EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 135/2022

(2022. gada 29. aprīlis),

ar ko groza EEZ līguma IV pielikumu (Enerģētika) [2022/1579]

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)	EEZ līgumā ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (1) (“ĒEED”).

(2)

Ņemot vērā Islandes salīdzinoši jaunā un viendabīgā ēku fonda specifiku, ir panākta vienošanās par pagaidu un nosacītu atbrīvojumu no Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti piemērošanas. Šis atbrīvojumam būtu jāattiecas uz Direktīvu 2010/31/ES, kāda tā bija spēkā pirms grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/844 (2018. gada 30. maijs). Atbrīvojumam vajadzētu būt stingri ierobežotam laikā, un tas būtu jāpiemēro tikai līdz tam, kad tiek panākta vienošanās par Direktīvas 2010/31/ES, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/844, iekļaušanu EEZ līgumā.

(3)	Ņemot vērā to, ka Lihtenšteinā ir ļoti mazs ēku fonds, un tās klimatisko un ēku tipoloģiju, Lihtenšteina ir atbrīvota no ĒEED 5. pantā paredzētā pienākuma pašai veikt aprēķinus, lai noteiktu izmaksu ziņā optimālās minimālās energoefektivitātes prasības ēkām.

(4)	Ievērojot c) pielāgojuma nosacījumus, Norvēģija un Lihtenšteina var paredzēt noteikumus par minimālajām energoefektivitātes prasībām, izmantojot sistēmas robežu, kas atšķiras no ĒEED prasītā primārās enerģijas izmantojuma, ar noteikumu, ka ir izpildīti c) pielāgojumā paredzētie nosacījumi.

(5)	Šā lēmuma d) pielāgojums nodrošina, ka lietotāju izmantotā energoefektivitātes sertificēšanas sistēma Norvēģijā dod līdzvērtīgus rezultātus tiem sertifikātiem, ko izsnieguši neatkarīgi eksperti, kā prasīts ĒEED 17. pantā.

(6)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma IV pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma IV pielikuma 17. punkta (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/91/EK) tekstu aizstāj ar šādu:

“ 32010 L 0031: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

Šā līguma vajadzībām direktīvas noteikumus pielāgo šādi:

a)	direktīvu nepiemēro Islandei.

b)	Direktīvas 5. panta 2. punktam pievieno šādu tekstu: “Izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa noteikšanai Lihtenšteina var izmantot citas Līgumslēdzējas puses aprēķinus, kam ir salīdzināmi parametri.”

ĒEED 9. panta 3. punkta a) apakšpunkta un I pielikuma vajadzībām Lihtenšteina un Norvēģija var savas prasības attiecībā uz enerģijas izmantošanu balstīt uz neto enerģiju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi un aizsardzības pasākumi:

i)	minimālās energoefektivitātes prasības ir noteiktas saskaņā ar ĒEED 5. panta prasībām, ievērojot metodoloģijas sistēmas pamatprincipus, kas noteikti izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķināšanai (2);

(ii)	tiek publicēta skaitliska norāde uz primārās enerģijas izmantojumu, kas atbilst ēkas kodeksā noteiktajām energoefektivitātes prasībām;

(iii)

Komisija patur tiesības pārskatīt šo konkrēto pielāgojumu saistībā ar turpmākajām sarunām par ĒEED, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/844.

Direktīvas 17. pantam pievieno šādu tekstu:

“EBTA valstis var ieviest vienkāršotu lietotāju izmantotu energoefektivitātes sertifikātu sistēmu dzīvojamām ēkām, kuru var izmantot kā alternatīvu ekspertu izmantošanai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

ir pieejamas pamatīgas zināšanas un kvalitatīvi dati par visu dzīvojamo ēku fondu, tostarp par visām ēku tipoloģijām un vecuma grupām, kā arī par izmantoto norobežojošo konstrukciju un ēku inženiertehnisko sistēmu īpašībām pēc tipoloģijas, kas ļauj ar augstu noteiktības pakāpi aprēķināt atsevišķu ēku un ēkas daļu energoefektivitāti, pamatojoties uz lietotāju ieguldījumu;

(ii)	par katru ēkas tipoloģiju ir pieejama detalizēta informācija par izmaksu ziņā optimāliem vai rentabliem uzlabojumiem;

(iii)

ir ieviesti pasākumi, kas palīdzētu lietotājiem izmantot ēku sertifikātu izsniegšanas sistēmu. Šie pasākumi var ietvert palīdzības dienestu vai konsultāciju pakalpojumus, kas nodrošinās kontaktus starp lietotājiem, no vienas puses, un neatkarīgiem ekspertiem un sistēmas ekspertiem, no otras puses;

(iv)	lai nodrošinātu, ka manipulācijas ar rezultātiem risks tiek samazināts līdz minimumam, lietotāja izmantotā sertifikātu sistēma ietver kvalitātes kontroles un verifikācijas mehānismu(-us), lai pārbaudītu lietotāju ievadītos datus un to pārredzamību;

(v)	ir ieviestas neatkarīgas kontroles sistēmas, lai nodrošinātu, ka lietotāja izmantotas energoefektivitātes sertifikācijas rezultāti kvalitātes un uzticamības ziņā ir līdzvērtīgi ekspertu izdotajiem sertifikātiem;

(vi)	lietotāju izmantotā sistēma sniedz ieteikumus, lai lietotāji izmaksu ziņā optimālā vai rentablā veidā varētu uzlabot savas ēkas un ēku daļas.””

2. pants

Direktīvas 2010/31/ES teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2022. gada 30. aprīlī, ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (*).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2022. gada 29. aprīlī

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Nicolas VON LINGEN

(1) OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 244/2012 (2012. gada 16. janvāris), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem.

(*) Konstitucionālās prasības ir norādītas.