Rezolūcija par Krievijas Federācijas bruņoto agresiju pret Ukrainu

(2023/C 229/06)

EURONEST PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA,

ņemot vērā 2011. gada 3. maijaEuronest parlamentārās asamblejas dibināšanas aktu un Austrumu partnerības samitā 2021. gada 15. decembrī pieņemto kopīgo deklarāciju,

ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta 2021. gada 2. jūlija kopīgo dienestu darba dokumentu “Atveseļošana, noturība un reforma – Austrumu partnerības prioritātes laikposmam pēc 2020. gada” (SWD(2021)0186),

ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas reglamenta 3. pantu un 17. panta 3. punktu,

ņemot vērā ANO 2014. gada 27. marta Rezolūciju Nr. 68/262 “Ukrainas teritoriālā integritāte”, ANO 2022. gada 2. marta rezolūciju ES-11/1 “Agresija pret Ukrainu”, ANO 2022. gada 24. marta rezolūciju ES-11/2 “Agresijas pret Ukrainu humanitārās sekas”, ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju ES-11/4 “Ukrainas teritoriālā integritāte: Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principu aizstāvība” un ANO 2022. gada 14. novembra Rezolūciju ES-11/5 “Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu”;

ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2022. gada 24. februāra paziņojumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūciju par īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi (1) un citas Eiropas Parlamenta rezolūcijas, kuras pieņemtas kopš 2022. gada 24. februāra un kurās nosodīts Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā,

ņemot vērā Ukrainas Augstākās Radas 2022. gada 1. decembra rezolūciju Nr. 2787-IX, kurā norādīts, ka Krievijas Federācijas dalība ANO ir nelikumīga, jo tās dalība ANO tiek pieļauta, pārkāpjot ANO Statūtu 4. pantu, un tādējādi Krievija nelikumīgi izmanto veto tiesības attiecībā uz kritiku par saviem pārkāpumiem,

A.	tā kā Krievijas Federācija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neizprovocētu, nepamatotu un visaptverošu agresijas karu pret Ukrainu;

B.	tā kā atbilstošas un tūlītējas reakcijas trūkums uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Krimas aneksiju un Doneckas un Luhanskas reģionu daļu okupāciju radīja priekšnoteikumus turpmākai agresijai;

C.	tā kā šis agresijas karš klaji un nepārprotami pārkāpj ANO Statūtus, Eiropas Drošības un sadarbības konferences pirmās valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes Nobeiguma aktu un starptautisko tiesību pamatprincipus;

D.	tā kā ir nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju, to skaitā simtiem bērnu, un vēl daudz vairāk ir to, kas ir spīdzināti, vajāti, cietuši no seksuālas vardarbības, nolaupīti vai piespiedu kārtā pārvietoti;

E.	tā kā šī Krievijas spēku un to pilnvaroto necilvēcīgā rīcība pilnībā ignorē starptautiskās humanitārās tiesības;

F.	tā kā Krievijas spēki ir veikuši apzinātus un neselektīvus uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, radot postošas sekas attiecībā uz civiliedzīvotājiem;

G.	tā kā Krievijas nelikumīgie mēģinājumi papildus Krimas Autonomajai Republikai anektēt Ukrainas Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģionu teritorijas ir klaji ANO Statūtu mērķu un principu un citu starptautisko tiesību aktu normu un principu pārkāpumi;

H.	tā kā Krievijas pieeja iebrukuma pamatošanai apdraud ikvienu starptautisko drošības nolīgumu un rada globālas drošības problēmas un priekšnoteikumus turpmākai agresijai;

I.	tā kā Krievijas hibrīdkara koncepcija nozīmē tādu konfliktu un nestabilitātes zonu izveidi, kas apdraud to valstu teritoriālo integritāti un drošību, kurās Kremlis vēlas pārņemt kontroli;

J.	tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir ārkārtīgi nopietns drošības apdraudējums Austrumu partnerībai, ES un tās dalībvalstīm, Austrumu partnerības valstīm, kā arī uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai;

K.	tā kā Krievija ir izmantojusi par ieroci enerģiju un pārtiku, bloķējusi Ukrainas ostas, pārtraukusi globālās pārtikas piegādes ķēdes, sagrāvusi pārtikas nodrošinājumu un izraisījusi pārtikas krīzes un badu Āzijas un Āfrikas reģionos,

asi nosoda neprovocēto un neattaisnojamo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, Ukrainas reģionu nelikumīgo okupāciju un militāras karadarbības un kiberkara īstenošanu Austrumu partnerības reģiona teritorijā;

atzinīgi vērtē bezprecedenta sankcijas, ko Eiropas Savienība un atsevišķas valstis noteikušas pret Krieviju, un pauž cerību, ka tiks paplašinātas sankcijas enerģijas tirdzniecības jomā, tiks pilnībā aizliegts piegādāt Krievijai ieroču vai jebkādu citu militāra pielietojuma ražojumu sastāvdaļas un divējāda lietojuma preces un tiks piemērotas sankcijas uzņēmumiem, kuri darbojas finanšu nozarē vai ar virtuāliem aktīviem un palīdz Kremlim apiet efektīvas sankcijas;

nosoda Lukašenko režīma iesaistīšanos Krievijas nelikumīgajā, neizprovocētajā un neattaisnojamajā agresijas karā pret Ukrainu un aicina noteikt papildu sankcijas pret Baltkrieviju;

uzskata, ka korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un nelikumīga finansēšana ir mehānismi, ar ko tiek sniegta palīdzība ar Krievijas valdību saistītām grupām, kuras atbalsta agresiju pret Ukrainu, un aicina pielikt lielākas pūles, lai tās apkarotu;

uzsver savu nepārprotamo atbalstu Austrumu partnerības valstu neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei to starptautiski atzītajās robežās un savu nelokāmo apņemšanos un mērķi aizstāvēt šos principus;

nosoda to, ka Krievijas Federācija organizēja nelikumīgus “referendumus” reģionos, kas atrodas starptautiski atzītās Ukrainas robežās, un mēģināja nelikumīgi pievienot Ukrainas Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģionus pēc minēto “referendumu” organizēšanas; uzskata šos “referendumus” par spēkā neesošiem no starptautiskās sabiedrības viedokļa;

atkārtoti apstiprina, ka teritorijas iegūšanu draudu vai spēka pielietošanas rezultātā nekad nevar atzīt par likumīgu;

nosoda masveidīgos un smagos cilvēktiesību pārkāpumus un kara noziegumus, ko pastrādājuši Krievijas bruņotie spēki un to pilnvarotie spēki, cita starpā Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos;

pauž nožēlu par smagajām cilvēktiesību un humanitārajām sekām, ko rada Krievijas Federācijas karadarbība pret Ukrainu, un pauž nopietnas bažas par civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, lielo bojāgājušo skaitu, to iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu skaitu, kuriem nepieciešama humānā palīdzība, un pārkāpumiem un aizskārumiem pret bērniem;

10.

pauž nopietnas bažas par Krievijas agresijas ietekmi uz pārtiku, enerģētiku, vidi un kodoldrošību visā pasaulē;

11.

aicina nekavējoties pārtraukt Krievijas Federācijas raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai un jebkādus apzinātus uzbrukumus civiliem mērķiem, tostarp mājokļiem, skolām un slimnīcām;

12.

ar lielām bažām norāda, ka Krievijas raķetes, kas mērķētas uz Ukrainas civilo infrastruktūru, dažkārt ielido citu suverēnu valstu, tostarp NATO dalībvalstu, gaisa telpā; šajā sakarībā aicina starptautisko sabiedrību ātri un pienācīgi reaģēt uz šādu klaju provokāciju; norāda – ja starptautiskā sabiedrība nereaģēs uz suverēnu valstu gaisa telpas pārkāpumiem, Krievija īstenos turpmākas provokatīvas darbības;

13.

aicina nekavējoties un bez nosacījumiem izvest visu Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās, izbeigt visu Ukrainas ostu blokādi un atjaunot drošu un brīvu kuģošanu Melnās jūras un Azovas reģionā;

14.

uzstāj, ka tie, kas ir atbildīgi par agresijas noziegumiem, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ir jāsauc pie atbildības;

15.

uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Ukrainu un starptautisko sabiedrību, vēlams, ar ANO starpniecību, ir steidzami jāpieliek pūles, lai izveidotu īpašu starptautisku tribunālu, kurā Krievijas Federācijas un tās sabiedroto politiskā un militārā vadība tiktu saukta pie atbildības par pastrādāto agresijas noziegumu pret Ukrainu, un šajā jautājumā jārod juridiski pamatots un saskaņots risinājums; uzskata, ka šāda tribunāla izveide aizpildītu lielo robu pašreizējā institucionālajā starptautisko krimināltiesību satvarā un ka tai būtu jābalstās uz standartiem un principiem, ko piemēro Starptautiskajai Krimināltiesai, kā paredzēts Romas statūtos;

16.

aicina starptautisko sabiedrību turpināt sniegt aktīvu atbalstu un palīdzību Ukrainai visos iespējamos veidos un ciešā koordinācijā ar Ukrainu, lai ļautu Ukrainai īstenot savas likumīgās tiesības aizstāvēties, pretoties agresijai un to apturēt, atbrīvot savus iedzīvotājus un atgūt pilnīgu kontroli pār visu tās starptautiski atzīto teritoriju;

17.

pauž izpratni par to, cik svarīgi ir saglabāt drošu vidi mediju brīvībai, un aicina kā propagandas kanālus identificēt Krievijas valsts medijus vai privātos medijus, kas saistīti ar personām vai uzņēmumiem, kuriem piemēro sankcijas, un kas apdraud Eiropas drošību un veicina karu;

18.

atzinīgi vērtē “miera formulas” plānu un mudina īstenot visus tā posmus; atzinīgi vērtē centienus panākt visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru un drošību Ukrainā un visā Eiropā;

19.

uzsver, ka Krievijai ir jāsniedz pilnīga kompensācija Ukrainai saistībā ar savu agresijas noziegumu, kara noziegumiem un postījumiem Ukrainā;

20.

aicina izveidot tiesisko regulējumu, kas paredzētu arestēto Krievijas aktīvu konfiskāciju nolūkā nodrošināt kompensāciju kara upuriem un finansēt Ukrainas atjaunošanu;

21.

uzsver nepieciešamību stiprināt Austrumu partnerības valstu stingro drošības dimensiju, kas būtu nozīmīgs ieguldījums starptautiskā miera un drošības stiprināšanā;

22.

nosoda to, ka Krievijas Federācija nepārprotami ļaunprātīgi izmanto veto tiesības ANO Drošības padomē;

23.

aicina ES un tās dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai turpinātu Krievijas Federācijas starptautisko izolāciju, tostarp attiecībā uz Krievijas dalību starptautiskās organizācijās un struktūrās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0015.