādājamo bērnu iepriekšminētā 2. panta 2. punkta nozīmē, kurš regulāri pilna laika klātienē apmeklē kādu izglītības iestādi.

Tiesības saņemt minēto pabalstu ir tā mēneša pirmajā datumā, kad bērns sāk apmeklēt pamatizglītības iestādi, līdz tā mēneša beigām, kad bērns sasniedz 26 gadu vecumu.

Pirmajā daļā noteikto maksimālo summu divkāršo:

- ierēdnim, kura dienesta vieta atrodas vismaz 50 km no vai nu

Eiropas skolas, vai

izglītības iestādes, kurā mācības notiek viņa dzimtajā valodā un kuru bērns apmeklē kategorisku pedagoģisku iemeslu dēļ, kas attiecīgi pamatoti;

- ierēdnim, kura dienesta vieta atrodas vismaz 50 km attālumā no augstākās izglītības iestādes viņa pilsonības valstī vai no augstākās izglītības iestādes, kurā mācības notiek viņa dzimtajā valodā, ar noteikumu, ka bērns faktiski apmeklē augstākās izglītības iestādi vismaz 50 km attālumā no dienesta vietas un ka ierēdnis ir tiesīgs saņemt ekspatriācijas pabalstu; pēdējo nosacījumu nepiemēro, ja ierēdņa pilsonības valstī tādas iestādes nav.

Ja aizbildniecība pār bērnu, par kuru izmaksā pabalstu izglītībai, ar likumu, ar tiesas vai kompetentas administratīvas iestādes lēmumu ir uzticēta kādai citai personai, šādai personai ierēdņa vārdā un uzdevumā izmaksā pabalstu izglītībai. Tādos gadījumos iepriekšējā punktā minēto vismaz 50 km attālumu aprēķina no tās personas dzīvesvietas, kurai piešķirta aizbildniecība pār bērnu.

2. iedaļa: Ekspatriācijas pabalsts

4. pants

(1) (2) (4) (5) (9) (10) (11) (12) (13) (19) (23) (24) (27) (31) (32) (35) (36) (37) (41) (42) (43) (45) (47) (48) (49) (53) (54) (56) (57) (58) (59) (60) (65) (66) (68) (70) (71) (72) (74) (76) (78) (80) (81) (84) (87) (89) (90) (92)

1. Ekspatriācijas pabalstu izmaksā 16 % apmērā no kopējās ierēdnim izmaksātās pamatalgas, apgādnieka pabalsta un apgādājamā bērna pabalsta summas:

a) ierēdņiem:

- kuri nav un nekad nav bijuši tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā atrodas vieta, kur viņi strādā, un

- kuri piecus gadus, kas beidzas sešus mēnešus līdz viņa dienesta attiecību uzsākšanai, pastāvīgi nedzīvoja vai pamatā nebija nodarbināti šīs valsts Eiropas teritorijā. Piemērojot šo noteikumu, neņem vērā apstākļus, kas rodas darba rezultātā, kas veikts kādas citas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas labā;

b) ierēdņiem, kuri ir vai ir bijuši tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā atrodas vieta, kur viņi strādā, bet kuri 10 gadus, kas beidzas ar dienesta attiecību uzsākšanas dienu, pastāvīgi dzīvoja ārpus šīs valsts Eiropas teritorijas tādu iemeslu dēļ, kas nav dienesta pienākumu veikšana kādas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas labā.

Ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 424,07 mēnesī.

2. Ierēdnis, kurš nav un nekad nav bijis tās valsts pilsonis, kuras teritorijā viņš strādā, un kurš neatbilst 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ir tiesīgs uz ārvalstnieka pabalstu, kas vienāds ar vienu ceturtdaļu no ekspatriācijas pabalsta.

3. Piemērojot 1. un 2. punktu, uz ierēdni, kurš laulību rezultātā ir automātiski ieguvis un nevar atteikties no tās valsts pilsonības, kuras teritorijā atrodas viņa dienesta vieta, attiecas tādi paši noteikumi kā uz ierēdni, uz kuru attiecas 1 punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma noteikumi.

2.a iedaļa: Nemainīgais pabalsts

4.a pants (25)

Nemainīgo pabalstu var izmaksāt C kategorijas ierēdnim, kurš strādā par dokumentu pārrakstītāju, stenogrāfistu, teleksa operatoru, mašīnrakstītāju, atbildīgo sekretāru vai galveno sekretāru. Šā pabalsta summu nosaka Padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktā noteikto kārtību.

2.b iedaļa: Mācību pabalsts

4.b pants (24)

Iecēlējinstitūcija var Civildienesta noteikumu 70.a pantā minētajam ierēdnim piešķirt pabalstu, kas vienāds ar 0,45 % no viņa pamata mēnešalgas, par katru mācību stundu, kas pasniegta ārpus parastā darba laika.

Šo pabalstu izmaksā kopā ar atalgojumu par vienu no mēnešiem, kas seko mēnesim, kurā mācības notika.

3. iedaļa: Izdevumu atlīdzinājums

A. Iekārtošanās pabalsts

5. pants (8) (10)

1. Štata ierēdnis, kurš atbilst ekspatriācijas pabalsta piešķiršanas kritērijiem vai kurš pierāda, ka, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. pantu, viņam nācies mainīt dzīvesvietu, saņem iekārtošanās pabalstu divu mēnešu pamatalgas apmērā, ja ierēdnis ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, vai viena mēneša pamatalgas apmērā citos gadījumos.

Gadījumos, kad saņemt iekārtošanās pabalstu ir tiesīgs gan vīrs, gan sieva, un abi ir Eiropas Kopienu ierēdņi, to izmaksā tikai tam, kuram ir lielāka pamatalga.

Iekārtošanās pabalstam piemēro korekcijas koeficientu, kas noteikts vietai, kur ierēdnis strādā.

2. Iekārtošanās pabalstu tādā pašā apmērā izmaksā jebkuram ierēdnim, kas tiek pārcelts uz jaunu darbavietu, un tādēļ, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. panta nosacījumus, tam nākas mainīt savu dzīvesvietu.

3. Iekārtošanās pabalstu aprēķina, ņemot vērā ierēdņa ģimenes stāvokli un algu vai nu dienā, kad viņš tika iekļauts štatā, vai viņa pārcelšanas dienā uz jaunu darbavietu.

Iekārtošanās pabalstu izmaksā pēc tam, kad ir uzrādīti dokumenti, kas apliecina, ka ierēdnis un, ja viņš ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, viņa ģimene ir apmetusies uz dzīvi vietā, kur viņš strādā.

4. Ja ierēdnis, kurš ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, neapmetas uz dzīvi vietā, kur viņš strādā, kopā ar savu ģimeni, viņš saņem tikai pusi no pabalsta, kuru viņš citādi būtu tiesīgs saņemt; otru pusi samaksā tad, kad viņa ģimene apmetas uz dzīvi vietā, kur viņš strādā, ar nosacījumu, ka tas notiek 9. panta 3. punktā minētajos termiņos. Ja ierēdnis pirms viņa ģimene ir apmetusies uz dzīvi vietā, kur viņš strādā, tiek pārcelts uz vietu, kur dzīvo viņa ģimene, viņš nav tiesīgs saņemt iekārtošanās pabalstu.

5. Štata ierēdnis, kurš ir saņēmis iekārtošanās pabalstu un kurš brīvprātīgi atstāj darbu Kopienu dienestā divu gadu laikā no darbā stāšanās dienas, dienestu atstājot, atmaksā daļu no pabalsta proporcionāli atlikušajam šo divu gadu laika periodam.

6. Ierēdnis, kurš saņem iekārtošanās pabalstu, deklarē līdzīgos pabalstus, ko tas saņem no citiem avotiem; šādus pabalstus atskaita no šajā pantā paredzētā pabalsta.

B. Pārcelšanās pabalsts

6. pants (8) (10)

1. Štata ierēdnis, kas atbilst 5. panta 1. punkta prasībām, pēc dienesta attiecību pārtraukšanas ir tiesīgs saņemt pārcelšanās pabalstu divu mēnešu pamatalgas apmērā, ja ierēdnis ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, vai viena mēneša pamatalgas apmērā citos gadījumos ar nosacījumu, ka viņš dienestā ir nostrādājis četrus gadus un nesaņem līdzīgu pabalstu savā jaunajā darbā. Gadījumos, kad saņemt pārcelšanās pabalstu ir tiesīgs gan vīrs, gan sieva, un abi ir Kopienu ierēdņi, to maksā tikai tam, kuram ir lielāka pamatalga.

Aprēķinot dienesta ilgumu, ņem vērā gadus, kas nostrādāti kādā no Civildienesta noteikumu 35. pantā minētajiem administratīvajiem statusiem, izņemot atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ.

Šis minimālais periods nav piemērojams, ja ierēdnim dienests jāatstāj dienesta interesēs.

Pārcelšanās pabalstam piemēro korekcijas koeficientu, kas noteikts pēdējai vietai, kur ierēdnis strādājis.

2. Štata ierēdņa nāves gadījumā pārcelšanās pabalstu izmaksā pārdzīvojušajam laulātajam vai, ja tāda nav – apgādājamiem 2. panta nozīmē pat tad, ja nav izpildīts nosacījums par 1. punktā noteikto darba stāžu.

3. Pārcelšanās pabalstu aprēķina, ņemot vērā ierēdņa ģimenes stāvokli un algu dienesta attiecību pārtraukšanas dienā.

4. Pārcelšanās pabalstu izmaksā, ja tiek pierādīts, ka ierēdnis un viņa ģimene vai, ja ierēdnis ir miris, tikai viņa ģimene ir pārcēlusies uz vietu, kas atrodas ne mazāk kā 70 km attālumā no vietas, kur ierēdnis strādāja.

Ierēdnim vai miruša ierēdņa ģimenei jāpārceļas trīs gadu laikā no ierēdņa dienesta attiecību pārtraukšanas datuma.

Šo termiņu nepiemēro attiecībā uz tiem ierēdņa tiesību pārņēmējiem, kuri var pierādīt, ka tie nezināja par iepriekšminētajiem noteikumiem.

C. Ceļa izdevumi

7. pants (24)

1. Ierēdnis ir tiesīgs saņemt savu, sava laulātā un savu apgādājamo, kuri faktiski dzīvo viņa apgādībā, ceļa izdevumu atlīdzinājumu:

a) uzsākot dienesta attiecības – no vietas, kur viņš iecelts amatā, līdz viņa dienesta vietai;

b) dienesta attiecības pārtraucot Civildienesta noteikumu 47. panta nozīmē – no vietas, kur viņš strādā, uz turpmāk 3. punktā noteikto izcelsmes vietu;

c) par katru pārcelšanu, kas saistīta ar vietas maiņu, kur viņš strādā.

Ierēdņa nāves gadījumā viņa atraitne un apgādājamie ir tiesīgi saņemt ceļa izdevumu atlīdzinājumu ar tādiem pašiem nosacījumiem.

Ceļa izdevumos ietilpst arī biļešu rezervēšanas, bagāžas pārvadāšanas izmaksas un, vajadzības gadījumā, arī viesnīcas izdevumi, kuri nenovēršami ir radušies.

2. Atlīdzinājuma aprēķināšanas pamatā ir:

- visīsākais un visekonomiskākais maršruts pa dzelzceļu, kas savieno dienesta vietu ar amatā iecelšanas vai izcelsmes vietu;

- pirmās klases braukšanas maksa A un B kategorijas, kā arī Valodu dienesta ierēdņiem; otrās klases braukšanas maksa citiem ierēdņiem. Taču, ja kopējais attālums braucienam turp un atpakaļ ir 800 km vai lielāks, C un D kategorijas ierēdņiem atlīdzina pirmās klases braukšanas maksu;

- ja brauciens ilgst vismaz sešas stundas laikā no 22.00 līdz 07.00, pēc attiecīgās biļetes uzrādīšanas, guļamvagona vai kupejas izmaksas, kas nepārsniedz tūristu klases izmaksas.

Ja šā punkta pirmās daļas pirmajā ievilkumā minētā maršruta garums pārsniedz 500 km un gadījumos, kad pa parasto maršrutu jāšķērso jūra, uzrādot biļetes, attiecīgajam ierēdnim ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzinājumu par lidojumu klasē, kas zemāka par luksusklasi vai pirmo klasi.

Ja izmanto iepriekš neminētus transportlīdzekļus, atlīdzinājumu aprēķina, pamatojoties uz brauciena izmaksu pa dzelzceļu attiecīgajā klasē, izņemot guļamvagonu. Ja šādā veidā atlīdzinājumu nevar aprēķināt, izdevumu atlīdzināšanas noteikumus nosaka ar īpašu iecēlējinstitūcijas lēmumu.

3. Ierēdņa izcelsmes vietu, viņam stājoties amatā, nosaka, ņemot vērā vietu, kur viņu iecēla amatā vai viņa interešu centru. Šādi noteiktu izcelsmes vietu var mainīt ar īpašu iecēlējinstitūcijas lēmumu gan ierēdņa dienesta laikā, gan ierēdnim dienestu atstājot. Tomēr ierēdņa dienesta laikā šādu lēmumu pieņem tikai izņēmuma gadījumā, ja viņš iesniedzis attiecīgus apstiprinošus pierādījumus.

Tomēr šādu izmaiņu rezultātā par ierēdņa interešu centru nevar atzīt vietu, kas atrodas ārpus Kopienu dalībvalstu teritorijām vai Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma IV pielikumā uzskaitītajām valstīm un teritorijām.

8. pants (8) (10) (24) (40)

1. Katru kalendāro gadu ierēdnis ir tiesīgs saņemt summu, kas ir vienāda ar ceļa izdevumiem no dienesta vietas līdz 7. pantā definētajai izcelsmes vietai pašam, bet gadījumos, kad viņš ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, arī par laulāto un apgādājamiem 2. panta nozīmē:

- vienu reizi katrā kalendārajā gadā, ja attālums pa dzelzceļu no dienesta vietas līdz izcelsmes vietai ir lielāks par 50 km, bet mazāks par 725 km;

- divas reizes katrā kalendārajā gadā, ja attālums pa dzelzceļu no darbavietas līdz izcelsmes vietai ir 725 km vai vairāk;

šādi attālumi jāaprēķina saskaņā ar 7. panta 2. punktā minētajām metodēm.

Gadījumos, kad gan vīrs, gan sieva ir Kopienu ierēdņi, katram no viņiem ir tiesības par sevi un par apgādājamajām personām saņemt vienotas likmes pabalstu ceļa izdevumiem saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem; katrs apgādājamais ir tiesīgs saņemt tikai vienu maksājumu. Maksājumu par apgādājamajiem bērniem nosaka pēc vīra vai sievas lūguma, pamatojoties uz viena laulātā izcelsmes vietu.

Ja ierēdnis stājas laulībā un šī iemesla dēļ tiek atzīts par tiesīgu saņemt apgādnieka pabalstu, ceļa izdevumus, kas izmaksājami laulātajam, aprēķina proporcionāli laikam no laulību noslēgšanas datuma līdz gada beigām.

Grozījumi aprēķina pamatos, kas var rasties ģimenes stāvokļa izmaiņu dēļ pēc attiecīgo summu izmaksas datuma, neuzliek par pienākumu attiecīgajam ierēdnim atmaksāt saņemtās summas.

Ceļa izdevumus par bērniem vecumā no četriem līdz desmit gadiem aprēķina, par pamatu ņemot puscenu, aprēķināšanas nolūkā uzskatot, ka bērniem ceturtais vai desmitais gads beidzas tekošā gada 1. janvārī.

2. Vienotas likmes maksājumu aprēķina, A un B kategorijas un Valodu dienesta ierēdņiem par pamatu ņemot pirmās klases dzelzceļa biļeti turp un atpakaļceļam, bet pārējiem ierēdņiem - otrās klases biļeti turp un atpakaļceļam. Tomēr, ja attālums braucienam turp un atpakaļ ir 800 km vai lielāks, arī kategorijas C un D ierēdņiem ceļa izdevumu atlīdzību nosaka, ņemot vērā biļetes cenu pirmajā klasē. Ja šādā veidā atlīdzību nevar aprēķināt, maksāšanas noteikumus nosaka ar īpašu iecēlējinstitūcijas lēmumu.

Ja attālums pa dzelzceļu no ierēdņa dienesta vietas līdz izcelsmes vietai pārsniedz 500 kilometrus un gadījumos, kad parastais maršruts ietver pārbraucienu pa jūru, uzrādot biļetes, viņam ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzinājumu par lidojumu klasē, kas zemāka par luksusklasi vai pirmo klasi.

3. Ierēdnis, kurš kalendārā gada gaitā kāda iemesla dēļ, izņemot nāves iestāšanos, pārtrauc dienestu vai kurš daļu no gada atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ, ja viņš šajā gadā ir trīs Eiropas Kopienu kādas institūcijas aktīvā dienestā mazāk nekā deviņus mēnešus, ir tiesīgs saņemt tikai daļu no 1. punktā minētā maksājuma, ko aprēķina proporcionāli aktīvā dienestā pavadītajam laikam.

4. Iepriekšējie noteikumi attiecas uz ierēdņiem, kuru dienesta un izcelsmes vieta atrodas Eiropā. Ierēdnis, kura dienesta vieta un/vai izcelsmes vieta atrodas ārpus Eiropas, ir tiesīgs katru kalendāro gadu, iesniedzot apstiprinošus dokumentus, saņemt atlīdzību par ceļa izdevumiem uz viņa izcelsmes vietu vai uz kādu citu vietu, kas nepārsniedz ceļa izdevumus uz viņa izcelsmes vietu, un, ja viņš ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu, arī ceļa izdevumu atlīdzību par laulāto un citām apgādājamām personām 2. panta nozīmē.

Taču ja laulātais un 2. panta 2. punktā minētās personas nedzīvo kopā ar ierēdni viņa dienesta vietā, viņiem ir tiesības reizi katrā kalendārajā gadā, iesniedzot apstiprinošus dokumentus, saņemt atlīdzību par ceļa izdevumiem no izcelsmes vietas uz dienesta vietu, vai atlīdzību par ceļa izdevumiem uz kādu citu vietu, kas nepārsniedz iepriekšējā brauciena izmaksas.

D. Pārcelšanās izdevumi

9. pants

1. Izdevumus, kas radušies par mēbeļu un personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanu, ieskaitot apdrošināšanu pret parasto risku (salaušana, zādzība, ugunsgrēks), atlīdzina ierēdnim, kuram ir jāmaina sava dzīvesvieta, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. pantu, un kuram šie izdevumi nav atlīdzināti no kāda cita avota. Šādas atlīdzības summa nepārsniedz iepriekš apstiprinātā tāmē ietverto summu. Attiecīgajiem iestādes departamentiem iesniedz vismaz divas tāmes, kuri, ja tāmes tiek uzskatītas par pārmērīgām, var izraudzīties kādu citu transporta uzņēmumu. Pēdējā gadījumā tiesības uz atlīdzību nepārsniedz šā uzņēmuma tāmes summu.

2. Dienesta attiecību pārtraukšanas vai ierēdņa nāves gadījumā atlīdzina izdevumus, kas radušies, pārceļoties no vietas, kur viņš strādāja, uz viņa izcelsmes vietu.

Ja mirušais ierēdnis bija neprecējies, izdevumus atlīdzina viņa tiesību pārņēmējiem.

3. Štata ierēdņa gadījumā pārcelšanās jāveic viena gada laikā pēc viņa pārbaudes laika beigām.

Pārtraucot dienesta attiecības, pārcelšanās jāveic trīs gadu laikā, kā paredzēts 6. panta 4. punkta otrajā daļā.

Pārcelšanās izdevumus, kas rodas pēc iepriekšminēto termiņu beigām, atlīdzina tikai ārkārtas gadījumos un ar īpašu iecēlējinstitūcijas lēmumu.

E. Dienas nauda

10. pants

(8) (10) (12) (13) (19) (23) (27) (31) (32) (35) (36) (38) (41) (42) (43) (45) (47) (48) (49) (53) (54) (56) (57) (58) (59) (60) (65) (66) (68) (70) (71) (72) (74) (76) (78) (80) (81) (84) (87) (89) (90) (92)

1. Ja ierēdnis pierāda, ka tam jāmaina dzīvesvieta, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. panta prasības, tad uz 2. punktā noteikto laiku viņš ir tiesīgs saņemt šādu dienas naudu:

| Tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu | Nav tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu |

No 1. līdz 15. dienai | Pēc 16. dienas | No 1. līdz 15. dienai | Pēc 16. dienas |

EUR kalendārajā dienā | EUR kalendārajā dienā | EUR kalendārajā dienā | EUR kalendārajā dienā |

A 1 līdz A 3 un LA 3 | 71,91 | 33,88 | 49,37 | 28,37 |

A 4 līdz A 8 un LA 4 līdz LA 8 un B kategorija | 69,78 | 31,60 | 47,36 | 24,71 |

Citas pakāpes | 63,31 | 29,48 | 40,75 | 20,38 |

Gadījumos, kad saņemt dienas naudu ir tiesīgs gan vīrs, gan sieva, kas abi ir Eiropas Kopienu ierēdņi, divās pirmajās ailēs norādītās likmes piemēro tikai tam, kuram ir lielāka pamatalga. Otrai personai piemēro divās otrajās ailēs norādītās likmes.

Iepriekšminēto tabulu pārskata katru reizi, kad atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. pantam pārskata atalgojumu.

2. Laika posms, par kuru maksā dienas naudu, ir šāds:

a) ierēdnim, kas nav tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu: 120 dienas;

b) ierēdnim, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu: 180 dienas vai – ja ierēdnis pieņemts darbā uz pārbaudes laiku – pārbaudes laiks plus viens mēnesis.

Gadījumos, kad saņemt dienas naudu ir tiesīgs gan vīrs, gan sieva, kas abi ir Eiropas Kopienu ierēdņi, laika posms, par kuru to piešķir saskaņā ar b) apakšpunktu, attiecas uz to personu, kurai ir lielāka pamatalga. Uz otru personu attiecas a) apakšpunktā noteiktais laika posms.

Dienas naudu nekādā gadījumā nepiešķir pēc dienas, kurā ierēdnis pārceļas, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. panta prasības.

3. Jebkurā laika posmā, kad ierēdnis saņem 13. pantā paredzēto komandējuma dienas naudu, 1. punktā minētā dienas nauda tiek uz pusi samazināta.

F. Komandējuma izdevumi

11. pants

1. Ierēdnis, kurš atrodas komandējumā, un kuram ir atbilstoša pavēle par komandējumu, ir tiesīgs saņemt ceļa izdevumu atlīdzinājumu un dienas naudu saskaņā ar šādiem noteikumiem.

Ierēdnis, kurš saņem Civildienesta noteikumu 7. panta 2. punktā paredzēto diferencēto pabalstu, ir tiesīgs saņemt ceļa izdevumu atlīdzinājumu un dienas naudu, kas izmaksājama attiecīgās pakāpes ierēdņiem.

2. Pavēlē par komandējumu ir norādīts paredzamais komandējuma ilgums, pamatojoties uz kuru aprēķina avansu, kuru ierēdnis var saņemt no komandējuma dienas naudas. Ja vien nav pieņemts īpašs lēmums, avansu neizmaksā, ja paredzēts, ka komandējums ilgs ne vairāk kā 24 stundas un tas notiks valstī, kurā izmanto to pašu valūtu, kuru vietā, kur ierēdnis nodarbināts.

12. pants (8) (14) (24) (78) (81)

1. Ceļa izdevumi ierēdņiem, kas atrodas komandējumā, ietver dzelzceļa izmaksas īsākajā maršrutā, A un B kategorijas un Valodu dienesta ierēdņiem ceļojot pirmajā klasē, bet pārējiem ierēdņiem, ceļojot otrajā klasē.

Ja attālums braucienam turp un atpakaļ ir 800 km vai lielāks, kategorijas C un D ierēdņi ir tiesīgi saņemt atlīdzību par pirmās klases dzelzceļa biļeti.

Ar iecēlējinstitūcijas lēmumu C un D kategorijas ierēdņi, kuri atrodas komandējumā un kuru brauciens turp un atpakaļ nepārsniedz 800 km, ir tiesīgi saņemt atlīdzību par pirmās klases dzelzceļa biļeti, ja viņi pavada iestādes locekli vai ierēdni, kurš ceļo pirmajā klasē.

Ceļa izdevumiem pieskaitāmas:

- biļešu rezervēšanas un vajadzīgās bagāžas pārvadāšanas izmaksas,

- piemaksas par īpašiem ātrvilcieniem (kuras atlīdzina pēc īpašu biļešu uzrādīšanas, ja tās tiek izsniegtas),

- piemaksas par guļamvagoniem (kuras atlīdzina pēc guļamvagonu biļešu uzrādīšanas), ja brauciens ilgst vismaz sešas stundas naktī laikā no 22.00 līdz 07.00:

- vienvietīgā kupejā vai, ja tādas nav, atsevišķā kupejā A 1 līdz A 3 un LA3 pakāpes ierēdņiem,

- divvietīgajā kupejā visiem pārējiem ierēdņiem,

- ja vilcienam nav ierēdņiem ar zemāku pakāpi par A 3 un LA3 noteiktās kategorijas guļamvagona, ar attiecīgās iestādes piekrišanu atlīdzība atbilst nākamajai augstākajai kategorijai paredzētajām vai vienvietīgās kupejas izmaksām, ja tā ir vienīgā pieejamā guļamvagona kategorija.

2. Ierēdnis drīkst izmantot gaisa transportu. Tādā gadījumā atlīdzību izmaksā, uzrādot tās klases biļetes, kura ir zemāka par luksusklasi vai pirmo klasi.

Ierēdņi, kuri attiecīgajā komandējumā pavada iestādes locekli, ar iecēlējinstitūcijas lēmumu pēc biļešu uzrādīšanas var saņemt atlīdzību par brauciena izdevumiem tādā pašā klasē, kādu šim braucienam izmanto iestādes loceklis.

Saskaņā ar noteikumiem, kas pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju pieņemti Kopienas iestādēm vienojoties, ierēdņiem, kuri veic komandējumus īpaši nogurdinošos apstākļos, ar iecēlējinstitūcijas lēmumu, uzrādot biļetes, var atlīdzināt ceļa izdevumus izmantotajā klasē.

Ar īpašu iecēlējinstitūcijas lēmumu ierēdnis drīkst ņemt līdzi bagāžu, kas pārsniedz bezmaksas apjomu.

3. Ceļojumiem pa jūru ceļošanas klasi katrā atsevišķā gadījumā nosaka iecēlējinstitūcija.

Ierēdnis, kurš ceļo pa jūru, 13. pantā paredzētās dienas naudas vietā saņem pabalstu EUR 5,58 apmērā par katrām 24 ceļojuma stundām.

4. Ierēdnis komandējumā var doties savā personīgajā automašīnā ar nosacījumu, ka tādējādi komandējums nekļūst ievērojami ilgāks.

Šajā gadījumā ceļa izdevumu atlīdzinājumu aprēķina, par pamatu ņemot 1. punktā noteikto.

Taču gadījumā, ja ierēdnis regulāri dodas komandējumā īpašos apstākļos, iecēlējinstitūcija dzelzceļa maksu atlīdzināšanas vietā var nolemt piešķirt viņam pabalstu par katru nobraukto kilometru, ja sabiedriskā transporta izmantošana un ceļa izdevumu atlīdzība parastajā kārtībā radītu acīmredzamus zaudējumus.

Ierēdnis, kurš drīkst izmantot savu personīgo automašīnu, pilnībā atbild par jebkuriem negadījumiem ar viņa automašīnu vai attiecībā uz trešajām personām; viņa rīcībā jābūt apdrošināšanas polisei, kas nodrošina civiltiesiskās atbildības segumu par tādu summu, kādu iecēlējinstitūcija uzskata par adekvātu.

13. pants

(3) (6) (14) (17) (20) (22) (26) (29) (33) (39) (50) (55) (61) (78) (81) (82) (83) (85)

1. a) Dienas naudu ierēdņiem komandējumos maksā pēc šādām likmēm:

(eiro) |

| I | II | III |

Pakāpes A 1 līdz A 3 un LA 3 | Pakāpes A 4 līdz A 8, LA 4 līdz LA 8 un B kategorija | Citas pakāpes |

Beļģija | 84,06 | 149,63 | 138,47 |

Dānija | 91,70 | 179,28 | 165,82 |

Vācija | 74,14 | 127,10 | 117,63 |

Grieķija | 66,04 | 113,19 | 104,74 |

Spānija | 68,89 | 141,30 | 130,76 |

Francija | 72,58 | 130,29 | 120,60 |

Īrija | 80,94 | 165,20 | 152,73 |

Itālija | 60,34 | 129,82 | 120,10 |

Luksemburga | 82,00 | 143,48 | 132,65 |

Nīderlande | 78,26 | 147,69 | 136,66 |

Portugāle | 68,91 | 142,98 | 132,30 |

Apvienotā Karaliste | 86,89 | 199,21 | 184,31 |

Austrija | 74,47 | 121,81 | 121,81 |

Somija | 92,34 | 155,60 | 155,60 |

Zviedrija | 92,91 | 156,54 | 156,54 |

b) attiecībā uz komandējumiem ārpus dalībvalstu Eiropas teritorijas iecēlējinstitūcijas var izlemt piemērot citas likmes.

2. Papildus iepriekšminētās tabulas I ailē noteiktajām likmēm viesnīcas rēķinu, kurā iekļauta maksa par viesnīcas istabu, pakalpojumiem un nodokļu izdevumi, bet nav iekļauta maksa par brokastīm, atlīdzina par summu, kas nepārsniedz:

- Beļģijai 117,08 EUR,

- Dānijai 148,07 EUR,

- Vācijai 97,03 EUR,

- Grieķijai 99,63 EUR,

- Spānijai 126,57 EUR,

- Francijai 97,27 EUR,

- Īrijai 139,32 EUR,

- Itālijai 114,33 EUR,

- Luksemburgai 106,92 EUR,

- Nīderlandei 131,76 EUR,

- Portugālei 124,89 EUR,

- Apvienotajai Karalistei 149,03 EUR,

- Austrijai 128,58 EUR,

- Somijai 140,98 EUR,

- Zviedrijai 141,77 EUR.

Ja viesnīcas rēķins netiek uzrādīts, ierēdnim izmaksā noteiktu summu, kas vienāda ar 40 % no iepriekšminētajām summām, izņemot gadījumus, kad ierēdnim ir radušās atlīdzināmas izmaksas par guļamvagonu vai viņam nebija jāpavada nakts ārpus dienesta vietas.

3. II un III ailē minētās dienas naudas likmes samazina par 25 % par katru komandējuma dienu, ko aprēķina saskaņā ar 5. punktu un kurā ierēdnim radušās izmaksas par guļamvagonu, kuras jāatlīdzina Kopienām.

4. Tādus pašus atskaitījumus izdara, ja ierēdnim nav bijis jāpavada nakti vietā, kur viņš nestrādā.

5. Ņemot vērā 3. un 4. punktu, ierēdņu, kas atrodas komandējumā, dienas naudu aprēķina atbilstoši šādiem noteikumiem:

a) komandējuma ilgums līdz 24 stundām:

- sešas stundas vai mazāk: faktisko izdevumu atlīdzība līdz vienai ceturtdaļai no dienas naudas,

- divpadsmit stundas vai mazāk, bet vairāk nekā sešas stundas: puse no dienas naudas,

- divdesmit četras stundas vai mazāk, bet vairāk nekā divpadsmit stundas: dienas nauda par veselu dienu.

b) komandējums kas ilgst vairāk nekā 24 stundas:

- par katrām divdesmit četrām stundām: dienas nauda par veselu dienu,

- par jebkuru turpmāko periodu līdz sešām stundām: dienas naudu neizmaksā,

- par jebkuru turpmāko periodu, kas nepārsniedz divpadsmit stundas, bet ir vairāk par sešām stundām: puse no dienas naudas,

- par jebkuru turpmāko divpadsmit stundu periodu vai, kas pārsniedz divpadsmit stundas: dienas nauda par veselu dienu.

6. Uzskata, ka ierēdņu, kas atrodas komandējumā, dienas nauda sedz visus tam radušos izdevumus, tai skaitā vietējā transporta izdevumus komandējuma vietā, izņemot zemāk minētos izdevumus, kurus atlīdzina pēc apstiprinošu dokumentu uzrādīšanas:

a) starppilsētu un starptautisko telefonsarunu izmaksas, ja tās radušās oficiālu iemeslu dēļ,

b) reprezentācijas izmaksas 14. pantā minētajos gadījumos,

c) ārkārtas izdevumi, kuri ierēdnim neizbēgami radušies komandējuma mērķiem pēc īpašu norāžu saņemšanas vai force majeure dēļ un kas ir iestādes interesēs, un kā rezultātā jāveic izmaksas, kas ievērojami pārsniedz paredzēto dienas naudas apmēru.

7. Ja paredzams, ka komandējums vienā un tajā pašā vietā turpināsies vismaz četras nedēļas, un ja attiecīgajam ierēdnim pirms izbraukšanas par to paziņo, dienas naudas likmes var par vienu ceturtdaļu samazināt.

Par šādu samazinājumu var izlemt komandējuma gaitā; tādā gadījumā lēmums stājas spēkā ne agrāk kā astoņas dienas pēc tam, kad attiecīgajam ierēdnim par to ir paziņots, ar nosacījumu, ka komandējuma izpildei paliek vismaz četras nedēļas, ko skaita no paziņojuma sniegšanas datuma.

8. Ja ierēdnim komandējumā maltīti vai izmitināšanu nodrošina vai atlīdzina kāda no Kopienu iestādēm vai kāda valsts vai starptautiska iestāde vai organizācija, tad ierēdnim par to ir jāpaziņo.

Par katru nodrošināto maltīti dienas naudu samazina par 23 % no I ailē paredzētās dienas naudas un par 16 % no II un III ailē paredzētās dienas naudas; par katru izmitināšanas dienu dienas naudu samazina par 34 % no II un III ailē paredzētās dienas naudas. Ja ierēdnim komandējumā visas maltītes un izmitināšanu nodrošina vai atlīdzina kāda no Kopienu iestādēm vai kāda valsts vai starptautiska iestāde vai organizācija, viņš iepriekš noteiktās komandējuma dienas naudas vietā saņem dienas naudu 26 % apmērā no I ailē paredzētās summas vai 17 % no II un III ailē paredzētajām summām.

9. Šā panta 1., 2., 3. un 8. punktā minētās likmes var grozīt Padome, lēmumu pieņemot pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 148. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 118. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā.

G. Noteiktu izdevumu atlīdzinājums

14. pants

1. Ierēdņiem, kuriem, veicot savus pienākumus, regulāri rodas reprezentācijas izmaksas, iecēlējinstitūcija var piešķirt nemainīga lieluma pabalstu, kura apmēru nosaka iepriekšminētā iestāde.

Īpašos gadījumos iecēlējinstitūcija var papildus nolemt, ka iestāde sedz arī daļu attiecīgo ierēdņu izmitināšanas izmaksu.

2. Gadījumā, ja ierēdnim, kuram īpašu norādījumu rezultātā laiku pa laikam oficiāliem mērķiem rodas reprezentācijas izmaksas, reprezentācijas pabalsta summu katrā atsevišķā gadījumā nosaka, balstoties uz apstiprinošiem dokumentiem, un atbilstoši noteikumiem, ko noteikusi iecēlējinstitūcija.

14.a pants

Ierēdnim, kurš strādā vietā, kur mājvietu problēma ir atzīta par īpaši sarežģītu, var piešķirt īres pabalstu. Vietu sarakstu, attiecībā uz kurām var piešķirt šādu pabalstu, maksimālo šāda pabalsta lielumu un noteikumus tā piešķiršanai nosaka Padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktā paredzēto kārtību.

14.b pants

Ierēdnim, kurš strādā vietā, kur attāluma dēļ no dzīvesvietas līdz darbavietai transporta problēma ir atzīta par īpaši sarežģītu un smagu, var piešķirt transporta pabalstu.

Vietu sarakstu, attiecībā uz kurām var piešķirt šādu pabalstu, maksimālo šāda pabalsta lielumu un noteikumus tā piešķiršanai nosaka Padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktā paredzēto kārtību.

15. pants (78) (81)

Ar iecēlējinstitūcijas lēmumu A 1 un A 2 pakāpes ierēdņi, kuru rīcībā nav dienesta automašīnas, var saņemt nemainīgu pabalstu, kas nepārsniedz EUR 892,42 gadā, lai segtu ceļa izdevumus tās pilsētas robežās, kurā viņi strādā.

Ar iecēlējinstitūcijas pamatotu lēmumu pabalstu var piešķirt ierēdnim, kuram, veicot dienesta pienākumus, ir nepārtraukti jāceļo, un šim mērķim viņš drīkst izmantot savu privāto automašīnu.

4. iedaļa: Maksājamo summu izmaks

16. pants (78)

1. Atalgojumu par kārtējo mēnesi ierēdņiem izmaksā katra mēneša 15. datumā. Atalgojuma summu noapaļo uz augšu līdz tuvākajam centam.

2. Ja atalgojums nepienākas par pilnu mēnesi, minēto summu sadala trīsdesmitdaļās un,

a) ja faktiskais apmaksājamo dienu skaits ir 15 vai mazāks, pienākošos trīsdesmitdaļu skaits ir vienāds ar faktisko apmaksājamo dienu skaitu,

b) ja faktiskais apmaksājamo dienu skaits pārsniedz 15, pienākošos trīsdesmitdaļu skaits ir vienāds ar starpību starp faktisko neapmaksājamo dienu skaitu un 30.

3. Ja tiesības uz ģimenes pabalstu un ekspatriācijas pabalstu stājas spēkā pēc dienesta attiecību uzsākšanas datuma, ierēdnis tos saņem no pirmā tā mēneša datuma, kurā šādas tiesības stājas spēkā. Pēc šādu tiesību izbeigšanās ierēdnis saņem summu, kas viņam pienākas līdz tā mēneša pēdējai dienai, kurā šādas tiesības izbeidzas.

17. pants (28)

1. Katrs ierēdnis saņem maksājumus tajā vietā un tās valsts valūtā, kurā viņš veic savus pienākumus.

2. Saskaņā ar noteikumiem, ko pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju savstarpēji vienojoties sagatavojušas Kopienu iestādes, ierēdnis var:

a) ar iestādes, kurā viņš strādā, starpniecību likt daļu no viņa atalgojuma, kas nepārsniedz summu, kas vienāda ar viņa ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, regulāri pārskaitīt:

- vai nu tās dalībvalsts valūtā, kuras pilsonis viņš ir,

- vai tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas vai nu viņa pastāvīgā dzīvesvieta vai apgādājama radinieka dzīvesvieta,

- vai viņa iepriekšējās darbavietas valsts valūtā vai tās valsts valūtā, kurā atrodas viņa iestādes mītne, ar nosacījumu, ka attiecīgais ierēdnis ir iecelts amatā ārpus Eiropas Kopienu teritorijas;

b) likt veikt regulārus pārskaitījumus, kas pārsniedz a) apakšpunkta sākumā noteiktās maksimālās summas, ar nosacījumu, ka tie paredzēti, lai segtu izdevumus, kas ierēdnim radušies no pierādītu un regulāru saistību pildīšanas ārpus valsts, kurā atrodas iestādes mītne, vai ārpus valsts, kurā viņš veic savus pienākumus;

c) izņēmuma apstākļos un attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ, neatkarīgi no iepriekšminētajiem regulārajiem pārskaitījumiem, likt pārskaitīt summas, kuras viņš vēlas, lai tās būtu pieejamas a) apakšpunktā minētajās valūtās.

3. 2. punktā paredzētos pārskaitījumus veic atbilstoši Civildienesta noteikumu 63. panta 2. punktā noteiktajam maiņas kursam; pārskaitītās summas reizina ar koeficientu, kas atspoguļo attiecību starp tās valsts korekcijas koeficientu, kuras valūtā veic pārskaitījumu, un tās valsts korekcijas koeficientu, kurā ierēdnis strādā.

--------------------------------------------------

VIII pielikums: Pensiju programma

1. nodaļa: Vispārīgi noteikumi

1. pants

1. Ja ārsta apskatē, kas veikta pirms ierēdnis sāk pildīt savus pienākumus, konstatē, ka tam ir kāda slimība vai invaliditāte, iecēlējinstitūcija, ciktāl tas attiecas uz riskiem, kas rodas šādas slimības vai invaliditātes dēļ, var pieņemt lēmumu piešķirt garantētus pabalstus minētā ierēdņa invaliditātes vai nāves gadījumā tikai pēc pieciem gadiem no datuma, kurā viņš uzsāka dienestu Kopienās.

Ierēdnis šādu lēmumu var pārsūdzēt Invaliditātes komitejā.

2. Ierēdnis, kas atvaļinājies, lai pildītu militāro dienestu, vairs nav tiesīgs saņemt garantijas saistībā ar invaliditāti vai nāvi, kas iestājas tieši nelaimes gadījuma vai slimības rezultātā karadienesta dēļ. Šie noteikumi neskar pārdzīvojušo tiesības saņemt pensiju, pamatojoties uz tiesībām, kuras ierēdnis ieguvis datumā, kad viņš saņēma atvaļinājumu, lai pildītu militāro dienestu.

2. nodaļa: Izdienas pensija un pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

1. iedaļa: Izdienas pensija

2. pants (8)

Izdienas pensija ir izmaksājama, pamatojoties uz kopējo ierēdņa dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības saņemt pensiju. Katrs dienesta gads, ko par tādu uzskata saskaņā ar 3. pantu, dod tiesības uz vienu pensijas gadu, un katrs pilns nodarbinātības mēnesis – uz vienu divpadsmito daļu no dienesta gada, kas dod tiesības uz pensiju.

Maksimālais dienesta gadu skaits, kas dod tiesības uz pensiju un kuru var ņemt vērā izdienas pensijas aprēķināšanai, ir 35.

3. pants (24)

Lai aprēķinātu dienesta gadus, kas dod tiesības uz pensiju 2. panta nozīmē, jāņem vērā:

a) dienesta laiks, kas pavadīts strādājot par vienas no trīs Kopienu institūciju ierēdni kādā no administratīvajiem statusiem, kas noteikti Civildienesta noteikumu 35. panta a), b) un e) apakšpunktā, un atbilstoši Civildienesta noteikumu 40. panta 3. punkta otrās daļas pēdējā teikumā paredzētajiem nosacījumiem - administratīvajā statusā, kas minēts Civildienesta noteikumu 35. panta c) apakšpunktā;

b) laika posmi, kuros pastāv tiesības uz pabalstu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 41. un 50. pantu, kas nepārsniedz piecus gadus;

c) dienesta laiks jebkurā citā statusā saskaņā ar Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību;

ja attiecīgais ierēdnis par šiem dienesta periodiem ir veicis savu iemaksu daļu pensiju fondā.

4. pants (46)

Ierēdnis, kas jau agrāk strādājis kādā no iestādēm kā ierēdnis vai kā pagaidu darbinieks un kas atsāk darbu kādā no Kopienas iestādēm, no jauna iegūst tiesības uz pensiju. Viņš var pieprasīt, lai pensiju tiesību aprēķināšanas nolūkā ņem vērā visu dienesta laiku, kuru viņš ir nostrādājis kā ierēdnis vai kā pagaidu darbinieks un par kuru ir veiktas iemaksas, ja viņš atmaksā visas summas, ko viņš saņēmis atbilstoši šā pielikuma 12. pantam vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 39. pantam vai kā izdienas pensiju, pieskaitot salikto procentu likmi 3,5 % gadā.

Ja ierēdnis, kuram ir tiesības uz izdienas pensiju, neatmaksā pirmajā daļā minētās summas, kapitāla summu, kas ir ierēdņa izdienas pensijas aktuārais ekvivalents dienā, kad tam pārtrauca maksāt šādu pensiju, pieskaitot salikto procentu likmi – 3,5 % gadā, tam izmaksā kā atlikto izdienas pensiju, kas izmaksājama vecumā, kad ierēdnis pārtrauc pildīt amata pienākumus.

Ja ierēdnis, pārtraucot dienesta attiecības, ir tiesīgs saņemt pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, tad to samazina par to maksājumu summu, kuri veikti atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 42. pantam; ja viņam ir tiesības saņemt izdienas pensiju, tiesības uz pensiju samazina proporcionāli tādiem maksājumiem, kuri veikti atbilstoši noteiktajam pantam.

5. pants (8)

Neatkarīgi no 2. panta noteikumiem, ierēdnis, kurš 60 gadu vecumā nostrādājis mazāk nekā 35 dienesta gadus, kas dod tiesības uz pensiju un kurš turpina iegūt tiesības uz pensiju saskaņā ar 3. pantu, par katru dienestā nostrādātu gadu laika posmā no 60 gadu vecuma līdz vecumam, kad ierēdnis sāk saņemt izdienas pensiju, ir tiesīgs uz pensijas palielinājumu 5 % apmērā no pensijas tiesību summas, ko viņš ieguvis 60 gadu vecumā, bet tā, lai kopējā pensija nepārsniegtu 70 % no viņa pēdējās pamatalgas, kas minēta attiecīgi Civildienesta noteikumu 77. panta otrajā vai trešajā daļā.

Šādu palielinājumu piešķir arī tāda ierēdņa nāves gadījumā, kurš ir palicis dienestā pēc 60 gadu vecuma.

6. pants (8)

Iztikas minimums, kas izmantojams pensijas aprēķināšanai, atbilst D 4 pakāpes pirmā līmeņa ierēdņa pamatalgai.

7. pants

Izdienas pensijas aktuārais ekvivalents ir ne mazāks par summu, kuru ierēdnis būtu saņēmis, ja viņam būtu piemērots 12. pants.

Ja izdienas pensijas aktuārais ekvivalents, kas izmaksājams saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem, ir mazāks par šo summu, ierēdnis saņem izdienas pensiju, kuras aktuārais ekvivalents ir vienāds ar pirmajā daļā minēto summu.

8. pants

"Izdienas pensijas aktuārais ekvivalents" ir ierēdņa uzkrāto pabalstu kapitāla vērtība, kas aprēķināta pēc jaunākajām mirstības tabulām, kuras izstrādājušas budžeta lēmējinstitūcijas saskaņā ar 39. pantu, un kam piemērojamā procentu likme ir 3,5 % gadā.

9. pants

Ierēdnis, kas atstāj dienestu pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas, var pieprasīt, lai viņas izdienas pensijas izmaksa:

- tiek atlikta līdz tā kalendārā mēneša pirmajam datumam, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniedz 60 gadu vecumu; vai

- tiek veikta nekavējoties, ja viņš nav jaunāks par 50 gadiem. Šādā gadījumā izdienas pensiju samazina par summu, ko aprēķina atbilstoši ierēdņa vecumam brīdī, kad viņš sāk saņemt pensiju, pēc šādas tabulas:

Attiecība starp pensiju, kas izmaksājama priekšlaicīgi pensionējoties, un pensiju, kas izmaksājama, pensionējoties 60 gadu vecumā

Pensionēšanās vecums | Koeficients |

50 | 0,50678 |

51 | 0,53834 |

52 | 0,57266 |

53 | 0,61009 |

54 | 0,65099 |

55 | 0,69582 |

56 | 0,74508 |

57 | 0,79936 |

58 | 0,85937 |

59 | 0,92593 |

10. pants

Tiesības saņemt izdienas pensiju ir no tā kalendārā mēneša pirmā datuma, kas seko mēnesim, kurā ierēdnis automātiski vai pēc paša pieprasījuma iegūst tiesības uz minēto pensiju; viņš turpina saņemt atalgojumu līdz pensijas izmaksai.

11. pants (40) (67)

1. Ierēdnis, kurš atstāj Kopienu dienestu, lai:

- uzsāktu dienestu valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā, kas noslēgusi līgumu ar Kopienām,

- uzsāktu darbu nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, pamatojoties uz ko viņš iegūst pensijas tiesības tādas shēmas ietvaros, kuras pārvaldes iestādes ir noslēgušās līgumu ar Kopienām,

ir tiesīgs likt pārskaitīt savu Kopienās iegūto izdienas pensijas tiesību aktuāro ekvivalentu uz šīs pārvaldes vai organizācijas pensiju fondu vai pensiju fondu, kurā viņš iegūst pensijas tiesības, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā.

2. Ierēdnis, kurš uzsāk dienestu Kopienās pēc:

- darba valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā, vai

- darbības nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā,

ir tiesīgs pēc štata ierēdņa statusa iegūšanas iemaksāt Kopienām vai nu izdienas pensiju tiesību, kas iegūtas pamatojoties uz šādu darbu vai statusu, aktuāro ekvivalentu vai vienotas likmes izpirkuma vērtību.

Tādā gadījumā iestāde, kurā ierēdnis strādā, ņemot vērā viņa pakāpi štata ierēdņa statusa iegūšanas brīdī, nosaka dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju un kurus viņam ieskaita tekošajā pensiju programmā par iepriekšējo dienesta laiku, pamatojoties uz aktuārā ekvivalenta apmēru vai summām, kuras atmaksātas atbilstoši iepriekšminētajam.

3. 2. punkts attiecas arī uz ierēdni, kurš pēc pārcelšanas perioda atbilstoši Civildienesta noteikumu 37. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajam ievilkumam tiek pieņemts atpakaļ darbā, un ierēdni, kurš tiek pieņemts atpakaļ darbā pēc atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ atbilstoši Civildienesta noteikumu 40. pantam.

2. iedaļa: Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

12. pants

Ierēdnis, kuram vēl nav 60 gadu un kura dienesta attiecības izbeidzas citu iemeslu dēļ, izņemot nāvi vai invaliditāti, un kuram nav tiesību saņemt izdienas pensiju, un uz kuru neattiecas 11. panta 1. punkts, atstājot dienestu, ir tiesīgs saņemt:

a) summu, kas Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās datumā bija rezervēta viņa kontā Kopienu iestāžu pagaidu kopīgās sociālās nodrošināšanas shēmas ietvaros, kam pieskaitīta salikto procentu likme - 3,5 % gadā;

b) kopējo summu, kas atskaitīta no viņa pamatalgas, lai veiktu pensijas iemaksas, kam pieskaitīta salikto procentu likme – 3,5 % gadā;

c) ja viņš nav atcelts no amata, pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, kas proporcionāls viņa faktiskajam dienesta laikam kopš Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās un kas aprēķināts, pamatojoties uz pēdējo pamatalgu pirms atskaitījumiem par pusotru mēnesi par katru dienesta gadu. Gadījumos, uz kuriem attiecas 11. panta 2. punkts, faktiskajā dienesta laikā ieskaita arī iepriekšējo dienesta laiku, ņemot vērā dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju, kuru ierēdņa iestāde viņam aprēķinājusi, stājoties spēkā Civildienesta noteikumiem, saskaņā ar 11. panta 2. punkta otro daļu;

d) kopējo summu, kas samaksāta Kopienām saskaņā ar 11. panta 2. punktu, ja šī summa atbilst laika periodam pirms Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās, un vienu trešo daļu no šīs summas par laiku pēc Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās, kam pieskaitīta salikto procentu likme - 3,5 % gadā.

12.a pants

Ierēdnis, kurš atstāj dienestu pirms 1969. gada 1. jūlija pēc mazāk nekā 11 dienestā pavadītiem gadiem, bet kurš ir tiesīgs saņemt izdienas pensiju, var izvēlēties vai nu pensiju, vai pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, kas aprēķināts saskaņā ar 12. panta a) līdz d) apakšpunktu.

3. nodaļa: Invaliditātes pensija

13. pants (8)

Ievērojot 1. panta 1. punkta noteikumus, ierēdnis, kuram vēl nav 65 gadu un kuru laikā, kad tas iegūst pensijas tiesības, Invaliditātes komiteja atzīst par pilnīgi un pastāvīgi darba spējas zaudējušu, un invaliditātes dēļ tas nespēj veikt pienākumus viņa karjeras grupai atbilstošā amatā, un kuram tādēļ ir jāpārtrauc dienesta attiecības ar Kopienām, ir tiesīgs visu šādas darbnespējas laiku saņemt invaliditātes pensiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu 78. pantu.

Invaliditātes pensiju un izdienas pensiju nedrīkst maksāt vienlaikus.

14. pants (8) (46)

Tiesības saņemt invaliditātes pensiju ir no tā kalendārā mēneša pirmās dienas, kas seko pēc ierēdņa pensionēšanās saskaņā ar Civildienesta noteikumu 53. pantu.

Ja bijušais ierēdnis vairs neatbilst prasībām pensijas saņemšanai, tad tas jāatjauno viņa karjeras grupai atbilstošā pirmajā amata vietā, kas atbrīvojas viņa kategorijā vai dienestā, ar nosacījumu, ka ierēdnis atbilst tāda amata prasībām. Ja ierēdnis no piedāvātā amata atsakās, tad tam saglabājas darbā atjaunošanas tiesības līdz laikam, kad atbrīvojas cits viņa grupai atbilstošs amats attiecīgajā kategorijā vai dienestā, ievērojot iepriekš minēto noteikumu; ja ierēdnis no piedāvātā amata atsakās otrreiz, tad viņu var lūgt iesniegt iesniegumu par atbrīvošanu no amata; tādā gadījumā piemēro VIII pielikuma 16. pantu.

Ja bijušais ierēdnis, kas saņem invaliditātes pensiju, nomirst, tiesības uz pensiju izbeidzas tā kalendārā mēneša beigās, kurā iestājusies nāve.

15. pants (46)

Kamēr bijušais ierēdnis, kas saņem invaliditātes pensiju, nav sasniedzis 60 gadu vecumu, iestāde var tam pieprasīt veikt periodiskas ārsta apskates, lai noskaidrotu, vai viņš joprojām atbilst pensijas saņemšanai noteiktajām prasībām.

16. pants (46)

Ja bijušais ierēdnis, kurš saņēmis invaliditātes pensiju, tiek atjaunots darbā viņa iestādē vai kādā citā Kopienu iestādē, laiks, kurā viņš saņēma invaliditātes pensiju, tiek ņemts vērā aprēķinot izdienas pensiju, par to nemaksājot savu attiecīgo iemaksu daļu.

4. nodaļa: Apgādnieka zaudējuma pensija

17. pants (8) (46)

Ja ierēdnis, kuram ir kāds no Civildienesta noteikumu 35. pantā minētajiem administratīvajiem statusiem, nomirst, viņa atraitnei, ja nāves brīdī viņi bijuši precējušies vismaz gadu, un ievērojot 1. panta 1. punkta un 22. panta noteikumus, ir tiesības saņemt atraitnes pensiju 60 % apmērā no izdienas pensijas, kuru ierēdnis būtu saņēmis, ja neatkarīgi no darba stāža vai vecuma viņam to būtu tiesības saņemt nāves brīdī.

Laulības ilgums netiek ņemts vērā, ja šajā ierēdņa laulībā vai iepriekšējā laulībā ir viens vai vairāki bērni, ar noteikumu, ka atraitne uztur vai ir uzturējusi minētos bērnus, vai arī, ja ierēdņa nāve ir iestājusies vai nu fiziskas nespējas, vai slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus vai nelaimes gadījumā.

17.a pants (40)

Ņemot vērā 1. panta 1. punktu un 22. pantu, bijušā ierēdņa, kurš ir atcelts no amata vai kura dienesta attiecības tika pārtrauktas saskaņā ar Regulām (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2530/72 vai (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1543/73, un kurš pirms savas nāves saņēma mēneša pabalstu atbilstoši Civildienesta noteikumu 50. pantam vai atbilstoši kādai no iepriekšminētajām regulām, atraitne ir tiesīga, ar noteikumu, ka viņa laikā, kad ierēdnis atstāja dienestu iestādē, bija ar viņu precējusies vismaz vienu gadu, saņemt atraitnes pensiju 60 % apmērā no izdienas pensijas, ko viņas vīrs būtu saņēmis, ja neatkarīgi no darba stāža vai vecuma viņam to būtu tiesības saņemt nāves brīdī.

Pirmajā daļā paredzētās atraitnes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par Civildienesta noteikumu 79. panta otrajā daļā paredzēto apmēru. Taču nekādā gadījumā atraitnes pensijas lielums nedrīkst pārsniegt pirmo izdienas pensijas izmaksas apmēru, kuru būtu tiesīgs saņemt bijušais ierēdnis, ja viņš būtu palicis dzīvs un ja pēc tiesību uz kādu no iepriekšminētajiem pabalstiem izmantošanas viņam būtu piešķirta izdienas pensija.

Pirmajā daļā minēto laulības ilgumu neņem vērā, ja ierēdņa laulībā, kas noslēgta pirms ierēdņa dienesta attiecību izbeigšanas, bijis viens vai vairāki bērni, ar nosacījumu, ka atraitne uztur vai ir uzturējusi šos apgādājamos bērnus VII pielikuma 2. panta 2. punkta nozīmē.

Laulības ilgumu neņem vērā arī tad, ja bijušā ierēdņa nāve iestājas kādos no 17. panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem.

18. pants (8)

Ja bijušais ierēdnis saņēma izdienas pensiju, tad viņa atraitne, ar nosacījumu, ka viņa laikā, kad ierēdnis atstāja dienestu, bija ar viņu precējusies vismaz vienu gadu, un, ievērojot 22. panta noteikumus, ir tiesīga saņemt atraitnes pensiju 60 % apmērā no izdienas pensijas, ko ierēdnis saņēma nāves dienā. Atraitnes pensijas minimālais apmērs ir 35 % no pēdējās pamatalgas; taču atraitnes pensija nekādā gadījumā nepārsniedz izdienas pensijas summu, kuru viņas vīrs saņēma nāves dienā.

Laulības ilgumu neņem vērā, ja ierēdņa laulībā, kas noslēgta pirms ierēdņa dienesta attiecību izbeigšanas, bijis viens vai vairāki bērni, ar nosacījumu, ka atraitne uztur vai ir uzturējusi minētos bērnus.

18.a pants (8)

Tāda bijušā ierēdņa atraitne, kurš aizgājis no dienesta pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas un kurš pieprasījis, lai izdienas pensiju atliek līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā sasniegts 60 gadu vecums, ar nosacījumu, ka atraitne laikā, kad ierēdnis atstāja dienestu, bija ar viņu precējusies vismaz vienu gadu, un, ievērojot 22. panta noteikumus, ir tiesīga saņemt atraitnes pensiju 60 % apmērā no izdienas pensijas, kāda būtu maksājama viņas vīram pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas. Atraitnes pensijas minimālais apmērs ir 35 % no pēdējās pamatalgas; taču atraitnes pensija nekādā gadījumā nepārsniedz izdienas pensijas summu, kuru ierēdnis būtu tiesīgs saņemt 60 gadu vecumā.

Laulības ilgumu neņem vērā, ja ierēdņa laulībā, kas noslēgta pirms ierēdņa dienesta attiecību izbeigšanas, bijis viens vai vairāki bērni, ar nosacījumu, ka atraitne uztur vai ir uzturējusi šos bērnus.

19. pants (8) (46)

Ja bijušais ierēdnis saņēma invaliditātes pensiju, viņa atraitne, ar nosacījumu, ka viņa bija ar viņu precējusies, kad viņš ieguva tiesības uz pensiju, un, ievērojot 22. panta noteikumus, ir tiesīga saņemt atraitnes pensiju 60 % apmērā no invaliditātes pensijas, ko ierēdnis saņēma nāves dienā.

Minimālā atraitnes pensija ir 35 % no pēdējās pamatalgas; taču atraitnes pensija nekādā gadījumā nepārsniedz invaliditātes pensijas apjomu, ko viņas vīrs saņēma nāves dienā.

20. pants (46)

Piemērojot 17.a, 18., 18.a un 19. pantu, laulības ilgumu neņem vērā, ja laulība, lai gan noslēgta pēc tam, kad ierēdnis pārtraucis dienesta attiecības, ir ilgusi vismaz piecus gadus.

21. pants (8) (46)

1. Bāreņa pensija, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 80. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, par pirmo bāreni ir astoņas desmitdaļas no apgādnieka zaudējuma pensijas, kuru būtu tiesības saņemt ierēdņa vai bijušā ierēdņa, kas saņēma izdienas vai invaliditātes pensiju, atraitnei, neņemot vērā 25. panta noteiktos samazinājumus.

Tā nedrīkst būt mazāka par iztikas minimumu, ievērojot 22. panta noteikumus.

2. Pensijas apmēru palielina par katru pēc pirmā nākamo apgādājamo bērnu par summu, kas vienāda ar divkāršu apgādājamā bērna pabalstu.

Bāreņi ir tiesīgi saņemt pabalstu izglītībai saskaņā ar VII pielikuma 3. pantu.

3. Šādi aprēķinātu pensijas un pabalsta kopējo summu sadala vienādās daļās starp to saņemt tiesīgiem bāreņiem.

22. pants (46)

Ja ierēdnim paliek atraitne, kā arī bāreņi no iepriekšējās laulības vai arī citi tiesību pārņēmēji, kopējo pensiju, kas aprēķināta tā, it kā visas šīs personas būtu atraitnes apgādībā, sadala starp dažādajām attiecīgajām personām proporcionāli pensijām, kuras būtu atsevišķi izmaksājamas katrai no šīm kategorijām.

Ja ierēdnim paliek bāreņi no dažādām laulībām, kopējo pensiju, kas aprēķināta tā, it kā visi bērni būtu dzimuši vienā laulībā, sadala starp dažādajām attiecīgajām personām proporcionāli pensijām, kuras būtu atsevišķi izmaksājamas katrai no šīm kategorijām.

Šāda sadalījuma aprēķināšanai katra laulātā bērni no iepriekšējām laulībām, kuri uzskatāmi par apgādājamiem VII pielikuma 2. panta nozīmē, jāiekļauj tādu bērnu kategorijā, kas dzimuši laulībā ar ierēdni vai bijušo ierēdni, kas saņem izdienas vai invaliditātes pensiju.

Otrajā daļā paredzētajā gadījumā augšupējos radiniekus, kuri atzīti par apgādājamiem VII pielikuma 2. panta nozīmē, uzskata par apgādājamajiem bērniem un sadalījuma aprēķināšanai iekļauj lejupējo radinieku kategorijā.

23. pants (46)

Atcelts

24. pants (8) (46)

Tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju ir no tā kalendārā mēneša pirmā datuma, kas seko mēnesim, kurā ierēdnis vai bijušais ierēdnis, kas saņem izdienas vai invaliditātes pensiju, nomiris. Tomēr, ja, iestājoties ierēdņa vai pensijas saņēmēja nāvei, tiek veikts Civildienesta noteikumu 70. pantā paredzētais maksājums, minētās tiesības stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā datumā, kas seko mēnesim, kurā iestājusies nāve.

Tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju izbeidzas tā kalendārā mēneša beigās, kurā pensijas saņēmējs nomirst vai kurā viņš vairs neatbilst pensijas saņemšanai noteiktajām prasībām.

25. pants (46)

Ja mirušā ierēdņa vai bijušā ierēdņa, kas saņēma izdienas vai invaliditātes pensiju, un viņa pārdzīvojušā laulātā vecuma starpība, no kuras atskaitīts laulību ilgums, pārsniedz 10 gadus, par katru pilnu šādi aprēķinātas starpības gadu apgādnieka zaudējuma pensija, ko aprēķina saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem, jāsamazina šādi:

- 1 % par 10 līdz 20 gadiem,

- 2 % par 20 līdz 25 gadiem neieskaitot,

- 3 % par 25 līdz 30 gadiem neieskaitot,

- 4 % par 30 līdz 35 gadiem neieskaitot,

- 5 % par 35 un vairāk gadiem.

26. pants

Atraitne, kas apprecas no jauna, zaudē tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Gadījumos, uz kuriem neattiecas Civildienesta noteikumu 80. panta otrās daļas noteikumi, viņai ir tiesības saņemt tūlītēju maksājumu, kura summa ir vienāda ar divkāršu tās apgādnieka zaudējuma gada pensijas apmēru.

27. pants (24) (46)

Ierēdņa vai bijušā ierēdņa šķirtā sieva ir tiesīga saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, kas paredzēta šajā nodaļā, ar nosacījumu, ka bijušā vīra nāves gadījumā viņa var pamatot savas tiesības saņemt no viņa uzturnaudu, pamatojoties vai nu uz tiesas rīkojumu, vai vienošanos bijušo laulāto starpā.

Tomēr apgādnieka zaudējuma pensija nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt uzturnaudas apmēru, kas maksāta bijušā vīra nāves brīdī, minēto summu koriģējot saskaņā ar Civildienesta noteikumu 82. pantā noteikto kārtību.

Šķirtās sievas tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju izbeidzas, ja viņa atkārtoti apprecas pirms sava bijušā vīra nāves. Ja šķirtā sieva atkārtoti apprecas pēc bijušā vīra nāves, piemēro 26. panta noteikumus.

28. pants (24) (46)

Ja mirušajam ierēdnim ir vairākas šķirtas sievas ar tiesībām saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju vai viena vai vairākas šķirtas sievas un atraitne ar tiesībām saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, minēto pensiju sadala proporcionāli attiecīgo laulību ilgumam. Šajos gadījumos piemēro 27. panta otrās un trešās daļas noteikumus.

Ja kāda no personām, kurām ir tiesības uz pensiju, nomirst vai atsakās no savas daļas, viņu daļu pieskaita pārējo personu daļām, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 80. panta otro daļu ir spēkā bāreņu tiesības.

Pensijām, kuras sadalītas atbilstīgi šim pantam, atsevišķi piemēro samazinājumus par 25. pantā noteikto vecuma starpību.

29. pants

Ja saskaņā ar 42. pantu šķirtā sieva zaudē tiesības saņemt pensiju, kopējo pensiju izmaksā atraitnei ar nosacījumu, ka nav piemērojams Civildienesta noteikumu 80. pants.

5. nodaļa: Pagaidu pensijas

30. pants (46)

Laulātais vai personas, kuras atzītas par tāda ierēdņa apgādājamiem, kuram ir kāds no Civildienesta noteikumu 35. pantā minētajiem statusiem un kura atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā gadu, saņem pagaidu apgādnieka zaudējuma pensiju, uz kuru tām būtu tiesības saskaņā ar šo pielikumu.

31. pants (46)

Laulātais vai personas, kuras atzītas par tāda bijušā ierēdņa apgādājamajiem, kurš saņem izdienas vai invaliditātes pensiju un kura atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā gadu, var saņemt pagaidu apgādnieka zaudējuma pensiju, uz kuru tām būtu tiesības saskaņā ar šo pielikumu.

31.a pants (46)

Ja bijušā ierēdņa VIII pielikuma 18.a panta nozīmē vai bijušā ierēdņa, kas ir tiesīgs saņemt kādu pabalstu atbilstīgi Civildienesta noteikumu 50. pantam vai atbilstīgi Regulām (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2530/72, (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1543/73, (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 2150/82 vai (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1679/85, atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā gadu, laulātais vai personas, kuras atzītas par šā bijušā ierēdņa apgādājamiem, var saņemt pagaidu apgādnieka zaudējuma pensiju, uz kuru tām būtu tiesības saskaņā ar šo pielikumu.

32. pants (46)

31. panta noteikumus piemēro personām, kuras atzītas par tās personas apgādājamajiem, kura saņem vai kura ir tiesīga saņemt tāda apgādnieka zaudējuma pensiju, kura atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā gadu.

33. pants (46)

30., 31., 31.a un 32. pantā paredzētās pagaidu pensijas pārvērš galīgās pensijās, ja ir attiecīgi apstiprināta ierēdņa vai bijušā ierēdņa nāve vai arī viņš ir juridiski pasludināts par pazudušu, atzīts par mirušu.

6. nodaļa: Pensijas palielinājums saistībā ar apgādājamiem bērniem

34. pants (8) (46)

Civildienesta noteikumu 81. panta otrās daļas noteikumi attiecas uz personām, kuras saņem pagaidu pensiju.

Civildienesta noteikumu 81. panta noteikumi neattiecas uz bērniem, kas dzimuši vairāk nekā 300 dienas pēc tāda ierēdņa vai bijušā ierēdņa nāves, kas saņem izdienas vai invaliditātes pensiju.

35. pants (8)

Izdienas, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju vai pagaidu pensiju piešķiršana nedod tiesības uz ekspatriācijas pabalstu.

7. nodaļa

1. iedaļa: Pensiju programmas finansēšana

36. pants

Visos gadījumos no algām ietur iemaksas pensiju programmā, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 77. līdz 84. pantā.

37. pants (24)

Ierēdnis, kas ir pārcelts, turpina veikt iepriekšējā pantā minētās iemaksas, pamatojoties uz viņa amata līmenim un pakāpei atbilstošo algu. Tas ne vairāk kā piecus gadus, kā to nosaka 3. pants, attiecas arī uz ierēdņiem, kas saņem pabalstu, kas paredzēts par rezerves statusu vai amata atstāšanu dienesta interesēs, un ierēdņiem, kas atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ, kuri turpina iegūt pensijas tiesības atbilstoši Civildienesta noteikumu 40. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Visus pabalstus, kurus saskaņā ar minēto pensiju programmu šāds ierēdnis vai viņa tiesību pārņēmēji ir tiesīgi saņemt, aprēķina, pamatojoties uz šādu algu.

38. pants

Pareizi ieturētās iemaksas atpakaļ neizmaksā. Nepareizi ieturētas iemaksas nedod tiesības saņemt pensiju; tās pēc ierēdņa vai viņa tiesību pārņēmēju pieprasījuma atmaksā bez procentiem.

39. pants

Pēc apspriešanās ar vienu vai vairākiem kvalificētiem aktuāriem un Civildienesta noteikumu komiteju, kas minēta Civildienesta noteikumu 10. pantā, budžeta lēmējinstitūcijas izveido mirstības un invaliditātes tabulas un paredzamo algu pieaugumu, kas jāizmanto, aprēķinot Civildienesta noteikumos un šajā pielikumā paredzētās aktuāra vērtības.

2. iedaļa: Pensijas aprēķināšana

40. pants (8)

Iestāde, kurā ierēdnis strādāja brīdī, kad beidzās viņa aktīvā nodarbinātība, ir atbildīga par izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai pagaidu pensijas apmēra aprēķināšanu. Vienlaikus ar lēmumu par pensijas piešķiršanu attiecīgais ierēdnis vai viņa tiesību pārņēmēji, kā arī Eiropas Kopienu Komisija, kas ir pilnvarotais maksātājs, saņem sīku paziņojumu par minēto aprēķinu.

Izdienas vai invaliditātes pensiju nedrīkst izmaksāt vienlaikus ar algu, ko izmaksā kāda no trīs Eiropas Kopienu iestādēm, vai vienlaikus ar pabalstu, ko izmaksā atbilstoši Civildienesta noteikumu 41. un 50. pantam.

41. pants

Ja radusies jebkāda veida kļūda vai izlaidums, pensijas lielumu jebkurā laikā var aprēķināt no jauna.

Pensijas jāgroza vai jāatceļ, ja to piešķiršana bijusi pretrunā ar Civildienesta noteikumu vai šā pielikuma noteikumiem.

42. pants (46)

Ja ierēdnis vai bijušais ierēdnis, kas saņem izdienas vai invaliditātes pensiju, nomirst un viena gada laikā no viņa nāves iestāšanās datuma viņa tiesību pārņēmēji nav pieprasījuši sev pienākošos pensiju, viņi šādas tiesības zaudē, izņemot gadījumus, ja noteiktajā kārtībā konstatēti force majeure apstākļi.

43. pants (46)

Bijušais ierēdnis vai viņa tiesību pārņēmēji, kuriem saskaņā ar šo pensiju programmu rodas tiesības uz pabalstu, iesniedz vajadzīgos rakstiskos pierādījumus un informē 45. panta otrajā daļā minēto iestādi par jebkuriem faktiem, kuri varētu ietekmēt viņu tiesības.

44. pants

Ja ierēdnim pilnīgi vai daļēji ir atņemtas tiesības uz pensiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu 86. pantu, viņš ir tiesīgs pieprasīt viņa veikto pensiju iemaksu atlīdzinājumu, kas proporcionāls summai, par kādu samazināta viņa pensija.

3. iedaļa: Pabalstu izmaksa

45. pants (46)

Pensiju programmā paredzētos pabalstus izmaksā katru mēnesi ar pēcmaksu.

Šādus pabalstus Kopienu vārdā var izmaksāt budžeta lēmējinstitūciju izraudzīta iestāde; neviena cita iestāde, lai kā to sauktu, nevar no saviem līdzekļiem izmaksāt pabalstus, kuri paredzēti šajā pensiju programmā.

Pēc pabalstu saņēmēju izvēles viņu pensijas var izmaksāt viņu izcelsmes valsts, viņu dzīvesvietas valsts vai valsts, kurā atrodas iestādes, kurai ierēdnis piederēja, mītnes vieta, valūtā; viņu izvēle ir spēkā vismaz divus gadus.

46. pants (46)

Visas summas, kas Kopienām pienākas no ierēdņa vai bijušā ierēdņa, kurš saņem izdienas vai invaliditātes pensiju, datumā, no kura saskaņā ar šo pensiju programmu tam ir jāsaņem pabalsts, atskaita no viņa pabalsta summas vai no pabalsta summas, kura izmaksājama viņa tiesību pārņēmējiem. Šādu atskaitījumu var sadalīt vairākos mēnešos.

47. pants (46)

Atcelts

8. nodaļa: Pārejas noteikumi

48. pants

Ierēdņa, uz kuru Civildienesta noteikumi tiek attiecināti atbilstoši pārejas noteikumiem, pensijas tiesības sāk aprēķināt no brīža, kad viņš pievienojas Kopienu iestāžu pagaidu kopīgajai sociālās nodrošināšanas shēmai.

Pēc ierēdņa lūguma, neatkarīgi no jebkuriem noteikumiem, kas ir pretrunā Civildienesta noteikumiem, viņa pensijas tiesības aprēķina no dienas, kurā viņš stājās kādas no trīs Eiropas Kopienu institūciju dienestā jebkurā statusā. Ja visu vai daļu no iepriekšējā dienesta laika ierēdnis nav veicis iemaksas sociālās nodrošināšanas shēmas ietvaros, viņš, veicot maksājumu pa daļām, ir tiesīgs iegūt pensiju tiesības par laiku, kurā viņš nav varējis veikt iemaksas. Ierēdņa veiktās iemaksas un attiecīgās iestādes iemaksas uzskata par iemaksātām ierēdņa pagaidu sociālās nodrošināšanas shēmas kontā Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās dienā.

49. pants

Ja ierēdnis ir izmantojis iespēju noņemt no sava Kopienu iestāžu pagaidu kopīgās sociālās nodrošināšanas shēmas konta summas, kuras viņam bija jāiemaksā savas izcelsmes valstī, lai tur nodrošinātu savas pensijas tiesības, attiecībā uz laiku, kad viņš bija pagaidu sociālās nodrošināšanas shēmas dalībnieks, viņa pensijas tiesības tiek samazinātas proporcionāli no viņa konta noņemtajām summām.

Iepriekšējā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad ierēdnis trīs mēnešu laikā no brīža, kad uz viņu sāka attiecināt Civildienesta noteikumus, ir lūdzis atļauju atmaksāt šīs summas un saliktos procentus ar likmi 3,5 % gadā.

50. pants

Ierēdnis, uz kuru Civildienesta noteikumus attiecina atbilstoši pārejas noteikumiem, ja viņš atstāj dienestu 65 gadu vecumā, nenostrādājot Civildienesta noteikumu 77. panta pirmajā daļā paredzētos 10 gadus, ir tiesīgs izvēlēties vai nu pabalstu, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma 12. pantu, vai proporcionālu pensiju, kas aprēķināta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 77. panta otro daļu.

51. pants

Šī pensiju programma attiecas uz jebkura tāda Kopienu darbinieka atraitni vai tiesību pārņēmējiem, kurš miris aktīvā dienesta laikā pirms Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās, un uz jebkuru Kopienu darbinieku, kurš pirms Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās cieta no pilnīgas pastāvīgas invaliditātes Civildienesta noteikumu 78. panta nozīmē, ja viņa Kopienu iestāžu pagaidu kopīgās sociālās nodrošināšanas shēmas kontā esošās summas tiek pārskaitītas Kopienām. Kopienas uzņemas atbildību par šajā pensiju programmā paredzēto pabalstu izmaksu.

--------------------------------------------------

IX pielikums: Disciplinārlietas

1. pants

Iecēlējinstitūcija iesniedz Disciplinārlietu kolēģijai ziņojumu, kurā precīzi izklāstīti fakti, par kuriem izteikta neapmierinātība, un vajadzības gadījumos norādīti arī attiecīgie apstākļi.

Ziņojumu iesniedz Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājam, kas par to informē kolēģijas locekļus un ierēdni, par kura darbībām ierosināta disciplinārlieta.

2. pants

Saņemot ziņojumu, ierēdnim, par kura darbībām ierosināta disciplinārlieta, ir tiesības pilnībā iepazīties ar savu personīgo lietu un nokopēt visus ar izskatāmo disciplinārlietu saistītos dokumentus.

3. pants

Disciplinārlietu kolēģijas pirmajā sēdē tās priekšsēdētājs uzdod vienam loceklim sagatavot vispārīgu ziņojumu par izskatāmo lietu.

4. pants

Ierēdnim, par kura darbībām ierosināta disciplinārlieta, pēc ziņojuma saņemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu ir ne vairāk kā 15 dienas, lai sagatavotos aizstāvībai.

Ierodoties Disciplinārlietu kolēģijā, ierēdnim ir tiesības iesniegt piezīmes mutvārdos vai rakstveidā, uzaicināt lieciniekus un aizstāvībai izmantot paša izraudzītas personas palīdzību.

5. pants

Tiesības uzaicināt lieciniekus ir arī iestādei.

6. pants

Ja Disciplinārlietu kolēģijai vajadzīga papildus informācija par faktiem, par kuriem izteikta neapmierinātība vai apstākļiem, kādos tie notika, tā var pieprasīt veikt izmeklēšanu, kurā katra puse var iesniegt savus argumentus un atbildēt uz pretējās puses argumentiem.

Izmeklēšanu veic ziņotājs. Izmeklēšanas vajadzībām kolēģija var pieprasīt visus dokumentus, kas attiecas uz izskatāmo lietu.

7. pants

Pēc iesniegto dokumentu izskatīšanas un, ņemot vērā mutvārdos vai rakstveidā izteiktās attiecīgā ierēdņa un liecinieku liecības, kā arī veiktās izmeklēšanas rezultātus, Disciplinārlietu kolēģija ar balsu vairākumu pieņem pamatotu atzinumu par nodarījumam piemērotāko disciplinārsodu un šādu atzinumu mēneša laikā pēc lietas iesniegšanas datuma izskatīšanai kolēģijā nosūta iecēlējinstitūcijai un attiecīgajam ierēdnim. Šāds termiņš ir trīs mēneši gadījumos, ja pēc kolēģijas norādījumiem tiek veikta izmeklēšana.

Gadījumos, ja ir ierosināta krimināllieta, Disciplinārlietu kolēģija var pieņemt lēmumu par atzinuma nesniegšanu līdz brīdim, kamēr tiesa nebūs pieņēmusi lēmumu.

Iecēlējinstitūcija pieņem lēmumu viena mēneša laikā, vispirms uzklausot attiecīgo ierēdni.

8. pants

Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs par kolēģijā izskatāmajām lietām nebalso, izņemot ar procedūru saistītajos jautājumos un gadījumos, ja balsis sadalās vienādi.

Viņš nodrošina kolēģijas lēmumu īstenošanu un to, lai visi kolēģijas locekļi saņemtu vajadzīgo informāciju un dokumentus.

9. pants

Sekretārs protokolē Disciplinārlietu kolēģijas sēdes.

Liecinieki protokolā paraksta savu liecību pierakstu.

Pamatotais atzinums, kas paredzēts 7. pantā, jāparaksta visiem Disciplinārlietu kolēģijas locekļiem.

10. pants

Izdevumi, kas disciplinārlietas izskatīšanā rodas pēc ierēdņa iniciatīvas, jo īpaši samaksa personai, kas izraudzīta viņa aizstāvēšanai un kas nav no trīs Eiropas Kopienām, ir jāsedz pašam ierēdnim gadījumos, ja, disciplinārlietu izskatot, ir noteikts kāds no Civildienesta noteikumu 86 panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktos minētajiem sodiem vai, ja Civildienesta noteikumu 51. pantā paredzētā kārtība izraisa atlaišanu nekompetences dēļ.

11. pants

Ja atklājas jauni fakti, kuri balstās uz attiecīgiem pierādījumiem, disciplinārlietu var izskatīt atkārtoti pēc iecēlējinstitūcijas iniciatīvas vai attiecīgā ierēdņa pieprasījuma.

--------------------------------------------------

X pielikums: Īpaši noteikumi, kas piemērojami ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī (51)

1. nodaļa: Vispārīgi noteikumi

1. pants

Šajā pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi, kas piemērojami Eiropas Kopienu ierēdņiem, kuri pilda pienākumus trešā valstī.

Dienestam šādā valstī drīkst norīkot tikai Kopienu dalībvalstu pilsoņus, turklāt iecēlējinstitūcija nedrīkst izmantot Civildienesta noteikumu 28. panta a) apakšpunktā paredzēto izņēmumu.

Vispārīgus izpildes noteikumus pieņem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

2. pants

Iecēlējinstitūcija, ievērojot dienesta intereses, ar savu lēmumu periodiski pārceļ ierēdņus, ja nepieciešams, neatkarīgi no esošajām vakancēm.

Par dienesta vietām, kas paredzētas ierēdņiem, kuri pilda pienākumus ārpus Kopienas, nav jāpaziņo, kamēr nav pabeigta pirmajā daļā minētā pārcelšanas procedūra ("rotācijas procedūra").

3. pants

Lai būtu iespējams veikt laika ziņā ierobežotus pārkvalificēšanās pasākumus 2. panta paredzētās rotācijas procedūras ietvaros, iecēlējinstitūcija var pieņemt lēmumu norīkot ierēdni, kurš pilda pienākumus ārpus Kopienas, darbā Eiropas Kopienu dalībvalstī; šādi norīkojumi, pirms kuriem nav paziņojuma par vakanci, nevar būt uz laiku, kas ilgāks par četriem gadiem. Atkāpjoties no 1. panta pirmās daļas, iecēlējinstitūcija, ņemot vērā vispārīgos izpildes noteikumus, var pieņemt lēmumu, ka šā pagaidu norīkojuma laikā uz ierēdni attiecas daži noteikumi šajā pielikumā, izņemot tā 5., 10. un 12. pantu.

2. nodaļa: Pienākumi

4. pants

Ierēdnis pilda savus pienākumus vietā, uz kuru tas norīkots, ieceļot amatā vai pārceļot saskaņā ar rotācijas procedūru, ievērojot dienesta intereses.

5. pants

Ja iestāde nodrošina ierēdņa izmitināšanu atbilstoši tā apgādājamo ģimenes locekļu skaitam, ierēdnim ir jāizmanto šī iespēja.

3. nodaļa: Darba apstākļi

6. pants

Ierēdnim katru kalendāro gadu ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu piecu kalendāro dienu garumā par katru nostrādāto mēnesi.

7. pants

Tajā gadā, kad ierēdnis uzsāk vai beidz pildīt pienākumus trešā valstī, tam ir tiesības uz piecu kalendāro dienu atvaļinājumu par katru pilnu nostrādāto mēnesi, uz piecu kalendāro dienu atvaļinājumu par katru nepilnu mēnesi, kurā nostrādātas vairāk nekā 15 dienas, un uz divarpus kalendārajām dienām par nepilnu mēnesi, kurā nostrādātas 15 vai mazāk dienas.

Ja ierēdnis citu iemeslu dēļ, nevis pildot dienesta pienākumus, nav pilnībā izmantojis savu ikgadējo atvaļinājumu līdz kārtējā kalendārā gada beigām, atvaļinājuma laiks, ko var pārnest uz nākamo gadu, nedrīkst pārsniegt 20 kalendārās dienas.

8. pants

Pieņemot pamatotu īpašu lēmumu, iecēlējinstitūcija var izņēmuma kārtā ierēdnim piešķirt atpūtas atvaļinājumu, ņemot vērā sevišķi grūtus dzīves apstākļus viņa dienesta vietā. Iecēlējinstitūcija attiecībā uz katru šādu vietu nosaka, kurā pilsētā vai pilsētās drīkst ņemt atpūtas atvaļinājumu.

9. pants

1. Ikgadējo atvaļinājumu ierēdnis pēc saviem ieskatiem var izmantot visu uzreiz vai vairākās daļās, ņemot vērā dienesta vajadzības. Taču vismaz vienai no tām ir jābūt 20 kalendāro dienu garumā bez pārtraukumiem.

2. Atpūtas atvaļinājums, kas minēts 8. pantā nedrīkst būt garāks par 15 kalendārajām dienām par katru nostrādāto gadu. To nedrīkst savienot ar ikgadējo atvaļinājumu, ne arī pārnest uz nākamo gadu.

Atpūtas atvaļinājumu var pagarināt, tam pievienojot ceļā pavadīto laiku, ko aprēķina saskaņā ar Civildienesta noteikumu V pielikuma 7. pantu.

4. nodaļa: Atalgojumi un sociālās nodrošināšanas pabalsti

1. iedaļa: Atalgojumi un ģimenes pabalsti

10. pants

1. Piemaksu par dzīves apstākļiem nosaka kā procentuālo daļu no pamatsummas atkarībā no ierēdņa dienesta vietas. Pamatsumma ietver kopējo pamatalgu, kā arī ekspatriācijas pabalstu, apgādnieka pabalstu un apgādājamā bērna pabalstu, atņemot no tiem obligātos atskaitījumus, kas minēti Civildienesta noteikumos vai to izpildes noteikumos.

Ja ierēdnis strādā valstī, kurā dzīves apstākļi ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem tiem apstākļiem, kādi parasti ir Kopienā, šādu piemaksu nepiešķir.

Attiecībā uz citām dienesta vietām piemaksu par dzīves apstākļiem nosaka šādi.

Nosakot piemaksu par dzīves apstākļiem, ņem vērā šādus rādītājus:

- sanitāros un ārstniecības apstākļus,

- drošību,

- klimatu,

katram no tiem piemērojot koeficientu 1:

- nošķirtības pakāpi,

- citus vietējos apstākļus,

katram no tiem piemērojot koeficientu 0,5.

Katram rādītājam atbilst šāds skaitlis:

0: ja apstākļi ir normāli, bet tos nevar pielīdzināt tiem apstākļiem, kādi parasti ir Kopienā;

2: ja apstākļi ir smagi, salīdzinot ar tiem apstākļiem, kādi parasti ir Kopienā;

4: ja apstākļi ir ļoti smagi, salīdzinot ar tiem apstākļiem, kādi parasti ir Kopienā.

Piemaksu nosaka procentos no pirmajā daļā minētās pamatsummas pēc šādas shēmas:

- 10 %, ja šis skaitlis ir vienāds ar 0,

- 15 %, ja šis skaitlis ir lielāks par 0, bet ne lielāks par 2,

- 20 %, ja šis skaitlis ir lielāks par 2, bet ne lielāks par 5,

- 25 %, ja šis skaitlis ir lielāks par 5, bet ne lielāks par 8,

- 35 %, ja šis skaitlis ir lielāks par 8.

Iecēlējinstitūcija, saņemot Personāla komitejas atzinumu, katru gadu pārskata un vajadzības gadījumā koriģē piemaksu par dzīves apstākļiem katrā dienesta vietā.

2. Ja dzīves apstākļi dienesta vietā rada fizisku apdraudējumu ierēdnim, tam piešķir īslaicīgu papildu piemaksu ar pamatotu īpašu lēmumu, ko pieņem iecēlējinstitūcija. Šo piemaksu nosaka procentos no pamatsummas, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā:

- 5 % apmērā, ja iestāde neiesaka savam personālam apmesties dienesta vietā kopā ar ģimeni;

- 10 % apmērā, ja iestāde nolemj uz laiku skaitliski samazināt personālu, kas pilda pienākumus šajā dienesta vietā.

11. pants (78)

Atalgojumu, kā arī 10. pantā minētās piemaksas izmaksā eiro Beļģijā. Uz tām attiecas korekcijas koeficients, kas ir piemērojams Beļģijā strādājošo ierēdņu atalgojumam.

12. pants

Pēc ierēdņa pieprasījuma iecēlējinstitūcija var pieņemt lēmumu visu vai daļu atalgojuma izmaksāt dienesta vietas valsts valūtā. Šajā gadījumā uz to attiecas korekcijas koeficients, kas ir spēkā dienesta vietas valstī, un to konvertē pēc atbilstošā valūtas maiņas kursa.

Pirktspējas saglabāšanai iecēlējinstitūcija attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos var visu vai daļu šīs summas izmaksāt nevis dienesta vietas valsts valūtā, bet citā valūtā.

13. pants

Lai neatkarīgi no dienesta vietas, ciktāl tas ir iespējams, ierēdņiem nodrošinātu līdzvērtīgu pirktspēju, Padome ik pēc sešiem mēnešiem nosaka 12. pantā minēto korekcijas koeficientu. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome mēneša laikā rakstiskā procesā pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, kā tas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 148. panta 2. punkta otrās daļas pirmajā gadījumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 118. pantā. Ja dalībvalsts pieprasa oficiālu Komisijas priekšlikuma pārbaudi, Padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā.

Ja atsevišķā valstī tomēr atklājas, ka kopš iepriekšējās korekcijas dzīves dārdzības izmaiņas, to nosakot ar korekcijas koeficienta un atbilstošā valūtas maiņas kursa palīdzību, pārsniedz 5 %, Komisija pieņem lēmumu par starpposma pasākumiem korekcijas koeficienta korekcijai un iespējami īsā laikā informē par to Padomi.

14. pants

Komisija iesniedz Padomei ikgadēju ziņojumu par šā pielikuma piemērošanu, jo īpaši, par likmi 10. pantā paredzētajai piemaksai par dzīves apstākļiem.

15. pants

Ievērojot nosacījumus, ko formulējusi iecēlējinstitūcija, ierēdnis saņem izglītības pabalstu faktisko izglītības izmaksu segšanai; šo pabalstu saņem pēc apstiprinošo dokumentu uzrādīšanas. Tikai izņēmuma gadījumos, kam piekrīt iecēlējinstitūcija, šis pabalsts var trīskārt pārsniegt divkāršoto maksimālo pabalstu izglītībai.

16. pants (78)

Atlīdzību, kas pienākas ierēdņiem, izmaksā eiro vai dienesta vietas valsts valūtā pēc ierēdņa pamatota pieprasījuma.

Ierēdņi var izvēlēties saņemt iekārtošanās vai pārcelšanās pabalstus eiro vai dienesta vietas vai pārcelšanās valsts valūtā; pēdējā gadījumā pabalstiem piemēro korekcijas koeficientu, kas noteikts konkrētajai vietai, un tos konvertē pēc atbilstošā valūtas maiņas kursa.

2. iedaļa: Noteikumi, kas attiecas uz izdevumu atlīdzinājumu

17. pants

Ierēdnim, ko iestāde nav nodrošinājusi ar mēbelētām istabām, ja tam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ savā dienesta vietā ir jāpārvācas uz citu mājvietu, pēc lēmuma, ko ir pieņēmusi iecēlējinstitūcija, atlīdzina izdevumus, kas radušies pārvedot mēbeles un personiskās lietošanas priekšmetus, uzrādot apstiprinošos dokumentus, un saskaņā ar noteikumiem par pārcelšanos uz citu mājvietu.

Šādos gadījumos tam atlīdzina faktiskos iekārtošanās izdevumus pēc apstiprinošo dokumentu uzrādīšanas, ievērojot maksimālo summu, kas vienāda ar pusi no iekārtošanās pabalsta.

18. pants

Ierēdnim, kas savā dienesta vietā dzīvo viesnīcā, jo tam nevar ierādīt 5. pantā paredzēto mājvietu vai šī mājvieta tam vairs nav pieejama, kā arī ierēdnim, kurš no tā neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējis tikt pie mājvietas, pēc iepriekšējas atļaujas, ko ir devusi iecēlējinstitūcija, atmaksā viņa un viņa ģimenes viesnīcas izdevumus, uzrādot viesnīcu rēķinus.

Ierēdnis saņem arī pusi no dienas naudas.

Izdevumus, kas minēti pirmajā un otrajā daļā, atmaksā, ievērojot Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. pantā noteiktos ierobežojumus, izņemot gadījumus, kad iecēlējinstitūcija pieņem īpašu lēmumu par nepārvaramas varas iestāšanos.

Ja nevar nodrošināt izmitināšanu viesnīcā, ierēdnim, iepriekš saņemot apstiprinājumu no iecēlējinstitūcijas, ir tiesības uz faktisko izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar pagaidu mājvietas īri.

19. pants

Ierēdnis, kura rīcībā nav dienesta automašīnas braucieniem saistībā ar dienesta vajadzībām savā darbības jomā, saņem piemaksu par nobraukto attālumu, izmantojot savu personisko auto. Piemaksas summu nosaka iecēlējinstitūcija.

20. pants

Ierēdnim sakarā ar atpūtas atvaļinājumu ir tiesības saņemt atlīdzību par ceļa izdevumiem no savas dienesta vietas līdz atļautajai atvaļinājuma vietai sev un, ja tam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu, savam laulātajam un apgādājamajām personām, ja tās dzīvo kopā ar viņu.

Ja ceļot ar vilcienu ir neiespējami vai nelietderīgi, atlīdzību neatkarīgi no attāluma saņem pēc īpaša lēmuma pieņemšanas, uzrādot aviobiļetes.

21. pants

Ierēdnim, kam ir jāmaina dzīvesvieta, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. panta un šā pielikuma 4. panta noteikumus, un kurš neveic pārvākšanos, uzsākot veikt savus pienākumus, ir tiesības pēc apstiprinošo dokumentu uzrādīšanas saņemt atlīdzinājumu par izdevumiem saistībā ar personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanu, ievērojot nosacījumus, ko formulējusi iecēlējinstitūcija.

Ja pēc pārcelšanas citā darbā ierēdnim ir jāmaina dzīvesvieta, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. panta noteikumus, iestāde atkarībā no tā, kādu mājvietu var nodrošināt dienesta vietā, un ievērojot nosacījumus, ko formulējusi iecēlējinstitūcija, sedz faktiskos izdevumus saistībā ar daļas vai visu mēbeļu un personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanu no pašreizējās atrašanās vietas uz dienesta vietu vai saistībā ar personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanu vai glabāšanu. Drīkst atlīdzināt visus vai jebkurus no šiem izdevumiem.

Dienesta attiecību pārtraukšanas vai nāves gadījumā iestāde saskaņā ar nosacījumiem, ko formulējusi iecēlējinstitūcija, uzņemas faktiskos izdevumus saistībā ar ierēdņa mēbeļu un personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanu no to pašreizējās atrašanās vietas uz viņa izcelsmes vietu vai saistībā ar personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanu no dienesta vietas uz viņa izcelsmes vietu. Drīkst atlīdzināt visus vai jebkurus no šiem izdevumiem.

Neprecēta ierēdņa nāves gadījumā atlīdzību saņem tā tiesību pārņēmēji.

22. pants

Pārbaudāmajam ierēdnim pagaidu mājvietas pabalstu un izdevumus saistībā ar laulātā un apgādājamo personu personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanu iepriekš izmaksā iestāde.

Ja pārbaudes laika beigās pārbaudāmo ierēdni neieceļ štata ierēdņa amatā, iestāde var izņēmuma gadījumos veikt pasākumus, lai atgūtu līdz 50 % no šīs summas, saskaņā ar noteikumiem, ko formulējusi iecēlējinstitūcija.

23. pants

Ja iestāde nenodrošina ierēdni ar mājvietu, tā īres maksu atlīdzina ar nosacījumu, ka mājvieta atbilst ierēdņa pienākumu līmenim un apgādājamo ģimenes locekļu skaitam.

3. iedaļa: Sociālās nodrošināšanas pabalsti

24. pants

Ierēdnim, tā laulātajam, bērniem un pārējām tā apgādājamajām personām piešķir papildu apdrošināšanu slimības gadījumiem, lai segtu starpību starp faktiskajiem izdevumiem un maksājumiem, ko saņem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 72. pantā paredzēto shēmu nepiešķir atlīdzību, kas paredzēta 72. panta 3. punktā.

Pusi iemaksas veic ierēdnis un pusi — iestāde. Tomēr ierēdņa iemaksa nepārsniedz 0,6 % no pamatalgas; jebkādu atlikumu maksā iestāde.

Kritiskā stāvoklī vai īpaši kritiskā stāvoklī ierēdni, tā laulāto, bērnus un pārējās tā apgādājamās personas apdrošina repatriācijai slimības dēļ; visu iemaksu veic iestāde.

25. pants

Laulāto, bērnus un pārējās ierēdņa apgādājamās personas apdrošina pret nelaimes gadījumiem valstīs ārpus Kopienas, kas iekļautas sarakstā, kuru šim nolūkam ir apstiprinājusi iecēlējinstitūcija.

Pusi iemaksas veic ierēdnis un pusi — iestāde.

5. nodaļa: Disciplinārlietas

26. pants

Ja pret ierēdni, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumu VIIIa sadaļa, tiek ierosināta disciplinārlieta, Disciplinārlietu kolēģijā iekļauj divus locekļus, kas pilda pienākumus iestādes mītnē un ir izraudzīti, attiecīgi lozējot pēc katra no sarakstiem, kuri minēti attiecīgi Civildienesta noteikumu II pielikuma 5. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā.

6. nodaļa: Pārejas noteikumi

27. pants

Saskaņā ar izpildes noteikumiem, kas pēc Personāla komitejas atzinuma saņemšanas ir jāpieņem iecēlējinstitūcijai, ierēdnis vai personāla darbinieks, uz kuru attiecas Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 3018/87 [1], laika posmā, kas nepārsniedz tā amata pildīšanas laiku, kuru viņš pildījis tad, kad šie noteikumi stājušies spēkā, un ne vairāk kā piecus gadus, saņem atalgojumu, kas ir vismaz vienāds ar to atalgojumu, ko viņš ir saņēmis dienā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā.

[1] OV L 286, 9.10.1987., 1. lpp.

--------------------------------------------------

XI pielikums: Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta izpildes noteikumi (62)

1. nodaļa: Ikgadēja atalgojuma pārskatīšana

(Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punkts)

1. iedaļa: Ikgadējās korekcijas noteicošie faktori

1. pants

1. Eiropas Kopienu Statistikas biroja ziņojums

2. Dzīves dārdzības izmaiņas Briselē (kopīgais indekss)

3. Pirktspējas paritāte

a) Statistikas birojs sadarbībā ar valsts iestādēm aprēķina pirktspējas paritāti, kas nosaka dalībvalstu galvaspilsētās un noteiktās citās 9. pantā minētajās dienesta vietās strādājošo Eiropas ierēdņu algu pirktspējas ekvivalenci salīdzinājumā ar Briseli;

b) pirktspējas paritāti aprēķina tā, lai katru pamatelementu var pārbaudīt ik pēc pieciem gadiem, veicot tiešu apsekojumu.

4. Centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algas pirktspējas izmaiņas (specifiski rādītāji)

a) Lai noteiktu, kā procentuāli uz augšu vai leju ir izmainījusies valsts civildienestā saņemto algu pirktspēja, Statistikas birojs, pamatojoties uz attiecīgo valsts departamentu sniegto informāciju, aprēķina specifiskus rādītājus, kas atspoguļo izmaiņas civildienesta ierēdņu faktiskajā atalgojumā katrā centrālajā pārvaldē pārskata periodā.

Ir divu veidu specifiskie rādītāji:

- viens rādītājs katrai no četrām kategorijām A, B, C un D,

- vidējais rādītājs, kas svērts, lai atspoguļotu valsts civildienesta ierēdņu skaitu katrā kategorijā.

Katru no šiem rādītājiem nosaka reālos bruto un reālos neto skaitļos. Bruto vērtību pārrēķinot neto, jāņem vērā likumā noteiktie ieturējumi un vispārējie nodokļu faktori.

Lai noteiktu bruto un neto rādītājus visām dalībvalstīm kopā, katras valsts rezultātus sver ar kopējiem centrālās pārvaldes civildienesta ierēdņu atalgojumiem, kā tas norādīts pēdējos nacionālo kontu statistikas datos;

b) pēc Statistikas biroja pieprasījuma valsts departamenti tam iesniedz papildu informāciju, kuru tas uzskata par nepieciešamu, lai noteiktu specifisku rādītāju, kas precīzi izmērītu pirktspējas izmaiņas valsts civildienestā.

Ja pēc turpmākas konsultēšanās ar valsts departamentiem Statistikas birojs iegūtajā informācijā atklāj statistiskas anomālijas vai uzskata par neiespējamu noteikt rādītājus, kas ar statistisku precizitāti izmērītu izmaiņas konkrētas dalībvalsts civildienesta ierēdņu faktiskajos ienākumos, tas iesniedz ziņojumu Komisijai un nodrošina tai visus materiālus, kas nepieciešami novērtējuma veikšanai;

c) Statistikas birojs arī statistiski izvērtē atšķirību starp specifisko rādītāju bruto un neto vērtībām;

d) papildus specifiskajiem rādītājiem Statistikas birojs kā kontroles rādītājus iesniedz datus par faktisko atalgojumu uz cilvēku pārvaldē un centrālajā pārvaldē, kas sagatavoti saskaņā ar nacionālajos kontos sniegtajām definīcijām.

Statistikas biroja ziņojumam par specifiskajiem rādītājiem pievieno paskaidrojumus par atšķirībām starp šiem rādītājiem un iepriekšminētajiem kontroles rādītājiem.

2. pants

Pirms 1992. gada beigām un reizi trijos gados turpmāk Komisija sagatavo visaptverošu ziņojumu par institūciju izvirzītajām prasībām iecelšanai amatā un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija, ja nepieciešams, pēc Civildienesta noteikumu ietvaros paredzētās apspriešanās ar citām iestādēm iesniedz Padomei priekšlikumus, kas balstīti uz attiecīgajiem faktoriem.

2. iedaļa: Ikgadējās atalgojuma korekcijas kārtība

3. pants

1. Atbilstoši šim noteikumam, kas spēkā no 1. jūlija, un Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktam Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un pamatojoties uz 1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem, pirms katra gada beigām pieņem lēmumu par atalgojuma korekciju.

2. Korekcijas lielumu iegūst, pareizinot specifisko rādītāju ar kopīgo indeksu, kas svērts tā, ka Beļģijas indekss (galvaspilsētas Briseles komponents) atbilst 25 %. Korekciju izsaka pēc neto vērtības, un to var noteikt kā procentu rādītāju, kas vienāds visiem, vai neproporcionālā veidā.

Tāpēc korekciju var izteikt kā:

- vienu vai vairākus procentu rādītājus,

un/vai

- absolūtu skaitli.

Ja korekcija nav izteikta kā viens procentu rādītājs, to realizē tādā veidā, ka izmaiņas kopējā atalgojumā atbilst kādai korekcijai, kas izteikta kā procentu rādītājs.

3. Šādi noteiktu korekcijas lielumu un korekcijas koeficientus, kas pēc Civildienesta noteikumu 63. panta ceturtās daļas piemērošanas attiecas uz Briselē strādājošiem ierēdņiem, iestrādā Civildienesta noteikumu 66. pantā un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20. un 63. pantā norādītajās algu tabulās saskaņā ar šādu metodi:

- neto atalgojums ar korekcijas koeficientu 100, kas attiecas uz ierēdņu katras pakāpes katru līmeni un citu darbinieku katru klasi katrā grupā, palielina par iepriekšminēto korekcijas koeficientu un par iepriekšminēto gada korekcijas lielumu, kas izteikts vai nu kā procentu rādītājs vai/un kā absolūts lielums;

- jauno pamatalgu tabulu bruto skaitļos sagatavo, aprēķinot katram līmenim vai klasei bruto summu, kas pēc nodokļu atskaitīšanas, ņemot vērā 4. punktu un obligātos sociālā nodrošinājuma ieturējumus un pensiju iemaksas, atbilst neto summai;

- neto summas pārvēršot bruto summās, ņem vērā neprecēta ierēdņa situāciju, kurš nesaņem dažādos Civildienesta noteikumos paredzētos pabalstus;

- korekcijas koeficients gan Beļģijai, gan Luksemburgai ir 100.

4. Piemērojot Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, EAK, EOTK) Nr. 260/68, kas nosaka Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru, šīs regulas 4. pantā noteiktās summas reizina ar faktoru, kas sastāv no:

- faktora, kas radies iepriekšējās korekcijas rezultātā,

- pašreizējā korekcijas koeficienta, kas attiecas uz Briselē strādājošo ierēdņu atalgojumu pēc Civildienesta noteikumu 63. panta ceturtās daļas piemērošanas un pirms iestrādāšanas algu tabulās, kā tas noteikts šā panta 3. punktā,

- 2. punktā minētās atalgojuma korekcijas lieluma,

un/vai

- ja korekciju veic absolūta lieluma veidā, vidējā procentu rādītāja ekvivalenta.

5. Korekcijas koeficientus, kas piemērojami galvaspilsētās un dienesta vietās, kas nav Brisele un Luksemburga, nosaka, pamatojoties uz attiecību starp 1. pantā minēto pirktspējas paritāti un Civildienesta noteikumu 63. pantā noteiktajiem valūtu maiņas kursiem attiecīgajām valstīm.

Tomēr dienesta vietās ar augstu inflācijas līmeni piemērojami 8. panta noteikumi par atpakaļejošu korekcijas koeficientu piemērošanu.

6. Dienesta vietām, kas nav Brisele un Luksemburga, dzīves dārdzības izmaiņas pārskata periodā nosaka netieši, pareizinot kopīgo indeksu Briselei ar attiecīgās dienesta vietas pirktspējas paritātes izmaiņām.

2. nodaļa: Starpposma atalgojuma korekcija

(Civildienesta noteikumu 65. panta 2. punkts)

4. pants

1. Starpposma atalgojuma korekciju, kas stājas spēkā 1. janvārī, atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. panta 2. punktam veic būtisku dzīves dārdzības izmaiņu gadījumā, ja ir sasniegta jutīguma robeža, un, ņemot vērā pirktspējas izmaiņu prognozi tekošā gada pārskata perioda laikā.

2. Komisija nosūta priekšlikumus Padomei ne vēlāk kā aprīļa otrajā pusē.

3. Šo starpposma korekciju ņem vērā ikgadējā algas korekcijā.

5. pants

1. Katru gadu martā Statistikas birojs prognozē pirktspējas izmaiņas attiecīgajā periodā, pamatojoties uz 12. pantā paredzētajā sanāksmē iegūto informāciju.

Ja šajā prognozē tiek iegūts negatīvs procentu rādītājs, pusi no šā procentu rādītāja ņem vērā korekcijas aprēķināšanai.

2. Dzīves dārdzības izmaiņas Briselē nosaka, izmantojot kopīgo indeksu pārskata periodam, ko veido iepriekšējā kalendārā gada otrā puse.

3. Dienesta vietām, kas nav Brisele un Luksemburga, pirktspējas paritāti aprēķina salīdzinājumā ar Briseli. Dzīves dārdzības izmaiņas aprēķina atbilstoši 3. panta 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.

6. pants

1. Jutīguma robeža ir 55 % no vidējām dzīves dārdzības izmaiņām Kopienā, kas reģistrētas iepriekšējā kalendārā gada pēdējo sešu mēnešu laikā un ko Statistikas birojs publicējis savā ikmēneša patēriņa cenu aktualizētajā informācijā. Taču augšējā un apakšējā robeža ir attiecīgi 5 % un 2,75 %.

2. Šādi noteiktu robežu piemēro saskaņā ar šādu kārtību, ar nosacījumu, ka, aprēķinot korekcijas koeficientu, tiek piemērota 5. panta 1. punkta otrā daļa:

- ja iepriekšminētā robeža tiek sasniegta vai pārsniegta Briselē, tiek koriģēti korekcijas koeficienti visām dienesta vietām,

- ja jutīguma robeža Briselē netiek sasniegta, tiek koriģēti tikai korekcijas koeficienti vietās, kur inflācija robežu ir pārsniegusi.

7. pants

1. Korekcijas lielums ir kopīgais indekss Briselei, kas vajadzības gadījumā pareizināts ar pusi no prognozētā specifiskā rādītāja, ja šī prognoze ir negatīva.

2. Piemērojot 6. pantu:

- korekcijas koeficients Briselei un Luksemburgai ir korekcijas lielums, kas pareizināts ar iepriekšējo korekcijas koeficientu,

- korekcijas koeficients citām dienesta vietām ir korekcijas lielums, kas pareizināts ar attiecību starp attiecīgo pirktspējas paritāti un Civildienesta noteikumu 63. pantā paredzēto maiņas kursu.

3. nodaļa: Valstis ar augstu inflācijas līmeni

(Datums, no kura piemērojami korekcijas koeficienti)

8. pants

1. Valstīs ar augstu inflācijas līmeni korekcijas koeficienti starpposma korekcijas gadījumā ir piemērojami pirms 1. janvāra un ikgadējās korekcijas gadījumā pirms 1. jūlija, lai pirktspējas samazinājums atbilstu pirktspējai dienesta vietā, kurā dzīves dārdzības izmaiņas ir sasniegušas jutīguma robežu.

Teorētisko dienu skaitu, par kuru ir jāpārceļ piemērošanas datums, lai panāktu atbilstošo pirktspējas samazinājumu, katrai dienesta vietai aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N =

1 −

b

b

1 −

a

a

× 30

kur N ir teorētiskais dienu skaits, a ir dzīves dārdzības procentuālās izmaiņas dienesta vietā + 1, un b ir jutīguma robeža + 1.

2. Pamatojoties uz teorētisko dienu skaitu, piemērošanas datumi ir šādi:

- pirmā mēneša diena dienesta vietās, kurās teorētiskais datums ir starp iepriekšējā mēneša 22. un attiecīgā mēneša 6. datumu, un

- 16. mēneša diena dienesta vietās, kurās teorētiskais datums ir starp viena mēneša 7. un 21. datumu.

Nekādā gadījumā piemērošanas datums nedrīkst būt 1. vai 16. decembris starpposma korekcijai vai 1. vai 16. jūnijs ikgadējai korekcijai.

4. nodaļa: Korekcijas koeficientu noteikšana

(Civildienesta noteikumu 64. pants)

9. pants

Pamatojoties uz Statistikas biroja ziņojumu un, ja objektīvi faktori liecina par ievērojamu pirktspējas samazināšanos konkrētajā dienesta vietā salīdzinājumā ar pirktspēju attiecīgās dalībvalsts galvaspilsētā, pēc Komisijas priekšlikuma un saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. panta otro daļu Padome izlemj šai vietai noteikt korekcijas koeficientu.

5. nodaļa: Izņēmuma klauzula

10. pants

Ja no Komisijas sniegtajiem objektīvajiem datiem izriet, ka Kopienā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija, Komisija iesniedz atbilstošus priekšlikumus, par kuriem Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu vairākumu pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām iestādēm saskaņā ar Līguma par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi 24. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto procedūru.

6. nodaļa: Eiropas Kopienu Statistikas biroja uzdevumi un attiecības ar dalībvalstu statistikas iestādēm

11. pants

Eiropas Kopienu Statistikas biroja uzdevums ir pārraudzīt pamata datu kvalitāti un statistikas metodes, ko izmanto, lai izstrādātu faktorus, kuri tiek ņemti vērā koriģējot atalgojumu. Jo īpaši tas veic jebkurus novērtējumus vai pētījumus, kas nepieciešami šādai uzraudzībai.

12. pants

Katru gadu martā Statistikas birojs sasauc darba grupu, kas sastāv no valstu iestāžu ekspertiem un kuru dēvē par "Civildienesta noteikumu 65. panta darba grupu".

Sanāksmē izskata visas statistiskās problēmas par specifiskajiem rādītājiem, jo īpaši problēmas saistībā ar šo rādītāju aprēķināšanu neto izteiksmē.

Sanāksmē sniedz arī šādu informāciju:

- datus par tendencēm centrālās pārvaldes departamentu darba laikos,

- informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pirktspējas izmaiņu prognozi starpposma atalgojuma korekcijas vajadzībām.

13. pants

Vismaz reizi gadā un ne vēlāk kā septembrī Statistikas birojs sasauc darba grupu, kas sastāv no valstu iestāžu ekspertiem un kuru dēvē par "Civildienesta noteikumu 64. panta darba grupu".

Sanāksmē izskata visas statistiskās problēmas par kopīgā indeksa un pirktspējas paritātes noteikšanu.

14. pants

Katra dalībvalsts informē Statistikas biroju par faktoriem, kam ir tieša vai netieša ietekme uz centrālās pārvaldes valsts civildienesta ierēdņu atalgojuma noteikšanu un izmaiņām.

7. nodaļa: Nobeiguma noteikums un atkārtotas izskatīšanas klauzula

15. pants (88)

1. Šā pielikuma noteikumus ir piemērojami no 1991. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam.

2. Tos pārskata piektā gada beigās un koriģē, ja nepieciešams, pamatojoties uz Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegtu ziņojumu un Komisijas priekšlikumu pēc apspriešanās ar citām Civildienesta noteikumos paredzētajām iestādēm.

--------------------------------------------------

II

Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība

I sadaļa: Vispārīgi noteikumi

II sadaļa: Pagaidu darbinieki

1. nodaļa: Vispārīgi noteikumi

2. nodaļa: Tiesības un pienākumi

3. nodaļa: Darba tiesisko attiecību nodibināšana

4. nodaļa: Darba apstākļi

5. nodaļa: Atalgojums un izdevumi

6. nodaļa: Sociālās nodrošināšanas pabalsti

A iedaļa: Apdrošināšana slimības gadījumiem un nelaimes gadījumiem, sociālās nodrošināšanas pabalsti

B iedaļa: Apdrošināšana invaliditātes un nāves gadījumiem

C iedaļa: Izdienas pensija un atlaišanas pabalsts

D iedaļa: Invaliditātes un dzīvības apdrošināšanas shēmas un pensiju programmas finansēšana

E iedaļa: Pagaidu darbinieku prasījumu nokārtošana

F iedaļa: Pabalstu izmaksa

G iedaļa: Subrogācija par labu Kopienām

7. nodaļa: Pārmaksāto summu atgūšana

8. nodaļa: Apelācijas

9. nodaļa: Darba tiesisko attiecību izbeigšanās

III sadaļa: Palīgdarbinieki

1. nodaļa: Vispārīgi noteikumi

2. nodaļa: Tiesības un pienākumi

3. nodaļa: Darba tiesisko attiecību nodibināšana

4. nodaļa: Darba apstākļi

5. nodaļa: Atalgojums un izdevumi

6. nodaļa: Sociālās nodrošināšanas pabalsti

7. nodaļa: Pārmaksāto summu atgūšana

8. nodaļa: Apelācijas

9. nodaļa: Darba tiesisko attiecību izbeigšanās

IV sadaļa: Vietējie darbinieki

V sadaļa: Īpašie padomdevēji

VI sadaļa: (Atcelta)

VII sadaļa: Pārejas noteikumi

VIII sadaļa: Nobeiguma noteikumi

I sadaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants (18)

Šī nodarbināšanas kārtība attiecas uz darbiniekiem, kurus Kopienas pieņēmušas darbā saskaņā ar līgumu.

Šādi darbinieki ir:

- pagaidu darbinieki,

- palīgdarbinieki,

- vietējie darbinieki,

- īpašie padomdevēji.

2. pants (18)

Šajā nodarbināšanas kārtībā "pagaidu darbinieki" ir:

a) darbinieki, kas pieņemti darbā, lai ieņemtu amatu, kas ir iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā, un kuru budžeta lēmējinstitūcijas ir klasificējušas kā pagaidu amatu;

b) darbinieki, kas pieņemti darbā, lai uz laiku ieņemtu pastāvīgu amatu, kas ir iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā;

c) darbinieki, kas nav Kopienu ierēdņi, kuri pieņemti darbā, lai palīdzētu personai, kura ieņem kādu no Kopienu dibināšanas līgumos vai Līgumā par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi paredzētajiem amatiem, vai kādas Kopienu iestādes vai struktūras vēlētajam priekšsēdētājam vai kādas Eiropas Parlamenta politiskās grupas priekšsēdētājam;

d) darbinieki, kas pieņemti darbā, lai uz laiku ieņemtu pastāvīgu amatu, ko finansē no apropriācijām pētniecībai un ieguldījumiem un kas ir iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā.

3. pants

Šajā nodarbināšanas kārtībā "palīgdarbinieki" ir:

a) darbinieki, kas pieņemti darbā atbilstoši 52. pantam, lai veiktu pienākumus iestādē uz pilnu slodzi vai pusslodzi, bet kas nav iecelti amatā, kas iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā;

b) darbinieki, kas pieņemti darbā pēc tam, kad ir pārbaudītas iespējas iecelt pagaidu amatā kādu no iestādes ierēdņiem, lai aizstātu atsevišķas personas, kuras pašlaik nav spējīgas veikt savus pienākumus, proti:

- B, C vai D kategorijas vai Valodu dienesta ierēdņus vai pagaidu darbiniekus;

- izņēmuma gadījumā A kategorijas ierēdņus vai pagaidu darbiniekus, kas nav A 1 vai A 2 pakāpes ierēdņi, kuri ieņem ļoti specializētu amatu;

un šādu darbinieku atalgojumu izmaksā no kopējām apropriācijām, kas šim nolūkam paredzētas attiecīgās iestādes budžeta iedaļā.

4. pants (8) (18) (24)

Šajā nodarbināšanas kārtībā "vietējie darbinieki" ir darbinieki, kuri saskaņā ar vietējo praksi ir pieņemti darbā manuālu vai dienesta pienākumu izpildei un kuri ir iecelti amatā, kas nav iekļauts katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā, un kuru atalgojumu izmaksā no kopējām apropriācijām, kas šim nolūkam paredzētas šajā budžeta iedaļā. Izņēmuma kārtā par vietējiem darbiniekiem var uzskatīt arī darbiniekus, kas pieņemti darbā atbildīgu pienākumu veikšanai Eiropas Kopienu Komisijas preses un informācijas birojos.

Darba vietās ārpus Kopienas valstīm darbiniekus, kas pieņemti darbā pienākumu veikšanai, kas nav minēti pirmajā daļā un kurus dienesta interesēs nevar uzdot veikt ierēdnim vai citam 1. pantā minētajam darbiniekam, var uzskatīt par vietējiem darbiniekiem.

5. pants

Šajā nodarbināšanas kārtībā "īpašais padomdevējs" ir persona, kas savas īpašās kvalifikācijas dēļ un, neņemot vērā algotu darbu citā statusā, ir pieņemta darbā, lai regulāri vai noteiktu laiku palīdzētu kādai no Kopienu iestādēm, un kuras atalgojumu izmaksā no kopējām apropriācijām, kas šim nolūkam paredzētas iestādes, kurā viņš strādā, budžeta iedaļā.

6. pants

Katra iestāde nosaka, kas ir pilnvarots noslēgt 1. pantā minētos līgumus.

Civildienesta noteikumu 1. panta otrās daļas un 2. panta otrās daļas noteikumi ir piemērojami pēc analoģijas.

7. pants (8)

Darbinieks, ar kuru darba līgums ir noslēgts uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, vai arī uz nenoteiktu laiku, ir tiesīgs balsot un kandidēt Civildienesta noteikumu 9. pantā paredzētās Personāla komitejas vēlēšanās.

Darbinieks, ar kuru darba līgums ir noslēgts uz mazāk nekā vienu gadu, arī ir tiesīgs balsot, ja viņš ir nostrādājis vismaz sešus mēnešus.

Iestāde vai Personāla komiteja par vispārīgiem jautājumiem, kas attiecas uz 1. pantā minētajiem darbiniekiem, var apspriesties ar Civildienesta noteikumu 9. pantā paredzēto Apvieno komiteju.

7.a pants (8)

Civildienesta noteikumu 24.a pants attiecas uz 1. pantā minētajiem darbiniekiem.

II sadaļa

Pagaidu darbinieki

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

8. pants (18) (44)

Pagaidu darbiniekus, uz kuriem attiecas 2. panta a) apakšpunkts, var pieņemt darbā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.

Pagaidu darbiniekus, uz kuriem attiecas 2. panta b) apakšpunkts, nevar pieņemt darbā uz laiku, kas pārsniedz divus gadus, un viņu līgumus var pagarināt tikai vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Šā termiņa beigās viņus vairs nedrīkst nodarbināt kā pagaidu darbiniekus. Beidzoties līguma termiņam, šādus darbiniekus var iecelt štata amatos tikai tad, ja viņi tiek iecelti ierēdņa statusā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

Pagaidu darbiniekus, uz kuriem attiecas 2. panta c) apakšpunkts, pieņem darbā uz nenoteiktu laiku.

Pagaidu darbiniekus, uz kuriem attiecas 2. panta d) apakšpunkts, pieņem darbā ar šādiem nosacījumiem:

- pagaidu darbiniekus A vai B kategorijā, kuru amata pienākumu veikšanai vajadzīga zinātniska vai tehniska kvalifikācija, pieņem darbā ne ilgāk kā uz pieciem gadiem; viņu darba līgumus var pagarināt,

- darbiniekus A vai B kategorijā, kas veic administratīvus pienākumus, pieņem darbā uz nenoteiktu laiku,

- darbiniekus C vai D kategorijā pieņem darbā vai nu uz nenoteiktu, vai noteiktu laiku.

Pagaidu darbinieku, uz kuriem attiecas 2. panta a) apakšpunkts vai 2. panta d) apakšpunkts un kuri ir pieņemti darbā uz noteiktu laiku, darba līgumus uz noteiktu laika periodu var pagarināt tikai vienu reizi. Jebkura nākamā pagarināšana notiek uz nenoteiktu laiku.

9. pants

Pagaidu darbiniekus pieņem darbā tikai, lai saskaņā ar šo sadaļu aizpildītu vakantos amatus, kuri iekļauti katras iestādes budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā.

10. pants (77)

Civildienesta noteikumu 1.a pantu, 5. panta 1., 2. un 4. punktu un 7. pantu, kuros noteikta vienlīdzīga attieksme pret ierēdņiem, amatu klasificēšana kategorijās, dienestos un pakāpēs un ierēdņu iecelšana amatos, piemēro pēc analoģijas.

Pakāpi un līmeni, kādā pagaidu darbiniekus pieņem darbā, nosaka viņu darba līgumā.

Ja pagaidu darbiniekus norīko amatā, kuram ir augstāka pakāpe, nekā tā, kurā viņi bija pieņemti darbā, to ieraksta līgumā, kas ir papildinājums viņu darba līgumam.

Civildienesta noteikumu 93. līdz 101. pantu un Civildienesta noteikumu I B pielikumu piemēro pēc analoģijas tiem Komisijas pagaidu darbiniekiem, kuri ieņem amatus kodolzinātnes jomā, kam nepieciešama zinātniskā vai tehniskā kvalifikācija, un kuru atalgojumu izmaksā no apropriācijām zinātnes un ieguldījumu budžetā.

Pagaidu darbiniekus, uz kuriem attiecas šā panta ceturtā daļa, iekļauj tajā maksimālajā skaitā, kas noteikts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 93. panta otro daļu.

2. nodaļa

Tiesības un pienākumi

11. pants (44)

Civildienesta noteikumu 11. līdz 26. panta noteikumus par ierēdņu tiesībām un pienākumiem piemēro pēc analoģijas. Taču, ja pagaidu darbiniekam ir līgums uz noteiktu laiku, Civildienesta noteikumu 15. panta otrajā daļā minētā atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ ilgumu ierobežo uz atlikušo līguma termiņu.

Lēmumu par Civildienesta noteikumu 22. pantā paredzēto zaudējumu atlīdzinājumu, kas Kopienai nodarīti darbinieka smaga pārkāpuma rezultātā, pieņem 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde, ievērojot formalitātes, kas paredzētas atlaišanas par nopietnu pārkāpumu gadījumā.

Lēmumus, kas attiecas uz konkrētiem pagaidu darbiniekiem, paziņo saskaņā ar Civildienesta noteikumu 25. panta otro daļu.

3. nodaļa

Darba tiesisko attiecību nodibināšana

12. pants (77)

1. Pagaidu darbinieka pieņemšana darbā ir virzīta uz to, lai iestādei nodrošinātu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie cilvēki, kas pieņemti darbā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Eiropas Kopienu dalībvalstu pilsoņiem.

Pagaidu darbiniekus izraugās neatkarīgi no viņu rases, politiskās, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības, dzimuma vai seksuālās orientācijas, un neatkarīgi no viņa civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa.

2. Pagaidu darbinieku var pieņemt darbā vienīgi ar nosacījumu, ka:

a) viņš ir kādas Kopienu dalībvalsts pilsonis, ja vien 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde nav noteikusi kādu izņēmumu, un ka viņš bauda visas pilsonim pienākošās tiesības;

b) viņš ir izpildījis visas saistības, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

c) viņš uzrāda atbilstošas rekomendācijas par piemērotību savu pienākumu veikšanai;

d) viņš ir fiziski spējīgs pildīt savus pienākumus, un

e) viņš pierāda, ka viņam ir labas kādas Kopienu valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Kopienu valodas zināšanas apjomā, kas vajadzīgs viņa pienākumu veikšanai.

13. pants (46)

Pirms pieņemšanas darbā pagaidu darbinieku izmeklē kāds no iestādes ārstiem, lai iestāde varētu pārliecināties, ka šis darbinieks atbilst 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām.

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 33. pantu.

14. pants (24) (44)

Pagaidu darbiniekam var noteikt pārbaudes laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

Ja pārbaudes laikā slimība vai nelaimes gadījums kavē pagaidu darbinieku veikt savus pienākumus vienu mēnesi vai ilgāk, iestāde, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, var par attiecīgo laiku pagarināt viņa pārbaudes laiku.

Vismaz mēnesi pirms pārbaudes laika beigām jāsagatavo ziņojums par pagaidu darbinieka spējām veikt amata pienākumus, kā arī par viņa darba efektivitāti un uzvedību dienestā. Ar ziņojumu jāiepazīstina attiecīgā persona, kurai ir tiesības iesniegt piezīmes rakstveidā. Pagaidu darbinieks, kura darbs ir atzīts par neatbilstošu amatam, ir jāatlaiž.

Ziņojumu par pārbaudāmo pagaidu darbinieku var sagatavot jebkurā brīdī pārbaudes laikā, ja viņa darbs ir acīmredzami neatbilstošs. Ar ziņojumu jāiepazīstina attiecīgā persona, kurai ir tiesības iesniegt piezīmes rakstveidā. Pamatojoties uz ziņojumu, iestāde, kas pilnvarota slēgt darba līgumus, var lemt par pagaidu darbinieka atlaišanu pirms pārbaudes laika beigām, paziņojot par to pārbaudāmajam vienu mēnesi iepriekš; tomēr dienesta laiks nedrīkst pārsniegt parasto pārbaudes laiku.

Atlaistajam pagaidu darbiniekam par nostrādātu pārbaudes laika mēnesi ir tiesības saņemt atlīdzību, kas ir vienāda ar vienu trešdaļu mēneša pamatalgas.

15. pants (46)

1. Sākotnējās pagaidu darbinieku pakāpes piešķir saskaņā ar Civildienesta noteikumu 32. pantu.

Ja pagaidu darbinieks atbilstoši 10. panta trešajai daļai tiek iecelts amatā, kas atbilst augstākai pakāpei, viņa pakāpi nosaka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 46. pantu.

2. Civildienesta noteikumu 43. panta noteikumus attiecībā uz ziņošanu pēc analoģijas piemēro darbiniekiem, kas definēti 2. panta a), c) un d) apakšpunktā.

4. nodaļa

Darba apstākļi

16. pants (7) (46)

Attiecībā uz darba laiku, virsstundām, darbu maiņās, darba gatavību darbavietā vai mājās, atvaļinājumiem un valsts svētku dienām pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 55. līdz 61. pantu.

Tomēr Civildienesta noteikumu 59. pantā paredzētais apmaksātais slimības atvaļinājums nav ilgāks par trim mēnešiem vai laika posmu, ko pagaidu darbinieks nostrādājis, ja tas ir ilgāks par trim mēnešiem. Atvaļinājums turpinās tikai līdz darba līguma termiņa beigām.

Pēc šo termiņu izbeigšanās darbinieks, kura darba līgums nav pārtraukts, neskatoties uz viņa nespēju atsākt savu pienākumu izpildi, atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas.

Tomēr, ja darbinieks iegūst arodslimību vai cieš nelaimes gadījumā, veicot savus pienākumus, viņš turpina saņemt pilnu atalgojumu visu laiku, kamēr ir darbnespējīgs, līdz viņam piešķir 33. pantā paredzēto invaliditātes pensiju.

17. pants (44)

Izņēmuma gadījumos pagaidu darbiniekam pēc viņa pieprasījuma var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas neatliekamu personisku iemeslu dēļ. 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde nosaka šāda atvaļinājuma ilgumu, kas nedrīkst pārsniegt vienu ceturtdaļu no darbinieka jau nostrādātā laika vai:

- trīs mēnešus, ja darbinieka darba stāžs nepārsniedz četrus gadus,

- sešus mēnešus visos pārējos gadījumos.

Atvaļinājuma laiku, kas piešķirts saskaņā ar pirmo daļu, neieskaita, piemērojot 20. panta trešo daļu.

Laikā, kamēr pagaidu darbinieks ir atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, tiek pārtraukta tā līdzdalība 28. pantā noteiktajā sociālā nodrošinājuma shēmā.

Taču pagaidu darbinieks, kurš pierāda, ka uz viņu neattiecas neviena cita 28. pantā minēto risku valsts apdrošināšanas shēma, ne vēlāk kā mēnesi pēc viņa bezalgas atvaļinājuma sākuma var pieprasīt, lai uz viņu arī turpmāk tā attiektos saskaņā ar minēto pantu, ja tas sedz pusi no iemaksām, kādas jāveic, lai nodrošinātu 28. pantā minēto risku apdrošināšanu viņa atvaļinājuma laikā; iemaksas aprēķina, ievērojot darbinieka pēdējo pamatalgu.

Turklāt pagaidu darbinieks, uz kuru attiecas 2. panta c) vai d) apakšpunkts, un kurš pierāda, ka viņš nevar iegūt tiesības saņemt pensiju pēc nevienas citas pensiju programmas, var pieprasīt, lai viņš turpinātu iegūt tiesības uz pensiju viņa atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas laikā, ar nosacījumu, ka viņš izdara iemaksas, kas vienādas ar trīskāršu 41. pantā noteikto likmi; iemaksas aprēķina, ievērojot viņa pakāpes un līmeņa pamatalgu.

18. pants (44)

Pagaidu darbiniekam, kuru iesauc militārajā dienestā, alternatīvajā dienestā vai rezervistu apmācībā vai kuru atkārtoti iesauc bruņotajos spēkos, jāpiešķir militārā dienesta atvaļinājums; pagaidu darbiniekam, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, šāds atvaļinājums nedrīkst būt garāks par darba līguma ilgumu.

Pagaidu darbinieks, kuru iesauc militārajā vai alternatīvajā dienestā, nesaņem atalgojumu, bet saglabā savas tiesības izvirzīšanai augstākam līmenim saskaņā ar šo nodarbinātības kārtību. Viņš saglabā arī tiesības uz izdienas pensiju, ja pēc militārā vai alternatīvā dienesta beigām pats veic pensijas iemaksas ar atpakaļejošu datumu.

Pagaidu darbinieks, kas iesaukts rezervistu apmācībā vai atkārtoti iesaukts bruņotajos spēkos, apmācību vai atkārtota iesaukuma laikā turpina saņemt savu atalgojumu, no kura atskaitīta summa, kas vienāda ar dienestā saņemto summu.

5. nodaļa

Atalgojums un izdevumi

19. pants

Pagaidu darbinieku atalgojums ietver pamatalgu, ģimenes pabalstus un citus pabalstus.

20. pants

(18) (19) (23) (24) (27) (30) (31) (32) (34) (35) (36) (37) (38) (41) (42) (43) (44) (45) (62) (63)

Civildienesta noteikumu 63., 64., 65. un 65.a pantu par valūtu, kurā nosakāms atalgojums, kā arī par šā atalgojuma korekciju piemēro pēc analoģijas.

Civildienesta noteikumu 66., 67., 69., 70. un 70.a pantu par pamatalgu, ģimenes pabalstu, ekspatriācijas pabalsta un mācību pabalsta izmaksu nāves gadījumā piemēro pēc analoģijas.

Civildienesta noteikumu 66.a panta noteikumus par pagaidu maksājumu piemēro pagaidu darbiniekiem pēc analoģijas.

Pagaidu darbinieks, kurš divus gadus ir atradies vienā savas pakāpes līmenī, automātiski tiek paaugstināts uz nākošo šīs pakāpes līmeni.

21. pants

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1., 2., 3., 4. un 4.a pantu attiecībā uz ģimenes pabalstu, ekspatriācijas pabalsta un pagaidu nemainīgā pabalsta izmaksu piemēro pēc analoģijas.

22. pants

Ievērojot 23. līdz 26. pantu, pagaidu darbinieks ir tiesīgs saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. līdz 15. pantu saņemt atlīdzinājumu par izdevumiem, kas viņam radušies, stājoties amatā, pārceļot citā darbā vai izbeidzot darba attiecības, un par izdevumiem, kas radušies viņa pienākumu veikšanas gaitā vai tās sakarā.

23. pants

Pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz noteiktu laiku, kas ir vismaz 12 mēneši, vai kuru 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde uzskata par pieņemtu darbā uz tikpat ilgu laiku, ja viņa līgums ir uz nenoteiktu laiku, ir tiesīgs saņemt pārcelšanās izdevumu atlīdzinājumu, kā to nosaka Civildienesta noteikumu VII pielikuma 9. pants.

24. pants (10) (44) (78) (81)

1. Pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz noteiktu laiku, kas ir ne mazāks par vienu gadu, vai kuru 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde uzskata par pieņemtu darbā uz tikpat ilgu laiku, ja viņa līgums ir uz nenoteiktu laiku, saņem Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. pantā paredzēto iekārtošanās pabalstu par paredzēto darba laiku, kas ir:

ne mazāk kā viens gads, bet mazāk kā divi gadi, | viena trešdaļa | no Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. pantā noteiktās likmes. |

ne mazāk kā divi gadi, bet mazāk kā trīs gadi, | divas trešdaļas |

trīs gadi vai vairāk, | trīs trešdaļas |

2. Civildienesta noteikumu VII pielikuma 6. pantā paredzēto pārcelšanās pabalstu piešķir pagaidu darbiniekiem, kas nostrādājuši četrus gadus. Darbinieks, kurš nostrādājis vairāk nekā vienu gadu, bet mazāk nekā četrus gadus, saņem pārcelšanās pabalstu, kas proporcionāls viņa darba stāžam, neskaitot nepilnos gadus.

3. Tomēr 1. punktā paredzētais iekārtošanās pabalsts un 2. punktā paredzētais pārcelšanās pabalsts ir vismaz:

- EUR 917,21 darbiniekam, kurs ir tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu; un

- EUR 545,37 darbiniekam, kurš nav tiesīgs saņemt apgādnieka pabalstu.

Gadījumos, kad saņemt iekārtošanās vai pārcelšanās pabalstu ir tiesīgs gan vīrs, gan sieva, kas abi ir Kopienu pagaidu darbinieki, to maksā tikai tam, kuram ir lielāka pamatalga.

25. pants (8) (44)

Piemēro Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. pantu attiecībā uz dienas naudu.

Tomēr pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz noteiktu laiku, kas ir vismaz 12 mēneši, vai kuru 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde uzskata par pieņemtu darbā uz tikpat ilgu laiku, ja viņa līgums ir uz nenoteiktu laiku, un kurš pierāda, ka viņam nav iespējams turpināt dzīvot viņa dzīvesvietā, ir tiesīgs saņemt dienas naudu visu viņa līguma darbības laiku vai ne ilgāk kā vienu gadu.

26. pants

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pantu attiecībā uz ikgadējo ceļa izdevumu atlīdzinājumu no darba vietas uz izcelsmes vietu piemēro tikai pagaidu darbiniekiem, kuri nostrādājuši ne mazāk kā deviņus mēnešus.

27. pants

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 16. un 17. pantu attiecībā uz maksājamo summu izmaksu piemēro pēc analoģijas.

6. nodaļa

Sociālās nodrošināšanas pabalsti

A iedaļa

Apdrošināšana slimības gadījumiem un nelaimes gadījumiem, sociālās nodrošināšanas pabalsti

28. pants (18) (44) (46)

Civildienesta noteikumu 72. un 73. pantu par nodrošinājumu slimības un nelaimes gadījumiem pagaidu darbiniekiem piemēro pēc analoģijas darba, slimības atvaļinājuma un 11. un 17. pantā minētā atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas laikā saskaņā ar tajos paredzētajiem nosacījumiem; Civildienesta noteikumu 72. pantu par nodrošinājumu slimības gadījumiem piemēro pēc analoģijas pagaidu darbiniekiem, kas saņem invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. 72. pantu piemēro arī 39. panta 2. punktā minētajiem darbiniekiem, kas saņem izdienas pensiju.

Tomēr, ja 13. pantā paredzētajā ārsta pārbaudē konstatē, ka darbinieks ir slims vai viņam ir invaliditāte, 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde var izlemt, ka izdevumi, kas rodas šādas slimības vai invaliditātes dēļ, ir jāizslēdz no Civildienesta noteikumu 72. pantā paredzēto izdevumu atlīdzināšanas.

Ja pagaidu darbinieks pierāda, ka viņš nevar saņemt nodrošinājumu saskaņā ar citu veselības apdrošināšanas shēmu, ko paredz normatīvi vai administratīvi akti, tad vēlākais viena mēneša laikā pēc darba līguma termiņa izbeigšanās, viņš var iesniegt pieteikumu, lai turpinātu izmantot pirmajā daļā minēto nodrošinājumu slimības gadījumiem ilgākais sešus mēnešus pēc darba līguma termiņa beigām. Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punktā minētās iemaksas aprēķina, ņemot vērā viņa pēdējo pamatalgu, un darbinieks sedz pusi no tām.

Iecēlējinstitūcija pēc apspriešanās ar iestādes ārstu var pieņemt lēmumu, ka šā panta iepriekšējā daļā minēto viena mēneša termiņu, kurā jāiesniedz pieteikums, un sešu mēnešu termiņu nepiemēro, ja attiecīgā persona cieš no darba laikā iegūtas smagas vai ieilgušas slimības, par kuru tā paziņojusi iestādei pirms iepriekšējā daļā minētā sešu mēnešu termiņa, un ja attiecīgā persona iziet iestādes organizētu medicīnisku pārbaudi.

28.a pants (46) (78) (81)

1. Bijušais pagaidu darbinieks, kurš, pārtraucot darba attiecības ar kādu no Eiropas Kopienu iestādēm, kļūst par bezdarbnieku un:

- kurš no Eiropas Kopienām nesaņem izdienas vai invaliditātes pensiju,

- kurš pārtrauc darba attiecības citu iemeslu dēļ, kas nav atkāpšanās vai darba līguma laušana sakarā ar disciplināriem pārkāpumiem,

- kurš ir nostrādājis vismaz sešus mēnešus,

- un kura pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā Kopienu dalībvalstī,

ir tiesīgs saņemt mēneša bezdarbnieka pabalstu atbilstīgi turpmāk paredzētajiem noteikumiem.

Ja viņš ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu pēc kādas valsts shēmas, tad viņa pienākums ir par to ziņot iestādei, kurā viņš strādājis, un iestāde par to tūlīt informē Komisiju. Šādā gadījumā minētā pabalsta summu atskaita no pabalsta, ko maksā saskaņā ar 3. punktu.

2. Lai saņemtu šo bezdarbnieka pabalstu, bijušajam pagaidu darbiniekam:

a) pēc paša pieprasījuma jābūt reģistrētam par darba meklētāju pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts nodarbinātības dienestos;

b) jāpilda saistības, kas šīs dalībvalsts tiesību aktos noteiktas personām, kuras atbilstīgi minētiem valsts tiesību aktiem saņem bezdarbnieka pabalstus;

c) katru mēnesi jānosūta tai iestādei, kurā viņš strādājis, apliecinājums, ko izdevis kompetentais valsts nodarbinātības dienests un kurā paziņots, vai viņš ir vai nav pildījis šā punkta a) un b) apakšpunktā minētās saistības un nosacījumus; šo apliecinājumu minētā iestāde tūlīt nosūta Komisijai.

Arī tad, ja nav izpildītas b) apakšpunktā minētās valsts noteiktās saistības, Kopiena var piešķirt vai saglabāt pabalstu slimības, nelaimes gadījuma, maternitātes, invaliditātes gadījumā vai situācijā, kas atzīta par līdzvērtīgu, vai kad valsts iestāde, kas ir kompetenta panākt šo saistību izpildi, ir piešķīrusi atbrīvojumu.

Komisija pēc atzinuma, ko iesniegusi Ekspertu komiteja, pieņem noteikumus, kas ir vajadzīgi šā panta piemērošanai.

3. Bezdarbnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā pamatalgu, ko bijušais pagaidu darbinieks ir saņēmis laikā, kad pārtrauca darba attiecības. Šāds pabalsts ir:

- 60 % no pamatalgas pirmos 12 mēnešus,

- 45 % no pamatalgas no 13. līdz 18. mēnesim,

- 30 % no pamatalgas no 19. līdz 24. mēnesim.

Šādi aprēķinātās summas nedrīkst būt mazākas par EUR 743,68 un lielākas par EUR 1 487,36.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma mazāko un lielāko iepriekšminēto summu katru gadu var pārbaudīt.

4. Bezdarbnieka pabalstu bijušam pagaidu darbiniekam maksā ne ilgāk kā 24 mēnešus pēc darba attiecību pārtraukšanas. Tomēr, ja šajā laikā bijušais pagaidu darbinieks vairs neatbilst 1. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tad bezdarbnieka pabalsta maksāšanu pārtrauc. Pabalstu atsāk maksāt, ja pirms noteiktā termiņa beigām bijušais pagaidu darbinieks atkal atbilst minētajiem nosacījumiem un nav ieguvis tiesības uz valsts piešķirtu bezdarbnieka pabalstu.

5. Bijušais pagaidu darbinieks, kas ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, ir tiesīgs saņemt Civildienesta noteikumu 67. pantā paredzētos ģimenes pabalstus. Apgādnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā bezdarbnieka pabalstu un ievērojot Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. pantā paredzētos nosacījumus.

Attiecīgās personas pienākums ir deklarēt citus līdzīgus pabalstus, ko pati vai tās laulātais saņem no citiem avotiem; šos pabalstus atskaita no pabalstiem, ko maksā atbilstīgi šim pantam.

Bijušam pagaidu darbiniekam, kas ir tiesīgs saņemt bezdarbnieka pabalstu, atbilstīgi Civildienesta noteikumu 72. pantam ir tiesības uz apdrošināšanu slimības gadījumiem bez pienākuma veikt kādu iemaksu.

6. Bezdarbnieka pabalstam un ģimenes pabalstiem piemēro to korekcijas koeficientu, kāds noteikts dalībvalstī, kur, kā bijušais darbinieks pierāda, ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta. Bezdarbnieka pabalstam piemērojamais korekcijas koeficients vienmēr ir pēdējās ikgadējās pārskatīšanas koeficients. Šīs summas Komisija maksā pastāvīgās dzīvesvietas valsts valūtā; tās konvertē saskaņā ar maiņas kursiem, kas noteikti Civildienesta noteikumu 63. panta otrajā daļā.

7. Pagaidu darbinieks finansē vienu trešo daļu no bezdarba apdrošināšanas shēmas. Iemaksa ir 0,4 % no attiecīgās personas pamatalgas, neņemot vērā Civildienesta noteikumu 64. pantā noteiktos korekcijas koeficientus. Šo iemaksu katru mēnesi atskaita no attiecīgās personas atalgojuma un kopā ar atlikušajām divām trešdaļām, ko sedz attiecīgā iestāde, pārskaita īpašā bezdarba fondā. Šis fonds ir kopīgs visām Kopienu iestādēm, un tās katru mēnesi – ne vēlāk kā astoņas dienas pēc atalgojumu izmaksas – pārskaita savas iemaksas Komisijai. Visus ar šā panta piemērošanu saistītos izdevumus atļauj un sedz Komisija saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas Kopienu kopbudžetu.

8. Uz bezdarbnieka pabalstu, ko maksā bijušajiem pagaidu darbiniekiem, kas ir bezdarbnieki, attiecas Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68, ar kuru nosaka Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru.

9. Valsts departamenti, kuri atbild par nodarbinātību un par bezdarbu, un kuri darbojas saskaņā ar savas valsts likumiem, un Komisija efektīvi savā starpā sadarbojas, lai nodrošinātu pienācīgu šī panta piemērošanu.

10. Sīkāku šā panta piemērošanas kārtību paredz noteikumos, ko pēc Civildienesta noteikumu komitejas atzinuma saņemšanas, savstarpēji vienojoties, nosaka Kopienu iestādes, neskarot noteikumus 2. punkta pēdējā daļā.

11. Gadu pēc šīs bezdarba apdrošināšanas shēmas ieviešanas un pēc tam reizi divos gados Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par shēmas finansiālo stāvokli. Neatkarīgi no šā ziņojuma Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai koriģētu 7. punktā minētās iemaksas, ja tas vajadzīgs shēmas piemērošanai. Padome pieņem lēmumu par šiem priekšlikumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 3. punkta trešajā daļā.

29. pants

Civildienesta noteikumu 74. pantu attiecībā uz bērna piedzimšanas pabalstu un Civildienesta noteikumu 75. pantu attiecībā uz iestādes atbildības uzņemšanos par šajā pantā minētajām izmaksām piemēro pēc analoģijas.

30. pants

Civildienesta noteikumu 76. pantu attiecībā uz dāvinājumiem, aizņēmumiem vai avansiem piemēro pēc analoģijas pagaidu darbiniekiem viņu darba līguma termiņa laikā vai pēc līguma termiņa izbeigšanās, ja nodarbinātības laikā iegūtas nopietnas vai ilgstošas slimības vai notikuša nelaimes gadījuma rezultātā viņš ir darbnespējīgs un pierāda, ka šādai slimībai vai nelaimes gadījumam nav kādas citas sociālās nodrošināšanas programmas seguma.

B iedaļa

Apdrošināšana invaliditātes un nāves gadījumiem

31. pants

Pagaidu darbinieki saskaņā ar turpmākajiem noteikumiem ir apdrošināti pret nāves un invaliditātes risku nodarbinātības laikā.

Šajā iedaļā noteiktos maksājumus un pabalstus jāpārtrauc, ja saskaņā ar šo nodarbināšanas kārtību darbiniekam ir pārtraukta darba atalgojuma izmaksa.

32. pants (46)

Ja ārsta pārbaudē, kas veikta pirms darbinieks pieņemts darbā, konstatē, ka viņam ir kāda slimība vai invaliditāte, 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde, ciktāl tas attiecas uz riskiem, kas rodas šādas slimības vai invaliditātes dēļ, lemj par garantētiem pabalstiem šādam darbiniekam attiecībā uz invaliditāti vai saistībā ar tā nāvi, kas stājas spēkā tikai pēc pieciem gadiem no datuma, kad viņš ir uzsācis dienestu iestādē.

Darbinieks šo lēmumu var pārsūdzēt Invaliditātes komitejā, kas minēta Civildienesta noteikumu 4. panta 1. punktā.

33. pants (8) (46)

1. Darbinieks, kas cieš no pilnīgas invaliditātes, kuras dēļ nākas pārtraukt darba attiecības, ir tiesīgs saņemt invaliditātes pensiju apmērā, ko nosaka šādi:

Ja invaliditāti izraisījis nelaimes gadījums darba pienākumu izpildes laikā vai sakarā ar darba pienākumu izpildi, arodslimība, rīcība sabiedrības interešu aizstāvībai vai risks ar dzīvību, glābjot kādu citu cilvēku, tad invaliditātes pensija ir 70 % no pagaidu darbinieka pēdējās pamatalgas.

Ja invaliditātei ir kāds cits iemesls, tad invaliditātes pensija, ko aprēķina, ņemot vērā pagaidu darbinieka pēdējo pamatalgu, ir 2 % par katru gadu no dienas, kad viņš uzsāka darbu dienestā, līdz dienai, kad viņš sasniedz 65 gadu vecumu; šo likmi palielina par 2 % par katru dienesta gadu, kas dod tiesības uz pensiju, kurš piešķirts atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. un 3. punktam, un par 25 % no viņa pensijas tiesību apjoma 60 gadu vecumā, bet tā, lai kopsumma nepārsniedz 70 % no viņa pēdējās pamatalgas.

Invaliditātes pensija ir vismaz 120 % no iztikas minimuma, kas noteikts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 6. pantā.

Ja darbinieks invaliditāti izraisījis tīši, tad 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde var izlemt, ka viņam maksā tikai 39. pantā minēto pabalstu.

Personas, kas ir tiesīgas saņemt invaliditātes pensiju, saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikumu ir tiesīgas saņemt arī ģimenes pabalstus, kas paredzēti Civildienesta noteikumu 67. pantā; apgādnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā saņēmēja pensiju.

2. Invaliditāti nosaka Civildienesta noteikumu 9. pantā minētā Invaliditātes komiteja.

3. Tiesības uz invaliditātes pensiju stājas spēkā nākamajā dienā pēc darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanas saskaņā ar 47. un 48. pantu.

4. 43. pantā minētā iestāde var jebkurā laikā pieprasīt pierādījumus tam, ka invaliditātes pensijas saņēmējs joprojām pilda minētās pensijas saņemšanas nosacījumus. Tiesības uz pensiju beidzas, ja Invaliditātes komiteja konstatē, ka minētie nosacījumi vairs netiek pildīti.

Ja darbinieks netiek pieņemts atkārtoti darbam Kopienās, viņš pēc izvēles ir tiesīgs saņemt:

- 39. pantā paredzēto atlaišanas pabalstu, ko aprēķina, ņemot vērā faktisko darba stāžu,

- vai gadījumā, ja viņš ir darbinieks 2. panta a), c) vai d) apakšpunkta nozīmē un ja viņš ir sasniedzis vismaz 50 gadu vecumu – izdienas pensiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu V sadaļas 3. nodaļu un Civildienesta noteikumu VIII pielikumu.

Laika posmu, kurā saņem invaliditātes pensiju, ņem vērā izdienas pensijas aprēķinā, neprasot veikt iemaksas.

34. pants (18) (46)

Miruša darbinieka tiesību pārņēmēji, kā noteikts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar 35. līdz 38. panta noteikumiem.

Ja nomirst kāds bijušais darbinieks, kas saņēmis invaliditātes pensiju, vai bijušais darbinieks 2. panta a), c) vai d) apakšpunkta nozīmē, kas saņēmis izdienas pensiju vai kas izbeidzis darba attiecības pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas un lūdzis, lai izdienas pensijas izmaksu atliek līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā sasniegts 60 gadu vecums, tad mirušā darbinieka tiesību pārņēmēji, kā noteikts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. nodaļā, ir tiesīgi saņemt minētajā pielikumā noteikto apgādnieka zaudējuma pensiju.

Ja pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka, kurš saņēmis invaliditātes vai izdienas pensiju, vai bijušā pagaidu darbinieka, kurš izbeidzis darba attiecības pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas un kurš lūdzis izdienas pensijas atlikšanu līdz tā kalendārā mēneša pirmajam datumam, kas seko mēnesim, kurā sasniegts 60 gadu vecums, atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā vienu gadu, uz tā laulāto vai personām, kas atzītas par tā apgādājamajiem, pēc analoģijas attiecina VIII pielikuma 5. un 6. nodaļas noteikumus.

35. pants

Tiesības saņemt pensiju stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā datumā pēc mēneša, kurā iestājās nāve, vai attiecīgā gadījumā no mēneša pirmās dienas pēc attiecīgā laika posma, kurā mirušā atraitne, bāreņi vai apgādājamie saņem tā atalgojumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 70. pantu.

36. pants (8) (46)

Darbinieka atraitne ir tiesīga saņemt atraitnes pensiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. nodaļu. Pensija nevar būt mazāka par 35 % no darbinieka pēdējās saņemtās mēneša pamatalgas un mazāka par iztikas minimumu, kas noteikts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 6. pantā. Ja miris darbinieks 2. panta a), c) vai d) apakšpunkta nozīmē, tad atraitnes pensiju palielina līdz 60 % no izdienas pensijas, ko maksātu šim darbiniekam, ja viņam būtu tiesības šādu pensiju saņem nāves iestāšanās dienā neatkarīgi no darba stāža un vecuma.

Persona, kas saņem atraitnes pensiju, saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma nosacījumiem ir tiesīga saņemt Civildienesta noteikumu 67. pantā minētos ģimenes pabalstus. Tomēr apgādājamā bērna pabalsts ir divreiz lielāks par pabalstu, kas minēts Civildienesta noteikumu 67. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

37. pants (8) (24) (46)

Ja, darbiniekam vai personai, kura ir tiesīga saņemt izdienas vai invaliditātes pensiju, nomirstot, nepaliek atraitne, kurai būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, tad bērni, kurus uzskata par attiecīgā darbinieka vai personas apgādībā esošiem, ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu 80. pantu.

Minētās tiesības ir arī bērniem, kas atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, gadījumā, ja laulātais, kas ir tiesīgs saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ir miris vai precējies atkārtoti.

Ja darbinieks vai persona, kura ir tiesīga saņemt izdienas vai invaliditātes pensiju, mirst, bet pirmās daļas nosacījumi nav spēkā, tad piemēro Civildienesta noteikumu 80. panta trešo daļu.

Ja miris bijušais pagaidu darbinieks 2. panta a), c) vai d) apakšpunkta nozīmē, kurš izbeidzis darba attiecības pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas un lūdzis atlikt izdienas pensijas maksāšanu līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā sasniegts 60 gadu vecums, tad bērni, ko uzskata par viņa apgādājamiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. pantu, ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tie, kas attiecīgi paredzēti šā panta iepriekšējās daļās.

Ja nomirst pagaidu darbinieka vai pagaidu darbinieka, kurš saņem izdienas vai invaliditātes pensiju, laulātais, kurš nav ierēdnis vai pagaidu darbinieks, pārdzīvojušā laulātā apgādībā esošie bērni Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta nozīmē ir tiesīgi saņemt bāreņa pensiju, kas noteikta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 80. panta ceturto daļu.

Bāreņi ir tiesīgi saņemt pabalstu izglītībai saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. pantu.

38. pants

Šķiršanās gadījumos vai tad, ja ir vairākas pārdzīvojušo kategorijas, kuras var pieprasīt apgādnieka zaudējuma pensiju, minēto pensiju sadala, kā paredzēts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. nodaļā.

38.a pants (46)

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 81.a panta noteikumus attiecībā uz ierobežojumiem un sadalījumu.

C iedaļa

Izdienas pensija un atlaišanas pabalsts (8)

39. pants (8) (18) (46)

1. Izbeidzoties darba attiecībām, darbinieks, kas definēts 2. panta b) apakšpunktā, ir tiesīgs saņemt atlaišanas pabalstu, ko aprēķina saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. pantu.

Minēto pabalstu samazina par summu, ko maksā saskaņā ar 42. pantu.

2. Izbeidzoties darba attiecībām, darbinieks, kas definēts 2. panta a), c) vai d) apakšpunktā, ir tiesīgs saņemt izdienas pensiju vai atlaišanas pabalstu saskaņā ar Civildienesta noteikumu V sadaļas 3. nodaļu un Civildienesta noteikumu VIII pielikumu. Atlaišanas pabalstu samazina par summu, ko maksā saskaņā ar 42. pantu. Ja darbinieks ir tiesīgs saņemt izdienas pensiju, tad viņa pensijas tiesības samazina proporcionāli summām, ko maksā saskaņā ar42. pantu.

3. Persona, kas 60 gadu vecumā vai vēlāk ieguvusi tiesības saņemt izdienas pensiju, saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikumu ir tiesīga saņemt ģimenes pabalstu, kurš paredzēts Civildienesta noteikumu 67. pantā; apgādnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā saņēmēja pensiju.

40. pants

Ja darbinieks tiek iecelts par Kopienu ierēdni, viņš nesaņem 39. panta pirmajā daļā minēto pabalstu.

Aprēķinot dienesta gadus, kas dod tiesības uz pensiju, atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikumam ņem vērā jebkuru dienesta laiku, kas pavadīts, strādājot par kādas no trīs Eiropas Kopienu pagaidu darbinieku.

Ja darbinieks ir izmantojis 42. pantā minēto iespēju, viņa izdienas pensijas tiesības samazina proporcionāli periodam, par kuru ir ieturētas summas.

Iepriekšējā daļa neattiecas uz darbinieku, kurš trīs mēnešu laikā pēc brīža, kad viņam sāka piemērot Civildienesta noteikumus, ir lūdzis atļauju atmaksāt šādas summas un saliktos procentus ar likmi 3,5 % gadā.

D iedaļa

Invaliditātes un dzīvības apdrošināšanas shēmas un pensiju programmas finansēšana

41. pants (46)

Attiecībā uz B un C iedaļā paredzētās sociālā nodrošinājuma shēmas finansēšanu, pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 83. pantu un minēto noteikumu VIII pielikuma 36. un 38. pantu.

42. pants (8) (64)

Saskaņā ar nosacījumiem, kas jāparedz iestādei, darbinieks var pieprasīt iestādei veikt jebkurus maksājumus, kas viņam jāveic, lai uzkrātu vai uzturētu pensijas tiesības savā izcelsmes valstī .

Šādi maksājumi nedrīkst pārsniegt 16,5 % no pamatalgas un tos veic no Kopienu budžeta.

E iedaļa

Pagaidu darbinieku prasījumu nokārtošana

43. pants (46)

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 40. līdz 44. pantu.

F iedaļa

Pabalstu izmaksa

44. pants (46)

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 81.a un 82. pantu un Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 45. pantu attiecībā uz pabalstu izmaksu.

Visas summas, kas pabalstu maksāšanas dienā Kopienām pienākas no pagaidu darbinieka saskaņā ar šo apdrošināšanas shēmu, atskaita no viņa pabalsta summas vai no pabalstiem, ko maksā viņa tiesību pārņēmējiem, tā, kā to nosaka iestāde, kas minēta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 45. pantā. Šādu atskaitījumu var sadalīt vairākos mēnešos.

G iedaļa

Subrogācija par labu Kopienām

44.a pants (46)

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 85.a pantu attiecībā uz subrogāciju par labu Kopienām.

7. nodaļa

Pārmaksāto summu atgūšana

45. pants (8)

Piemēro Civildienesta noteikumu 85. pantu attiecībā uz pārmaksāto summu atgūšanu.

8. nodaļa

Apelācijas

46. pants

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu VII sadaļu attiecībā uz apelācijām.

9. nodaļa

Darba tiesisko attiecību izbeigšanās

47. pants (18) (44)

Pagaidu darbinieku darba tiesiskās attiecības beidzas, izņemot nāves iestāšanās gadījumus:

1) ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku:

a) līgumā norādītajā datumā;

b) tā paziņošanas termiņa beigās, kas paredzēts līgumā, ja līgumā ietverts punkts, kas darbiniekam vai iestādei dod iespēju to izbeigt ātrāk. Šāds paziņošanas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus un ir ne mazāks kā viens mēnesis. Pagaidu darbiniekiem, kuru līgumi ir pagarināti, minētais paziņošanas termiņš ir ne mazāks kā viens mēnesis par katru nostrādātu gadu un ne mazāks kā viens mēnesis un ne ilgāks kā seši mēneši. Šāds punkts jāietver to darbinieku līgumos, kas pieņemti darbā, lai ieņemtu amatus A 1 vai A 2 pakāpē;

c) tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu.

Ja līgumu izbeidz pēc iestādes iniciatīvas, darbiniekam ir tiesības saņemt kompensāciju, kas vienāda ar vienu trešo daļu no viņa pamatalgas par laika posmu starp datumu, kurā beidzas viņa pienākumu pildīšana, un datumu, kurā beidzas viņa darba līgums;

2) ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku:

a) līgumā paredzētā paziņošanas termiņa beigās; paziņošanas termiņš ir vismaz divas dienas par katru pilnu nostrādātu mēnesi, bet ne īsāks par 15 dienām un ne ilgāks par trim mēnešiem. Attiecībā uz darbiniekiem 2. panta d) punkta nozīmē paziņošanas termiņš ir vismaz viens mēnesis par katru pilnu nostrādātu gadu, bet ne īsāks par trim mēnešiem un ne ilgāks par 10 mēnešiem. Tomēr paziņošanas termiņš nevar sākties dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā, ar nosacījumu, ka slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā, ņemot vērā iepriekšminētos ierobežojumus, paziņošanas termiņu aptur;

b) tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu.

48. pants (44)

Darba līgumu var izbeigt pēc iestādes iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai tas ir noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, bez iepriekšējas paziņošanas šādos gadījumos:

a) pārbaudes laikā vai tā beigās saskaņā ar 14. pantu;

b) ja darbinieks vairs neatbilst 12. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkta prasībām, tomēr, ja darbinieks vairs neatbilst 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām, viņa līgumu var izbeigt tikai saskaņā ar 33. pantu;

c) ja darbinieks 16. pantā paredzētā apmaksātā slimības atvaļinājuma beigās nespēj atsākt savu pienākumu veikšanu. Tādā gadījumā darbinieks saņem pabalstu, kas vienāds ar viņa pamatalgu, kam pieskaitīti ģimenes pabalsti, ko aprēķina pēc likmes divas dienas par katru pilnu dienesta mēnesi.

49. pants (46)

1. Pēc tam, kad veikta Civildienesta noteikumu IX pielikumā paredzētā disciplinārā procedūra, ko piemēro pēc analoģijas, smaga pārkāpuma gadījumā, kad pagaidu darbinieks tīši vai aiz neuzmanības nav pildījis savus pienākumus, darba līgumu var izbeigt bez iepriekšējas paziņošanas disciplināru iemeslu dēļ. Iestāde, kas minēta 6. panta pirmajā daļā, pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad attiecīgajam darbiniekam dota aizstāvības iespēja.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 88. pantu, ko piemēro pēc analoģijas, pagaidu darbinieku var atstādināt pirms darba līguma izbeigšanas.

2. Ja darba līgums tiek izbeigts saskaņā ar 1. punktu, 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde var nolemt:

a) 39. pantā noteikto atlaišanas pabalstu ierobežot ar Civildienesta noteikumu 83. pantā paredzētās iemaksas atmaksājumu, pieskaitot saliktos procentus ar likmi 3,5 % gadā;

b) pilnīgi vai daļēji atcelt darbinieka tiesības uz 24. panta 2. punktā noteikto pārcelšanās pabalstu.

50. pants (46)

1. Iestāde var izbeigt pagaidu darbinieka darba līgumu bez iepriekšējas paziņošanas, ja 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde konstatē, ka:

a) pieņemot viņu darbā, darbinieks apzināti sniedzis nepatiesu informāciju par savām profesionālajām spējām vai par 12. panta 2. punkta prasībām, un

b) sniegtā nepatiesā informācija bija noteicošais faktors, lai viņu pieņemtu darbā.

2. Šajā gadījumā 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde, uzklausījusi attiecīgo darbinieku un pēc tam, kad veikta Civildienesta noteikumu IX pielikumā paredzētā disciplinārā procedūra, ko piemēro pēc analoģijas, paziņo par viņa darba attiecību izbeigšanu.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 88. pantu, ko piemēro pēc analoģijas, pagaidu darbinieku var atstādināt pirms darba līguma izbeigšanas.

Piemēro 49. panta 2. punkta noteikumus.

50.a pants (46)

Neskarot 49. un 50. pantu, gadījumos, kad pagaidu darbinieks vai bijušais pagaidu darbinieks tīši vai aiz neuzmanības nav pildījis savas pienākumus atbilstīgi šai nodarbināšanas kārtībai, viņu var saukt pie disciplināras atbildības saskaņā ar Civildienesta noteikumu VI sadaļu vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikumu, ko piemēro pēc analoģijas.

III sadaļa

Palīgdarbinieki

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

51. pants

Palīgdarbinieku līgumus var noslēgt uz noteiktu vai uz nenoteiktu laiku; tos var pagarināt.

52. pants (91)

Palīgdarbinieku faktiskais nodarbinātības laiks, ieskaitot visus iespējamos līguma pagarinājumus, nedrīkst pārsniegt:

a) ja darbinieks ir pieņemts darbā, lai aizstātu ierēdni vai pagaidu darbinieku, kurš pašlaik nespēj pildīt savus pienākumus, darbā norīkošanas laiku šim nolūkam;

b) visos pārējos gadījumos - trīs gadus.

53. pants (77)

Palīgdarbiniekus iedala četrās kategorijās, kuras sīkāk tiek iedalītas grupās, kas atbilst veicamajiem pienākumiem.

Katrā grupā pagaidu darbiniekus iedala četrās klasēs. Veicot šo iedalījumu, ņem vērā attiecīgo personu kvalifikāciju un pieredzi.

Pamata amati un atbilstošās grupas ir norādītas zemāk minētajā tabulā:

Kategorija | Grupa | Amats |

A | I | Pētnieks ar lielu pieredzi vienā vai vairākās jomās Pieredzējis tulkojumu redaktors Tulks ar īpašu pieredzi |

| II | Pētnieks ar zināmu pieredzi Tulkojumu redaktors Pieredzējis tulkotājs vai tulks |

| III | Pētnieks Tulkotājs vai tulks |

B | IV | Darbinieki, kas veic sarežģītu darbu (redakcija, koriģēšana, grāmatvedība vai tehnisks darbs) |

| V | Darbinieki, kas veic vienkāršu darbu (redakcija, grāmatvedība vai tehnisks darbs) |

C | VI | Pieredzējis sekretārs Pieredzējis biroja darbinieks |

| VII | Sekretārs, mašīnrakstītājs vai telefonists Biroja darbinieks |

D | VIII | Kvalificēts darbinieks Šveicars vai šoferis |

| IX | Nekvalificēts darbinieks, kurjers |

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 1.a pantu, kurā paredzēta vienlīdzīga attieksme pret ierēdņiem.

2. nodaļa

Tiesības un pienākumi

54. pants

Civildienesta noteikumu 11. līdz 25. pantu attiecībā uz ierēdņu tiesībām un pienākumiem piemēro pēc analoģijas, izņemot 13. pantu attiecībā uz laulātā algotu darbu, 15. pantu attiecībā uz ierēdņiem, kas kandidē uz vēlētu sabiedrisku amatu, 23. panta trešo daļu attiecībā uz ceļošanas atļauju un 25. panta otro daļu attiecībā uz lēmumu paziņošanu.

Lēmumu par Civildienesta noteikumu 22. pantā paredzēto zaudējumu atlīdzinājumu, kas Kopienai nodarīti darbinieka smaga pārkāpuma rezultātā, pieņem 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde, ievērojot formalitātes, kas paredzētas atlaišanas par nopietnu pārkāpumu gadījumā.

3. nodaļa

Darba tiesisko attiecību nodibināšana

55. pants

1. Palīgdarbinieku var pieņemt darbā vienīgi ar nosacījumu, ka:

a) viņš ir kādas Eiropas Kopienu dalībvalsts pilsonis, ja vien 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde nav noteikusi kādu izņēmumu, un ka viņš bauda visas pilsonim pienākošās tiesības;

b) viņš ir izpildījis visas saistības, kuras noteiktas ar likumiem par militāro dienestu;

c) viņš uzrāda atbilstošas rekomendācijas par piemērotību savu pienākumu veikšanai, un

d) viņš ir fiziski spējīgs pildīt savus pienākumus.

2. 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde var atcelt prasību, ka attiecīgajai personai jāuzrāda dokumentāri pierādījumi par atbilstību šiem nosacījumiem, ja viņu pieņem darbā ne ilgāk kā uz trīs mēnešiem.

56. pants

Palīgdarbinieka darba līgumā īpaši jānorāda:

a) līguma darbības termiņš;

b) datums, kurā viņam jāuzsāk darba pienākumu pildīšana;

c) viņa veicamie darba pienākumi;

d) viņa pakāpe;

e) viņa nodarbinātības vieta.

4. nodaļa

Darba apstākļi

57. pants (7)

Attiecībā uz darba laiku, virsstundām, darbu maiņās un darba gatavību darbavietā vai mājās pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 55. līdz 56.b pantu.

58. pants

Palīgdarbiniekiem ir tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu – divas darba dienas par katru nostrādāto mēnesi; dienestā nostrādātais laiks, kas ir mazāks nekā 15 dienas vai pusmēnesis, nedod tiesības uz atvaļinājumu.

Ja dienesta prasību dēļ palīgdarbiniekam viņa nodarbinātības laikā nav bijis iespējams piešķirt atvaļinājumu saskaņā ar iepriekšējo daļu, neizmantotās atvaļinājuma dienas apmaksā kā papildus nostrādātas dienas.

Papildus šādam atvaļinājumam palīgdarbiniekam izņēmuma gadījumos un pēc viņa pieprasījuma var piešķirt īpašu atvaļinājumu saskaņā ar iestādes noteiktajiem noteikumiem, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 57. pantā un Civildienesta noteikumu V pielikuma 6. pantā noteiktajiem principiem.

59. pants (46)

Palīgdarbiniekiem piemēro 16. pantu attiecībā uz slimības atvaļinājumu. Tomēr apmaksāts slimības atvaļinājums nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi vai to laika posmu, kuru palīgdarbinieks nostrādājis, ja tas ir ilgāks par vienu mēnesi. Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 58. pantu attiecībā uz dzemdību atvaļinājumu.

60. pants

Civildienesta noteikumu 60. un 61. pantu attiecībā uz neatļautu prombūtni un valsts svētku dienām piemēro pēc analoģijas.

5. nodaļa

Atalgojums un izdevumi

61. pants

Palīgdarbinieku atalgojums ietver pamatalgu, ģimenes pabalstus un citus pabalstus.

Visu līguma darbības laiku palīgdarbinieki paliek viņu līgumā noteiktajā algas klasē.

62. pants

Palīgdarbiniekiem maksā par dienu vai mēnesi.

Ja palīgdarbiniekiem maksā par dienu, apmaksā tikai faktiski nostrādātās dienas.

63. pants

(1) (2) (4) (5) (9) (11) (12) (13) (19) (20) (23) (27) (30) (31) (32) (35) (36) (37) (38) (41) (42) (43) (45) (47) (48) (49) (53) (54) (56) (57) (58) (59) (60) (65) (66) (68) (70) (71) (72) (74) (76) (78) (80) (81) (84) (87) (89) (90) (92)

Pamatalgu skala ir dota šajā tabulā:

1.07.2002. | Līmenis |

Kategorija | Grupa | 1 | 2 | 3 | 4 |

A | I | 5718,30 | 6426,62 | 7134,94 | 7843,26 |

II | 4150,26 | 4554,68 | 4959,10 | 5363,52 |

III | 3487,64 | 3643,00 | 3798,36 | 3953,72 |

B | IV | 3350,33 | 3678,31 | 4006,29 | 4334,27 |

V | 2631,64 | 2805,11 | 2978,58 | 3152,05 |

C | VI | 2502,88 | 2650,23 | 2797,58 | 2944,93 |

VII | 2240,15 | 2316,37 | 2392,59 | 2468,81 |

D | VIII | 2024,75 | 2144,00 | 2263,25 | 2382,50 |

IX | 1949,91 | 1977,07 | 2004,23 | 2031,39 |

63.a pants (34)

Civildienesta noteikumu 66.a panta noteikumus piemēro pēc analoģijas.

64. pants

Civildienesta noteikumu 63., 64. un 65. pantu par valūtu, kurā nosakāms atalgojums, kā arī par šā atalgojuma korekciju piemēro pēc analoģijas.

65. pants (10) (24)

Civildienesta noteikumu 67. pantu, izņemot 1. punkta c) apakšpunktu, un 69. pantu un Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1., 2., 4. un 4.a pantu par ģimenes, ekspatriācijas un nemainīgā pabalsta izmaksu piemēro pēc analoģijas.

66. pants

Atalgojums, kas pienākas par katru apmaksājamo darba dienu, ir viena divdesmitā daļa no mēneša atalgojuma.

67. pants

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7., 11., 12., 13., 14.a un 14.b pantu par ceļa izdevumu un komandējuma izdevumu atlīdzinājumu un dzīvošanas un transporta pabalstu piešķiršanu piemēro pēc analoģijas.

A un B kategorijas palīgdarbinieki ir tiesīgi saņemt komandējuma dienas naudu atbilstoši Civildienesta noteikumu VII pielikuma 13. pantā minētās tabulas II ailei; citi palīgdarbinieki ir tiesīgi saņemt komandējuma dienas naudu, kas noteikta šīs tabulas III ailē.

68. pants

Ja palīgdarbiniekam maksā par mēnesi, atalgojumu izmaksā saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 16. pantu.

Ja palīgdarbiniekam maksā par dienu, atalgojumu izmaksā katras nedēļas beigās par aizvadīto nedēļu.

69. pants (8)

Palīgdarbinieki, kas pierāda, ka nevar turpināt dzīvot agrākajā dzīvesvietā, ir tiesīgi ne ilgāk kā gadu saņemt dienas naudu, kas paredzēta Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. pantā.

6. nodaļa

Sociālās nodrošināšanas pabalsti

70. pants

1. Lai palīgdarbiniekus apdrošinātu pret slimībām, nelaimes gadījumiem, invaliditāti un nāvi un nodrošinātu viņiem iespēju uzkrāt izdienas pensiju, viņus piesaista obligātās sociālās nodrošināšanas shēmai, vēlams valstī, kur viņi pēdējo reizi bija apdrošināti, vai shēmai viņu izcelsmes valstī.

Iestāde veic darba devēja iemaksas, ko paredz spēkā esošie tiesību akti, ja darbinieks piedalās kādā obligātās sociālās nodrošināšanas shēmā, vai divas trešdaļas no darbinieka iemaksām, ja viņš ir brīvprātīgi piesaistīts valsts sociālās nodrošināšanas shēmai, kuras biedrs viņš bija pirms dienesta uzsākšanas Kopienās, vai arī ja viņš brīvprātīgi pievienojas kādai valsts sociālās nodrošināšanas shēmai.

2. Ja nav iespējams piemērot 1. punkta noteikumus, palīgdarbiniekus pret slimībām, nelaimes gadījumiem, invaliditāti un nāvi un attiecībā uz izdienas pensijas nodrošināšanu apdrošina iestāde, kas viņus nodarbina, uz sava rēķina par summu, kas vienāda ar 1. punktā paredzētajām divām trešdaļām. Noteikumus iepriekšminētā piemērošanai, savstarpēji vienojoties, nosaka iestādes pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu 10. pantā noteikto Civildienesta noteikumu komiteju.

71. pants

Civildienesta noteikumu 76. pantu attiecībā uz dāvinājumiem, aizņēmumiem vai avansiem palīgdarbiniekiem piemēro pēc analoģijas viņu darba līguma darbības laikā.

7. nodaļa

Pārmaksāto summu atgūšana

72. pants (8)

Piemēro Civildienesta noteikumu 85. pantu attiecībā uz pārmaksāto summu atgūšanu.

8. nodaļa

Apelācijas

73. pants

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu VII sadaļu attiecībā uz apelācijām.

9. nodaļa

Darba tiesisko attiecību izbeigšana

74. pants

Palīgdarbinieku darba tiesiskās attiecības beidzas, izņemot nāves iestāšanās gadījumus:

1. Ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku:

a) līgumā norādītajā datumā;

b) tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu.

2. Ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku:

a) līgumā paredzētā paziņošanas termiņa beigās, paziņošanas termiņš ir vismaz divas dienas par katru pilnu nostrādātu mēnesi, bet ne ilgāks par trīs mēnešiem. Tomēr paziņošanas termiņš nevar sākties dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā, ar nosacījumu, ka slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt dzemdību atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma laikā, ņemot vērā iepriekšminētos ierobežojumus, paziņošanas termiņu aptur;

b) tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu.

75. pants

Palīgdarbinieku darba attiecības, neatkarīgi no tā, vai tās ir uz noteiktu vai nenoteiktu laiku:

1) iestāde pārtrauc bez paziņojuma sniegšanas, ja darbinieku iesauc bruņotajos spēkos,

2) iestāde var pārtraukt bez paziņojuma sniegšanas:

a) ja darbinieku iesauc bruņotajos spēkos un atbilstoši ar iestādi noslēgtajam līgumam viņa pienākumi bija tādi, ka, militārajam dienestam beidzoties, nav izredžu viņu nodarbināt iepriekšējā statusā. Šādā gadījumā darbinieks saņem pabalstu, kura lielums vienāds ar viņa pamatalgu, kam pieskaitīti ģimenes pabalsti, ko aprēķina pēc likmes divas dienas par katru pilnu nostrādāto mēnesi;

b) ja darbinieks ir ievēlēts sabiedriskā amatā un 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde uzskata, ka šāds sabiedriskais amats nav savienojams ar viņa parasto darba pienākumu veikšanu;

c) ja darbinieks vairs neatbilst 55. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkta prasībām. Tomēr, ja darbinieks vairs neatbilst 55. panta 1. punkta d) apakšpunkta prasībām, viņa darba līgumu var pārtraukt vienīgi, ja viņš ir tiesīgs saņemt invaliditātes pensiju;

d) ja darbinieks 59. pantā paredzētā apmaksātā slimības atvaļinājuma beigās nespēj atsākt savu pienākumu veikšanu. Tādā gadījumā darbinieks saņem pabalstu, kas vienāds ar viņa pamatalgu, kam pieskaitīti ģimenes pabalsti, ko aprēķina pēc likmes divas dienas par katru pilnu nostrādāto mēnesi.

76. pants

Smaga pārkāpuma gadījumā, kad palīgdarbinieks tīši vai aiz neuzmanības nav pildījis savus pienākumus, darba līgumu var lauzt bez iepriekšējas paziņošanas disciplināru iemeslu dēļ. Iestāde, kas minēta 6. panta pirmajā daļā, pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad attiecīgajam darbiniekam dota aizstāvības iespēja.

77. pants

Iestāde var izbeigt palīgdarbinieka darba līgumu bez iepriekšējas paziņošanas, ja 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde konstatē, ka:

a) pieņemot viņu darbā, darbinieks apzināti sniedzis nepatiesu informāciju par savām profesionālajām spējām vai par 55. panta 1. punkta prasībām, un

b) sniegtā nepatiesā informācija bija noteicošais faktors, lai viņu pieņemtu darbā.

Šādā gadījumā 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde, uzklausījusi attiecīgo darbinieku, paziņo par viņa darba attiecību izbeigšanu.

78. pants (86)

Atkāpjoties no šīs sadaļas noteikumiem, palīgdarbinieki, kas pieņemti darbā Eiropas Parlamentā uz tā sesiju darba laiku, ir pakļauti darbā pieņemšanas un atalgojuma nosacījumiem, kas, vienojoties Parlamentam, Eiropas Padomei un Rietumeiropas Savienības asamblejai, noteikti attiecībā uz šādu darbinieku pieņemšanu.

Šā nolīguma noteikumus un tā turpmākos grozījumus vismaz mēnesi pirms to spēkā stāšanās paziņo kompetentajām budžeta lēmējinstitūcijām.

Darbā pieņemšanas un atalgojuma nosacījumi, ko piemēro Eiropas Parlamenta darbā pieņemtajiem konferenču tulkiem, attiecas arī uz palīgdarbiniekiem, ko Komisija pieņēmusi darbā par konferenču tulkiem Kopienas iestāžu un struktūrvienību uzdevumā.

IV sadaļa

Vietējie darbinieki

79. pants

Saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem vietējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, jo īpaši:

a) viņu darbā pieņemšanas veidu un viņu darba līgumu izbeigšanu;

b) atvaļinājumu un

c) atalgojumu,

katra iestāde nosaka saskaņā ar šiem noteikumiem un praksi vietā, kurā tie veic savus pienākumus.

80. pants

Attiecībā uz sociālo nodrošināšanu, iestāde atbild par darba devēja veicamo sociālās nodrošināšanas iemaksu daļu atbilstoši pašreizējiem noteikumiem vietā, kur darbiniekam jāveic savi pienākumi.

81. pants (69)

1. Visus strīdus starp kādu no iestādēm un dalībvalstīs nodarbinātiem vietējiem darbiniekiem iesniedz kompetentai tiesai saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā tajā vietā, kurā attiecīgais darbinieks veic savus pienākumus.

2. Visus strīdus starp kādu no iestādēm un trešās valstīs nodarbinātiem vietējiem darbiniekiem iesniedz šķīrējinstitūcijai saskaņā ar nosacījumiem, kas iekļauti darba līguma šķīrējklauzulā.

V sadaļa

Īpašie padomdevēji

82. pants

1. Īpašo padomdevēju atalgojumu nosaka uz attiecīgā padomdevēja un 6. panta pirmajā daļā minētās iestādes vienošanās pamata. Īpašā padomdevēja līguma darbības termiņš nepārsniedz divus gadus. Līgumu var pagarināt.

2. Iestāde, kura vēlas pieņemt darbā īpašu padomdevēju vai pagarināt viņa līgumu, dara to zināmu kompetentajai budžeta lēmējinstitūcijai, norādot iecerēto atalgojumu.

Pirms galīgās līguma noslēgšanas par ieteikto atalgojumu notiek viedokļu apmaiņa ar kompetento budžeta lēmējinstitūciju, ja mēneša laikā pēc paziņošanas dienas to lūdz šīs institūcijas loceklis vai attiecīgā iestāde.

83. pants (77)

Pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 1.a un 11. pantu, 12. panta pirmo daļu, 14. pantu, 16. panta pirmo daļu, 17., 19. un 22. pantu, 23. panta pirmo un otro daļu un 25. panta otro daļu attiecībā uz ierēdņu tiesībām un pienākumiem, kā arī Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu attiecībā uz apelācijām.

VI sadaļa (atcelta)

84. līdz 98. pantu

atceļ. (18)

VII sadaļa

Pārejas noteikumi

99. pants

Darbiniekam, kurš jau strādā Kopienās, kad stājas spēkā šī nodarbināšanas kārtība, un kurš, lai gan iestāde ir nolēmusi viņu nodarbināt arī turpmāk, netiek iecelts ierēdņa amatā atbilstoši Civildienesta noteikumu 102. pantam [1], 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei jāpiedāvā noslēgt līgumu saskaņā ar šo nodarbināšanas kārtību. Šāds līgums stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā šī nodarbināšanas kārtība.

Darbinieka, kurš noraida izteikto piedāvājumu, kas paredzēts iepriekšējā daļā, līgumu izbeidz atbilstoši viņa iepriekšējā līguma noteikumiem.

100. pants

Dienests kādā no trīs Eiropas Kopienu iestādēm pirms šīs nodarbināšanas kārtības spēkā stāšanās tiek uzskatīts par dienestu atbilstoši šai nodarbināšanas kārtībai.

101. pants

Ja darbinieks kā pagaidu darbinieks saskaņā ar šo nodarbināšanas kārtību saņem summas, kas atrodas viņa kontā Kopienu pagaidu sociālās nodrošināšanas shēmas ietvaros, tās ņem vērā, lai aprēķinātu šim darbiniekam izmaksājamās summas atbilstoši 39. pantam.

VIII sadaļa

Nobeiguma noteikumi

102. pants

Atbilstoši 103. pantam šīs nodarbināšanas kārtības spēkā stāšanās vispārīgos noteikumus katra iestāde pieņem pēc apspriešanās ar tās Personāla komiteju un Civildienesta noteikumu komiteju, kas minēta Civildienesta noteikumu 10. pantā.

Kopienu iestāžu pārvaldes apspriežas savā starpā, lai nodrošinātu šīs nodarbināšanas kārtības vienādu piemērošanu.

103. pants

Civildienesta noteikumu 110. pantā minētie Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās vispārīgie noteikumi ir piemērojami darbiniekiem, uz kuriem attiecas šī nodarbināšanas kārtība, ja saskaņā ar šo nodarbināšanas kārtību uz šiem darbiniekiem attiecas minēto noteikumu normas.

[1] 1.1.1962.

--------------------------------------------------