NOLĪGUMS starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses, par Jaunzēlandes dalību Savienības programmās
Eiropas Savienība, turpmāk “Savienība”,
no vienas puses,
un
Jaunzēlande,
no otras puses,
turpmāk katra atsevišķi – “Puse” un abas kopā – “Puses”,
VĒLOTIES Pušu sadarbībai izveidot noturīgu satvaru ar skaidriem nosacījumiem Jaunzēlandes dalībai Savienības programmās un darbībās, kā arī mehānismu, kas atvieglotu šādas dalības noteikšanu atsevišķās Savienības programmās vai darbībās;
ŅEMOT VĒRĀ Pušu kopīgos mērķus, vērtības un ciešās saiknes, kas cita starpā izveidotas ar 2016. gada Partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jaunzēlandi, no otras puses (1), un ar 2008. gada Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Jaunzēlandes valdību (2), kuri nodrošina vispārīgu satvaru Pušu sadarbībai pētniecībā un citās attiecīgās jomās, un atzīstot Pušu kopējo vēlmi turpināt attīstīt, stiprināt, stimulēt un paplašināt savas attiecības un sadarbību;
ŅEMOT VĒRĀ Pušu centienus būt globālo problēmu risināšanas priekšgalā, apvienojot spēkus ar starptautiskajiem partneriem, lai risinātu globālās problēmas saskaņā ar rīcības plānu cilvēkiem, planētai un labklājībai, kas izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas programmā “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, un atzīstot, ka pētniecība un inovācija ir vieni no galvenajiem virzītājspēkiem un būtiski instrumenti uz inovāciju orientētai ilgtspējīgai izaugsmei, ekonomikas konkurētspējai un pievilcīgumam;
ATZĪSTOT, ka Vaitangi līgums (Te Tiriti o Waitangi) ir Jaunzēlandes pamatdokuments ar konstitucionālu nozīmi;
ATZĪSTOT to, cik svarīgas ir kopīgās pamatvērtības un principi, kas ir Pušu starptautiskās sadarbības pamatā pētniecības un inovācijas jomā, piemēram, ētika un godprātība pētniecībā, dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, un Pušu kopīgie mērķi: veicināt un atvieglot sadarbību starp pētniecības un inovācijas organizācijām, ieskaitot universitātes, un paraugprakses apmaiņu, un pievilcīgu pētniecības karjeru; atvieglot pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitāti; veicināt zinātnisko zināšanu un inovācijas brīvu apriti; sekmēt akadēmiskās brīvības un zinātniskās pētniecības brīvības ievērošanu; atbalstīt zinātniskās izglītības un komunikācijas pasākumus un – Jaunzēlandes gadījumā – nodrošināt Mātauranga Māori sekmēšanu un aizsardzību;
TĀ KĀ Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (“programma “Apvārsnis Eiropa””) tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (3);
ATZĪSTOT vispārīgos principus, kas izklāstīti Regulā (ES) 2021/695;
ATZĪSTOT Pušu nodomu sadarboties un dot savstarpēju ieguldījumu pētniecības un inovācijas darbībās un ES misijās, kuru mērķis ir atbalstīt un stiprināt pētniecības spējas, lai risinātu globālas problēmas, kā arī lai vairotu savas rūpniecības konkurētspēju un tādējādi abu Pušu sabiedrības labā panāktu pārveidojošu un sistēmisku ietekmi, kas palīdz sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuri ir izdevīgi abām Pusēm;
UZSVEROT to Eiropas partnerību nozīmi, kuras risina dažas no Eiropas steidzamākajām problēmām, izmantojot saskaņotas pētniecības un inovācijas iniciatīvas, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu to Savienības prioritāšu īstenošanā pētniecības un inovācijas jomā, kurām ir nepieciešama kritiskā masa un ilgtermiņa redzējums, un to, cik svarīga ir asociēto valstu iesaiste minētajās partnerībās;
ATZĪSTOT, ka dalībai vienai otras pētniecības un inovācijas programmās būtu jāsniedz abpusēji ieguvumi, vienlaikus atzīstot, ka Puses patur tiesības ierobežot dalību vai noteikt nosacījumus dalībai savās pētniecības un inovācijas programmās, jo īpaši tādās darbībās, kas ir saistītas ar to stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību un – Jaunzēlandes gadījumā – ar Jaunzēlandes valdības pienākumiem un atbildību, kuri saistīti ar Vaitangi līgumu (Te Tiriti o Waitangi),
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Priekšmets
Ar šo nolīgumu tiek noteikti noteikumi, kas piemērojami Jaunzēlandes dalībai jebkurā Savienības programmā vai darbībā (“nolīgums”).
2. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“pamatakts” ir:
|
|
b) |
“finansēšanas nolīgumi” ir nolīgumi, kas saistīti ar šā nolīguma protokolos norādītajām Savienības programmām un darbībām, kurās piedalās Jaunzēlande, un ar ko tiek apgūti Savienības līdzekļi, piemēram, dotāciju nolīgumi, iemaksu nolīgumi, finanšu partnerības pamatnolīgumi, finansējuma nolīgumi un garantijas nolīgumi; |
|
c) |
“citi noteikumi, kas attiecas uz Savienības programmas un darbības īstenošanu” ir noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (4) (“Finanšu regula”) un attiecas uz Savienības vispārējo budžetu, kā arī noteikumi, kas izklāstīti darba programmā vai uzaicinājumos, vai citās Savienības piešķiršanas procedūrās; |
|
d) |
“Savienības piešķiršanas procedūra” ir Savienības finansējuma piešķiršanas procedūra, kuru sāk Savienība vai personas vai subjekti, kam uzticēta Savienības līdzekļu apgūšana; |
|
e) |
“Jaunzēlandes subjekts” ir jebkura veida subjekts (fiziska persona, juridiska persona vai cita veida subjekts), kas drīkst piedalīties Savienības programmas vai darbības pasākumos saskaņā ar attiecīgo pamataktu un kas dzīvo vai ir iedibināts Jaunzēlandē; |
|
f) |
“ES finanšu gads” ir laikposms no 1. janvāra līdz 31. decembrim. |
3. pants
Dalības noteikšana
1. Jaunzēlandei ir atļauts piedalīties un sniegt ieguldījumu tajās Savienības programmās vai darbībās vai izņēmuma kārtā to daļās, kurās Jaunzēlande drīkst piedalīties saskaņā ar pamataktiem un kā noteikts šā nolīguma protokolos.
2. Īpašie noteikumi par Jaunzēlandes dalību 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir noteikti šā nolīguma Protokolā par Jaunzēlandes iesaisti 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” asociētā dalībnieka statusā. Atkāpjoties no šā nolīguma 15. panta 8. punkta, minēto protokolu var grozīt Apvienotā komiteja, kas izveidota ar šā nolīguma 14. pantu.
3. Atkāpjoties no šā nolīguma 15. panta 8. punkta, īpašos noteikumus par Jaunzēlandes dalību citās konkrētās Savienības programmās vai darbībās nosaka šā nolīguma protokolos, ko pieņem un groza Apvienotā komiteja, kura izveidota ar šā nolīguma 14. pantu.
4. Protokolos:
|
a) |
nosaka tās Savienības programmas, darbības vai izņēmuma kārtā to daļas, kurās Jaunzēlande piedalās; |
|
b) |
nosaka dalības ilgumu, t. i., laikposmu, kurā Jaunzēlande un Jaunzēlandes subjekti var pieteikties Savienības finansējumam vai kurā tiem var uzticēt Savienības līdzekļu apgūšanu; |
|
c) |
paredz īpašus Jaunzēlandes un Jaunzēlandes subjektu dalības nosacījumus, arī īpašu kārtību, kādā īstenojami finansiālie nosacījumi, kas noteikti šā nolīguma 6. un 7. pantā, īpašu kārtību korekcijas mehānismam, kas noteikts šā nolīguma 8. pantā, un nosacījumus dalībai struktūrās, kas izveidotas minēto Savienības programmu vai darbību īstenošanas nolūkā. Minētie nosacījumi atbilst šim nolīgumam, kā arī vienas vai vairāku Savienības iestāžu pamataktiem un aktiem, ar kuriem izveido šādas struktūras; |
|
d) |
attiecīgā gadījumā nosaka Jaunzēlandes finansiālās iemaksas summu Savienības programmā, ko īsteno, izmantojot finanšu instrumentu vai budžeta garantiju. |
4. pants
Atbilstība Savienības programmas vai darbības noteikumiem
1. Jaunzēlande piedalās šā nolīguma protokolos norādītajās Savienības programmās vai darbībās vai to daļās saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā nolīgumā, tā protokolos, pamataktos, un saskaņā ar citiem noteikumiem, kuri attiecas uz Savienības programmu un darbību īstenošanu.
2. Šā panta 1. punktā minētie noteikumi ietver šādus elementus:
|
a) |
Jaunzēlandes subjektu atbalsttiesīgums un jebkuri citi atbalsttiesīguma nosacījumi, kas saistīti ar Jaunzēlandi, jo īpaši ar izcelsmi, darbības vietu vai valstspiederību; |
|
b) |
noteikumi, kuri piemērojami pieteikumu iesniegšanai, novērtēšanai un atlasei un darbību īstenošanai, ko veic atbalsttiesīgi Jaunzēlandes subjekti. |
3. Noteikumi, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, ir līdzvērtīgi noteikumiem, ko piemēro atbalsttiesīgiem Savienību dalībvalstu subjektiem, ieskaitot Savienības ierobežojošo pasākumu ievērošanu (5), ja vien 1. punktā minētie noteikumi neparedz citādi.
5. pants
Jaunzēlandes dalība Savienības programmu vai darbību pārvaldībā
1. Jaunzēlandes pārstāvjiem vai ekspertiem vai Jaunzēlandes izraudzītiem ekspertiem ir atļauts piedalīties kā novērotājiem – ja vien tas neattiecas uz punktiem, kas rezervēti tikai Savienības dalībvalstīm vai ir saistīti ar to programmu vai darbību vai tās daļu, kurā Jaunzēlande nepiedalās, – komitejās, ekspertu grupu sanāksmēs un citās līdzīgās sanāksmēs, kur piedalās Savienības dalībvalstu pārstāvji vai eksperti vai Savienības dalībvalstu izraudzīti eksperti un kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot un pārvaldīt programmas, darbības vai to daļas, kurās Jaunzēlande piedalās saskaņā ar šā nolīguma 3. pantu, vai ko Eiropas Komisija ir izveidojusi saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu attiecībā uz minētajām programmām vai darbībām vai to daļām. Jaunzēlandes pārstāvji vai eksperti vai Jaunzēlandes izraudzītie eksperti nepiedalās balsošanā. Jaunzēlande tiek informēta par balsošanas rezultātiem.
2. Ja ekspertu vai vērtētāju iecelšanā valstspiederībai nav noteicošas lomas, valstspiederība nav iemesls, lai izslēgtu Jaunzēlandes valstspiederīgos. Jaunzēlande, mudinot savus valstspiederīgos kļūt par ekspertu kandidātiem, pienācīgi ņem vērā savus pienākumus, kas tai noteikti līgumā Te Tiriti o Waitangi.
3. Ievērojot 1. punkta nosacījumus, Jaunzēlandes pārstāvju dalību 1. punktā minētajās sanāksmēs vai citās sanāksmēs, kas saistītas ar programmu vai darbību īstenošanu, reglamentē tie paši noteikumi un procedūras, ko piemēro Savienības dalībvalstu pārstāvjiem, attiecībā uz tiesībām uzstāties un informācijas un dokumentu saņemšanu, izņemot punktus, kas rezervēti tikai dalībvalstīm vai ir saistīti ar programmu vai darbību vai tās daļām, kurā Jaunzēlande nepiedalās. Šā nolīguma protokolos var noteikt sīkāku kārtību ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai.
4. Šā nolīguma protokolos var noteikt sīkāku kārtību ekspertu dalībai, kā arī Jaunzēlandes dalībai valdēs un struktūrās, kas izveidotas, lai īstenotu attiecīgajā protokolā minētās Savienības programmas vai darbības.
6. pants
Finansiālie nosacījumi
1. Lai Jaunzēlande vai Jaunzēlandes subjekti varētu piedalīties Savienības programmās vai darbībās vai izņēmuma kārtā to daļās, Jaunzēlandei jāveic finansiāla iemaksa attiecīgajā finansējumā, kas tiek nodrošināts no Savienības vispārējā budžeta (“Savienības budžets”).
2. Katrai Savienības programmai vai darbībai vai izņēmuma kārtā to daļai finansiālā iemaksa ir summa, ko veido:
|
a) |
darbības ieguldījums; un |
|
b) |
dalības maksa. |
3. Finansiālo iemaksu veic kā ikgadēju maksājumu vienā vai vairākās daļās.
4. Neskarot šā panta 9. punktu un 7. pantu, dalības maksa ir 4 % no gada darbības ieguldījuma, un tai nepiemēro retrospektīvas korekcijas. No 2028. gada dalības maksas līmeni var koriģēt Apvienotā komiteja, kas izveidota ar šā nolīguma 14. pantu.
5. Darbības ieguldījums sedz darbības un atbalsta izdevumus un papildina gan saistību, gan maksājumu apropriāciju summas, kas iekļautas Savienības galīgi pieņemtajā budžetā programmām vai darbībām vai izņēmuma kārtā to daļām un kas attiecīgā gadījumā ir palielinātas ar ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri nav radušies no citu līdzekļu devēju finansiālajām iemaksām Savienības programmās un darbībās, kā noteikts katrā attiecīgajā šā nolīguma protokolā.
6. Darbības ieguldījums ir balstīts uz iemaksu skalu, kas definēta kā Jaunzēlandes iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās attiecība pret Savienības IKP tirgus cenās. Piemērojamos IKP tirgus cenās nosaka īpašie Eiropas Komisijas dienesti, pamatojoties uz jaunākajiem statistikas datiem, kas pieejami budžeta aprēķiniem gadā pirms gada, kurā jāveic ikgadējais maksājums. Šīs iemaksu skalas korekcijas var noteikt attiecīgos protokolos.
7. Darbības ieguldījuma pamatā ir iemaksu skalas piemērošana sākotnējām saistību apropriācijām, kas palielinātas, kā aprakstīts 5. punktā, un iekļautas Savienības budžetā, kurš galīgi pieņemts attiecīgajam gadam, lai finansētu tās Savienības programmas vai darbības vai izņēmuma kārtā to daļas, kurās piedalās Jaunzēlande.
8. Atkāpjoties no 6. un 7. punkta, Jaunzēlandes darbības ieguldījums programmā “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2027. gadā ir šāds:
|
— |
2023. gadā – 2 110 000 EUR, |
|
— |
2024. gadā – 2 900 000 EUR, |
|
— |
2025. gadā – 4 200 000 EUR, |
|
— |
2026. gadā – 4 200 000 EUR, |
|
— |
2027. gadā – 5 040 000 EUR. |
9. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās dalības maksas apmērs 2023.–2027. gadā ir šāds:
|
— |
2023. gadā – 1,5 %, |
|
— |
2024. gadā – 2 %, |
|
— |
2025. gadā – 2,5 %, |
|
— |
2026. gadā – 3 %, |
|
— |
2027. gadā – 4 %. |
10. Savienība pēc pieprasījuma sniedz Jaunzēlandei tādu informāciju par Jaunzēlandes finansiālo iemaksu, kura ir iekļauta ar budžetu, grāmatvedību, izpildi un izvērtēšanu saistītajā informācijā, kas tiek sniegta Savienības budžeta lēmējinstitūcijām un budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm par tām Savienības programmām vai darbībām vai izņēmuma kārtā to daļām, kurās Jaunzēlande piedalās. Minēto informāciju sniedz, pienācīgi ievērojot Savienības un Jaunzēlandes konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, un tā neskar informāciju, ko Jaunzēlandei ir tiesības saņemt saskaņā ar šā nolīguma 10. pantu.
11. Visas Jaunzēlandes finansiālās iemaksas un Savienības maksājumus, kā arī maksājamo vai saņemamo summu aprēķinus veic euro.
12. Sīki izstrādāti šā panta īstenošanas noteikumi ir izklāstīti attiecīgajos protokolos.
7. pants
Savienības programmas un darbības, kam piemēro darbības ieguldījuma korekcijas mehānismu
1. Ja tā paredzēts attiecīgajā protokolā, Savienības programmas vai darbības vai izņēmuma kārtā to daļu darbības ieguldījumu N gadam var retrospektīvi koriģēt vienā vai vairākos turpmākajos gados, pamatojoties uz budžeta saistībām, kas apstiprinātas par attiecīgā gada saistību apropriācijām, to īstenošanu ar juridiskām saistībām un to atcelšanu.
2. Pirmo korekciju veic N + 1 gadā, kad darbības ieguldījumu koriģē par starpību starp ieguldījumu un koriģēto ieguldījumu, ko aprēķina, N gada iemaksu skalu, kura koriģēta ar koeficientu, ja tā paredzēts attiecīgajā protokolā, piemērojot summai, kas sastāv no:
|
a) |
to budžeta saistību summas, kas attiecas uz saistību apropriācijām, kuras apstiprinātas balsojumā pieņemtajā Savienības budžetā N gadā, un saistību apropriācijām, kuras atbilst atceltajām saistībām, kas ir atkal darītas pieejamas; un |
|
b) |
ārējo piešķirto ieņēmumu apropriācijām, kas neizriet no citu līdzekļu devēju finansiālajām iemaksām Savienības programmās un darbībās, kā noteikts katrā attiecīgajā šā nolīguma protokolā, un kas bija pieejamas N gada beigās. |
3. Katru nākamo gadu, līdz visas budžeta saistības, ko finansē no N gada saistību apropriācijām, ir samaksātas vai atceltas, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc Savienības programmas beigām vai pēc N gadam atbilstošās daudzgadu finanšu shēmas beigām – atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks, – Savienība aprēķina N gada ieguldījuma korekciju, Jaunzēlandes ieguldījumu samazinot par summu, kas iegūta, N gada iemaksu skalu – kura ir koriģēta, ja attiecīgais protokols tā paredz, – piemērojot katru gadu atceltajām N gada saistībām, kuras finansētas no Savienības budžeta vai no atceltajām saistībām, kas atkal darītas pieejamas.
4. Ja tiek atceltas ārējo piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas neizriet no citu līdzekļu devēju finansiālajām iemaksām Savienības programmās un darbībās, kā noteikts katrā attiecīgajā šā nolīguma protokolā, Jaunzēlandes ieguldījumu attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā vai izņēmuma kārtā to daļās samazina par summu, kas iegūta, atceltajai summai piemērojot N gada iemaksu skalu, kura ir koriģēta, ja attiecīgais protokols tā paredz.
8. pants
Savienības programmas un darbības, kam piemēro automātiskās korekcijas mehānismu
1. Automātiskās korekcijas mehānismu piemēro tām Savienības programmām vai darbībām vai izņēmuma kārtā to daļām, kurām automātiskās korekcijas mehānisma piemērošana ir paredzēta attiecīgā protokolā. Automātiskās korekcijas mehānisma piemērošanu var ierobežot, attiecinot to tikai uz tām attiecīgajā protokolā norādītās Savienības programmas vai darbības daļām, ko īsteno, izmantojot dotācijas, kuru piešķiršanai tiek organizēti konkursi. Sīki izstrādātus noteikumus par to Savienības programmas vai darbības daļu apzināšanu, uz kurām attiecas vai neattiecas automātiskās korekcijas mehānisms, var noteikt attiecīgajā protokolā.
2. Savienības programmas vai darbības vai izņēmuma kārtā to daļu automātiskās korekcijas summa ir starpība starp to juridisko saistību sākotnējām summām, kuras faktiski noslēgtas ar Jaunzēlandi vai Jaunzēlandes subjektiem, kas saņēmuši finansējumu no attiecīgā gada saistību apropriācijām, un attiecīgo Jaunzēlandes maksāto darbības ieguldījumu, kas koriģēts saskaņā ar 7. pantu, ja attiecīgajā protokolā ir paredzēta šāda korekcija, neskaitot atbalsta izdevumus, kuri attiecas uz to pašu laikposmu.
3. Sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 2. punktā minēto juridisko saistību attiecīgo summu noteikšanu, arī konsorciju gadījumā, un par automātiskās korekcijas aprēķinu var noteikt attiecīgajā protokolā.
9. pants
Pārbaudes un revīzijas
1. Savienībai ir tiesības saskaņā ar piemērojamajiem vienas vai vairāku Savienības iestāžu vai struktūru aktiem un attiecīgo nolīgumu un/vai līgumu noteikumiem veikt tehniskas, zinātniskas, finansiālas vai citu veidu pārbaudes un revīzijas jebkuras tādas Jaunzēlandē dzīvojošas fiziskas personas vai Jaunzēlandē iedibinātas juridiskas personas telpās, kas saņem Savienības finansējumu, kā arī jebkuras tādas Jaunzēlandē dzīvojošas vai iedibinātas trešās personas telpās, kas ir iesaistīta Savienības līdzekļu apgūšanā. Minētās pārbaudes un revīzijas var veikt Savienības iestāžu un struktūru, jo īpaši Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas, darbinieki vai citas Eiropas Komisijas pilnvarotas personas. Savienības iestāžu un struktūru darbinieki un citas Eiropas Komisijas pilnvarotas personas, veicot savus pienākumus Jaunzēlandes teritorijā, rīkojas atbilstoši Jaunzēlandes tiesību aktiem.
2. Īstenojot 1. punktu, Savienības iestāžu un struktūru, jo īpaši Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas, darbiniekiem un citām Eiropas Komisijas pilnvarotām personām ir pienācīga piekļuve objektiem, darbiem un dokumentiem (gan elektroniskā, gan papīra formā), kā arī visai informācijai, kas nepieciešama šādu revīziju veikšanai, arī tiesības iegūt jebkuru revidētās fiziskās vai juridiskās personas vai revidētās trešās personas īpašumā esošu dokumentu vai datu nesēju satura fiziskas/elektroniskas kopijas un izrakstus.
3. Jaunzēlande neliedz 2. punktā minētajiem darbiniekiem un citām personām īstenot tiesības iekļūt Jaunzēlandē un piekļūt telpām, lai tās varētu izpildīt šajā pantā minētos pienākumus, un neliek nekādus īpašus šķēršļus šo tiesību īstenošanai.
4. Pārbaudes un revīzijas var veikt arī pēc tam, kad ir apturēta šā nolīguma protokola piemērošana saskaņā ar šā nolīguma 15. panta 4. punktu, ir pārtraukta šā nolīguma provizoriskā piemērošana vai tas ir izbeigts, saskaņā ar piemērojamajos vienas vai vairāku Savienības iestāžu vai struktūru aktos izklāstītajiem noteikumiem un kā noteikts attiecīgajos nolīgumos un/vai līgumos, kuri attiecas uz juridiskajām saistībām, ar ko īsteno Savienības budžetu un ko Savienība uzņēmusies pirms dienas, kad stājas spēkā attiecīgā protokola piemērošanas apturēšana, šā nolīguma provizoriskās piemērošanas pārtraukšana vai nolīguma izbeigšana.
10. pants
Cīņa pret pārkāpumiem, krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses
1. Eiropas Komisija un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaroti Jaunzēlandes teritorijā veikt administratīvo izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas. Šīs izmeklēšanas veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti piemērojamajos vienas vai vairāku Savienības iestāžu aktos, un kā noteikts attiecīgajos nolīgumos un/vai līgumos. Pildot savus pienākumus Jaunzēlandes teritorijā, Eiropas Komisija un OLAF rīkojas saskaņā ar Jaunzēlandes tiesību aktiem.
2. Jaunzēlandes kompetentās iestādes saprātīgā termiņā informē Eiropas Komisiju vai OLAF par faktiem vai aizdomām, ko tās uzzinājušas vai kas tām radušās, par pārkāpumu, krāpšanu vai citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finanšu intereses.
3. Īstenojot 1. punktu, pārbaudes un inspekcijas uz vietas var veikt jebkuras tādas Jaunzēlandē dzīvojošas fiziskas personas vai Jaunzēlandē iedibinātas juridiskas personas telpās, kas saņem Savienības līdzekļus, kā arī jebkuras tādas Jaunzēlandē dzīvojošas vai iedibinātas trešās personas telpās, kas ir iesaistīta Savienības līdzekļu apgūšanā.
4. Eiropas Komisija vai OLAF sagatavo un veic pārbaudes un inspekcijas uz vietas ciešā sadarbībā ar Jaunzēlandes kompetento iestādi, kuru izraudzījusies Jaunzēlandes valdība. Izraudzīto iestādi pietiekami laicīgi informē par pārbaužu un inspekciju objektu, mērķi un tiesisko pamatojumu, lai tā varētu sniegt palīdzību. Šajā nolūkā Jaunzēlandes kompetento iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un inspekcijās uz vietas.
5. Pēc Jaunzēlandes iestāžu pieprasījuma pārbaudes un inspekcijas uz vietas var veikt kopā ar Eiropas Komisiju vai OLAF.
6. Eiropas Komisijas un OLAF darbiniekiem ir piekļuve visai ar attiecīgajām operācijām saistītajai informācijai un dokumentiem, ieskaitot elektroniskos datus, kas ir nepieciešami, lai pienācīgi veiktu pārbaudes un inspekcijas uz vietas. Konkrētāk, tie var kopēt attiecīgos dokumentus.
7. Ja attiecīgā fiziskā persona, tiesību subjekts vai cita trešā persona pretojas pārbaudei vai inspekcijai uz vietas, Jaunzēlandes iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts noteikumiem, palīdz Eiropas Komisijai vai OLAF, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudi vai inspekciju uz vietas. Šī palīdzība ietver atbilstīgu piesardzības pasākumu veikšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, īpaši tādēļ, lai aizsargātu pierādījumus.
8. Eiropas Komisija vai OLAF informē Jaunzēlandes iestādes par šādu pārbaužu un inspekciju rezultātu. Konkrēti, Eiropas Komisija vai OLAF iespējami drīz ziņo Jaunzēlandes kompetentajai iestādei par pārbaudē vai inspekcijā uz vietas konstatētu faktu vai aizdomām par pārkāpumu.
9. Neskarot Jaunzēlandes krimināltiesību aktu piemērošanu, Eiropas Komisija var saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt administratīvus pasākumus un sodus juridiskām vai fiziskām Jaunzēlandes personām, kas piedalās Savienības programmas vai darbības īstenošanā.
10. Šā panta pienācīgas īstenošanas nolūkos Eiropas Komisija vai OLAF un Jaunzēlandes kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju un – ja kāda no Pusēm to pieprasa – savā starpā apspriežas.
11. Lai veicinātu rezultatīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar OLAF, Jaunzēlande ieceļ kontaktpunktu.
12. Eiropas Komisija vai OLAF un Jaunzēlandes kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības. Persondatus, kas ir ietverti informācijā, ar kuru apmainās, aizsargā saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.
13. Jaunzēlandes iestādes sadarbojas ar Eiropas Prokuratūru, lai tā varētu izpildīt savu pienākumu izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas skar Savienības finanšu intereses, veikt par tiem kriminālvajāšanu un saukt pie atbildības vainīgos un to līdzdalībniekus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.
11. pants
9. un 10. panta grozījumi
Saskaņā ar šā līguma 14. pantu izveidotās Apvienotā komiteja var grozīt 9. un 10. pantu, jo īpaši tādēļ, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas veiktas vienas vai vairāku Savienības iestāžu aktos.
12. pants
Līdzekļu atgūšana un izpildes pasākumi
1. Eiropas Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko Jaunzēlandes subjektam, kas nav valsts, uzliek finansiālas saistības attiecībā uz prasījumiem, kas izriet no Savienības programmām, darbībām, pasākumiem vai projektiem. Ja pēc tam, kad minētais lēmums ir paziņots Jaunzēlandes subjektam saskaņā ar 13. pantu, minētais subjekts noteiktajā termiņā nesamaksā, Eiropas Komisija paziņo par lēmumu Jaunzēlandes valdības izraudzītajai kompetentajai iestādei un Jaunzēlandes valdība samaksā Eiropas Komisijai finansiālo saistību summu un pieprasa summas atmaksu no Jaunzēlandes subjekta, kuram finansiālās saistības ir uzliktas, saskaņā ar tās nolīgumiem ar minēto subjektu.
2. Lai nodrošinātu tādu Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu un rīkojumu izpildāmību, kas izdoti, piemērojot šķīrējklauzulu, kura ietverta ar Savienības programmām, darbībām, pasākumiem vai projektiem saistītā līgumā vai nolīgumā, – gadījumā, ja šādi spriedumi vai rīkojumi ir paziņoti attiecīgajam Jaunzēlandes subjektam saskaņā ar EST noteikumiem par paziņošanu un minētais subjekts nesamaksā noteiktās summas 2 mēnešu un 10 dienu laikā, – Eiropas Komisija savā vārdā vai attiecīgās izpildaģentūras vai saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) izveidoto Savienības struktūru vārdā paziņo EST spriedumu vai rīkojumu Jaunzēlandes valdības izraudzītajai kompetentajai iestādei un Jaunzēlandes valdība maksā Eiropas Komisijai finansiālo saistību summu un pieprasa summas atmaksu no Jaunzēlandes subjekta, kuram finansiālās saistības ir uzliktas, saskaņā ar tās nolīgumiem ar minēto subjektu.
3. Jaunzēlandes valdība dara Eiropas Komisijai zināmu savu izraudzīto kompetento iestādi.
4. EST piekritībā ir pārbaudīt 1. punktā minēto Eiropas Komisijas lēmumu likumīgumu un apturēt to izpildi.
13. pants
Saziņa, paziņošana un informācijas apmaiņa
Savienības iestādēm un struktūrām, kas iesaistītas Savienības programmu vai darbību īstenošanā vai šādu programmu vai darbību kontrolē, ir tiesības tieši sazināties, arī izmantojot elektroniskas informācijas apmaiņas sistēmas, ar jebkuru tādu Jaunzēlandē dzīvojošu fizisku personu vai Jaunzēlandē iedibinātu juridisku personu, kas saņem Savienības finansējumu, kā arī ar jebkuru trešo personu, kas iesaistīta Savienības finansējuma apgūšanā un dzīvo vai ir iedibināta Jaunzēlandē. Eiropas Komisija ir tiesīga paziņot šā nolīguma 12. panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus, spriedumus un rīkojumus tieši personām, kas dzīvo Jaunzēlandē, un juridiskām personām, kas ir iedibinātas Jaunzēlandē. Šādas fiziskas un juridiskas personas un trešās personas var iesniegt tieši Savienības iestādēm un struktūrām visu attiecīgo informāciju un dokumentāciju, kas tām jāiesniedz, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem, kurus piemēro Savienības programmai vai darbībai, un pamatojoties uz līgumiem vai finansēšanas nolīgumiem, kas noslēgti minētās programmas vai darbības īstenošanas nolūkā.
14. pants
Apvienotā komiteja
1. Ar šo izveido Apvienoto komiteju. Apvienotajai komitejai ir šādi uzdevumi:
|
a) |
novērtēt, izvērtēt un pārbaudīt šā nolīguma un tā protokolu īstenošanu, jo īpaši:
|
|
b) |
pēc jebkuras Puses pieprasījuma apspriest ierobežojumus, ko Puses piemēro vai plāno piemērot attiecībā uz piekļuvi savām pētniecības un inovācijas programmām, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar to stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību un – Jaunzēlandes gadījumā – maoru tiesību un interešu aizsardzību saskaņā ar Te Tiriti o Waitangi; |
|
c) |
izskatīt iespējas uzlabot un attīstīt sadarbību; |
|
d) |
kopīgi apspriest ar šā nolīguma protokolos norādītajām Savienības programmām vai darbībām saistītās politikas nākotnes virzienus un prioritātes; |
|
e) |
apmainīties ar informāciju, cita starpā par jauniem tiesību aktiem, lēmumiem vai valsts programmām, kas attiecas uz šā nolīguma un tā protokolu īstenošanu; |
|
f) |
pieņemt šā nolīguma protokolus par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Jaunzēlandes dalību Savienības programmās vai darbībās vai izņēmuma kārtā to daļās un nepieciešamības gadījumā ar lēmumu grozīt minētos protokolus; |
|
g) |
ar lēmumu grozīt šā nolīguma 9. un 10. pantu, jo īpaši tādēļ, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas veiktas vienas vai vairāku Savienības iestāžu aktos. |
2. Apvienotā komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi. Apvienotās komitejas lēmumā vai nu norāda tā spēkā stāšanās dienu, vai, ja to prasa Puses iekšzemes tiesību sistēma, paredz, ka šā nolīguma grozījumi, jauni protokoli vai to grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad ir rakstiski paziņots par Pušu neizpildīto juridisko prasību un procedūru pabeigšanu.
3. Apvienotā komiteja, kuras sastāvā ir Savienības un Jaunzēlandes pārstāvji, pieņem savu reglamentu.
4. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu eksperta līmeņa ad hoc darba grupu / padomdevēju struktūru, kas var palīdzēt īstenot šo nolīgumu.
5. Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi gadā un, ja to prasa īpaši apstākļi, pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Sanāksmes organizē un tām nodrošina norises vietu Savienība un Jaunzēlandes valdība pārmaiņus.
6. Apvienotā komiteja strādā pastāvīgi, ar jebkādiem saziņas līdzekļiem apmainoties ar attiecīgo informāciju, jo īpaši ar informāciju par Jaunzēlandes tiesību subjektu dalību/sniegumu. Vajadzības gadījumā Apvienotā komiteja var veikt savus uzdevumus rakstiski.
15. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu.
2. Savienība un Jaunzēlande var piemērot šo nolīgumu provizoriski saskaņā ar savām attiecīgajām iekšējām procedūrām un tiesību aktiem. Provizoriskā piemērošana sākas dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu.
3. Ja Jaunzēlande paziņo Savienībai , ka tā nepabeigs savas iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai šis nolīgums stātos spēkā, šā nolīguma provizoriskā piemērošana beidzas dienā, kad Savienība saņem šo paziņojumu, un tas ir uzskatāms par šā nolīguma piemērošanas pārtraukšanas datumu.
Tajā pašā dienā beidz piemērot saskaņā ar šā nolīguma 14. pantu izveidtoās Apvienotās komitejas lēmumus.
4. Savienība var apturēt attiecīga šā nolīguma protokola piemērošanu, ja Jaunzēlande daļēji vai vispār neveic finansiālo iemaksu, kas tai jāmaksā saistībā ar attiecīgo Savienības programmu vai darbību.
Maksājuma neveikšanas gadījumā, kas var būtiski apdraudēt attiecīgās Savienības programmas vai darbības īstenošanu un pārvaldību, Eiropas Komisija nosūta oficiālu atgādinājuma vēstuli. Ja maksājums netiek veikts 20 darbdienu laikā pēc oficiālās atgādinājuma vēstules, Savienība, nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli, paziņo Jaunzēlandei par attiecīgā protokola piemērošanas apturēšanu, kas stājas spēkā 15 dienas pēc tam, kad Jaunzēlande ir saņēmusi minēto paziņojumu.
Ja protokola piemērošana tiek apturēta, Jaunzēlandes subjekti nav tiesīgi piedalīties Savienības piešķiršanas procedūrās, kuras vēl nav pabeigtas laikā, kad apturēšana stājas spēkā. Savienības piešķiršanas procedūru uzskata par pabeigtu, kad šīs procedūras rezultātā ir notikusi juridisku saistību uzņemšanās.
Apturēšana neietekmē juridiskās saistības, kas saskaņā ar attiecīgo Savienības programmu vai darbību noslēgtas ar Jaunzēlandes subjektiem pirms apturēšanas stāšanās spēkā. Šīm juridiskajām saistībām turpina piemērot attiecīgo protokolu.
Savienība nekavējoties paziņo Jaunzēlandei, tiklīdz Savienība ir saņēmusi visu veicamās finansiālās iemaksas summu. Apturēšanu atceļ uzreiz pēc šā paziņojuma.
No datuma, ar kuru apturēšana ir atcelta, Jaunzēlandes subjekti atkal ir tiesīgi piedalīties Savienības piešķiršanas procedūrās, kas sāktas attiecīgās Savienības programmas vai darbības ietvaros pēc minētā datuma, un Savienības piešķiršanas procedūrās, kas sāktas pirms minētā datuma un kam vēl nav beidzies pieteikumu iesniegšanas termiņš.
5. Jebkura Puse var izbeigt šo nolīgumu jebkurā laikā, rakstiski paziņojot otrajai Pusei par nodomu to izbeigt. Šo nolīgumu var izbeigt tikai visu kopumā. Izbeigšana stājas spēkā pēc trim kalendāriem mēnešiem no dienas, kad rakstiskais paziņojums sasniedzis adresātu. Izbeigšanas spēkā stāšanās diena ir uzskatāma par nolīguma izbeigšanas datumu.
6. Puses vienojas, ka tad, ja tiek pārtraukta šā nolīguma provizoriskā piemērošana saskaņā ar 3. punktu vai tas tiek izbeigts saskaņā ar 5. punktu:
|
a) |
tādi projekti, pasākumi, darbības vai to daļas, attiecībā uz kuriem šā nolīguma provizoriskās piemērošanas laikā un/vai pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pirms šā nolīguma piemērošanas pārtraukšanas vai izbeigšanas ir notikusi juridisko saistību uzņemšanās, turpinās līdz to izpildei saskaņā ar šajā nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem; |
|
b) |
ikgadējo finansiālo iemaksu attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā N gadā, kurā pārtrauc šā nolīguma provizorisko piemērošanu vai šo nolīgumu izbeidz, samaksā pilnā apmērā saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu un attiecīgo protokolu atbilstošajiem noteikumiem. Ja piemēro korekcijas mehānismu, darbības ieguldījumu attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā N gadā koriģē saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu. Tām Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro gan korekcijas mehānismu, gan automātiskās korekcijas mehānismu, attiecīgo darbības ieguldījumu N gadā koriģē saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu un labo saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu. Tām Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro tikai korekcijas mehānismu, attiecīgo darbības ieguldījumu N gadā labo saskaņā ar šā nolīguma 8. pantu. N gada dalības maksu, kas samaksāta kā daļa no finansiālās iemaksas attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā, nekoriģē un nelabo; |
|
c) |
ja piemēro korekcijas mehānismu, pēc gada, kurā pārtrauc šā nolīguma provizorisko piemērošanu vai šo nolīgumu izbeidz, tos darbības ieguldījumus attiecīgajā Savienības programmā vai darbībā, kas samaksāti par gadiem, kuros šis nolīgums tika piemērots, koriģē saskaņā ar 7. pantu. Tām Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro gan korekcijas mehānismu, gan automātiskās korekcijas mehānismu, šos darbības ieguldījumus koriģē saskaņā ar 7. pantu un automātiski labo saskaņā ar 8. pantu. Tām Savienības programmām vai darbībām, kurām piemēro tikai automātiskās labošanas mehānismu, attiecīgos darbības ieguldījumus automātiski labo saskaņā ar 8. pantu. |
7. Puses, savstarpēji vienojoties, atrisina visas pārējās šā nolīguma izbeigšanas vai provizoriskās piemērošanas pārtraukšanas sekas.
8. Šo nolīgumu var grozīt tikai rakstiski pēc Pušu abpusējas piekrišanas. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar to pašu procedūru, kas piemērojama attiecībā uz šā nolīguma stāšanos spēkā un ir noteikta 1. punktā.
9. Rakstiskos paziņojumus, kas minēti 1., 2., 3. un 5. punktā, nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Jaunzēlandes Ārlietu un tirdzniecības ministrijas ģenerāldirektoram.
10. Protokoli ir šā nolīguma neatņemama daļa.
11. Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas šā nolīguma interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
Съставено в Брюксел на девети юли две хиляди двадесет и трета година.
Hecho en Bruselas, el nueve de julio de dos mil veintitrés.
V Bruselu dne devátého července dva tisíce dvacet tři.
Udfærdiget i Bruxelles den niende juli to tusind og treogtyve.
Geschehen zu Brüssel am neunten Juli zweitausenddreiundzwanzig.
Kahe tuhande kahekümne kolmanda aasta juulikuu üheksandal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις εννέα Ιουλίου δύο χιλιάδες είκοσι τρία.
Done at Brussels on the ninth day of July in the year two thousand and twenty three.
Fait à Bruxelles, le neuf juillet deux mille vingt-trois.
Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an naoú lá d'Iúil sa bhliain dhá mhíle fiche a trí.
Sastavljeno u Bruxellesu devetog srpnja godine dvije tisuće dvadeset treće.
Fatto a Bruxelles, addì nove luglio duemilaventitré.
Briselē, divi tūkstoši divdesmit trešā gada devītajā jūlijā.
Priimta du tūkstančiai dvidešimt trečių metų liepos devintą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-huszonharmadik év július havának kilencedik napján.
Magħmul fi Brussell, fid-disa’ jum ta’ Lulju fis-sena elfejn u tlieta u għoxrin.
Gedaan te Brussel, negen juli tweeduizend drieëntwintig.
Sporządzono w Brukseli dnia dziewiątego lipca roku dwa tysiące dwudziestego trzeciego.
Feito em Bruxelas, em nove de julho de dois mil e vinte e três.
Întocmit la Bruxelles la nouă iulie două mii douăzeci și trei.
V Bruseli deviateho júla dvetisícdvadsaťtri.
V Bruslju, devetega julija dva tisoč triindvajset.
Tehty Brysselissä yhdeksäntenä päivänä heinäkuuta vuonna kaksituhattakaksikymmentäkolme.
Som skedde i Bryssel den nionde juli år tjugohundratjugotre.
L1822023LV410120230709LV0002.0001171193PROTOKOLS PAR JAUNZĒLANDES IESAISTI 2021.–2027. GADA PĒTNIECĪBAS UN INOVĀCIJAS PAMATPROGRAMMĀ APVĀRSNIS EIROPA ASOCIĒTĀ DALĪBNIEKA STATUSĀ1. pantsAsociētās dalības darbības jomaJaunzēlande kā asociētā valsts piedalās un sniedz ieguldījumu pētniecības un inovācijas pamatprogrammas Apvārsnis Eiropa (programma Apvārsnis Eiropa) II pīlārā Globālie izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu Apvārsnis Eiropa, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.). jaunākās redakcijas 4. pantā un tiek īstenots, izmantojot īpašo programmu, kura izveidota ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/764Padomes Lēmums (ES) 2021/764 (2021. gada 10. maijs), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu Apvārsnis Eiropa, un atceļ Lēmumu 2013/743/ES (OV L 167I, 12.5.2021., 1. lpp.)., tās jaunākajā redakcijā.2. pantsPapildu nosacījumi dalībai programmā Apvārsnis Eiropa1.Pirms Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 22. panta 5. punktu pieņem lēmumu par to, vai Jaunzēlandes subjekti ir tiesīgi piedalīties darbībā, kura saistīta ar ES stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, Eiropas Komisija var pieprasīt konkrētu informāciju vai garantijas, piemēram:a)informāciju par to, vai Savienības subjektiem ir vai tiks pretī nodrošināta piekļuve pastāvošām un plānotām Jaunzēlandes programmām vai darbībām vai to daļām, kas līdzvērtīgas attiecīgajai programmas Apvārsnis Eiropa darbībai;b)informāciju par to, vai Jaunzēlandē ir ieviests investīciju izvērtēšanas valsts mehānisms, un garantijas, ka Jaunzēlandes iestādes ziņos Eiropas Komisijai un konsultēsies ar Komisiju par visiem iespējamiem gadījumiem, kad, piemērojot šādu mehānismu, tās ir uzzinājušas par to, ka ārpus Jaunzēlandes iedibināts vai no citas valsts kontrolēts subjekts plāno investēt Jaunzēlandes subjektā, kurš ir saņēmis programmas Apvārsnis Eiropa finansējumu tādu darbību veikšanai, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, vai plāno pārņemt šādu Jaunzēlandes subjektu, ar nosacījumu, ka Eiropas Komisija iesniedz Jaunzēlandei attiecīgo Jaunzēlandes subjektu sarakstu pēc dotāciju nolīgumu parakstīšanas ar šiem subjektiem; unc)garantijas, ka nevienam no rezultātiem, tehnoloģijām, pakalpojumiem un produktiem, ko attiecīgo darbību ietvaros izstrādājuši Jaunzēlandes subjekti, darbības laikā un četrus gadus pēc darbības beigām netiks piemēroti ierobežojumi eksportēšanai uz Savienības dalībvalstīm. Jaunzēlande katru gadu darbības laikā un četrus gadus pēc darbības beigām dalīsies ar atjauninātu sarakstu ar valsts eksporta ierobežojumiem.2.Jaunzēlandes subjekti var piedalīties Kopīgā pētniecības centra (JRC) darbībās saskaņā ar noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Savienības subjektiem, ja vien nav nepieciešami ierobežojumi, lai nodrošinātu atbilstību dalības darbības jomai, kas izriet no 1. punkta piemērošanas.3.Jaunzēlandi regulāri informē par JRC darbībām, kas saistītas ar Jaunzēlandes dalību programmā Apvārsnis Eiropa, jo īpaši par JRC daudzgadu darba programmām. Jaunzēlandes pārstāvi var uzaicināt kā novērotāju uz JRC valdes sanāksmēm saistībā ar jautājumu, kas attiecas uz Jaunzēlandes dalību programmā Apvārsnis Eiropa.4.Ja Savienība programmu Apvārsnis Eiropa īsteno, piemērojot LESD 185. un 187. pantu, Jaunzēlande un Jaunzēlandes subjekti var piedalīties juridiskajās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar minētajiem noteikumiem, atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kas ir vai tiks pieņemti par minēto juridisko struktūru izveidi.5.Tā kā Jaunzēlande piedalās programmas Apvārsnis Eiropa II pīlārā, Jaunzēlandes pārstāvjiem ir tiesības piedalīties kā novērotājiem bez balsstiesībām Lēmuma (ES) 2021/764 14. pantā minētajā komitejā jautājumos, kas attiecas uz Jaunzēlandi. Šāda dalība notiek saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu. Jaunzēlandes pārstāvju izdevumus par ceļu uz komitejas sanāksmēm atlīdzina atbilstoši ekonomiskās klases cenām. Visos pārējos jautājumos ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu reglamentē tie paši noteikumi, ko piemēro Savienības dalībvalstu pārstāvjiem.6.Puses, ievērojot spēkā esošās tiesību normas, tiesību aktus un/vai valdības noteikumus, dara visu iespējamo, lai atvieglotu to personu brīvu pārvietošanos, ieskaitot apmeklējumus un pētījumu veikšanu, kuras piedalās šajā protokolā paredzētajās darbībās, un tādu preču un pakalpojumu pārrobežu apriti, kurus paredzēts izmantot šādās darbībās.3. pantsSavstarpībaTiesību subjekti, kas iedibināti Savienībā, var piedalīties Jaunzēlandes programmās, darbībās vai to daļās, kas ir līdzvērtīgas programmas Apvārsnis Eiropa II pīlāra programmām vai darbībām vai to daļām, saskaņā ar Jaunzēlandes iekšzemes režīmiem, kas reglamentē zinātnes finansējumu. Ja Jaunzēlande finansējumu nepiešķir, Savienībā iedibināti tiesību subjekti var piedalīties ar pašu līdzekļiem.Neizsmeļošs Jaunzēlandes līdzvērtīgo programmu vai darbību un izņēmuma kārtā to daļu saraksts ir sniegts šā protokola II pielikumā.4. pantsAtvērtā zinātnePuses savās programmās, projektos un darbībās savstarpēji veicina un mudina izmantot atvērtās zinātnes praksi saskaņā ar programmas Apvārsnis Eiropa noteikumiem un Jaunzēlandes normatīvajiem aktiem un atvērtās pētniecības politiku un pienācīgi ņemot vērā Jaunzēlandes saistības, kas tai noteiktas saskaņā ar Te Tiriti o Waitangi.5. pantsSīki izstrādāti noteikumi par finansiālo iemaksu, korekcijas mehānismu un automātiskās korekcijas mehānismu1.Jaunzēlandes darbības ieguldījumam programmā Apvārsnis Eiropa piemēro automātiskās korekcijas mehānismu. Korekcijas mehānismu, kas paredzēts šā nolīguma 7. pantā, Jaunzēlandes darbības ieguldījumam programmā Apvārsnis Eiropa nepiemēro.2.Automātiskās korekcijas mehānisma pamatā ir Jaunzēlandes un Jaunzēlandes subjektu sniegums tajās programmas Apvārsnis Eiropa II pīlāra daļās, ko īsteno ar konkurenciālām dotācijām.3.Sīki izstrādāti noteikumi par automātiskās korekcijas mehānismu ir izklāstīti šā protokola I pielikumā.6. pantsNobeiguma noteikumi1.Šis protokols ir spēkā tik ilgi, cik nepieciešams, lai tiktu pabeigti visi projekti, pasākumi, darbības vai to daļas, ko finansē no programmas Apvārsnis Eiropa II pīlāra, visi pasākumi, ko nepieciešams veikt, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, un visas Pušu savstarpējās finansiālās saistības, kas izriet no šā protokola īstenošanas.2.Šā protokola pielikumi ir šā protokola neatņemama daļa.I pielikumsNoteikumi, kas reglamentē Jaunzēlandes finansiālo iemaksu 2021.–2027. gada programmā Apvārsnis EiropaII pielikumsJaunzēlandes līdzvērtīgo programmu vai darbību un to daļu sarakstsL1822023LV2510120230626LV0004.0001371459Protokols, ar kuru īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku (2023–2027)1. pantsDefinīcijasŠajā protokolā piemēro nolīguma 1. pantā noteiktās definīcijas ar šeit pievienotajiem grozījumiem un papildinājumiem.1)novērotājs ir persona, kuru valsts iestāde ir pilnvarojusi novērot uz zvejas kuģa veiktās zvejas darbības un vākt datus, kas skaitliski vai vārdiski apraksta šā darba rezultātus;2)zivju pievilināšanas ierīce jeb ZPI ir pastāvīgs, daļēji pastāvīgs vai pagaidu objekts, struktūra vai ierīce, kas izgatavota no mākslīga vai dabiska materiāla un tiek izvietota vai lokalizēta, lai pievilinātu un pēc tam nozvejotu mērķsugu tunzivis.2. pantsPriekšmetsŠā protokola mērķis ir īstenot nolīgumu, tālab nosakot, ar kādiem nosacījumiem Savienības kuģi var saņemt piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, kā arī īstenot nolīguma 2. pantā paredzēto sadarbību.Šo protokolu interpretē un piemēro, pilnībā ievērojot nolīguma principus un noteikumus un ar nolīgumu saskanīgā veidā.3. pantsPiemērošanas jomaŠo protokolu piemēro:Savienības kuģu darbībām, ko tie Madagaskaras zvejas zonā veic tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju specializētajā zvejā,nolīguma 2. pantā minēto veidu sadarbības īstenošanā.4. pantsZivju sugas un atļauju saņēmušo kuģu skaits1.Atļautās sugas ir šā protokola pielikuma 1. papildinājumā uzskaitītās tunzivju un tunzivjveidīgo zivju sugas, uz kurām attiecas Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pārvaldības pilnvaras.2.Aizliegts zvejot šādas sugas:starptautisko konvenciju aizsargātās sugas, proti, Cethorinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharinus falciformis, Carcharinus longimanus, Isurus oxyrinchus, Isurus paucus,sugas, kuru īpatņus IOTC ir aizliegusi (ne)sadalītā veidā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt, proti, Alopiidae, Sphyrnidae un Lamnidae dzimtas sugas.3.Zvejas iespējas tiek piešķirtas 65 Savienības kuģiem, un sīkāks sadalījums ir šāds:32 tunzivju seineri,13 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT),20 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir 100 GT vai mazāka).4.Šā panta 3. punktu piemēro saskaņā ar 11. un 12. pantu.5. pantsIlgumsŠo protokolu piemēro četrus gadus no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.6. pantsFinansiālais ieguldījums1.Šā protokola kopējās vērtības aplēse uz visu četru gadu periodu ir 12880000 EUR jeb 3220000 EUR gadā. Šīs kopsummas sadalījums ir šāds:7200000 EUR ir nolīguma 13. pantā minētais Savienības finansiālais ieguldījums,5680000 EUR ir aplēstā kuģu īpašnieku iemaksu vērtība.2.Savienības ikgadējo finansiālo ieguldījumu veido:a)ikgadēja 700000 EUR liela summa, kas atbilst atsauces daudzumam, kurš visām sugām kopā ir 14000 tonnu gadā, un ko maksā par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai;b)ikgadēja 1100000 EUR liela summa Madagaskaras zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas atbalstam. Šo summu nodod par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas rīcībā, un par zvejniecību un akvakultūru atbildīgā Madagaskaras aģentūra to izmanto saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas atbilst valsts noteikumiem un ir iekļauti par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas izstrādātajā procedūru rokasgrāmatā, kura Savienības iestādēm paziņota pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma.3.Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot 7., 8., 11., 14. un 15. pantu.4.Finansiālo ieguldījumu iemaksā:a)Valsts kases bankas kontā, kas atvērts Madagaskaras Centrālajā bankā (maksa par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai);b)par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas pārziņā esošā bankas kontā, kas paredzēts tikai nozariskajam atbalstam (nozariskais atbalsts).Bankas kontu rekvizītus Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm paziņo pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma, un tos katru gadu apstiprina no jauna.7. pantsAr piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai saistītā finansiālā ieguldījuma maksāšanas kārtība1.Ja Savienības kuģu gada nozvejas, kuras noteiktas saskaņā ar pielikuma IV nodaļas 1. iedaļu, pārsniedz 14000 tonnu lielo atsauces daudzumu, ikgadējo finansiālo ieguldījumu palielina par 50 EUR, kas maksājami par katru papildu tonnu.2.Tomēr ikgadējā summa, ko Savienība maksā par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, nedrīkst būt vairāk kā divkārt lielāka par 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Madagaskaras zvejas zonā gūtās Savienības kuģu nozvejas pārsniedz divkāršotu atsauces daudzumu, nozveju pārsniegumam atbilstošo summu samaksā nākamajā gadā.3.Finansiālo ieguldījumu, kas attiecas uz Savienības kuģu piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā 90 dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola provizoriskās piemērošanas gadadienā.4.Madagaskara brīvi lemj par to, kā izmantot finansiālo ieguldījumu, kas samaksāts par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai.8. pantsNozariskā atbalsta īstenošanas un maksāšanas kārtība1.Nolīguma 14. pantā paredzētā Apvienotā komiteja (turpmāk Apvienotā komiteja) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas pieņem pa gadiem izklāstītu nozariskā atbalsta daudzgadu programmu, kuras vispārīgais mērķis ir Madagaskarā veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu zvejošanu.2.Šo programmu izklāsta dokumentā, kurā iekļauj:a)gada un daudzgadu vadlīnijas par 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;b)gada un daudzgadu mērķus un rīcību, ar kādu tiek veicināta atbildīgas un ilgtspējīgas zvejas un zilās ekonomikas attīstība, kurā ņemtas vērā Madagaskaras prioritātes, proti:tunzivju zvejniecību pārvaldībai veltītas nacionālās stratēģijas īstenošana,nerūpnieciskās un tradicionālās zvejas atbalstīšana,zvejnieku apmācīšana,zvejas darbību uzraudzība, kontrole un pārraudzība (UKP) un jo īpaši nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (turpmāk NNN zveja) apkarošana,ar zveju saistītās pētniecības, kā arī jūras ekosistēmu un zvejas resursu pārvaldīšanas spējas stiprināšana,zvejas produktu nekaitīgums;c)kritērijus un procedūras, kas vajadzīgi, lai sasniegtos rezultātus ik gadu izvērtētu, vajadzības gadījumā izmantojot rādītājus.3.Katru gadu Madagaskaras iestāde Apvienotajai komitejai iesniedz gada progresa ziņojumu, kurā izklāsta programmas darbību īstenošanas sekmes. Beidzamajā gada ziņojumā iekļauj arī kopsavilkumu par programmas īstenošanas rezultātiem visā šā protokola darbības laikā.4.Visus ierosinātos programmas grozījumus iesniedz uz apstiprināšanu Apvienotajā komitejā.5.Ar nozarisko atbalstu saistīto finansiālā ieguldījuma maksājumu veic ar ikgadējiem daļmaksājumiem, kurus izdara pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir izanalizējusi programmas īstenošanu, un kuri ir atkarīgi no šīs īstenošanas rezultātiem.6.Šā protokola 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumus Savienība var pilnībā vai daļēji apturēt, ja Apvienotās komitejas veiktajā analīzē atklājas, ka:a)sasniegtie rezultāti neatbilst Apvienotajā komitejā apstiprinātajam plānam;b)minētajā plānā paredzētās darbības nav īstenotas.7.Ja nozariskajam atbalstam paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumi ir bijuši apturēti saskaņā ar 6. punktu, tos var atsākt tikai pēc Pušu apspriešanās un vienošanās un ja nozariskā atbalsta īstenošanas rezultāti atbilst Apvienotajā komitejā apstiprinātajam plānam. Tomēr, kad pagājuši seši mēneši pēc šā protokola termiņa beigām, nozariskajam atbalstam paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumus izdarīt vairs nedrīkst.8.Programmas uzraudzību Puses turpina, līdz tā ir pilnībā īstenota.9.Verificēt un kontrolēt 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma līdzekļu izlietojumu var katras Puses revīzijas un kontroles institūcijas, arī Eiropas Revīzijas palāta. Šis noteikums ietver tiesības piekļūt labuma guvēja informācijai, dokumentiem, objektiem un iekārtām.10.Madagaskaras iestāde īsteno popularizējošas un komunikatīvas darbības, kas nodrošina ar nozarisko atbalstu finansētā iznākuma un Savienības ieguldījuma pamanāmību.9. pantsZinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas jomā1.Puses apņemas atbildīgu zvejošanu Madagaskaras zvejas zonā veicināt, izmantojot zinātnisko sadarbību.2.Puses apmainās ar visu relevanto zinātnisko informāciju, kura ļauj izvērtēt jūras bioloģisko resursu stāvokli Madagaskaras zvejas zonā.3.Nolīguma 9. panta 3. punktā paredzētajā kopīgajā zinātniskajā sanāksmē tiekas katras Puses nominētie kompetentie zinātnieki. Puses dara pieejamus zinātnieku darbam vajadzīgos datus. Kopīgās zinātniskās sanāksmes pilnvaras, sastāvu un darbības modeli nosaka Apvienotā komiteja.4.Apvienotā zinātniskā sanāksme sagatavo ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno ieteikumu un kuru iesniedz Apvienotajai komitejai, kas ziņojumu izskata un var pieņemt nolīguma 9. panta 4. punktā paredzētus pasākumus.10. pantsEkonomiskā un sociālā sadarbība1.Īstenodamas nolīguma 10. panta principus, kuri skar ekonomisko un sociālo sadarbību, Puses regulāri apspriežas Apvienotajā komitejā un piesaista operatorus un citas ieinteresētās personas, lai tādējādi apzinātu sadarbības iespējas, arī tās, kas ļauj attīstīt tirdznieciskus sakarus un investīcijas zivsaimniecības nozarē.2.Minētajās apspriedēs ņem vērā Savienības vai citu tehnisko un finanšu partneru attīstības un sadarbības programmas.11. pantsZvejas iespēju un šā protokola īstenošanas kārtības pārskatīšana pēc kopējas vienošanās1.Lai šā protokola aptvertās zivju sugas tiktu pārvaldītas ilgtspējīgi, Apvienotā komiteja, pamatojoties uz relevantiem zinātniskajiem ieteikumiem un jo īpaši ņemot vērā IOTC rezolūcijas un ieteikumus, var 4. pantā minētās zvejas iespējas pārskatīt, un attiecīgā gadījumā to dara pēc 9. pantā minētās kopīgās zinātniskās sanāksmes ieteikuma.2.Šādā gadījumā 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais finansiālais ieguldījums var tikt proporcionāli pārskatīts un izdarīti vajadzīgie grozījumi šajā protokolā un tā pielikumā.3.Apvienotā komisija var koriģēt šā protokola noteikumus par zvejas darbību veikšanas nosacījumiem un nozariskā atbalsta īstenošanas kārtību.4.Ja Puses ir pabeigušas savas attiecīgās procedūras, Apvienotās komitejas pieņemtajiem lēmumiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šim protokolam.12. pantsIzpētes zvejas reisi un jaunas zvejas iespējas1.Lai novērtētu jaunu zvejniecību zinātnisko un ekonomisko ilgtspēju, it sevišķi attiecībā uz sugām, kuras uzskata par nepietiekami izmantotām vai kuru krājuma stāvoklis nav zināms, Puses veicina izpētes zvejas veikšanu Madagaskaras zvejas zonā.2.Saskaņā ar valsts tiesību aktiem Madagaskaras iestāde var apstiprināt izpētes zvejas reisu īstenošanu, ko veic, pamatojoties uz īpašām Apvienotās komitejas pieņemtām specifikācijām. Apvienotā komiteja precizē minēto reisu mērķsugas un nosacījumus un ņem vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un, attiecīgā gadījumā, zinātnisko ieteikumu, kas iegūts saskaņā ar 9. pantu.3.Izpētes zvejas reisu atļaujas kuģiem piešķir ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, un vajadzības gadījumā šo periodu saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem saīsina. Izpētes zvejas kuģi atbilst Madagaskaras iestādes apstiprinātajām specifikācijām. Visu reisa laiku uz kuģa ir Madagaskaras iestādes izraudzīts novērotājs un, attiecīgā gadījumā, karoga valsts zinātniskais novērotājs. Savāktos novērošanas datus nosūta analīzes veikšanai un zinātnisko ieteikumu sagatavošanai saskaņā ar 9. pantu.4.Zinātniskā sanāksme savu atzinumu par izpētes zvejas rezultātiem iesniedz Apvienotajai komitejai, kas vajadzības gadījumā lemj par jaunu sugu zvejas iespēju noteikšanu uz laiku līdz šā protokola darbības beigām.13. pantsZvejas darbību atļaušanas un veikšanas nosacījumi1.Zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā Savienības kuģi drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir atļauja, ko saskaņā ar nolīgumu un šo protokolu izdevusi Madagaskaras iestāde.2.Atļaujas Savienības kuģiem Madagaskaras iestāde izdod tikai saskaņā ar nolīgumu un šo protokolu; citādu atļauju izdošana Savienības kuģiem, jo īpaši tiešu atļauju veidā, ir aizliegta.3.Ja šajā protokolā nav noteikts citādi, to Savienības kuģu darbības, kuriem ir atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā, reglamentē Madagaskaras normatīvie un administratīvie akti.14. pantsPiemērošanas apturēšana1.Nolīguma 20. pantā paredzētajos gadījumos šā protokola īstenošanu, arī kuģu zvejas darbības un finansiālā ieguldījuma maksāšanu, jebkura no Pusēm drīkst apturēt vienpusējā kārtā.2.Piemērošanas apturēšana 3. panta 3. punkta nosacījumu neievērošanas gadījumā var notikt tikai tad, ja ir iedarbināti apspriešanās mehānismi, kuri paredzēti 96. pantā Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras pusesOV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. ar jaunākajiem grozījumiem (turpmāk Kotonū nolīgums) un attiecas uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību būtiskie elementi, kas noteikti minētā nolīguma 9. pantā vai atbilstošajā pēctecīgā nolīguma pantā.3.Lai šā protokola piemērošanu apturētu, ieinteresētajai Pusei vismaz mēnesi pirms dienas, kad piemērošanas apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Līdz ar minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās Apvienotajā komitejā, lai tādējādi raudzītu panākt izlīgumu.4.Ja piemērošanu aptur, Savienības kuģu darbības Madagaskaras zvejas zonā uz piemērošanas apturēšanas laiku ir jāpārtrauc. Pēc tam, kad piemērošanas apturēšana stājusies spēkā, Savienības kuģi 24 stundu laikā atstāj Madagaskaras zvejas zonu.5.Puses turpina savstarpēji apspriesties un cenšas panākt izlīgumu. Ja tas izdodas, šā protokola piemērošanu atsāk un Apvienotajā komitejā vienojas par iespējamās finansiālās kompensācijas lielumu.15. pantsDenonsēšana1.Ja nolīguma 21. pantā paredzētajos gadījumos un apstākļos šo protokolu denonsē, ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par savu šā protokola denonsēšanas nodomu.2.Iepriekšminētā paziņojuma nosūtīšana kalpo arī par Pušu apspriešanās sākumu.16. pantsDatu aizsardzība1.Puses nodrošina, ka datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, kompetentā iestāde izmanto vienīgi nolīguma īstenošanai un konkrēti pārvaldības mērķiem un zvejas UKP vajadzībām.2.Puses apņemas nodrošināt, ka visi komerciāli sensitīvie dati un persondati, kas attiecas uz Savienības kuģiem un to zvejas darbībām un ir iegūti nolīguma satvarā, kā arī visa komerciāli sensitīvā informācija, kas saistīta ar Savienības izmantotajām sakaru sistēmām, tiek uzskatīta par konfidenciālu. Puses nodrošina, ka datus par Madagaskaras zvejas zonā notikušajām zvejas darbībām publisko vienīgi agregētā veidā.3.Persondatus apstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.4.Persondatus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, apstrādā saskaņā ar šā protokola pielikuma 2. papildinājumu. Apvienotā komiteja var noteikt vēl citus aizsardzības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kurus piemēro persondatiem un datu subjekta tiesībām.5.Šā panta 1. līdz 4. punkts Pusēm neliedz pildīt reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) vai reģionālo zvejniecības organizāciju uzliktos pienākumus nosūtīt un publicēt datus par kuģiem.17. pantsElektroniska datu apmaiņa1.Puses apņemas pēc iespējas drīzāk ieviest datorizētas sistēmas, kuras vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.2.Ja ir garantēts dokumenta autentiskums, dokumentu elektroniskā formātā visos aspektos uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.3.Kārtība, kādā īstenojamas un lietojamas to datu elektroniskās apmaiņas sistēmas, kas saistīti ar nozvejām, nozvejas deklarācijām, kuras (ERS – Electronic Recording and Reporting System jeb elektroniskajā reģistrācijas un ziņošanas sistēmā) nosūtāmas, ieejot zonā un izejot no tās, kuģu pozīcijas datiem (nosūtāmi, izmantojot VMS – Vessel Monitoring System) un zvejas atļauju saņemšanu, ir noteikta pielikumā un tā papildinājumos.4.Puses tūlīt viena otru informē par visiem datorizētās informācijas sistēmas darbības traucējumiem. Tādā gadījumā informāciju un dokumentus, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu, aizstāj ar dokumentiem papīra formā vai nosūta, izmantojot citus sakaru līdzekļus, kuri noteikti šā protokola pielikumā.18. pantsStāšanās spēkā1.Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.2.Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta, attiecībā uz Savienību, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram.19. pantsProvizoriska piemērošanaŠo protokolu provizoriski piemēro no 2023. gada 1. jūlija ar noteikumu, ka Puses to parakstīs, vai – ja protokols tiek parakstīts pēc 2023. gada 1. jūlija – no tā parakstīšanas dienas.20. pantsAutentiskie tekstiProtokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.Съставено в Брюксел на тридесети юни две хиляди двадесет и трета година.Hecho en Bruselas, el treinta de junio de dos mil veintitrés.V Bruselu dne třicátého června dva tisíce dvacet tři.Udfærdiget i Bruxelles den tredivte juni to tusind og treogtyve.Geschehen zu Brüssel am dreißigsten Juni zweitausenddreiundzwanzig.Kahe tuhande kahekümne kolmanda aasta juunikuu kolmekümnendal päeval Brüsselis.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις τριάντα Ιουνίου δύο χιλιάδες είκοσι τρία.Done at Brussels on the thirtieth day of June in the year two thousand and twenty three.Fait à Bruxelles, le trente juin deux mille vingt-trois.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an tríochadú lá de Mheitheamh sa bhliain dhá mhíle fiche a trí.Sastavljeno u Bruxellesu tridesetog lipnja godine dvije tisuće dvadeset treće.Fatto a Bruxelles, addì trenta giugno duemilaventitré.Briselē, divi tūkstoši divdesmit trešā gada trīsdesmitajā jūnijā.Priimta du tūkstančiai dvidešimt trečių metų birželio trisdešimtą dieną Briuselyje.Kelt Brüsszelben, a kétezer-huszonharmadik év június havának harmincadik napján.Magħmul fi Brussell, fit-tletin jum ta’ Ġunju fis-sena elfejn u tlieta u għoxrin.Gedaan te Brussel, dertig juni tweeduizend drieëntwintig.Sporządzono w Brukseli dnia trzydziestego czerwca roku dwa tysiące dwudziestego trzeciego.Feito em Bruxelas, em trinta de junho de dois mil e vinte e três.Întocmit la Bruxelles la treizeci iunie două mii douăzeci și trei.V Bruseli tridsiateho júna dvetisícdvadsaťtri.V Bruslju, tridesetega junija dva tisoč triindvajset.Tehty Brysselissä kolmantenakymmenentenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakaksikymmentäkolme.Som skedde i Bryssel den trettionde juni år tjugohundratjugotre.
(1) OV L 321, 29.11.2016., 3. lpp.
(2) OV L 171, 1.7.2009., 28. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV ES L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(5) Savienības ierobežojošie pasākumi ir ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību vai Līgumu par Eiropas Savienības darbību.