PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

BŪTISKIE KRITĒRIJI

A. Būtiskie kritēji stacionārām iekārtām

Šo iedaļu pārskata saskaņā ar šā nolīguma 13. panta 7. punktu, lai saglabātu pašreizējo ES ETS un Šveices ETS saderību tirdzniecības periodā no 2021. līdz 2030. gadam, kā to ierosina Šveices valdība. Apvienotā komiteja nodrošina, ka, pārskatot šo iedaļu, kā minimums tiek saglabāta pušu attiecīgo iekšzemes emisiju samazināšanas saistību integritāte un to oglekļa tirgu integritāte un pienācīga darbība. Nedrīkst pieļaut, ka starp sasaistītām sistēmām rodas oglekļa emisiju pārvirze un konkurences izkropļojumi.

Būtiskie kritēriji

ES ETS

Šveices ETS

Dalība ETS ir obligāta

Dalība ETS ir obligāta iekārtām, kas veic tālāk uzskaitītās darbības un emitē tālāk uzskaitītās siltumnīcefekta gāzes (“SEG”).

Dalība ETS ir obligāta iekārtām, kas veic tālāk uzskaitītās darbības un emitē tālāk uzskaitītās SEG.

ETS aptver vismaz tās darbības, kas noteiktas:

—	Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

—	CO2 rīkojuma 40. panta 1. punktā un 6. pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

ETS aptver vismaz tās SEG, kas noteiktas:

—	Direktīvas 2003/87/EK II pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

—	CO2 rīkojuma 1. panta 1. punktā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Attiecībā uz ETS nosaka emisiju maksimālo robežvērtību, kas ir vismaz tikpat stingra kā tā, ko paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 9. un 9.a pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Lineārais samazinājuma koeficients 1,74 % gadā no 2021. gada saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/410 pieaugs līdz 2,2 % gadā un attieksies uz visām nozarēm, kuras norādītas direktīvas redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

—	CO2 likuma 18. panta 1. un 2. punkts,

—	CO2 rīkojuma 45. panta 1. punkts

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Lineārais samazinājuma koeficients ir 1,74 % gadā līdz 2020. gadam.

Tirgus stabilitātes mehānisms

ES 2015. gadā ieviesa tirgus stabilitātes rezervi (Lēmums (ES) 2015/1814), kuras darbība tika nostiprināta ar Direktīvu (ES) 2018/410.

—	CO2 likuma 19. panta 5. punkts

—	CO2 rīkojuma 48. pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Šveices tiesību aktos ir paredzēta iespēja samazināt izsolāmo kvotu apjomu, ja tirgū ekonomisku iemeslu dēļ ir ievērojams kvotu pieaugums.

Puses sadarbojas, lai izstrādātu piemērotu risinājumu tirgus stabilitātes nodrošināšanai.

Tirgus uzraudzības līmenis ETS ir vismaz tikpat stingrs, kā to paredz:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (MIFID II)

—	2007. gada 22. jūnija Federālais likums par Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādi

—	2015. gada 19. jūnija Federālais likums par finanšu tirgus infrastruktūru un rīcību tirgū vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirdzniecības jomā

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (MIFIR)

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (MAR)

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (CS-MAD)

—	2018. gada 15. jūnija Federālais likums par finanšu iestādēm

—	1997. gada 10. oktobra Federālais likums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā

Šveices finanšu tirgus regulējumā nav noteikts emisijas kvotu juridiskais raksturs. Proti, emisijas kvotas Finanšu tirgu infrastruktūras likumā nav kvalificētas kā vērtspapīri, un tāpēc tās netirgo regulētās tirdzniecības vietās. Tā kā emisijas kvotas nekvalificējas par vērtspapīriem, Šveices vērtspapīru regulējums neattiecas uz ārpusbiržas emisijas kvotu tirdzniecību otrreizējos tirgos.

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (AMLD)

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā

Saskaņā ar Likumu par finanšu tirgiem par vērtspapīriem kvalificējas atvasināto instrumentu līgumi. Tas attiecas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā esošais instruments ir emisijas kvotas. Uz atvasinātajiem instrumentiem, kas balstās uz emisijas kvotām un ko tirgo ārpus biržas starp nefinanšu un finanšu darījumu partneriem, attiecas Finanšu tirgus infrastruktūras likuma noteikumi.

Sadarbība tirgus uzraudzības jomā

Puses tirgus uzraudzības jomā izveido atbilstīgus sadarbības mehānismus. Šie sadarbības mehānismi aptver informācijas apmaiņu un no to attiecīgā tirgus uzraudzības režīma izrietošo pienākumu izpildes nodrošināšanu. Puses par visiem šiem mehānismiem informē Apvienoto komiteju.

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvalitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri, kā to paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 11.a un 11.b pants

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 550/2011 (2011. gada 7. jūnijs) par to, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK noteiktu konkrētus ierobežojumus, kas piemērojami starptautisku kredītu izmantošanai no projektiem, kuri saistīti ar rūpnieciskajām gāzēm

—

Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011, 58. pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

—	CO2 likuma 5. un 6. pants

—	CO2 rīkojuma 4. pants, 4.a panta 1. punkts un 2. pielikums

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvantitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri, kā to paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 11.a pants

—

Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 1123/2013 (2013. gada 8. novembris) par starptautisku kredītu tiesību noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Savienības tiesību aktos nav paredzētas tiesības pēc 2021. gada izmantot starptautiskos kredītus.

—	CO2 likuma 16. panta 2. punkts

—	CO2 rīkojuma 55.b pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Šie akti paredz starptautisko kredītu izmantošanu tikai līdz 2020. gadam.

10.

Bez maksas iedalāmās kvotas aprēķina, pamatojoties uz līmeņatzīmēm un korekcijas koeficientiem. 2013.–2020. gadā jaunām iekārtām rezervē ne vairāk kā 5 % no emisiju daudzuma. Kvotas, ko neiedala bez maksas, izsola vai atzīst par nederīgām. Tālab ETS atbilst vismaz šādām normām:

—	Direktīvas 2003/87/EK 10. pants, 10.a pants, 10.b pants, 10.c pants

—	Komisijas Lēmums 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK

—	CO2 likuma 18. panta 3. punkts un 19. panta 2. līdz 6. punkts

—	CO2 rīkojuma 45. panta 2. punkts, 46., 46.a, 46.b, 46.c un 48. pants un 9. pielikums

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Bez maksas iedalīto kvotu apjoms nepārsniedz kvotas, kas iedalītas iekārtām ES ETS.

—	Komisijas Lēmums 2013/448/ES (2013. gada 5. septembris) par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu

—	Komisijas Lēmums (ES) 2017/126 (2017. gada 24. janvāris), ar ko groza Lēmumu 2013/448/ES attiecībā uz vienota starpnozaru korekcijas koeficienta noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu

(Aprēķini, kas vajadzīgi starpnozaru korekcijas koeficienta noteikšanai ES ETS 2013.–2020. gadam)

—	Komisijas Lēmums 2014/746/ES (2014. gada 27. oktobris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK 2015.–2019. gada periodam nosaka sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos

(Oglekļa emisiju pārvirzes saraksts 2015.–2020. gada periodam)

—	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 (2018. gada 19. decembris), ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu

—	Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/708 (2019. gada 15. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, 2021.–2030. gada periodam nosakot sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam

—	jebkurš ES ETS starpnozaru korekcijas koeficients 2015.–2020. gadā vai 2026.–2030. gadā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

11.

ETS paredz sankcijas tādos pašos apstākļos un tādā pašā apmērā, kā to paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 16. pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

—	CO2 likuma 21. pants

—	CO2 rīkojuma 56. pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

12.

SEG emisiju monitorings un ziņošana ETS ietvaros ir vismaz tikpat stingra, kā to paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 14. pants un IV pielikums

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 601/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

—	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

—	CO2 likuma 20. pants

—	CO2 rīkojuma 50. līdz 53. pants un 16. un 17. pielikums

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

13.

Verifikācija un akreditācija ETS ietvaros ir vismaz tikpat stingra, kā to paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 15. pants un V pielikums

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 600/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

—	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

—	CO2 rīkojuma 51. līdz 54. pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

B. Būtiskie kritēriji aviācijai

Būtiskie kritēriji

Eiropas Savienībai

Šveicei

Dalība ETS ir obligāta

Aviācijas darbību dalība ETS ir obligāta saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem kritērijiem.

Aviācijas darbību un SEG aptvērums un lidojumu un to attiecīgo emisiju attiecināšana saskaņā ar “izlidojošā reisa” principu, kā to paredz:

—	Direktīva 2003/87/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2392 (2017. gada 13. decembris), lai uz laiku noteiktu atkāpi izpildes nodrošināšanai attiecībā uz lidojumiem no un uz valstīm, ar kurām nav noslēgta vienošanās saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25. pantu

—

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā

1.	Darbības joma

Lidojumi uz Šveices teritorijā esošu lidlauku vai no tā, izņemot lidojumus no lidlauka, kas atrodas EEZ teritorijā.

Visus pagaidu atbrīvojumus attiecībā uz ETS darbības jomu, piemēram, atbrīvojumus Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta nozīmē, Šveices ETS var piemērot atbilstīgi tiem atbrīvojumiem, kas ieviesti ES ETS. Attiecībā uz aviācijas darbībām aptver tikai CO2 emisijas.

No 2020. gada 1. janvāra ES ETS aptver lidojumus no lidlauka, kas atrodas Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”) teritorijā, uz lidlaukiem, kas atrodas Šveices teritorijā, turpretī lidojumi no Šveices teritorijā esošiem lidlaukiem uz Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”) teritorijā esošiem lidlaukiem atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantam no ES ETS ir izslēgti.

2.	Darbības jomas ierobežojumi

1. punktā minētajā vispārīgajā darbības jomā neietilpst:

lidojumi, ko veic vienīgi valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, ja tas ir pamatots ar atbilstīgu statusa norādi lidojuma plānā; militāri lidojumi, kā arī lidojumi, ko veic, pildot muitas vai policijas funkcijas;

2)	militāri lidojumi, kā arī lidojumi, ko veic, pildot muitas vai policijas funkcijas;

3)	lidojumi, kas saistīti ar meklēšanas, glābšanas un ugunsdzēšanas darbiem, un lidojumi, ko veic humānās palīdzības sniegšanai un neatliekamās ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanai;

4)	lidojumi, ko veic vienīgi saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, kuri definēti 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 2. pielikumā;

5)	lidojumi, kas beidzas tajā pašā lidlaukā, kur sākušies, un kā laikā gaisa kuģis nav plānoti nosēdies citā lidlaukā;

mācību lidojumi, kurus veic vienīgi tādēļ, lai iegūtu vai saglabātu licenci vai konkrētu kategoriju, un kuros piedalās tikai pilota kabīnes apkalpe, ja tas ir pamatots ar atbilstīgu piezīmi lidojuma plānā un ja lidojums nav pasažieru un/vai kravas pārvadāšanas pakalpojums, gaisa kuģu pārlidojums vai gaisa kuģu nogāde;

7)	lidojumi, ko veic vienīgi tādēļ, lai izdarītu zinātniskus pētījumus;

8)	lidojumi, ko veic vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu, testētu vai sertificētu gaisa kuģi vai tā iekārtas neatkarīgi no tā, vai attiecīgās iekārtas izmanto lidojumā vai uz zemes;

9)	lidojumi, ko veic ar gaisa kuģiem, kuru sertificētā maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 5 700 kg;

10)	lidojumi, ko veic komerciālu gaisa kuģu operatori, kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 10 000 t Šveices ETS aptvertajos lidojumos vai kuri veic mazāk par Šveices ETS aptvertiem 243 lidojumiem trijos secīgos četru mēnešu periodos, ar nosacījumu, ka operatori neietilpst ES ETS;

11)	lidojumi, ko veic nekomerciālu gaisa kuģu operatori, kuri ietilpst Šveices ETS un kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 1 000 t saskaņā ar attiecīgajiem atbrīvojumiem, ko piemēro ES ETS ietvaros, ar nosacījumu, ka operatori neietilpst ES ETS.

Šie ierobežojumi ir paredzēti:

—	CO2 likuma 16.a pantā,

—	CO2 rīkojuma 46.d pantā, 55. panta 2. punktā un 13. pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Apmaiņa ar relevantajiem datiem par aviācijas darbību aptvēruma ierobežojumu piemērošanu

Abas puses sadarbojas jautājumos, kas skar aptvēruma ierobežojumu piemērošanu Šveices ETS un ES ETS attiecībā uz komerciāliem un nekomerciāliem operatoriem saskaņā ar šo pielikumu. Konkrētāk, abas puses nodrošina visu relevanto datu savlaicīgu nosūtīšanu, lai būtu iespējams pareizi identificēt lidojumus un gaisa kuģu operatorus, ko aptver Šveices ETS un ES ETS.

Maksimālā robežvērtība (kopējais kvotu daudzums, kas iedalāms gaisa kuģu operatoriem)

Direktīvas 2003/87/EK 3.c pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Direktīvas 2003/87/EK 3.c pantā kvotas sākotnēji bija iedalītas šādi:

—	15 % izsolāmas,

—	3 % atliekamas īpašā rezervē,

—	82 % iedalāmas bez maksas.

Iedalāmie apjomi tika grozīti ar Regulu (ES) Nr. 421/2014, saskaņā ar kuru bez maksas iedalāmo kvotu daudzumu samazina proporcionāli samazinātajam nododamo kvotu daudzumam (Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta 2. punkts). Ar Regulu (ES) 2017/2392 (redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā) šīs pieejas piemērošanas termiņš ir pagarināts līdz 2023. gadam un no 2021. gada 1. janvāra tiks piemērots 2,2 % lineārais samazinājuma koeficients.

Maksimālo robežvērtību nosaka tikpat stingri kā ES ETS, jo īpaši attiecībā uz procentuālajiem samazinājumiem no gada uz gadu un no tirdzniecības perioda uz tirdzniecības periodu. Kvotas, uz kurām attiecināta maksimālā robežvērtība, iedala šādi:

—	15 % izsola,

—	3 % atliek īpašā rezervē,

—	82 % iedala bez maksas.

Šo iedalījumu var pārskatīt saskaņā ar šā nolīguma 6. un 7. pantu.

Līdz 2020. gadam kvotu maksimālo robežvērtību aprēķina, izmantojot augšupējo pieeju un par pamatu ņemot kvotas, kas iedalāmas bez maksas saskaņā ar iepriekš minēto to kvotu sadalījumu, kam noteikta maksimālā robežvērtība. Jebkādi pagaidu atbrīvojumi attiecībā uz ETS darbības jomu nozīmē, ka būtu attiecīgi proporcionāli jākoriģē arī iedalāmie daudzumi.

No 2021. gada to, kāda ir kvotu maksimālā robežvērtība, nosaka pēc tā, kāda bija maksimālā robežvērtība 2020. gadā, ņemot vērā iespējamos procentuālos samazinājumus saskaņā ar ES ETS.

Tas ir paredzēts:

—	CO2 likuma 18. pantā,

—	CO2 rīkojuma 46.e pantā un 15. pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Aviācijas kvotu iedalīšana kvotu izsolēs

—	Direktīvas 2003/87/EK 3.d pants un 28.a panta 3. punkts

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Šveices izsolāmās emisijas kvotas izsola Šveices kompetentā iestāde. Šveice ir tiesīga saņemt ieņēmumus no Šveices kvotu izsolīšanas.

Tas ir paredzēts:

—	CO2 likuma 19.a panta 2. un 4. punktā,

—	CO2 rīkojuma 48. pantā un 15. pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Īpaša rezerve dažiem gaisa kuģu operatoriem

—	Direktīvas 2003/87/EK 3.f pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Jauniem operatoriem un strauji augošiem operatoriem paredzētas kvotas atliek īpašā rezervē, tomēr līdz 2020. gadam Šveicei īpašās rezerves nebūs, jo atskaites gads, kurā iegūst datus par Šveices aviācijas darbībām, ir 2018. gads.

Īpašā rezerve ir paredzēta:

—	CO2 likuma 18. panta 3. punktā,

—	CO2 rīkojuma 46.e pantā un 15. pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Līmeņatzīmes, ko izmanto, lai iedalītu bezmaksas kvotas gaisa kuģu operatoriem

—	Direktīvas 2003/87/EK 3.e pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Ikgadējā līmeņatzīme ir 0,000642186914222035 kvotas par tonnkilometru.

Līmeņatzīme nav augstāka par to, ko izmanto ES ETS.

Līdz 2020. gadam gada līmeņatzīme ir 0,000642186914222035 kvotas par tonnkilometru.

Šī līmeņatzīme ir paredzēta:

—	CO2 rīkojuma 46.f panta 1. un 2. punktā un 15. pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Bezmaksas kvotu iedalīšana gaisa kuģu operatoriem

—	Direktīvas 2003/87/EK 3.e pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu kvotu izdošanu koriģē proporcionāli attiecīgajiem ziņošanas un nodošanas pienākumiem, kas izriet no tā, kādus lidojumus starp EEZ un Šveici faktiski aptver ES ETS,

Gaisa kuģu operatoriem iedalīto bezmaksas kvotu daudzumu aprēķina, reizinot atskaites gadā paziņoto tonnkilometru skaitu ar piemērojamo līmeņatzīmi.

Šī bezmaksas iedale ir paredzēta:

—	CO2 likuma 19.a panta 3. un 4. punktā,

—	CO2 rīkojuma 46.f panta 1. un 2. punktā un 15. pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvalitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri, kā to paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 11.a un 11.b pants

—

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

—	CO2 likuma 5. un 6. pants,

—	CO2 rīkojuma 4. pants, 4.a panta 1. punkts un 2. pielikums

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

10.

Kvantitatīvie ierobežojumi starptautisko kredītu izmantošanai

—	Direktīvas 2003/87/EK 11.a pants

—

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 1123/2013 (2013. gada 8. novembris) par starptautisku kredītu tiesību noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Līdz 2020. gadam kvantitatīvais ierobežojums starptautisko kredītu izmantošanai ir 1,5 % no verificētajām emisijām.

Tas ir paredzēts:

—	CO2 rīkojuma 55.d pantā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

11.

Tonnkilometru datu iegūšana par atskaites gadu

—	Direktīvas 2003/87/EK 3.e pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

Neskarot tālāk minēto noteikumu, tonnkilometru datus iegūst, izmantojot to pašu pieeju un tajā pašā laikā, kad tiek iegūti tonnkilometru dati ES ETS vajadzībām.

Līdz 2020. gadam un saskaņā ar Rīkojumu par tonnkilometru datu ieguvi un monitoringa plānu sagatavošanu attiecībā uz gaisa kuģa veiktajiem attālumiem redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, atskaites gads, kurā iegūst datus par Šveices aviācijas darbībām, ir 2018. gads.

Tas ir paredzēts:

—	CO2 likuma 19.a panta 3. un 4. punktā,

—	Rīkojumā par tonnkilometru datu ieguvi un monitoringa plānu sagatavošanu attiecībā uz gaisa kuģa veiktajiem attālumiem

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

12.

Monitorings un ziņošana

—	Direktīvas 2003/87/EK 14. pants un IV pielikums

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 601/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

—	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012

Monitoringa un ziņošanas prasības ir tikpat stingras kā tās, kas attiecas uz ES ETS.

Tas ir paredzēts:

—	CO2 likuma 20. pantā,

—	CO2 rīkojuma 50. līdz 52. pantā un 16. un 17. pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

—

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1603 (2019. gada 18. jūlijs) ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

13.

Verifikācija un akreditācija

—	Direktīvas 2003/87/EK 15. pants un V pielikums

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 600/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

Verifikācijas un akreditācijas prasības ir tikpat stingras kā tās, kas attiecas uz ES ETS.

Tas ir paredzēts:

—	CO2 rīkojuma 52. panta 4. un 5. punktā un 18. pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

—	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

14.

Administrācija

Piemēro Direktīvas 2003/87/EK 18.a pantā noteiktos kritērijus. Tālab un saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu Šveici uzskata par administrējošo dalībvalsti, ciktāl tas attiecas uz gaisa kuģu operatoru administrēšanas uzticēšanu Šveicei un ES (EEZ) dalībvalstīm.

Saskaņā ar CO2 rīkojumu redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, Šveice ir atbildīga par šādu gaisa kuģu operatoru administrēšanu:

—	kam ir derīga, Šveices izdota darbības licence, vai

—	kam sasaistītajās ETS vislielākais aprēķinātais par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzums ir Šveicē.

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu ES (EEZ) dalībvalstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par visiem uzdevumiem, kas saistīti ar tām uzticēto gaisa kuģu operatoru administrēšanu, ieskaitot uzdevumus, kas saistīti ar Šveices ETS (piemēram, tādu ziņojumu saņemšana par verificētajām emisijām, kas aptver gan ES, gan Šveices aviācijas darbības, kvotu iedalīšana, izdošana un pārskaitīšana, atbilstība un izpilde).

Eiropas Komisija divpusēji vienojas ar Šveices kompetentajām iestādēm par attiecīgās dokumentācijas un informācijas nodošanu.

Šveices kompetentās iestādes ir atbildīgas par visiem uzdevumiem, kas saistīti ar Šveicei uzticēto gaisa kuģu operatoru administrēšanu, ieskaitot uzdevumus, kas saistīti ar ES ETS (piemēram, tādu ziņojumu saņemšana par verificētajām emisijām, kas aptver gan ES, gan Šveices aviācijas darbības, kvotu iedalīšana, izdošana un pārskaitīšana, atbilstība un izpilde).

Šveices kompetentās iestādes divpusēji vienojas ar Eiropas Komisiju par attiecīgās dokumentācijas un informācijas nodošanu.

Proti, Eiropas Komisija nodrošina bez maksas iedalīto ES emisijas kvotu pārskaitīšanu Šveices administrētajiem gaisa kuģu operatoriem.

Ja tiek panākta divpusēja vienošanās par to lidojumu administrēšanu, kas notiek saistībā ar Bāzeles–Miluzas–Freiburgas lidostu (EuroAirport lidostu), un nav vajadzīgi nekādi grozījumi Direktīvā 2003/87/EK, tad Eiropas Komisija pienācīgi veicina šāda nolīguma īstenošanu, ar noteikumu, ka tas nenoved pie dubultas uzskaites.

Proti, Šveices kompetentās iestādes pārskaita bez maksas iedalītās Šveices emisijas kvotas ES (EEZ) dalībvalstu administrētajiem gaisa kuģu operatoriem.

Tas ir paredzēts:

—	CO2 likuma 39. panta 1.bis punktā,

—	CO2 rīkojuma 46.d pantā un 14. pielikumā

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

15.

Nodošana

Novērtējot gaisa kuģu operatoru atbilstību pēc nodoto kvotu daudzuma, ES (EEZ) dalībvalstu kompetentās iestādes vispirms ieskaita par Šveices ETS aptvertajām emisijām nodotās kvotas, un tad atlikušās nodotās kvotas ieskaita par ES ETS aptvertajām emisijām.

Novērtējot gaisa kuģu operatoru atbilstību pēc nodoto kvotu daudzuma, Šveices kompetentās iestādes vispirms ieskaita par ES ETS aptvertajām emisijām nodotās kvotas, un tad atlikušās nodotās kvotas ieskaita par Šveices ETS aptvertajām emisijām.

16.

Izpildes panākšana

Puses panāk savu ETS attiecīgo noteikumus izpildi attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem, kas nepilda pienākumus, kuri tiem uzlikti attiecīgajā ETS, neatkarīgi no tā, vai operatoru administrē ES (EEZ) kompetentā iestāde vai Šveices kompetentā iestāde, ja operatoru administrējošajai iestādei izpildes panākšana prasa papildu pasākumu pieņemšanu.

17.

Gaisa kuģu operatoru administrējošās valsts noteikšana

Ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu, gaisa kuģu operatoru sarakstā, ko Eiropas Komisija publicē saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18.a panta 3. punktu, norāda, kura ir katra gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts, tostarp Šveice.

Gaisa kuģu operatori, kurus Šveicei pirmo reizi iedala pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, Šveice sāk administrēt pēc iedalīšanas gada 30. aprīļa un pirms iedalīšanas gada 1. augusta.

Abas Puses sadarbojas, proti, dalās attiecīgajā dokumentācijā un informācijā.

Neatkarīgi no tā, kura valsts ir noteikta par gaisa kuģa operatora administrējošo valsti, minētais gaisa kuģa operators joprojām ietilpst attiecīgajā ETS (t. i., ES ETS ietilpstošam operatoram, ko administrē Šveices kompetentā iestāde, ir tāds pats pienākumu līmenis gan ES ETS, gan Šveices ETS ietvaros, un otrādi).

18.

Īstenošanas kārtība

Sīkāku kārtību, kā organizēt darbu un sadarbību aviācijas kontu turētājiem paredzētā vienas pieturas aģentūrā, izstrādā un pieņem Apvienotā komiteja pēc šā nolīguma parakstīšanas saskaņā ar šā nolīguma 12., 13. un 22. pantu. Šo kārtību piemēro no šā nolīguma piemērošanas brīža.

19.

Eirokontroles sniegts atbalsts

Ciktāl tas skar aviācijai veltīto šā nolīguma daļu, pilnvarojumā, kas saistībā ar ES ETS dots Eirokontrolei, Eiropas Komisija iekļauj Šveici.

C. Būtiskie kritēriji reģistriem

Katras Puses ETS ietver reģistru un darījumu žurnālu, kas atbilst tālāk norādītajiem būtiskajiem kritērijiem, kuri noteikti attiecībā uz drošības mehānismiem un procedūrām un attiecībā uz kontu atvēršanu un pārvaldību.

Būtiskie kritēriji attiecībā uz drošības mehānismiem un procedūrām

Reģistri un darījumu žurnāli aizsargā sistēmā glabāto datu konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un autentiskumu. Tālab Puses ievieš tālāk minētos drošības mehānismus:

Būtiskie kritēriji

Ikviens lietotājs kontam var piekļūt tikai ar divfaktoru autentifikāciju.

Darījumu iniciēšanai un apstiprināšanai ir vajadzīgs darījuma signatūras mehānisms. Lietotājiem nosūta ārpusjoslas apstiprinājuma kodu.

Ikvienu no šādām operācijām iniciē viena persona, bet apstiprina cita (četru acu princips):

—	visas administratora veiktās operācijas, izņemot gadījumus, kad piemērojami pamatoti, STS definēti izņēmumi,

—	visi vienību pārskaitījumi, izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti alternatīvi pasākumi, kas nodrošina tādu pašu drošības līmeni.

Tiek ieviesta paziņošanas sistēma, kas brīdina lietotājus, kad notiek operācijas, kas skar to kontus un turējumus.

Minimālā aizkave starp pārskaitījuma iniciēšanu un tā izpildi ir 24 stundas, lai ikviens lietotājs varētu saņemt informāciju un apturēt jebkuru pārskaitījumu, par kura pareizību ir aizdomas.

Šveices administrators un Savienības centrālais administrators veic pasākumus, lai informētu lietotājus par to, ka tie ir atbildīgi par savu sistēmu (piem., datori, tīkls) drošību un par rīkošanos ar datiem un navigāciju internetā.

Kas attiecas uz kvotām, emisijas par 2020. gadu var segt tikai ar kvotām, kas piešķirtas periodā no 2013. līdz 2020. gadam.

Būtiskie kritēriji attiecībā uz kontu atvēršanu un pārvaldību

Būtiskie kritēriji

Operatora konta/operatora turējuma konta atvēršana

Operatora vai kompetentās iestādes pieteikumu par operatora konta/operatora turējuma konta atvēršanu iesniedz valsts administratoram (Šveicē – Federālajam Vides birojam (FVB)). Pieteikumā iekļauj ETS iekārtas identificēšanai pietiekamu informāciju un attiecīgo iekārtas identifikācijas numuru.

Gaisa kuģu ekspluatanta konta/gaisa kuģu ekspluatanta turējuma konta atvēršana

Katram Šveices ETS un/vai ES ETS ietilpstošam gaisa kuģa operatoram ir viens gaisa kuģa ekspluatanta konts/gaisa kuģu ekspluatanta turējuma konts. Šveices kompetentās iestādes administrēto gaisa kuģu operatoru konti ir reģistrēti Šveices reģistrā. Gaisa kuģa operatora vai gaisa kuģa operatora pilnvarotā pārstāvja pieteikumu iesniedz valsts administratoram (Šveicē – FVB) 30 darba dienu laikā kopš dienas, kad apstiprināts gaisa kuģa operatora monitoringa plāns vai notikusi gaisa kuģa operatora pāreja no ES (EEZ) dalībvalsts pie Šveices iestādēm. Pieteikumā norāda pieteicēja ekspluatētā un Šveices ETS un/vai ES ETS ietilpstošā gaisa kuģa unikālo(-os) kodu(-us).

Personas konta/personas turējuma konta atvēršana

Pieteikumu par personas konta vai personas turējuma konta atvēršanu iesniedz valsts administratoram (Šveicē – FVB). Tas satur konta turētāja/pieteicēja identificēšanai pietiekamu informāciju, turklāt satur vismaz:

—	fiziskai personai: identitātes apliecinājumu un kontaktinformāciju,

—

juridiskai personai:

—	komercdarbības reģistrācijas apliecības kopiju vai

—	juridiskās personas dibināšanas dokumentus un juridiskās personas reģistrāciju apliecinošu dokumentu,

—	fiziskai personai – ziņas par sodāmību, juridiskai personai – ziņas par tās direktoru sodāmību.

Pilnvarotie/konta pārstāvji

Katram kontam ir vismaz viens pilnvarotais/konta pārstāvis, kuru ieceļ potenciālais konta turētājs. Pilnvarotie/konta pārstāvji konta turētāja vārdā iniciē darījumus un citus procesus. Ieceļot pilnvaroto/konta pārstāvi, par pilnvaroto/konta pārstāvi nosūta šādu informāciju:

—	vārds un kontaktinformācija,

—	personību apliecinošs dokuments,

—	ziņas par sodāmību.

Dokumentu pārbaude

Jebkura dokumenta kopijai, ko iesniedz kā pierādījumu, lai atvērtu personas kontu/personas turējuma kontu vai ieceltu pilnvaroto/konta pārstāvi, jābūt apliecinātai kā autentiskai kopijai. Tādu dokumentu kopijām, kas izdotas ārpus valsts, kura pieprasījusi kopiju, jābūt legalizētām. Apliecinājuma vai, attiecīgā gadījumā, legalizācijas datumam jābūt ne vairāk kā trīs mēnešus pirms pieteikuma datuma.

Atteikums atvērt vai atjaunināt kontu vai iecelt pilnvaroto/konta pārstāvi

Valsts administrators (Šveicē – FVB) var atteikt atvērt vai atjaunināt kontu vai iecelt pilnvaroto/konta pārstāvi ar noteikumu, ka atteikums ir saprātīgs un pamatots. Atteikumu pamato ar vismaz vienu no šādiem iemesliem:

—	sniegtā informācija un dokumenti ir nepilnīgi, novecojuši, kļūdaini vai kā citādi neprecīzi vai nepatiesi,

—	attiecībā uz potenciālo pārstāvi notiek izmeklēšana par krāpšanu ar kvotām vai Kioto vienībām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu vai citiem smagiem noziegumiem, kuros var izmantot kontu, vai tas iepriekšējo piecu gadu laikā ir notiesāts par šādām darbībām,

—	valsts vai Savienības tiesību aktos minētu iemeslu dēļ.

Konta informācijas regulāra pārbaude

Konta turētāji nekavējoties ziņo valsts administratoram (Šveicē – FVB) par jebkādām izmaiņām konta vai lietotāja datos, pievienojot pamatojošu informāciju, ko prasa valsts administrators, kurš ir atbildīgs par savlaicīgu šīs informācijas atjaunināšanas apstiprināšanu.

Valsts administrators vismaz reizi trijos gados pārbauda, vai ar kontu saistītā informācija joprojām ir pilnīga, aktuāla, precīza un patiesa, un attiecīgos gadījumos pieprasa konta turētājam paziņot par izmaiņām.

Piekļuves kontam apturēšana

Piekļuvi kontiem var apturēt, ja tiek pārkāpts jebkurš šā nolīguma 3. panta noteikums par reģistriem vai ja notiek izmeklēšana par minēto noteikumu iespējamu pārkāpumu.

Konfidencialitāte un informācijas atklāšana

Informāciju, tostarp visu kontu turējumus, visus darījumus un visu kontā esošo vai darījuma skarto kvotu unikālo vienības identifikācijas kodu un Kioto vienības sērijas numuru unikālo ciparisko vērtību, ko glabā EUTL vai SSTL, Savienības reģistrā, Šveices reģistrā un jebkurā citā Kioto protokola reģistrā, uzskata par konfidenciālu.

Šādu konfidenciālu informāciju attiecīgajām publiskajām struktūrām var sniegt pēc to pieprasījuma, ja šādiem pieprasījumiem ir likumīgs mērķis un tie ir pamatoti, nepieciešami un samērīgi (tādiem mērķiem kā izmeklēšana, konstatēšana, apsūdzēšana, nodokļu administrēšana, izpilde, revīzija un finanšu uzraudzība nolūkā novērst un apkarot krāpniecību, nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, citus smagus noziegumus, tirgus manipulācijas vai citus Savienības tiesību aktu vai kādas EEZ dalībvalsts vai Šveices nacionālo tiesību aktu pārkāpumus un nolūkā nodrošināt ES ETS un Šveices ETS pareizu darbību.

D. Būtiskie kritēriji izsoles platformām un izsoles darbībām

Struktūras, kas rīko kvotu izsoles Pušu ETS, atbilst tālāk minētajiem būtiskajiem kritērijiem un attiecīgi arī rīko izsoles.

Būtiskie kritēriji

Izsoli rīkojošo struktūru izvēlas procesā, kas nodrošina pārredzamību, proporcionalitāti, vienlīdzīgu attieksmi, nediskrimināciju un konkurenci starp dažādām potenciālajām izsoles platformām, balstoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem par iepirkumu.

Izsoli rīkojošā struktūra ir saņēmusi atļauju šādai darbībai un savu operāciju gaitā piemēro virkni drošības pasākumu; šo drošības pasākumu vidū var minēt šādus: apzināt un pārvaldīt jebkādu interešu konfliktu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, apzināt un pārvaldīt varbūtējos riskus tirgū, ieviest pārskatāmus un nediskrecionārus godīgu un sakārtotu izsoļu noteikumus un procedūras un nodrošināt pietiekamus finanšu resursus, lai būtu iespējama sakārtota izsoļu norise.

Lai nodrošinātu, ka dalībnieki nerada šķēršļus izsoles norisei, nosaka, ka piekļūt izsolēm var tad, ja ir izpildīts prasību minimums attiecībā pienācīgu klienta uzticamības pārbaudi.

Izsoles process ir paredzams, jo īpaši attiecībā uz kvotu pārdošanas laika grafiku un secību, kā arī attiecībā uz aplēstajiem pieejamo kvotu apjomiem. Izsolīšanas galvenos elementus, tostarp pārdošanas grafiku, datumus un kvotu aplēsto pārdošanas apjomu, vismaz vienu mēnesi pirms izsoļu sākuma publicē izsoli rīkojošās struktūras tīmekļa vietnē. Tāpat pēc iespējas agrāk paziņo par visām būtiskām izmaiņām.

Kvotu izsoles rīko tā, lai līdz minimumam samazinātu jebkādu iespaidu uz katras Puses ETS. Par izsoli atbildīgā struktūra nodrošina, ka izsoles periodā starp izsoles līdzsvara cenām un attiecīgajām kvotu cenām sekundārajā tirgū nav būtiskas atšķirības, jo šāda situācija liecinātu par izsoļu procesa nepilnībām. Metodiku, ar ko nosaka iepriekšējā teikumā minēto novirzi, vajadzētu paziņot kompetentajām iestādēm, kas veic tirgus uzraudzības funkcijas.

Visu ar izsolēm saistīto nekonfidenciālo informāciju, tostarp visus tiesību aktus, norādes un veidlapas, atklāti un pārredzami publicē. Ikvienas sarīkotās izsoles rezultātus pēc iespējas drīzāk publicē un norāda arī attiecīgo nekonfidenciālo informāciju. Ziņojumus par izsoļu rezultātiem publicē vismaz reizi gadā.

Kvotu izsolēm piemēro pienācīgus noteikumus un procedūras, lai izsolēs mazinātu tādu parādību risku kā pretkonkurences rīcība, tirgus ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana. Šādi noteikumi un procedūras iespēju robežās ir ne mazāk stingri kā tie, kas finanšu tirgiem piemērojami attiecīgajos Pušu tiesiskajos regulējumos. Konkrētāk, izsoli rīkojošā persona ir atbildīga par tādu pasākumu, procedūru un procesu ieviešanu, kas nodrošina izsoļu godprātīgu norisi. Tā arī uzrauga solītāju rīcību un ziņo kompetentajām publiskajām iestādēm, ja ir konstatēta pretkonkurences rīcība, tirgus ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai terorisma finansēšana.

Izsoles rīkojošo struktūru un kvotu izsoles pienācīgi uzrauga kompetentā iestāde. Izraudzītām kompetentajām iestādēm ir vajadzīgā juridiskā kompetence un tehniskās iespējas pārraudzīt:

—	izsoļu platformu organizāciju un to operatoru rīcību,

—	profesionālu starpnieku, kuri darbojas klientu vārdā, organizāciju un rīcību,

—	nolūkā nepieļaut iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulēšanu – tirgus dalībnieku rīcību un darījumus,

—	nolūkā nepieļaut nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu – tirgus dalībnieku darījumus.

Pārraudzība iespēju robežās ir ne mazāk stingra kā finanšu tirgu pārraudzība attiecīgajos Pušu tiesiskajos regulējumos.

Šveice tiecas savu kvotu izsolīšanā izmantot privātu struktūru saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem.

Iekams šāda struktūra nav nolīgta un ar noteikumu, ka gadā izsolāmo kvotu daudzums nepārsniedz fiksētu robežvērtību, Šveice var turpināt izmantot pašreizējo izsolīšanas kārtību, proti, FVB rīkotas izsoles, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1)	robežvērtība ir 1 000 000 kvotu, ieskaitot izsolāmās kvotas par aviācijas darbībām;

2)	piemēro 1. līdz 8. punktā izklāstītos būtiskos kritērijus, izņemot 1. un 2. kritēriju, savukārt 5. kritērija pēdējo teikumu un 7. un 8. kritēriju piemēro FVB tādā mērā, kādā tas iespējams;

Piemēro 3. punktā izklāstītos būtiskos kritērijus kopā ar šādu nosacījumu: visām EEZ struktūrām, kas ir pielaistas pie solīšanas izsolēs Savienībā, garantē pielaidi pie solīšanas Šveices kvotu izsolēs saskaņā ar to kārtību, kas bija spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī.

Šveice var pilnvarot EEZ struktūras rīkot izsoles.

II PIELIKUMS

SASAISTES TEHNISKIE STANDARTI

Lai ES ETS un Šveices ETS sasaiste varētu darboties, līdz 2020. gada maijam vai drīz pēc tam ievieš pagaidu risinājumu. Puses sadarbojas, lai pagaidu risinājumu pēc iespējas drīzāk aizstātu ar pastāvīgu reģistru sasaisti.

Sasaistes tehniskajos standartos (STS) ir apskatīti šādi elementi:

—	komunikācijas līnijas arhitektūra,

—	datu pārsūtīšanas drošība,

—	funkciju saraksts (darījumi, saskaņošana, …),

—	tīmekļa pakalpojumu definīcija,

—	datu reģistrēšanas prasības,

—	darba kārtība (zvanu centrs, tehniskais atbalsts),

—	komunikācijas aktivācijas plāns un testēšanas procedūra,

—	drošības testēšanas procedūra.

STS norāda, ka administratoriem jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka SSTL, EUTL un to sasaiste darbojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā un ka jebkādi traucējumi SSTL, EUTL un to sasaistē ir samazināti līdz minimumam.

STS norāda, ka komunikācija starp SSTL un EUTL notiek kā tīmekļa pakalpojumu ziņojumu droša apmaiņa, izmantojot šādas tehnoloģijas (1) 1:

—	tīmekļa pakalpojumi, kuros izmanto vienkāršo objektpiekļuves protokolu (SOAP) vai līdzvērtīgu,

—	virtuāls privātais tīkls (VPN) uz datortehnikas bāzes,

—	XML (paplašināmās iezīmēšanas valoda),

—	elektroniskais paraksts, kā arī

—	tīkla laika protokoli.

STS nosaka papildu drošības prasības Šveices reģistram, SSTL, Savienības reģistram un EUTL, un tās tiek dokumentētas “drošības vadības plānā”. Konkrētāk, STS nosaka, ka:

—	ja ir aizdomas, ka Šveices reģistra, SSTL, Savienības reģistra vai EUTL drošība ir apdraudēta, abas Puses nekavējoties viena otru par to informē un aptur sasaisti starp SSTL un EUTL,

—

ja noticis drošības pārkāpums, Puses apņemas nekavējoties savā starpā dalīties informācijā. Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators 24 stundu laikā pēc drošības pārkāpuma savstarpēji apmainās ar ziņojumu ar incidenta aprakstu (datums, cēlonis, ietekme, novēršana), ciktāl ir pieejama tehniskā informācija.

STS izklāstītā drošības testēšanas procedūra tiek izpildīta gan pirms SSTL un EUTL komunikācijas līnijas izveidošanas, gan ikreiz, kad ir nepieciešama jauna SSTL vai EUTL versija vai izlaidums.

STS paredz divas testēšanas vides papildus ražošanas videi: izstrādāšanas vidi un akceptēšanas vidi.

Puses ar Šveices reģistra administratora un Savienības centrālā administratora starpniecību sniedz pierādījumus, ka iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā ir veikts to sistēmu neatkarīgs drošības novērtējums saskaņā ar STS noteiktajām drošības prasībām. Drošības testēšanu un jo īpaši ielaušanās testēšanu veic ikreiz, kad tiek izlaista jauna, nozīmīga programmatūras versija, saskaņā ar STS noteiktajām prasībām. Ielaušanās testēšanu neveic ne programmatūras izstrādātājs, ne programmatūras izstrādātāja apakšuzņēmējs.

”

(1) Šīs tehnoloģijas pašlaik izmanto, lai nodrošinātu savienojumu starp Savienības reģistru un Starptautisko darījumu žurnālu, kā arī starp Šveices reģistru un Starptautisko darījumu žurnālu.