Padomes Direktīva

(1968. gada 9. aprīlis)

par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību

(68/193/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Asamblejas atzinumu [1],

apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

tā kā vīna un galda vīnogu ražošanai ir liela loma Eiropas Ekonomikas kopienas lauksaimniecībā;

tā kā apmierinoši vīnogulāju audzēšanas rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no piemērota pavairošanas materiāla izmantošanas; tā kā šim nolūkam dažas dalībvalstis uz laiku ir ierobežojušas vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai augstas kvalitātes koksni un stādāmo materiālu; tā kā minētās valstis ir ieguvušas priekšrocības, veicot sistemātisku augu atlases darbu, kas ir darīts vairākas dekādes, tādējādi attīstot stabilas un viendabīgas vīnogulāju šķirnes, kuras to īpašību dēļ, iespējams, būs ļoti vērtīgas attiecīgajiem mērķiem;

tā kā Kopienas vīnogulāju audzēšanā tiks sasniegts lielāks ražīgums, ja, izvēloties šķirnes, ko atļaut tirgot dalībvalstīs, piemēros pēc iespējas stingrākus vienotus noteikumus;

tā kā tomēr ir pietiekams pamats ierobežot tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai konkrētas šķirnes, ja vien vīnogulāju audzētājs var būt drošs, ka varēs iegūt šo šķirņu pavairošanas materiālu;

tā kā dažas dalībvalstis minētajā nolūkā piemēro sertificēšanas programmas, kuru mērķis ir ar oficiālas kontroles palīdzību nodrošināt šķirņu identitāti un tīrību, kā arī veselības stāvokli, jo īpaši attiecībā uz vīrusu slimībām; tā kā šīs programmas var kļūt par vienu no Kopienas vienotās sertificēšanas programmas pamatiem;

tā kā šāda programma būtu jāpiemēro gan pārējās dalībvalstīs, gan vietējos tirgos, kur pieejams Kopienas teritorijā ražots pavairošanas materiāls;

tā kā parasti vīnogu vai pavairošanas materiāla ražošanai paredzētu pavairošanas materiālu būtu jāļauj tirgot tikai tad, ja tas ir oficiāli pārbaudīts un sertificēts kā bāzes materiāls vai sertificēts materiāls saskaņā ar sertificēšanas noteikumiem; tā kā tehnisko terminu "bāzes materiāls" un "sertificēts materiāls" izvēle pamatojas uz jau esošu starptautisku terminoloģiju un Kopienas programmām saistībā ar citām augu ģintīm un sugām;

tā kā būtu vēlams ierobežot tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai sertificētu vīnogulāju pavairošanas materiālu, kas iegūts klonu selekcijā; tā kā pašreiz tomēr nav iespējams sasniegt šo mērķi, jo Kopienas vajadzības attiecībā uz šādu materiālu pilnībā nevarēja apmierināt; tā kā tādēļ pagaidām būtu jāatļauj tirgot pārbaudītu standartmateriālu, kam ir jāpiemīt identitātei un šķirnes tīrībai, bet kas ne vienmēr nodrošina tādas pašas garantijas kā klonu selekcijā iegūts pavairošanas materiāls; tā kā šī kategorija tomēr pakāpeniski būtu jāizslēdz;

tā kā, ja kādā dalībvalstī vīnogulājus nepavairo vai pavairošanas materiālu netirgo, tas šķiet pietiekams pamats minētās valsts atbrīvošanai no pienākuma organizēt standarta materiāla sertificēšanu vai pārbaudi, tomēr neietekmējot tās pienākumu ierobežot tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai sertificētu materiālu un standartmateriālu;

tā kā uz pavairošanas materiālu, kas netiek laists tirgū, nebūtu jāattiecina Kopienas noteikumi tā nelielās ekonomiskās nozīmes dēļ; tā kā dalībvalstīm jāsaglabā tiesības piemērot šādam materiālam īpašus noteikumus;

tā kā Kopienas noteikumi nebūtu jāpiemēro pavairošanas materiālam, ko uzrāda kā paredzētu eksportam uz trešām valstīm;

tā kā Padomei ne vēlāk kā 1969. gada 31. decembrī ir jāpieņem Kopienas noteikumi attiecībā uz trešās valstīs ražotu un Kopienā tirgotu pavairošanas materiālu;

tā kā, lai uzlabotu ne tikai Kopienas pavairošanas materiāla ģenētisko vērtību, bet arī tā ārējo kvalitāti, ir jāparedz zināmi nosacījumi attiecībā uz to tehnisko tīrību, kvalitāti un klasificēšanu;

tā kā, lai nodrošinātu pavairošanas materiāla identitāti, ir jāparedz Kopienas noteikumi attiecībā uz partiju nodalīšanu, iepakošanu, noslēgšanu un marķēšanu; tā kā šim nolūkam uz etiķetēm būtu jānorāda ziņas, kas ir vajadzīgas gan oficiālai kontrolei, gan informācijai vīnogulāju audzētājam, un skaidri jāatspoguļo Kopienas līmenī veiktā sertifikācija;

tā kā, lai nodrošinātu to, ka tirdzniecības gaitā ir izpildītas gan pavairošanas materiāla kvalitātes prasības, gan tā identitātes nodrošināšanas noteikumi, dalībvalstīm ir jāparedz noteikumi atbilstīgiem kontroles pasākumiem;

tā kā uz pavairošanas materiālu, kas atbilst minētajām prasībām, nebūtu, neierobežojot Līguma 36. pantu, jāattiecina jebkādi tirdzniecības ierobežojumi, izņemot tos, kas paredzēti Kopienas noteikumos;

tā kā līdz brīdim, kad tiks izveidots kopējs šķirņu katalogs, atļautajos ierobežojumos būtu jo īpaši jāietver dalībvalstu tiesības ierobežot pavairošanas materiāla tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās šķirnes, kuras ir vērts audzēt un izmantot to teritorijā; tā kā pašreiz nav jāpieņem lēmums par to, vai dalībvalstis drīkst un ar kādiem nosacījumiem pilnībā vai daļēji aizliegt noteiktu vīnogulāju šķirņu audzēšanu to teritorijā;

tā kā, ievērojot dažus nosacījumus, pavairošanas materiāls, kas iegūts citās dalībvalstīs no bāzes materiāla, kas sertificēts kādā dalībvalstī, būtu jāatzīst par līdzvērtīgu pēdējā ražotam pavairošanas materiālam;

tā kā periodos, kad ir grūtības ar dažādu kategoriju sertificēta pavairošanas materiāla vai standartmateriāla piegāžu saņemšanu, uz laiku būtu jāļauj tirgot pavairošanas materiālu, kas atbilst mazāk stingrām prasībām;

tā kā, lai saskaņotu dažādās dalībvalstīs izmantotas standartmateriāla sertificēšanas un pārbaudes metodes, ka arī turpmāk ļautu salīdzināt materiālu, kas sertificēts un pārbaudīts Kopienā, un materiālu, kas ievests no trešām valstīm, dalībvalstīs būtu jāveic Kopienas pārbaudes, lai novērtētu dažādu pavairošanas materiāla kategoriju kvalitāti;

tā kā uzdevums pieņemt konkrētus pasākumus šīs direktīvas piemērošanai būtu jāuztic Komisijai; tā kā, lai veicinātu piedāvāto pasākumu ieviešanu, jāparedz kārtība ciešas sadarbības izveidošanai starp dalībvalstīm un Komisiju Pastāvīgajā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komitejā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva attiecas uz materiālu vīnogulāju veģetatīvai pavairošanai ( turpmāk "pavairošanas materiāls"), ko ražo un tirgo Kopienas teritorijā.

2. pants

1. Šajā direktīvā lietotas šādas definīcijas:

A. Vīnogulāji: ģintij Vitis (L.) piederoši augi, kas paredzēti vīnogu ražošanai vai kā šādu augu pavairošanas materiāls.

B. Pavairošanas materiāls:

i) vīnogulāju stādāmais materiāls:

a)apsakņoti spraudeņi: | nepotēti vīnogulāju atvašu gabali, ko paredzēts stādīt nepotētus vai izmantot kā potcelmus; |

b)apsakņoti potzari: | vīnogulāju atvašu gabali, kas savienoti potējot, kuru apakšzemes daļa ir apsakņota; |

ii) vīnogulāju stādāmā materiāla daļas:

a)vīnogulāju atvases: | viengadīgas atvases; |

b)potcelmu spraudeņi potēšanai: | vīnogulāju atvašu gabali, kas paredzēti apakšzemes daļai, gatavojot apsakņotus potzarus; |

c)atkārtoti potēti potzari: | vīnogulāju atvašu gabali, kas paredzēti virszemes daļai, gatavojot apsakņotus potzarus vai potējot augus in situ; |

d)audzētavas spraudeņi: | vīnogulāju atvašu gabali, kas paredzēti apsakņotu spraudeņu gatavošanai. |

C. Potcelmu audzētavas: audzētavas, kurās ražo potcelmus potēšanai, spraudeņus vai atkārtoti potētus potzarus.

D. Spraudeņu audzētavas: audzētavas, kurās sagatavo apsakņotus spraudeņus vai apsakņotus potzarus.

E. Bāzes materiāls: pavairošanas materiāls, kas ir:

a) gatavots audzētāja uzraudzībā saskaņā ar pieņemto šķirnes saglabāšanas praksi;

b) kas ir paredzēts pavairošanas materiāla gatavošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes materiālu un

d) kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekš minētajiem nosacījumiem.

F. Sertificēts materiāls: pavairošanas materiāls:

a) kas ir tieši iegūts no šķirnes bāzes materiāla vai, ja audzētājs tā pieprasa, no agrākas pavairošanas stadijas pavairošanas materiāla, un kurš oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes materiālu;

b) kas ir paredzēts:

- stādāmā materiāla vai augu daļu sagatavošanai, lai izmantotu vīnogu ražošanā, vai

- vīnogu ražošanai;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz sertificētu materiālu un

d) kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekš minētajiem nosacījumiem.

G. Standartmateriāls: pavairošanas materiāls:

a) kam piemīt šķirnes identitāte un tīrība;

b) kas ir paredzēts:

- stādāmā materiāla vai augu daļu sagatavošanai, lai izmantotu vīnogu ražošanā;

c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz standartmateriālu un

d) kas oficiālā pārbaudē ir atzīts kā atbilstošs iepriekš minētajiem nosacījumiem.

H. Oficiāli pasākumi: pasākumi, ko veic:

a) valsts iestādes vai

b) jebkura juridiska persona, kuras darbību reglamentē publiskās vai privātās tiesības, kura darbojas valsts pakļautībā, vai

c) attiecībā uz palīgdarbībām, ko arī kontrolē valsts, jebkura fiziska persona, kas šim nolūkam ir atbilstoši zvērināta,

ar noteikumu, ka b) un c) apakšpunktā minētās personas negūst personisku labumu no šādiem pasākumiem.

2. Dalībvalstis var:

a) noteikt, ka nav jāveic oficiāla pavairošanas materiāla sertificēšana vai standartmateriāla pārbaude, ja šādu materiālu parasti nepavairo vai netirgo to teritorijā;

b) pēc tam, kad spēkā stājušies šīs direktīvas izpildei nepieciešamie normatīvie vai administratīvie akti, kā pārejas pasākumu noteikt, ka pavairošanas materiāls, kas ir izmantots potcelmu audzētavu vai spraudeņu audzētavu izveidei, ir līdzvērtīgs pavairošanas materiālam, kas ir sertificēts vai pārbaudīts saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ja pirms šādas izmantošanas tas ir atbildis tādām pašām garantijām kā pavairošanas materiāls, kas ir sertificēts vai pārbaudīts saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

3. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka vīnogulāju pavairošanas materiālu nedrīkst laist tirgū:

- ja tas nav oficiāli sertificēts kā "bāzes materiāls" vai "sertificēts materiāls", vai oficiāli pārbaudīts standartmateriāls, un

- ja tas neatbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Dalībvalstis var paredzēt atkāpes no 1. punkta noteikumiem:

a) attiecībā uz pavairošanas materiālu, kas iegūts agrākā pavairošanas stadijā nekā bāzes materiāls;

b) attiecībā uz izmēģinājumiem vai zinātniskiem nolūkiem;

c) attiecībā uz selekcijas darbu.

3. Dalībvalstis drīkst paredzēt atkāpes attiecībā uz potcelmu spraudeņu, kas paredzēti potēšanai, minimālo garumu (II pielikuma III sadaļas 1. punkta B apakšpunkta a) daļa).

4. Komisija, lemjot saskaņā ar 17. pantā izklāstīto kārtību:

a) atļauj dalībvalstīm, atkāpjoties no II pielikuma II daļas 1. punkta noteikumiem, kvalificēt kā sertificētu materiālu apsakņotus potzarus, kas sastāv no sertificēta materiāla, kurš uzpotēts standartmateriālam, šādu atļauju dod tikai pārejas periodā, kas ir jānosaka, un tikai līdz brīdim, kad attiecīgajām dalībvalstīm ir pietiekamas bāzes materiāla un sertificētā materiāla piegādes jaunajiem stādījumiem;

b) paredz, ka pēc noteiktiem datumiem dažu vīnogulāju šķirņu pavairošanas materiālu nedrīkst laist tirgū, ja vien tas nav oficiāli sertificēts kā "bāzes materiāls" vai "sertificēts materiāls".

4. pants

Kas attiecas uz I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, dalībvalstis drīkst izvirzīt papildu vai stingrākas prasības pavairošanas materiāla sertificēšanai vai standartmateriāla pārbaudei savā teritorijā.

5. pants

1. Katra dalībvalsts izveido to vīnogulāju šķirņu, ko tās teritorijā oficiāli pieņem sertificēšanai un standartmateriāla pārbaudei, sarakstu. Sarakstā norāda galvenās morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības, pēc kurām šķirnes var atšķirt citu no citas.

2. Šķirni pieņem sertificēšanai vai pārbaudei tikai tad, ja oficiālās vai oficiāli kontrolētās pārbaudēs un jo īpaši audzēšanas izmēģinājumos ir noteikts, ka šī šķirne ir pietiekami viendabīga un stabila.

Ja ir zināms, ka šķirni tirgo citā valstī ar citu nosaukumu, sarakstā reģistrē arī to nosaukumu.

3. Pieņemtajām šķirnēm regulāri veic oficiālas pārbaudes. Ja kādam no nosacījumiem, kas jāizpilda, lai šķirni pieņemtu sertificēšanai vai pārbaudei, vairs nav atbilstības, pieņemšanu atsauc un šķirni no saraksta svītro.

4. Šos sarakstus un jebkuras tajos izdarītās pārmaiņas tūlīt nosūta Komisijai, kura par tām paziņo pārējām dalībvalstīm.

6. pants

Dalībvalstis pieprasa, lai paraugus šķirņu pārbaudēm ņemtu oficiāli un saskaņā ar piemērotām metodēm.

7. pants

Dalībvalstis paredz, ka pavairošanas materiālam augot un to izrokot vai atdalot no mātes auga, iesaiņojot, uzglabājot un pārvadājot, uzglabā atsevišķās partijās un marķē, norādot šķirni un, ja vajadzīgs (bāzes materiāla un sertificēta materiāla gadījumā) – arī klonu.

8. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai pavairošanas materiālu tirgotu tikai pietiekami viendabīgās partijās un noslēgtos iepakojumos vai saišķos, kuri ir aizzīmogoti un marķēti, saskaņā ar 9. un 10. panta noteikumiem. Iepakojumam jāatbilst III pielikuma noteikumiem.

2. Mazu daudzumu pārdošanai gala patērētājam, kā arī vīnogulāju tirgošanai podos, redeļu kastēs vai kastēs dalībvalstis drīkst paredzēt atkāpes no 1. punkta noteikumiem attiecībā uz iepakojumu, noslēgšanu un marķēšanu.

9. pants

Dalībvalstis pieprasa, lai pavairošanas materiāla iepakojumus un saišķus noslēgtu atbildīgā persona tādā veidā, lai, atverot konteineru vai saišķi, plomba tiktu bojāta un to nevarētu piestiprināt no jauna.

10. pants

1. Dalībvalstis pieprasa, lai persona, kas atbild par noslēgšanu, pavairošanas materiālu iepakojumu un saišķu ārpusē piestiprinātu etiķeti vienā no Kopienas oficiālajām valodām, kura atbilst IV pielikumā izklāstītajām specifikācijām; etiķeti piestiprina ar plombu. Etiķetes krāsa ir balta bāzes materiālam, zila – sertificētam materiālam un tumši dzeltena – standartmateriālam.

2. Dalībvalstis drīkst noteikt, ka katrai partijai jāpievieno dokuments, kurā norādīta tā pati informācija, kas uz etiķetes.

11. pants

Dalībvalstis ar oficiālu pārbaužu sistēmu, ko tās noteikušas vai apstiprinājušas, nodrošina, lai tiktu saglabāta pavairošanas materiāla identitāte no tā izrakšanas brīža vai atdalīšanas no mātes vīnogulāja līdz tā piegādei gala patērētājam. Tās veic piemērotus pasākumus, lai pavairošanas materiālu tirgošanas laikā oficiāli kontrolētu, vismaz ņemot pārbaudes paraugus, tā atbilstību šīs direktīvas prasībām.

12. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, lai bāzes materiāls un sertificētais materiāls, kas ir oficiāli sertificēts un kura konteineri ir marķēti saskaņā ar šīs direktīvas priekšrakstiem, kā arī standartmateriāls, kura konteineri ir noslēgti un marķēti saskaņā ar šīs direktīvas priekšrakstiem, netiktu pakļauts nekādiem tirdzniecības ierobežojumiem attiecībā uz to īpašībām, pārbaudes pasākumiem, marķēšanu un noslēgšanu, kā vien tiem, kas izklāstīti šajā direktīvā.

2. Dalībvalstis var:

a) ja Komisija, saskaņā ar 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu nav pieņēmusi nekādus pasākumus, kas stājušies spēkā, noteikt, ka pēc konkrētiem datumiem dažu vīnogulāju šķirņu pavairošanas materiālu nedrīkst laist tirgū, ja vien tas nav oficiāli sertificēts kā "bāzes materiāls" vai "sertificēts materiāls";

b) līdz brīdim, kad ir ieviests kopējs šķirņu katalogs, ierobežot pavairošanas materiāla tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās šķirnes, kas ir iekļautas valsts sarakstā, pamatojoties uz to audzēšanas un izmantošanas vērtību valstu teritorijā; nosacījumi iekļaušanai šajā sarakstā ir vienādi šķirnēm, kas ievestas no citām dalībvalstīm, un vietējām šķirnēm.

13. pants

Dalībvalstis paredz, ka pavairošanas materiālu, kas ir tieši iegūts no bāzes materiāla, kas ir audzēts vienā dalībvalstī un sertificēts citā, drīkst sertificēt valstī, kur ražots bāzes materiāls, ja pavairošanas materiāls ir izturējis pārbaudi uz lauka, kas atbilst I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un ja oficiāla pārbaude rāda, ka ir izpildīti II pielikumā izklāstītie nosacījumi.

14. pants

1. Lai novērstu jebkādus pārejošus sarežģījumus saistībā ar bāzes materiāla, sertificēta materiāla vai standartmateriāla vispārējo piegādi, kas ir sastopami vienā vai vairākās dalībvalstīs un kurus nevar pārvarēt Kopienas teritorijā, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru, atļauj vienai vai vairākām dalībvalstīm uz Komisijas noteiktu laiku pieņemt tirdzniecībai tādas kategorijas pavairošanas materiālu, kas atbilst mazāk stingrām prasībām.

2. Jebkuras minētās šķirnes pavairošanas materiāla kategorijas etiķetes krāsa ir tāda, kā noteikts atbilstīgajai kategorijai; visos citos gadījumos tā ir brūna. Etiķetē vienmēr norāda, ka attiecīgais pavairošanas materiāls atbilst mazāk stingrām prasībām.

15. pants

1. Šī direktīva neattiecas uz pavairošanas materiālu, kas paredzēts eksportam uz trešām valstīm.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, ne vēlāk kā 1969. gada 31. decembrī pieņem pasākumus attiecībā uz pavairošanas materiālu, kas ir ražots trešās valstīs un tirgots Kopienā.

16. pants

1. Kopienas teritorijā veic Kopienas pārbaudes, lai izvērtētu pavairošanas materiāla kvalitāti; šīs pārbaudes ir pakļautas 17. pantā minētās Komitejas inspekcijai.

2. Pirmajā posmā šīs pārbaudes izmanto, lai saskaņotu sertificēta materiāla sertificēšanas un standartmateriāla pārbaudes tehniskās metodes, tā, lai iegūtu vienādus rezultātus. Tiklīdz šis mērķis ir sasniegts, par pārbaudēm sastāda ikgadējus progresa ziņojumus un konfidenciāli nosūta dalībvalstīm un Komisijai. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 17. pantā izklāstīto kārtību, nosaka datumu, kad iesniedzams pirmais ziņojums.

3. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 17. pantā izklāstīto kārtību, veic pārbaužu veikšanai vajadzīgos sagatavošanas pasākumus. Pārbaudēs drīkst iekļaut pavairošanas materiālu, kas ražots trešās valstīs.

17. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā noteiktā kārtība, priekšsēdētājs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc kādas dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma nodod jautājumu risināšanu Pastāvīgajai lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komitejai (turpmāk "Komiteja"), kas izveidota saskaņā ar Padomes 1966. gada 14. jūnija Lēmumu [2].

2. Dalībvalstu balsis Komitejā vērtē saskaņā ar Līguma 148. panta 2. punktu. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisijas pārstāvis iesniedz paredzamo pasākumu projektu. Atkarībā no jautājuma steidzamības Komiteja atzinumu par šādiem pasākumiem sniedz priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Atzinumus pieņem ar divpadsmit balsu vairākumu.

4. Komisija nosaka pasākumus, kas jāpiemēro nekavējoties. Tomēr, ja minētie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu, Komisija par tiem tūlīt paziņo Padomei. Šajā gadījumā Komisija var atlikt to pasākumu piemērošanu, kurus tā ir pieņēmusi, uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi no šāda paziņojuma izdarīšanas dienas.

Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, mēneša laikā var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

18. pants

Šī direktīva neskar valstu tiesību aktu noteikumus, kuru nolūks ir aizsargāt cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību un dzīvību, kā arī rūpniecisko vai komerciālo īpašumu.

19. pants

Dalībvalstīs ne vēlāk kā 1969. gada 1. jūlijā stājas spēkā vajadzīgie pasākumi, lai īstenotu šo direktīvu, un par minētajiem pasākumiem tās tūlīt informē Komisiju.

20. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1968. gada 9. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

E. Faure

[1] OV 156, 15.7.1967., 30. lpp.

[2] OV 125, 11.7.1966., 2289./66. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ AUGOŠAJĀM KULTŪRĀM

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Kultūrai piemīt šķirnes identitāte un tīrība.

2. Stādījuma audzēšanas apstākļi un augu attīstības stadija ir tāda, kas ļauj pienācīgi pārbaudīt šķirnes identitāti un tīrību.

3. Jo īpaši jārūpējas, lai nodrošinātu to, ka augsne, kuru izmanto stādīšanai potcelmu un spraudeņu audzētavās, kas paredzētas bāzes materiāla vai sertificēta materiāla audzēšanai, nav inficēta ar kaitīgiem organismiem, jo īpaši ar vīrusiem.

4. Kaitīgiem organismiem, kas samazina pavairošanas materiāla lietderību, jābūt viszemākajā iespējamā līmenī.

5. Kultūru uztur brīvu no augiem, kas uzrāda vīrusu slimību simptomus.

6. Nederīga materiāla īpatsvars potcelmu audzētavās, kas paredzētas sertificēta materiāla ražošanai, nepārsniedz 5 %; potcelmu audzētavās, kas paredzētas standartmateriāla ražošanai, tas nepārsniedz 10 %. Nederīgā materiāla īpatsvars izņēmuma gadījumā drīkst pārsniegt šos rādītājus, ja tam ir fiziska rakstura cēloņi.

7. Katru gadu notiek vismaz viena kultūras pārbaude; otru kultūras pārbaudi veic strīdīgos gadījumos saistībā ar jautājumiem, ko var izlemt, neskarot pavairošanas materiāla kvalitāti.

II. Īpašie nosacījumi

1. Spraudeņu audzētavas neveido vīnogu ražošanai paredzētos vīna dārzos vai dažu metru attālumā no tiem.

2. Vīnogulāju daļas, ko izmanto apsakņotu spraudeņu un apsakņotu potzaru gatavošanai, ņem no potcelmu audzētavām, kas ir inspicētas un apstiprinātas.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PAVAIROŠANAS MATERIĀLU

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Pavairošanas materiālam piemīt šķirnes identitāte un tīrība, standartmateriāla tirdzniecībai ir pieļaujama 1 % pielaide.

2. Minimālā tehniskā tīrība: 96 %.

Par tehniski netīriem uzskata šādus:

a) pilnīgi vai daļēji izkaltušu pavairošanas materiālu, pat tad, ja tas pēc izkalšanas ir ticis mērcēts ūdenī,

b) bojātu, saliektu vai savainotu pavairošanas materiālu, jo īpaši, ja tas ir krusas vai sala bojāts, vai arī sadauzīts vai salauzts.

3. Kaitīgiem organismiem, kas samazina pavairošanas materiāla lietderību, jābūt viszemākajā iespējamā līmenī.

II. Īpašie nosacījumi

1. Apsakņoti potzari

Apsakņotus potzarus, kas sastāv no bāzes materiāla, kas uzpotēts bāzes materiālam, vai no bāzes materiāla, kas uzpotēts sertificētam materiālam, kvalificē kā bāzes materiālu. Apsakņotus potzarus, kas sastāv no sertificēta materiāla, kas uzpotēts bāzes materiālam, vai no sertificēta materiāla, kas uzpotēts sertificētam materiālam, kvalificē kā sertificētu materiālu. Visas citas kombinācijas kvalificē kā standartmateriālu.

2. Vīnogulāju stādāmā materiāla daļas

Vīnogulāju atvases ir sasniegušas pienācīgu koksnes brieduma pakāpi. "Koksnes/serdes" attiecība ir šķirnei normāla.

III. Klasificēšana

1. Potcelmu spraudeņi potēšanai, audzētavas spraudeņi un atkārtoti potēti potzari:

A. Diametrs

To mēra augšējā šķērsgriezuma platākajā vietā.

a) potcelmu spraudeņi potēšanai un atkārtoti potēti potzari:

aa) augšējais diametrs:

i) Vitis rupestris un tā krustojums ar Vitis vinifera – 6 līdz 12 mm;

ii) citas šķirnes – 6,5 līdz 12 mm;

atvašu skaits, kuru diametrs nepārsniedz 7 mm attiecībā uz Vitis rupestris un tā krustojumu ar Vitis vinifera, un ne vairāk kā 7,5 mm attiecībā uz citām šķirnēm, nepārsniedz 25 % no partijas,

bb) maksimālais resnākā gala diametrs – 14 mm, izņemot atkārtoti potētiem potzariem, kas domāti augu potēšanai in situ. Griezumu izdara vismaz 2 cm zem zemākās acs,

b) audzētavas spraudeņi:

minimālais augšējais diametrs: 3,5 mm.

B. Garums

Garumu mēra no zemākā mezgla punkta zemākās vietas; pats augstākais starpmezglu posms ir jāatstāj neskarts.

a) Potcelmu spraudeņi potēšanai: minimālais garums – 1,05 m,

b) audzētavas spraudeņi: minimālais garums – 55 cm; Vitis vinifera gadījumā – 30 cm,

c) atkārtoti potēti potzari: minimālais garums – 50 cm, ar vismaz piecām izmantojamām acīm.

2. Apsakņoti spraudeņi:

A. Diametrs

Diametrs, ko mēra starpmezglu posma vidū tūlīt zem pieauguma gar garāko asi, ir vismaz 5 mm.

B. Garums

Attālums no zemākā punkta, kur parādās saknes, līdz pieauguma sākumpunktam ir vismaz:

a) 30 cm potcelmiem;

b) 22 cm citiem apsakņotiem spraudeņiem.

C. Saknes

Katram augam ir vismaz trīs labi attīstītas un izvērstas saknes. Tomēr šķirnei 420 A var būt tikai divas labi attīstītas saknes, ar noteikumu, ka tās atrodas pretējās pusēs.

3. Apsakņoti potzari:

a) kāts ir vismaz 20 cm garš;

b) saknes: katram augam ir vismaz trīs labi attīstītas un izvērstas saknes. Tomēr šķirnei 420 A var būt tikai divas labi attīstītas saknes, ar noteikumu, ka tās atrodas pretējās pusēs;

c) savienojums: katram augam ir atbilstošs, vienmērīgs un drošs savienojums.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

IEPAKOŠANA

Iepakojumu un saiņu sastāvs:

Tips | Skaits |

1.Apsakņoti potzari | 25 |

2.Apsakņoti spraudeņi | 50 |

3.Atkārtoti potēti potzari | 100 vai 200 |

4.Potcelmu spraudeņi potēšanai | 200 |

5.Potcelmu audzētavas spraudeņi un Vitis vinifera audzētavas spraudeņi | 200 vai 500 |

6.Citi audzētavas spraudeņi | 200 |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

ETIĶETE

A. Nepieciešamā informācija

a) 1. "EEK standarti".

2. Ražotāja vārds un adrese vai tā identifikācijas numurs.

3. Iestāde, kas atbild par sertificēšanu vai pārbaudi, un dalībvalsts.

4. Partijas atsauces numurs.

5. Šķirne un, pēc vajadzības, klons (apsakņotiem potzariem – potcelmu un atkārtoti potētu potzaru kloni).

6. Kategorija

7. Ražotāja valsts.

8. Daudzums

9. Garums – potēšanai paredzētiem potcelmu spraudeņiem, ja dalībvalsts pieļauj atkāpes no noteikumiem par minimālo garumu (3. panta 3. punkts);

b) attiecībā uz "apsakņotiem spraudeņiem" un "apsakņotiem potzariem" ziņas, kas minētas a) apakšpunkta 1., 2., 5., 6. un 7. postenī, ir pietiekamas.

B. Minimālie izmēri

a) 110 x 67 mm potēšanai paredzētiem potcelmu spraudeņiem, atkārtoti potētiem potzariem un audzētavas spraudeņiem;

b) 80 x 70 mm apsakņotiem spraudeņiem un apsakņotiem potzariem.

--------------------------------------------------