Padomes Lēmums

(1962. gada 4. decembris)

par lauksaimniecības struktūrpolitiku saskaņošanu

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā lauksaimniecības produktu kopīgā tirgus darbībai un attīstībai ir vajadzīga kopēja lauksaimniecības politika, kurā obligāti ietilpst lauksaimniecības struktūrpolitika;

tā kā saskaņā ar Līguma 39. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu kopējās lauksaimniecības politikas mērķis cita starpā ir palielināt lauksaimniecības produktivitāti un tādā veidā nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši, palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālo peļņu; tā kā, lai sasniegtu šos mērķus, jānostiprina pārdomātas lauksaimniecības struktūras un jānovērš trūkumi lauksaimniecības struktūrā;

tā kā, ieviešot struktūrpolitiku atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai, jāņem vērā tendences lauksaimniecības tirgos; tā kā tāpēc lauksaimniecības tirgu politika un lauksaimniecības struktūrpolitika ir rūpīgi jāsaskaņo; tā kā turklāt ir svarīgi ņemt vērā to, ka lauksaimniecības struktūra ir cieši saistīta ar ekonomiku kopumā;

tā kā tāpēc ir svarīgi gan tas, lai lauksaimniecības struktūrpolitika un reģionālās attīstības politika būtu saskaņota, gan tas, lai atbilstīgi reģionālās attīstības politikai tiktu veikti papildu pasākumi, lai sekmētu lauksaimniecības pielāgošanu pārmaiņām ekonomikā un sociālajā jomā;

tā kā strukturāli trūkumi pastāv vietējā un reģionu līmenī, un lauksaimniecības struktūru uzlabojums iespējams tikai tad, ja aktīvi sadarbosies tieši ieinteresētās personas; tā kā tādējādi lauksaimniecības struktūrpolitikas īstenošana jo īpaši ir dalībvalstu pienākums;

tā kā tomēr ir svarīgi, lai Kopienā tiktu stimulēti pasākumi nolūkā uzlabot lauksaimniecības struktūras un darītu visu iespējamo, lai paaugstinātu ekonomisko potenciālu un lauksaimniecības konkurētspēju;

tā kā tas, ka Kopiena saskaņo dalībvalstu lauksaimniecības struktūrpolitiku, ļauj saskaņot šīs politikas ar kopējo lauksaimniecības politiku un ar citiem Kopienas mērķiem;

tā kā struktūrpolitiku saskaņošanai ir vajadzīga cieša un noturīga sadarbība dalībvalstu un Komisijas starpā; tā kā to visefektīvāk var panākt, izveidojot pastāvīgu komiteju, ko veido pārstāvji no katras dalībvalsts un Komisijas pārstāvis, kas ir priekšsēdētājs;

tā kā Komisijai ik gadus jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par struktūrām ar aprakstu par vispārējo stāvokli Kopienā attiecībā uz lauksaimniecības struktūrām un dalībvalstu struktūrpolitiku novērtējumu, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas mērķus;

tā kā saistībā ar struktūrpolitiku saskaņošanu ir jāveic pasākumi, lai lauksaimniecības struktūras uzlabošanas nolūkam tiktu ieviestas pienācīgas un saskaņotas Kopienas finansējuma iespējas, ko jo īpaši piedāvā Virzības un garantiju fonds (attiecībā uz darbībām, kas paredzētas 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā Padomes Regulā Nr. 25 par kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu), Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Investīciju banka;

tā kā Komisijai, jo īpaši pamatojoties uz ziņojumu par struktūrām, ir jāiesniedz Padomei priekšlikumi, kas paredzēti tam, lai uzlabotu lauksaimniecības struktūras un ļautu saskaņot dalībvalstu struktūrpolitikas; šie priekšlikumi Padomei jāpieņem saskaņā ar Līguma 43. pantu;

tā kā, lai saskaņotu lauksaimniecības struktūrpolitikas, ir svarīgi zināt, kāds ir lauksaimniecības struktūru stāvoklis dalībvalstīs un kādu lauksaimniecības politiku tās īsteno, jo īpaši, kādi pasākumi veikti, lai uzlabotu struktūras, kā arī to, kādi ir nosacījumi reģionu līmenī; tā kā dalībvalstīm šajā nolūkā jāsniedz Komisijai vajadzīgā informācija;

tā kā efektīvas lauksaimniecības struktūrpolitiku saskaņošanas nolūkā, dalībvalstīm ir pienākums informēt Komisiju par vairākgadu projektiem un reģionālām programmām, kā arī normatīvo un administratīvo aktu projektiem vai, ja tādu nav, tām ir pienākums sniegt Komisijai paredzēto noteikumu vispārēju izklāstu;

tā kā dalībvalstu struktūrpolitiku efektīva saskaņošana attiecībā uz šiem projektiem iespējama tikai tad, ja Komisija ir pilnvarota izteikt savu viedokli par tiem, un tai ir pienākums darīt zināmu savu viedokli tad, kad dalībvalsts to prasa;

tā kā jo īpaši nolūkā saskaņot valstu tiesību aktus, lauksaimniecības struktūrpolitiku saskaņošanu nevar veikt nepārzinot visus attiecīgos dalībvalstīs spēkā esošos normatīvos un administratīvos aktus; tā kā dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai visas citas ziņas, kas tai var būt vajadzīgas lauksaimniecības struktūrpolitiku saskaņošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Lai veicinātu lauksaimniecības struktūrpolitiku saskaņošanu un lai panāktu ciešāku un noturīgāku sadarbību dalībvalstu un Komisijas starpā, Komisijai piesaista Lauksaimniecības struktūru pastāvīgo komiteju (turpmāk "Komiteja").

2. Komitejas uzdevums ir izpētīt dalībvalstu struktūrpolitikas, kā arī pasākumus un programmas, ko dalībvalstis paredzējušas nolūkā uzlabot lauksaimniecības struktūras. Veicot šādus pētījumus, ņem vērā to, ka lauksaimniecības struktūrpolitika ir savstarpēji saistīta ar reģionālo attīstības politiku, no vienas puses, un lauksaimniecības tirgus politiku, no otras puses, kā arī tendences lauksaimniecības tirgos. Komiteja nodrošina informācijas apmaiņu dalībvalstu un Komisijas starpā lauksaimniecības struktūrpolitikas jomā. Komisija apspriežas ar Komiteju par problēmām, kas saistītas ar lauksaimniecības struktūru. Komiteja palīdz Komisijai izstrādāt ziņojuma a daļu par struktūrām, kas paredzēta 2. pantā.

3. Komitejā ietilpst visu dalībvalstu pārstāvji un Komisijas pārstāvis, kas ir priekšsēdētājs.

4. Komisija nodrošina Komitejai sekretariāta pakalpojumus.

5. Komiteja pieņem savu reglamentu.

2. pants

Komisija ik gadus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par struktūrām, kurā ir:

a) pārskats attiecībā uz lauksaimniecības struktūru stāvokli un lauksaimniecības struktūrpolitikām dalībvalstīs, kā arī to pasākumu uzskaitījums, kuri veikti saskaņā ar šīm politikām;

b) pētījums attiecībā uz šo pasākumu veidu, ģeogrāfisko sadalījumu, apjomu un finansējumu dalībvalstu struktūrpolitiku kontekstā, kā arī to efektivitāti, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas mērķus un ilgtermiņa perspektīvos noieta tirgus, kurus lauksaimniecības produktiem parasti var paredzēt;

c) informācija attiecībā uz Kopienas lauksaimniecības struktūrpolitiku vispārēju saskaņošanu, kas skar:

1) pasākumus, kas veikti šādas saskaņošanas nolūkā;

2) Kopienas finansējumu;

3) šādu pasākumu un finansējuma iznākumus.

3. pants

Saskaņā ar Līguma 43. pantu, Padome, jo īpaši pamatojoties uz ziņojumu par struktūrām, paredz pasākumus nolūkā saskaņot dalībvalstu struktūrpolitiku. Ierosinot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā esošos Kopienas finansēšanas līdzekļus, ar noteikumu, ka ierosinātajiem pasākumiem var izmantot šādu finansējumu, ņemot vērā Padomes lēmumus attiecībā uz Kopienas finansējumu.

4. pants

1. Dalībvalstis ik gadus nodod Komisijas rīcībā dokumentāciju, kas vajadzīga, lai sastādītu ziņojumu par lauksaimniecības struktūrām. Šāda informācija jo īpaši attiecas uz:

- lauksaimniecības struktūru stāvokli, ņemot vērā reģionālos nosacījumus un reģionālās attīstības politikas,

- sakarību starp lauksaimniecības struktūrām un tirgus politikām,

- to pasākumu veidu, apmēru un finansējumu, kas iepriekšējā gadā veikti struktūras uzlabošanai,

- to pasākumu veidu, apmēru un finansējumu, kas kārtējā gadā veikti struktūras uzlabošanai.

2. Apspriedusies ar Komiteju, Komisija nosaka formu dokumentiem, kuri ir jāiesniedz dalībvalstīm, kā arī termiņu to iesniegšanai.

5. pants

Dalībvalstis laikus nosūta Komisijai šādus dokumentus, ciktāl tie attiecas uz lauksaimniecības struktūru uzlabošanu:

- ciktāl iespējams, normatīvo un administratīvo aktu projekti vai, ja tādu nav, paredzēto noteikumu vispārējs apraksts;

- vairākkgadu plānu projekti un reģionālās programmas.

6. pants

Komisija

- var izteikt viedokli par jebkuru normatīvo un administratīvo aktu projektu, vairākgadu plānu vai reģionālo programmu, kas tai nosūtīts saskaņā ar 5. pantu,

- izsaka viedokli par tiem, kad dalībvalsts to pieprasa.

Komisija jebkurā gadījumā apspriežas ar Komiteju.

7. pants

Trīs mēnešus no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas dalībvalstis, jo īpaši, lai saskaņotu valstu tiesību aktus, nosūta Komisijai spēkā esošos normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kas attiecas uz lauksaimniecības struktūras uzlabošanu. Neskarot 5. panta noteikumus, pēc minētās dienas pieņemtos normatīvo un administratīvo aktu noteikumus nosūta tūlīt pēc to stāšanās spēkā.

8. pants

Ja Komisija prasa, dalībvalstis sniedz Komisijai visas citas ziņas, kas tai ir vajadzīgas, lai Kopienā vispārēji saskaņotu lauksaimniecības struktūrpolitikas.

9. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 1962. gada 4. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

E. Colombo

--------------------------------------------------