30.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 443/6


LĒMUMS nr. 4/2020, KO PIEŅĒMUSI APVIENOTĀ KOMITEJA, KAS IZVEIDOTA AR LĪGUMU PAR LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES IZSTĀŠANOS NO EIROPAS SAVIENĪBAS UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS,

(2020. gada 17. decembris)

par tādu preču noteikšanu, kuras nav pakļautas riskam 2020/2248

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju un jo īpaši tā 5. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā izklāstīti noteikumi Protokola par Īriju/Ziemeļīriju (“Protokols”) 5. panta 2. punkta īstenošanai attiecībā uz:

a)

nosacījumiem, kas ļauj uzskatīt, ka prece, kura Ziemeļīrijā ievesta no vietas, kas neatrodas Savienībā, Ziemeļīrijā netiks pakļauta komerciālai pārstrādei;

b)

kritērijiem, kas ļauj uzskatīt, ka prece, kura Ziemeļīrijā ievesta no vietas, kas neatrodas Savienībā, nav pakļauta riskam, ka vēlāk to varētu pārvietot uz Savienību.

2. pants

Nekomerciāla pārstrāde

Uzskata, ka prece nav pakļauta komerciālai pārstrādei, ja:

a)

personas, kura iesniedz deklarāciju par šīs preces laišanu brīvā apgrozībā vai kuras vārdā šāda deklarācija ir iesniegta (“importētājs”), kopējais gada apgrozījums tās pēdējā pilnajā finanšu gadā bija mazāks par 500 000 GBP; vai

b)

pārstrāde notiek Ziemeļīrijā, un tās vienīgais mērķis ir:

i)

pārtikas produktu pārdošana galapatērētājam Apvienotajā Karalistē;

ii)

celtniecība, ja apstrādātā prece ir tādas konstrukcijas pastāvīga daļa, ko ir uzbūvējis importētājs un kas atrodas Ziemeļīrijā;

iii)

tieša veselības vai aprūpes pakalpojumu sniegšana, ko veic importētājs Ziemeļīrijā;

iv)

bezpeļņas darbības Ziemeļīrijā, ja importētājs pēc tam nepārdod pārstrādāto preci; vai

v)

dzīvnieku barības galīgā izmantošana, ko veic importētājs telpās, kas atrodas Ziemeļīrijā.

3. pants

Kritēriji, kas ļauj uzskatīt, ka prece nav pakļauta riskam, ka vēlāk to varētu pārvietot uz Savienību

1.   Uzskata, ka prece nav pakļauta riskam vēlāk tikt pārvietotai uz Savienību, ja netiek uzskatīts, ka tā ir pakļauta komerciālai pārstrādei saskaņā ar 2. pantu, un ja:

a)

attiecībā uz precēm, ko Ziemeļīrijā ieved tiešā pārvadājumā no citas Apvienotās Karalistes daļas,

i)

nodoklis, kas maksājams saskaņā ar Savienības kopējo muitas tarifu, ir vienāds ar nulli, vai

ii)

importētājam saskaņā ar šā lēmuma 5. –7. pantu ir atļauts ievest Ziemeļīrijā minēto preci pārdošanai vai galīgai izmantošanai galapatērētājiem, kas atrodas Apvienotajā Karalistē, t. sk. ja šī prece ir bijusi pakļauta nekomerciālai pārstrādei saskaņā ar 2. pantu pirms tās pārdošanas vai galīgās izmantošanas galapatērētājiem;

b)

attiecībā uz precēm, kas Ziemeļīrijā ievestas tiešā pārvadājumā ne no Savienības, ne no citas Apvienotās Karalistes daļas,

i)

nodoklis, kas maksājams saskaņā ar Savienības kopējo muitas tarifu, ir vienāds ar vai mazāks par nodokli, kas maksājams saskaņā ar Apvienotās Karalistes muitas tarifu, vai

ii)

importētājam saskaņā ar šā lēmuma 5.–7. pantu ir atļauts ievest Ziemeļīrijā šo preci pārdošanai vai galīgai izmantošanai galapatērētājiem, kas atrodas Ziemeļīrijā (t. sk., ja šī prece ir bijusi pakļauta nekomerciālai pārstrādei saskaņā ar 2. pantu pirms tās pārdošanas vai galīgās izmantošanas galapatērētājiem), un starpība starp nodokli, kas maksājams saskaņā ar Savienības kopējo muitas tarifu, un nodokli, kas maksājams saskaņā ar Apvienotās Karalistes muitas tarifu, ir mazāka par 3 % no preces vērtības.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu nepiemēro precēm, uz kurām attiecas Savienības pieņemtie tirdzniecības aizsardzības pasākumi.

4. pants

Piemērojamo nodokļu noteikšana

Šā lēmuma 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piemēro šādus noteikumus:

a)

nodokli, kas saskaņā ar Savienības kopējo muitas tarifu maksājams par preci, nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Savienības tiesību aktos muitas jomā;

b)

nodokli, kas saskaņā ar Apvienotās Karalistes muitas tarifu maksājams par preci, nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Apvienotās Karalistes tiesību aktos muitas jomā.

5. pants

Atļauja 3. pantā minētajos nolūkos

1.   Piemērojot 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, pieteikumu atļaujai ievest preces Ziemeļīrijā tiešā pārvadājumā pārdošanai vai galīgai izmantošanai galapatērētājiem iesniedz Apvienotās Karalistes kompetentajai iestādei.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā atļaujas pieteikumā iekļauj informāciju par pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbību, par precēm, ko parasti ieved Ziemeļīrijā, kā arī to uzskaites, sistēmu un pārbaužu aprakstu, ko pieteikuma iesniedzējs ir ieviesis, lai nodrošinātu, ka preces, uz kurām attiecas atļauja, tiek pienācīgi deklarētas muitas vajadzībām un ka var sniegt pierādījumus, lai pamatotu 6. panta b) punktā minēto apņemšanos. Tirgotājs glabā pierādījumus, piemēram, rēķinus, par pēdējiem pieciem gadiem un pēc pieprasījuma iesniedz tos kompetentajām iestādēm. Pieteikumā iekļaujamo datu prasības ir sīki izklāstītas šā lēmuma pielikumā.

3.   Atļaujā jāiekļauj vismaz šāda informācija:

a)

tās personas vārds un uzvārds vai nosaukums, kurai piešķirta atļauja (“atļaujas turētājs”);

b)

vienots atsauces numurs, ko lēmumam piešķīris kompetentais muitas dienests (“atļaujas atsauces numurs”);

c)

iestāde, kas piešķīrusi atļauju;

d)

atļaujas spēkā stāšanās datums.

4.   Šajā pantā minētajiem pieteikumiem un atļaujām, t. sk. attiecībā uz uzraudzību, piemēro Savienības tiesību aktu muitas jomā noteikumus par lēmumiem, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu.

5.   Gadījumos, kad Apvienotās Karalistes kompetentais muitas dienests konstatē tīšu atļaujas ļaunprātīgu izmantošanu vai šajā lēmumā izklāstīto atļaujas saņemšanas nosacījumu pārkāpumus, dienests aptur vai atsauc attiecīgo atļauju.

6. pants

Atļaujas piešķiršanas vispārējie nosacījumi

Piemērojot 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, atļauju var piešķirt pieteikuma iesniedzējiem, kas:

a)

atbilst šādiem uzņēmējdarbības veikšanas vietas kritērijiem:

i)

tie veic uzņēmējdarbību Ziemeļīrijā vai tiem Ziemeļīrijā ir noteikta uzņēmējdarbības vieta,

kur pastāvīgi atrodas cilvēkresursi un tehniskie resursi un

no kurienes preces pārdod vai nodrošina galīgai izmantošanai galapatērētājiem, kā arī

Ziemeļīrijā ir pieejama muitas, tirdzniecības un transporta uzskaite un informācija vai tai var piekļūt, un

ii)

ja tie neveic uzņēmējdarbību Ziemeļīrijā, to ar muitu saistītās darbības tiek veiktas Apvienotajā Karalistē un tiem Ziemeļīrijā ir netiešs pārstāvis muitā;

b)

apņemas ievest Ziemeļīrijā preces tikai pārdošanai vai galīgai izmantošanai galapatērētājiem, t. sk. ja šīs preces ir tikušas pakļautas nekomerciālai pārstrādei saskaņā ar 2. pantu pirms to pārdošanas vai galīgās izmantošanas galapatērētājiem; un attiecībā uz pārdošanu galapatērētājiem Ziemeļīrijā apņemas, ka pārdošana notiks vienā vai vairākos fiziskos tirdzniecības punktos Ziemeļīrijā, no kuriem tiks veikta fiziska tiešā pārdošana galapatērētājiem.

7. pants

Atļaujas piešķiršanas konkrētie nosacījumi

1.   Piemērojot 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, atļauju ievest preces Ziemeļīrijā piešķir tikai pieteikuma iesniedzējiem, kas atbilst 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un šādiem nosacījumiem:

a)

pieteikuma iesniedzējs paziņo, ka preces, kas ievestas Ziemeļīrijā saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu vai 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu deklarēs laišanai brīvā apgrozībā;

b)

pieteikuma iesniedzējs nedrīkst būt nopietni vai atkārtoti pārkāpis tiesību aktus muitas jomā un nodokļu noteikumus un nedrīkst būt izdarījis smagus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar tā saimniecisko darbību;

c)

attiecībā uz precēm, kuras jādeklarē kā tādas, kas nav pakļautas riskam, pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka tam ir augsta līmeņa kontrole pār savu darbību un preču plūsmu, izmantojot komerciālo un attiecīgā gadījumā pārvadājumu uzskaites sistēmu, kas ļauj veikt atbilstīgas pārbaudes un sniegt pierādījumus, kuri apliecina, ka tiek pildīta 6. panta b) punktā minētā apņemšanās.

2.   Atļaujas piešķir tikai tad, ja muitas dienests uzskata, ka tas spēs veikt kontroli bez nesamērīgām administratīvām pūlēm, t. sk. pārbaudot pierādījumus, ka preces ir pārdotas vai nodotas galīgai izmantošanai galapatērētājiem.

3.   Laikposmā, kas beidzas divus mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā, atļauju var piešķirt provizoriski, ja pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pilnīgu pieteikumu, atbilst 1. punkta b) apakšpunkta prasībām un apliecina, ka atbilst pārējiem atļaujas piešķiršanas nosacījumiem. Pagaidu atļaujas derīguma termiņš ir četri mēneši, pēc kuru paiešanas tā saglabājas, ja tirgotājam ir piešķirta pastāvīga atļauja.

8. pants

Informācijas apmaiņa par Protokola 5. panta 1. un 2. punkta piemērošanu

1.   Neskarot Apvienotās Karalistes pienākumus saskaņā ar Protokola 5. panta 4. punktu, kas lasāms kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 (1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 (2), Apvienotā Karaliste katru mēnesi sniedz Savienībai informāciju par Protokola 5. panta 1. un 2. punkta un šā lēmuma piemērošanu. Šī informācija ietver apjomus un vērtību apkopotā veidā un pa sūtījumiem, kā arī transporta veidus, kas attiecas uz:

a)

precēm, kas ievestas Ziemeļīrijā un par kurām saskaņā ar Protokola 5. panta 1. punkta pirmo daļu nebija maksājami muitas nodokļi;

b)

precēm, kas ievestas Ziemeļīrijā un par kurām saskaņā ar Protokola 5. panta 1. punkta pirmo daļu bija maksājami Apvienotajā Karalistē piemērojamie muitas nodokļi; kā arī

c)

precēm, kas ievestas Ziemeļīrijā, par kurām bija maksājami muitas nodokļi saskaņā ar Savienības kopējo muitas tarifu.

2.   Apvienotā Karaliste sniedz 1. punktā minēto informāciju tā mēneša 15. darbdienā, kas seko mēnesim, par kuru ir sniegta informācija.

3.   Informāciju sniedz, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.

4.   Pēc to Savienības pārstāvju pieprasījuma, kas minēti Apvienotās komitejas 2020. gada 17. decembra lēmumā 6/2020, ar ko paredz praktisku darba kārtību attiecībā uz Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 12. panta 2. punktā minēto Savienības pārstāvju tiesību īstenošanu, un vismaz divas reizes gadā Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes šiem pārstāvjiem sniedz informāciju apkopotā veidā un par katru atļaujas veidlapu attiecībā uz atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 5. –7. pantu, t. sk. informāciju par pieņemto un noraidīto pieteikumu un atsaukto atļauju skaitu.

5.   Iepriekš minētā regulārā informācijas nosūtīšana sākas pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 2021. gada 15. aprīlī. Pirmo reizi informāciju nosūta par laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz tā mēneša beigām, kas ir pirms informācijas nosūtīšanas mēneša.

9. pants

Pārskatīšana un izbeigšana

Ja kāda no Pusēm uzskata, ka notiek būtiskas novirzes tirdzniecības plūsmās, krāpšana vai citas nelikumīgas darbības, minētā Puse līdz 2023. gada 1. augustam informē otru Pusi Apvienotajā komitejā, un Puses dara visu iespējamo, lai rastu savstarpēji apmierinošu jautājuma risinājumu. Ja Puses nespēj rast savstarpēji apmierinošu risinājumu, šā lēmuma 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu un 5.–8. pantu pārtrauc piemērot no 2024. gada 1. augusta, ja vien Apvienotā komiteja līdz 2024. gada 1. aprīlim nenolemj turpināt to piemērošanu.

Ja saskaņā ar pirmo daļu šā lēmuma 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu un 5.–8. pantu vairs nepiemēro, Apvienotā komiteja līdz 2024. gada 1. augustam groza šo lēmumu tā, lai, ņemot vērā īpašos apstākļus Ziemeļīrijā un pilnībā ievērojot Ziemeļīrijas vietu Apvienotās Karalistes muitas teritorijā, no 2024. gada 1. augusta piemērotu citus atbilstīgus noteikumus.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Briselē, 2020. gada 17. decembrī.

Apvienotās komitejas vārdā –

līdzpriekšsēdētāji

Maroš ŠEFČOVIČ

Michael GOVE


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 638/2004 (2004. gada 31. marts) par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu (OV L 102, 7.4.2004., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009 (2009. gada 6. maijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.).


PIELIKUMS

Pieteikums atļaujai ievest Ziemeļīrijā preces galapatērētājiem (Minēts lēmuma 5. pantā)

PIETEIKUMA INFORMĀCIJA

1.   Apliecinošie dokumenti

Obligātie apliecinošie dokumenti un informācija, kas jāiesniedz visiem pieteikuma iesniedzējiem:

Uzņēmuma dibināšanas dokuments /pastāvīgās darījumdarbības vietas apliecinājums

2.   Citi apliecinošie dokumenti un informācija, kas jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam:

Citi apliecinoši dokumenti vai informācija, ko uzskata par būtisku, lai pārbaudītu pieteikuma iesniedzēja atbilstību lēmuma 6. un 7. pantā minētajiem nosacījumiem.

Sniedz informāciju par pieteikumam pievienotā apliecinošā dokumenta(-u) veidu un, attiecīgā gadījumā, identifikācijas numuru un/vai izdošanas datumu. Norāda arī pievienoto dokumentu kopējo skaitu.

3.   Datums un pieteikuma iesniedzēja paraksts

Pieteikumus, kas iesniegti, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, apliecina persona, kas iesniedz pieteikumu.

Datums, kurā pieteikuma iesniedzējs ir parakstījis pieteikumu vai citādi apstiprinājis tā autentiskumu.

Ziņas par pieteikuma iesniedzēju

4.   Pieteikuma iesniedzējs

Pieteikuma iesniedzējs ir persona, kas iesniedz muitas dienestiem pieteikumu lēmuma saņemšanai.

Norāda attiecīgās personas vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi.

5.   Pieteikuma iesniedzēja identifikācijas numurs

Pieteikuma iesniedzējs ir persona, kas iesniedz muitas dienestiem pieteikumu lēmuma saņemšanai.

Norāda attiecīgās personas uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI numuru), kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (1) 1. panta 18. punktā.

6.   Pieteikuma iesniedzēja juridiskais statuss

Dibināšanas dokumentā norādītais juridiskais statuss.

7.   PVN identifikācijas numurs(-i)

Norāda PVN identifikācijas numuru, ja tāds ir piešķirts.

8.   Darījumdarbības veids

Norādiet ziņas par pieteikuma iesniedzēja darījumdarbību. Īsi apraksta savu komercdarbību un norāda savu lomu piegādes ķēdē (piemēram, preču ražotājs, importētājs, mazumtirgotājs utt.). Norāda:

ievesto preču paredzēto izmantojumu, tostarp preču veida aprakstu un to, vai tās tiek jebkādā veidā pārstrādātas;

aplēses par gada laikā iesniedzamo muitas deklarāciju skaitu attiecīgo preču laišanai brīvā apgrozībā;

to uzskaites, sistēmu un pārbaužu veidu, kas ieviests, lai apliecinātu 6. panta b) punktā minēto apņemšanos.

9.   Gada apgrozījums

Lēmuma 2. pantā minētajām vajadzībām norāda gada apgrozījumu par pēdējo pilno finanšu gadu. Ja uzņēmums ir nesen izveidots, sniedz tādus datus un informāciju, kas ļautu novērtēt paredzamo apgrozījumu, piemēram, jaunākos naudas plūsmas datus, bilanci un peļņas un zaudējumu prognozes, ko apstiprinājuši direktori/partneri/vienīgais īpašnieks.

10.   Par pieteikumu atbildīgā kontaktpersona

Kontaktpersona ir atbildīga par kontaktu uzturēšanu ar muitu attiecībā uz pieteikumu.

Norāda kontaktpersonas vārdu un uzvārdu un šādu informāciju: tālruņa numurs, e-pasta adrese (vēlams, funkcionālās pastkastes adrese).

11.   Par pieteikuma iesniedzēju uzņēmumu atbildīgā persona vai persona, kura kontrolē uzņēmuma vadību

Lēmuma 7. panta b) punkta piemērošanas nolūkā norāda attiecīgās personas(-u) vārdu, uzvārdu(-us) un pilnīgu informāciju par attiecīgo personu(-ām) atbilstīgi pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma juridiskajam statusam/formai, jo īpaši par uzņēmuma direktoru/vadītāju, valdes direktoriem un valdes locekļiem, ja tādi ir. Nepieciešamās ziņas ir šādas: pilns vārds, uzvārds un adrese, kā arī dzimšanas datums un nacionālais identifikācijas numurs.

Datumi, laiki, laikposmi un vietas

12.   Izveides datums

Norāda – ar skaitļiem – dienu, mēnesi un gadu, kad sāk veikt uzņēmējdarbību.

13.   Uzņēmuma adrese / dzīvesvietas adrese

Tās vietas pilna adrese, kurā persona veic uzņēmējdarbību/kurā atrodas tās dzīvesvieta, ieskaitot valsts vai teritorijas identifikatoru.

14.   Vieta, kur glabājas uzskaite

Norāda tās(-o) atrašanās vietas(-u) pilnu adresi, kur glabājas pieteikuma iesniedzēja uzskaites dati vai kur tos paredzēts glabāt. Adresi var aizstāt UN/LOCODE kods, ja tas ļauj nepārprotami identificēt attiecīgo atrašanās vietu.

15.   Pārstrādes vai izmantošanas vieta(-as);

Norāda tās(-o) vietas(-u) adresi(-es), kur preces tiks pārstrādātas (ja tas notiks) un pārdotas galapatērētājiem.


(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 28.12.2015., 1. lpp.).