(1)

No 2012. gada 14. maija Pagaidu nolīgumu, ar ko izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (1) (“pagaidu EPN”), piemēro provizoriski starp Savienību un Madagaskaras Republiku, Maurīcijas Republiku, Seišelu Republiku un Zimbabves Republiku. Komoru Salas provizoriski piemēro pagaidu EPN kopš 2019. gada 7. februāra.

(2)

Pagaidu EPN 1. protokolā ietverta jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīcija, un administratīvās sadarbības metodēs ietverti izcelsmes noteikumi ADĀ valstu izcelsmes ražojumu importam Savienībā.

(3)

Saskaņā ar pagaidu EPN 1. protokola 42. panta 1. punktu atkāpes no šiem izcelsmes noteikumiem tiek piešķirtas, ja tās ir pamatotas ar esošo ražošanas nozaru attīstību ADĀ valstīs.

(4)

ADĀ un ES Muitas sadarbības komiteja 2017. gada 2. oktobrī pieņēma Lēmumu Nr. 2/2017 (2), ar ko saskaņā ar pagaidu EPN 1. protokola 42. panta 1. punktu piešķir atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz sālītiem snekiem, kas importēti Savienībā no 2017. gada 2. oktobra līdz 2018. gada 1. oktobrim. Tomēr sakarā ar aizkavēšanos pasūtījumu saņemšanā atkāpes kvotas izmantošanas rādītājs bija zems.

(5)

ADĀ un ES Muitas sadarbības komiteja 2019. gada 14. janvārī pieņēma Lēmumu Nr. 1/2019 (3), ar ko saskaņā ar pagaidu EPN 1. protokola 42. panta 1. punktu piešķir jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz sālītiem snekiem, kas importēti Savienībā no 2019. gada 14. janvāra līdz 2020. gada 13. janvārim. Tomēr ES pircējiem radušos finansiālo grūtību dēļ atkāpes kvotas izmantošanas rādītājs bija zemāks, nekā gaidīts.

(6)

Maurīcija saskaņā ar pagaidu EPN 1. protokola 42. pantu pieprasīja jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz 125 t sālītu sneku, ko klasificē HS pozīcijā 0305 69 un kas Savienībā importēti no 2020. gada marta līdz 2021. gada martam. Maurīcija savā pieprasījumā atgādina, ka nav pieejami sneki ar Savienības vai Maurīcijas izcelsmi un ka sneki no citām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm (“ĀKK valstis”) neatbilst kvalitātes un regulāras piegādes prasībām. Tādēļ Maurīcijai ir jāturpina iegādāties nenoteiktas izcelsmes izejvielas savai pārstrādes nozarei.

(7)

Atkāpe veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Maurīcijā, ļautu dažādot Maurīcijas jūras produktu nozari un palīdzētu turpināt tās darbību pilnā apjomā, vienlaikus saglabājot nodarbinātību. Nelielie daudzumi, kas vērtības izteiksmē ir mazāk par 1 % no to HS 03. nodaļas zivsaimniecības produktu kopējās vērtības, ko importē no Maurīcijas Savienībā, un pieprasītās atkāpes ierobežotais laikposms nevar radīt nopietnu kaitējumu ne Savienības, ne vienas vai vairāku dalībvalstu ekonomikas nozarei.

(8)

Saskaņā ar Maurīcijas sniegto informāciju 2020./2021. gadam prognozētais pārdošanas apjoms uz ES ir 125 tonnas. Tomēr, ņemot vērā iepriekš piešķirto atkāpju nelielo izmantojumu, nešķiet lietderīgi palielināt kvotu pieprasītajam periodam salīdzinājumā ar kvotu, kas piešķirta 2019./2020. gadam. Tādējādi Maurīcijai būtu uz vienu gadu jāpiešķir atkāpe attiecībā uz 100 t sālītu sneku, dodot iespēju esošajai ražošanas nozarei turpināt eksportu uz Savienību.

(9)

Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (4) paredzēti noteikumi par tarifu kvotu pārvaldību. Šie noteikumi būtu jāpiemēro, pārvaldot daudzumus, attiecībā uz kuriem ir piešķirta attiecīgā atkāpe šajā lēmumā.

(10)

Lai varētu efektīvāk uzraudzīt, kā šī atkāpe tiek izmantota, Maurīcijas iestādēm būtu regulāri jāiesniedz Komisijai dati par izdotajiem pārvadājumu sertifikātiem EUR.1,

“ Derogation – Decision No 1/2020 of the ESA-EU Customs Cooperation Committee of 5 May 2020 ”;

“ Dérogation – Décision no 1/2020 du Comité de Coopération Douanière AfOA-UE du 5 mai 2020 ”.