Padomes Regula 79/65/EEK

(1965. gada 15. jūnijs),

ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Ekonomikas kopienā

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai ir nepieciešama pieejama objektīva un būtiska informācija par ienākumiem dažādu lauku saimniecību kategorijās un par saimniecisko darbību to kategoriju saimniecībās, kurām nepieciešama īpaša uzmanība Kopienas līmenī;

tā kā lauku saimniecību grāmatvedības pārskati ir galvenais būtiskas informācijas avots ienākumu novērtēšanai lauku saimniecībās vai to saimnieciskās darbības izpētei;

tā kā savāktie dati jāiegūst no lauku saimniecībām, kas īpaši un piemēroti atlasītas saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, un šiem datiem jābalstās uz pārbaudāmiem faktiem; tā kā šādiem datiem jāatspoguļo tehniskie, ekonomiskie un sociālie apstākļi attiecīgajās saimniecībās, tiem jābūt ņemtiem no individuālām saimniecībām, pieejamiem, cik ātri vien iespējams, tiem jābalstās uz vienādām definīcijām, jāatbilst vienotai formai un jābūt lietojamiem Komisijai jebkurā laikā un pilnā apjomā;

tā kā šos mērķus var sasniegt tikai ar Kopienas tīkla palīdzību lauku saimniecību grāmatvedības datu savākšanai, kurš balstās uz katrā dalībvalstī esošajiem lauku saimniecību grāmatvedības birojiem, bauda iesaistīto pušu uzticību un paļaujas uz to brīvprātīgu piedalīšanos;

tā kā, ņemot vērā darba sarežģītību Kopienas tīkla radīšanā lauku saimniecību grāmatvedības datu savākšanai gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī, grāmatvedības sistēmas izveidošanai jānotiek pakāpeniski, tādējādi pirmajos gados ietverot ierobežotu apsekojamo jomu;

tā kā, izvēloties lauku saimniecības un analizējot un novērtējot savāktos datus, jāatsaucas uz datiem, kas iegūti no citiem avotiem;

tā kā lauksaimnieki būtu jāpārliecina, ka viņu grāmatvedības pārskati un visas citas individuālās ziņas, kas iegūtas, īstenojot šo regulu, netiks izmantotas nodokļu iekasēšanas nolūkos un ka personas, kas piedalās vai ir piedalījušās Kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla darbā, šīs ziņas neizpaudīs;

tā kā Komisijai, lai pārliecinātos par savākto datu objektivitāti un būtiskumu, jāspēj iegūt visas nepieciešamās ziņas attiecībā uz veidu, kādā organizācijas, kurām uzticēts izvēlēties lauku saimniecības un grāmatvedības birojus, kuri piedalās Kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklā, pilda savus pienākumus un, ja vajadzīgs, nosūtīt ekspertus darbam uz vietām sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm;

tā kā, lai atvieglotu paredzēto noteikumu īstenošanu, jāizstrādā procedūra dalībvalstu un Komisijas ciešai sadarbībai Kopienas komitejā;

tā kā pēc tam, kad Kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls dažus gadus būs darbojies, Komisija varēs ziņot par gūto pieredzi un izteikt priekšlikumus šīs regulas labošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA Eiropas Ekonomiskās kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla izveidošana

1. pants

1. Kopējās lauksaimniecības politikas vajadzībām tiek izveidots Kopienas tīkls lauku saimniecību grāmatvedības datu savākšanai, turpmāk "datu tīkls".

2. Datu tīkla nolūks ir vākt grāmatvedības datus, kas jo īpaši vajadzīgi:

a) ikgadējai to lauku saimniecību ienākumu noteikšanai, kas atrodas 4. pantā definētajā apsekojamajā jomā;

b) lauku saimniecību saimnieciskās darbības analīzei.

3. Saskaņā ar šo regulu iegūtie dati kalpo galvenokārt par pamatu ikgadējam Komisijas ziņojumam Padomei par situāciju Kopienas lauksaimniecībā un lauksaimniecības tirgos.

2. pants

Šajā regulā:

a) "uzņēmējs" ir fiziska persona, kas ir atbildīga par lauku saimniecības ikdienas vadīšanu;

b) "saimniecības kategorija" ir lauku saimniecību grupa, kam ir vienas un tās pašas īpašības saskaņā ar 4. panta 3. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem kritērijiem;

c) "saimniecība, kas iesniedz pārskatu" ir jebkura lauku saimniecība, kura iesniedz pārskatus datu tīkla vajadzībām;

d) "apgabals" ir dalībvalsts teritorija vai kāda tās daļa, kas noteikta ar nolūku izvēlēties saimniecības, kas iesniedz pārskatus; šo apgabalu saraksts atrodas šīs regulas pielikumā;

e) "grāmatvedības dati" ir jebkuri tehniskie, finanšu vai saimnieciskie dati, kas attiecas uz lauku saimniecību un kas iegūti no grāmatvedības pārskatiem, kuras ieraksti veikti sistemātiski un regulāri visu atskaites gadu.

II NODAĻA Lauku saimniecību ienākumu noteikšana

3. pants

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz grāmatvedības datu vākšanu ar nolūku veikt ikgadēju lauku saimniecību ienākumu noteikšanu.

4. pants

1. Apsekojamā joma, kas minēta 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ietver tās lauku saimniecības, kuras:

- tiek vadītas kā tirgus orientētas saimniecības, un

- ir īpašnieka galvenā nodarbošanās.

2. a) Pirmo triju šīs regulas darbības gadu laikā datus vāc tikai no tām lauku saimniecībām, kas ir 1. punktā definētajā apsekojamajā jomā un kuru platība pārsniedz piecus hektārus.

Šo ierobežojumu attiecībā uz platību tomēr nepiemēro saimniecībām, kurās vairāk nekā pusi no saražotās produkcijas veido viens vai vairāki šādi produkti: vīns, augļi, dārzeņi, olīvas.

Šajā laikposmā saimniecību, kas iesniedz pārskatus, skaits ir desmit tūkstoši.

b) Pirms šā laikposma beigām Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka nepieciešamo saimniecību, kas iesniedz pārskatus, skaita palielināšanu tālākajos gados un nosaka grafiku pakāpeniskai apsekošanas paplašināšanai, lai apsekojamajā jomā iekļautu tās lauku saimniecības, kuras netika iekļautas pirmo trīs gadu laikā.

3. Lai lauku saimniecību varētu akceptēt kā saimniecību, kas iesniedz pārskatu, saskaņā ar 1. un 2. punktu tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) saimniecībai jābūt raksturīgai savam apgabalam attiecībā uz:

- saimniecības tipu,

- platību,

- darbaspēku (skaits un blīvums),

- apdzīvotības tipu;

b) personai, kas vada saimniecību, jābūt personai, kas labprāt nodarbojas ar saimniecības grāmatvedības pārskatiem un spēj to darīt, kā arī labprāt atļauj savas saimniecības datus darīt pieejamus Komisijai;

c) ražošanas apstākļiem saimniecībā un tās atrašanās vietai saistībā ar tirgiem jābūt tādai, lai to varētu uzskatīt par parastu attiecīgajam apgabalam.

4. Sīkākus noteikumus šā panta īstenošanai, jo īpaši nosakot saimniecību, kas iesniedz pārskatus, skaitu apgabalā, pieņem atbilstoši 19. pantā noteiktajai procedūrai.

5. pants

1. Katra dalībvalsts trīs mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katram tās apgabalam izveido komiteju, turpmāk "Reģionālā komiteja".

2. Reģionālajā komitejā ir ne vairāk kā divpadsmit locekļu, kuri pārstāv:

- administratīvās iestādes,

- lauksaimniekus,

- saimniecību grāmatvedības birojus,

- ciktāl tādas apgabalā pastāv un ir nepieciešama sadarbība ar tām, iestādes, kuras ir saistītas ar lauksaimniecības ekonomiku, lauksaimniecisko izglītību un konsultatīvajiem dienestiem, lauksaimniecības izvēršanu un vadību, lauksaimniecības statistiku un lauksaimniecības kredītiem.

3. Reģionālās komitejas priekšsēdētāju ieceļ dalībvalsts no komitejas biedriem.

Reģionālās komitejas lēmumi ir vienbalsīgi; ja to neizdodas panākt, lēmumus pieņem dalībvalsts norādītā iestāde.

Reģionālā komiteja var saņemt ekspertu palīdzību.

4. Reģionālās komitejas pienākumi ir:

a) noteikt saimniecību kategorijas, kas atrodas tās apgabalā un noskaidrot saimniecību skaita sadalījumu dažādās kategorijās. Šā darba veikšanā komiteja balstās galvenokārt uz pieejamo statistiku;

b) noteikt saimniecību, kas iesniedz pārskatus, skaitu katrā kategorijā, ņemot vērā a) apakšpunktā minēto sadalījuma modeli, saimniecību skaitu, kas noteikts tās apgabalā saskaņā ar 4. panta 4. punktu, un vajadzību pēc pienācīgas katras kategorijas pārstāvniecības;

c) izvēlēties saimniecības, kas iesniedz pārskatus, ņemot vērā 4. panta 3. punkta noteikumus un pašas komitejas lēmumus atbilstoši šī punkta a) un b) apakšpunktam;

d) sastādīt izvēlēto saimniecību sarakstu, katrai norādot:

- īpašības, kas attaisno tās izvēli un ievietošanu attiecīgajā kategorijā,

- grāmatvedības biroju, kas izvēlēts atbilstoši 8. pantam,

un nosūtīt šo sarakstu 6. pantā noteiktajai sadarbības aģentūrai.

5. Sīkākus noteikumus šā panta īstenošanai pieņem atbilstoši 19. pantā noteiktajai procedūrai.

6. pants

1. Katra dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā norīko sadarbības aģentūru.

2. Sadarbības aģentūras pienākumi ir:

- informēt Reģionālās komitejas un grāmatvedības birojus par detalizētiem īstenošanas noteikumiem, kas uz tiem attiecas, lai nodrošinātu vienādu šo noteikumu piemērošanu,

- sastādīt un nosūtīt Komisijai to grāmatvedības biroju sarakstus, kuri vēlas un spēj sagatavot saimniecību pārskatus saskaņā ar 9. un 14. pantā paredzētajiem līgumu nosacījumiem,

- pārsūtīt Komisijai saimniecību, kas iesniedz pārskatus, sarakstus, kurus sastādījušas Reģionālās komitejas saskaņā ar 5. panta 4. punkta noteikumiem, pēc pārbaudes, ka šie saraksti ir sastādīti pareizi,

- savākt atsūtītos saimniecību pārskatus no grāmatvedības birojiem un pārbaudīt, ka tie ir pienācīgi aizpildītas,

- pārsūtīt Komisijai pienācīgi aizpildītos saimniecību pārskatus,

- nodot Reģionālajām komitejām un grāmatvedības birojiem 16. pantā minētos informācijas pieprasījumus un pārsūtīt attiecīgās atbildes Komisijai.

3. Sīkākus noteikumus šā panta īstenošanai pieņem atbilstoši 19. pantā noteiktajai procedūrai.

7. pants

1. Katra saimniecība nosūta individuālu un anonīmu saimniecības pārskatu.

2. Grāmatvedības datiem, ko sniedz katrs saimniecības pārskats, jābūt tādiem, ka iespējams:

- raksturot saimniecību, atsaucoties uz tās produkcijas faktoru galvenajiem elementiem,

- novērtēt saimniecības dažādu veidu ienākumus,

- ar pēkšņām pārbaudēm pārbaudīt sniegtās informācijas patiesumu.

3. Saimniecības pārskatā norādāmo grāmatvedības datu tipu, formu, kādā šos datus iesniedz un ar tiem saistītās definīcijas un norādījumus nosaka saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

8. pants

Lauksaimnieks, kura saimniecība ir izvēlēta par saimniecību, kas iesniedz pārskatu, izvēlas no sadarbības aģentūras šim nolūkam sagatavota saraksta grāmatvedības biroju, kas vēlētos sagatavot pārskatu viņa saimniecībai saskaņā ar 9. pantā paredzētajiem līguma nosacījumiem.

9. pants

1. Dalībvalsts ir atbildīga par to, ka katru gadu tās noteiktā kompetentā iestāde un katrs saskaņā ar 8. pantu izvēlētais grāmatvedības birojs noslēdz līgumu. Šajā līgumā grāmatvedības birojs par standarta samaksu uzņemas aizpildīt saimniecību pārskatu atbilstoši 7. panta noteikumiem.

2. Šā līguma nosacījumus, kam jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, nosaka saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

Papildu nosacījumus, ko dalībvalstis var šajā līgumā iekļaut, nosaka saskaņā ar to pašu procedūru.

3. Ja grāmatvedības biroja pienākumus veic administratīvs departaments, tam par veicamajiem pienākumiem paziņo pa parastajiem administratīvajiem kanāliem.

III NODAĻA Grāmatvedības datu savākšana lauku saimniecību saimnieciskās darbības analīzei

10. pants

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz grāmatvedības datu vākšanu lauku saimniecību saimnieciskās darbības analīzei.

11. pants

Saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru nosaka:

- 1. panta 2. b) punktā minētos analīžu subjektus,

- sīkākus noteikumus attiecībā uz saimniecību, kas iesniedz pārskatus, izvēli un skaitu, kurus nosaka atbilstoši katras atsevišķās analīzes mērķiem.

12. pants

1. Katra saskaņā ar 11. panta otro ievilkumuizvēlētā saimniecība nosūta īpašu saimniecības pārskatu, kas ir individuāls attiecīgajai saimniecībai un anonīms. Saimniecības pārskats ietver 7. panta 2. punktā norādītos grāmatvedības datus un citu grāmatvedības informāciju un sīkākas detaļas, kas varētu būt vajadzīgas katrai atsevišķajai analīzei.

2. Īpašajā saimniecības pārskatā norādāmo grāmatvedības datu tipu, formu, kādā šos datus iesniedz, un ar to saistītās definīcijas un norādījumus nosaka saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

3. Īpašos saimniecību pārskatus aizpilda dažādie grāmatvedības biroji, kas izvēlēti saskaņā ar 13. pantu.

13. pants

Lauksaimnieks, kura saimniecība ir izvēlēta atbilstoši 11. panta otrajam ievilkumam, izvēlas no sadarbības aģentūras šim nolūkam sagatavota saraksta grāmatvedības biroju, kas vēlētos sagatavot īpašo pārskatu viņa saimniecībai atbilstoši 14. pantā noteiktajiem līguma nosacījumiem.

14. pants

1. Dalībvalsts ir atbildīga par to, ka tās noteiktā kompetentā iestāde un katrs saskaņā ar 13. pantu izvēlētais grāmatvedības birojs noslēdz līgumu. Šajā līgumā grāmatvedības birojs par standarta samaksu uzņemas aizpildīt īpašos saimniecību pārskatus atbilstoši 12. panta nosacījumiem.

2. Šā līguma nosacījumus, kam jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, nosaka saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

Papildu nosacījumus, ko dalībvalstis var šajā līgumā iekļaut, nosaka saskaņā ar to pašu procedūru.

3. Ja grāmatvedības biroja pienākumus veic administratīvs departaments, tam par veicamajiem pienākumiem paziņo pa parastajiem administratīvajiem kanāliem.

IV NODAĻA Vispārīgie noteikumi

15. pants

1. Individuālos grāmatvedības datus vai citas individuālās ziņas, kas iegūtas, īstenojot šo regulu, aizliegts izmantot nodokļu iekasēšanas nolūkos.

2. Personām, kuras piedalās vai ir piedalījušās datu tīkla darbā, aizliegts izpaust individuālos grāmatvedības datus vai jebkādus citas individuālās ziņas, kas iegūtas to pienākumu veikšanas laikā vai citādā veidā saistībā ar šiem pienākumiem.

3. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sodītu par 2. punkta pārkāpumiem.

16. pants

1. Reģionālo komiteju un grāmatvedības biroju pienākums to attiecīgajās atbildības jomās ir sniegt Komisijai visu informāciju, ko tā pieprasa attiecībā uz viņu pienākumu pildīšanu, īstenojot šo regulu.

Šādus informācijas pieprasījumus un attiecīgās atbildes nosūta rakstveidā ar sadarbības aģentūras starpniecību.

2. Ja sniegtā informācija ir neadekvāta vai ja šī informācija nav sniegta pietiekami laicīgi, Komisija sadarbībā ar sadarbības aģentūru var nosūtīt ekspertus darbam uz vietas.

17. pants

Ar šo tiek izveidota Kopienas Saimniecību grāmatvedības datu tīkla komiteja, turpmāk "Kopienas komiteja".

18. pants

1. Kopienas komiteja sastāv no dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem. Katru dalībvalsti Kopienas komitejā pārstāv ne vairāk kā piecas amatpersonas.

Kopienas Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Ja piemēro 19. pantā noteikto procedūru, dalībvalstu balsis vērtē atbilstoši Līguma 148. panta 2. punktam. Priekšsēdētājs nebalso.

19. pants

1. Jautājumus, kurus risinot jāievēro šajā pantā noteiktā procedūra, priekšsēdētājs iesniedz Kopienas komitejai pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz pieņemamo pasākumu projektu. Kopienas komiteja sniedz atzinumu par šiem pasākumiem laikā, ko priekšsēdētājs nosaka atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar divpadsmit balsu vairākumu.

3. Komisija pieņem pasākumus, kuri piemērojami nekavējoties. Tomēr, ja šie pasākumi nesaskan ar Kopienas komitejas atzinumu, Komisija tos tūlīt dara zināmus Padomei. Tādā gadījumā Komisija var atlikt pieņemto pasākumu piemērošanu ne ilgāk kā vienu mēnesi no paziņošanas datuma.

Padome viena mēneša laikā ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu.

20. pants

1. Ar Kopienas komiteju apspriežas šādos jautājumos:

a) lai pārliecinātos, ka saimniecību, kas iesniedz pārskatu, izvēle saskaņā ar 5. pantu ir notikusi atbilstoši 4. panta noteikumiem;

b) lai analizētu un novērtētu datu tīkla piegādātos grāmatvedības datus, ņemot vērā jo īpaši datus, kas inter alia iegūti no saimniecību pārskatiem un statistikas vispār, un no valstu pārskatiem.

2. Kopienas komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko ierosina tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma.

To regulāri informē par datu tīkla darbību.

21. pants

Priekšsēdētājs sasauc Kopienas komitejas sanāksmes.

Sekretariāta pakalpojumus Kopienu komitejai sniedz Komisija.

Kopienu komiteja izstrādā komitejas darba kārtību.

22. pants

1. Apropriācijas to datu tīkla izdevumu segšanai, kas saistīti jo īpaši ar samaksu grāmatvedības birojiem par to pienākumu veikšanu, kuri minēti 9. un 14. pantā, iekļauj Kopienas budžetā Komisijas sadaļā.

2. Izmaksas saistībā ar Reģionu komiteju un sadarbības aģentūru izveidošanu un darbību Kopienas budžetā neiekļauj.

23. pants

Komisija līdz 1970. gada 1. janvārim iesniedz Padomei pilnīgu ziņojumu par datu tīkla darbību kopā ar priekšlikumiem par šīs regulas grozījumiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1965. gada 15. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Couve de Murville

[1] OV L 157, 30.10.1963., 2653./63. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

2.d) pantā minēto apgabalu saraksts

VĀCIJA | 1.Šlēsviga-Holšteina2.Lejassaksija3.Ziemeļreina-Vestfālene4.Hesene5.Reinzeme-Falca6.Bādene-Virtemberga7.Bavārija8.Sārzeme9.Hamburga10.Brēmene11.Berlīne |

FRANCIJA | 1.Ziemeļi, Pikardija2.Lejasnormandija, Augšnormadija3.Bretaņa, Luāras apgabals, Puatū-Šaranta4.Centrs, Parīzes reģions5.Franškontē, Šampaņa, Burgundija6.Lotringa, Elzasa7.Limuzēna, Overņa8.Ronas-Alpi9.Akitēna, Vidus Pireneji10.Langdoka, Provansa-Alpi-Azūra krasts-Korsika |

ITĀLIJA | 1.Pjemonta, Valledaosta2.Lombardija3.Veneta, Trentīna-Altoadidže, Friuli-Venēcija Džūlija4.Ligūrija5.Emīlija-Romanja6.Toskāna7.Umbrija, Marke8.Lacija, Abruci9.Kampānija, Kalabrija, Molīze10.Apūlija, Bazilikata11.Sicīlija12.Sardīnija |

BEĻĢIJA | ir viens apgabals |

LUKSEMBURGA | ir viens apgabals |

NĪDERLANDE | ir viens apgabals |

--------------------------------------------------